Bavarijas Latviesu vestnesis, April 29, 1950

              L A T V I J A
Sestdien, -1950. g. 29. aprll!
B
Lati
Viedokli
iikm }i
mi
pAļgiibt
m«f
tUm,
batu
tad laii
tm K.
Maa
valni.
lAm 1it
Htm
teikti,
batu ailī
darinll
Katri
patleill
Jumā
pitlji
ncataatlt^
Ilutu
dzakili
oni
akatUm
to vii|
ianu^
aaiiiaaij
lādiņos
•ijor.
nu
lat^Mii
vi
iMn.
MiiOt
Btt
«it
tipii
daa ar
vtjai fkl
A. R4
g)U VI
va
pati
art V.
miioi
vim
rakil
iavliil
rtla
vaira
negtai
kldt
tatvi<
iemes]
ja art
nav tj
ar tai
imUk
oam
kuIu ii
toy<
linamij
anftiu
tll9 tu
nav
dtlesi
ptrmat
kl
$\\T\ki
kl
nam«
vam
tdH»t
mlt<
ka
n^bOal
mm
tēs.
dau(
11 i
lv.
M i
Kr 33 (377. 1950. g. 29. apriH.
iutora paraKgtu vai inkMS|iem pa
nketJtajOfi rifesio5 iztifiliUs lomas oa^
«airi iioa redagcijas dOfUds
Vai eksistencei Vācija
pieliks
ar paJu spčkiem?
otra svarīgākā probiērna blakus
em.gruc.^ai ir Vacija' paiictju lurp-mako
dufba iespēju n^druoinaiana.
Sa;ā sakara laivief;u cerUraiam or^^a-nizuc.
jJm jau nuukujas sarunas ar
vācu valdības pārstāvjiem, un izda­rīti
da/:aui iesniedzami.
Pieņemot, ka vttos ļaudis un dar­bam
nespējīgos novietos siirptau-tisko
palīdzībai oiiian.z..tiju uzturē­tās
un aprūpētas miints, galveno uz­manību
prasa darba sagāde emigrā­cijas
schcm.is neiekļautiem vai ne-pielaisliem,
bet darba spc^i^iem lau-tie.
iem. Vcrojol pa^^reizejo siavoki:,
par maldīgu jāatzīst uzskats, ka ar
laiku radi.=ies vai pat taps pic:»i;;irtas
iespējas Vaci'a ļi.i.ieko.vem DP le-iaistltlea
darbā HietumvācijaH atse­višķo
zemju valdībām, pašvaldībām
vai privātām sabiedrībām vai perso­nām
piederoAos uzņēmumos. Kaut
ari vācu zem.'u satversmes m.nētas
ārzemnieku tiesības uz d^^rbu, praksē
to neievēro. Neliea izat-mumi var
būt privātos uzņēmumos, bet arī tur
izredzes tikai kvalificētam ārzemnie­ku
darba spēkam, kas darba prasmes
un veiksmes ziņā būtu augstvērtī­gāks
par pa.4u vācie.4u darba spēku.
Bez tam zināmas izredzes varētu but
smagākos un pa lielākai daļai sezo­nas
darbos — šoseju, kanalizācijas,
ēku un citos būvdarbos," kur Vucie^u
darba piedāvājumi ne vienmēr pie­tiekami.
Novērtējot šādu vācu darba devē u
nostāju, gan jāatceras, ka V..cija, tā­pat
kā katrā cita valsti darba sagā­de
ic ne vien tautsaimnieciska, bet
ari nacionāla problēma: vispirms
darbu dabū vietējie vācu iedzīvotāji,
tad vācu bēgļi no austrumu apgaba­liem
un tikai tad ārzemnieki — DP.
Ari mēs pa5u zemē darba atļauju
piešķiršanā ārzemniekiem, atskaitot
lauksaimniecību, bijām diezgan sko­pi
pat laikā, kad mūsu saimniecība
bija ļoti stabila un bezdarbnieku
skaits gluži niecīgs.
Šādos apstākļos vienīgais sekmī­gākais
atrisinājums ir darba sagāde
palicējiem DP pie amerikāņu armi­jas
vienībām un to pasākumiem. Bet
ari tur stāvoklis nav tik vienkār.^s.
