Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1946

              Padomju-ameriķaņu...
(Turpinājums no 1. lappuses)
Nafta - iemesls Irānas ūdeņu saduļķošanai
Irānas delegāta Huseīna Alas pazi-rsaa-
dv^ au«. 0' ' ^g o^dl ļa us. BDpe ite, ra~kId Aoa , ciutun tpaasr vjtē.o , pn a.i veL\1- ^alNjoA:o^K^jcu:i:m „, ;s;k ,a V ivKe Prn ioe^tv oi" j aN i•āz ct,i ejTiu k, u- sDi rovšēīVlbē a.š an^o s šy aub1u , k1 a pati kI ar' a l1a i•k) a-, un pac ar g- e- n^o,fd.i, bināt • r,a domij^a s-^I.r ān. as k^o^pl ^ē^ Ju"
nera-1i a G/- rova (/Grr-o ves\)' 'un triju ang-Ln^a„t tasi- sa. biedrīb,u , app«s>t ipFr^i^nia^ ja» tL^ounuduou-liski
runājošo Sabiedroto izlūkošanas V L ? ^ ' ' - T^"^"" Pārhecību,
dienesta vislabākiem centieniem nJ^^^^^^^^^ pēc naftas,
bijis iespējams saglabāt šo militāro ietekmējušas šis
noslēpumu. Kādas^tacļ ir izredzes to J^^jj ^'^'^^ ^''^^ "^^^^^^ ^'^^^^ P^"
saglabāt miera laikā, kad neatkarīgi p ! ' j , . , , • , . no vi•s ā-dji-e m k1 ongresa l1i.k1u mdto šVa nI as L Ijfa ndrīz visi ppvo. lilutiasjkviiec unuovvcērruoitdā ji
veidiem zinātnieku un teehniku kont- f K "T'^l'^'
role neizbēgami jāpavājina? ' ^'''^IT Z ^f^''^'
, Savienoto Valstu attiecību pasliktina-
Kanādas atklājumi ne tikai neap- šanos var izskaidrot arī ar citiem
stiprina to. ka ģenerāla Grova domā- apsvērumiem, piemēram, ar atombum-šana
būtu pareiza, bet rāda, ka vina bas noslēpuma neizpaušanu Padomju
filozofija ir pavisam nepielietojama. Savienībai,
Tā bija nepielietojama pat tad, kad Krievijas mazinošās naftas produk-viAam
bija nesalīdzināmi vairāk va- cija un tai pat laikā anglu-amerikānu
ras, nekā viiiš kādreiz var cerēt iegūt faktiskais monopols Vidējo austjumu
no jauna. Mēs uzskatījām, ka generā- naftas laukos radījis, domājams, krie-
Km Grovam šis noslēpums ir jāsargā, vu interesi par Ziemelirānu un izsau-un
viņš to nav darījis. Tas ir tas, ko cis notikumu virkni, kuras kulminā-pierāda
Kanādas gadījums. | cija bija Irānas apellējums pie Vie­notām
Nācijām.
Tāpēc tas pierāda ari to, ka mumsļ Padomju Savienība, domājams, vē-nav
nekādu cerību uz diošlbu, mēgi- Krievijai draudzīgu Irānas valdību
not šo noslēpumu tnonopolizēt. Tad sagatavošanās soli tai līdz šim lieg-paliek
tikai divas reālas alternatīvas. līdzdalības iegūšanai Vidējo
Viena no tām ir atombumbas pielieto-1 austrumu naftas bagātībā,
šana, nevis tikai tās glabāšana, un pie-
Savienoto Valstu petrolejas lietpra­tēji
» Harolds Alks (Ickes) pagājušā
gadā brīdināja amerikāņu ārlietu mi­nistriju:
,,Naf tas imperijaK kapitāls
solo uz Vidējiem, austrumiem."
Izteikti ierosinājumi, lai Vienotās
Nācijas rada starptautisku petrolejas
komisijUj kas pārņemtu un izmantotu
naftas laukus, būdama vienīgā konce-sionāre,
kas bezpartejiski izvērtē pie­prasījumus
un sadala piešķīrumus.
Krievijas naftas produktivitātes sa­mazināšanās
ir salīdzināma ar tādu
pat stāvokli Savienotās Valstis. Priekš
kara Krievijas gada produkcija sasnie­dza
30.0(}0.000 to, bet naftas iegūf^anas
daudzums turpina krist, kamēr Vidē­jos
austrumos tas ceļas Krievijas ie­gūtās
naftas daudzumu pagājušā ga­dā
novērtē dz 25.000.000 to, saniazinā-šanās
par 5.000.000 to.
