Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakdja-Editorlal Office: HoteI Convikt Dillingen/Donau, Bayern (I3b) Iznāk divi reizea nedēli — PuHishedt^^ a week:
Nr. 27 (29) Attthorized by Military Goverament fiod UNRRA Dillingenfi, sestdiea, 1946. jļ. 6. aprīlī
Valters Lipmānts (Walter Lippmann)
Padomju-amerikaņu
militāras domas
Vi^rošākā plāksne, k u f ām varē­tu
meklēt domu saskaņošanu mūsu
pašu un krievu vidū, pēc manām do­mām,
ir militārās drošības stratēģija.
Tā bija plāksne^ kufā veidojās sadar­bība
kara laikā un kurai subordinēja
Ideoloģiskās atšķirības tik/ilgi, kamēr
militārie apsvērumi bija visnoteicošā-kie.
Pēc uzvaras mūsu polītiskās sa-ditrbības
vienīgā īstā bāze, protii, ob­jektīva
militāra vajadzība ir pazau­dēta.
( '
Kopš tā laika abās šajās valstīs un
ari Lielbritānijā politiskie līderi ieva­dījuši
bruņošanās sacensību, kurai,
pēc briesmīgās loģikas, jānoved līdz
vaspostošākajam konfliktam cilvēces
vēsturē, ja šo sacensību izšķīrēji neap-stādina.
Šādu bruņošanās sacensību
nevar apstādināt ar polītiskām deba­tēm
un likumu argumentiem. To var
apstādināt vienīgi pamatīga rriilitāra
sapraiianās, kas pamatojas uz ieroču,
taktikas un modemā kara stratēģijas
realitātēm» saprašanās šo triju valstu
to vīru vidu, kas nacionālās drošības
jautājumā ir galvenie uņ atbildīgie
padomdevēji. i
Un tomēr arvien skaidrāk parādās,
ka militārā domāšana trijās galvaspil-
Bētās kopš pamiera noslēgšanas ir vā­jinājusies,
ka politiskie līdeH rīkojas
ar paviršām novecojušām, otras šķi­ras
un savā būtībā pretrunīgām mili­tārām
domām.
Mums, protams* to visvieglāk sa-gkatīt
krievu gadījumā, mazliet grū­tāk
saskatīt to angtu gadījumā un
visgrūtāk 'saskatīt to mūsu pašu gadī­jumā.
Mēs, piemēram, itin viegli saskatām,
ka bufefvalstu sistēma krieviem ir la­ba
aizsardzība pret atjaunotu vācu ar­miju,
bet ir loti vāja aizsardzība tieši
pret tām briesmām, no kurām krievi
tagad sakās baidāmies, proti, no ie­lenkšanas,
blokādes un no tā saucamo
kapitālistisko valstu uzbrukuma. Ma­zās
valstis, proti, nav buferis pret
tādn tālsniedzamības jūras un gaisa
spēku, kads pieder mums: Mes varētu
doties tām pāri pēc mūsu patikas un
pavisam īsā laikā.
Vēl vairāk: jūras un gaļsa spēka
pretestība Krievijai nekad nedotu
brīvu pieeju pie jūras, kļis gūstama
vienīgi ar vienošanos. Vii\a varētu pa­ņemt
Dardanelus, Dpdekānu salas,
Triestu,Persijas jūras līča ieeju, tos
visus nocietinot, un ari tad viņai ne­būtu
brīvas pieejas pie jūras, kas gū­stama
tikai, vienojoties ar mums. Jū-ias
un gaisa spēks aizvien vēl var ap­turēt
kuģu kustības. Krievija viena
pati tāpēc nevar turēt vatā Vidusjūru
Dardanelu galā un arī ne Suecas un
Gibraltaras galā. Mfes aizvien vēl
varētu efektīvi aizvērt Dardļanelus bez
kā mums būtu kuģis vai bāze savu
pusotra tīikstoša kilometru atstatumā.