Ar armijas galvenā štāba pavēli gan
priekšrocību uz daibu pie armijas
bauda D l \ Ja piedāvātais ir paiig-strādnicka,
transportstrādnieka vai
līdzīgs nekvalificēts darbs, tad DP
šo priekšrocību arī var izmantot, bet
kvalificēta darba piedāvājumos vi-plcm
jāiztur spēcīga vāc'.ešu konku­rence,
jo rīkojums paredz D P priekš­rocību
tikai tai gadījuma, ja tā dar­ba
kvalifikācija ir vismaz līdzīga
darba meklētāja vacieb kvalifikāci­ja!.
Grūtumi bieži rodas arī tādēļ,
ka DP ne vienmēr spēj pieradīt sa­vu
kvalifik^iciju ar dokumentiem.
Amerikāņu armijas personUbiroju
nostāja šlni ziņā ir pilnīgi pretē^'i
praksei ASV, kur neviens darba de­vējs
parasti neprasa dokumentus, bet
gnn pierādīt zināšanas praktiskā dar­bā.
Arī IHO arodu kursos iegūtās z i ­nāšanas
parasti ncu':kata par pie­tiekamām,
tāpat IRO izcnio-^tām
amata apliecībām ne vienmēr velti
tlcamibu.
Sevi.šķl liels traucēsim? d'^-bn sa­gādē
DP ir ncp:ctic!camn> vācu va­lodas
zināšanas vai pilnif^a valodas
neprašana. Sevi.^ķi par slavu tautī­bu
DP jābrīnās, ka tie pircu aadu
laikā nav vnrcjnM ien^.nc t-es kaut
drusku vāciski. Aizvien noteiktāka
kļūst ari prasība pēc an^Ui valodas
ilnāšanām. un, pirnvM-am, inženierus,
administratīvus un biroia darhini'^-
kus bez anpļu vnindas pra.^mes srūtl
iesaistīt darbā. Tānnt ari amatn'o-kiem
vēlama vismaz svnr'eāko sava
darba nozares terminu 7inā^nnn ang­ļu
valodā. AnuUi valodas prasme
pra'^ita pat no sētniekiem un kurinā­tājiem,
un arī istabene^ boz an^rlu
valodai z i n " ' a ' ^ "m ^andriz vairs ne­var
atrast darbu. Sekret »rēm un
ma-^inrakstitāiām nepiecio^ima anā­lu
stonofjrafiia. īsi sakot, darba de-vē'u
prasības arv.on piepuc un Vā­cijā
paliekošie PP. ja tie ZT\h kaut
cik sekmīgi s--- nr vācu d^rba
sj^ku. spiesti šim prasibām piemē­roties.
Tāpēc mūsu centri^^a! vadībai būtu
sevišķi svar!?i ccn?'ies nov.et.^t ie­spējami
vairāk dafba sro'ieo l a ' v i e -
§u amerikāņu armi^s darh-^s. tā oa-darot
vīnus neatkarieākus n*-^ vācu
saimniecības tiešā iz-Tatr.ē. T.lpat
būtu lācen^as pan'kt. lai dar^n
meklētanem DP nieskirtu vēl vai­rāk
priekšrocību. Pa<'iem OP v'.^-^'-
jārūpējas p:^r savas darba kva'if kā
cljas uz'"^"^"nn un v^l^r^ns zin.^
nšm. • *
,.a^7^ -
no'^'
kiem.
DP dzīvē
ieli iznāks naudas Hdzekli bēgi
ek^i-teocei
IRO paredzējusi DP aprūpi Z.em*eļvāc:jas nometnēs pārtraukt jau
jūnija. L i b t k i , kur 4200 DP skaita vēi atrodas ap 1700 latviešu, britu in
vācu iestādes saņēmušas norādi.'urnu steidzami nokārtot visas formalitā­tes
un radit pnekinosacijumus DP pārejai uz vācu saimniecību ar lādu
apsvcrumu, lai sakot ar 1950. g. 1. jūniju bēgļi varētu paši gādāt par
savu eksistenci. Ja nometņu pārņemšana ieilgtu, attiecīgi aizkavētos ari
jaunās pārmaiņas. Atsevišķās nometnēs izraudzīti nākošie administratori
~ vācu ierēdņi, kas visi līdz šim vairākus -gadus bija strādājuši vietējos
DPACCSa birojos un nav gluži sveši bēgļu problēmām.
