Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949

              1949.
pejdlen, 1949. g. 29. jūniji
L A T V U A
.dienu laiii^
laict boja
žumaos mēģlnfijusi t>.^
tors Iztēlo nākotnes
>tl. ka nākamais karS M
s^atosfalras iidmaSih^n^>
ŗēces eksistenci. ' ^^^1»
^aplūko kāds amerlksn,,
karš neprasīs lielus*?"
^terārā stils u z r a k s ^ ? ? ^
-^otnes kara CJ;,:
Mzmirstl. otro rso.L ^^rik
I
i
ļ
Pastiprināts ģenerāla
Caikova stabs
(lepifrbauditas Šveices žurnālistu ^
linos por poricōrtojumiem podomju
oicupūcijas l(orqspel(a
PARĪZES KONFERENCE BEIGUSIES AR PANĀKUMIEM TIRDZNIE-CIBAS
JAUTĀJUMOS
' ^ s t l otro nasa,,i«» «"«li
īsti Ir'^kSS'
'.dumo, kas tic Mv^T,"l:tf
Skšanu vācu rokS '^n^'eviJM
«^b9atas.,krptS?^^^
i lebrukujM. Tikai ivin
^s-paUdzlturētlSi,.»»
cpmilnlirtlskfis sistēmarvaiMi!
^8 Pārt nekas. Katrs SrJt
Its, uwaretāja, un puse no ™?
•t^fic•«ōSl i^ce ļāi? -*g*l?ā"b*t^ *s*a vvuar faiid. o^
)^ mtļsu sarunas bija Daini,
8. laiks. Austrumu un rSul
.saspUetākas. Kremli bija
Vnervoza. atmosfaira, Jo rieifc
bretdtlenl poUtiskā laukiT
izvlen stiprāki. Bruņota ko».
•^Izraisīšanās kļuva gandri
rērSama.
15 dienā visos Amerikaj m
18 ^ raidītājos nolasīja m
lenotle pasaules demokrāti!,
toekl^ beidzot. guvuši pilnīgu
^slbu, ka padomju lekartaif
5ra un ka tfi pastāv tikai ar
las un terrora palīdzību, T§ Ir
Idftsl brīvas tautas, terroil.
ļ tfis un iznicina jls taul»
sklr saimnieciski m ML
neatbildīgu un \m
politisku dēkaiņu dēv§ sevi
fdomju valdību. Tie vilto vJ»
;lznSkumus, lai šķietami at*
X savu atrašanos pie varai,
iā nolūkā tie lieto pasaules
līdz šim nepieredzētu te>
iTrīsdesmlt gados padomju
letumos, koncentrācijas no-noslepkavojusl
un nomSr-
Ibadā, 50 milj. cilvēku. Cle*
]ērs, ir pilns, un cilvēcei )§•
las no bailēm un šausmini.
)jot. ininēto, apvienotie pa*
I demokrātiskie spēki atzisi
. v a l d ī b a s noziedzību un
priekšā atkāpties un nodot
|«]Idz turpmākam rīkojumam
^akadēmijas bezpartejiskiem
n uņ zinātniekiem, šl pa-lecināma
arī uz visām atse-
Ieavienības republiku valdi-imāts
jāizpilda 7 dienu lal-lldz
noteiktam laikam pa-
>ūs izpildītas, ar atombuni-
^inās Maskavu, Ļeņingradu.
