Bavarijas Latviesu vestnesis, April 29, 1950

              <. 28. apmi
aldē
iometnetn
iērģu
- . Wnmi€c!bā
tvotājuinotiem
i komisija un
Mīdīšanu, gan
Nometnē'
iibā, tā kā
^^i provizoriski
j,y^<ilapas vai
^iifietaa' \ Kaiit
(fptor ka ar fc
ļ vācu tJ3rval-.
lii^ķļaut vācu
**'5^Pifnāku-
^•āciju likvi.
kķS*to8 Ķilsētai
.^ft^^dam
tag un (itas
ļagrāķie strā-ifeezdarba
pa*
spējīgie,
U.'dtobu,
' Helips ap
pi^pfMii pie-parbane-no
^^50. g. 29. aprm
LATVIJA
9f Hobbv
Vēstule Latvijai par amerilcanu biīvlailca
nodarbībām '
Gandrīz visām lilmu un radio
zv|^gznēm Amerikā ir savas iemīļo­tas
brīvlaika nodarbības, kas palīdz
izklaidēties pēc intensīvās darba die­nas.
Ingrida Bergmane nodarbojas
ar slēpoS^u, Florense Viljema šuj
pati savus tērpus, Mērija Livmgtone
krāj pastmarkas, Džemss totons
vāc vecus automobiļus, Gresija A l -
lene krāj rotaļu kuģīšus, Tomijs
Dersejs rotaļājas ar minlatūrvilci^hi-
• •
Jau*
Skolām» pa*
bērw
V6cākuŠ
Mani paziņas Mr. un Mrs, L. nav
ne rajjio, he filmu zvaigznes, bet
^vienkārši mirstīgie". Viņš strādā
; par ierēdni kādā Ņujorkas bankā,
^ a — pati savā mājsaimniecībā. L.
«Jrienel piedeip māja stundas brau-
. Čļimā no Ņujorkas. Kādu dienu Mrs.
^ tfcieludz^ nianl uz tēju. Pie galda
kungs lielā sajūsmā atklāja, ka
arļ viņam ir savs brīvlaika „ j ā j a -
mais zirdziņš", savs hobby. Viņš,
lūk, brīvajā laikā audzējot sēnes.
Siin nolūkam L. izlieto pagrabu, uz-turpt
tajā temperatūru starp 45 un
\ 55 gpradiem. Sēnes viņš audzē īpašās
kastes un ievāc ražu 2 vai vairākas
reizes gādā— apmēram mārciņu sē­ņu
no kyadrātpēdas. Sēnes L. ģime­ne
pārdfcd veikalam vai arī kaimi-
Kas zina, varbūt arī mūsu Jaunie
ieceļotāji jau atraduši katrs savu
hobby, — ne jau laika kavēklim,
bet naudas pelnīšanai. Tā nebūtu
nemaz slikta ideja. Ir taču ne vienu
reizi vien dzirdēts, ka no šāda h(*-
by, maza mājas pasākuma, Amerikā
izauguši HeU tirdzniecības uzņēmu­mi.
Katrā bibliotēkā vai grāmatu
veikalā šeit var atrast literatūru par
JHobby" vai „Making B4oney at
Home". Var arī pieprasīt Sadu grā­matu
katalogus, rakstot: Superin-tendant
o! Documents, Government
Prmtmg Office, Wasbington 25, D. C.
Ja kādam interesētu ar lauksaimnie­cību
saistītie hobbies, ieteicams rak­stīt:
U. S. Department of Agricul-ture,
Washlngton 25, D. C.
^ ,,Bet vai tad jums vēl nav neviena
nobby?" jautā man mazā Barbara
atvadoties.