Šāds stāvoklis ir sevišķi nopietns
tani zinā, ja ievēro, ka Krievija patē­rējusi
pēdējo pilīti no savas priekš-
.kara produkcijas un tagad tai steidza­mi
nepiecie8ams uzturēt naftas nemi­tīgu
pieplūdumu, lai apmierinātu sava
milzīgā rūpniecības atjaunošanas jau­nā
piečgadu plāna vajadzības.
Krievijas naftas bada draudi iz-skaidrojami
ar tās gsJveno naftas avo­tu
produkcijas krišanu Baku apgabalā
un ar to, ka vācieši iznīcinājuši Mai-kopas
un Groznijas iekārtas. Cilvēku
un materiālu trūkums aizkavējuši jau­nu
naftas, lauku meklēšanu un urbu­mus.
Krievijas ieguvumus no Polijas naf­tas
laukiem un no Igaunijas degak-mena
slānekļiem līdz ar reparācijāņi,
kuras tā naftas veidā cer saņemt no
Austrijas, Ungārijas un Rumānijas,
novērtē uz 7.000.000 to. To uzskata
par nepietiekamu Krievijas iekšzemes
vajadzību apmierināšanai un sarkanās
armijas uzturēšanai.
Pēc Aika domiām, amerikāņu naftas
laukus Sabiedroto kara pieprasījumi
1944. g. „izsūknējuši gandrīz sausus,"
un Savienotām Valstīm tagad paliek
nafta vairs tikai 14 gadiem. Amerika
tomēr ieguvusi drošas pozīcijas Vidē?
jos austrumos. Tai pieder koncesijas,
kas ASV nodrošina 100 proc. no vi­sām
naftas rezervēm Šaudi-Arābi jā
un Bāreinā, 50 proc; no rezervēm Ru-vaitā
un 25 proc. Irākā.
The Stars and Stripes
lietošana jau pirms tā brīža, kad to kā skaidrs, pēc militārās zinātnes,
dabūs krievi. Otra - atombumbas ka, jo lielāka ir zeme, jo mazāk tā
kontrole vienošanās ceļā. Izsakot toLavainojama „zibeiikafā.* Nekāda
bi^tāli, bez izpušķošanas un patiesi- atomiska bombardēšana nevar iznī-gi,
mums loti tuvā nākotnē vai nu Lināt sarkano'armiju; tā var iznīcināt
jāizcīna preventīvs karš vai ari jāiz- tikai tās apgādes rūpnieciskos lidzek-ikifas
par to, ka mēs sniegsimies pāri ļus. Krievu aizsardzība pret atomisko
dzelzs priekškaram pēc militāras vie- uzbrukumu tāpēc ir nepārprotama:
nošanās ar krieviem^ Ja mēs neiz- tas nozīmē to. ka tie pārvarēs konti-cīnām
preventīvu ļcaru un j% mēs ne-Lentālo.Eiropu ar kājniekiem un iz-panākam
vienošanos, tad galu galā Licinās mūs nomest atombumbas uz
mums būs jāizcīi|a iznīcināšanas kafš, PoHju.Cechoslovakiju, Austriju, Šveici,
kas būs tikpat neizšķirīgs, cik tas ir Franciju, Beļģiju, Holandi un Zvie-šausmīgs.
driju. Jo vairāk mēs draudēsim izni-
Tā kā cels,, pa kuru trīs valdības eināt krievu lielpilsētas, jo drošāk būs
tagad klupdamas dodas uz priekšu, ir tas, ka krievu aizsardzība izies uz no­tas,
kas beigās vedīs uz karu, tad tām oietināšanos Eiropas lielpilsētās^ kuras
jāpārāomā šī kara raksturs, pirms tās mēs nevarētu iznīcināt bez simttūks-turpina
klupt tālāk. Krieviem jāiz- tošu mūsu pašu draugu apslepkavo-prot,
ka mēs varam bloķēt vi/ius un ^anas.
ka nies no gaisa varam iznīcināt viiiu | ^^^> ^'"^ P^^^^^ Anglija? No vi­sām
lielvalstīnv pasaulē Anglija ir vis-ievainojanrākā
pret, atombunibu: Tā
ir ideāls mērķis. ^ '
Kur tas viss noved? Tas noved pie
rūpnieciskās/ produkcijas galvenos
centrus. Vini nevar-padarlt sevi neie­vainojamus
pret tālsniedzamības
bumbvežiem, kas | ved atombumbu.