laŗkovu, Ceļabinsku, Go^
asku, Tifllsu un citas f
ļsētas. Šais pilsētās izvi^
[ērām K dala no pador#
spēkiem. Visiem godig^f
i jāevakuējas no šim P"'
0 km attālumā. Sarkan-rīdina
neklausīt noz^^^^^^^^
3as rīkojumus. Gadijum^
linājumu neievēros, anni
fas iznīcinās ar atomjj;
ienotie pasaules demga
•i garantē nākotnes
ts neatkarību tas ag^
rijā. Tāpat ka i i ^ ļ
broru, iznīcinās ari
Ucību. Par tautu bnvi
S o ultimātu pubļļj
fikarā. Maskavas vaJJ^
vairāk saka skanei
[.Kad nonācu a v aļ
j valdīja jau P^'^l
•lielā steiga jasapu
,a vietās. Mans
Ziņas no padomju joslas ļauj se-cinit,
ka visdrīzākā laikā paredzēts
parorganizēt un pastiprināt sarkan-annijas
vienības Vācijā. Kā Švei­ces
žurnālisti Berlīnē atklājuši, pa­domju
okupācijas karaspēka 'vadība
saņēmusi no Maskavas virspavēlnie-
I cibas rīkojumu vēl šai gadā īstenot
lidz 1950. gada * beigām paredzēto
piecgades plānu. Vācijā novietotā
padomju • karaspēka virspavēlniecī­bai
Babelsbergā līdz gada beigām
jāatjauno kara laika gatavī&a un
modrība. Maskava karaspēka sa­gatavošanu
laikam uzskata par ļoti
gvarigu lietu, jo padomju virspavēl­niecības
rakstus četru ārlietu mi­nistru
konferences laikā nekavējo­ties
nosūtīja tieši ģenerālim Cuiko-vam
uz Parīzi. Sarkanarmljas va­dība
Vācijā saņēmusi ari norādīju­mu
vēl šogad pabeigt pārvaldes
virsnieku militārās apmācības.
Pieņem, ka visā drīzumā palieli­nās
ari ģenerāļa Culkova štābu, jo
vairāki augsti virsnieki, to vidū
astoņi ģenerāļi, šais dienās ieradu­sies
Babelsbergā. Viņi novietoti
kādreizējās vācu kavalerljas ka­zarmās
Krampnlcā pie Potsdamas.
Netālu no turienes, Cecīlijas pilī,
jau kopš laba laika ik dienas no­tiek
virsnieku konferences ģenerāl­leitnanta
Lukjačenko vadībā. Otrā
pusē Berlīnei — padomju militārās
pārvaldes miteklī. Karlshorstā līdz
šim vienreiz nedēļā notikušās pār­valdes
virsnieku militārās apmācī­bas
tagad izved divas reizes nedēļā.
Vācijā no jauna Ieradušies padomju
virsnieki savu klātieni izskaidro ar
paredzamajiem sarkanarmljas vasa­ras
manevriem.
Parallēli štāba virsniekiem Vā­cijā
ierodas arī jaunas sarkanarml­jas
vienības. Berlīnes vācu laikrak­sti
savukārt ziņo, ka rietumos no
Magdeburgas novēroti padomju
I tanku koncentrējumi. Mitekļu sa­gādes
dēļ jaunajām vienībām vai­rākiem
padomju joslas vācu apgaba­liem
radušies lieli izdevumi. Pots­damas
garnizona apgabalam tie esot
2,6 miljoni austrumu marku. Ziņas,
kas kopš laba laika parādījās ār­zemju,
prefi.^ ka krievi ifikāvlzvākur^
Sietftro^zlnāmlem apģabalienl^auto^
ceļu tuvumā, nerunā pretī karaspē­ka
pastiprinājuma kustībai, jo Iz­rādās,
ka karaspēka pārvaldes apa­rāts
nav pārkārtots un vienības sta-
Futbola drudzis Vācijā
• * • Finālspēle 10. jūlijā Siutgartē
i >
i t
:
Makšķernieks Josips: «He-he-he, uz §i āķa uzkodās!"
! R e i ņ a B i r z g a ļ a zīmējums.
Vācija dzīvo futbola drudzī. Mei-starnosaukuma
izcīņa tuvojas no­slēgumam.
