Bavarijas Latviesu vestnesis, January 7, 1950

              2 (3^) 1930. g. janvāri.
Ar āuton paraluto 9āi uudAltrm pa
, TIE SAKA,
SlE PABEIDZA
im. gads Latvijai bijli viens no
visdrūmākajiem. Bez nemitīgajiem
deportāciju viļņiem, kas aiznesu&i
pretim Iznīcībai iielu musu zemes
Iedzīvotāju skaitu, mūsu lauksaim­niecību,
— šis zemes saimniecisko
pamatu, aizskalojis varmācīgas kol-hozāciias
devītais vilms, Latviešu
boļševiku partijas sekretārs Kaln-bērziņš
vēl nesen apmierināts ziņo­ja,
ka Latvijā Ir 4035 kolhozi. Pri­vātu
siksaimniecibu pirms trim mē-nešiem
bija atlicis n^iinu desmit
procentu, tātad latviešu zemnieku
viilra nav. Tāpat kā pirms simts
gadiem. Ir atkal tikai bezzemnieki
un kalpt
Latviju turklāt kolonizē. Mōsu
z^mes kolonizāciju, ko bija Iesākuši
Sllvio Broederlchs un barons Man-teufelf,
tagsd ar pilnu jaudu, bet
cltftm )audlm, pabeidz Maskava.
Lftfvijāa fiziska ļx>llevizacija ir tā
dima, ko tagad kā padomju Latvi­jas
da}tt pasniedza Staļinam viņa
leptiņdesmitajā dzimumdienā.
Sīks un lienožlmfgs šķiet vācu
bruņniecības kolonizācijas ievadī­jums
ap 1906. g. pret to, ko tagad
turība ar daudz plašāku vērienu.
Toreiz vicu baroniem Izdevās ieplu­dināt
Kurzemē tikai 1250 vācu ģi­meņu
ar apnv 7500 kolonistiem, ka­l
i ^ tagad kalmil^ krievi un 6uvaši
pārpludina lielā skpiitā uņ vienmē-
1^ visu Latvijas tcrritoriju, pie
km tie ka uzticības personas pār-ņēmuAi
kolhozu»—šo jaunlaiku mui­žu
» pārvaldīšanu. Ienācēju skaitu
nezinām, bet, spriežot pēc vē-liianāi
ziņotā vēlētāju daudzuma
uzzinām prāvo kolonistu skaitu, kas
laplOdiiiDO austrumlemi un kam jā­pasteidzina
Latvijas bolševizācija,
kotont;Bā(;ljt un mongollzēcija,
Nfiimfelba kādreizējos un pašrei-iējot
kolonizācijas apmēros liedz
^ 1 parallēlei starp vācu baronu
im< bi^^iku izdarīto zemes koloni­zāciju.
Vienu gan mēs zinām, ka vā­ciešiem
tā lāf^ neizdevās. Vācu.ko­lonistu
ierīkotā» saimniecības bija
vienai no no2ik»Jamākfim mūsu ze­mē.
Kam gadijiee kādreiz braukt
cauri Iriu kolonijai vai Kandavai,
tie «r^iid»{Inu v ^ a vērot nopluku-lās
nuUās un laukus, kā ari nespēja
vien noskatīties, cak tālu šie ienā­cēji
lavā saimnieciskā izdarībā un
velksn4 bija atpalikuši latviešu
lauksaimniekam.
Kādi Ir šīsdienas saimnieki, to
labi varam Iedomāt, pazīstot krievus
un Krievijas tautu piederīgos no ag­rāko
laiku pieredzes. Par to nav
llrici galva jāgroza, ka kultūru un
labklājību tie mūsu zemei nenesis.
Kā putnubiedekļi mūsu atmiņā rē­gojas
tie kolhozi un sovhozi, ko
1941, g. pavasari mūsu zemē ierīko­ja
padomju vara. Ar koUektlvIzāci-
Ju nav panākama mūsu paskopās ze.*
met un dabas bagāUbu Izmantoša­na.
Bo]ieviki pirms daudziem ga­diem
izmēģinājās ar Karēlljas kolo­nizāciju.
Ienācēji šinī nabadzīgajā
ziemeļu zemē izputēja divi vasarās.
Tā ka bijušo zemes kopēju art Lat­vijā
negrib atstāt pie arkla, tad dzī­ve
šis zemes noplicinātās saimnie-cibfis
nebūs labāka.
