1949-06-29-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
rīvr
(NYHT). vs.
¥ e s Sv P ā v »
i. kopā ap ef H >
nodibināja
ožu^ iivāot 7 „ ļ ;
Dt. Teodoru Fo5l5
as sēdeklis būsiff
vadig paSiaik reK
mūrnieku lietai T
be| tam esot 2000 «,
bņvmurnleku, bet 5
vel nav atjauta. Rnl
anas pie varas VJdtt
m 70.000 brivmliZ
1^00 milj. marku.!,
organizācijas īpajuai
B brīvmūrniekus vaBļj
U KOMUNISTI
AS NEVEIKSME
mūnistu partija publl*
čijUi kurā norSdIt8,ķa
ja nav devusi cerSte
Pašvaldību paplldvj.
k nekā 500 pagastoi
s frontes kandid§a>
Jfiv 50 proa ' '
aiias. Daily telegraik
s no Sofijas ziņo, b
ibai vēl joprojšm
zt zemniekus, kas
m ()reto as savu ato
ušanai kolhozos.
pasoule$-Mi
ta ārlietu komisijit
oms Konnelijs iuml*
droja, ka kongress ^
tifiqēs Atlantijas pak'
kredītus Rietumeiio*
ai. Informētas aprin*
kongresa locek|Q ^
lielā mērā ieteto^iai
Vācijas lietas.
sSdienu Dienvidjapina
kārtīgi spēcīgs iil;
bUa pieredzēts M »
« virpulis ierāvis dtti-kuģus.
Viens ar W
logrima dažas minfltti
200 personas, pam*
ensivu
valstu starpS W
am Rumānija no J»'
eda svarīgas rupnlM*
tirdzniecības m
jugoslavu komunisj
2s Borba noraite, »
s un satelītvalsltt
rūpniecības ra^g
si visai zema, s^ļ
slovaki as levesvfJ
dfzelellai, bijusi J
e, ka tā vispari neoi
\s sevišķi intejg
ā pirmo reiz o»'^
sūtījumus.an f ^
šim, kā zinam .^j,
auc. ,„B_ "° "-ietai-
•tu benzīnu «nfei.
2 mēnešiem.
vairāki, ŅfSkJj
tērauda . . " ^ " ^ i,
eel Corp." fZ^.
dents Gas*''^!,ia,lia
to nebūs g^iis^
mu k^su.
LATVIA
Latvian Newspaper
Pttblisbed under EUCOM Clvil
Min Divlsion AufhorlsatlOD
^^nbtf UNDP m Publisher
IJU} Edltor: Valdemārs Lam-j^^^
pp Camp Erlangen.
0^r8tDrau8nlds-Str. t Prlnter:
«]0ier 4^ Ungeheuer. Ludwlg8-
tog, KOinerstr, xa. PubUshed
ff^weekly* Čirculation: 14.000
XAIYIAN NEWSPAreR;
Trešdien, 1949. g. 29. JfUilff
Nr. 69 (293)
Iznfik treSdlenfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvleSu CentrAU Ko-mitējā.
Galvenais Hidaktort: V.
Lambergs; galv. re<l. vietnieki:
M. CuUtls un A, Klfivsons. Re*
dakteri: A. BolStelos, Fr. Igals,
J. Jēkabsons, P. Krusa, B.
Ķīselis, H. Mlndenber|8, A.
Ozols, E. Ralsters, L. svarcs.
Redakcijas adrese: l^s^lngea/N..
Uhlandstr, 8. ttO. 173».
pavaditas An ešu svētku dienas
Latvju dziesma angļu galvaspilsētā
Goda viesu vidu Atolas liercoģiene un
parlamenta deputāts Bosoms
Beidzot lielās dienas klāt» uz ku-i
vairāk nekā divi tūkstoši latviešu
bija gatavojušies jau dažus
l^eSusI Pēkšņi Londonā piektdien
» Jūnijā» sāka sarasties brūni
nodeguSi laukstrādnieki ar sastrā-
()§iāmt cietām rokām un daudz ballīte
tekstilnieki. no Bradfordas,
ļfaniesteras un citurienes» kur tie
paostāmi ar savu nevaldāmo alku
tArkt mSJas. Bijis daudz' par šiem
hļMm jādomā arī slimnīcu dar-liniecSm
» jSrūpējas par trūksto-liom
tautas tērpa gabaliem» jākalkulē
kft labāk darbus iegrozīt un
ņirik brīvā laika dabūt. Še nu jā-
Hia, ka lielum lielā daļa» citādi
Bimēdami» atteicās no dažām dar-ļi
dienām un uzņēmās ar to saistīto!
nenovēršamos papildus mate-lltioi
upurus. Sfidi svētki taču
AtiUJB muDfis pirmo reizi I
Par nakts mītni neviens nežēloju:
tā tiešām teicama» kaut arī at-
KMIBS 5 stāvu dzi}umā zem zemes
- kfidrdzējfi gaisa aizsardzības
dit|bunkurl. Se savu ,»galveno stāta^
Idcfirtojis administrators H.
