Bavarijas Latviesu vestnesis, July 19, 1950

              15ī>?
||W«iJ« oķtobrf
ma», Aŗ fran(S
;ļxmitatējiiii
It iievieiuap,
tolet vle.
" ka firsU
it «2 10
---Iļsnta
:bQi
lomi»
^;iMfl[ ?al4lbaf
vfftnleko
nacaidr^ianl
^.iu «utimtaiii
^im iltfritoni^
- «tttnie*
sifgaidoļt^ a ^
«tevi
I*!«pirnuh
lur mizu,
tikko ierttUet
kādai ameri«
, MaU. K«pi-ki^
amerik|ni6«
ai: mjtetniekš^ at­tikāt,
iaiēdtes tie*
to noskOpftIi
ilnml HB Lapiaiiāl
iUtl no Parīzei. 8ft«
uzņēmumus par
ddvi viņi paredz
as muzejam.
ivScUaf vecumā
I tinis dienās
udzSbai le«
ka viiu* ogW
kļuMimās un ne«
Si UfU urtoa
>adw^ifr»
iraktuvii.%^
.locetmam
BundiptW
mju ptukvti^
JSTitt^lropis aiļļt
tautas pārstāv^
tivaldiDa
unajam ,fran6u
a Renē Pleva-iāl
§ sapulce Iz-pret
185 balļJim.
pabeidza galīgi
ftaiiču minis-
^ beigām. PiJ;
„ laikā Jaunajā
sociālisti. Lidz-jtrz
Robērs Sfl-
[nistrs Keijs pa-u
Aizsardzība*
izticēta sociālls-bet
sociālistu
J A Oijs Mole
Eirbpiais pado-
„„.„ļstŗģ. Bliužais
pda valdībā ne­ļauno
franku
IdlJa priekša
Oriolam, bet
pialai sapulcei,
ifilfi sapulce iz-
^ " uzticību 8X
Li'"
i i
LATVUA
Ļaivian Newsp^per
PubUsbed under EUCbM Clvii
Attair» DMBion Authorisatlon
^HP^JfL.^^P Publisher
and Edltor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwablsch Gmtind. Dp
CampArtillerie-Kaseme, Phohe
gchw. Gmtind 2159. Prlnter:
Remsdruckerel Sigg, Hārtel &
Co, 8chwabisdi Gmtind. Pa-radiesstr.
12. PubUshed twlce
weekly. Clrculation U.OOO.
LATVIAN NEWSPAPER
51 (S9Q
Treidieii, 1950. f. 19. JflUff
Dniāk Mdieolit un Mstdlanls.
ladevājs: UtvteluOe&trtlāKio-mltala.
Gaivmis radaklociK V,
Lambtfgs; galvenā redaktora
vietnieks U. CiOltls. BedaktoH)
A. Boliteins, J. Jlkibsons. B«
t. Balsten. U švarcs.
Jas redakcijas vad. A.
amits (Lawley House, Canber-n.
A.aTn AortnUa). Bedak-djas
adrese: am 8ehwālil8cli
OmOnd. DP Camp Artin«1e-
Keseme, tsir. Schvr. Gatbid Sl»
Prezidents Trūmens prasīs
speciālas pilnvaras
M Henrijs Volless pagriezis Maskavai
muguru
! ^ * V ° J ! i " " ' ^ " ' " ' s ' ^ «P^Jn*» VaSliigtonJ baMa. kk
: S c S i r T ^ amerikāņu rtipniecni.iS^^
M&^^i ^ freridenta^ prasības pirmkārt attieksies uz m r f f i
Hpnlecibas izejvielu kontroU - degvielām, gumiju, dzelirtSu^un^
« l e ^ em. Ja ā| Informācija izrādītos patltSTSa^endSK v » ^
; i^^Mimv^ neviens nešaubās), tad tas ni^i^ļSil^tSiū^
i^Vltt2iJ«Jl^ svarīgāko izejvielu mobUkolz»āigdrJeusTa mT wat |aauojut,i kaTp^sori- S&i^S^^^Jj^^^ Fraņdjai visu iespējamo psHdUbu. Towta vlņl>[.