Sllvio Broedrlcha un Manteufe-la
plāns izjuka. Kā būs tagad? Lai
gan mūsu zemes liktenis atkartgs
no politiskām un vienīgi no polHis-kām
pārmaiņām, atliek vienīgi pie­bilst,
ka mūsu zemes kolhozācija
tautsaimnieciski vājina to varu un
tās saimniecisko potenciālu, kam
mūsu zeme tagad pakļauta. Kollet'-
tlvsalrtmieclba nespēj stiprināt pa­domju
varu, kā tas gan būtu noti­cis,
ja būtu palikušas viensētas un
viņu īpašnieki. Pēdējiem, turoties
pie Izredzēm palikt uz savas zemes,
būtu nācies izmisīgi strādāt un pu­lēties.
Tagad noticis kas paradok­sāls:
latviešu zemnieks izdzīts no
savas sētas, lai tam nebūtu jāstutē
tā vara, ko tas nīst, LatvleSu zem­nieka
vietu stājies mongoh, kas šo
zemi nav kools un neapēs kopt, jo
tā prasa pārāk sūru darbu un iztu­rību,
sviedrus un cietas tulznas. Tā­dēļ,
kur zaudēb viss, mums atliek
atkārtoti vērot kļūdas» ko nodara
varenie un p.ir^Judrie. kas nav para­dumi
otram prasīt padomu un nepra­sa
to ari vēsturei, kas g'aba ne5kai-tāmus
piemērus un negrozāmo pa­tiesību,
kā ari visži!bino.^ākai pat­vaļai
nosprau^as savas robcJa??.
-Vni, — kā mūsu tēvi to mēdza
teikt, - par to Ir gādAts. lai koki
neJs^ugtu debesīs. ild. SIP-^.
tOdiu ncsOUt mums naurfu
aploksftif. 1?» vflru Ifstfidcs tā­dus
lOtljumus konfiscē.
LCR APO^^nS LATVIJA.
VISI IESAISTĀMI CĪŅĀ PAR
LATVIJAS NĀKOTNI
LNP valdes priekšsēdis V. G i n -
ters mūs informē: Bija nepiecieša­mi
3 trimdas gadi, lai cauri mūsu
domsiaipibām, šķietami nesamieri­nāmām
nesaskaņām un pārpratu­miem,
beidzot nobriestu un izlauztos
visiem kopēja doma par vienota in­stitūta
nepieciešamību Zviedrijas
latviešu trimdinieku cīņai par neat-karigas
demokrātiskas Latvijas at­jaunošanu.
Ar grūtībām 1947. g. 11
decembri nodibinājās Latviešu Na­cionālais
Fonds Zviedrijā. Tagad, uz­sakot
3. darbības gadu, NF izveido­jies
par stabilu, visu latviešu atzītu,
pagaidām vienīgo tāda veida trim­das
cīņas organizāciju, kas stāv ār-pus
visiem trimdinieku nogrupēju­miem
un pāri dažādo politisko no­virzienu
domstarpībām. Tāpēc tanī
cīņas darbā, kufa sekmēšanai NF
718 tautieSii
i^azledo'u^i līdzeklub
40 fainĪ!-iera
Latviešu skaits Dānijā tagad noslī­dējis
uz 718, bet, sekojot LAD pa­līdzības
nozares un mūsu pārstāvja
V. Brieža aicinājumam aktīvi ie­kļauties
Ziemsvētku palīdzības ak­cijā
tbc slimajiem bij. karavīriem
un trūkumā nonākušajiem tautie­šiem
Vācijā, viņi pieUkuši neatlai­dīgas
pūles, lai savāktu krietnu skai­tu
dāvanu sainīšu. Uzsaukums gu­vis
dz'ivu atbalsi un ziedotāju atsau­cība
devusi iespēju lidz šim uz Vā­ciju
nosūtīt pāri par 40 sainīšu
vairāk nekā 900 kronu vērtībā. Sai­nīši
nosūtīti latviešu pārstāvim St.
Jaundzemam LIbekā un tiks sada­līti
saziņā ar DV organizāciju.
Ziedojumu vākšana turpinās, lai
grūtdieņiem Vācijā izrādītu vēl Jū­tamāku
atbalstu.
