1950-07-19-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'mmm
Mīca, :9. jūlija
L A T V I J A
(Turpinājums no 1. ipp.)
liņā ar savām organizācijām, visu
laiku sekojuši likuma tapšanas no-risei
un attiecīgus priekšlikumus un
ieskatus paziņojuši kā IRO, \k aus-
Stājam komisāram.
Sporta cfē/ mušu ftu/furo neies bo/o
jSvariga šis problēmai savstāvdala ^tS?" ^«^«TlS^iSSto^
lr;naoionālās kultūras un i z g l S ģaīdTifLn
MĒĢINĀJUMS ATSPĒKOT PROF. P. STARCA PATIESĪBU PAR SPORTU
aaTtInf^^i A ^ l - ^ o j ^ m t e m , art tai
i ^ r a ieskata, ka tiē lielā mērā būs
*?^-x?°,*°''^???8s sadarb!^^^ ar tā i r trimdas ietekme viipār Jo Witat
«icu iestādēm. Tikpat svarīrie ma. "odarMbu, Mdal"biīa'^ISiZ»?"?.?.'}
teriālās eksistences jautājimav^*' « ' « M - » " ' ? " * » - ? ^ ^ ' ^—
g gūt labvēlīgu atrisinājumu vai
•^gizlielu.atslogojumu ar projek-nS'^
nio? apstākļos diimtenrLabTka t£
TJvnf^ r^If^'^Jajiā^ *G*riie?ķ°ij*ā ^I r rīkotanse moaUlmdīpgli-.
n^uf".*?* masas, un sportisti, k a . tajās
piedalījusies, nav bijugi sUktākle savas
SSmstt^"^^^* ^ artSosdtou
ari tagad daudzi gara darbinieki i r nret
sportu, bet tikpat daudzi, ja ne vaUā^
to aljstāv kā veselīgu, bnmniecisklr wl
skautu cUvēku nodarW brīvajā laikfi. M l -
'm,mM§^^^' iPSrstāvji beidzot iatkār-
. . ^ . . ^ t ^ - g ^ l ^ g ^ j ^ ^ dam visu iespē-
B P liddroSināšah^i pret bries-ij:^^#*^-*^
f % i^aSreizēJo sarežģīto starp-tautisko
atti^ksmu deļ Vācijā sāk-
Ti un 10; Jūlijā L C K priekšsēdis
' ļc| f apļneklēja DP kpmisijas
frayQpurtē, kur apspriedās ar
p s ^ l ^ i # j i ^ | n ^ par jauno
« M Ē m j i e i ^ latviešu
.karavīru jautājumiem. Leģiona
;lletā no Vašingtonas gaida īpašu
. ' - ^ bet par DP likuma tekstu:
cīnījušies pret ASV
rietumu sabiedrotiem** i n -
paredzot, ka šajā katēgo-
^ at l i k a i tie, kas rietumu
*traldulies tieši cīņas, bet ne-
^u būvniecības un mazo uz- g & T k a W ? S . ' ^ ^ ^ itudējoSo u i i
i , n « P . . M ^ ^ ^ atbalsti. &'o^/^^^^^^^^
^ jau Pāironātš ar IRO, un arī vācu SJ.^l^^f^i^i'^j;.^ So studājosTu^ beī-irai^
Iba i r Visai ieinteresēta tās Tapi! SSi?S W d ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
pie kam paredzēts, k a lldzek- ftudijas |ašu smim'^vM^^^
bankai varētu gūt no Maršala nAfS« ^ll"}!.!** 5J^?^ enerUlu. daudzi ir
- bet paredzot no-, SMS^tS^^^^^^^^^^^ -
oaļu no tam pārvietotām I apbrīnojamos latviešu jaunekļus un jaunavas,
kas, dodami ari savus meslus
sportam. leguvuSl zinātniskus grādus, bet
vismaz iUustrācijal to var lasīt Latvijas
pag. gada 107. numurā.
Nav nollciSzams, ka vienam otram sportistam
kā mācībās, tā studijās gājis pagrūti,
taču savu profesionālo merķl ārpus
sporta viņi Uelāko tiesu sasniegusi.
Bet Isu^ēmuml i r visās dzīves nozarēs, un
aH tad tā nav tikai sporta vaina vien.
Kādreiz mums Vācijā bija basketbola
vienība Kursa, no kuras locekļiem divi
bija beiguši augstskolu, bet pārējie Ukal
kara apstākļu dēl studijas pārtraukusi;
viņi visi ieņēma atbildīgus amatus kā savās
nometnēs, tā amerikāņu darba vietās.
Es gribu apgalvot, k«k tas pa dalal ari b i jis
sporta nopelns, ar kura palīdzību viņi
mācījusies Izprast pienākuma apziņas un
sistemātiski darba nozīmi. Tātad nav tā.
ka Izglītībai un gara gaismas Ideāli sportista
vidū būtu aizmirsti. Un nav ari tā,
ka jaunatne (atbildējāil profesora dzejolim
nebija vis jaunieSi, bet lielāko tiesu
cilvēki pusmūža gados) censtos pamācīt
profesorus tur, kur viņa to nespēj un kur
tar nebūtu ne druskas taisnības. .
Laikam nebūs neviena, kas apšaubītu
prof. Starca zlnāS^na» teoi^ētlskajos spor*
ta jautājumos un kas neapbrīnotu viņa
enerģiju, izstudējot sējumu sējumus, k u ros
sports kritizēts un noniecināts. Taču
dažkārt pierādās, ka daudzos apgalvojumos
i r tikai puse patiesības, un ari Platons,
Eiripids, Seneka un Juvenals nav
yl®?" piemēru: pāvests personīgi
abonē kādu sporta laikrakstu, l a l b a tu
Informēts par visiem šis nozares notikumiem
un varētu kā zinātājs sarunāties
ar tiem slavenajiem sportistiem, ko vinS
nereti pieņem audiencēs. Vai pāvests
biedrotos ar velna Iestādījumu? Ari Ue-lie
valstsvīri Trūmens, CerClls. Z ^ r t j as
karaUs Gustavs Ir sporta alzstiivjl. Un
Uču ne tādēļ, ka viņi zinātu sporta kal-tigumu
un būtu pārliecināti, ka sports
sagrauj cilvēka miesu un garu.