„Ak jā! Protams, man taču ar! ir
savs hobby: es rakstu latviešu laik­rakstam
Eiropā, kā ļaudis dzīvo un
strādā Amerikā . . . "
Ņ u j o r k ā . Anita
Vecā patiesība: melns darbs, baita maize
Ka klajas latviešiem Adelaides
dzelzceļa depo ^
VĒSTULE REDAKCUAI NO
AUSTRALUAS
u»
ip, kas prot
vSctt
, *N>rate}lem
i i t i ^ i h tau^
irola-no^
teftņitļiu non
ļo Slēzvlgas-l^
emSanu.pa-*
maijam. Ņo^
pārņSma V,
A. %
iitiiMiiiiHiii
Izrādījās, ka arī namamātei ir
savs hobby. Viņa nodarbojas ar au­šanu,
gan tikai savām vajadzībām:
galdautus, aizkarus, paklājus utt.
Mrs. L. domā, kā katrai namamātei
vajadzētu atrast sev kādu interesan­tu
blakus nodarbošanos, lai nele-gtimtu
mājsaimniecības pelēcībā.
Mājas audumiem pircēju nekad ne­trūkstot.
Barbara^ viņu 9 g. v. meiti-'
ņa, protams, arī nav bez hobby. Lep­ni
viņa rāda man savu kanārilu
putniņu. Namatēvs stāsta, ka šo
putniņu audzēšana nemaz neesot tik
vienkārša, sevišķi tad, ja kāds to
grib darīt plašākā mērogā. Bet mazā
Bārbarli audzē dzelteno putniņu t i ­kai
pati savam priekam!
Latvieši ,,me<na zelta
r^Cfju gaitas Anglija
korāviri.
leļģl...
[lem
Jiedo-un/
mTOlka*»
ii no citām
|ķ^t^>:t«.'vie-
?>n^^princļpa
ittitotiM«?^
a
iO va
^Jlk
un kopā ar
rUglItis. Ja
privSHdH-
_4liķuSl ārpus
ip, nebūtu re-lūdzam
tos
tuvākajā DV
,.'fba, ka, plf
ļii un strādā-mS,
s, vairošie»
ralldu un citu
ies T)at>lftSin5-
iterināt visas
itas-ttolštelnas
ļmiiHiiiiiii""
(SAS flVW
ierfeSanSs
gadi, var pie*
Piefcaksa-ļā
par katru
ņemot vecāko,
Jkotar diviem
ļvar pieprasīt,
adus viens no
Lnglijfi, un ja
aksu pieprasa,
fjls vismaz ^
is ar, sevišķu
[oksnl?saņ^
idi.
Melns darbs, balta maize, — bet
neviena maize nav bez garozas. Sīs
trīs patiesības var attiednāt arī uz
divpadsmit latviešiem, kas darba
līgumu nokalpot ievietoti Adelaides
dzelzceļa depo. Sie divpadsmit iera­dās
te pirms 8 mēnešiem- Pirmajās
dienās, kā jau visur, arī šeit vaja­dzēja
strādāt ar lāpstu un kapli ap­tīrīšanas
darbos. Pēc tam nāca lo­komotīvju
tīrītāju — ,Jklīneru" gai­tas
ar 6 mārc. atalgojumu nedēļā.
Iesakās tā: priekšnieks sadalīja
mūs vairākās grupās, pieveda pie
lokomotīves, kas neganti sprauslāja
im šņāca, iedeva katram lupatu
vīšķi un katrai grupai divus spaiņus
— vienu ar petroleju, otru ar vaze­līnu.
Sākās darbs. Viens «klīners**
ar suku nc^slaucīja putekļus, kas ilga
veselu pusstundu. Kad viņš nokāpa
no mašīnas, ieraudzījām īstu nēģeri...
Tad pēc priekšnieka norādījuma ķē­rāmies
arī citi pie darba. Viens ar
petrolejā izšķīdinātajā vazelīnā sa­mērcētu
lupatu smērēja mašīnas
augšējo daļu, pēc kam ar sausu lu­patu
atkal to noslaucīja. Pārējie ar
petroleju mazgāja apakšējās daļas.