Iekārtojas vācu
baimnieciba
Č;l£MOS PIB UZŅĒMĪGA LAT-Vm6A
VmCBURGA
, staigājot pa bumbu sagrauto Vlrc-burgu,
pēkšņi ieraugu — kādai mā­jai
Veisenburgas ielā lielus, baltus
burtus: „Bdgar OzoUn". Vai latvie­tis?
To apstiprina skats veikala iek­šienē,
kur valda latviska gaume un
kārtība.
Starp veikala dāmām ieraugu
omulīgu, laipnu kungu. Tas Ir pats
Ozoliņš, kas par sevi pastāsta:
„Lai gan šeit veikals ir tikai kopš
5. novembra, ar tirdzniecību Vā­cijā
nodarbojos kopš 1945. g. au­gusta,
kad ārpus Vircburgas sāku
tirgoties ar tajā laikā vēl grūti da.
bftjamlem ādas izstrādājumiem. Vei­kalu
turpināju arī būdams Vircbur­gas
DP centrālajā nometnē. Bet kad
akriningā man parādīja nometnes
vārtus, sāku meklēt iespējas eksis­tences
tālākai nodrošināšanai. At­radu
izbumbotu māju un ķcros pie
telpu izbūves. Vācu publikas atsau­cība
veikalam |oti laba, jo cenas
mums vislētākās visā Vircburgā.
Runājot par vācu tirgotājiem, da­biski,
ka labs prāts tiem nevar būt.
Bet sākuma naids un neiecietība ir
pārvarēta un tagad ar tiem pat vaiHi
sadzert kādu gliizi Vircburgas vīna.
Ar vācu iestādēm attiecības visla­bākās
un ari tirgoņu starpā tagad
esmu uzņemts ar lielāko cieņu. To
vislabāk raksturo tas, ka, veikalu
atverot, saņēmu dāvanas un ap­sveikumus
no 22 );ācu iestādēm,
bankām un tirgotājiem."
,,Kā veicās ar v|cu licences da­būšanu,
un. ja nav noslēpums, kā­das
formalitātes jākārto, lai pie tā­das
tiktu?"
— Licenses dabūšana ārzemnie­kam
tik viegla nav, bet ar uzņē­mību
7 nedēļās man ta bija rokā
Ceļš ir: Gewerbeamt, Deutsches
Regierungsamt un militārā pārvalde.
Telpu izbūvi veicu saviem spēkiem,
visa veikala iekārta un mantas ir
mans personīgs īpašums. Darbinieku
pašreiz seši, bet sadarbība vislabā­kā.
Pa apkārtceļiem esmu ievācis zi­ņas,
ka ari darbinieki apmierināti.
Bet lai veikals labi Ietu, tad Ildzi
jāstrādā pašam un arī sievai.
Apskatot plaši iekārtoto veikalu,
kur netrūkst nekā ikdienai, rodas
jautājums par OzoHņa nākotnes no­domiem.
,.Kaut gan veikals iekār­tots
priekšzīmīgi un par eksistences
iespēfām nevar sūdzēties, Vācijā pa­likt
nedomāju. Pārāk tuvu ir ,.tēvs
un skolotais,** Līdz izceļošanai to­mēr
nedomSlu likt roka*; klčpī. Vēl
Jānobeidz birola telpu izbūve un
jāiekārto dzīvoklis,
.Ta citi gribētu manam paraugam
?ekot, nenoUedzami vistir radīsies
^-^utniums par ?ākuma kapitālu.
Tie, kam iMs <au būs, tiks ātrāk uz
zMa zara. Ti^vr), kam tā nav. bj?
stini!rak ^ānastrUdā un ^ānarāda sa­vas
spēja?." L. Rumaks
radīts, jāpiedalās ikvienam latviešu
trimdiniekam. Savstarpējām nesa­skaņām
šeit nevar būt vietas.
Lai fonda pārstāvību nozimi un
autoritāti vēl pavairotu, tiupmāk
paredzēta pārstāvju ievēlēšana.
Skaidrs,! ka nākotnē būs jārada ar­vien
jauni iedarbīgi cīņas veidi. NF
apzinīgam atbalstam tāpēc nepietiek
ar atbalstītāju iemaksām vien, bet
katram trimdimekam modri jāseko
mūsu trimdas cīņai, jādomā un jā­cīnās
līdzi, nākot fonda darbā talkā
ar norādījumiem un ierosinājumiem.