^Bijusi tieSām gadījumi, ka sports sa-veseUbu.
bet tas Uisnl
tādēļ, ka latviešiem allaž Uilcls pietiekami
daudz labu sporta skolotāju im ārstu,
kas jaunos sportistus pamazām un sistemātiski
uzvestu uz pareizā ceļa. Citlan
tautām, piem., somiem un zviedriem, 6ā-
?u skolotāju i r diezgan, un to sportisti
tādēļ ari, nenodarīdami sev ļauna. Izvirzījusies
pasaules labāko vidū.
Sportisti zina Juvenāla pareizo Izteicienu
un tāpēc jau ari cenšas saskaņot veselu
miesu ar veselu garu. Bet ja kādam
gars vājāks par miesu, vai tad varētu
ļaunoties, ja vlņS mēģina dzīvē gūt panākumus
tikai ar sava ķermeņa spējām.
Prof. Starcam vajadzētu ari zināt, ka
profesionālais sports, kas daudzos ga(!U-jumos
Sedzas ar rekordu sportu, Ir daudzu
laužu profesija tāpat kā savs amats
skroderim, galdniekam, skolotājam vai
profesoram, saņemot par savu darbu attiecīgu
samaksu. Tātad, atkārtojot jAU
redakcijai plešūtitajfis vēstulēs teikto,
vēlreiz jākonstatē, ka IpaSi rekordu
Mi
Sporta Ir mūsu laikmeta raksturīga leri-me,
pret kuru, kamēr nenāks pavisam
kāds cits radikāls pagrieziens, ne prof.
S t a ^ ne kāds cits nespēs <^ties. Un
jāzina ari, ka simtprocentīgajā sporta zemē
Amerikā neprofesionālie sportisti —
kaut arī rekordisti — sporto tikai tik U«
gi. kamēr viņi dzīvē nostājas paU uz savām
kājām, lai to. ko sasnieguši sportā,
sasniegtu dzīves cīņā. Un vai tos ir
slikti?
Pasaulēs sporta
laukumos
U Zēvolds un Dio Volkots otldāU d*
ņai izaidnfijuil pasaules smāfi flwa
meistaru CārUni, kas pēc slrtfi tUnlbu
izārstēšanas vispirms 1. augustā aiittivēs
savu titulu pret amerikāni ReSoru.
Diska meSanā abrocigi, ko sacīkšu programmās
uzņem gaužām reti, Jaunu pa*
saules rekorau ar*SS.)8 m sasniedzis amt-riķānis
Oordjens. Vecais rekonte kopi
1911 g. ar 81,91 m i^edei^a somam T u *
palem.
U f. vecais drēiflealetis Mata
luurds sasniedzis 19.000 m i r 39:17,1 min.
labāko laiku Vācijas austrumu JosUU
Indietis Mobameds Aslams, Ja var tiott
Sport-Magazin Informācijai» ikrtjii ba-
Prese. kā jau agrāk teikts, ir tikai notikumu
atspoguļotāja, un kā ttdai vlnal
jāinformē ari par sportu, pie tam latvie- tna .« «n« ^ i r
8u prese to dara daudz mazākos apmē- ^ ^
ros nekā' citteutu. Varbūt Ierobežotais
telpu daudzums Ir taisni tas, kas atļauj
mazāk vietai sportistu audzlnāSanal un
negatīvo parādību kritizēšanai. Profeslo-nālo
neaistētisko sportu, Ipaii boksu, brīvo
amerikāņu dņu uc. mūsu prese nekad
nav cildinājusi, bet, cik tas nepieciešams,
sniegusi tikai neitrālu informi*
ciju. Ja to nedarīs latvieSu avīze, tad informāciju
par Siem notikumiem sportisti
un sporta atzināji gūs citādā veidā. Iznākums
būs tas pats.
Par sporta nozīmi, atskaitot mūsu trimdas
presi, vairs nekur nedebatē. Un ja
ari to darītu, prof, Starcs var būt pārliecināts,
ka viņa dņa paliks bez panākumiem;
bet par laimi — tas nenozīmēs
ne mūsu tautas traģēdiju, ne ari nacionālās
kultūras bojā eju. Taisni pretēji
— sports varbūt būs tas. kas dalu latvieSu
jaunatnes ari svešumā saturēs kopā
un liks apzināties, ka ari tādā veidā var
celt un. daudzināt latvieSu vārdu. Un
beidzot uzklausīsimies viena no ievērojamākiem
amerikāņu sporta redaktoriem
Rojala Broma (viņš pats nekad nav
bijis aktīvs sportists) vārdus: „Jo vairāk
būs sporta sacensību, jo maslk karu.
Londonas olimpiskajās spēlēs sastapis
pilnīgi pretēju politisku uzskatu jaumeSi
un tomēr. nenotika neviens starpgadījums."
- Art šajā domā Ir Uela daļa
sporta jēgas un mērķa.
Arv, BolBteins
Rletmavidlas- spēdgikajis talMa vUft-
Ufis nākamajā senmā spēlēs šādai 80
vienības: dienvidos — Spvig. Pūrth, VfB
Stiittgart, Kickert Offtnbadi, VfB Mann*
hetm. FSV Frankfurt. Waldbot Mannhtlm,
VfB Hūblburg, L FCNOmberf, 1909 Mūa-
Ghen, Bayern-MUnchen. Sci)waben Aun-burg,
BC Aunburg. Schwtlnfurt 99, Bm-tracht
Frankfurt, 88V BeutUngen, Dam*
stadt 99, VfL Neckarau un FC SUigen;
rietumos Borussla Dortmund, Preussen
Dellbrūck. RW Essen. Horst Bmscher, FC
EC6ln. Sdialke 04. Xrk9nsdiwiek, Pi«ua*:
sen Mūnster, Hambom 07, DuUburgtr SV,
RWOberhausen.AUemaniaAadien. Sport*
freunde Katemberg, Borussla Mūooien*
Oladbadi. Fortūna Dūneldort. Rheydt9r
SV: ziemeļos - Hamburm 8V, FC St
Pauu, VfL OsnabrUck, W9rd6r Bremen,
Blntracht Braunsdiweig. Concordia Ram-burg,
Hannover 99. Elmsbūttd, VfB Ol-denburg.