«nizia «i-imiabrikām pārtraukt Ikdienas patēvļņa produkdju un DS-uz
bruņofianos . Vēlāk šo prezidenta iikojumu akceptēja ari
Tlenoto vaJlos tupē pco tzaicmU asse kĀofjrai kPāe. ri Harbora, FlUpyS«n«»aes uunn ssvvaarniggākaā™s S»aa-
' Prezidenta Trūmena eventuālais
: pieprasījums kongresam jo nozimī-iiksklust
tāpēc, ka ari lielās ameri­kāņu
arodbiedrību apvienībās AFL
, (Assbciaticm of Labor) priekšsēdis
VttJems Grltos tikai dažas stundas
vēlāk presei sniegtajā intervijā dek­larēja,
ka vin^ pieprasīs visa Savie­noto
valstu &rba spēku mobilizāci­ju.
»Es nedomāju, ka stāvoklis paš­reiz
būtu tik' draudīgs," teica Grīns,
^bet mums Jāsagatavojas katram
gadījumam." Sniedzot šo informāci­ju,
BBC politiskais redaktors pie­bilst,
ka prezidenta Tfūmeha un Sa-irlettoto
valstu lielākās arodbiedrības
apvienības priekšsēža deklarācija ir
loti nozīmīga. Karus nekad nav iz-
. karojuši cilvēki. Laimējis vientnēr
• tas, aiz kura stāv lielākā saimniecis-
' kā un financiāl% vara. Pasaulei paš-
; reiz nav jāšaubās, kam ir labākās
f labrilf;as; kvalUļčētākais darba spēks
; t<n labākie Ieroči
C Satli^lMJā 1^^^ ir
vēl.ičāds zīmīgs nbtikim^ kas liek
dom|t, ka cilvēkiem Jāsagatavojas
- uz v^a^^iSI^ m^smM
Trūmens un Viljems Grins nebija
' publicējis šāvu deklarāciju, amerikā­ņu
progresīvās partijas priekšsēdis
Henrijs Volless paziņoja, ka viņš kā
amerikānis „katrā laikā nostāsies
savas tēvijas un Apvienoto nāciju
pusē," ja izcelsies karš .ar Padomju
kuras priekšsēdis ir agrākais Savie­noto
valstu prezidenta vietnieks
Henrijs Volless, ir ļoti tuvu rada ko­munistiem.
Kingsberijam Smisam
savā laikā sniegtajā intervijā Sta­ļins
bija apzīmējis VoUesu par vienī­go
cilvēku, ar ko Savienotajās val­stis
varētu runāt. Ja tagad ari šis
korifejs atgriezis Kremlim muguru.
Ziņo par jaunām
tas nozīmē, ka vilšanās bijusi pārāk
liela ari „visuzticamāko rindās". miga izbēdzēja", raksta The Sun.
apmēra
deportācijām
Kl^lbēra (Six). — „MilzIga apmēra
masu deportācijas pēdējās nedēļās
vērojamas Padomju savienības oku­pētajās,
militāri svarigajās Baltijas
valstīs — Latvijā, Lietuvā un Ipu-nijā,"
ziņo Sidnejas lielais laikraksts
The Sun, sākot garu aprataitu par
šīsdienas posta ainām Baliiljā. Pēc
The Sun speciālās informācijas, k<^
pēdējās ziemas aizvesti 600.000 lietu­viešu,
250.000 latviešu un 200.0Q
igauņu, pavisam ap miljons baltiešu.
Daudzi no tiem nodarbināti Kolimā,
S^brilā, bet no nedeportētajiem bal­tiešiem
liels skaits iesaistits vergu
dart>os militāro nocietinājumu būvēs
turpat Baltijā, sevišķi Igaunijā. Sā­kušās
ari lielas tīrīšanas Baltijas
valstu le}]u valdībās.
Tieši pēdējā laikā pastiprinājusies
baltiešu partizānu dart)Iba, sniedzo­ties
pat līdz Stetinei. Pret partizā­niem
cīnās speciālas čekistu vienī­bas.
„BoIševild Baltijas valstis pil­nīgi
noslēguši no rietumu pasaules.