Lai tautielus, kas aprādītā veidā ak­tīvi
atbalsta fonda darbu, bet nav
fonda padomes locekļi, ciešāk pie­saistītu
fondam, turpmāk paredzēts
izraudzīt sevišķas NF goda padom­devējus,
ar tiesībām piedalīties pa­domes
sēdēs. Visu trimdinieku ie­saistīšanā
NF paredz paplašināties
par S k a n d i n ā v i j a s L a t v i e ­šu
N a c i o n ā l o Fondu, apvieno­jot
tautiešus Dānijā un Norvēģijā.
NF atkārtoti centies ierosināt un vei­cināt
līdzīgu fondu rašanos citās lat­viešu
trimdas zemēs. Pirmais kon­krētais
panākums atzīmējams Ang­lijā
un gaidāms ASV.
Siem centieniem jāsniedzās tālāk
pāri mūsu nacionāliem ietvariem.
UūB\x cīņai par Latviju uz āru jā-
Izv^ršas par ^kopēju ciņu par Balti­jas
valstu neatkarību. Visu triju
tautu politiskās organizācijas jau
atkārtot» uzstājušās kopēji, tomēr
jāizveido vēl ciešāka un patstāvīga
sadarbība. FN tīda jau pastāv ar
radniecīgo igauņu nac, fondu. NF ak­tivitāte
uz āru var izpausties galve­nokārt
informatīvā laukā, tāpēc fon­dam
jāveicina kopēja B a l t i j as
t a u t u ā r ē j ā s i n f o r m ā c i j as
c e n t r a d i b i n ā š a n a piemēro-takā
valsti, nekā tā ir Zviedrijā.
NF turpinās līdzekļu uzkrāšanu
nākotnes vajadzībām. Fondam
i e n ā k u š a s iemaksas k a r a ­v
ī r u un t r ū k u m c i e t ē j u at­b
a l s t ī š a n a i V ā c i j ā . Fondsne-domā
aktivizēties šinī laukā, bet ie-nākušos
līdzekļus uzkrās spec. kontā
un Izlietos ziedotāju norādītiem mēr­ķiem.
Līdzekļu sagādes un kultūras
saglabāšanas nozarē NF nodomājis
sarīkot plašu visu latviešu emigrā­ciju
aptverošu mākslas loteriju, ku­ras
Ienākumi nāktu par labu fon­dam
un tēlotājām njfikslām. Loteri­jas
komisijas vadību uzņēmies prof.
P. KundziņŠ un galda mākslinieku
atsaucību šim pasākumam.
Katoļu baznīcai 1950. g. ir svētais
gads. Sakarā ar to gaidāma liela
aktivitāte un saviļņolums visās ka­toļu
zemēs. Musu katoļu grupa
Zviedrijā sagatavo broSūru ptt kan
tolu baznīcas valāSnnām LatvHā, ko
fonds paredz izdot. Iznāks arī kopēja
brošūra par Baltijas bēgļu stāvokli
un nozīmi Zviedrijā. Fonda ricībā ir
Ierosinājumi un materiāli izdevu­mam
par 10 okupicijas gadiem Lat­vijā.
Latviešu akadēmiskā organizā­cija
sagatavojusi pārskatu par lat-
Vļešu zinātnes sa^nie^umi^^m 30 ga­dos,
ko paredz ar fonda atbalstu iz­dot
drīzumā angļu valodā.
Latvieša zīmētas
aDSveikumu kaites^
amerikāņu diaudzei
Nelielās Grilejas (Greeley) pilsēti-ņas
Ko!orado štatā luterāņu drau­dzes
mācītājs S. Vegenasts (Wege.
nast) Ziemsvētkos piesūtījis visiem
draudzes locekļiem oriģinplas ap-iveikuma
karies, kufu priekšpusē
atrodas gicznotHja Egila Hermanov-
.^ka akvareļa reprodukcija par reli­ģisku
tēmu, bet tālāk — mācītāja un
viņa ģimenes svētku novēlējumi, kam
pievienota pplcicn)a visiem luter­ticīgajiem
ASV pilsoņiem par snieg-to
atbalstu un palīdzību biju.^a'icm
DP. Kartes mugurpusē iespiesti kā­da
igauņu jaunieša pateicības vārdi
luterāņu baznīcai par icspēlu izceļot
no Vācijas uz ASV. Jāpiezīmē, ka
Orileias Interanu draudzē ir tikai
10 bij. DP, no tiem 7 latvieši. To­mēr
paredzams, ka ar sir.snīffo drau­dzes
un mācītāja Vegenasta gādību
un atbalstu ieceļotalu skaits nihētā
un aplcaime vēl ievērojami pieaugs.