Nekādu aizsardzību tiem nedos itin
viī.ss ss, k1o vi—ni var i•z darī-tX ITr ā- na-, Tmu rcija negrozīga atzi-n umia , \k.at o- biek^t^i viiz-
. . . . . pētot mi itaras drošības problēmu,
vai Mandžurijā. mēs neredzam citas reālas izejas kā
No otras puses, ,ne mazāk svarīgi ļ tikai politisku vienošanos,
ir aptvert mums pašiem, ka atom­bumba
nevar garantēt uzvaru un ka
tā pat nevar solīt luzvaru. Ir vairāk
New York Herald Tribune,Eu-ropean
Edition, Paris, Mareh
24, 1946
Pārbaudījuini skolās
Jau Latvijas laikā normālos apstāk­ļos
vairākkārt apspriests jautājums,
vai pārbaudījumi skolās nepieciešami
resp. lietderīgi? Vai vērtības, ko dod
pārbaudījumi, atsver nereti nopietnos
veselības traucējumus un organisma
piepūli, ko pārbaudījumi prasa no
skolēniem? — Esmu strādājis gan par
skolu ārstu, gan par higiēnas skolotāju
un aptuveni pārzinu šo jautājumu kā
no medicīniska, tā no paidagogiskā
viedokļa. Latvijas laikā resp. n o r ­mai
o s a p s t ā k 1 08 esmu bijis pār­baudījumu
piekritēju pusē un argu­mentēju
savu nostāju apmēram šādi:
ja kāds grib dzīvē kaut ko sasniegt,
tad viriam arī jābūt spējīgam izturēt,
jāprot un jābūt spējīgam pastāvēt sa­vā
grūtā lietā. Tas, ka pārbaudījumi
nepieciešami, lai skolēni atkārtotu
mācības gadā iegūtās zināšanas un lai
skolotāji iegūtu novērtējumu par šīm
zināšanām, mani sevišķi nepārlieci­nāja,
jo tas, ko skolēni „iekal" uz
pārbaudījumiem, parasti ātri aiz­mirstas.
Ārstēdams dažu labu skolēnu savā
nometnē- un vērodams cik lielas, daž­kārt
jau gluži ārkārtīgas grūtības
em i g r a c i j a s a p s t ā k ļ o s jāpār­var
jauniešiem, lai godam pastāvētu
pārbaudījumos, nevaru atturēties no
konstatējuma, ka šogad — nepielū­dzamo
izņēmuma apstākļu dēl — pār­baudījumiem
nebūtu jānotiek. Tas
nenozīmētu ne paviršību, ne mīkst-Čaulību
vai izlaidību. Ja mēs,, pie­augušie,
tagad tik bieži un dibināti
sakām, ka to un to trimdas apstākļos
nav iespējams izpildīt vai sasniegt,
tad ta5u tādas pašas tiesības jāatzīst
arī bērniem. Mēs labi ziiiām, ka* lie­lākā
vinu dala visu ziemu ir pa­vadījusi
nepietiekami kurinātās un tā­dēļ
arī nepietiekami vēdinātās kop­mītņu
teipās, ka daudzi viiii veic sa­vus
uzdevumus trokšņainā vidē, ne­maz
nerunājot par' mācības līdzekļu
trūkumu un vienpusīgo uzturu. Tā­pat
zinām, ka taisni tagad barībā sāk
spilgti pat bīstamā formā izpausties
īsto bioloģisko tiniku un vitamīnu
trūkums. Zinām arī, ka pēdējais visjū-tamāk
skar tieši nervu sistēmu, uz
kuras gulstas viss pārbaudījumu sma­gums.
Zinām arī, ka jau vistuvākais
laiks mums var nest jaunu vēl sma­gāku
krizi. Vai tad drīkstam apzinīgi
tā darīt, lai mūsu bērniem cīna ar šo
krizi būtu jāsāk novārgušiem un pār-pū
lēti em, k ā du s tos p adarl s „ kal ^ an a"
kopmītņu gaisā? Mazasinība neu-rastenija
un bīstami samazināta pre-Čikāgas
bīskaps Šels
Mincnenē
Amerikas Savienoto Valstu prezi­dents
Truniens, sekodams notikumiem
Eiropā, ^ uzaicinājis Čikāgas bīskapu
Selu (Sheil) apmeklēt Vāciju un Po­liju
un iepazīties tur ar reliģiskās dzī­ves
stāvokli, īpašu vērību veltot jau­natnei.