Divās pusfinālspēlēs
svētdien Mlnčhenē un Gelzenklr-chenā
noraudzījās simts tūkstots
skatītāju. Dienvidvācijā otrā vietā
esošā vienība VfR Mannhelm ar 2:1
uzvarēja Dienvidvācijas meistaru
Offenbacher Kickers,. nodrošinot
tiesības sacensties finālā, Minchenē
franču joslas meistars FC Kaisers-lautern
ar Borussia Dortmund spē­lēja
0:0 neizšķirti un atkārtojuma
sacensība notiks 3. jūlijā Ķelnē.
Finālspēle paredzēta 10. jūlijā Stut-gartes
Nekāras stadionāi kur paš­reiz
rosīgi turpinās pārbūve. Pare­dzot
vēl nebijušu skatītāju pieplūr
clonētas atvilkto apgabalu citās
vietās,
Sarkanarmljas gatavošanās un
kustības radījušas zināmas raizes
sabiedroto Berlīnes komandantiem.
Kompetentas rletunmleku aprindas
tomēr netic, ka šiem krievu soļiem
būtu agresīvs raksturs, bet drīzāk
liekoties, ka padomju varasvīri
Kremli joprojām ne mirkli neticot
saprašanās iespējai ar rietumiem un
vienībai Vācijā. Ar karaspēka kus­tībām
un pasttorlnāšanu Maskava
vēloties parādīs ka sagatavojusies
atvairīt jebkādu uzbrukumu.
DEGOLAM FRANlDl VĒL
JOPEOJSM UZGAVILĒ
Svētdien ģenerālis Degols teica
runu Dižonā, godinot 700 kritušos
brīvības cīnītājus. Francijas at­dzimšana
varēs notikt vienīgi tad, i
kad franči nostāsies aiz tautas ap­vienības,
deklarēja ģenerālis. .,Viens
es nepanākšu nekā, bet visi kopā
mēs varam veikt lielas lietas l" iz-saucāSv
Degols. Kad ģenerālis jau­tāja,
vai tauta vēlētos viņu atbal­stīt
Francijas jaunuzbūvē, klausī­tāju
vidū atskanēja jūsmīgi jā sau­cieni
un ovācijas, kas ilga vairākas
minūtes.
Svētdien par Francijas ārpolitiku
Lotringljā runāja ārlietu ministrs
Sumans. Viņš norādīja, ka frančiem
vispirms jārūpējas par savu dro­šību,
bet tai pašā laikā jāraugās
ari pāri savas zemes robežām, lai
sadarbotos ar citām valstīm Runā-i^
oR^'.;?arLses t^onferencl, Surnauļj.,
norādīja, ka tās panākumi toniēr ir
pozi,t]yi,,,Ja. pasaulē vēl priekš da­žām
nedēļām runāja par karu, tad
tagad cilvēki ar paļāvību raugās
nākotnē,
I F A U AFSPRIE2 M A O T S E T U N GA
A T Z Ī Š A N U
BBC ziņo, ka Londonā un Va-širigtonā
pašreiz apspriež kā reaģēt
uz nacionālistu izsludināto komu­nistu
Ieņemtās Ķīnas blokādi. In­formētas
aprindas ASV izsakās, ka
līdztekus Vašingtona pārrunā arī
jautājumu, vai tomēr neatzīt even­tuālo
komunistu valdību. Republi­kāņu
senators Tafts izteicās, ka
blokādes nerespektēšana netieši jau
varētu nozīmēt Maotsetunga atzī­šanu.