Ziņas par šo Baltijas cletoksnltādēļ
iespējams iegūt tikai no kāda dros-
Paredz dibiiāt begln bankn
DP delegācijas apspriede ASV augsta
komisāra staba
Maotsetimga iin Stapna slepenais
fgiuns
PADOMJU S A V I E N Ī B A I T I E S Ī B A S IERIKOT JpMA A T B A L S TA
P U N K T U S — 10 B H U . I^DlIIESU D O S I E S S P A I D U D A R B O S U Z
K B I E V U U
Ņujorka (E). — Amerikāņu organizācija, ko sauc jjar «Sabiedrību
ķiriiešu. politikas pētīšanai", šinīs dienās pubUcēJusl slepenā Ugum^
tekstu, kcii S. t sākumi Maotsetungs pcuŗākstija Krenill ar Staļinu.
vēlāfa Kr«imlt nosI5<toa Padomju s a v *^
neuzbrukšanas līgumu. Slep^ }^UtņxAļmm VSsSm žurOft-līstam,
riskējot ar savu dzīvību, izdevies izvest no Ķīnas un tas Ņu­jorkā
publicēts sestdien; Pēc šis vienošanās Maotsetungs garantējis
Padomju savienībai tiesības ieiikot Ķīnas territorijā sauszemes kara­spēka,
flotes un aviācijas atbalsta piii^us. Līguma tālākie panti r\o-saka,
ka Pnas tautas republika apsolās sagādāt krieviem 10 milj. strād-savienibu."
VoUesa paziņojums, kā I nieku. Vissvarīgākais tomēr ir vienošanās pēdējais pants. Tas no­ziņo
BBC un amerikāņu prese, ra­dījis
satraukumu ari viņa paša par­tijā.
Daudzi «progresīvie amerikāņi"
paziņojuši, ka viņi izstāsies no par­tijas.
Ja Volless savu deklarāciju ne­atsauks.
Pats Volless uz to esot at­bildējis:
«Tad aiziešu es, un Jūs va­rēsit,
mekl» citu priekšsēdi." Der at­cerēties,
ka i s. progresīvā partija,
saka, ka Maotsetungs palīdzēs Padomju savienībai nodibināt tautas
republiku Iekšējā MongoUjā, Sinkiangā un Tibetā.
Līguma teksts saīsinājumā skan
sekojoši, «Ķīniešu tautas republi­kas
valdības ceiitrfilā komiteja un
padomju savienības augstākā pado­me,
ievērojot abu nāciju draudzīgās
attieksmes, nolēmušas parakstit 11-
Jauni incidenti pie Jugoslavijas
Bulgārijas robežas
Belgrade (J). —Jugoslavu iestādes gusi bulgārti vēstniecībai Belgradē
sestdien no Jauna paziņoja, ka bul­gāru
karavīri atkal izprovocējuši trīs
Jaunus robežincidentus pēdējo ^
stundu laikā. Pēc Belgrades radio^
fona informācijas Jugoslavu robež­sargi
nonāvējuši vienu bulgāru ka­ravīru,
kas iegIJis Jugoslavijas terri­torijā.
Maršala Tito valdība iesnie-
Maršals Tito sēk
atkāpties
Belgrade (E). — Jugoslavu komu­nistu
partijas centrālkomitejas lo­ceklis
un maršala Tito tuvākais līdz­strādnieks
Milovans DJilašs pirm­dien
publicēja oficiālu uzaicinājumu
Padomju savienībai izbeigt konfliktu
un vienoties «par turpmāko sadarbī­bu
un draucbsigu sadzīvošanu". Sis
aicinājums vienla^Igi adresēts ari
visām Maskavas satelītvalstīm, «Mū­su
domstarpības nav tik lielas, lai
mēs tās nevarētu pārvarēt," saka
DjUašs. «Jugoslavijas valdības vār­dā
es tāpēc aicinu Padomju savienī­bu
aizmirst visu kas noticis un pa­rakstīt
līgumu."
Londonas un Vašingtonas politis­kajās
aprindās § 0 Milovana Djilaša
apellāciju komentē ar lielu ievērību.
Daudzi amerikāņu un britu militārie
lifetpratēji domā, ka Padomju savie­nības
nervu karu un sevišķi kara­spēku
koncentrāciju pie jugoslavu
robežām ari Tito stiprie nervi nav
varējuši izturēt. Ar sava tuvākā
līdzstrādnieka muti viņš tagad mēģi
na atrast kādu ia^dzinājumu.
formālu protesta notu, uzaicinot
Bulgāriju nekavējoties spert nepie­ciešamos
so}us, lai izbeigtu provokā­cijas
abu zemju pierobežā.
Sofija savukārt iepriekšējā dienā
bija apvainojusi Tito karavīrus Jau­nu
robežincldentu radīšanā. Atbildot
uz šiem apvainojumiem, Jugoslavu
oficiālās aprindas apzīmējušas tos
par «izdbmātiem un fantastiskiem".