Breo^haven 9S, Holsteln KleU
Arminia Hannover, Gdttlngen FC, Bre*
rner SV, SV Itzehot, Altona 99.
(atviesu sports Vropo un c/tos kontinentos
mi:
Ū-5.V.'
W|^^*a*8w^
Mfar va
M:
(e). 12; jūlijā GSte-ļfgaķ
<>»^ kuģis Go-
M 2? igauņiem. Tvaikonis pa-iMZ
doties tieši ut Arneriku, nepie-
^^"ļdtliBs' Anglijas kr^ista. Ja laika
itSķli būs iabii bēgļļ cer sasniegt
ļiriā kontinenta krastus p e c l a^
fe^m mēneša. ' Vairāki?: , ; S ^ d ru
csti.sakarā ar atkāztoitdi^^bēglu
«4idšatt6fi^-ik)*^iS^a*^
Wazu^ nostāju, kas neizi*ādčt bēg-
Vļiem vajadzīgo pretimnākšanu
''Zviedrijas, pavalstniecības iegūšanā.
Geteborgas laikraksts Ny Tid, kas
' aizvien izrādījis simpātijas baltiešiem,
pēc tvaikoņa G5ran aizbrauk-vSanas
rakstīja, ka daudzi no aiz-
^braukušajiem bēgļiem varētu būt
labi .Zviedrijas pilsoņi, un Jānožēlo,
ka viņi te nepaliek.
'Ziloņi divu kontinentu
preses slejas
Londona (ej). —r Dally Mail ziņo.
^ka^ Austrālijā un Āfrikā pēdējo die-
^~nu laikrakstu pirmajās lappusēs se-
'višķi ievērojama vieta bijusi — zilo-ŗļiiem.
Austrālijas radiofons tikko noraidīji!
» stāstu par diviem ziloņiem,
kas ielauzušies mistera Kolina Mo-
-riBona' māj Viktorijas štata
ļļilsētlu Abi iebrucēji vispirms atvilkuši
vaļā nama durvis un drīz
:yieņ^ s.akņš justies Morisdna dzīvokli
^^^jģliia kā mājās". Visas pūles tos
^aizdzīt prom bijušas veltīgas. Pats
rMoJisofts.tādēļ devies meklēt pall-
[giiSf bet viņa sieva un četri bērni
.steidzīgi izbēguši no mājas. Starplaikā
abi džungļu mOzeņi pilnīgi Izdemolējuša-
nama verandu, apē<luši
visus tur atrodamos augļus un sīpolus,
sadragājuši vairākus koka pllā-
-rtis tin beidzot apgāzusi tvertni ar
80Q0:£itriem ūdens. Pēc tam viņi paši
pa o|ŗam durvīm namu atstājuši.
Otrs gadījums ar ziloņiem noticis
Mombazā, Āfrikā. Kāds preču v l l -
<!iens tur nogalinājis trīs zōoņus, kas
mteriigi gulējuši uz dzelzceļa sliedēm.
vVlldeha lokomotīve ievērojami sabojāta.
Meļiem fsas kājas
IZJOKOTS KOMUNISTU AĢENTS
KOPENHĀGENA
\ Kopenhāgenā (Is). — Sinis dienās
jnniekllgu neveiksmi piedzīvojis kāds pa-
^ m j n sūtniecības aģents Kopenhāgenā,
kura uzdevums bijis ^ ietekmēt baltiešu
l&ēgļus Dānijā, lai tie atgrieztos Pad, sa-
. ^iēhlbā. Kāds igaunis, ko sQtniecn»as
i^ārstāvls apmeklējis viņa dzIvokU, apso-rOJies
atgriezties TaUinā vienīgi tad. Ja
viņi saņems tuvākas ziņas par savu tēvu,
kas palicis dzimtenē. .
Pēc dažām dienām padomju aģents an
teifadies igauņa dzivokU un apgalvojis,
k i pēc liņām, kādas viņS saņēmis no pa-ilomJn
Igaunijas, slnnajam tēvam tur
filfijoties lieliski. Tas dzīvojot savā lauku
saimniecībā un arf pārējieni piederīgiem
netrūkstot nekā. Noklausījies Jauko pasaku,
igaunis atklājis aģentam, ka viņa
tēvs miris un apglabāts Jau pirms 20 gadiem
un, ka viņam vispār dzimtenē nekādu
.piededgo neesot. lekrituSt^jam pģen
tam bija jāsamierinās ar to, ka viņu m
lā kārtā izraidīja no dzīvokļa,
Volverhemptonā vietējo angļu un ārzemnieku
sportistu sacensībās izcilus panākumus
guva latvleSi. Velta Admine izcīnīja
pirmās vietas augstiēkSanā (1.36) un
tāllēkSanā (4.25) un S. v. 210 Jardos. Lodē
1. v. T. Ansons 12.50, 3. v. G. BergmanlB.
tāUēkSanā 1. Bergmanls 6.07, 3. Ansons,
augstiēkSanā 2. Ansons, šķēpā 1. A . Krū-mlņS
40,34 un 2. Ansons. Basketbolā Daugavieši
uzvarēja Blrminghemas amerikā*
ņu Latter Day Saints vienību 27-14. LOS
1949. g. bija Vidusanglljas meistars. Dati-
HKrtJs ilbliltiņš, kas dzimis ASV, bet
dajtus ^adufi dzīvojis ari Rīgā, pēc laikraksta
Btooklyn Eagle Informācijas izvēlēts
par Kolgates universitātes futbola
vienn^ ^ p t e i m . Laikraksts piebilst, ka
Harijam ar 50 pēdām 2 collām pieder
Kolgates rekords 12 mārc. lodes grŪSanfi
jauniešiem, rekords 10 mārc. un citi labi
rezultāti.
ASV sporta dzIVē populārākais latvietis
pinni pāris nedēļām bija tikko no
Vācijas iebraukušais 11 g. v. Rauls 8per-kalns.