UP ziņo no Sanghajas, ka komu­nisti
sāk piedzīvot pirmās grūtības
ieņemtajos apgabalos. Daudzās vie­tās
Hunanas un Upvejas provincē
zacēlušie^ zemnieki un padzinuši
komunistu iecelto pārvaldi. Maotse­tunga
iestādes publicējušas . uzsau­kumu,
kurā aicina komunistus būt
sevišķi uzmanīgiem un «atmaskot
kuomintanga un imperiālistu aģen­tu
intrigas". Lielas grūtības komu­nistu
ofensīvai sagādājuši plūdi
Dienvidķīnā, kas iznīcinājuši gan­drīz
visu turienes rīsa ražu. Tā ka
Maotsetungs sava karaspēka apgā­dei
izmanto vienīgi ieņemto apga­balu
ražu, militārie lietpratēji do­mā,
ka viņš būs spiests apturēt
ofensīvu dievidu virzienā vismaz
par dažiem mēnešiem.
42 MILJONI STRĀDNIEKU VAIRS
NEVEĻAS IET KOMUNISTU
PAVADA
^ 2enē„yā^pēc divi di^ņa Ilgām ap­spriedēm
' aro^iedrību pārstāvji; no
38 valstīm nolēma ' dibināt jaunii
arodbiedrību apvienību, kas nebūtu
vairs komunistu ietekmē. Šī sanāk­sme,
kupā piedalījās arī abu ame­rikāņu
lielo arodbiedrību CIO un
AFL vadītāji, pārstāvēja vairāk
nekā 42 miljoni strādnieku. Ievēlē­ta
īpaša komisija, kurai pusgada
laikā vajadzēs izstrādāt jaunās ap­vienības
statūtus. Sal komisijā
starp citu ieiet britu arodbiedrību
savienības prezidents Dirkenss, CIO
ģenerālsekretārs Kerijs, franču ne­atkarīgo
strādnieku apvienības pre­zidents
2uo un indiešu tekstilstrād-nieku
arodbiedrības priekšsēdis De-viss.
Nākamā sanāksme paredzēta
25. jūlijā Londonā.
Lūzums vispasaules strādnieku
arodbiedrību apvienībā notika Sā
gada sākumā Parīzē, kad no tās iz­stājās
Lielbritānija, Holande un
Beļģija. Minētajām valstīm vēlāk
pievienojās arī Zviedrija un Nor­vēģija.
Pasaules arodbiedrību ap­vienību
pilnīgi savai ietekmei bija
pakļāvuši komunisti un tā faktiski
bija kļuvusi par Maskavas propa­gandas
ieroci. '
AUSTRĀLIJA 500.000 STRĀD­NIEKU
PALIKUSI BEZ DARBA
Pirmdien streiku sāka 24.000 Aus­trālijas
ogļraču, prasot 35 stundu
darba nedēļu un algu paaugstinā­šanu.
Līdzšinējās sarunas ar val­dību
beigušās bez panākumiem.
Streiks nopietni apdraud visu Aus-trāiiias
saimniecisko dzīvi, sevišķi
tāpēc, ka pašreiz tur valda ziema
un ogļu rezerves ir visai niecīgas.
Ogļraču streika dēļ bija jāpārtrauc
darbs arī daudz rūpnīcām, kas par
dzinējspēku izrpanto akmeņogles,
Apmēram 600.000 strādnieku uz
laiku palikuši bez darba. Valdība
izdevusi rīkojumus, kas nosaka
drastiskus ierobežojumus gāzes un
elektrības patēriņā.
dumu, futbola vadība stadionā ceļ
modernu, no caurulēm veidotu ska­tītāju
tribīni un pēc pārbūves sta­dions
būs otrais lielākais Vācijā ar
90.000 vietām, BileSu iepriekšpārdo-šana
finālspēlei sāksies 4. jūlijā.
Pēc „bada gadiem" plašā Vācijas
futbola draudze kā izsalkusi metās
uz ārzemju vienību viesu spēlēm.