Piv<4a|8i kā ari informācijas die-Ŗfīti
» |ņedičl!niskā ^ palīdzība utt.
Ifuļouas^^te ieplūst ne-
Mtdzuņā straumē» ilgi bunkuri
lifl^lvējas» jo jāizmanto taču ik
nilfkUB, kad esi par tik dārgu naudu
iiid^uvis šai pasaules pilsētā,
ļtf^ norīkoti mēģinājumi
luma, tmt .,»vif^
KiJr ar latviešu rasiskām'pazī-it
tfidaa noteikti iri Kaut arī
'pl9 tērpa ir gluži tāds pat kā
Utit dtl i a l ļaužu burzmā» tomēr .šo
jtun^ Cmiingkrosa stacijā tu
nemaldīgi identificēsi kā latvieti.
01 pareizil Latviešus šais dienās
sastapt visur, tīri brīnums cik
šai 8 miljonu lielajā metro-
_Vai mūsu tautiskie tērpi izpelnījās
londoniešu ievērību? Varbūt ne
tik lielu, kā mēs to vēlējāmies!
Daudzas un . dažādas „sveštautu
meitas" te pirms mūsējām gājušas
un iet, gan indietes debesu zilumā,
gan baltās arābietes, gan melnās
itālietes. Ix)ndonietis nenodod sevi,
ka viņš tās vēro. Tas tāpēc» ka viņš
disciplinēts, pieklājīgs un — ieradis
kosmopolītisko kaleidoskopu.
VĪTOLA DARBU VAKARS
Svētku dienas cienīgi ievadīja J.
Vītola darbu vakars 17. jūnijā. Vītols
taču bijis tas, kas piedalījies ar
.savām kompozīcijām visos pēdējos
6 vispārējos dziesmu svētkos, sākot
ar trešajiem, un bijis pēdējo četru
rīcības komitejas priekšsēdis. Programmai
bija izvēlētas 20 dziesmas,
no kurām lielākā dala visai reti
skandinātas, piemēram. Vilnis,
Zvaigznes, Melodijas, Madonna.
Koncertā īpaši būtu izceļama igauņu
viešņa Dagmāra Kokere, kas atskaņoja
Carmina svītu ar lielu pārliecību,
īpašu spožiunu tā sasniedza
šī interesantā darba pēdējā daļā —^
Zvani. Ar trim bērnu dziesmām re-prezentējās
dziedātāja Gaida Trē-ziņa.
Viņa izveidojusies par vērā
liekamu dziedātāju, kas dod sniegumam
savas personības vaibstus.
Ar bērnu dziesmām , kontrastēja
abas noslēguma dziesmas — dramatiskā
Satumsa nakts un .cildenā
Maria.
Krāšņu un saturīgu programmu
dziedāja Lidija Maršalka, atstādama
klausītājus pārliecībā, ka viņa
savu priekšnesumu rūpīgi slīpējusi,
Vai laime nāks un Orchidejas sapnis
būtu minami kā visiespaidīgākie
sniegumi. Jaunā dziedātāja
Margrieta Daškevica bija vislabākā
vieglajās, gaisīgajās dziesmās Ama-rilU
stāsta un Zvalgmes. Edvīns
Krūmiņš noslēdza koncertu ar
v r . - Amerikaiļu arodbiedrības, nobažījušos por augošo
bezdarbu, bet valdībai rūpes arī par
Eiropas apbruņošanu
^V. valstu valdību pašreiz no-ditbina
svarīgā problēma kā pa-l^
i(lIināl kongresā likumprojekta
pteļemšanu» lai varētu apbruņot
|tt0tumelropn» kā to paredz Atlan-tttis
pakts. AP ziņo no Vašlngto-m,
ka ārlietu ministrs Ečesons
Mf* nedē|as beigās apsvēris sltu-vai
minēto likumprojektu Iemiegt
kongresam vēl priekš tam»
kiBiēr senāta sāksies debateS par
Atli&tijas pakta ratificēšanu» vai
Boiaidii
Informētas aprindas ASV izsals,
ka amerikāņu valdība norūpējusies
par kongresa vilcināšanos
«pspriest abas svarīgās problēmas.