Haiioveras Accu nometnē beidzies l ^ ' ^
PROGRESĪVA PAIDAGOĢIJA
nja Erenburgs ceļoja pH Padomju sa ,
vienību. Dodoties cauri Uzbeklstanal, viņš g. meistaribes turnīrs Sadiā. 1. v. Mtpņu
nonāca kādā nomaļā ciemā, kas Šķita gluži
atgriezts no clvllizilcljas. Tādēļ Jo vairāk
lija bija IzbrinlJl^s. kad kādas skolas
klasē pie sienas Ieraudzīja Rafaela Sīksta
Madonnas abu e ņ ^ u reprodukciju.
Rakstnieks tūlīt ar «ikolmelstaru uzsāka
valodas par kultūras nozīmi, bet pēdējais
viņu pārtrauca: «Juiņs noteikti Ir tals-nn>
a, l)et 8o bildi es gan esmu uzkāris
gaviešu sastāvā: Kazaks. Ansons, Krū-iliņS, kura vecāku galvotājs ir Ņujorkas
mlņS, Circenis, Manga, Mazītis un 0S<> slavenākā'bcļzbola kluba Dodger prezl-dalībnieku
konkurencē ar 6,5 punktiem
izcīnīja Ojārs Celle, 2. Vlsvl^ldla $mlt8
5,6 p. un 3. Jēkabs Celle 4,6 p. '
Oldenburgas latvieSu Jaunatnes paSdar-bibas
kopas vieglatlētikas aadkstēs startēja
14 dalībnieki, kas bija Iedalīti trijās
vecuma grupās. Vecākajā grupā 60 m un
augstiēkSanā uzvarēja Bluķis ar 7,9 tfek.
resp. 1.43 m, 2. Grfslltls 8,0 un 1.43. A r i
pie Sienas tādē]. lai saviem audzēkņiem ļtāUēkšanā pirmais 5Jla JlļJ^is 6.48. J.
j ā d ī t u , kā mācību laikā nav VBf^^: I OrlsUtls 6.37, » ļ ^ ^ f , J^ažol^ks^O^
Pēc grūtām cieSanām no mums uz mūžu Šķirās mūsu visumllāls
Vladimirs Dēncs
dzim. 1909. g. 27. jūlijā RTgā; miris 1950. g. 15. maijā Sidnejā.
Austrālijā. Apbedīts 19. maijā Botanijas (Botany) kapsētā, Sidnejā.
Gan mīlestībā klusi
Par Tevi as'ras bļlrst —
Ko ar Tev' zaudifusl.
To sirds vairs neaizmirst
Dziļās sērās
sieva un meitiņa Austrālijā,
piederīgie Kanādā un Vācijā
LATVUAS PĀRSTĀVJI, ABONĒŠANAS UN
SLUDINĀJUMU MAKSA ārzemes
Abonēšanas maksa minēta par eksemplāru mēnesi, bet sludinājumu
maksa par viensli&jlgas nonparelUe lespiedumrindas aizņemamo telpu, par
vienreizīgu 10 lespiedumr. un par vienreizīgu 6 iespiedumi», slu^' ijumu.
\NGLIJA; A , Velnbergs, 41, Cary8fort
Rd., London N. 18.
E. Andriņa, 37, Earls Court Rd.. London
W. 8.
E. Rirdans, 10. Wliiiche8ter Rd.. London
N. W. 3.
A b o n e m . £ slud. - / l / l;
-/6/3; --/8/9.
ASVs P.B.Irbe, m Sterilng Place,
Bjooklyn 13, N. Y. ^ ^
A.Bllm8nis, 609, 4tii Street, S. E.
Washington, D. C.
Ed.DobelU, m, 2nd Street, N.W.
waverly, lowa.
Arv. Lūsis, Rt. 8, Coldwater, Mlss.
Rūd. Krafts, Zion Lutheran Churdi,
Dalton, Minn. ^
V. Pttriņfi, 1028, FuUon E., Grand Ra-plds,
Mlcb. , . ^
j . Upesleja, 6322, W, Wlsconsln Ave.
Mllwaukee 13, Wis., ^ '
P.LapsiņS, c/o 0. a Uvlngston,
Union City. Ind. .
A. OzoUņa, 1533, N. Burtlng St.. Chl-cago
10, īih
J.KāJii^, 600, Tretnottt S t , fioiton.
Mass.
A b o n e m . $ l.~« pa gaisa pastu
2,60; s l u d . 0,19; 1,04; 0,62.
AUSTRĀLIJA: A, HtraidlņS, 64, St.
John Street, Wind80r, S. l . Mel-
E.*Lleplņil, Migrant Worker8 Hostei
Wallgrove, Rooty BtiU (Sydney), Hut
L Prledītis, "82. St. Mary S t , Cam-perdown
(Sydney), N. S. W.
O. Strauts, P. C Box 1560. O. P. 0.
l^Sldenl^ Migranits Centrē. Staff,
B l , B, Bathurst. N. S. W.
L. Kukure, 12. Sewftntti Ave. Alber-tpn,
vla Adelaide. 13. A.
V. Ešots, 218. Brovm S t . Adelaide.
I; Meija, 258, S t iBeorges Terrace.
AĪZ^^' Hilding; Camp Greta.
N S W
Dž.RattdziņS, Accomm. Centrē Holding,
Via Northam, W. A ,
?\Biutans, Manager of cantcen 284.
Greta. Migration Omtie, near Malt-
A b ' o ^ i m . ' f i -./T/--. P? 8«^,r*"
BEt^ii^lŽ-l^U^^i^
L S l ! ^ l f « im 25. rue J ac
aues Jordaens, Bru'ueUes.
A b o n e m . a fr.. 88; s l u d . 7;
36; 22.
BRAZĪLIJA: 2. Leimanls. Atiantica
156, apt. 101, Rio de Janelro.
A b o n e m . $ 1,—; s l u d . 0.19; 1.04;
0,62.
DĀNIJA: A. Upīte, PragsBouleVard 71.
Kobenhavn.
V. Briedis, Postbox 212, Koben*
havn V.
A b o n e m . D. kr. 6.—; s l u d . 0,04;
5,20; 3,12.