Libekas
DPACCSa
A r t i l ē r i j as
kiniandieris
nometne
Mr. Skots
kam tagad pakļauti visi Libekas DP,
un jeunieceltais administrators Mī-ders
informēja latviešus par r.eno-vēršamām
pārgrozībām. Maija saku­mā
notiks bjgļu dokumentācija, re-ģi'^
trējot vi.sus, kas vecāki par 15 ga­diem.
Nometnē ieradīsies vācu komi­sija,
kuras sastāvā bus darba, sociā­lās
aizgādībai, dzīvokļu un ārzem­nieku
pārvaldes ierēdņi. Sis komisi­jas
uzdevums bez personālo datu uz-ņem.^
anas ir sadalīt nestrādājošos
bēgļus pa at.spvi^ķām sociālo apgā­dājamo
grupām. 1 ēc dokumentācijas
bēgļiem izsniegs vācu un ārzemnieku
pasi (Fremdenpass). Tādējādi ārzem­niekiem
atšķirībā no vāciešiem turp­māk
būs divējādas personības aplie­cības.
Pretē i baumām, it kā baltie-šioin
vācu ie.Niādes uzspiedīs bezna-val.^-*
nieku statusu, DPACCSa ko­mandieris
sanāksmē norādīja, ka
katrs baltiešu bēglis arī dokumentos
paturēs savu nacionalitāti un pa­valstniecību.
Demonstrantiem
jāatstāj sanatori'a
VAI GALĪGAIS ATRISINĀJUMS
HEILBRONAS LIETA?
Pag. numurā ziņojām, ka slimnie­ku
realizētā bada streika lieta Heii-bronas
DP sanatorijā panākta vie­nošanas
nogaidīt īpašas izmeklēša­nas
komisijas lēmumu, līdz kuram
streika norisē iestājies pārtraukums.
Notikumi tomēr aizsteigušies šim
gaidāmajam izkārtojumam priekšā.
24. apr. pēcpusdienā, neievērojot iz­darītās
norunas, slimnīcas direktors
Dr. Fišerg un Dr. Kastelnno ieradās
sanatorija, lai realizētu savu sāku­mā
paziņoto lēmumu, ka demon­strantiem
jāatstāj sanatorija. Pirms
tam tiem jau bija iz.sniegtas rakst­veida
pavēles sanatoriju atstāt. Pa­vēli
ieradusies priekšniecība ta­gad
katram atkārtoja mutvār­diem.
Nelīdzēja nekāda atsauk­šanās
uz smago veselības stāvokli un
^rstu iebildumi, — direkcijas demon­strācijā
par vainīgajiem atzītajiem
7 pacientient^un starotautiskās slim­nieku
komit*as locekļiem vajadzēja
sanatoriju atstāt.
Ja šādā kārtā no slimnīcas izraidītie
pavēli neklausītu, bija paredzēta
viņu aiztransportēiana piespiedu
kārtā nr militārās policijas palīdzī­bu.
To uzzinājuši, viņi arī padevās
savam liktenim, lai par savu taisnī­bu
tālāk cīnītos citā vietā un citiem
līdzekļiem Līdzi saviem likteņa
bedriem. sanatorijas personālam
nienalīHznt, aizveda arī starptautLs-kā<;
komiteias priek."5sēdi sm^gi slimo
Dr. Znļevski un vina kollēgu, kas
a'zve^anns brīdi nārd7ivo_;a a^'^^^a-nu
un smagu sirds lēkmi. Ē. H.
5 t
'na nāve miris lido-td
s m av"žn'eks
Mīklainos apstākļos nāve veļu v a l -
<\ -aizrāvusi tautieti Ēriku Sav<ēu-
Sk.uitu. Izceļojis uz Kanādu, viņ?
pēdē ā laikā strādāja par kanāl;za-c
i ' a^ strādnieku Edmontonā. Beidzis
pusdienot ar darba biedriem 31.
martā, viņš aiz^āiis un pēc tam pa­zudis.