Arī ārzemju futbolistiem karā sa­postītā
Vācija ir interesants vilinā­jums
un tagad katru nedēļu Rie-tumvācijā
viesojas Šveices, Austri­jas
un nupat pat tālās Spānijas
futbolisti. Taragonas vienība, 35,000
skatītāju klātienē Nirnbergā pie­dzīvoja
pret FC Nūrnberg negaidīti
smagu 1:5 zaudējumu. Spāņu fut­bolisti
toties revanšējās Stutgartē,
uzvarot VfB Stuttgart 4:1. Dēkainu
ceļojumu nācās piedzīvot zviedru
vienībai no Jenkepingas. Speciālā
lidmašīnā zviedri ieradās Minchenē,
bet pēc īsas uzkavēšanās bija spiesti
lidot tālāk uz Cjrichl, lai saņemtu
iebraukšanas atļauju Vācijā. Pēo
6 stundām speciāllidmašīna nolai­dās
Minchenes lidlaukā otrreiz un
futbolisti steigā ar autobusu devās
.uz Firtu, kur pret vietējo vienību
piedzīvoja 0:H zaudējumu. Ari otrā
dienā pret 1860 Mūnchen zviedri
zaudēja ar 2:5. Bambergā pazīstamā
Austrijas vienība Vienna pret vie­tējo
izlasi panāca 2:1, bet Hofi
spēlēja l :L
Futbola pasaules meistarsacīkšu
turpināj\|mā Cīrichē Šveice uzvarēja
Luksemburgu 5:2. Francijas izlase
Parīzē 50.000 skatītāju klātienē pie­dzīvojusi
sāpīgu 1:5 zaudējumu pret
Spāniju, kas Dublinā uzvarēja ari
spēcīgo Īrijas izlasi 4:1. Jau pirmā
puslaikā temi)eramentigie dienvid­nieki
piecās minūtēs guvuši 8 vār-*
tus. Stokholmā Zviedrija ar Ungā­riju
šķīrās 2:2 neizšķirti. UngSri
visu spēles laiku bija vadībā un t i ­kai
6 min. pirms beigām zviedri
panāca izlīdzinājumu. Stokholmas
skatītājiem, kas vēl nesen bija re­dzējuši
savas izlases 3:1 uzvaru pret
Angliju, neizšķirtais rezultāts sagā­dāja
vilšanos, jo zviedri cerēja ple^
veikt Ungāriju, kas, kā zināms, sa­vukārt
bija nospēlējusi ar pasaules
meistaru Itāliju 1:1 neizšķirti, un
tā pierādījusi sevi par paš­reiz
labāko futbola nāciju E i ­ropā.
Helsinkos Holande uzva­rēja
Somiju dr 4:1 un Oslo 'JttffMiH
slavija Norvēģiju ar 3:1. Sķotiiaj
izlase savā pirmā startā KSnāMĶ^^
155.000(!) skatītāju klātienē uzvarē­jusi
Toronto All Stars 2:0.
li-
> i 1
••\\:
•i
Sāpīgās Sērās paziņoju, ka traģiskā nāvē šķiries no mums
mans sirsnīgi mīļotais virs
Leonhards Vennere
dzimis 1918. g. 15, martā Rīgā, miris 1949. g. 8. Jūnijā Leicester,
Anglijā.
Gribēju tālajos laukos vēl Iet,
Klmisltles dziesmu ko ziedonis dzied. Vinu mīlā piemiņā paturēs
Zilajos viļņos uz jūras vēl būt, gleva, svaine, svainis un
Sliļcis lai tur brīvības sveicienu Jūt. draugi
Satumsa nakts..; Satumsa nakts...
i
S. g. 11. jūnijā traģiskā nāvē no mums Šķirās mūsu trimdas
ceļu līdzgaitniece
Elizabete L ī c ī t i s , dziiBo Autiņš
dzlm. 1879. g. 18. apr. Rīgā, apglabāta §. g. 16. jūnijā FiSbachas
kapos, latviešu »iodaUjumā.
Viņu neaizmirstamā piemiņā paturēs
Valkas nometnes blJuSie Dlnkelsbūhles
Iemītnieki.