Vašingtonā valda bažas, ka, nogaidot
Atlantijas pakta ratificēšanu un
^ai tad iesniedzot likumprojektu
par Rietumeiropas apbruņošanu,
kongress to nepagūs apspriest vēl
iiniiiiMiiilllliiiitllIiiitilIliin
V . i
Sini numuri lasait: |
• PIRMIE LATVIEŠU DZIES- |
MD SVGTKI ANGLIJĀ ^ |
L Ipp.» turp. 4« Ipp. §
• KO STĀSTA LATVIEŠU i
KARAVĪRS» ĶUŖU ZVIE- f
BRIJA IZDEVA BOĻSEVI- |
KIEM - 3. Ipp. I
• NO 45.000 NORAIDĪTI 600— §
t Ipp. I
• PADOMJU SAVIENĪBU VAR |
SAGRAUT ARI BEZ KARA i
6. Ipp. I
• KĀRLA RI8TIKIVI GOD- 1
ALGOTS FILMU NOVELE |
i Ipp.
šai darbības periodā. No otras puses,
ja debates sāksies agrāk, lielā
mērā varētu pieaugt opozicija Atlantijas
paktam. Ja Ečesons izšķirtos
par Rietumeiropas apbruņošanu,
viņam būtu divi iespējas: vai
nu lūgt tautas pārstāvju nama ārlietu
komisiju izšķirties par militārās
palīdzības programmu, cik
ātri vien iespējams, vai arī uzdot
to senāta ārlietu komisijai. Tādā
gadījumā nepieciešams, lai tam pievienotos
kā tautas pārstāvju nama,
tā senāta vadītāji politiķi. Paši
kongresa pārstāvji domā, ka valdība
no viņiem tik īsā laikā prasa
pārāk daudz.
Ārlietu ministra Ečesona vēlmi
zināmā mērā aizkavē arī prezidents
Trūmens, kas iesniedzis kongresam
priekšlikumu par 45 miljonu dolāru
piešķiršanu atpalikušajām zemēm.
Savā iesniegumā prezidents pasvītrojis,
ka viņa programmas ātra
pieņemšana „ļoti daudz, nozīmē
pašreizējai ASV ārpolitikai". Pieprasītos
kreditus paredz izlietot dažos
Āfrikas apgabalos, Tālajos austrumos
un Vidusamerikā.
Otra svarīga problēma Sav. valstīs
ir augošais bezdarbs. Arodbiedrības
AFL priekšsēdis oficiāli paziņojis,
ka, pēc viņa aplēsēm, līdz
jūlijam bezdarbnieku skaits pieaugs
uz 5 miljoniem. Otras amerikāņu
arodbiedrības CIO prezidents
Murejs publicētajā apkārtrakstā
aicina darīt visu iespējamo, lai
bezdarbu enerģiski apkarotu. īpašu
intervenciju viņš iesniedzis, ari
prezidentam Trūmenam un kongresam,
«Bezdarba problēma Sav. valstīs
ir daudz nopietnāka nekā daudzi
kongresa locekli to iedomājas,"
preses pārstāvjiem izteicies Murejs.
Tā varot kļūt vēl nopietnāka, ja
valdība nesāks tūdaļ enerģiski r i -
kotiea.
Sfitnls K. Zariņš atklāj latviešu dziesmu dienas Londonā 18. JOnlJS.
Reinh. Sīmaņā uzņēmums.
Mana kokle un virkni tautas dziesma
Pavadīja A. Jērums. Koncerts
sniedza bagātu un vērtīgu ieskatu
J. Vītola mūzikas pasaulē.
Cienīgi šo notikumu atzīmējusi
arī galvaspilsētas nopietnā prese.
Tā Times hiūzikas kritiķis raksta:
„Cetri latviešu dziedoņi un pianists
sniedza pievilcīgo nepretenciozās
Jāzepa Vītola dziesmu tm klavieru
mūzļkas koncertu Celzī pilsētas
valdes namā. Franču un krievu
motīvi ir valdošie viņa klavieru
mūzikas rakstībā, bet viņa melodiskajā
līnijā ir rotaļīga vienkāršība
» kas' sakņojas latviešu dainās.