Kad {vc pāri-; dienām polici­jai
nodots viņa kabatas portfelis.
11 / V -1 a p; r " 1 d'. 1 s ā ir. <^ 1 <: Iešana, k :\ ^
nobr-nu-es t kai 9 aprīli, kad kādā
ni'^ēta:^ ntn- a i i kanāli atra-ts vīna
l i k i s . Rafli un drauni netic, kn en^r-
^iskai<5 un d.-'iv^s priecīgais tautieti?
b ū t u pats labprātīgi devies nāvē. b^-^t
trūkst arī n o r ā d ' u i m u par ne?adi-iumu
vai vardarbību, tā ka po';.nia
nadiiumu kvalificē par mīklainu no­tikumu.
F.nkn S. dzimtai*; novads bi*a J ē ­kabpils,
un Jēkabpils Vēstnesi?
vietoia viņa pirmos rakstus, kas biia
- ' v.rakMiti ar Trika Skauta vārdu.
Būdams aktīvs lidotā's Latvijas ar­mijā,
viņš ari Savā karā piedalās
mūsu l'd'^tāhi nulkā un līdz ar c i ­tiem
non''*k Dāniiā un nf^ turienes
Kara'aufu cietoksnī. Te krit kriovu
^ū>tā. bet izbē2. uz vidiem laikiem
•\a*ia-ēiams vaiiiā sarkanarm/'-'a 7ā-
:v-ka cir=*u rētu iTre^^^uc uz Kana-
-lu. s'rādā f 7 ^ k u darbu un aktīvi
F.dmontonas Imantas
1200 DP iekļauj vicu pārvalde
Britu josla ka vienu no pirmajam nometnēm
vācu saimnieciba nodod Pinebergu
Kā vienu no pirmajām nometnēm britu joslā vācu saimniecībā
iekļauj pla.šo Pinebergas nometni, kurā patlaban 1200 iedzīvotāju, no Uem
puse latviešu. Pārņemšanu uzsāka britu un vācu ierēdņu komisija un
tā bija saistīta gan ar daudzām aptaujām, gan ankešu izpildīšanu, gan
fotografēšanos izsniedzamajiem vācu personības dokumentiem. Nometnē
ieradās 5 vācu ierēdņi augstāka pārvaldes darbinieka vadībā, tā ka
iedzīvotājiem gandrīz kā slīdošā lentā nācās defilēt gar viņu provizoriski
iekārtotajiem amata galdiem, pēc kārUs izpildot pasniegtās veidlapas vai
saņemot nepieciešamo informāciju. ledzīvotīLji paliek uz vietas. Kaut
telpas pārpildītas, runā, ka nākšot vēl klāt 100 cilvēku.
Pirms iekļaušanas vā«i saimniecī­bā
ikvienam bēgUm, kas ir bez dar­ba,
izmaksās materiālu pabalstu ie­priekš
nosacītos apmēros. Pabalsts
būs regulārs un to Dīj. DP saņems
reizi mēnesī. Sociāli apgādājamie sa­dalīti
vairākās grupās un vācu iestā­des
nākotnē Izšķirs šādas pabalstu
kategorijas: bezdarbnieku pabalstu,
ko darba pārvalde izmaksās līdzši­nējā
kārtībā, bezdarbnieku aizsardzī­bas
pabalstu, ko līdz šim nebija lie-siski
pieprasīt DP, kas dzīvoja no­metnēs.
Turpmāk šo pabalstu iz­sniegs
visiem ārzemniekiem, kas at­zīti
par darba spējīgiem, un kam ne­būs
pietiekami blakus ienākumu
avotu, un sociālās aizgādības pa­balstu
darba nespējīgiem. Sai kate­gorijā,
kas ir zemāka par iepriekšē­jām,
ieskaitīs vīriešus virs 65 gadu
un sievietes pāri 50 g. v. Pabalstu
summa ir dažāda atkarībā no bēgļu
ģimenes stāvokļa.