AIZJŪRAS BRAUCĒJI I
Nepārtrauciet sakarus ar lat­viskā
gara lieciniekiem. Ņemiet
līdz labu grāmatu.
Ed, Paegle, L. r. ābecīte DM 5.—
L. r. krāja DM2.50
Abas kopā maksā DM 7.— ar
piesūti. Satur vairāk nekā 300
onģinālzīm. Komplektam iet līdzi
bez maksas: P. Edwards — Who
are Latvians ?
(17a) Karlsruhe, Forstner-Kaseme
(Nr.72)
, Otrs viceiTunistrs.-
-r oka- is^ u- n? e U
VI-Pats
«""'^fJstei-
Iznācis lielā klaidoņa, pasaules
apbraucēja, slavenā rakstnieka
Knuta Hamsuna
JPJu un ciešanu stāsts, populā­ra
romāns
B A D S
Sis psicholoģiskais romāns Cet-
*«S dalās, kas tulkots visās kultū-
[as tautu valodās. Jālasa un jāpār-jauniem
un veciem — lielā
raĶstnieka cienītājiem un jaunat'
«•X 4 - . , • izlasot, nepārspējamo
stfistitāju iecienīs.
Grāmatas visu dalu koplzdevums
maksa DM 2.80 un būs dabūjams
r?rn ?P«^^u vai grāmatnīcās, ku-tTcTm
! P^^'^'- ^^^s^f^i atskaitot, izsū­ksim
daļējā pēcmaksā.
^^Qsu galvenie pārstāvji: Ang-
"J*. Mr. j . MekSs. YMCA Hostel.
r l l ^ • J. Strautiņš. Woodside
Acv^ via Adelaide. S. A. (5/6 sh.);
PAM" ^'^^ Dobelis, Wartburg
rs^fl I"\*,^^^^avas apsāds un JKS
Kr.)-fpa8ta izdevumi.
Apgāds ..Grāmatnieki"
(13b) Berchtesgaden-Strub
ulnsula". (Nr. 56)
Iznākusi
Jāņa Sternberga
U\%\x grāmata bērniem izkrāsoSanal
OADA AINAS
Attēlos ietverta bērnu dzīve ga­da
gājumā. Grāmata pagatavota uz
sevlžķi labā zīmēšanas papīra, pie­mērota
izkrāsošanai ar zlmuU, Krī­tiem
vai ūdenskrāsām. Jauka dā­vana
svētkos! Cena DM 2.—.
Atsev, pasūtinātājiem izsūtām
pēcmaksā, pieskaitot pasta izdevu­mus.
Atkalpārdevējiem 20 proc. at­laide.
. FiSbachas latvieSu komitejas
literatūras apgāds, Lettenla-ger
Fischbach ūber Nūrn­berg
2, (13a). (Nr. 62)
T I K K O I Z N Ā C IS
latviskā tulkojumā apdāvinātā
Igauņu rakstnieka V. Uibopū
romāns
Romāna divi daļās, kas aptver
458 Ipp., autors tēlo dzīvi
Latvijas un Igaunijas piero­bežas
pilsētā no kara pirma­jām
dienām lidz vāciešu ie­nākšanai.
So romānu kā lie­linieku
izrīcības attēlojumu,
jau tulko vairākās Vakareiro-pas
valodās.
Grāmatas cena DM 7:50.
Pasūtinājumi adresējami LCK
apgādam
Essllngen a. N., Uhlandstr. 8.
Piedāvājam sck. Jaunizdevumus:
Tamborēšana un adISana,
sakop. A. Reinholde. . .DM5.—
Gada ainas, Jāņa Sternber­ga
bUžu grāmata bērniem
IzkrāsoSanal „ 2.—
Cittautu Uterātōras vēsture, UI d.,
prof. Dr. phil. K. Kārk-liņS
: . . . . . . . . „ 8.-
Vēl krājumā I un II dala.