Bīskaps Šels jau ieradies Ei­ropā
un neseiv apmeklēja Minchemi
Pašlaik virtš devies uz Romu ar aino­jumu
pie pāvesta.
Bīskaps Scils par jaunatnes vadītā- ,
ju Amerikā darbojas jau 15 gadu* l
Vina nodibinātā Amerikas jaunatnes
savienība „Gatholic Youth Grganisa-tion"
(GYO)' attīstījusi loti plašu un
daudzpusīgu darbību, palīdzot jau­niem
cilvēkiem veidot un kopt savu
dvēseles dztvi. Sim nolūkam kalpo
gan draudzes! gan arī īpašas iestādes,
bērnu dārzi, atpūtas nami, amatu mā- ,
ceklu un jaunu strādnieku mājas un
skolas, kas dikfboj^s garīdznieku va­dībā.
Sajās audzināšanas iestādēs
pielieto vismodernākos paidagogijas
paņēmienus un jaunlaiku technikaa
sasniegumus. Organizācijas vasarag ,
nometnēs, pien|ēram, iekārtotas lido- '
tāju apmācības ar saviem lidlaukiem
un vajadzīgām lidmašīnu darbnīcām*
Bīskapu Šelu uzskata par vienu no
ievērojamākiem jaunatnes audzinātā­jiem
Amerikai Laikrakstā „Chikago
American" par vitiu izteiktas šāda»
domas:„Musu pilsētā ir vīrs, kas ne­rimtīgi
rūpējas par bezpajumtniekiem
un trūkumcietējiem, un tas ir bīs­kaps
«els. Viņš ir reizē cīnītājs Un
cilvēks ar atsaucīgu sirdi, ar visu
aptvērēju izpratni, žēlsirdīgs un labs.
Tas ir vīrs. kas jaunekļus no samaitā­tības
vada uz kārtīgu darbu un vī­rišķīgu
dzīvi." J. R.
tošanās patalogiskiem insultiem jau
tagad skolēnos izpaužas acīmredzamā
un rokām taustāmā formā. „Kalšana'!
šīs bīstamās parādības vēl padziļinās
un gala rezultātā var novest pie tā, ka
dažs skolēns krizē saļims ja\i pašā
sākumā.
Skolas darbu kārtība un skolas dar­bu
disciplīna ir giļin pirmās nepiecie­šamības
lietas, bet pašreizējos apstāk­ļos
skolēnu iveseiība jāsaudzē vairāk
kā jebkād un^ man šķiet, jāstāda aug­stāk
par visu pārējo. T^dēl cerēsim»
ka LCK izglītības nozare vēl pārlems
pārbaudījumu jautājumu un izņēmu­ma
apstākļu dēl tos šogad atcels. Vis^
maz pārbaudījumi būtii reducējami
un mīkstināmi vissajūtamākā veidā,
— Dr. J. Knpstenbergs, DP Center,
„Aufbauschule**ļ Amberg, Bay. (13a).
,,Publika sakustas, kad zālē ieved
7 vācu augstāko firsnieku formās
tērptos apsūdzētos. I Pirmais iet Je-kelns.,
Drukns, plecos ievilktu galvu,
stūrainu slepkavas seju; viņš zvēri-gām
acīm caur pieri skatās zālē, it
kā izjūtot naida elpu, kas dveš vi­ņam
pretim. Aiz viiia — Rīgas po­stītājs,
ģenerālleitnants Rufs, neliela
auguma, ar notvertajS peles izteiksmi
sejā. Tad kalsnais Bekings, Igauni­jas
bende, „SA" augstākās vadības
brūnajā formā, Daugavpils koman­dants
Kipers ar saviebtu sadista seju,
deģenerētais' barons ion Montenons
— slepkava ar franču uzvārdu; sir­mais,
labsirdīgu tēvoci tēlojošais
Verters un beidzot — ģenerālmajors
Pāvels ar bezspēcīgā naidā sastingušu
seju. Apsūdzētie ieņem vietas iežogo­jumā.