Vieniniekiem 'izmaksās mēnesī —
sociālās aizgādības pabalstu DM 36,50,
dārzības piemaksu 6 un dzīvokļu īres
maksu līdz 10 DM. Tā kā bēgļiem
būs jāmaksā arī par apdzīvojamām
telpām (apm. DM 0.50 par kvm.), tad
par reāliem ienākumiem var uzska­tīt
vienīgi sociālo pabalstu un dār­dzības
piemaksu (tā visās Vācijas
vietās nav vienāda). Tātad par darba
nespējīgu atzīts vieninieks LIbekā
saņems — D M 42,50.
Ģimenēm pabalstu piešķirs pēc
šāda aprēķina: soc. aizgād. pabalsts
ģimenes galvai — D M 33, par katru
ģimenes locekli virs 16 g. vēl 22, par
katru ģimenes locekli zem 16 g. vēl
20, dārdzības piemaksa līdz 3 perso­nu
ģimenei 6, tas pats ģimenei, kurā
vairāk par 3 personām 10 un īres
maksa līdz 40 DM.
Piemērojot šos skaitļus dažāda lie­luma
ģimenēm, varam aplēst, ka
bezbērnu pāris, kas atzīts par darba
nespējīgu, saņems mēnesī DM 61
(bez ires maksas), bet ģimene, kas
sastādās no tēva, mātes, viena bērna
virs 16 g. un viena bērna zem 16 g.,
kopsummā DM 107. Sls pabalsta lie­luma
aprēķins neattiecas uz kara in­validiem,
kritušo karavīni ģimenēm
un citiem „renšu)* saņēmējiem. Visos
salos gadījumos pabalsta summa būs
lielāka, atbilstoša vācu likumiem.
Piezīmējams, ka dzīvokļa īres maksu
atlīdzinās tikai pēc lēses uzrādīšanas
par dzīvokļa mak.sas nokārtošanu.
Ari sardžu un darba dienesta vīriem
nākotnē piemaksās ģimenes locekļu
apstiprinātus izdevumus par dzīvoja­mām
telpām.
Pašiem bēgļiem bez uztura vaia-dzēs
segt arī gāzes un elektrības pa­tēriņu.
Turnretim DP izdotās mēbe­les,
kas līdz šim skaitīiās nometnes
inventārā pāries bij. DP pilnīgā īpa­šumā
(uz 2 pers 1 skapis uti).
Jau nākošajā nedēļā Lībekas DP
nometneq apmklēs vācu komisija, lai
pārbaudītu apstākļus pārtikas vei­kalu
un da/.ādu tirdzniecības pasā­kumu
atvēršami, kur līdzās vācie­šiem
nodarbināšot ari ārzemniekus.
Pret nelielu atlīdzību būs iespējams
saņemt ik dienas siltas pusdienas.
Radikāli pārkārtojumi sagaidāmi
skolu dzīvē. Tautskolās jau sācies
īpašs pārskološanās mācību posms,
kas turpināsies līdz 30. jūnijam. Se­višķa
vērība veltīta vācu valodai un
līdzās DP skolotājiem Lībekas no­metņu
tautskolā.»; tagad darbojas ari
v ā c i e t i . Ar 1. jūliju bē^ļu bērni va-l
ē s turpināt izclitibu vienīgi vācu
.Nkol'i^. 'V^•lcu iestādo.s .solījušas algot
trīs latviešu mācītā]us.
Nometnes administrator.? Miders.
kas pat'^' ir Vvēf^l.s, solīja ārzemnie­k
i em l i e i ' i k u atV)al4u un p r e t i n i n ā k -
šanu. uz-k'vt^^t par ^avu galveno uz­devumu,
lai benli varētu ju.^tie- jau-na'
0!ļ apstākļos kā cilvēki. Mr. Skots
apzimējot latviešus par ?aviem drau-ftiem..
aicināja nekad neaizmirst un
ailaz uz-^vērt savu nacionalitāti, ko
neviens mum.s nevar atņemt. Kaut
ari britu okunncijas istādes ar DP
i e k ļ a u š a n u vācu saimniecībā savu
darbu nometnēs izbeidz, tomēr vēl
'^ēc 1. HālHa Libekā paliks vicn.<: b r i ­tu
virsniek*: kā starpnieks .<;tarp vā­ciešiem
un ārz'»mniekicm. kas rau-
^Izisies. lai ^auno pārmainu Eaitā
hēelu paniatotās tiesības vācieši arī
ievērotu. V. Nelmaniā.
r i a . a ^ ia*v.
