Bavarijas Latviesu vestnesis, July 19, 1950

              w
g. 19. juijji
'mmmmmī
hotsi^TiBi kal
, IROaprOpg,
^ pašreiz pār^
darbnīcās mā«
l^alidu. Lat^
300. Ari
|ie mazākā
darbl^
frag.
JTdie-laikā
at*
!^ors
gāi* uz
ar sa«
pieņēņiu^
t ko ap«
trā.
iMlsle»^ ar man.
mafsni
i
im
iralterei rak-ka
no
ari
m
is
liii i ^ r ^
lanianltirtt
tcfiiiIllKaf
jlcalJIs frises
1 UlBS
AKCIJA!
Latvijai M. apilļa nu*
ftn, gribu vai tāiltt da«
• itivn «niiMtttt ka
Ji «0 vCr^f Ikals
, >al l»iis >miit
A latvtmi lauiMiļB
.^^Igii 4osttSļi»nai, bet
' tva dņa, VēN
nu
M Tatt
^Vadlia-par
pa.
ji« fpēkn
^11 attrstlbag
IcUedsienu —
J l e i t s Skaudi*
it1>a)ioJ&i pret
m ņepaipIJa
^ J U H l paSai^iļe-tila
viļņi. AtrieM-i0
lieaprija palus
*kolotlJ»« ir ttrl-atpakaļ
vairi »e-
IMI viraienā art Iŗ
ttliBrt, lai pats ,^ēvs"
i t tā sabiem, kas ies
iO^SlIlta mScIbās un
Initai an atpak^rāpu- Jrtnfttt «enSs Bo-
StliUeiilUaDu,
Art B8 vSl ne-ssen
p«e«a»nittSalā lat-at
eitatfi to atbalstu.
Faģaiaāai esmu pārāk
5 n l ^ blea saeju
aaSa bCrnlem. J^^^
UbS; ka Pjf
T u i i i , j i nibtila-
[ f ^ ^ ^ l I ^ M ^
?ā^, tijc^^^^ļ-^.-.
?^,WSlU8 l a t v i e ti
lllrida» ^ vai tau
imamU ar Ķaļpatoi?
itt jsaskaltfroj^ j a «^^^^
'Mvi enīb«u«« «v«a dībām. S
.jf a i latvielu pniSS?
»tautiettin. Bei " « ^ n ^
ŖlsbildUiālis,^ ka neviļas
^"»tis kMavlrus un ladza
- ļfras radīja Uekas
«Uā gadījumā Pto^e-iikftrtot.
Bet vai tādēļ
btttu ttdcts iiullu kara-lasta
jMikāplT Hcn, ka
. j i i e t napieclsatāt^ del*
l ^ m a n i s . SveInfurtS
VpČOS ĻAUDIS?
!• apmācību centrā pie
lūka Jaunatnes sanāksme»
^ U f o vakarā organlseti
. j veco laniu mītni, ie*
Iekas ar dziesmām un cj*
lem, Pārrunas noskaid­ro
dilves apstākļiem ap-
[foprt Isjflt vientulību un
^ par daSādu organlsācl;
ldfc«|oJttmlem uijpmrj
«nu, bet elkiem no vinjcm
.riestiM veco ļaužu mītnē»
Jvus tautiiBlust Sirmās mā-ckt^
em daudsl paiaudē-ads
sagaida katru
āS. i r d a n s i Minchena
L A T V I J A
Balets, urāns,
I, ārsti
: unjpiūdi
AUSTRĀLIJAS JAUNUMI
TELEGRAMMSTILA
Austrāliešu balets Coŗroboree
toiŗa mōziku Džon§ Etils uzrakstīja
|au priekā 18 gadiem, spožu pirmiz*
i W i piedzīvoja 3. jlUija vakarā Sid-i^
Jā- • Empire Teatre telpās 2500
idi^ieāu uz skatuves redzēja Au-grālilas
iezēmleSus^ klausījās viņu
vēroja izveicību
^ lietošanā. Pēc pirmiz-
, V . p t o , kas Sejienea presē vienbalsl-
S||i|g^g|t|trGf!&f ulaiikira^k sjtof s^ ait rasptr emmieurme"s,
mm
KĀDAS IESPĒJAS R O D A M A S
,MIS1SIPI ŠTATĀ
Vāatul* p * d a k e i i a l n o A SV
p i l
Par Savienoto valstu Misisipi šta­tu
mūsu presē jau daudz rakstīts,
bet gribu vēlreiz pakavēties pie Jau­tājuma,
krni skar šo Statu kā emigrā­cijas
zemi, un īsumā raksturot lat­viešu
dzīvi Misisipi štatā manā ap­rūpes
rajonā. Esmu Jau vērojis diez­gan
ilgi latviešu ieceļotāju dzīvi ASV
ziemeļu lielpilsētās — Ņujorkā. F i ­ladelfijā,
Baltimorā un Vašingtonā,
kā ar! uz laukiem Virdžinijas un
Ņudžersijas štatā. Salīdzinot Jāsaka,
ka tiklab ziemeļu, kā ari dienvidu
štatos imigrantu eksistences ciņa ir
vienādi sīksta un grūta. Daudz kas
atkarīgs no atbraucēja veiklības,
darba prasrnes un enerģijas, kā art
laimes. Sākums sevišķi grūts garīgā
darba strādniekiem. Uelpilsētās es­mu
redzējis mūsu ļaudis, kas strādā
slimnīcās par 100 doL mēnesi. Labā­ka
peļņa fabrikās, bet ari tur darbs
nav viegls.