Belgrades radiofons tālāk norādīja,
ka Jugoddavijas robežu pārgājuši vai
mēģinājuši pāriet apm. 65 bulgāru
karavīri. Incidents, kurā nogalināts
viens minētais bulgāru karavīrs, no­risinājies
kalnu ciema Klisuras tu­vumā
38 Jūdzes austrumos no Sofi­jas.
Jugoslavu ģenerālštābs pagai­dām
tomtēr pārliecināts, ka robežin-cidenti
vēl nenozīmē plašāka apmē­ra
ofensīvas sākumu pret Jugosla-viju,
bet ir tikai tālāks solis ilgsto­šajā
nenni karā starp padomju sa­telītvalstīm
un maršala Tito refimu.
Situācija Balkānos, — domā ameri­kāņu
novērotāji Belgradē, — katrā
ziņā tomēr arvien vairāk tuvojas
«augstspriegumam". Gluži citādu
uzskatu par stāvokli Jugoslavijā,
Bulgārijā un Rumānijā pauž ceļotāji,
kas pēdējās dienās ieradušies no šīm
zemēm Triestā. Pēc viņu informāci­jas
preses ziņojumi par karaspēka
koncentrācijām Jugoslavu pierobežā
esot stipri pārspDēti. Bulgārijas,
Rumānijas un Ungārijas rietumu ro­bežu
tuvumā pašlaik gan tiešām no­tiekot
manevri, kuros piedaloties ari
mazākas padomju vienības. MMiev-ru
motīvs visās šais zemēs skanot
vienādi: «Aizstāvēšanās pret ienaid­nieku,
kas nāk no rietumiem."
gumu, kas regulēs abu valstu turp­mākās
attieksmes. Sl vienošanās
paredz, ka abas nācijas pieliks vi­sus
spēkus, lai stiprinātu pasaulē
mieru, apkarotu Japāņu imperiālis­mu
un nodibinātu Jaunu kārtību
Āzijā. Savas valdības vārdā līgu­mu
paraksta ķīniešu ārlietu mi-nistirs
Cuenlajs, bet no Padomju sa­vienības
puses ārlietu mlnistirs An­drejs
Gromiko."
Līgumam ir pavisam 17 pantu.
Pirmais pants paredz, ka ķinieši at­ļauj
Padomju savienībai nodibināt
savā territorijā sauszemes karaspē­ka,
aviācijas un flotes atbalsta
punktus, lai stiprinātu pasaules
mieru un apkarotu imperiālistu ag­resīvās
tieksmes. Vienošanās tālā­kie
punkti sīkāk precizē pirmajā
pantā Kremlim piešķirtās tiesības.
Trešajā punktā minēts, ka ķīniešu
tautas armiju apmāca padomju virs­nieki
un instruktori un kara gadī­jumā
tā ir pakļauta krievu virspa-
(Turpinājums 8. Ipp.)
Staļins vēlas runāt
Jauttdeilii (D). — Pagājušās nedē­ļas
beigās Indijas ministru prezi­dents
Pandits Nēru ar sava vēstnie­ka
starpniecību iesniedza Staļinam
personīgu notu, kurā bija lūgts da-rit
visu, lai izbeigtu konfliktu Ko­rejā.
Uz šo notu Staļins atbildēja
svētdien. Pirmdien indieSu laikrak­sti
publicēja atbildes tekstu, kurā
norādīts, Ica «Padomju savienība ir
ar mieru uz^Eikt sarunas par kon­flikta
likvidēšanu Korejā Apvienota­jās
nācijās". Kremlis vienīgi vēlas,
lai Drošības padomē nesēdētu mar­šala
Cangkaišeka, bet Maotsetunga
pārstāvis. Sniedzot šo informāciju,
BBC politiskais komentātors piebilst,
ka konfliktu Tālajos austrumos var­būt
^^1 izdosies pēdējā bridi nokār­tot
sarunu ceļā. Ļoti iespējams, ka
Padomju savienība i^ildls ari Dina
Eēesona prasību, lai komunisti at­velk
savu karaspēku aiz 38. platuma
grāda. Politiskās aprindas Vašingto­nā
tomēr domā, ka Staļina Jaunā
nota ir tāds pats Šacha vilciens kā
savā laikā bija INS Eiropas redakto­ram
Smisam sniegtā intervija.