To īpaši labi izcēla soprāne -Mar^
grieta Daškevica ar vieglu un pa^
tīkamu b?ilss ^alitāti."
Daily Telegraph savukārt izsakās:
«Londonas latvieši vakar pieminēja
vislabāk pazīstamo latviešu komponistu
Jāzepu Vītolu, kas mira
pag. gadā Vācijā 85 gadu vecumā,
ar viņa klavierdarbu un dziesmu
koncertu Celzī pilsētas valdes namā.
Sī mūzika bija pazemīga apmēros,
bet savā nemeklētā veidā ļoti
bieži patīkama un~ brīžiem ar patiesu
tautas dziesmu smaržu. Vislielāko
iespaiidu radīja Gaidas Trēzi-ņas
gaumīgi nodziedātā Maria.
Mākslinieku vidū bija arī apdāvināts
baritons — Edvīns Kruiniņš."
SVĒTKU KONCERTS
Jau ilgi pirms sākuma Kingsvei
Holas apkārtnē manāms priecīgs
satraukums un latviešu valodas čalas.
Daudziem bēdīgas izredzes —
palikt ārpusē, jo tie nav laikus parūpējušies
par biļešu iegādi. To
vidū vairums ir paši londonieši, kas
nešaubījās, ka gan jau kaut kā izkārtosies...
Tomēr fakti šķiet sākumā
nepielūdzami — vietu ir tikai
1800 un tās ar uzviju aizņemtas.
Tuvojoties koncerta sākuma
brīdim, drūzma pie ieejas aizvien
pieaug un tikai mūsu kārtības sargu
ciešam kordonam izdodas atturēt
nepacietīgos no pārliecīgas
spiešanās. Nelaimīgajiem „bezbiļet-niekiļem"
tomēr izdodas galu galā
iekļūt, jo pēdējā brīdī pārdod stāvvietas.
Goda viesu vidū koncertā Ierodas
Atolas hercogiene, parlamenta deputāts
un Latvijas sirsnīgs draugs
Bosoms, vēl daudz citi deputāti, ārlietu,
darba u. c resoru pārstāvji,
Polijas trimdas valdības ārlietu
ministrs Sokolovskis, Igaunijas un
Lietuvas sūtņi, kaimiņvalstu un
angļu baznīcu pārstāvji, preses vīri
ļ un vēl daudz citi. No Vācijas sarīkojumā
bija ieradies LCK loceklis
A, Niedra.
Uz skatuves, kas dekorēta zaļumiem
un Anglijas un Latvijas karogiem
» sāk rindoties vīru koris —
pāri par 200 vīru, bet kāpnēs, kas
ved no turienes uz balkonu — jauktie
kori. Tautisko tērpu krāšņums,
kas mirdz uz skatuves, šķiet, pamazām
atmiekšķējis arī skeptisko
angļu sirdis...
Pēc sūtņa K. Zariņa ierašanās koris
atskaņo Dievs Kungs ir mūsu
stiprā pils — vecveco luterāņu
spīta dziesmu un karavīru jundas
korāli. Tad sūtnis siltiem vārdiem
sveic ^ētku viesus. Viņš tiem pastāstīja
par latviešu dziesmu svētkiem
pagātnē, kad kopš pag. gad-
(Turpinājums 4. lappusē).
bpi^gu organizācija
Zviedrija
No Zviedrijas ziņo: Policija atklājusi
kādu bīstamu spiegu organizāciju,
kurā darbojušies ari daži
baltieši. Sie bēgļi snieguši kādas
lielas kaimiņvalsts konsulātam svarīgas
ziņas par visu, kas noderīgs
karam. Zviedru prese min bēgļu
vārdus, kas iejaukti šajā lietā. Vairākas
personas pazudušas bez vēsts.
Zināmās valsts konsulāts ievilinājis
spiegu tiklā bēgļus ar augstām naudas
summām, piem. maksājot 100
kronas par vienu fotouzņēmumu
(6>(9 cm formātā) no svarīgām celtnēm,
tiltiem utt. Arī ziņojumi par
Zviedrijā dzīvojošiem baltiešu bēgļiem
apmaksāti ar augstām prēmijām
skaidrā naudii
Lielbritānija sākusies
lielie aviācijas monevrl
Sestdienas pēcpusdienā LielbritI*
nijā sākās Rietumeiropas Onijai
valstu aviācijas manevri, Ue«
lākie kopš kara beigām* Manevros
iesaistīti arī tie britu gaiaa
spēki, kas stacionētl Vācijā. U i *
brukumos un atvalrē piedalās mo*
demākie britu un amerikāņu iznicinātāji,
smagie bumbveži, zenlt»
artilērija un 8000 vīru, ka^ ietilpst
britu novērošanas korpusā. Dienas
uzbrukumus izdarīs amerikāņu fiu-percietokšņl.