Pēc tam atkal ar lupatu stingri no­slaucīja,
un notUca brīnums: pēc di­vām
stundām lokomotive spīdēja,
bet Urītāji bija kļuvuši melni kā
velni xm katrs dabūjis apdeguma
brūces rokās, jo drāmās mašīnas pa­rasti
karstas, un šim darbam vēl ne­pieradušās
rokas viegli ap^edzii^t
So darbu strādājām divus mēne­šus,
vienu nedēļu dienā, otru nakti,
pie kam par nakts maiņu piemak­sāja
10 šil. Nelielā alga un krietnie
hosteļa atvilkumi, kā ad dave teltī
sākumā radīja mūsu maizei pārāk
biezu garozu. Toīpēr strādājām un
cītīgi mācījāmies arī valodu, līdz
5 mārciņu banknotes (algu mateā ik
pēc 14 di^ām).
Par ^vissvarīgāko" vīru tomSr Jā*
atzīst ogļu izsniedzējs. Viņam ir pa­šam
sava valstība: pavelk tikai aiz
s v i i ^ un tūUņ sāk darboties sarež­ģīts
ogļu pad(^anas mechanlsms. Ja
nu arī kādreiz Jāpiepalīdz ar lāpstu»
tad tas tikai ir zināms „ ^ t s " . Tā
kā darbs skaitās atbildīgs, ari izpeļ*
te vislielākā — pat līdz 11 mārciņām
n^ē|ā. Tādēļ nav Jābrīnās, ka bl«
jušais virsnieks R. Fērkonis, kas ta«
gad strādā šai darl^, sāk jau apska*
tīties pēc sava zemes gabala.
īpatnējs un savā ziņā interesants
darbs ir mpnUeŗa izlīgām. Viņa
uzdevums: nēsāt maisu ar daiādlem
darba rīkiem un skatīties, kā otrs
strādā. Sajā darbā visātrāk var ie«
I mācīties angliskos lamuvārdus, ko
^i??^^ P?^^^^,^'^,.^,.^^®^^^,J^ I S^i* »«<i3drd nemaz retāk kā no krie*
Latviešu ārsti Himaiaju pielcājē
VĒSTULE REDAKCUAI NO PAKISTĀNAS
Tādas Ir mūsu ogļraču ikdienas dzī­ves
ainas rīta posmā pirms došanās
pazemē. Uzņēmumos (no augšas) re­dzam:
1) Gaidot pie hosteļa raktuvju
autobusu, abi tautieši tin pirmo rita
cigareti 2) Sai telpā Izsniedz īpat­nējās
tacēju lampas. 3) Pirms paze­mes
lifta pienākšanas jāpasteidzas
uzvilkt k»''"'" «'īi^u.
B. Eriņa uzņēmumi
Pagājušā gada otrā pusē, kā zi­nāms,
Rietumvācljā un Austrijas rie­tumu
joslās sevišķa Pakistānas val­dības
komisija IRO protekcijā izrau­dzīja
DP tautību ārstus un medicī­nisko
personālu darbam šai zemē.
Līguma slēdzēji kopā ar ģimenēm,
to vidū 6 latviešu ārsti, ieradās Pa­kistānā
gada beigās. Tiem ārstiem,
kas saistījies darbam arņiijā, vispirms
bija jāpavada apmēram mēnesis mi­litārās
apmācībās, pēc kam tiem pie­šķīra
dienesta pakāpes, galvenokārt
kapteiņa un majora. Pēc tam visus
no pagaidu uzturēšanās vietas Laho-res
izvietoja jaunajās dzīves un dar­ba
vietās. Arī visi 6 latviešu ārsti, no
kuriem vienam piešķirta majora, bet
diviem kapteiņa dienesti pakāpe, t i ­kuši
jau pastāvīgā darbā. Trīs strādā
ne' M no Himaiaju piekājes Abota-b
? kūrortā, ceturtais — Ravalpin-d
bet abi pārējie Kvetā. Algas vi-
^^si;m noteiktas atkarā no prakses
^ resp.^ izdienas un svārstās caurmēra
^ starp 400—70O hipijam, kas šejienes
apstākļos nodrošina stabilu eksisten­ci.