Blakus tam ar uzspraustiem
durkļiem nostājas sardze. Tribunāla
priekšsēdis pēc kārtas izsauc apsūdzē­tos",
tā „Cina'* 27. un 29. janvāra nu­m
u r ā apraksta vācu ģenerāhi tiesā­šanu'
Baltijas kaf'a apgabala kara tri:
bunālā Rīgā. Prāva notikusi krievu
uņ vācu valodā. Visiem apsūdzētiem,
kā jau ziņots, piespiests nāves ^sods
pakarot. Apsūdzības raksts Cīņā"
aiziiem 6 lapas pu§es un sastādīts
pēc „valsts ārkārtējas komisijas" da­tiem.
Tajā, starp citu, teikts, ka ap­sūdzētie,
pildldami-Hitlera un Himm-
• Iera pavēles, gribējuši iznīcināt Balti­jas
tautas. Latvijas robežās vien vā-ou
okupanti iznīcinājuši 600.000 mie­rīgu
padomju pilsoriu un karagūstek-
Au. Cilvēki masveidīgi iznīcināti Sa­laspils,
Mežaparka, Strazdumuižas,
Bišumuižas, Mllgŗāvja, Daugavpils,
Rēzeknes un Liepājas koncentrācijas
nometnēs, cietumos un geto. Masu
a5)8aušanas notikušas Biķernieku,
Rumbulas un Dreiljnu mežā, Pogu-fenkā,
Daugavpils dzelzceļnieku dār-sā
«. c. Latvijā vācieši sagrāvuši
yO.O00 cetou, to, skaitā 5700 rūpnīcu
ēku, 53 alektr. stacijas, 183 slimnīcas,
poliklīnikas un ambulanču ēkas, 922
skolu ēkas, 41 bērnu namu, 15 muze­ju,
182 baznīcas un lūgšanas namus.
Bez fabriku iekārtām, aizvests vairāk
hekā ' 800.000 liellopu, vairāk nekā
100.000 zirgu, ap miljonu aitu, cūku
un I kazu un desmiti tūkstoši lauksaim­niecības
mašīnu. Iznīcināts ap pus­miljonu
auglukoku. Sagrautas Rīgas,
Liepājas, Daugavpils un Valmieras
pilsētas. Pilnīgi iznīcināta Rēzekne
un Jelgava. Visvairāk apvainojumi
pret vācu okupācijas policijas ģene­rāli
Jekelnu. Uzskaitīti daži pazīsta­mi
Gestapo upuri: lietuviešu rakst­nieks;
Bifikis („Jaunaudzes" autors),
latvieši — augstākās padomes depu­tāts
Lieknis un Strupovii5s, māksi.
Eižens, drāmatikis Lukss, aktieris Pe-rovs,
žīdu vēsturnieks Dubnovs, inž.
Hote u. c. Jekelns atzinies, ka metro­polītu
Sergeju noslepkavojuši „SD"
un „Gestapo" darbinieki. Aiz poli­tiskiem
motīviem Latvi jā arestēti ap­mēram
20.000 cilvēku, koncentrācijas
'nometnēs ieslodzītie visādi mocīti un
masveidīgi nonāvēti, pielietojot arī
tā saucamos gāzu automobiļus. Rī­gas
rajonā atvērtas 58 masu kapenes,
kur līķu daudzums.aplēsts uz 300.000.
Latvijā iznīcināts ap 40.000 bērnu.
Tāpat iznīcināts milzums kai^agūstek-nu.
Jekelns arī atzinies, ka iznīcināti
vairāk nekā 200.000 žīdu, kas Latvijā
ievesti arī no Polijas, Austrijas un
Čechoslovakijas. Tāpat iznīcināti či­gāni
un psīchiatrisko slimnīcu iemīt­nieki.
Jekelna vadītā policija piedalī­jusies
iedzīvotāju masveidu-aizdzī­šanā
uz Vāciju. Bēgdams no Rīgas,
Jekelns vairākos automobiļos izvedis
dažādas salaupītas vērtības. — Ap­sūdzētais
Rufs bijis Rīgas un vēlāk
Ventspils komandants ua vadījis
strādnieku ķeršanu nocietinājumu
darbiem. Bij.' sociālā departamenta
dir. Lācis apliecinājis, ka pēc Rufa
pavēles aizvesti zīdaini un bērni no
Majoru un Rīgas bērnu namieai. Pēc
Rufa rīkojuma evakuētas fabrikas un
vācu sapiefi uzspridzinājuši dažādas
ierīces un namusi — Montetons bijis
Liepājas cietokšiia komandants. Viņš
aizdzinis uz Vāciju 22.000 civiliedzī­votāju.