"''ūdam? n
^1 ies
Kara
locekli
i .1. .\
A, A
:?us nrcerē'umu^ un
presē Vācijā
.cšu Isikrakslā.
Vispirms katram DP vajadzēja stā­ties
fotogrāfa priekšā, kas uzņēma
attēlu izsniedzamajam personības
dokumentam. Par pagatavotajiem
attēliem nav jāmaksā. Pie nākošā
ierēdņa varēja saņemt pierakstīša­nās
zīmes, kas jāizpilda 2 eksemplā­ros,
un veidlapu „Aufenthaltsanzeige
eines Auslanders", kurā jāsniedz zi­ņas
arī par vecākiem (dzimšanas
dati, dzīves vieta uc.) šeit, ārzemēs
vai dzimtenē. Uz šīs veidlapas datu
pamata izsniedz dokumentu, kas sau­cas
„Vorl. Auslanderausweis".
Tālākais ierēdnis atzīmēja datus
darba pār\'aldei. Te svarīgi konsta­tēt
un ierakstīt profesiju vai arodu,
kuru dažkārt bija diezgan grūti no­teikt.
Varēja vērot, ka ierēdnis cen­tās
panākt, lai atzīmētu arodus, ku­ros
pašiem vāciešiem trūkst brīvu
darba roku vai ari izlīdzēt ar atzīmi
nekvalificēta darba strādnieks". Ar
to katrs DP skaitās reģistrēts vācu
darba pārvaldē uz vakantajām vie­tām
darbā.
Sekoja nākošais ierēdnis, kas iz­rakstīja
pieteikuma karti un pieņē­ma
izpildīto veidlapu pieprasījumam
pēc bezdarbnieka pabalsta „Auftrag
auf Arbeitslosenunterstutzung", vai
ari „Antrag auf Arbeltslosenfiirsor-geunterstUtzung".
Pirmais saīsināti
saucas „Alu" un to izpilda visi, kas
strādājuši algotu darbu likumā no­teiktu
laika sprīdi. Tie saņems bez­darba
pabalstu, bet nb ilgāk par 26
nedēļām, pēc kam iespējams saņemt
pabalstu pēc otra veida pieprasīju­ma
resp. „Alfu*', pie kam darba pār­valde
katrā gadījumā pārbauda šāda
pabalsta nepieciešamību. Pēdē'o sa­ņem
visi darba spējīgie, ja tiem ne­var
ierādīt darbu. Tiem, kas nevar
saņomt vienu vai otru no šiem r)a-balstiem,
bila jāiet pie nākošā ierēd­ņa,
lai izpildītu pieprasījuma lapu
labklājības pār\'aldei ,.Unterstut-zungsantrag
an AVohlfahrtamt". Sī
pārvalde ari maksā pabalstus, tikai
tie parasti ir krietni mazāki nekā
jau mīnētajās schēmSs.
Kad visas šis veidlapas bija izpil­dītas
un iesniegtas, beidzot pie piek­tā
ierēdņa'^varē.^a saņemt personības
anlieclbu (Kennkarti). Tā blla jā­paraksta
un tad iādodas pēdējā ista­bā,
kur IRO Ierēdnis paturēja līdz­šinējo
DP karti un tā vietā izsnie­dza
rotētu anliecTbu: IPO Temporary
Certificate of Eligibilitv ar ierakstī­tiem
personības datiem, pirkstu no-sniedumu
un sniedoga atzīmi —
Within thc mnndato of IRO Elicible
for T/^sal and Poijtical Protection
including repatriation and rcsettle-ment.
Ar to mana procedūra bija galā.