baletmeistars Leons Kelovens
tef M i s i ) draudzīgā sarunā ar masu so-
1^ Ainn Bzerg un Arvīdu
r^. fļl^hbaleta Coŗroboree daUbniekiem.
J . Z a h d m a ņ% uzņēmums
M .....
mm.'-.
^ ierastās kritikas. Tajā vietā ir
i^^^ viņu tēr-
Toms Brlns Sidnejas laik-
.JaAl The Sun šo baletu nosauc
Ij«tr liB^ ko Jebkad devusi Au-llliiija*
Saprotams, ka tagad visās
g i r ^ ukļ žurnālos redzami ari A.
| f f v A . Fibiga nttē-i^^:
ttt^^ Irtņi bija vienīgie jaunaustrā-
[ ;i>ļWli aktīvi līdzdalībnieki šajā
ml^slas lielnotikuma
''\y'.v-',oVr.' Austrālijas kontinenta svars rie-
^ pasaules militārā spēka celša-
I \ M atkd^^ atklāti d i -
r ^tijļauni ūn ļoti bagāti urāna lauki.
LiUtens Ņūsautvelsas — Viktorijas
iHļ^leropežā, otrs Kvinslandā. Z i -
^fe^hieķiem cerības ari vēl par ci-
. Jiem, lidz šim nezināmiem urāna
, . ; feukiem» ;
te ?ļ ^gtjŗgjjļjļag parlaments aizgājis
l^emaa - atpūta lldz septembrim, kā^
pēc atlikta arī komunistu partijas
slēgšanas likumprojekta apsprieša­na.
Ministru prezidenta Menzija
ārkārtīgi sparīgi ievadītā akcija par
komunistu partijas slēgšanu kā
„pret sienu" atsitās senātā, kur ir
strādnieku vairākums, kamēr tau­tas
vietnieku namā dominē liberāļi.
Pretkomūnistu likumprojekta līdz­šinējās
debates bija vienas no vēt^
rainākajām Austrālijas parlamenta
vēsturē. Izšķlrējais lēmums gai­dāms
tikai pēc jaunās sesijas sāku­ma.
5* jūlijā gan sanāca parlamenta
Irkārtējā sesija» bet tā bija veltīta
„tikai" vētrai Korejā.
„Austrālijas armijas vajadzībām
vistuvākajā laikā vajadzīgi 10 ārsti
un 5 zobārsti, Jo armijas regulāra­jam
personālam — 14.500 vīriem,
pašreiz i r tikai 3 firsti un 3 zobār-ati,^
tā žiņd Melburnas laikraksts
Th^ Herald. Nekur tomēr nav dzlr-nesL
Viena strādā par namdari, un
viņa darlm vairākkārt apbrīnojuši
pat amerikāņu inženieri. Sim spe­ciālistam
farmeris maksā 150 dol
mēnesi, kas atzīstama par ārkārtīgi
zemu algu. Puiši tomēr nolēmuši šo
sezonu vēl izturēt, lai nebojātu lat­viešu
labo slavu. Biju pats klāt, kad
kāds būvuzņēmējs namdarim solīja
maksāt 2 ^ dol stundā un dot dar­bu
visu gadu 6 dienas nedēļā ar 9
stundām dienā. So piedāvājumu mū­su
tautietis tomēr nepieņēma, bet
palika strādāt par niecīgo algu pie
farmeŗa. Viru garastāvoklis vispār
možs. Turpretim jNenes šai farmā
neapmierinātas ar dzīvokļiem, Jo
saimnieks tos neremontē. Viņš gan
saka. ka labprāt to darīšot. Ja ļaudis
p a l ^ strādāt ari nākošgad. Do-mājti
tomēr, ka Sis farmeris lielāko
daļu strādnieku zaudēs. Ja Jau tagad
Parādu šeit latviešiem nav, un, Ja
raža būs kaut dk laba. tad atUks
nauda, lai pfiroeltoa ua kādu labāku
farmu vai ari ua zime|u štatiem.