Atļauta arī privātā prakse, taču,
cik līdz šim zināms, neviens to vēl
nav sācis
Par dzīves apstākļiem Pakistānā
atzīmējams, ka tie vienā otrā ziņā
līdzinās Vācijai. Te domāju galveno­kārt
pārtikas un pirmās nepiecieša­mības
preču cenas. Vidējā naudas
vienība — anna (16 annas = 1 rūpi­ja)
— pielīdzināma apmēram 6 vācu
feniņiem. Dzīvoklis resp. puse vai
vesels bungalo izmaksā 90—i 10 rū­piju
mēnesī. Kalpotāju algas svār­stās
starp 5—50 rup. mēnesī, atkarī­bā
no to kvalifikācijas. Bez kalpotā­jiem
iztikt šeit grūti, īpaši vasarā»
kad karstums jau sākot ar maija
mēnesi pieturas 35—45 grādi ēnā, un
mājas vai dārza darbus nepieradu-šiem
nav Iespējams veikt
Vispār klimata ziņā Pakistāna si­tuēta
izdevīgi, jo tās ziemeļaustrumu
daļa kalnaina, un tādēļ vēsāka, bet
rietumos to apskalo Indijas okeāns.
Sevišķi patīkami ir marta un aprīļa
mēneši, tāpat ziema. Tropiska ši
vārda īstajā nozīmē Pakistāna ir vie­nīgi
augustā un^ptembrī, kad kar­stuma
radīto efektu vēl ļaunāku pa­dara
biežās lietus gāzes. Sis periods
ir arī bīstamākais malārijas drudža
ziņā, ko tagad gan iespējams ierobe­žot,
laikā tin regulāri lietojot jaunā­kos
angļu pretmalārijas preparātus.
Iedzimto valoda sadalās vairākos
dialektos, kas viens no otra atšķiras.
Dominē urdu valoda, ko plašos ap­mēros
lieto arī Indijā. Valsts iestāžu
un intelliģences valoda daļēji jopro­jām
vēl angļu, tā kā jedzimto valo­das
zināšanas pirmajā laikā nav ne­pieciešamas.
Reliģija musulmaņu, un
pēc atdalīšanās no Indijas zemē nav
gandrīz vairs neviena hindu ticības
pārstāvja.
Kultūras dzīvi raksturo visai biezs
kino teātru tikls, kamēr citāda veida
kultūras iestādījumu, kā teātra, ope­ras,
uc. nav pat galvaspilsētā Karači
un otrā lielākajā^pilsētā Lahorē. At­sevišķos
gadījumos, piemēram, valsts
svētkos iespējams redzēt ceļojošas
trupai, kas parasti demonstrē jauktu
programmu, — dejas, dziesmas un
deklamācijas. Sabiedriskā rosība
koncentrējas klubos, eiropiska stan­darta
viesnīcās un restorānos. Iecie­nītas
arī mājas viesības un nedēļas
beigu izbraukumi. Pla§i izplatīts
sports, it īpaši nacionālā lauka ho­keja
spēle, krikets, golfs un t«iiss.
Karači un Lahorē izbūvēti plaši hi­podromi.
, .
Par ieceļotāju izredzēm šai zeme
'asaka, ka visbiežāk pieprasītās un
arī vislabāk samaksātās ir techms-kās
profesijas — dažādu specialitāšu
inženieri (ari filmu un radio),-ko lab-pāt
pieņem arī valsts dienestā, jo
valdības jaunā programma domā
pārvērst Pakistānu par industriālu
lielvalsti. Līgumu jau Vācijā vai ci­tur
noslēdzot, fiksētā alga parasti ir
tāda, kas pilnīgi nodrošina normālu
un pārtikušu dzīves veidu. Lielas ie­spējas
Ir kapitāla ieguldītājiem rūp­niecībā.
