Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949

              LATVUA Tr<a(Ben.l»4».g.n.tt^
Arī tagac
klu
Kādas nozares pasu amerikāņu saimniecības vīri
uzskata par visienesiģākām Jauniesācejiem
ASV atvaļināto karavīru organi­zācijas
laikraksts „The American
fiiagazine'' izdarījis plašu aptauju
ttan^ ievērojamākiem Amerikas
flnanCu speciālistiem un naudas pel-nftājiem,
lai noskaidrotu, cik pama­toti
ir apgalvojumi, ka mūsu dienās
vairg nevarot miljonus nopelnīt.
Vispirms gandrīz visi iztaujātie
bez izņēmuma apgalvojuši, ka ari
vēl tagad cilvēks ar spējām un ar
laimi varot miljonu sapelnīt — ari
par spīti augstajiem nodokļiem, kas
io pasākuniu ievērojami apgrūtina.
Gandrīz visi iztaujātie piebilduši
ari, kādā nozarē pēc viņu domām
tas būtu visvieglāk iespējams. •
Sākot ar Vintropu Rokfeleri un
Iekšlietu ministru Aiku un beidzot
ar filmu karali Ēriku Džonstonu un
rēviju karali Bilu Rozi visi kāviens
teikuši: „Mēs ne tikai domājam, ka
lielās naudas vēl var sapelnīt—mēs
zinām, ka cilvēki to dara — šodien,
rit, katru dienu."
Nepaļaujoties illūzijai, ka arī DP,
Amerikā iebraukuši, ātri vien kļūtu
miljonāri, tomēr sniegsim ari sa­viem
lasītājiem dažas no daudza­jām
atbildēm «uz jautājumu, kādā
veidā šis lielās naudas varētu
peļnjt
nThe American Magazine" lldz-strldnieks
atzīst, ka visoptimistis-klkais
no visiem iztaujātajiem, acīm
redzot, bijis vecais Izdevējs Arturs
Kapers, kas iscteicies, ka mūsu die­nās
naudu pelnīt esot vieglāk nekā
Jebkad agrāk. Viņš pats esot iesā-d
i i^lnldams JO dolāru nedēļā kā
burtlicis. Tagad jauni cilvēki rau­cot
degunus, ja tiem piedāvājot 40
un 50 dolāru nedēļā. Visvieglāk pēc
viņa domām vēl joprojām varot
tikt pie miljona dibinot un izdodot
laikrakstu. Tā uzsākšanai mazā
mērogā daudz naudas nevajagot,
bet vēl arvien Amerikai neesot pie-tiekand
daudz labu laikrakstu.
Hals Cimermans, kas ir Aļaskas
amerikāņu tirdzniecības sabiedrības
priekšsēdis, ne tikai tic tam, ka mil­jonu
var ātri sapelnīt, bet apgalvo,
ka viņš pats to pierādījis, jo priekš
7 gadiem viņš veļ bijis vienkāršs
kareivis aviācijā, bet tad sācis pa
pastu tirgoties ar lētiem pulkste- Sem« Sēkumā viņš to darījis no
enesta brīvā laikā, bet tagad vi­ņam
pieder viena no vislielākām
pasta tirdzniecības firmām Ameri­kā,
un viņš katru gadu pelna vai­rāk
nekā miljonu. Runādams par
tirgošanos pa pastu — t. i . sludinot
preci pa pastu, saņemot pasūtināju-mus
pa pastu un izsūtot preci pa
ĻBSfu — Cimermans norādījis, ka
Ienesīga ir tikai tirgošanās ar ma­su^
produktiem, kas nav pārāk dār­gi
Ja cilvēks pērkot kautko par
100 dolāriem, viņš papriekš gribot
mantu, tā teikt, aptaustīt. Turpre­tim
mantas viena līdz desmļt do­lāru
vērtībā amerikāņi allaž lab­prāt
pērkot ari ar vēstuli, ja vien
pārdevējs savā vēstulē prot mantu
pietiekami labi ieteikt. Viņš pats
savu veikalu esot sācis ar ietaupī­jumiem
no kareivja algas, bet pir­mos
16 dolārus, kas viņam vispār
bijuši, ieguldījis reklāmas vaja­dzībām.