Vispārīgais atzinuma: kokvilna
latviešiem neder par galveno 1 ^
kuma avotu, bet gan kā laba Uakui
peļņa. Piemērotākās vietas latvltp
šiem Bfisisipi štaa Ir lofrikopOms far*
mas. kas dod labas IzradM drUt
laikā sasniegt turību un iegūt p i^
Latvleltt zobārste L. Kokle baro savu
vistu salmi Kanbērā.
A. Erdmaņa uzņēmums
dams, ka piepalldzigi varētu būt E i ­ropas
imigrantu speciālisti. Atbrau­cēju
ārsti Austrālijā vēl vienmēr
strādā citos darbos un brīvlaikā
baro savas vistiņas.
,JKāi)ēc mums nav plūdu minist­ra,"
vēstulē Sidnejas DaUy Tele-graph
redakcijai jautā kāds lasītājs.
Ar dažiem pārtraukumiem, lieli plū­di,
vietām katastrofāli, AustrāUju
piemeklē jau vairāk nekā gadu.
Sauciens pēc „plūdu ministra" ta-ir
vietā.
Kanbērā, 8. jūlijā. ^
Arnolds Smits
Cik varu spriest, Misisipi štats
slēpj sevi labas iespējas tikt pie tu­rības
mūsu! lauksaimniekiem un lop­kopjiem,
-H^ pie tam vēl drīzāk nekā
ziemeļu štatos. Sl i r Jauna zeme, kas
gaida jaunas darba rokas un Jaunas
darba metodes. Līdz šim Misisipi
štatā galvenā nodarbošanās bija kok-vikias
audzēšana, bet sakarā ar nai-lona
produkciju kokvikias tirgus
strauji mazinās, un farmeŗiem ik
gadus plantācijas Jāsamazina. Tādēļ
daudd jau laikus cenšas pakāp^iski
pārslēgties uz. dtām lauksaimniecī­bas
nozarēm, galvenokārt lopkopību
un putnkopību. Sl paša iemesla dēļ
farmeŗi tagad labprāt saista darbā
baltos strādniekus. Jo tie ir apzinīgā­ki
ūn sapratīgāki darba darītāji.
Progre^v^ko un veiklāko farmeru
devļze tad nu ir: „make money for
me, and ļ shall make moņey for
youl'' Daudzās vietās šis teiciens ari
realizējas praktiskajā dzīvē, lai gan
netrūkst vēl farmeŗu, kas cenšas
saimniekot pēc tēvu tēvu metodēm,
maksājot %emas algas, liekot strādāt
garas darba dienas kokvilnas sezo­nas
laikā, bet otrā pusgadā atstājot
savus strādniekus pavisam bez
darba.
Manas latviešu draudzes ļaudis
novietojušies piecās farmās, un gri­bu
īsumā konkrēti aprakstīt idņu
dzīvie Labākā iir L i J . Barksdēla
farma (par tās apstākļiem var tuvāk
uzzināt, rakstot Zaļuma kundzei —
c/o L. J . Barksdale, Marks, Miss,
USA), kur strādā ap 10 latviešu ģi­meņu.
Vīriešiem parastais darbs —
ar traktoriem art un kultivēt kok­vilnas
laukus. Izpeļņa 50 centu stun­dā,
darba laiks 0—7 dienas nedēļā,
līdz 13 stundas dienā. Daži vīrieši
nodarbināti putnu māju būvē ar lī­dzīgu
izpeļņu un darba laiku. Far-mas
saimnieks Jau mēģina pārslēg­ties
uz putnkopību un cūkkopību,
dodot strādnieku ģimenēm audzēt
cāļus uz pusgraudu. Ik pēc 9 nedē­ļām
farmeris pārdod ap 1250 cāļu,
un pusgraudnieks tad saņem apm.