DIENVIDAPRIKA: E. Dancigers,
„Happy Acres", off Gordon Rd., So-merset
West, C. P., South Africa.
A b o n e m . | 1,-; s l u d . 0,19; 1,04;
0,62.
FRANCIJA: E. Baumane, 86, rue Md)al
Fodi, Lrorient
K. Birzniece, 31, rue de SeUie, Paris
6-eme.
A b o n e m , Fr. fr. 280; s l u d . 48;
270; 162.
HOLANDE: A, B. Pariss, Herschel-straat
80, den Haag.
A b o n e m . H. f l . 8.-; s l u d . 0.58;
3,10; 1,86.
JAUNZĒLANDE: VI. AuflņS, 43, Ave-rlll
Street, Shlriey, Christdiurdi.
A b o n e m . £ -/7/~, pa gaisa pas-tu,
pasūtlnot pie mūsu pārstāvja
AustrāUjā A. Strazdiņa, U8/-;
s l u d . -/1/4; -/7/3; -/4/5.
KANADAt L Batraks. P. O. Bos 1000.
Sta. C, Toronto 8, Ont
Brivā Balss, Canadlan U t v i a n New8<
paper. Box 295. Term. A. Toronto.
Ont
H, Drupals, 10155. Waverley 8 t.
Montreal, P. Q.
A. Kalniņš, 240, Orace S t . Toronto.
Ont ^
A b o n e m . I 1,—; s l u d . 0,i9; 1,04;
0,62.
NORVĒĢIJA: H. Dzelzkalns, Jerpefa-ret
7, Voksenlla, Oslo.
A b o n e m . N. kr. 5,50; s l u d . 1,03;
5,75; 3,45.
SPĀNIJĀ: Dž. Rimkeits, Gran via 15.
Bilbao.
A b o n e m . I 1,-; s l u d . 0,19; 1,04;
0,62.
VENECUĒLA: J . Benkusens, Medlca
tura Rural. Sanare. E-do Lara.
ZVIEDRIJA: Latvju Vārds, Postglrv
156582, Prenumerationkonto ffir Latvija,
Box 15079, Stockholm 15,
A b o n e m. Zv. kr. 4,50; s l u d . 0,85;
4,70; 2,80.
LCK apgāds LATVIJA
dents m i j s . Par UtvieSu zēnu rakstija
visi lielie Ņujorkas laikraksti, znējot, ka
R^uis dienās droši vien būšot Dodger
spēlētāju sastāvā.
Kiushardu mīkla
URUĢVAJA PASAULES
MEISTARS
BraiUUa bija mērķim jaa tik tava: tai
vajadzē^ svētdien pēdēji pasaules meistarsacīkšu
flnālspflē panikt ttkal neis-
Sķirtii ,iŗeialtātu, lai kllltn pasaules mats*
<|rTe
fiigvajai, un M z ar to nellelis DlIKvīd
amerikas ^valsts futbolisti otro reisi izcl
nlja pasaules melstartitulu, Umgvajieši
savam 1930. g. izcīnītajam melstartitulam
un 1924. ff. un 192S. g. oflmpiskajām ozva
rām pievienoja Jauna spoļu panākumu,
Zviedrija, glābdama avo prestīia par
1-6 zaudējumu Brazīlijai, pēdēji spēlē 3-1
pieveica Spāniju, un izcīnīja trešo vieta.
Pagājušā ceturtdienā Urugvaja tikai ar
pūlēm 3-2 uzvarēja Zviedriju.
L I m t n I s k I : L Niednlt I. Siklat
šūiUņa. 7. Sagatavot zirgu jāšanai. I. Zl»
ņu aģentilras iniciāļi. ». Ķīmiski tlt»
menti. 10. Kuto. U. Raugi. 14. ĶImUki
elements, 18. ASV baznīcu organlsicijai
inidiļl. 16. Modemi ks|a initrumtnti. II,
Šņuksti. 19. Bērsa apvalks.
s t a t t n i s k l : 2. Izlabo, pirltbo. I.
Bezradze. 4. Nelabais. 5. Narkotiskā vla*
la. 6. Atvalrit. 9. Nokrāsa, maza ttari^ība.
10. Caurspīdīgs minerills. 11. Atsevišķi.
U. V l r i A virdi ,4kdlenaft Uttotenal^*
.7* Ķluil maut,
atristi^ums
L ī m e n i s k i : 1. Tanans. 4. Ban. %
mma. 7. LakstoSanis^ 10. Sunīt IX Nakti.
14. Slovaki. 15. Antante. 19. KuHL 80. b l*
na. 22, Dispozīcija. 2|, Sten. 28. Liga, tl.
Sīmanis. - S t a t e n i s k i : ! . Tarakmi.
2 Zaigo. 3. Salonlki. 4. 9tl;ti. 8. AnstS,
8. Toto. 9. Sūna. 11. Dens. 12. Akots. 11.
Arestēts, 16. Tito. 17, NiķL 18. EUipidi.
10. Kadrs. 21. Amata. 22. a»lga.
IECEļ.OTA:n ASV un Kanādā I
Pieprasiet LATVJU GRĀMATAS vUpārējo un papildus (im. L am) katalogu.
JQs iegūsit visplašāko Informāciju par grāmatām, laikrakstiem, latvlskiom
Izstrādājumiem utt, par jauniebraucēju reģlstrēšanos un siņojtunu sniegšanu
mūsu aprūpētāju organ. un mūsu sūtniecībai Vašingtmiā un dauds dtu Uatilķu
padomu. Katalogus piesūta par brīvu.
(523) L A T V J U ORAICATA - Waverly, lowa, U8A
L a t v i ju sūtniecība Londonā lOdi pla-teikties
HEINRIGIiA GUSTA MANTINIEKUS,
H. Gusts miris AustrāUjā, Temorā,
Jaundienvldvelsas provincē 1947. g. 17. no-vembrl.
(629)
DRAUGUS un PAZIŅAS
lūdz rakstit uz manu jauii<i adresi: IRO
US Zone Germany office. Div. Prop. and
Comm. Accts, Ingolstadtentr. 193, Mūn-chen.