Akciļu sabiedtīda Kanāda
paiedz ncdaib'nat op
100 toutiesu
Pirmā latviešu akciju sabiedrī­ba
.,Persana Ltd." nodibinājusies
Montrealas pilsētā Kanādā. Sabied­rība
organizēs ziepiu un kosmētikas
piederumu ražo.šanu un tās technis-kais
direktors ir bij. ,.Delta'' fabri­kas
īpašnieks Latvijā Fr. Pokulis.
Uzņēmums paredz nōdarbiniīt tikai
latviešu darba spēku, kas, attīstot
pilnu la'jdu varētu r»!''-" "'īt an 100
cilvēku. Darbs sevišķi piemērots sie­vietēm.
Norvēģija izveļas
neredzīgos
Vajarnes ciemā pie Minchehes, no­slēgtā,
klusā stūriU atrodas nere-dzīgo
patversme. Iestāde vēl tapša­nas
stadijā, bet jau priekšzīmīgi no­stādīta,
un tani sapulcināti ap 45
neredzīgie, bez tautību un konfesiju
izšķirības. Nesen te bija ieradusies
Norvēģijas komisija ar konsulu un
ārstu, speciālistu acu slimībās. Ko­misija
starp citu dzīvi interesējās
ari par to. kādā ceļā neredzīgie no-kļiivuši
Vācijā. Grūtības radās tiem,
kas zaudējuši acu gaismu, lietojot
alkoholu.
Pieņemtos nosūtīs uz Norvēģiju,
kur apmācīs aušanā, suku pagatavo­šanā,
mašīnrakstīšanā un keramikā,
lai vēlāk viņi patstāvīgi nopelnītu
sev uzturu. Tādā pašā nolūkā kond-sija
izbrauca uz Austriju. G. St.
Par dulbulti atalgotam oimenim
un darba atrašanu invalidiem
Mūsu trimdas organizāciju sanāk­smēs
bieži pārrunāta t s. dubultpel-nītāju
problēma. Lēmums arvien bi­jis,
ka jācenšas panākt, lai pēc iespē-jag
vairāk bēgļu rastu nodarboša­nos;
lai atalgotie nebūtu tikai vienā
ģimenē; lai katrā ģimenē būtu viens
strādātājs. Diemžēl, pieņemtie lēmu-mi
nav īstenoti. Tāpēc nav brīnums,
ja bezbērnu ģimene mēnesi izpelna
ne reti 40Q--600 markas, kurpreti ta-nl
pat laikā kara invalida daudzbēr­nu
ģimenei jāiztiek no žēlastības
maizes tām 60 markām, ko maksā
vācu LVA (Landesverslcherungsan-stalt).
Rimāļot par darba sameklēšanu
mūsu kara invalidiem, jāsaka, ka ne
visu nometņu vadība atradusi pa­reizo
pieeju invalidu grūtā likteņa
atvieglošanā. Ne tik daudz, kaut ari
tapi liela nozīme, palīdz dažu markii
pabalsts vai alzjūfas zemju tautiešu
ziedotais dāvanu sainītis, kā rūpes,
lai invalidi rastu darbu. Pēdējais vi­ņiem
būtu morāls gandarījums pār­ciestam
un zaudētam — ne tikai ma­teriālā
izpratnē, vairāk morālā. Kā
piemēru darba sagādē invalidiem lai
skatam kaut vāciešu rīcībā: viņu in­validu
b-bas panākuSas, lai kā valsts
tā privātos uzņēmumos 10 proc. strā­dātāju
būtu invalidi. Būtu svētīgi. Ja
ari mūsu trimdas organizācijas uz­sāktu
sarunas ar IRO šinī jautāju­mā.
Kaut vēl tagad, IRO darbības
pēdējos mēncSos, kad jūtami sama­zina
strādātāju Status.
Ēriks Miesnieks.
VE51UlBS
REDAKCIJA!