200-250 dol, dažkārt pat līdz 340
dol Ļaudis šai faŗmā apmierināti, un
fēc gada nostrādāšanas tikai reta
jimene domā pārcelties uz zieme­ļiem.
Bijušās nēģeru būdas jau pār­vērtušās
glītās dzīvojamās mājās ar
tapsētām istabām un pieklāilgām
mēbelēm, bet Virtuvēs iegādāti le­dusskapji
un gāzes plītis.
K farmā novietojušās trīs l a t v is
ģimenes. Izpelna šeH nav tik laba
kā iepriekšējā. Ļaudis nolīguši strā­dāt
už pusgadu, apstrādājot 20—80
akru kokvilnas laukus. Rafigā gadā
pusgraudnieks var cerēt saņemt
600—900 dol vai vairāk, atkarīgi no
apstrādāto hektāru skaita. Latvieši
neapmierinās tomēr tikai ar pusga­da
darbu kokvilnas laukos, bet cen­šas
striidāt art brtvajā laikā par
traktoristiem, krāsotājiem utt., sa­ņemot
3,50-4 dol dienā. Darba
laiks no saules līdz saulei. Farmeris
dod strādniekiem ari audzēt vistas
un tīta^rus, maksājot par to 100 dol
mēnesi. Viņš apsolījis sagādāt govis
un nodlevis kādai ģimenei uz pus­graudu
12 bišu saimes. Rudeni far
mēris atvērs divas piensaimniecības
farmas^ kur nodarbinās latviešu ģi­menes
ar noteiktu mēneša algu, do­dot
iespēju art pašiem audzēt cūkas
dzīvokļus neuzlabos, t^u^s še iiqpel-na
80-150 dol mēnesi
B. farmā dzīvo ēetras latviešu ģi­menes.
Sl ir viena no sliktākajām
saihmiecibām, kas atrodas tālu no
galvenajiem satiksmes ceļiem. Ļau­dis
nevar pat vienmēr nokļūt uz
dievkalpojumu, kas notiek reizi mē­nesi
Klarksdēlā, Jo farmeris ne lab-prāi
dod automašīnu transportam.
mmvtaivlidiilM 11^
vMi SavMrtBM
Bolika aa l l ^ - i a . jaU-toifc
Mo H M H jMia
attUa no oiUbotgas.
i r r l i k l l o M p l a -
i Biasa skaita mi
vItalbM, kas i i r -
Oilebovgi, Laadfi»
Barotā, OliUvadā la
MtBn kaplii afinslBais» bot a ļwm
i M H k m blia salsllU ar īsvaiamaJM*
vijai iaaiMJims. M a a M i rrfUni
dSvioapoJoM aUe. F.iaaaaema mala. i. fN^STvaiM nolika svIldliiĻ^^ Jā-tijfit
ļmva r lvatttvaHa laa ep mBdtātklam*
^vldkaMlanaft_ljai-
«ai atfilaaaittimua*
uSSSm Milatt M v o tt II litvMSTuSlfikā dau
šiem savu īpašumu. VU j l s ^ l l r t
ka jauniešiem, kaa belguM vidussko­lu,
ta iespējams dabūt atiļpendUaa un
turpināt I z g U ^ kādi augstakoli
Meitenēm b ģlmiiazUaali(^t^ ^
baa tsradsea, iestājoties misu a k d i J v n t w « striktt pat w o i i t e ] M^
lavi ipeclllli c w j ^
ziemeļu štatos. M^mMttKi utamlcli I MIC. MMoifi S n l l s Itvms par i e t ri
Jau strādā mCtou ārsts Dr. KaugursJaamlkiņnlBtitāaadia^
IfiiMid Ir Jaunt m m » dau<ldm|i«tft|a « ««MM J ^ ļ M ^ n i ^ # ^
lespeiim. Domāju. 1» totvldtom « «^ S'^u*" SSfc'SK^fiS
mēģināt šeit nodib'nM s^vu akslt»! ^. m^^^^ mMtttUām šaM^
tend, it īpaši tādēļ, ka neveiksmes JSļ; ^fSIIS^^
gadījumā neviens te nav saistīts uiliiitajiios £ u ^ ^
visiem laikiem.
K l a r k s d i l i . Jūnija.