Sī zeme Izdevīga arī DP spe­ciālistiem,
kādēļ labi saprotama IRO
aktivitāte vietu sagādē Ieceļotājiem
no Eiropas. Nav šaubu, ka ārstu gru­pa
šeit nebūs pēdējie DP ieceļotāji
Blj. Lībekas latviešu teātra aktri­se
Spodra zvaigzne, kas Pakistānā
ieradās kopā ar ārstiem, pirms neil­ga
laika noslēgusi līgumu ar Lahores
filmu sabiedrību Films Internatio­nal
par elropletes lomu filmā Nauda,
ko producenti paredz dabūt gatavu
vēlākais līdz rudenim. Pakistānas
filmu noņēmējas ir gandrīz visas V i ­dējo
austrumu ^valstis, bet Eiropas
tir'gUs iekarošanu traucē slnchroni-zācijas
grūtības, kā ar!" apstāklis, ka
filmu rūpniecība šeit ir jauna un bez
lielākiem kapitāliem. Līdz šim pro­ducētās
filmas vairāk atgādina vien­kāršus
muzikālus ekrāna uzvedumus
tautai, taču domājams, ka drīzumā
Pakistānas filma ptevērsisies arī
psicholoģiskām problēmām eiropiskā
garā. Spodras Zvaigznes dialogs sa­rakstīts
jauktā angļu-urdu valodā,
kādu, lai saprastos ar šejieniešiem,
katrs koloniju dienesta anglis Iemā­cās
un runā jau pēc neilga laika.
Lahorē, aprīlī. V. Krasts.
peļņu. Mums deva Iespēju mācīties
par kurinātājiem, smērētājiem un ci­tiem
kvalificētiem strādniekiem.
Kam Sie darbi neinteresēja, tos ie­dalīja
„pltā", t i . lika grābt pelnus.
Pltavīrs iekāpj be tonētā grāvi, kurā
lokomotīves izsviež pelnus^ un ar
lāpstu met tos ķerrā, bet otrs vīrs
Izbeŗ pelnus norādītā vietā. Sis ir
ļoti vienkāršs un pasmags darbs, bet
daudzas acis raugās uz šo vietu ar
ilgām, jo tur var strādāt arī sestdie­nās
un svētdienās, un nestāv „boss"
aiz muguras, N Bet galvenais: Izpeļņa
40 stundās 9 mārciņas. Kā Jau tas
zināms, Austrālijā par svētdinas dar­bu
maksā divkārši, bet sestdienā nāk
klāt puse no attiecīgās dienas algas.
Tādēļ šg^du darbu c^išās iegūt ne
vien samirā trūcīgie iebraucēji, bet
arī Iezemieši
Visi bijušie DP — amatu mācekļi
pēc diviem mēneSlem sekmīgi iztu­rēja
pazaudēs, it īpaši praktiskajās
zināšanās. Rakstveida pārbaude gan
sagļādāja valodas grūtības, bet komi­sija
uz to tik stingri neskatījās.
Kurinātāja darbs UeSām nav
viegls, sevišķi karstā laikā. Viņa
pienākums ir uzt\irēt pietiekamu
tvaiku depo stāvoSajās lokomotīvēs
un nodot tās braukšanas kārtībā ma­šīnistam
Ogles parasti jāsviež ar
lāpstu. Kurinātāji strādā trijās iņai-ņas
— dienas, vakaA'un nakts. Alga
9—10 mārciņas nedēļā, atkarīgi no
tā, cik strādā sestdienās un svēt­dienās.
Arī smērētāju darbs sagādā diez­gan
grūtību. Mūsu tauUetis Jāt­nieks,
kaš ir visai centīgs Sī darba
darītājs, ne bez iemesla mēdz teikt:
„Mans darbs nav grūts, bet ļoti
grūts . . . " Viņš šad un tad redzams
velkam ratus, piekrautus dažāda lie­luma
kannām un smēra kārbām.
Daži no šienļi smēriem ļoti kodīgi tn
bojā rpkām ādu. bet toties algas
dienā patīkami kabatā čaukst četras
vu vai vāciešu mutes, it ipaSi ja
montieris ietriec sev ar āmuru pa
pirkstu, — tad parasti no viņa mutes
izbirst pamatīga So vārdu pordja...