Bez mūsu sadarbības Dardanelus
nevar turēt vaļā. Vienīgi vācieši va­rētu
aizvērt šo jūra. šaurumu, nāk­dami
pāri pa sauszemi. Angli un ame­rikāni
vieni paši tos varētu aizvērt no
jūras. Tāpēc krievu kuģu drošai iz­braukšanai
.cauri jūras šaurumam vie­nīgā
iespēja ir militārais pakts, kāds
krieviem jāslēdz ar mums, lai savaldī*
tu vāciešus un lai krievi paliktu mūsu
partnen un sabiedrotie Vienoto Nā­ciju
ietvaros.
* • •
Tā mēs redzam, ka krievu militārā
domāšana aplam alojas, uzska'tldama,
ka Padomju Savienība var gūt pieeju
pie juras bez mūsu piekrišanas uņ
bez sadarbības ar mums. Bet arī
mūsu pašu domāšanā mēs esam bijuši
līdzīgi aplamu militāru domu upuri.
Visskaidrāk tas redzams, kad mēs pār­runājam
atombumbas jautājumu.
MēSj-piemēram, esam loti uztrauku­sies
pēc Kanādas valdības atklajuma
•par to, ka Padomijas. val'dība saņē­musi
slepenās ^inas. Tas, patiesi, ir
uztraucoši, un apvainotie cilvēki, ja
Jiidrādīsies vi6« vaina, būs zaudējuši
(Beigas 3. lappusē)
ir tiesības eksistēt?
āādu virsrakstu 8 v e i c es laik­raksts
,,Semeur Vaudois" liek sava
S10kh01 mas korespondenta Hof-ma6a
rakstam, kufā īpaši Iztirzāta
Baltijas valstu problēma. PēcFiof^
mana domām, Baltijas tautas šajā ka-fā
ir cietušas vairāk par visām. —
Mums nav tiesības priecāties un bau­dīt
miera augļus, viAš saka, iekams
šīs tautas nav atguvušas brīvību un
neatkarību. Teikt šādus vārdus, no­zīmē
atzīt vienu no tagadējās situā­cijas
traģiskākajiem faktiem. Starp
Vienoto Nāciju centieniem un īstenī­bu
ir plašs bezdibens. Atlantijas
charta, uz ķufu pasaule lika tik liela?
cerības, vairs nāv lietojama. Tā pau­da
vienīgi principus. Kā jauns cerī­bas
stars nāca prezidenta Trumēnah2
punkti, kas paredzēja brīvības atdo­šanu
visām tām tautām, kufām tā
nolaupīta ar varu. Tomēr principi,
kurus deklarē, ir viena lieta, bet to
realizēšana, saduroties ar lielu un spē­cīgu
valstu interesēm, otra lieta. Tā­lāk
autors, pakavējies pie Baltijas
tautu brīvības perioda un okupāciju
gadiem, turpina: Angtu un amerikāņu
rīcībā ir neapšaubāmi materiāli, kas
pierāda, kādos apstākļos ir spiesti dzī­vot
Balti jas tautu uz Sibīriju depor­tētie
piederīgie. Lai Šo nelaimīgo lik­teni
aptvertu un saprastu, vajaga ti­kai
minēt Buchenvaldes, Aušvicas vai
Rāvensbrukas vārdus. Un ja pasauli
tik dibināti saviļņo briesmu darbi,
kas norisinājās Vācijā un par ko vā­cu
tauta ir atbildīga, kādēļ gan ne­viens
nepacel balsi par citām nomet­nēm,
ko darba roku trūkuma dēl
valsts pārvērtusi par vergu mītnēm?
1914. g., kad samina Beļģiju, pasauli
pāršalca nepiedzīvots brīvo lautu sa­šutuma
vilnis. Vai pasaules sirdsap­ziņa
tagad tiešām neatmodīsies un
neliks saprast Krievijai, ka, viņas
īstā lieluma un morālā spēka labad,
nevar turpināt to principu kājām mī­dīšanu,
uz kuru pamata tā solidarizē­jas
ar Vienotām Nācijām?
Pasaules miers zemes virsū neiestā­sies
bez Krievijai piedalīšanās, bet
miers nevar būt arī taisnīgs un ilg­stošs,
ja visus neatzīst par līdzīgiem
starptautisko tiesību ietvaros. Mēs
neprasām Krievijai, lai tā būtu
„augstsirdīga" pret Baltijas tautām.