Citiem tā ilgs līdz aprīļa beigām
Operācijas vadītājs vācu ierēdnis
Nometņu
A T C F V T A S VELĒŠANAS
Telegramma no Dānijas vēstī, ka
l a ž u nelikumiibu dēļ 15. un 16. ap­rīļa
vēlēšanu norisē, atceltas latviešu
p ā r s t ā v j a Dānijā vēlē.^anas, par ku­r
ām ziņojām pag. numurā un kurās
par latviešu pārstāvi bija ievēlēts
Dr. O Evaldsons. Tagad pārstāvja
izraudzīšanai vajadzēs sarīkot jau­nas
vēlēšanas.
zive
RAKSTNIEKS J. K L i D Z E J S izce­ļo
uz ASV. Grāfenašavas nometne,
kur rakstnieks dzīvoja, atvadījās ak­tā,
kurā aizbraukušais rakstnieks la­sīja
savus darbus. J. Klīdzējam par
viņa cīnītāja stāju LNP prezidija,
L C K un laikraksta Latvijas vārdā
pateicās V. Lambergs. Vēl atvadījās
nometnes administrators Freibergs,
komitejas priekšsēdis R Ozols uc.
BLOMBERGAS nometne galīgi
likvidēta 18. aprilī. No vācu sabied­rības
nometnes vadība ardievojās
īpašā vakarā, kurā runāja komitejas
priekšsēdis Dr A. Karps un Alfrēds
Bērziņš un viņiem atbildēja pilsētas
birģermeistars un māc. Fr. Strunks,
apliecinot dra\uizibu un saprašanos
par drošāku pamatu ļaužu un t^um
sadzīvei nekā naids un nenovīdība.
— Nometne pastāve;a kopš 1915. g.
jūlija un pakāpeniski izveidojās par
ievērojamu latviešu mākslinieku
centru, kuram pirms pāris gadiem
pievienojās ari Merbekas teātris.
E S I J N G E N A S nometnes likvidāci­jas
līgumu pilsētas pārvalde noslē­gusi
ar IRO. Tas par'^dz pakāpenis­ku
Plinsavas bloku atbrīvošanu un
atdošanu atpakaļ vācu īpašniekiem.
Pirmās atbrīvo telnas Pfafa ielā. Ne­strādātājus
no blokiem paredzēt>
pār\'ietot uz Svābu Gmindi un U l -
mu. bet strādātai! tiks iekļauti vācu
saimniecībā, piešķ'rot dzīvokļus, ku­rus
pilsētā atbr'vos savā laikā no
blokiem izliktie iemītnieki
AUGSBURGAS - Hochfeldas no­metnes
latviešu komitejas priekšsēr
dis ir J. Burtnieks, bet ne^/is J. Kar-nāts.
k§ nepare-'zl iespiests Latvijas
30. numurā J. Kampts ir Ho^^bfel-das
baltiešu nometnes vadītājs.
paskaidroja vienīgi to, ka ar So
brīdi nometni pārņem vācu pārval­de
un tās iemītniekus iekļaus vācu
saimniecībā, tiesībās un ari pienāku­mos
pielīdzinot vācu pilsoņiem. Ag­rāko
nomeUies administrāciju likvi­dēs
un visu tālāko kārtos pilsētas
pašvaldība, attiecīgās personas izai­cinot
uz pilsētas valdi vai ari kādam
no tās ierēdņiem ierodoties nometnē.
Pārvaldei pietikšot ar pāris ierēd­ņiem,
kas pārzināšot ēkas un citas
nonietnes labierīcības. Agrākie strā­dājošie
varēšot saņemt bezdarba pa­balstu,
bet pārējie darba sj^jīgie,
kam nevarēs tūlīt ierādīt darbu, —
pabalstu eksistencei, kura lielums ap
17—19 DM nedēļā ar nelielu pie­maksu
ģimenes locekļiem. Darba ne­spējīgajiem
paredzēts pabalsts no
labklājības daļas.
Pēc Šiem vispārējiem paskaidroju­miem
nenoskaidrots vēl paliek jau­tājums
par nacionālajām skolām, pa­balstiem
tiem, kuru pieaugušie bēr­ni,
kam pēc likuma nākas. vecākus
uzturēt, jau izceļojuši uz citām ze­mēm
utt. No dažiem paskaidroju­miem
izrietēja, ka bērniem, kas prot
vācu valodu, būšot jāapmeklē vflcu
skolas, bet vācu valodas nepratējiem
Iekārtošot skolu nometnē vlsfim tau­tībām
kopīgu un ar vficu skolotā­jiem.