DF nonm vttfMli n fpMttlo
lietu padondevlls iBMrflKiņi Mf-
• l i kottiiirs ntbi Svops »w«p)
ar savkm amani vwOWm 7. Jft-
UJI iteikfariē vktļĒmtk pie 110
akraditsto DP laatlim pārstivju 4
viru deleiicUu. kufi bUi ail L€K
priekiaēdia & Kliiitt. Vairik tte-tt
a gIVBdai Ogā apspriedi augitl
komlAt IttiNi darMaiiM ar DP
piniivjv delegidju plmiiiija gan-dria
visus Jautājunras. kat ir deii
iakirā ar DP pairdaUo dsivi un
oikotiil
Viens no galvenajiem tematiem
Nākamo karu
uzvarēs aviadla
CIridie (Is). — Šveices laikraksts
Die Weltwo€ihe publicējis interviju
ar bijušo vācu galsaspēku' ģenerāl­štāba
priekšnieku H. Stumpfu. Ģe­nerālis
uzsvērto, ka katram vācietim
Jaunā Eiropas kara adījumā pa­matotas
tiesības cerēt uz okupācijas
karaspēka aizsardzību. • Nākamo ka-fu*
pēc Stumpfa domām, izšķirs
gaisa spēki Pirmajā gājienā krie­vi
gan viegli aizsniegs Atlantijas
piekrasti, bet tad rietiunu armiju
nepārprotamais gaisa spficU pārā­kums
nodrošinās gaHso uzvaru. Ko­munisti
ndcidā gadījumi nepaliks
Rietumeiropā, un eiropieši Jau kara
pirmajā tazi būs izjutuši komu­nisma
īsto seju. Lai Eiropa sagla­bātu
savu neaizkaramlbu, par vi-
Oin Uetlin M Jfikipina mlUtirie
šļpficūs, kas itiv vligiam pfvttak f l *
<£q Rietumeiropas saslēgšanai vie­nā
kopībā ir noteikti vairāk nekā
sauklis vieni
BiJ. vācu armijas tanku ģorieri-lis
Haso von Manteuf^ls kādā AP
intervijā pasvītroja, ka Rietumvā-dja
Jāiekļauj Eiropas aizsardzības
ūnijā. Vācijas apbruņošana nevar
apdraudēt nevienu rietumu valsti.
Pēc vācu kara rūpniecības iznici­nāšanas
lidmašīnas, tankus, liel^-
balus un muhldju t i var saņemt
tikai no Amerikas. Rietumvādjas
iekļaušana Rietumein^ aizsar-dribas
frontē ir neattlekama prasī­ba.
Tikai viengabalaina aizsar­dzības
sistēma «no Gibraltāra līdz
Ubekai'' var glābt mieru.
40.000 beigu pro­testē
pret kar&^a
Leopolda
atgriešanos
apspriedē bija par Vfidji palidi»
Jiem, l»s, IRO funkdjim ierobežo­joties,
arvienu vairāk saskaras tieši
ar augstā komisāra iestādta. Raut
ari pašreiz vicu valdība sagatavo
DP likumu, kas principi nokirtoi
Vācijas palicēju tiesības un pi«ii«»
kūmus, i^fiķinoties ar bij. DP kā ar
vicu salmnieclbi un lieli mēri ari
Juridikdji idcļautiem, tomēr visas
pirvletotis perscmas tik ilgi paliks
amerikiņu augsti komisira ati»il«
dibi, kamēr būs spēki UdsUnēJaU
okupidjas statūts. No t i se^-
nims, ka visos gadījumos, kad vi*
cu salmnieclbi un pārvaldē nodolto
DP uzskata sevi par diskriminētiem
vai netiek ievērotas viņu tiesības,
Jāgriežas,pie augsti kpmiara attie­cīgu
zemju pirstivjiem (Land
ommissloner). Tas hsdarims, ska­toties
pēc lietas svarigišna, vai nu
ar LCK apgabalu pirstivju vai sa­vas-
nometnes komitejas starpniee!-
bu. Gan Jiievēro, ka vicu salm­nieclbi
nodotis nometnes ir doml-tas
tikai k i pagaidu mītnes, tidē|
nometinu komitejim būs Jficirto
vairāk vietēja rakstura lietas, tur»
preti LCK pirstivji kirtos savā ap­gabala
Jautājumus visumi.
Vicu valdības DP likums pašreiz
ir bddzamaji tsiiianas stadlJi, ua
sagaidims, ka Rietumvidjās parla«
ments to apspriedis vistuvikaji lai­k
i ; Ud ari konkrēti varēs spriest
par varbūtēju pozitīvu vai nc^^vu
novērtējumu. T|utibu pārstāvji, sa-a^
pMlums 1 Ipp.)