Atsevišķiem pasūtinātājiem iz­sūtām
pēcmaksā. Atkalpārdevējiem
20 proc. atlaide,
FiSbachas latviešu komitejas
literatūras apgāds. Lettenla-ger
Fischbach ūber Nūrn­berg
2. (13a). (Nr. 85)
Modernākā elektriska kofera
šujammašina „Zeta'*.
Katras izceļotājas neaizstājams māj­turības
-priekšmets un darba rīks
šūšanas kursu absolventēm. Dabūj.
110—120 V un 220—240 V par 15Vo
zem vācu tirdzniec. cenas. Iepazī­ties
un pārbaudīt ar elektr. kof.
šujamm. .,Zeta" variet ikvienā vācu
veikalā, bet ar' lo^io atlaidi iegādā-ties
tikai pie manis. Ar to jūs ie­gūstat
vērtību un palīgu ev. mai­zes
pelnīšanai un ietaupāt pie pirk­šanas
DM 73.—. Piepra?at prospek­tus.
Izsūta ar! uz pēcmaksu. Adr.:
Tirdzn. pārstāvniec. Helmūts Brau-kis
(23) Rabber 74, Bez. Osnabrūck.
(Nr. 48)
Nezināmai tauUetei: Ja esiet viena un
vēlaties rast īstu draugu baltām un ne­baltām
dienām—atsaucieties nop. prec.
nolūkā. Esmu amatnlek.s, alkohola un
nikotīna nelietotajā; šķirt., 48 g. v.. ar
0 g. v. zēnu. Nopietnas vēstules lūdz
rakstu: (13a) Fūrth i./B., Blumenstr.
88111.1, b. Wltting. J. Otto, (Nr. 57)
Iznākusi
prof. Dr. phil. K. Kārkllņa
Cittautu literatūras vēsture,
III daļa.
Cena DM 3.—.
Vel krājumā I un II dala. At­sevišķiem
pasQt!nātājlem izsūtām
pēcmaksā, pieskaitot pasta Izdevu­mus,
Atkalpārdevējiem 20 proc. at­laide.
Fiiibachas latvleSu konļiie-
Jas literatūras apgāds, Lct-tenla^
er Fischbach. ūber
Nūrnberg 2 (13a). (Nr. 63)
VEĻOS SARAKSTĪTIES ar zēniem un
meitenēm, dzīvojošiem ASV. 14—20 g.
v.. par Jautājumu — kā Amerikā var
brīvlaikā nopelnīt kabatas naudu. In­teresentus
lūdzu rakstīt; Kdlth un
Llana Drapans, Dyc Plant Rd., Mar-tmsvcllc,
Va.. USA. (Nr. 52)
8252. Latviešu inženieru rotas vīri izsludina rakstu sacensību
par tematu
mocekli jūgā
Godalga 500 DM,
Rakstam, kas domāts tulkošanai an^ļu un franču valodā, var
būt politisks, juridisks vai aprakstītājs raksturs. Rakstam jābūt
vispārēju interesi modinātājam.
Sacensības raksti iesūtāmi mašīnraksta, lidz 1949. g. 1. augur
stam, ar titullapas atlocītu un aizlipinātu augšējo labo stūri, kur
iekšpusē ierakstāms autora vārds un adrese.
Raketi adresējami (16) Bad Nauhelm, Continental Hotel, 8252
LSC, Headquarters.
DAUGAVAS VANAGU GRĀMATNĪCA
(13a) Nūrnberg 2, DP Cpmp V?Ika.
Vienmēr krājumā visi trimdas izdevumi.
Pieprasiet katalogu.
Darba piedāvājumi mctalla rūp­niecībā
Francijā.
Firma Ateller Noyrct-B€ller OrenoblS
meklē: i dzelzs urbēju-griezēju; darba
laiks 48 stundas nedēļā (min.). i»lga
91,44 fr. stundā, dzīvoklis personām 1W
Ir. mēnesi.