Daudzinātā Rokfeleri dēls Vin-trops,
kurš vienīgais no pieciem
I br^iem sekojis tēva pēdās un kļu-
: vis naftas magnāts, ir pārliecināts,
ka nafta
dzeķlis lie
oprojām ir labākais II-as
naudas pehiīšanai. Jo­projām
Amerikā pastāvot 34.000
patstāvīgas naftas sabiedrības un
dažas vairāk nevarot nekā kaitēt.
Joprojām cilvēki, kas izpētījuši
naftas iegūšanas un tirdzniecības
techniku, pebot milzu naudas. Kāds
ģeologs, kas desmit gadus strādā­jis
par samērā nelielu algu Rok-felera
firmā, vienā jaukā dienā pa­ziņojis,
ka sāks pats savu uzņēmu­mu,
un tagad — dažus gadus vēlāk
— Jau pelnot 18.000 dolāru dienā.
Rokfelers apgalvojis, ka pazīstot
irtsmaz divdesmit citu viru, kas vēl
pēc kara sākuši naftas uzņēmumus
gandrīz bez lldzelcļiem un kļuvuši
bagāti.
Naftu par labāko naudas pelnl-
Sanas avotu atzīst ari ASV iekš­lietu
ministrs Krugs, kuŗS uzskata,
ka naftas rūpniecība Ir vienīgā ar
,4zdevlgiem nodokļu noteikumiem".
Bet viņš domā, ka labas izredzes
klflt par miljonāriem esot ari inže­nieriem,
ja tie vienojas ar firmām
nestrādāt par algu, bet uz procen­tiem
par visiem jauninājumiem \m
uzlabojumiem ražošanas technikā.
Ar! General Motors viceprezidents
Oodfrejs un Kalifomijas tirgotāju
unrūpnieku apvienības vicepriekš-
Sē^s Selenbergs atzīst naftu par
visienesīgāko rūpniecības nozari.
Šie abi, tāpat kā visi iepriekšējie
uzsver, ka lielās naudas, protams,
var pehilt tikai tie, kam ir pietie­kami
daudz uzņēmības atteikties no
noteiktas algas un riskēt ar patstā­vību.
Selenbergs vēl piebildis, ka
ar uzņēmību varot kļūt par miljo­nāru
jebkurā nozarē. Viņš pazīstot
kādu viru, kas pēc kara sapelnījis
miljonus, audzēdams un pārdodams
liellopus tādā Kalifomijas apgaba­lā,
ko līdz tam uzskatīja par lop­kopībai
nepiemērotu. '
ASV prezidenta saimniecības i pa­domnieku
padomes priekšsēdis Dr.
Nerss, domā, ka izdevīgāka par
naftu esot ķīmisko ražojumu nozare.
ASV tirdzniecības kamejas prezi­dents
Srjuvs domā, ka tagadējos
laikos cilvēks,, kas koncentrē visu
enerģiju naudas pelnīšanai, var gūt
tikpat labus panākumus, kā visos
citos laikos, un ieteic elektrotechni-ku
vai ķīmisko rūpniecību, taCu
piebilzdams, ka lielās naudas šajās
nozarēs nepelnot zinātnieki un iz­gudrotāji,
bet administratīvie rūp­niecības
vadītāji. I
Amerikāņu kinorūpniecibas ap­vienības
priekšsēdis Džonstons un
slavenākais Brodveja impresārijs
Bils Roze abi domā, ka drīz miljo­nus
varēšot pelnīt ar televīziju. Bi-
Ujs Roze domā, ka ātri vien miljo­nāru
kārtā tikšot tie, kas sākšot
„ražot" televīzijai piemērotas izrā­des
un «pārdot" tās televīzijas fir­mām.
Džonstons domā, ka nākošie
pieci gadi televīzijā būšot grūtumu
un neparedzētu krīžu gadi, bet tiem,
kas tos izturēšot, pavēršoties vis­lielākās
peļņas izredzes, i
Vesela rinda citu saimniecības
viru, kuru vārdu uzskaitījums vien
aizņemtu pārāk daudz telpas, uz­svēruši,
ka tuvākajos gados vislabā­kās
peļņas izredzes esot' inženie­riem,
kam pietiekami daudz dros­mes
sākt patstāvīgus uzņēmumus
smagās rūpniecības nozarē, kas —
kara rūpniecības prasību dēļ — vēl
ilgi koncentrēšot vislielākos pasūti-nājumus
un naudas. L.