— V . Labsvirs, (820)
VĒRTĪGAS GRĀMATAS
Jauni talanti, jaonas atsiņas latvieša
trimdas dteji
TRĪS AUTORI
VELTA SNIĶERE
OJĀRS JEGENS
DZINTARS S0DUM8
Nupat tsnācis dzejoļu krijumi.
Grāmata glīti izdota un dabūjama bro*
Sēta un iesieta.
C e n a i (broS. un ies.): V i d j i : 8.80,9,—,
AnglUā 11/3, 14/9. Austrātljā 14/8, 18/8,
ASV l,6d. 2.05. Kanādā 1.78,
M i r d z a B e n d r u pe
Smieklīgais
un vi^a sirds
Novelei
Cenas (broS. un Ies.): Vie. 8.-^ 7,50.
Angl. 8'3. 119, Austru, 10/6. IS/-, ASV un
Kanādā 1.50. 2.*.
Vēl k r i j u m it
JAUNSAIMNIEKS UN VELNS. J. J a U n -
s u d r a b i ņ a romāni. DM 11.-* Angl.
17 4. AttsUāL ASV un Kanādā 2.80.
A COURSE OF ENGLĪSH, A. P 0 g 1 0 a
E1 c b e 8 sistemātisks angļu valodas kurss.
DM 6.-. Angt 7/8. AustriU. lO'-, ASV on
Kanādā 1.35.
Pieprasiet saviem grāmatu plegiditi
jlem, ja tāda nednfit tad tikai apgādam
Garvarg. U. Stockholm. Sweden« (ŠOS)
DAUGAVA
I Z N Ā K U S I
M a r g e r l t a s Mlēdlas
VĒJIEM UDZI
IV gr.
Cena DM 5,—
Piepraama nometņu grimatnīcis vai
pēcmaksā tieši apgādam
ORAMATU DRAUOa
aša) Schwibiscb Gmūnd. DPCamp
ArtilUerie-Kasemt, BL V. - IL
(460
LATVI) A S
ABONBlilNTS VACtUAt
palutinot IndivtdaiU (Udz I eki. «s
vienu adresi), maka ar pieiOtnafia
DM 4.- par eki. mēnesi. ptsOtinot
koUektfvl (vairilk par 2 eki.) DM 8,10
mēn., Qs irMmēm DM iM mēn., «t
ASV pa gaisa pasta OM 8,90 mi&«t
atsevišķa oomora cena DM 0.90.
•LUDINAJUm VACUA
māksi DM 0.90 par vtemiej. nonpartO*
It ieipledumrtndai aliņtmsmo talpu;
vienreizīgs 10 ttspledumrtndu slud.
DM 8.-; vienreiz 8 lespiedumr sittd.
OM 2.-. Grāmatu apgidu on tirgotāja
Btudiniiumlem. piesūtot toii tie» ap-fidam.
iprikinim 80% atialdi.
Abonementu pletelkumui. iludinilo-mus
un Iemaksas V I e l l i pieņem
mūsu pārstāvji noroetiiēs. teā ari apsīda
tieši
Abonementa on iludlnijumu maksu
I n e m i s on turienes pflrstivju sarakstu
Izziņojam vai rikas reizes mēnesi
īpaši iludlnllumā
LCK apgids LATVIJA,
atai 8tf)wāMicb OmOnd,,
Artllterle Kaseme. US Z4me,
^ermanj (tilr. 8<»w. Omtiod fllD
•I
. 1 !
' U
I' • i
• '.i
i'
l1!/;-;: f <
m
m
li
\
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 19, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-07-19 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500719 |
Description
| Title | 1950-07-19-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
'mmm
Mīca, :9. jūlija
L A T V I J A
(Turpinājums no 1. ipp.)
liņā ar savām organizācijām, visu
laiku sekojuši likuma tapšanas no-risei
un attiecīgus priekšlikumus un
ieskatus paziņojuši kā IRO, \k aus-
Stājam komisāram.
Sporta cfē/ mušu ftu/furo neies bo/o
jSvariga šis problēmai savstāvdala ^tS?" ^«^«TlS^iSSto^
lr;naoionālās kultūras un i z g l S ģaīdTifLn
MĒĢINĀJUMS ATSPĒKOT PROF. P. STARCA PATIESĪBU PAR SPORTU
aaTtInf^^i A ^ l - ^ o j ^ m t e m , art tai
i ^ r a ieskata, ka tiē lielā mērā būs
*?^-x?°,*°''^???8s sadarb!^^^ ar tā i r trimdas ietekme viipār Jo Witat
«icu iestādēm. Tikpat svarīrie ma. "odarMbu, Mdal"biīa'^ISiZ»?"?.?.'}
teriālās eksistences jautājimav^*' « ' « M - » " ' ? " * » - ? ^ ^ ' ^—
g gūt labvēlīgu atrisinājumu vai
•^gizlielu.atslogojumu ar projek-nS'^
nio? apstākļos diimtenrLabTka t£
TJvnf^ r^If^'^Jajiā^ *G*riie?ķ°ij*ā ^I r rīkotanse moaUlmdīpgli-.