Mēs loti labi zinām, ko Šis pretīgais
vārds nozīmē. Mēs pra^^ām tikai, lai
vina rīkotos taisnīgi un ievērotu, ka
Baltijas lautu lieta balstās uz daudz
drošākiem un spēcIgākieUh faktiem vē­sturē
nekā šāda„aug8tsirdība'* vien.
Lielām nācijām jāatsakās no spaidiem
Anglijas ārlietu ministrs Ernests
Bevins 31. martā Bristolā teiktajā
runā netieši akceptēja Padomju Sa­vienības
interesi par Irānas naftas
koncesijām, bet, ne reizi nesaucot
Padomju Savienību vārdā, deklarēja,
ka Anglija ir eentusies „panākt vie­nošanos
naftas" un citu svarīgu izej­vielu
jautājumā, kas var būt par
iemeslu lielvalstu konfliktiem." Vie­noto
Nāciju Drošības padomes dispu­tu
par Sarkanās annijas atrašanos Irā­nā
Bevins nosauca par „rtiazo dom­starpību,
ko iztirzā Ņujorkā." Bevins
uzskaitīja 3 principus, kurus viņš bija
sagaidījis izlobāmies no Vienoto Nā­ciju
sanāksmes: 1. lielvalstij neklājas
p anākt v a im ēģ i n ā t pa nā k t konces i j as
no mazas valsts, okupējot to ar sa­viem
bruņotiem spēkiem; 2. mums
vajadzētu atteikties no spaidu pielie­tošanas
metodes jebkurās valstu sa­runās:
3. jārada piemērots aparāts vi­tālo
saimniecisko problēmu atrisinā­šanai
visur tur, kur ir darīšana ar jēl-vielām,
kas var klut par lielvalstu
konfliktu Iemesliem, un jāatsakās no
vecām metodēm. Komentējot ne­saskaņas
Drošībai padomē, bet aiz­vien
vēl izvairoties no Padomju Sa­vienības
saukšanas vārdā, Bevins
deklarēja, ka „arī nesaskaņas gadī­jumā
nav jādomā, ka tūlīt jābūt ka­ram*
vai nopietnam strīdam." Bevins
deklarēja, ka brīvības piedāvājums
Indijai, Malajas uzbūves revīzija un
palīdzība Indonēzijas miera sarunās
pierādot, ka ,.angli iet līdzi laika ga­ram
un nāk pretim nacionālo domu
pieaugošajam izpaudumam." — Vie­noto
Nāciju D r o š ī b a s p a d o m e
30. martā pieprasīja no.krievu un irā-niešu
valdības līdz 3. aprīlim tiešu in­formāciju
par vinu disputa stāvokli,
pēc kam pārtrauca savas sanāksmes.
Drošības padomē pārstāvēto 11 valdī­bu
vairums izšķīries par to, ka pado­mei
turpmāk ik divi nedēļās būs viena
atklāta sēde. Vašingtonā apsver
atombumbas izmēģinājuma varbūtību
eventuālā aizsardzībā pret sauszemes
armijām. -—Kongresa Loceklis Dela-sijs
izteicās, ka S a v i e n o t ā m V a 1-
s t l m ir krājumā jau 1500 atom­bumbu,
pie kam tās turpinot ražot. —
G r i e k i j a s pirmajās nacionālajās
vēlēšanās pēc 1936. g., pret kurām ne­dēļām
ilgi nostājās kreisā, spārna par­tijas.
31. martā"sadursmē pie velēšanu
urnām Rietummaķedonijā bruņotu ko­munistu
banda nogalinājusi 2 perso-jļjjg
_ 55 g, V. krofiprincis Vilhelms
Hohencollerns Hechrngenā izteicies,
ka viņš ir gatavs kalpot savai tēv­zemei,
ja Vācijai yajadzētu karaia. —
A S V kara ministrs Roberts Patcr-sons
izteicās, ka ASV ar Amerikā
esošo vācu zinātnieku palīdzibu iz­veidojusi
raķešu bumbas, kas ir efek­tīvākas
par'tām, kuras vācieši pie­lietoja
pret Angliju un Beļģiju. —
ASV bij. prezidents Huvers savā Ei­ropas
pārtikas stāvokļa; studiju ceļo­jumā
Varšavā izteicās, ka Polijai, sa-saka
Bevins
Udzinājumā ar pirmskafa skaitļiem,
palikuši tikai 45 proc. zirgu, 33 proc.
liellopu, 36 proc. aitu un 17 proc.
cūku. Polijā ir 1.100.000 bārei'iu un
pusbārenu, bet 5 milj. bērnu tūlīt
vajaga vairāk un piemērotāku pārti­ku.