- Baķlša kimga? Belt dlmii fri-deŗii
salons Elegance. Es grlb^n
tikai vērst Jfisn mmanlbii'ns to, ka
Sūsa kundze tikko te ielika sev
ilgviļņus. Nesamainiel viņu ar kā­du
dtul
RAIBA PASAULE
^ Bavfirlešu restorānfi, ZonthofenS,
meža tuvumā, dienas laikfi ledrfizfis mil­zīgs
meža kuUls. Pfirsteigtle viesi un aj
kalpotāji ifiva kfijām vaļu. „Amoka
jlenfi'* pa telpfim cOka Izdanolēja visu
iekārtu, un restorāna telpas drīz atgfi-dinfija
kaujas lauku: apgāzti galdi un
krēsli, samiņātas tortes un cepumi malu
malās. Kad viesmīļi sāka „pretofensI-vu'*.
satracinātais zvērs Izlēca pa logu,
bēgot uz ceļa nogāza kādu riteņbraucēju
dāmu, ai»vleda vieglo auto, kas stāvēja
ceļmalā un pēdīgi iekrita kanāU. Tur
viņu pieveica divi vīri: šoferis ar sita­mo
bozi un miesnieks ar dunci. Gaļu
sadaHja līdzīgās daļās visiem cietu­šajiem,
(p)
# Kādai Alrtkas nēģeru-plgmeju cU-
11 j ir paradums, ka kāzu dienā līgava
savam jaunlaulātajam vīram dod spā-cSgu
pļauku. Jo pamatīgāk pļauka «tno-sSas*'
un jo Uelāks zUums. jo vairāk
priecājas v i r i : tā ir sime, ka sieva spē­cīga
un vārār vairāk strādāt (p).
# Minehenea un apkārtnes ^ d eH
pēdējā laikā sfikuSl ilkot kāršu spālea
..altas galva** turnīrus. Sūddeutsche
Zeitung ^ o j a par pialu sacensību Mur-navā,
kur piedalījusies pāris tūkstoAu
tnmīpmaņu. Katrs iemaksājis noteiktu
daubas naudu, un uzvarētāji saņēmuSi
itin prāvas balvas Udz pāris tUkstoSu
marku. Tagad Sfidas sacīkstes ilko ari
minchenlefii. (p).
„Velķiaiilek8«*
,.Es tuvākās dionās atvērSu U^u
preču namu!** — ,»Ar ko gan?** ,»Ar
laužamo dz^!**
Isruna
„Kā gan jOs dabūjāt to gatavu — no­zagt
kapsētā divriteni?^* jautā tiesnesis.
— M B S domāju, ka Ipaānieks ir mirisl"
a — tērpa,
kurpju un lupu zīmuļa draudzība
j _
Vrnes pamācības grūtākajā modes māksla
Vīnē tikko iznākusi šai vasarai
veltīta jaunākās modes gada grā­mata,
kurā starp citu plaša nodaļa
veltīta mākslai pareizi ģērbties. Visi
aizrādījumi, protams, domāti dā­mām,
un ievadā raksta autore jautā,
vai lasītā ja esot kaut reizi pārdomā­jusi,
kādēļ viena sieviete, tērpusies
dārga salona jaunākajos darināju­mos,
tomēr izskatoties nemoderna
un it kā samocīta, kamēr viņas
draudzene pavisam vienkāršā klei­tiņā
liekoties cēla un pievilcīga. Kā­dēļ
viena un tā pati kleita radot
pilnīgi pretēju iespaidu, ja to nēsā
divas dažādas sievietes?
Atbildi sniedz Vīnes lielākā salo­na
vadītāja, uzsvērdama, ka galve­nā
māksla ir saskaņot krāsas un
piemērot tās tērpa valkātājas izska­tam.