Montiera izpalīga alga gan nav v l*
sai liela tikai 7 mārciņas ^nedēļā,
bet tas parasti dabū strādāt ari vinh
stundas, un gala rezultāts algas dle*
nā nav nemaz ļauns.
Apmēram šāda paSlaik ir 12 lat«
viešu dzīve Adelaides depo. Daļa
no viņiem domā pal&t tur ari pēc
darba līguma bel^m, daļa grib mē«
ģināt kalt laimi citur. Galvenais, ko
gribēju Sai rakstā pateikt, ir tas,, ka
ikviens Se arī līguma laikā var iz­mācīties
kādu derīgu amatu, Jt
vien viņam ir kaut cik angļu valo­das
zināSanu.
Adelaidē^
Roberti DambItUi
LAIVIEil ^
Orsjanizācija, kas palīdz visām
rasēm un tautībām
Vēstule redai<cijai no Kanādas
Grūti Ir svešiniekam, kas sper sa­vus
pirmos soļus Kanādas zemē. Bet
patīkami apzināties, ka Toronto at­rodama
kāda organizācija, kas lab­prāt
un ar lielu sirsnību palīdz gan
darba sagādē, gan citās grūtībās, ne­šķirojot
palīdzības lūdzējus pēc ra­ses
vai tautības. Sl organizācija ir
šejienes YMCAs nodaļa, kas palīdzē­jusi
ari labam skaitam mūsu tautie­šu.
Tuvākajā laikā ceru ar YMCAs
un Kanādas baznīcas organizāciju
palīdzību nosūtīt lielāku daudzumu
drēbju neizvietojamajiem latviešu
karavīriem Vācijā. Iespējams, ka
izdosies arī sagādāt dažus ieceļoša­nas
galvojumus.
Šejienes YMCAs namā ikviens ir
gaidīts viesis, arī ja tas nebūtu bal­tās
rases piederīgais, vai viņa angļu
valoda neritētu pietiekami tekoši.
Citādi Kanādas ikdienas dzīvē rašu
aizspriedumi vēl sastopami uz katra
soļa. Nesen šeit pat Toronto kāds no
lielākajiem pi'eču namiem liedza
kredītu kādai indiāņu ģimenei, iztei­cot
aizlieguma iemeslu vienā pašā
rezolūcijas vārdā — „Indian" . . .
Tieši šādi gadījumi liecma, cik svē­tīga
un nozīmīga šiem Izstumtajiem
ļaudīm var būt apziņa, ka ne visur
uz viņiem skatās ,.no augSas".
Kopā ar VMCAs nodaļu Toronto
darbojas Pasaules sadraudzības ko­miteja
(World*s FeUowship Commit-tee),
kuras pēdējā publiskajā sarīko­jumā
bija reprezentētas šādas val­stis
resp. kontinenti: Jaunzēlande,
Dl^vldamerlka, Kanāda, Austrālija,
Anglija, Ķīna, Japāna, Āfrika, Ce-choslovaklja,
Igaunija, Latvija un
Grieķija. Kopīgās pusdienās vis-šajiem
priekšnesumiem atzīmējams
igauņu tautas deju uzvedums, kas
bija izpelnījies arī Toronto preses
uzmanību. Vairākās uzrunās orga­nizācijas
darbinieces parādīja patie­su
izpratni par Eiropas bēgļu tra­ģisko
likteni. Siltā atmiņā man pa­likuši
kādas kanādietes šai sarīkoju­mā
telkUe vārdi: «Tērpieties visos
svētkos savā tautas tērpā, neaizmir­stiet
savu mazo, skaisto dzimteni un
valodu. Runājiet ar savu meitiņu
latviski, lai arī viņa neaizmirst
mātes valodu!"
Toronto, aprīli
Tonija Krūka
Latviešu biedrība
Uelbritānijā no 17.
līdz 25. augustam r l *
ko ekskursiju uz Pa*
rīzi, paredzot apmek«i
lēt visas ievērojamā**
kās franču metrop$if4
I Ies vietai. . DaUMti
maksa, ieskaitot uzturu un apm^tei««
nos, 18 mārc 5 Sil. PleteikSanfiai
55 Hans Road, London S. W. 3.
Valtonas (Anglijā) latvleSu kultu*
ras kopa 29. aj^rlll rīkoja gada sa­nāksmi
un dubultkvaiteta Vēsma
koncertu.