— Leons Blūms, kas Savienotās
Valstīs mēģina panākt aizdevumu
Francijai, paziiiojis, ka F r a n c i j a s
karā izpostītās saimniecības atjauno­šana
un modernizēšana izmaksāa ap
1.700.000.000 dolāru.
The Stars and Stripes
Armija satriec nacistu
pagrīdi
Frankfurtā, 31'. martā (AP). — Tūk­stoši
amerikāi^u un angļu karavīru Šo­rīt
agri satrieca nacistu fanātiķu spē-
Atcelts nakts satiksmes
aizliegums
Frankfurtā, 30. martā (UP). — Mi­litārā
valdība paziņoja, ka visā ameri­kāņu
josla no Šodienas atcel nakts
satiksmes aizliegumu vācu civīliedzī-
Votājiem. Pārstāvji izteicās, ka pēc
Berlīnes nakts satiksmes aizlieguma
atcelšanas pagājušā decembrī nozie­gumi
nav palielinājušies un ka vācu
policiju, kas uzraudzīja nakts satiks­mes
aizlieguma ievērošanu, varēs
daudz lietderīgāk lamantot citām va­jadzībām.
'
Tai pat laikā gen, Džozefs Maknar-nijs
apturēja vācg policijas tiesības
ieiet pārvietoto personu — žīdu no­metnēs,
kamēr nebūs noskaidroti va­kardienas
kautiņa iemesli Stutgartā,
kur vācu policijas pēkšl^as kontroles
laikā viena pārvietotā persona noga­lināta
un divi citas ievainotiis. Mak-narnijsi
izteicās, ka DP nometnēs kra­tīšanas
un aizturēšanas operācijas
pašreiz veiks amerikāņu karavīri.
The Stars and Stripes
Vācu devas ārzemniekiem
Frankfurtā, 28. martā ( D A N A ) . -
Pārvietotām personām, kas nevēlas
atgriezties savās mājās, izņemot zīdus
un politiski vajātos, būs jāiekļaujas
ivāeu saimnieciskā dzīvē. .,Vinām ir
jāstrādā un jāsaņem vāciešiem noteik­tās
pārtikas devas," kādā preses kon-screncē
paskaidrojis amerikāņu bru­ņoto
spēku virspavēlnieks Eiropā i^en.
Džozefs Maknarnijs.
Schvvabische Landeszeitung
Abonentiem, kam abonements iz­beidzas
a pr ī l ī , maksājumi par
maiju-jūniju jānokārto līdz 15.
ap rī 1 i m. Ar 30. aprīli visiem
mūsu pārstāvjicm izbeigs 1 aikrak­sta
piesūtīšanu pārdošanai pa at­sevišķiem
numuriem un turpmāk
tiem piesūtīs tikai iepriekš pasūti-nātd
un samaksāto laikraksta ek­semplāru
skaitu 2 un 6 mēnešu
abonentienL Izdevējs
cigu un labi financētu pagrīdes mē­ģinājumu
atgūt varu okupētā Vācijā.
Milzīgajās cilvēku medībās Vācijā
un Austrijā viens tūkstotis šīs pagrī­des
kustības barvežu ftorit jau atra­dās
cietumos vai arī tos aizti.irēja kau­jas
karaspēka vienības. Pagrīdes ku­stība
bija vērsta pret amerikānii,
angļu un krievu bruņotiem spēkiem.