Krāsu saskaņas notonis ir gal­venais
iespaida radītājs. Dzelzs l i ­kums
visām sievietēm — kleitas,
kurpju, zeķu, cepures, cimdu, ro-kassomas,
pūdera un ar! lūpu zīmu­ļa
starpā jāvalda krāsu harmonijai.
Tikai tad sieviete būs elegaļita un
pievilcīga.
Sievietes ar gaiši tīru, maigu seju,
vienalga, vai tās ir gaišmates vai
brunetes, var nēsāt raibu, ^zīvu
krāsu tērpus vispārdrošākajos kom-binējumos
un veidos. Jāievēro tikai
figūra'; liela un slaika augums^ sie­vietēm
nav ne mazāko iemeslu bai­dīties,
ka krāsas varētu būt' pārāk
spilgtas. Maza auguma un pilnīgi
slaikām sievietēm turpretī labāk
spilgtās krāsas Izmantot tikai par
Izgreznojumu.
Praksē pierādās, ka tikai pavisam
niecīgs procents sieviešu ir ar Ideāli
tīru un gaišu sejas ādu, tādēļ par
piemērotākiem atzīstami vienkrāsas
un sīkiem rakstiem audumi Jau
kopš gadiem viens np modes galve­najiem
principiem Ir divu kontras­tainu
un tomēr saskanīgu audumu
pielietošana tērpā. Pie šīm kombi­nācijām
galvenokārt jāievēro tērpa
valkātājas mati.
Sievietēm ar ļoti gaišiem matiem
visieteicamākās ir maigas pasteļ-krāsas
drānas. Vienīgi jāuzmanās ar
stipri sārtu audumu, jo tas var ra­dīt
iespaidu, ka valkātāja ir liels
bērns. Jāizvairās no dzeltenas krā­sas,
kas tomēr pieskaņosies labi, ja
mati būs brūnganā vai vara krāsā.
Pareizi Izvēlētas būs tumši , zilas,
sarkanas un melnas krāsas. Baltas
krāsas drānas labāk valkājamas ti­kai
pēc tam, kad seja jau krietni
Iedegusi.
Zelta un sarkanzelta krāsas matu
īpašniecēm jāuzmanās, Izvēloties
sarkana auduma tērpus, jo bieži sar­kanais
ietonis rada nepatīkamu Ie­spaidu.
Labi piestāv dzīvi zils, zaļš
un violets, bet par visām lietām
brūns visos toņos. Vlscēlāk un ple-vllcīgāk
tomēr Iedarbojas pelēkas
krāsas drānas. Baltas krāsas tērpi,
sevišķi vakarkleitas, pie spēcīga
sarkana vai- zeltīta toņa matiem Iz­skatās
eleganti.
Sievietēm ar brūniem vai tum­šiem
matiem vienmēr jāraugās, lai
tērpi būtu darināti no gaišākas,
skaidrākas drānas, nekā mati. Labi
Iedarbojas visi dzeltenas krāsas tcn
ņl. Jāizvairās no melnas un tumši
zilas krāsas. Ļoti labi piestāv vien­krāsains
brūns, ja tas Izgreznots ar
stipri kontrastainu krāsu, piemē­ram,
kukurūzas dzeltenu, jūras zaļu,
pie tam tādā krāsā tad Izmeklējot
ari jostu, cepuri, cimdus un rokas-somu.
Ogļu melnu matu latvietēm maz,
bet šādām sievietēm parasti Ir lie­liski
balta seja, kas rada patīkamu
kontrastu. Ar vienkārša un vien­krāsaina
tērpa palīdzību viegli Ie­spējams
šo kontrastu vēl vairāk uz­svērt.
Jaunavas ar melniem maiiem
labi var valkāt sarkanas, dzeltenas
un pat oranžas krāsas drānas. Nav
Ieteicami brūni vai tumši zlU tērpi.
Sievietēm ar sirmiem vai bal­tiem
matiem jāapzinās, ka, par spīti
elegancei un vienkāršībai, bieži ro­das
Iespaids, It kā viņām nebūtu
nekā no svaiguma, dzīvības un Jau­nības.