Britu aviācija manevros
iesaistījusi savus uelabotos Len-kastera
tipa un smagos Linkolna
bumbvežus. Holande atsūtījusi vienu
eskadriļu Meteo tipa iznīcina*^
tāju, kas būvēti pēc britu plāniem.
Manevros piedalās arī beļģu un
franču lidojošais personāls.
Svētdien notika uzbrukums Londonai,
ko izdarīja amerikāņu lu*
percietokšņl no Vācijas. Plrmorels
pēc kara beigām britu galvaspilsētā
atkal atskanēja trauksmes sirēN
nas» un gaisā bija dzirdams imagoi
motoru troksnis un iznīd&fitiju
lielgabalu un ložmetēju šaltlf. Visai
kļūmīgu situāciju piedzīvoji
kāds BBC korespondents, kas ki
novērotājs atradās amerikāņu 8U-percietokšņl
10 km augstumā pēk«(
šņi atskanēja bumbveža komandan^
ta pavēle izlēkt. Jo lidmaSīnal sa«(
maitājušies motori. Nelaimīgā kār^i
tā BBC korespondents nebija lepā^
zinies ar amerikāņu izpletņa konstrukciju.
7 km viņā kā akmeni
drāzies lejā. Tikai 3000 m no sei
mes korespondentam beidzot lai*
mējles uziet īsto salti un to paraut
Izpletnis atvēries, un viņfi nonidl
neievainots zemē.
Otrdien manevros ieradāt Jip^
Francijas aviācijas minlitn U<m
augstāko virsnieku pavadIbL UļļU-^
tarās aprindās uzbrukuma un atvil»
res mēģinājumus Lielbritānijai us»
skata par ļoti svarīgiem. Gūto plt»
redzi Izmantos ne vien mlUtiro
operāciju un apbruņojuma saskaņošanai
» bet arī eventuālai Rietumeiropas
aizsardzībai. /
Kremlis gatavojas iecelt Austrumeiropas
pāvestu
Dr. Berans aicina čechu katoļus iet ari mocekļu ceļu
Jau otru nedēļu turpinās cīņa čechu katoļu baznīcas un kominlito
starpā, kuŗal ar vislielāko uzmanību seko visa kristīgā pasaule. Kopi
pagājušās svētdienas tā iegājusi Jaunā fazē. Neraugoties uz valdībai
draudiem, slepenpolicijas apsardzību un cenzūru, archit^Iskapa Dr. Jo*
zefs Berans piesūtījis savām draudzēm Jaunu gana vēstuli» ko parakstījuši
līdzi ari pārējie čechu bīskapi Politiskie novērotāji domā» ka
Dr. Berans ilgi nevarēs pretoties komunistu pārspēkam, sevlfiķl tiple»
ka kominforms Jau slepenajā sanāksmē Karlovi Varos nolēmb pUnbd
pakļaut Maskavai Austrumeiropas kato|u baznīcu. Par šo lēmuma Svd*
ces presei Izdevies Iegūt Interesantu informāciju.
Pēc ministru prezidenta Zapo-tocka
asās runas, kas bija vērsta
pret Prāgas archiblskapu un pārējiem
augstākiem katoļu garīdzniekiem,
ārkārtīgi saspīlētajā situācijā
pag. nedēļas beigās bija iestājies
zināms atslābums. Lai gan Slovākijā
un Moravijā turpinājās^ katoļu
garīdznieku apcietināšanas, pie kam
Prāgā runāja, ka arestēts pat Olmi-cas
bīskaps, ko uzskatīja par eventuālo
Dr. Berana pēcnieku, valdība
vairs neatkārtoja savus draudus.
Prāgas archiblskapa pili tomēr ne
uz brīdi neatstāja slepenpolicijas
posteņi, un kūrijas kancelejā joprojām
katru raksta galiņu un katru
ienākušo vēstuli pārbaudīja valdības
cenzori
Tad svētdien, par lielu pārsteigumu
pat pašiem komunistiem, Prāgas
un pārējās Cechoslovakijas
dievnamos nolasīja jaunu Dr. Berana
gana vēstuli, ko bija parakstījuši
arī čechu katoļu bīskapi
„Esiet stipri cīņā par baznīcas tiesībām,"
aicināja savu draudzi Prāgas
archiblskaps, ..sagatavojieties,
lai jūs varētu staigāt arī mocekļu
ceļus." Vēstules turpinājumā Dr.