BOa. Toldemira M l a
Pili konliiiMilm
CEĻOJUMA PIEZ
Saulē un dūmos i r pagājis pirmais
darba gads Austrālijā. Darbs pa­ņēmis
ne tikai dienas, bet art dau­dzas
naktis un svētdienas. Šodien
nometu eļļainās drēbes pie malas
un rūpīgi mazgāju rokas, Jo pienā­cis
trts nedēļas ilgs atvaļinājums.
Priecājos, ka rttā vairs nebūs Jāel­po
akmeņogļu dūmi un Jāķeras pie
apkvēpušajām mašīnu daļām, bet
par to. ka šte trts nedēļas aizies
ātri un tad atkal viss sāksies no ga­la,
es tagad cenšos nedoniāi Msn
AUSTRAUJA
tastauBtri «tt doviis «l«Mila
j a a u j n V a i M ^ ^
l A t v M i aadoBālls af-
.vioalbai Eanatt v M -
Saa» M O i i l a ilņa, ka^
IBŠnas <M»iiiwi ma M i t i
aa SS. topļombia ļfiaa: akMitanSiBadSta sa­raksti
koitfitltl losBla-dsnai
na f.HUĻ M M »
I B O B A. ^ ^ ^ ^
IECEĻOTAJIEM ASV jAZlŅO PAR
DZĪVES VIETAS MAIŅU
np ieceļotājiem ASV uevien divi rei-
«es gadā - 1. JōUJā un 1. Janvāri pirmo
«VU gadu laikā Jāiesūta par sevi pari-i^
ojums DP komisijai Vagingtonā^et kā
Visiem ārzemniekiem - pastāvīgiem ASV
Iedzīvotājiem - par drtves vietas maiņu
t dienu laUcā ar IpaSu kartīti Jāpaziņo
m ImigrāGlJas un naturalizācijas pārval­dei.
Puinojuma kartītes dabūjamas pas­ts
Iestādēs.
un vistas un iertkot sakņu dārzu.
Tāpat viņš projektē drīzumā atvērt
mēbeļtjl fabriku, kur atkal varēs at­rast
di^bu ārpus l^o^l«a«
Salā fiMTOā griitāk klājas tikai vie­nai
latviešu ģimenei, kam pļc fer-mēra
ir 400 dolāru parāds. Sl pati
ģimene tomēr iau ie^ādālusies le­dusskapi
un veļas mazgājamo m^I-nu.
Nesen runāju ar «aimnieloi, kas
apsolljiās ģimenes galvām dot dar­bu
katru dienu. So » f l ^ n j ^ T ^ , ,^
pilda, un parāds pakāpeniski diht
Ja nlfe b i ^ a b a , tad ^ b a f dssrf
šai ģimenei beigsies ar dažu simtu
dolar^t skaidra atlikuma.
J farmā dzīvo divpadsmit spē<W
laMerpliši, kas strādā^Pf^^au^
ledianiķi
kabatā ir brivbiļetes braukšanai pa
Austrāliju, jo Dienvidaustrālijā
dzelzceļa datbinieki atvaļinājuma
s
kaatisllit Mitāad ait vmtājt
gās ostas čHĻ Vaitna celtņa Ir Ue- J g % 2«
Inifl ostai tilti, viena no auaatfika*!!!!* ViL^^^aSS^^^*^^!^
dās Ienes 1000
smes Udzekļlein _
šanas noSiT Niktli^ iateaļ""^" Mati«
deg ugunis, kaa rtida eaļu Udmašr-lMM^
nām. Bitlla IMa ar dttem l a t ^
šiem sava obUgātt darba līguma i ^
Udkā paplašinājuši iiabrtueamoa ca«l ļ|»^^^ft |s VF^i
ļņs pie. tilta, tttil I d M flj^P 52^2? L
uzlabojot tilta vērmm. Kur tagadl UĒ^ļm^V^^
gan neplūst latviašu svladrl, lai oaIp| W l W r f^^,,!^^
TfiUkeeli uz Brtibud gribu da- iJ^^;PAgJtt!y^^!%g!ļo'ftļr
lat dienas uztuilties m» tautie«m SnSTiSlMMSu^^
1 ,. '
brabcēji ir tl^dgāk ģērt>ušiei. betļ^Vto. s j ^ ^
visi ļoti trokšņaini un bravūrtgl ^ļ^fV^^^
Ieklausoties sarunās tuvāk. Izrādās, I #«1 Mtibaral atvirasi kaani^pMi|vķ
ka viņi skaU kritizē valdības nodo- N fiļgļsa A;»ļ}f
mu slēgt ISmūnistu partUu. Jūtos « ļ ^ ^ ^
neomulīgi. Jo redzu, ka esmu lekļu- f ^ J^SSTnoT^
laikā dabū brīvu ceļu. Biļešu ir
vca^^ ~ ~
ci^aaš,' un vājaozlģ
ķas kartes sēdvietām.