Sis nevēlamais iespaids jāno­vērš
ar krāsainiem Izgreznojumiem
un sīkiem karuļu nieciņiem tērpā.
Ja sirma vai baltiem matiem sie­viete
izvēlas pelēkas un nenoteik­tas
bālas krāsas tērpu, tad koptonis
ir vienmuļi pelēks. Nav tādēļ jābai­dās
pat vecākām dāmām saviem'
tērpiem piedot mazliet vairāk dzī­vības.
Arī lūpu zīmuļa un nagu lakas
krāsai jāsaskan ar tērpu. Ļoti ie­mīļota
un modema tagad skaitās
tumši sarkanā nagu laka, tomēr ne-vajaga
aizmirst, ka pat šīs krāsas
lielākās cienītājas amerikānietes at­tiecīgos
gadījumos un pie īpašiem
tērpiem lieto sārtu nagu laku tum­šākos
vai gaišākos toņos. Sārta na­gu
laka piestāv pie visu krāsu tēr­piem.
Atomu karš bez atomiem
Padomju varasvīriem 7 dienu laika
jāatkāpjas vai jāiet bojā
Neskaitāmi autori laikrakstos un iunifilos mēģlnfijuSl par^(^
kamā kara norisi. Kaut ari katrs autors iztēlo nākotnes karu
vienā ziņā tie visi ir līdzīgās domās, proti, ka nākamais kaŗfi būs
kaŗS. Atombumbas, kosmiskie stari, stratosfairas lidmašīnas, b a k t^
utt. ir faktori, kas draud iznicināt cilvēces ^Istenci. •
Gluži citā skatijumfi nākotnes kapi aplūko kāds amerikāņu nkiL
nieks. ViņS pārliecinfits, ka nākamais kaŗS neprasīs Uelus upurus^ |^
to uzvarēs pslcholoģlskiem ieroēiem. Literārā stilā uzrakstītā apoertiinli
autors nākotnes kara norisi liek atstāstīt kādam Pad, savienību ^
dibas loceklim. Sniedzam līs savdabīgās nākotnes kara ainas kopu^
kumu.
kā tie, kurus var saskatīt vil
taustīt," domīgi noteica GrtoiJE
.Jlealzmlrsti otro pasaule |2J
R T A B toH feff U L. ^ ^ A . . j . A * . Sii»
Bija 195... gads. Strādāju kā vice-ministrs.
Politiskās debesis bija ap­mākušās.
Visa Pad. savienība bija
iesHgusi drudžainos kara sagatavo-šanas
darbos. Annijā un partijā ie­saistīja
jaunus spēkus un kaut cik
šaubīgos ,4ztlrlja".
Mans brālis Grigorijs ļaunā prie­kā
berzēja rokas. Viņš bija bezpar­tejisks
inženieris, un viņa uzskati
bieži bija tādi, kas baidījās gais­mas,
protams, tādos gadījumos, kad
atradāmies divatā. Bet, patiesību
sakot, i ^ a uzskati blla loģiski un
neapgāžami.
,JCo mums dod draudzīgo valstu
aizsardzības josla?" sacīja yiņš.
„Vlsas šis Polijas, Bulgārijas un
Rumānijas mOs nepasargā no uz­brukuma,
jo nākamā kaŗfi mums
neuzbruks no ārienes, bet gan no
iekšpuses."
Apstrīdēju viņu: tjiilūsu aizsar­dzības
balsts nav satelīti, bet pa^
saules revolūcija. Visur mūsu uz­devumā
rīkojas pafiu cilvēki ^ pat
kapitālistisko valstu valdībās un
parlamentos. Tie samazina ienaid­nieku
aktivitāti, sēj neuzticību un
līdz ar to alzkavft^ mūsu pretinieku
rīcību. To visu taču jau pateicis
Ļeņins."
„Plenfiks laiks, kad Ļeņina teori­jas
vērsīsies pret viņu pašu. Otrā
pasaules kaŗfi mums bija necerēti
liela laime. Trešajā viss būs gluži
otrādi un to, ko Pad. savienība 30
gados sējusi, tfi tbgad pati ievfiks.