Berans no jauna atgādināja, ka
valdība vajā katoļu baznīcu un ierobežo
tās tiesības, ko nodrošina
Cechoslovakijas satversme. Komunisti
apcietina cilvēkus un laupījuši
arī viņam kustības brīvību. Bīskapu,
konsistorijas pievienotajā pavadrakstā
katoļi uzaicināti klausl-
(Tuipinfijums 8. IDDJ.
Prāgas archiblskaps Dr. Jozefs Be«
rans, ko pēc kardināla MindcentIJa
kristīgā pasaule uzskata par Jauno
komunistu mocekli Jau divi nedēļas
archiblskapa pili apsargā čechu
slepenā policija, komunistu aģenti
cenzē viņa vēstules un noklansāi
telefona sarunas. Dr. Berana kopi
vairākām, dienām praktiski ikaitli
ieslodzīts savā Hradčaiiai
i;
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-06-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490629 |
Description
| Title | 1949-06-29-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
rīvr
(NYHT). vs.
¥ e s Sv P ā v »
i. kopā ap ef H >
nodibināja
ožu^ iivāot 7 „ ļ ;
Dt. Teodoru Fo5l5
as sēdeklis būsiff
vadig paSiaik reK
mūrnieku lietai T
be| tam esot 2000 «,
bņvmurnleku, bet 5
vel nav atjauta. Rnl
anas pie varas VJdtt
m 70.000 brivmliZ
1^00 milj. marku.!,
organizācijas īpajuai
B brīvmūrniekus vaBļj
U KOMUNISTI
AS NEVEIKSME
mūnistu partija publl*
čijUi kurā norSdIt8,ķa
ja nav devusi cerSte
Pašvaldību paplldvj.
k nekā 500 pagastoi
s frontes kandid§a>
Jfiv 50 proa ' '
aiias. Daily telegraik
s no Sofijas ziņo, b
ibai vēl joprojšm
zt zemniekus, kas
m ()reto as savu ato
ušanai kolhozos.
pasoule$-Mi
ta ārlietu komisijit
oms Konnelijs iuml*
droja, ka kongress ^
tifiqēs Atlantijas pak'
kredītus Rietumeiio*
ai. Informētas aprin*
kongresa locek|Q ^
lielā mērā ieteto^iai
Vācijas lietas.
sSdienu Dienvidjapina
kārtīgi spēcīgs iil;
bUa pieredzēts M »
« virpulis ierāvis dtti-kuģus.
Viens ar W
logrima dažas minfltti
200 personas, pam*
ensivu
valstu starpS W
am Rumānija no J»'
eda svarīgas rupnlM*
tirdzniecības m
jugoslavu komunisj
2s Borba noraite, »
s un satelītvalsltt
rūpniecības ra^g
si visai zema, s^ļ
slovaki as levesvfJ
dfzelellai, bijusi J
e, ka tā vispari neoi
\s sevišķi intejg
ā pirmo reiz o»'^
sūtījumus.an f ^
šim, kā zinam .^j,
auc. ,„B_ "° "-ietai-
•tu benzīnu «nfei.
2 mēnešiem.
vairāki, ŅfSkJj
tērauda . . " ^ " ^ i,
eel Corp." fZ^.
dents Gas*''^!,ia,lia
to nebūs g^iis^
mu k^su.
LATVIA
Latvian Newspaper
Pttblisbed under EUCOM Clvil
Min Divlsion AufhorlsatlOD
^^nbtf UNDP m Publisher
IJU} Edltor: Valdemārs Lam-j^^^
pp Camp Erlangen.
0^r8tDrau8nlds-Str. t Prlnter:
«]0ier 4^ Ungeheuer. Ludwlg8-
tog, KOinerstr, xa. PubUshed
ff^weekly* Čirculation: 14.000
XAIYIAN NEWSPAreR;
Trešdien, 1949. g. 29. JfUilff
Nr. 69 (293)
Iznfik treSdlenfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvleSu CentrAU Ko-mitējā.
Galvenais Hidaktort: V.
Lambergs; galv. re |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-29-01