n^uf".*?* masas, un sportisti, k a . tajās
piedalījusies, nav bijugi sUktākle savas
SSmstt^"^^^* ^ artSosdtou
ari tagad daudzi gara darbinieki i r nret
sportu, bet tikpat daudzi, ja ne vaUā^
to aljstāv kā veselīgu, bnmniecisklr wl
skautu cUvēku nodarW brīvajā laikfi. M l -
'm,mM§^^^' iPSrstāvji beidzot iatkār-
. . ^ . . ^ t ^ - g ^ l ^ g ^ j ^ ^ dam visu iespē-
B P liddroSināšah^i pret bries-ij:^^#*^-*^
f % i^aSreizēJo sarežģīto starp-tautisko
atti^ksmu deļ Vācijā sāk-
Ti un 10; Jūlijā L C K priekšsēdis
' ļc| f apļneklēja DP kpmisijas
frayQpurtē, kur apspriedās ar
p s ^ l ^ i # j i ^ | n ^ par jauno
« M Ē m j i e i ^ latviešu
.karavīru jautājumiem. Leģiona
;lletā no Vašingtonas gaida īpašu
. ' - ^ bet par DP likuma tekstu:
cīnījušies pret ASV
rietumu sabiedrotiem** i n -
paredzot, ka šajā katēgo-
^ at l i k a i tie, kas rietumu
*traldulies tieši cīņas, bet ne-
^u būvniecības un mazo uz- g & T k a W ? S . ' ^ ^ ^ itudējoSo u i i
i , n « P . . M ^ ^ ^ atbalsti. &'o^/^^^^^^^^
^ jau Pāironātš ar IRO, un arī vācu SJ.^l^^f^i^i'^j;.^ So studājosTu^ beī-irai^
Iba i r Visai ieinteresēta tās Tapi! SSi?S W d ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
pie kam paredzēts, k a lldzek- ftudijas |ašu smim'^vM^^^
bankai varētu gūt no Maršala nAfS« ^ll"}!.!** 5J^?^ enerUlu. daudzi ir
- bet paredzot no-, SMS^tS^^^^^^^^^^^ -
oaļu no tam pārvietotām I apbrīnojamos latviešu jaunekļus un jaunavas,
kas, dodami ari savus meslus
sportam. leguvuSl zinātniskus grādus, bet
vismaz iUustrācijal to var lasīt Latvijas
pag. gada 107. numurā.
Nav nollciSzams, ka vienam otram sportistam
kā mācībās, tā studijās gājis pagrūti,
taču savu profesionālo merķl ārpus
sporta viņi Uelāko tiesu sasniegusi.
Bet Isu^ēmuml i r visās dzīves nozarēs, un
aH tad tā nav tikai sporta vaina vien.
Kādreiz mums Vācijā bija basketbola
vienība Kursa, no kuras locekļiem divi
bija beiguši augstskolu, bet pārējie Ukal
kara apstākļu dēl studijas pārtraukusi;
viņi visi ieņēma atbildīgus amatus kā savās
nometnēs, tā amerikāņu darba vietās.
Es gribu apgalvot, k«k tas pa dalal ari b i jis
sporta nopelns, ar kura palīdzību viņi
mācījusies Izprast pienākuma apziņas un
sistemātiski darba nozīmi. Tātad nav tā.
ka Izglītībai un gara gaismas Ideāli sportista
vidū būtu aizmirsti. Un nav ari tā,
ka jaunatne (atbildējāil profesora dzejolim
nebija vis jaunieSi, bet lielāko tiesu
cilvēki pusmūža gados) censtos pamācīt
profesorus tur, kur viņa to nespēj un kur
tar nebūtu ne druskas taisnības. .
Laikam nebūs neviena, kas apšaubītu
prof. Starca zlnāS^na» teoi^ētlskajos spor*
ta jautājumos un kas neapbrīnotu viņa
enerģiju, izstudējot sējumu sējumus, k u ros
sports kritizēts un noniecināts. Taču
dažkārt pierādās, ka daudzos apgalvojumos
i r tikai puse patiesības, un ari Platons,
Eiripids, Seneka un Juvenals nav
yl®?" piemēru: pāvests personīgi
abonē kādu sporta laikrakstu, l a l b a tu
Informēts par visiem šis nozares notikumiem
un varētu kā zinātājs sarunāties
ar tiem slavenajiem sportistiem, ko vinS
nereti pieņem audiencēs. Vai pāvests
biedrotos ar velna Iestādījumu? Ari Ue-lie
valstsvīri Trūmens, CerClls. Z ^ r t j as
karaUs Gustavs Ir sporta alzstiivjl. Un
Uču ne tādēļ, ka viņi zinātu sporta kal-tigumu
un būtu pārliecināti, ka sports
sagrauj cilvēka miesu un garu.
^Bijusi tieSām gadījumi, ka sports sa-veseUbu.
bet tas Uisnl
tādēļ, ka latviešiem allaž Uilcls pietiekami
daudz labu sporta skolotāju im ārstu,
kas jaunos sportistus pamazām un sistemātiski
uzvestu uz pareizā ceļa. Citlan
tautām, piem., somiem un zviedriem, 6ā-
?u skolotāju i r diezgan, un to sportisti
tādēļ ari, nenodarīdami sev ļauna. Izvirzījusies
pasaules labāko vidū.
Sportisti zina Juvenāla pareizo Izteicienu
un tāpēc jau ari cenšas saskaņot veselu
miesu ar veselu garu. Bet ja kādam
gars vājāks par miesu, vai tad varētu
ļaunoties, ja vlņS mēģina dzīvē gūt panākumus
tikai ar sava ķermeņa spējām.
Prof. Starcam vajadzētu ari zināt, ka
profesionālais sports, kas daudzos ga(!U-jumos
Sedzas ar rekordu sportu, Ir daudzu
laužu profesija tāpat kā savs amats
skroderim, galdniekam, skolotājam vai
profesoram, saņemot par savu darbu attiecīgu
samaksu. Tātad, atkārtojot jAU
redakcijai plešūtitajfis vēstulēs teikto,
vēlreiz jākonstatē, ka IpaSi rekordu
Mi
Sporta Ir mūsu laikmeta raksturīga leri-me,
pret kuru, kamēr nenāks pavisam
kāds cits radikāls pagrieziens, ne prof.
S t a ^ ne kāds cits nespēs <^ties. Un
jāzina ari, ka simtprocentīgajā sporta zemē
Amerikā neprofesionālie sportisti —
kaut arī rekordisti — sporto tikai tik U«
gi. kamēr viņi dzīvē nostājas paU uz savām
kājām, lai to. ko sasnieguši sportā,
sasniegtu dzīves cīņā. Un vai tos ir
slikti?
Pasaulēs sporta
laukumos
U Zēvolds un Dio Volkots otldāU d*
ņai izaidnfijuil pasaules smāfi flwa
meistaru CārUni, kas pēc slrtfi tUnlbu
izārstēšanas vispirms 1. augustā aiittivēs
savu titulu pret amerikāni ReSoru.
Diska meSanā abrocigi, ko sacīkšu programmās
uzņem gaužām reti, Jaunu pa*
saules rekorau ar*SS.)8 m sasniedzis amt-riķānis
Oordjens. Vecais rekonte kopi
1911 g. ar 81,91 m i^edei^a somam T u *
palem.