„Kustības mugurkauls ir lauzts," pa-zii^
oja amerikāņu izlūkošanas dienesta
šefs brigādes ģenerālis Edvins Siberts,
vii'ia pretspiegošanas aģentiem aiztu­rot
vāciešus simtiem, bruņotām mašī­nām
ripojot pāri Vācijai un Austrijai
un kratīšanām notiekot mājās un
viesnīcās. Apcietināto vidū bija 200
augstāku nacistu, kas nāca "no „iekšē-jā
loka,** kurā katrs locekli.s bija po­tenciāls
kandidāts jauna vācu I,fīrera"
postenim. Cietumā sēdēja ari Hitlera
jaunatnes galva un visas pret Sa­biedrotiem
vērstās wizvērestības pa­grīdes
vadītājs Arturs Aksmanis.
The stars and Stripes
Pasta satiksme ar ārzemēm
no 1. aprīļa
Berlīnē, 28. martā (DANA). - Sa­biedroto
Kontroles padome savā 47.
sēdē 26. martā izlēmusi,starptautiskās
pasta satiksmes atjaunošanu no 1946.
g. 1. aprīļa starp Vācijuj un ārzemēm
pasaules pasta apvienī ba» ietvaros.
Pasta satiksmi nedrīl^st atjaunot vie­nīgi
ar Japānu un Spānijur U i ārze­mēm
tagad drīkst nosūtīt paraktās
pastkartes un paradtiis vēstules līdz
20 g, bet skatu karfiu sūtīšana aiz­liegta.
Vēstuļu satikame pagaidām ie­robežota
ar personliiko un ģimenes
rakstura vēstuļu apmainu. Darījumu
vēstules vēl nav atļautas. Visi sūtī­jumi
pakļauti cenzūrai. Uz vēstuļu
aploksnēm ārpus nosūtītāja un saņē­mēja
adresēm nedrīkst būt kādas ci­tas
atzīmes. Vācu no-sūtītājiem uz vē­stuļu
un pastkaršu mugurpuses jā­raksta:
1. nosūtītāja vārds un uz­vārds;
2. dzīves vieta; 3. iela un mā­jas
numurs; 4. province (izņemot Ber­līni);
5. pasta apgabala numurs; 6.
okupācijas josla (iz]6,emot Berlīni);
7. „Deutschland". Vē^ijtulēm un past­kartēm
no ārzemēm uz Vāciju tāpat
jābūt ar šīm zinām, bet tiis var sūtīt
arī bez pasta apgabala numura vai
okupācijas joslas uzrādīšanas. Sūtī­jumi
uz pieprasījumu pastā vēl nav
atļauti. Pasta slēdzamo skapīšu nu­murus
var.uzdot par adresi, bet tādos
i^adījumos iūLitzīmē .^ada skapīša
īpašnieka uzvārds.
Vē.stuk\s un pastkartes no ārzemēm
uz Vāciju var rakstīt jebkurā valodā.
Vēstulēm un pastkartēm no Vācijas
uz nrzemēm turpretim jābūt vācu,
krievu, angļu vai franču valodā. Pasta
likmes vēstulēm uņ pastkartēm no
Vācijas uz ārzemēm Sabiedroto kon­troles
iestādes noteikuša*! 75 feniņus
par vēstuli un 45 fen. par pastkarti.
Die Nene Zeitung
Teicama rosība
Latviešu jaunekli, kas bija mobili­zēti
gaisa izpalīgu dienestam un at­radās
gūstā Beļģijā, atvaļināti līdz ar
citiem un pārvesti un S t ā d e s no­pietni
pie Hamburgas. Gūsta laikā
vini atradušies skolotāju' aprūpē un
tiem bijis iespējams mācīties vispār­izglītojošos
un speciālos priekšmetos.
Gik nometnes apstākļos vispār iespē-jamsv
tur valdījusi teicama rosība un
daudzi ieguvuši zināšanas^ kas ļviAiem
noderēs turpmākajā dzīvļē. Domāts
rast iespēju 5iem jaunekļiem turpināt
izglītību skolotāju kursos un lauk­saimniecības
un mechanikas skolā
Alterfrādē. i 1
Vairāk kā 100 invalidu no Beļģijas
pārvesti uz nometni pie O s n a b r I -*
k a s , kur tie labi uzņemti. Atvaļinā­šana
un pārvešana, kā jau zirtots, no­tikusi
pēc novietnēm un alfabētiskā
kārtībā, kāpēc uz 200 atvaļinātiem
H a n n o v e r a s nometnē ieradušies
57 BērziAi un no tiem 17 Jāni. Beļ­ģijā
vēl palikuši vairāk kā 2!)00 lat­viešu,
ka« gaida uz pāryešanu. Vinu
pārvešanas termiAš vēl nav zināms.