Etts. Delattres & Frouard Rčunls mekie
1 meUnfitāju (elektriskā loka). 1 dzelzs
grlezēju-ēvelētāju smagā tipa maSlnal,
1 dzelzs griezeiu-urbēju. l kaUu ka­lēju
(cauruļu licēju), l veidotāju Ue-
1iem lējumiem; darba laiks 50 stun»
das ncd., alga 70 fr. + 17 fr. + piei»
maksas un prēmijas, dzīvoklis — apr
mēbelēta telpa 2—5 pcrs. 750 Ir. mēn.
Etts. Mcrlin & Gcrlin meklē::
4 katlu montierus. 3 dzelzs griezēju»;
vecums 25^5 gadi, darba laiks 60 aC
ned. (min.), alga 90 fr. st.. dzlvoklls-r
mēbelēta Istaba 2 pcrs. 700 fr. mCn.
Soclētē Gēn(Tale dc Constructlons Elccr
triques et Mēcaniques Alsthom k DeU
lort meklē:
5 cauruļu licējus. 2 kntlu kalēj\is; alg|
49,50 fr. + 15.80 fr. + piemaksas.
S-t6 Alsaclenne de Construcllon Mē^
canlque meklē:
15 dzelzs virpotājus (vidējam fitru^
mam), ll virpotājus (lielam ātrup
mam), 1 karosērlju Bkārdnleku, 2 .skflrd- •
niekus, i modeļu gatavotāju (koka),
2 veidotājus lle1;uvel, 2 katlu kalējus,
10 montierus mechaniķus; alga 50,60 Ir.
+ 23.50 fr. -I- piemaksas.
Socl^tē Delattrc & Frouard nēunll
meklē: l metinātāju (elektriska loka),
4 metalla urbējus parallelAm un ver­tikālām
vārpstām, 4 katlu kalējus (cau­ruļu
montierus), 2 dzelzs griezējus-ēveļfttājiif?,
smaga tipa mašīnai, 2 ma-filnu
mdntitrus-mechanlķus. l metulla
urbēju un frōzētiiju, smaga lipa ihaftl-nai;
darba laiks 50 st. ncd., sākuma
alga 53,20 fr. n- n fr. st.; 1 aizzīmē­tāju,
darba laika 60 st. ned.. sākuma
alga 58.00 fr. + 17 fr. st.
Forges St-HippoUte-A. Koudre & CIs
meklē: 2 al6lēdzrackug; darba lajks 48
stundas ned.
Fonderles et atellers de la Ruhr meklēt
1 metalla virpotāju; darba laiks 45
stundas ned.
EUblissements Delattre M Frouard Rēa-nis
meklē: 2 koka veiduļu mechanl-kus;
darba laiks 50 st, ned.. sākuma
alga 70 Ir. + n fr. st.
Darba piedāvājumg Anglijā;
Stanhope Enilneeilng Co. Ltd AnglIJI
meklē: i technlBku lletpratētu nellHal
dzīvsudraba termometru fabrikai. Jā^
but vieniniekam, vēlamas 7.1n5.1o.iafl
angļu valodā Alga p ē c noteikumiem.
InteresenUem ziņas KŪtāmas BCP
speciālistu kartotēkai (2ia) Detmnld.
Wiitjc.str. 14. Sludinājums attiecas tikai
uz britu žonā dzIvojoSiem V4\ii\-Mrm.
CNr. 60)
Krists un Marija JANOVSKImiklē nelu
I l d e m ā r u (VoldcTnāŗu; Lr-onu Janovfjkl,
dzim. 1924. g. 14. dc'^^rTibrr. Vcnt'plll.
.Ja kērjs par v:nu .ko zin.'itu, laipni JOdz
pazinot Janov.skiem Kārsnas gat. 32.
Gāvle, Svērige. CVr. 6jl)
41:
'i.'.
•'9