Pasaules vēsture nepazīst bezgalīgu
uzvaru sēriju, un līdz Sim nav at­radusies
tfida vara, kas būtu spē­jīga
iekarot visu pasauli."
„Mēs, komunisti, to paveiksim.
Mēs Nodibināsim vienotu pasaules
Valsti, ar vienu valdību."
,Jleaizmirslslm, ka amerikāņiem
ar atombumba."
,JTo tās mums nav bailes. lekfim
viņi to varēs izlietot, mēs ar savām
tanku masām pārpludināsim Elrop\i
un padzīsim amerikāņus."
„Jūsu tanki nepakustēsies ne soU,
ūn amerikāņi nenometls nevienu
atombumbu. Jūs iznīcinās gluži citā
ce}ā. Eksistē vēl stiprāki ieroči ne-iiuiniiiuMiiuiiuiiiiiiUiiuiiiiniiuiiuiuiuiiiiiiiiiiiiiiiiuiiiiiiiiiiiniiiniiiiii
Vai zīdainim vajadzīga lofeŗa
apliecība?
KSda londonlete. kurai bija apnicis
pašai stumt ratiiļos savu pusgadu veco
ddlēnu, lūdza, lai virs Iemontē ratiņos
neUelu motoru. Komforts bija tiešām
UeUsks: mfiteiatUka vienīgi staigāt Udzi
ripojošiem ratiņiem tm tos vadīt. Prieki
tomēr nebija Ugl, Jo likuma acs ir mod­ra.
Policija Jau pēc dažām dienām no­rādīja
modernajai mātei, ka ratiņi tagad
uzskatāmi par pašgājēju satiksmes U-dzekU,
un tādēļ tie apgādājami ari ar
starmeti, numura plāksni un ēetrriteņu
bremzēm. Nav noskaidrots vienīgi, vai
ari zīdainim šādā gadījumā būtu va­jadzīga
autovadītāja apUedba, Jo māte
lUca motoru atkal no ratiņiem nomon-t
ē t . . .
Slavenais Bostonas simfonis­kais
orķestris nesen veselu kon­certu
bija veltījis
tikai ungāru kom­ponista
Bela Bar-toka
darbiem. Pēc
konceria kāda pa­veca
dāma sacīja savam kaimi­ņam:
«Apstākļiem Eiropā jābūt
tiešām briesmīgiem."
„Jūs taču te visi esat iekāpuši
nepareizā vilcienā!" sacīja bl}ešu
kontrolieris Vlrcburgas - Ašafen-burgas
vilcienā, izdarīdams kār­tējo
pārbaudi. Izrādījās, ka ne­pareizā
vilcienā bija iekāpis —
viņš pats.
„Es domāju — ikvienam tagad
ir skaidrs, ka apsūdzēto aizstā­vība
ir galīgi sabrukusi," konsta­tēja
prokurors jau pašā tiesas
sēdes sākumā, Iztiesājot Frank­furtē
prāvu pret vairākiem sa­biedriskā
mierā traucētājiem. le- »mesls: sols, uz kura bija sasēdu­šies
apsūdzēto aizstāvji, pēkšņi
zem ievērojamā advokātu svara
sabruka.
Kas tad īsti ir komunisti?
Wl% dumjo, kas tic savai doktri^
- pārējie 90*/e ir tādu. kas cS2
saudzēt sevi vai ir karjēri8U./53
ja — kas ir mūsu armija? HltS
uzbrukuma sākuma posmā ō^S
sarkanarmiešu atradās vācu | M
gūstā. Tikai Hitlera neierobtfS
muļķība un viņa ministru idiļSļS
politika- aizkavēja visas Krie^
nonākšanu vācu rokās. Krievu nZ
tlzāns bija tas, kas apturēja hltti.
riešu lebrukun||. Tikai ball«i m
terrors palīdz Izturēt komOidiitliS
sistēmu; kad io abu faktoru nīSI
no) komunistiskās sistēmas vaiiTSi
paliks pāri nekas. Katrs noivkS
uz to pusi. kura, pēc viņa AtJS
paliks uzvarētāja, un puse I^BZ
tljas d i v i em būs pirmie, kas iS iinfis kaitēt padomju varai, mtĻ
ami tfidft ceļā glābt savu ādu.*
Kopš mūsu sarunas bija pi|Uļ|
ilgāks laiks. Austrumu un mSS
savstarpējās attiecības kuva
vien saspllētfikas. Kremli biji nn»
tama nervoza atmosfalra, Jo liidi
mu pretsitieni politiskā lauki k||i
va aizvien stiprāki. Bruņota wSĻ
fllkta izraisīšanās kļuva giaMl
nttiovēršama.