„LABA« BEKLAMA LATVIBSIEM
LIbekfi notika okupācijas iestāžu
rīkota DP ražojumu izstāde un Ziem-svētlcu
tirdziņš. Ja tiešām varē­ja
priecāties, ka šādā kārtā radās
līdzekļi slimo un trūkumcietēju ap­dāvināšanai,
tad skumt un pat kau­nēties
varēja par to, kas bija re­dzams
skates nobeiguma sarīkojumā»
Tā izvērtās par rautu, kādu latvis
saprot. Ko visu tur tik nevarēja re*
dzētl Skaidrs, par «vislabāko" re­klāmu
sev gādāja tieši latvieši un
latvietes... Ka dažas sarīkojumā
ievestas vācietes sakāvās, vai ka daži
karavīri mazUel dziļāk ieskaUjfis
glāzītē, tas mūs pārāk nevar Inte­resēt
Bet — gan kaut kas cits: mo­rāle,
kuru latvieši parādīja. Dažas
sievas (vai otrādi) „noxaudēja'* savu
o\xo pusi, atradās pie citiem un aiz­gāja
ar citiem. Latviešu sievietes
brīžiem gandrīz vai sacentb Sivfi
starpā, publiski skūpstoties ar an­gļiem,
vāciešiem, norvēģu lidotfijiem
uc Pārpratumu novēršanai gan Jā*^
pasaka, ka ar latviešiem viņas
skūpstījās pat runāt lāga nevē­lējās...
Toties latvieši cikstijās pu-»
dēļu tukšošanā. Tādēļ nav jābrīnās,
ka -reti kāds palika skaidru prātu;
iereibušo bija pamaz. pledzSruio—
bez sava gala. Angļi, liekas,» latvie­šus
jau pazīst, jo militāri policija
staigāja apkārt» pievāca Hkritudos*^
un automašīnās nogādāja mājās... Pa
nometnes vārtiem neizlaida nevienu
iereibušo, lai tie nestreipuļotu un
«nereklamētos" pa Ielām. Visi no^
nāca automašīnās un tad savit gul«
tās. Tiešām, „laba" reklāma, kas
gan tālāk par nonjetnes vārtiem ne­tika...
L Kalnpi, Ln>^i.
APLIECĪBAS. KAS VAB
PALĪDZĒT
Pašreiz šeit Tlnplca nometnē pie
Brēmen^s plosās masalas \m dftu*
dzām ģimenēm ar bērniem eii^
braukšana tiek atlikta citu bērnu
saslimšanas dēļ, jo veselos bērnus
patura novērošanai attiecīgu laiku.
Bet tās ģimenes, resp. bērni, kas Jau
agrāk slimojuši ar masalām un var
par to uzrādīt IRO ārstu apliecības,
netiek aizturēti. To svarīgi zinlt
mātēm ar maziem bērniem, katn
jābrauc uz šejieni vai Gronu, un
laikus šādas apliecības apg&dfities.
Erna Radzite. Brēmenē.
Nometņu
dzīve
NEISTATES nometnē līdz ar vie­tējā
DPACCS direktoru maiņu mai­nījusies
ari nometnes dzīves kārtī­ba.
Nometnē atjaunota neierobežota
kustības brīvība — pie vārtiem
vairs policija nekontrolē nācējus un
gājējus. Nometnes strādātāju skai­tu
nolemts radikāli samazināt, jo
lielie okupācijas spēku Izdevumi
stipri apgrūtinot vācu finanču stā­vokli.
Daļai nodarbināto jau vairāk­kārt
uzteikts darbs. — Nometnes
Daugavas Vanagu nod. valdē ievē­lēti
V. Skuja, J. Bozelis, J. Rūm-nieks,
Krastiņš .un R. Sietnieks.
TIRPICAS emigrācijas nometnē
Brēmenē atsevišķā Ziemsvētku eg­lītes
vakarā pulcējās v^āk kā 150
latviešu, kuru vairumam tūliņ pēc
svētkiem bija jādodas tālāk uz
ASV. Māc. J Lazdas svētrunai se­koja
akt. J, Lejiņa deklamācijas un
bērnu kora dziesmas. Ziemsvētku
vecītis (kas vēlāk izrādījās Aug.
Miirēvics) iedalīja mazajiem saldu­mus
un citas dāvanas, bet pārē­jiem,
— 4^tvijas redakcijas piesūtī­tos
laikraksta svētku numurus. Va­karu
.nobeidza vēsturniel^a K. Bal­tiņa
; uzruna un Latvijas valsts
himna.
KORESPONDENCES MAZPLX-KA
pagaidu organizētājs A. Blrz-nieks
paskaidro, ka mazpulku va­dītājs
trimdā ir LatvicSu agronomu
biedrība ar prof. P. Starcu kā va­dītāju
amerikāņu un franču joslā.