Vakarā , steidzos uz staciju. No­domātais
| ceļojuma maršruts: Ade­laide,
Melburna, Sidneja, Brisbane.
Drīz jau atrodos pie gara vilciena,
uz kura vagoniem lieliem burtiem
rakstīts „pāri zemei". Tie ir gHti
pirmās un otras klases, kā ari gu­ļamvagoni;
tāpat netrūkst restorān­vagona.
Ieņēmis savu vietu, vēroju
pārējos braucējus. Kupejā pavisam
esam astoņi — divi vīrieši un sešas
sievietes. Sākumā nesaprotu, kādēļ
dāmām līdzi segas, spilveni un pat
guļamie maisi, tikai vēlāk, kad v i ­ņas
laipni dalās šajās mantās art ar
mani, vairs nebrtnos, jo citādi būtu
pamatīgi izjutis nakts vēsumu.
Pretimsēdētājs izvelk no kofera dži­na
pudeli, tās saturs mūs apbrīno­jami
ātri tuvina, un drtz visi runā
,4cā veci draugi". Art citās kupejās
valodas kļūst skaļākas, un pēkšņi
kaut kur atskan dziesma Pūt vējiņi
Kāds Džeks nedrošiem soļiem ienāk
mūsu nodalījumā ar pilnu alus pu­deli
rokā. Viņš s t i n ^ noprasa, vai
varam izdzert desmit šņabjus reizē,
pēc tam uzsauc: „you are all rtghtl"
un atdod pudeli mums. Pēc laiciņa
Džeks un vēl daži austrālieši guļ jau
gaitenī uz grīdas... Jā. tādi ir
Adelaides ļaudis - UeU dzērāji, bet
citādi laipni un izpalīdzīgi
Pēc trtspadsmit stundām tuvoja­mies
Melburnai Pilsēta ietinusies
necaurredzamā miglā, kas stipri
traucē satiksmi. ^Runā. ka šāda
migla te vēl nekaa nav redzēta, un
notikušas Jau vairākas satiksmes
nelaimes. Tālākajā ceļā uz Sidneju
esam atkal astoņi vienā kupejā, bet
šoreiz pārējie braucēji atturīgi, ne­lieto
alkoholu un neinteresējas par
saviem pretimsēdētājiem. Vienīgi
divi kungi uztraukti debatē par zel­ta
rakšanu, un man Ienāk prātā, ka
Melburnas apkārtnē pēdējā laikā at­kal
uzliesmojis zelta drudds. Jo daži
iedzīvotāji savu māju pagalmos at­raduši
lielus zelta gabalus. Varbūt
art šie divi pieder pie laimīgajiem
izracējiem.
Ceļošanu pa milzīgo kontin«itu « — - - A
stiprt traucē dažādie sUežu platumi, ļ ves dārdzību apmierina. Visi 4
Art iebraucot no Viktorijas Stata bērni apmeklē skolu, kas šett par
vis fanātisku k<»nūnistu b a r i Aiz
loga nemitīgi līst, ūdens gāžas
straumēm. Redzami mlūdušl lau^
kl, mājas stāv ūd«il, bet dlvOd
brauc laivām un plostiem. Izbrau­cot
caurt applūdušajal Maitlandaa
pilsētai, art daelzce|a sUedas pazūd
ūdeni Vilciens samazina gsitu, cil­vēki
Izbāž plvas pa logiem un vl«
ro neparasto skatu, bet ūdens kļūsi
arvien dziļāks, sniedzoties Jau līdi
vagona durvīm. Šķiet, vēl mazliet,
un lokomotīve nevarēs vairs pa­braukt
Ar lielu nokavēšanos, vir­zoties
pavisam lēni, tomēr sasnla»
dzam Grētu. Lai nepaliktu kaut
kur plūdu gūstā, esmu spiests ceļo­jumu
uz Brisbani pārtraukt un pie
1130 Jūdžu brauciena no Adelaides
grtezties atkal atpakaļ.