Kādfi dlenfi visos Amerikai^
Eiropas raidītājos nolasīja H||
ultimātu:
^Apvienotie pasaules denudcrMiK
kte spēki beidzot. guvuši pUrMi
pārliecību, ka padomju ieklititi
totalitāra un ka tft pastāv tiki i
policijas un terrora palīdzību. T l i
apspiedusi brīvas tautas, tcmli
zējusi tās un iznicina Ifs Ux$
morāliski, saimnieciski un ttafi'
Maza saujiņa neatbildīgu un Im
prātīgu politisku dēkaiņu divi M|
par padomju valdību. Tie vUto #
l ē šm iznākumus, lai šķietami #
taisnotu savu atrašanos pie vtfli
&Bi pašā nolūkā tie lieto pasiuki
vēsturē līdz šim nepieredzētu t»>
roru. Trīsdesmit gados padon^
vara cietumos, koncentrācijai Q0-
metnēs noslepkavojusi un nooA-dējusi
badā 50 mllj. cUvēku. Os*
šanu mērs Ir pilns, un cilvēctl jā­atbrīvojas
no ballēm un šauimlfli
Ievērojot minēto, apvienotie pa­saules
demokrātiskie spēki atitt
padomju valdības noziedzību m
liek tai priekšā atkāpties un noM
valdību līdz turpmākam rlkojum»
zinātņu akadēmijas bezpartejlskim
locekļiem un zinātniekiem. Sī pa­vēle
attiecināma arī uz visām at^
višķUm savienības republiku valdī­bām.
Sis ultimāts jāizpilda 7 dienu lai­kā.
Ja līdz noteiktam laikam pa­vēles
nebūs izpildītas, ar atombum­bām
iznicinās Maskavu. Ļeņlngradu,
Kijevu, Haŗkovu, Ceļablnsku, Qo^
kiju, Minsku, Tifllsu un citas lie­lākas
pilsētas. Sals pilsētās izvl^
tota apmēram K da}a no padomju
terrora spēkiem Visiem godlgl«tt
pilsoņiem jāevakuējas no šim pil­sētām
200 km attālumā. Sarkan-armlju
brīdini neklausīt nozicdil-gās
valdības rīkojumus. Gadījumi,
ja šo brīdinājumu neievēros, armi­jas
vienības iznīcinās ar atombum­bām.
Apvienotie pasaules demokrā­tiskie
spēki garantē nākotnes Krie­vijas
valsts neatkarību tās agrāka­jā
territorljā. Tāpat kā Iznldnlja
Hitlera terroru, iznīcinās ari pa­domju
varmācību. Par tautu brivl-bu
un mieru!"
So graujošo ultimātu puhllcij»
pēc pL 6 vakarā. Maskavas valdībai
Iestādes bija jau Izbeigušas (ļarbu.
Tādēļ jo vairāk sāka skanēt UU-runu
zvani. Kadļ nonācu savŠ mi­nistrijā,
tur valdīja jau pilnīgs ap­jukums.
Visiem atbildīgiem ierēd­ņiem
bija lielā steigā jāsapulcējM
savās darba vietās. Mans koUēp
Voropajevs, otrs viceministrs, klīda
apkārt bālu seju. Vlņfi paņēm»
mani zem rokas un drebošā balU
sacīja*
„Fedja, tas ir mūsu gals... Vi­ņiem
ir atombumba, bet mums nav-
No Maskavas nepaliks pari ne pē­das...
Kurp lai metas? 200 kilo­metru?"
Mierināju viņu. bet bez sevll^»»
panākumiem Pats ministrs nebUe
atrodams, tas bija aizsaukts uz stei­dzīgu
politbiroja sēdi Kremlī,
(Turpmāk beigas).