U f. vecais drēiflealetis Mata
luurds sasniedzis 19.000 m i r 39:17,1 min.
labāko laiku Vācijas austrumu JosUU
Indietis Mobameds Aslams, Ja var tiott
Sport-Magazin Informācijai» ikrtjii ba-
Prese. kā jau agrāk teikts, ir tikai notikumu
atspoguļotāja, un kā ttdai vlnal
jāinformē ari par sportu, pie tam latvie- tna .« «n« ^ i r
8u prese to dara daudz mazākos apmē- ^ ^
ros nekā' citteutu. Varbūt Ierobežotais
telpu daudzums Ir taisni tas, kas atļauj
mazāk vietai sportistu audzlnāSanal un
negatīvo parādību kritizēšanai. Profeslo-nālo
neaistētisko sportu, Ipaii boksu, brīvo
amerikāņu dņu uc. mūsu prese nekad
nav cildinājusi, bet, cik tas nepieciešams,
sniegusi tikai neitrālu informi*
ciju. Ja to nedarīs latvieSu avīze, tad informāciju
par Siem notikumiem sportisti
un sporta atzināji gūs citādā veidā. Iznākums
būs tas pats.
Par sporta nozīmi, atskaitot mūsu trimdas
presi, vairs nekur nedebatē. Un ja
ari to darītu, prof, Starcs var būt pārliecināts,
ka viņa dņa paliks bez panākumiem;
bet par laimi — tas nenozīmēs
ne mūsu tautas traģēdiju, ne ari nacionālās
kultūras bojā eju. Taisni pretēji
— sports varbūt būs tas. kas dalu latvieSu
jaunatnes ari svešumā saturēs kopā
un liks apzināties, ka ari tādā veidā var
celt un. daudzināt latvieSu vārdu. Un
beidzot uzklausīsimies viena no ievērojamākiem
amerikāņu sporta redaktoriem
Rojala Broma (viņš pats nekad nav
bijis aktīvs sportists) vārdus: „Jo vairāk
būs sporta sacensību, jo maslk karu.
Londonas olimpiskajās spēlēs sastapis
pilnīgi pretēju politisku uzskatu jaumeSi
un tomēr. nenotika neviens starpgadījums."
- Art šajā domā Ir Uela daļa
sporta jēgas un mērķa.
Arv, BolBteins
Rletmavidlas- spēdgikajis talMa vUft-
Ufis nākamajā senmā spēlēs šādai 80
vienības: dienvidos — Spvig. Pūrth, VfB
Stiittgart, Kickert Offtnbadi, VfB Mann*
hetm. FSV Frankfurt. Waldbot Mannhtlm,
VfB Hūblburg, L FCNOmberf, 1909 Mūa-
Ghen, Bayern-MUnchen. Sci)waben Aun-burg,
BC Aunburg. Schwtlnfurt 99, Bm-tracht
Frankfurt, 88V BeutUngen, Dam*
stadt 99, VfL Neckarau un FC SUigen;
rietumos Borussla Dortmund, Preussen
Dellbrūck. RW Essen. Horst Bmscher, FC
EC6ln. Sdialke 04. Xrk9nsdiwiek, Pi«ua*:
sen Mūnster, Hambom 07, DuUburgtr SV,
RWOberhausen.AUemaniaAadien. Sport*
freunde Katemberg, Borussla Mūooien*
Oladbadi. Fortūna Dūneldort. Rheydt9r
SV: ziemeļos - Hamburm 8V, FC St
Pauu, VfL OsnabrUck, W9rd6r Bremen,
Blntracht Braunsdiweig. Concordia Ram-burg,
Hannover 99. Elmsbūttd, VfB Ol-denburg.
Breo^haven 9S, Holsteln KleU
Arminia Hannover, Gdttlngen FC, Bre*
rner SV, SV Itzehot, Altona 99.
(atviesu sports Vropo un c/tos kontinentos
mi:
Ū-5.V.'
W|^^*a*8w^
Mfar va
M:
(e). 12; jūlijā GSte-ļfgaķ
<>»^ kuģis Go-
M 2? igauņiem. Tvaikonis pa-iMZ
doties tieši ut Arneriku, nepie-
^^"ļdtliBs' Anglijas kr^ista. Ja laika
itSķli būs iabii bēgļļ cer sasniegt
ļiriā kontinenta krastus p e c l a^
fe^m mēneša. ' Vairāki?: , ; S ^ d ru
csti.sakarā ar atkāztoitdi^^bēglu
«4idšatt6fi^-ik)*^iS^a*^
Wazu^ nostāju, kas neizi*ādčt bēg-
Vļiem vajadzīgo pretimnākšanu
''Zviedrijas, pavalstniecības iegūšanā.
Geteborgas laikraksts Ny Tid, kas
' aizvien izrādījis simpātijas baltiešiem,
pēc tvaikoņa G5ran aizbrauk-vSanas
rakstīja, ka daudzi no aiz-
^braukušajiem bēgļiem varētu būt
labi .Zviedrijas pilsoņi, un Jānožēlo,
ka viņi te nepaliek.
'Ziloņi divu kontinentu
preses slejas
Londona (ej). —r Dally Mail ziņo.
^ka^ Austrālijā un Āfrikā pēdējo die-
^~nu laikrakstu pirmajās lappusēs se-
'višķi ievērojama vieta bijusi — zilo-ŗļiiem.
Austrālijas radiofons tikko noraidīji!
» stāstu par diviem ziloņiem,
kas ielauzušies mistera Kolina Mo-
-riBona' māj Viktorijas štata
ļļilsētlu Abi iebrucēji vispirms atvilkuši
vaļā nama durvis un drīz
:yieņ^ s.akņš justies Morisdna dzīvokli
^^^jģliia kā mājās". Visas pūles tos
^aizdzīt prom bijušas veltīgas. Pats
rMoJisofts.tādēļ devies meklēt pall-
[giiSf bet viņa sieva un četri bērni
.steidzīgi izbēguši no mājas. Starplaikā
abi džungļu mOzeņi pilnīgi Izdemolējuša-
nama verandu, apē |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-07-19-07