Neizlemto jautājumu noskaidroša­na
vēl turpināsies, jo par galīgo no-metnes
pārņemšanas termiņu no­teikts
10. maijs. Pār?jo Slērvigas-
Holšteinas' nometņu pārņemšanu pa­redzēts
veikt līdz 20. maijam. No­metnes
pagaidu vadību pārņēma V.
Vērzemnieks A. K.
i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i l i i i i i i i i i i i i i i i i i il
VE51 U LES
REDAKCHAI
VIŅI NAV AIZMIRSTI
Latvijas 20. n-rā J. Lācis, Slēzvl-gfi
pārmet aprūpētājiem, ka ^vairāki
privāti dzīvojoši invalidi nekā nee­sot
saņēmuši no tautiešu ziedoju­miem
mantai un naudā. Se Jāpa­skaidro,
ka daļa ienākušo ziedojumu
jāsadala pēc ziedotāju norādījuma
īpašām aprūpējamo kategorijām.
Tā, piem., sardžu un darba viru re­gulāros
ziedojumus saņemt tikai
tbc sanatorijās ārstējošies karavīri
(apm. DM 10 mēnesī katrs), Beļģi­jas
LSK pag. g. sūtītie dāvanu saiņi
bija domāti t i k a i neredzīgajiem
karavīriem un tml. Pārējie ziedo­jumi,
ko galvenokārt sastāda pārti­ka,
drēbes, apavi, veļa un medika­menti
(naudas ziedojumi no citām
zemēm nav pārvedami, bet uz vie­tas
ienākušo pietiek tikai vienreizē­jiem
pabalstiem sevišķos nepiecie­šamības
gadījumos), sadalīti pēc la­bākās
apziņas, vadoties no principa
— vispirms tiem, kam atbalsts vls-nepieciešamāks^
jo aprūpējamo
skaits ir tik liels, ka, neraugoties uz
trimdinieku saimes ievērojamo at­saucību,
regulāri pabalsti visiem
aprūpējamiem, diemžēl, nav iespē­jami.
Taēu aizmirsts gan nav neviens
invalids: vadoties no aprūpētāju
iespējām un aprūpējamo vajadzību
pakāpes vairāk vai mazāk, biežāk
vai retāk zināmu atbalstu saņēmis
ikviens - ari J. Lācis un kopā ar
virļu dzīvojošais invalids Eglītis. Ja
nu tomēr kādi vēi citur privāti dzī­vojoši
Invalidi būtu palikui^l ārpus
aprūpējamo skaita resp. nebūtu re-ģisirēiušies.
atkārtoti lildzam tos
pieteikties vai pieteikt tuvākajā DV
nodaļā vai birolS
Beidzot jāizsaka cerība, ka, pie­augot
latviešu ieceļotāju un strādā­jošo
skaitam citās zemēs, vairojies
arī līdzekli mūni invalidu un citu
dzīve<? crūt^'ppi] porno^;; nn'Mn^jn^-
šanni tā. lai varētu apmiermSt visas
vajadzības.
A. Vanajn,
DV pilnv, .^'ō7vipr,f;.Holšte!na8
an^^abalā.
i i i i i i i i i i i M i i i i i t i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i ll
Ca.MENES PIEMAKSAS EVW
Visi EVW, kam kopš ieraāanās
Lielbritānijā paiet trig gadi, var pie­prasīt
ģimenes piemaksas. Piemaksa
paredzēta 5 šil. nedēļā par katru
bērnu skolas gados, Izņemot vecāko,
tā^ kā to var saņemt, sākot ar diviem
bērniem. Piemaksu var pieprasīt,
ja nepārtraukti tris gadus viens no
vecākiem nodzīvojis Anglijā, un ja
bērns, par kuru piemaksu pieprasa,
Lielbritānijā nodzīvojis vismaz 6
mēnešus.
Piemaksas piepra<?āmas ar sevišķu
veidlapu, kas līdz ar aploksni saņe­mama
katrā past^ iestādē.