Līdz ar to attiecīgi labojams Latvi­jas
116. numurā ievietotais uzaicinā­jums.
Korespondences mazpulka no­organizēšanai
lūgti atsaukties v;sl
mazpulku Vadītāji, līdumnieki, di­ženie
un dalībnieki.
SLEZVIGHOLSTEINAS DP no­metnēs
strauji samazina strādātāju
skaitu. Ar 1. aprīli darbs uzteikts
vairumam nometnēs strfidājoSo. Pa­redzēts
likvidēt arī da?-ādās nomet­ņu
darbnīcas un citus pasākumus.
Tāpat sajiaidāmas pārmaiņas skolu
dzīvē, jo alla.žamo skaitā liels pro­cents
skoloiāju. „Gandarijumam"
paziņots, ka darbam Hamburgn var
pieteikties DP vīneSi no 16—60 un
sievietes no 16—55 g. v. Strādājošo
ģimenēm ap.solita iespēja dzīvot
Hnmburgā. Aicina ums attiecas gan
•:kai uz ve.«el:gicm un spēcigiem
np .tā ka domādams, ka varēs dabūt
VM^i fi7i?ku darbu.
HALLENDORFAS māiturjba.<; sko­lā
angļu joslā 17. janv. sāksies jauns
kurss. Var pieteikties sievietes 16
līdz 50 g. v. Interesentēm iMtfiša-nās
lūgumi jāizpilda savās DPACCSu
nodaļās un jānosūta 105. DPACCSam
Barumā līdz 10. janv. Kurss ilgs
2 mēnešus un absolventēm izsniegs
apliecības. Mācības notiks vficu un
daļēji ari latviešu valodā. Kursan­tes
saņems strādātāju devas. Sko­las
adrese: Domestic Science School,
(20b) Halelndorf ūb. Lebenstedt/
Braun8chweig; telefons Barum 5208.
NEISTATES latviešu nometne
(Holšteinā) tāpat kā iepriekšējos
gados, ari šogad Ziemsvētkos atce­rējās
savus slimos tautiešus un bēr­nus,
sagādājot līdzekļus to apdāvi­nāšanai.
Vietējā DV nodaļa svētkos
apciemoja un apdāvināja 36 tbc sli­mos
tautiešus Heillgenhāfenfi. gal--
venokārt bij. karavīrus. Nometnes
komiteja kopā ar dāmu komiteju,
skautiem un gaidām apmeklēja pil­sētas
vācu slimnīcu, pasniedzot
svētku veltes 14 latviešu sllnmle-klem.
HEILIGENHAFENAS slimnīcas
latvlcSl Izsaka sirsnīgu pateicību
trimdas organizācijām, nometņu v a - ^
ditājiem un visiem atsaucīgajiem
tautiešiem tuvumā un tālumā par
bagātīgajiem svētku apsveikumiem
veltēm.
1
• • •
So jauko tikumu jau četrus gadus
ar īstu sirdsdedzl ikdienas dzīvē
rāda Eslingenas latviešu nometnes
dāmu komiteja. Kara invalidiem, ve­ciem
cilvēkiem, slimiem im darba
nespējīgiem tauticSiem izdalīto man­tu
saraksts būtu pabiezs sSjums, un
pabalstos izmaksāto marku kop­summa
jāraksta prjvā skaitli. Kat­ru
gadu dāmu komiteja kara invali­diem
rīko ari svētku eglīti, lai mū­su
visvairāk cietušie kaut bridi pa­būtu
9ir.«jnīf^ā ģimenes no.<;kaņā. Šo­reiz
tautskolas zālē īsti kupla inva­lidu
.saimi .sagaidīja klāti galdi un
izcila mākslinieciskā programma.
Lilija Stengolc, Fanija VIksne, Kse­nija
Brants un Velta Barvlka dzejās
un dziesmās no jauna iekvēlināja
cīnit'^^u sirdik Archiblskaps prof.
Dr. T. Grīnberg^ invalidu saimi stip­rināja
carigi ar ticības apdvestiem
vārdiem. LNP prezidija un LSK
vārdā sveicienus gadu mijā nodeva
R. Lieplņš, sniedzot ari kodolīgu
pārskatu par starptautiskās politi­kas
atti?Mhu latviešu interešu ska­tījumā.
Caklalām vakara rīkotājām
T CK vārdā pateicās plkv. V. Skaist-lauks.
1