Brisde (ej). — lilbnsas apgabali
Beļģijā pēc sodilistisko arodbiedri-bu
aidnijuma apm. 40.000 raktuvju
un metālrūpniecības stridnieku
streikoja 48 stundas, lai protestētu
pret nodomāto karaļa Leopolda at­griešanos
uz troņa. TēraudrOpnie-clbi
streiks izdevis simtprocentīgi,
un darbs visis ils nozares fabri­kās
divas dienas ilgi bija pilnīgi ap­stājies.
Ari tramvaju satUcsme
Monsas apgabalā bija pārtraukta,
kamēr gāza, elektrības un ūdens
piegāde turpinājās ar samazinātu
darbinieku skaitu. Turpretim ogļ-raktuvju
darbību streiks skāra ti­kai
50 proc. apmērā. Jo visi DP
strādnieki, kam līgums aizliedz
streikot, turpināja strādāt
BsaaMMnftA sialASfaASMiiii - ravesis pNtŖeinis
spedfli audienci
tOtliiVliri
Ŗwm (vl). — Sinis dienās LCK
KmiM \m LNP pilnsapulces sekio»
Jinis Niedira LCK uzdevumi
apmeklēja Vatikinu, lai latviešu
bēgļu virdi izteiktu pateicību Svē­tajam
Tēvam Pijam 11 un Vatiki*
na iestidēm par ^rigo, moiilo un
materiilo atbalstu, ko latviešu b%-
ļl līdz šim saņēmuši no Vatikina tfilk
katoļu baznīcas. 8. Jūliji Svētiii
Tēvs pl^ēma LCK pirstivi Nledm
spedili audiencē Sv. Pētera bazili­kā,
kur tam bija sirsnīga saruna par
latviešu tautas dēšanām un tagactt-
Jo stāvokU. 8. Jūlijā LCK pirstivii
apmeklēja Vatikina valsts sekretilh-riitu,
kur par latviešu bēgļu liktetd
sniedza ziņojumu Sv. Tēva ref^
rentam arķiblskapam G. BUsuraka
un monslnjoram L. PodžL
Uzturoties Romā L C K pirstivii
apmeklēja Lajtvljas pirstiM
pie Vatikina monslnjoru J. Camani
un Latvijas sūtni Romi prot A.
Spekki, bet atceļi 2eņevi apauklē­ja
latviešu pirstivi pie IRO galve-nis
mītnes A. Skrēberu.
Kanclera Adenauera
atbIMe LNP prieki-s&
Hm 1 Cefmani
Apstiprinot LNP prezidija 17. Jū­nija
deklaridjas saņemšanu, kufi
aticirtoti prasīta Latvijas dcupid-
Jas izbeigšana un valsts suverenitā­tes
atjaunošana, Vidjas kanders
K Adenauers atbildes raksti LNP
prezidija priekšsēdim J. Celmam
pasvītro, ka ar 17. Jūnija deklari-dju
Latviešu Nadonālfi padome ir
atgādinājusi brivās pasaules valsts­vīriem
nodarijumu, kas ir tumšā­kais
traips Jaunāko laiku vēstiirē.
Mekortūrs saņem UN zilibalto
karogu
ToUo (ej). ^ Pagājušajā piekt­dienā
uz Apvienoto nādju bruņoto
spēku virspavēlnieka galvenās mīt­nes
Jumta notika svinīga ceremo­nija,
kurā ģenerālis Mekartūrs sa­ņēma
UN karogu līdz ar Trigves LI
vēstijumu, kas aidna viņu uzglabāt
šo karogu, Jkamk pasaulē atgrie­zīsies
mlm". Zilibalto karogu ģen.
BSdcartūram pasniedza Savienoto
vsdstu armijas štāba priekfaieks
ģen. Kolinss, kas bija atvedis to no
Amerikas. Pasniegšanas ceremoni­jā
asistēja vairāki augsti amerikā­ņu,
britu un dtu rietumvalstu mi­litārie
un dvflie darbinieki. Sa-
Jemdams Apvienoto nādJu karogu,
en. Blekartūrs manāmi aizkusti­nāts
tetea: «Es saņemu šo karogu
ar dziļu godbijību. Jo tas simbolizē
dlvēcēs vislielāko ^bu un pūliņus
pasaules atbrivošanai"
I