Adelaidē,' Jūnijā.
Roberta Daaibltia
Nav Boalani.
kopSonu no ku|a;
laaaaia m Waua ttarp aHa yaiaiļt|
•otalfcaaM, saskaaā ar karajmiaarjav
lae^otfija» lāsvir aa lāpunOtsta
^ to viņam aav BoldMa s i l M lv
nam. taa Jādata^pldaiā. b i ^ ri aakāplaaas aa fca|L wugjtm
W tika aott ao kaģa vttākals S
•tttadii pSe t i pNitāšsaās audā cpia tasi
VSl sska foninitStii oitā). W telcaiķ
I t iovtfll
īSi daaal
aagUsU, BB aalit latks»Jm*
Isskaldro, kas vlņfrariSpanlttm.
iHlŗācUas tastādes omUas Sa noSītfba
Kur autobusus lido tikai
iedzimtie
VBSTUIiS RTOAKCUAi NO DOCNVIDAFRIKAS
Jau pāris mēnešu nemanot aiz­skrējusi,
kamēr esam ieit Dlenvld-afrikā,
Pārlā, 86 Jūdzes no Kapāta-tes.
Tas ir īss laflca sprtdis, lai va­rētu
pareizi sprtest par šejiaiea dzī­vi,
saimnieciskiem im citiem Jautā-
Jumim. Sl Ir visdažādāko Iespēja­mību
zeme — bagāta un skaista. Bet
Jāatzīst — īpatnējie svešās zemes
skaistumi pavisam maz spēj sirdi
ieUksmot Viss pārējais musui art
še, kā visur dtur - Iegūstams tikai
8kart>ā dņā. Tas īpaši attiecināms
uz lielām ģimenēm. Mans vira strā­dā
savā specialitātē par mēb^
galdnieka Izpe^ samērā ar dzl-
Jāprot gan angļu' valoda.
Otra vidoaa I
Jaundienvidvelsā. Alburijas stacijā
Jāpārsēžasv 100 Jūdžu no Sidnejas
debesis apmācas, sāk Uņāt Pēc 19 kiem vai ģ
briva
Daudz labākas izredzes vienlnie-ar
vairākiem
Stundu brauciena sasniedzam bei­dzot
šo miljonu pilsētu, kur stacijā
mani sagaida brālis, sagādājot pirmo
īsti priecīgo bridi kopš ilgiem mēne-šlem.
2ēl vienīgi ka stiprais lietus
traucē apskatīt tuvāk pilsētu, ko
man gribētos nosaukt par fjordu
pilsētu tās lieliski izveidotās dabl-strādātājiem.
Tie šeit viegli un ātri
tiek uz augšu. Lieliskas izredzes tā­diem,
kam iespēja sākt savu uzņē­mumu.
Farmeru galvenā iedarbo­šanās
vfokoplba, kā art vispār aug­kopība.
Klimats ļoti labs
ienākas visu gadu. Pilsētā Ikvias
aroda speciālists darbu atradis katrā
laikā.
' š e i t āfrtkāņu, kaa* ne
mazāk svartga. Nekādas Izradzai
turpretim šeit nav melnstrādniB-;
klam.
Seit esam vienīgie latvieši tipie
sāpīgi lajūtam tautiešu trŪkuflML
ģimenes esot Kaptati.
atl Idudsm Uelos attālumos Jo»
banii^urgā, Pretortjā un cit«r. Ne­kādus
sakarus vēl neesam paspē­juši
nodibināt Kā dzirdam, dali
latvieši dzīvo te Jau ilgāku laiku un
Iduvuši turīgi ļaikUs. Iebrauoējua
pilsētiņā visi tūUņ
pazUrt Laikam tādēļ, ka esam gan^
drīz vioilgie baltie, kas ielās soļo­jam
kājām, vai lietojam autobusu,
ndzigi iedzimtajiem. OUem balta­jiem
te savas automašīnas. Bet tā kā
tie ļoti laipni un sirsnīgi ļaudis, tad
mums Ikdienas, pat vairākas reizes,
Jāpiedzīvo pārsteigums, ka lepna
mašīna pietur un lūdz idcāpt, lai
aizvizinātu mūs uz nodomāto gala
mērķi AtUdc prtecāties un pateik­ties.
Pfiriā. Jūlijā.
A. h> <
i-.
ii
m