Senatobijas latvieSu
luterāņu baznīcā Mi­sisipi
Statā Iesvētīti
10 latvieSu jaunieši:
Brigita Blumbeka, Ju­ris
Dzelzītis, Irēae
Feifa, Dzintra Kataa-raupa,
Ludis Kalniņš,
Zenta Millere, Leonīds Nelmahis.Ina
Priede, Gunārs Sulainis un Anna
Vārsļjerga. *
Memfisas pilsētā Tenesijas Statā,
kur dzīvo apm. 150 latvieSu, mūsu
tauUešl noorganizējuši savu ev. lut
draudzi. Dievkalpojumus 2 relzef
mēnesi Memfisā vadīs māc. P. Ķir-sons.
Rietumaustrālljas
universitātē studiju
gaitas turpina tauts.
Jānis Grinvalds un
Vold. Balodis un jur#
Eduards Kļavlņš, bet
technlskajā kolledžft
V. Ertners. Visi 4 tau­tieši
studējuši jau Eiropā.
Vinipegas latvieSu biedrības (Ka­nādā)
jaunajā valdē ievēlēti V. Bai­gais,
A. BērziņS, E. Ozoliņa, H. Jan-sons
un J. Jankevics, bet revīzijas
komisijā — J. Cālis, H. Frlcaone un
H. Bajārs.
Gaidām ierodamies vel 500 tautiešu
Redkrikas (Red Creek) apgabala
presbiteriāņu draudze Ņujorkas štatā
pēdējā laikā stipri aktīvizēiusi savu
līdzdarbību Eiropas DP ieceļošanā
un pašlaik plāno palīdzēt imigrēt
2000 DP. Domājams, ka to vidū būs
apm. 500 latviešu. Sajā sakarā gribu
dažos vārdos pastāstīt par Šejienes
apstākļiem, jo esmu te jau 10 mē­nešus
Caurmēra alga lauku saimnie­cībās
mēdz būt 70 dol. mēnesī, pie
kam darba laiks ir darbdienās 12
stundas, bet svētdienās 5—6 stundas.
Katra otrā svētdiena brīva Bez mi­nētās
algas laukstrādnieks saņem v i ­sus
galvenos farmas ražojumus sa­vam
patēriņam, piem., augļus, pienu,
gaļu utt. Pirmā gada algā ieskaita
arī strādnieka dzīvokļa mēbeles, kas
pēc Sī laika nostrādāSanas tātad pār-pirms
iepazināmies I r šo tautu na- ļ iet laukstrādnieka īpašumā. Saņem
cionālajiem ēdieniem. No sekojo- I arī malku apkurei, elektrību un ūde­ni
Taupīgi dzīvojot, iespējams vie­nu
otru dolāru atlicināt
Šejienes iedzīvotāji pret Ieceļotā­jiem
sirsnīgi un izpalīdzīgi Pie
mums bieži vien brauc ciemiņi pat
no 100 Jūdžu attāluma, kas savu­kārt
aicina viesos pie sevis un ar i n -
teresi klausās stāstus par Eiropas
bēgļu likteņiem. Nav te nekādu tau­tību
aizspriedumu, jo Ikviens šejie­nietis
pats pasaka, ka cēlies no vā­ciešiem,
holandiešiem utt. Kādā
lauksaimniecības mašīnu skatē iepa­zinos
ar tuvumā dzīvojošu farmeri,
kas smiedamies pateica, ka esot
"viens no muļķa Svābiem", bet kun­dze
viņam francūziete. Ari par sko­lām
te nav ko raizēties, jo tur pret
visu tautību bērniem Izturas drau­dzīgi
Jauniebraucēju bērniem gan
bieži liek stāstīt un rakstīt domrak­stus
par savu zemi O. Kc9
i
J t • »
14