Ā. M.
Musu tautiešu stāvoklis
Zviedrija
Pēc tam, kad Zviedrijas valdība
Padomju Savienībai izdeva Zviedrijā
internētos latviešu karavīrus, Z v i e-r
i j a 8 latviešu bēgļu vidū radās
satraukums un baumas, it kā sagaidā­mas
represijas un eventuāla bēgļu iz­došana
krieviem. Zviedrijas latviešu
laikraksta „L a t v j u Z i A a s" pār­stāvis
februāfa sākumā Zviedrijas
valsts iestādēs par šo jautājumu ie­vācis
-ziAas un tam paskaidrots, ka
pieminētām baumām nav- pamata.
Zviedru iestādēs tomēr pasvītrots, ka
jo noteiktāk latvieši norobežošoties
no pretdemokratiskas prcļpagandas, jo
drošāks būšot viAu stāvoklis Zviedri­jā.
Pašu labā latvieMem jāsavaldot
atsevišķi ekstrēmisti, kufu nenosvēr­tā
rīcība kaitējot visilem talutiešiem
un kurus zviedru iestādes nesaudzē­šot.
Mūsu tautiešu stāvokli Zviedrijā
un nākotnes izredzes 19. februāra sē­dē
apspriedusi ari Latviefšu palīdzības
komiteja un pievēmusi Br. Kalniņa
iesniegto aztinumu, kufāļ starp citu,
teikts: ^Pamatojoties uz ziiiām, kas
iegūtas Zviedrijas valdības iestādēs,
komiteja atzīst, ka latviešu bēgli
Zviedrijā nav apdraudēti ūn ka bau­mām
par viūu iespējamo izdošanu
nav pamata. Komiteja atzīst; ka lat­viešu
bēgļu materiālais stāvoklis, dar­ba
iespējas un kulturālā dzīve Zvie­drijā
Ir labāki kā latviešu bēgļiem
citās valstis. Tādēļ komiteja uzskata,
ka nav iemesla organizēt latviešu
bē?glu m a s v e i d ī g u izceļošanu nO
Zviedrijas. Turklāt nav arī nekādu
reālu iespēju izceļot, jo neviena valsts
nepieņem latviešu bēglti* lielākā
ska'itā un Vienotās Nācijas, nav vēl
šo jautājumu praktiski sākušas kār­tot.
Komiteja pasvītro, k i pastāvīgās
runas par izceļošanu kaitē latviešu
bēgļu stāvoklim Zviedrijā. Komļteja
aicina latviešu bēgļus apsvērt ilgākas
emigrācijas iespēju; tādēļ Ieteicama
pasteidzināl zviedru valodas iemācī­šanos
un meklēt iespējas pārejai uf
amatniecību un fabriku darbu."
Vardu izmaina pat ,,slepeno
paktu" ar Krieviju
Pirms nacistu bijušais ārlietu mi­nistrs
.loachims von Ribentrops starp­tautiskā
militārā tribunāla priekšā
Nīrnbergā pats nostājās uz liecinieku
sola, vina bijušā sekretāre Margareta
Blanka mēģināja liecjnāt, ka vii'ia esot
redzējusi slepenā līguma oriģinālu. So
līgumu Krievija un Vācija 1939. g. it
kā parakstījušas Polijas sadalīšanai
un Baltijas valstu aprīšanai. - ^
Padomijas pārstāvju steidzīgie ie­bildumi
pārtrauca viņas liecībļU,
Bijušā sekretāre paguva vienīgi no-liecināt,
ka šādu līgumu parakstījuši
V. M. Molotovs un Ribentrops, kad
Padomijas prokurors Romāns Rudenko
cēk iebildumus.
The Stars land Strip«a
March 29, 1946