Pēc-viifia pavēles apšauti cil­vēki
un sagatavoti uzspridzināšanai
28 Liepājas objekti, bet nepagūts to
izdarīt. — Verters vadījis iedzīvotāju
aizdzīšanu uz Vāciju no Ziemelvidze-mes,
kur pēc vina pavēles uzspridzi­nāti
arī svarīgi objekti. Pēc vina pa^
vēl6s uz Vāciju aizdzīti arī Slokas
iedzīvotāji, uzspridzināta Rīgas osta
un nodedzināta Slokas papīrfabrika.
— Pēc Pāvela rīkojumiem kafagū-steki^
i badā mērdēti un apšauti milzī­gos
apmēros. Kipers organizējis spri-dzinājumuiS
Daugavpilī un Saldū un
šausmīgi izrēķinājies ar civiliedzīvo­tājiem.
— Bekings darbojies Igaunijā
un personīgi piedalījies Pečoru klo-stefa
izlaupīšanā. — Tiesas sēdē, ku­rā
piedalījušies ari daudz skatītāju,
Jekelns. pēc „Clīks" atreferējuma,
brīžiem negribot, brīžiem pārspīlēti
tekoši -sniedzis paskaidrojumus. Sa­zvērnieku
partijas loceklis vifiš bijis
no 1929. gada. ,.Es biju bez darba,
Hitlers solīja darbu un maizi, es vi-ikm
noticēju." ViAš ir bagāta fabri­kanta
dēls, 100 ha lielas muižas īpaš­nieks.
1941. gadā ierodoties Rīgā par
„SS" un policijas priekšnieku ,,Ost-landē",
Himmlers tam devis norādī­jumus
Igaunijā. Latvijā un Lietuvā,
kā senās, vācu kolonizācijas zemēs,
lielāko dalu iedzīvotāju iszūtīt un iz­nīcināt.
Jekelns paskaidrojis, ka bijis
nolūks tuvākā kikā šajās zemēs vācu
valodu padarīt par valsts valodu.
Viņš noskaitījis visas koncentrācijas
nometnes Baltijas zemēs un apgalvo-
Jis, ka, pēc vina domām. tās bijuŠas tikai
..filtrācijas vietas." — „Es domāju, ka
katru dienumēs apcietinājām ne ma­zāk
kā 20 latviešu, tikpat daudz lie­tuviešu
un 10 igauņu." Cik cilvēku
iznīcināts vina rīcības kikā,. to vifiš
nezinot, esot piemirsis; Jautāts par
čigānu tautībai padomju pikonu ia-nīcināšanas
motīviem, vii^š atbildē­jis:
,,Tādēl, ka tie bija elements, kuru
mēs nevarējām izmantot darbam un
vispār tie bija par nastu." Par psī-chiski
slimajiem: ,,Slimie bija lieka
nasta Vācijas valstī." Jekelns atzi­nies,
ka triju dienu laikā 3 reizes pats
bijis klāt pie žīdu masveidīgas iznī­cināšanas,
lai rādītu personīgu pie­mēru
saviem apakšniekiem. Himmlers
viham ieteicis mēģinājumus ar „nā-ves
niašīņām" — automobiļiem, ku-fos
cilvēkus nosmiacē ar motora gā­zēm.
Salaspilī strādājušas 3 tādas ma­šīnās.
Jekelns arī apliecinājis, ka Ro-zenbergam
personīgi nosūtītas vēstu­riskas
vērtības, bagāti bibliotēku
fondi un sudrablietas no Rīgas un
Tartu. Vēlāk pēc šīm vērtībām kā^
rojis arī Himmlers. — Prāvas laikā
Rīgas fabrikās notikuši mīti/ii, kuros
apsūdzētiem pieprasīts nāves sods
pakarot; SJapulces rīkotas arī pa pil­sētas
rajoniem. Arī rakstnieki Jānis
Sudrabkalns' Anna! Sakse un citi ar
rakstiem presē izteiku^ sabiedrisko
domu. „Cīna" Rīgā
Baltijas uiniversitātē Hamburgā
visu fakultāšu studentiem ir obligāta
fiziskā audzināšana. Tās vadītājs Jā­nis
Dālinš par instruktori pieaicinājis
vingrošanas meistari Klaudiju Sprūdi-
JuchnēviČLi. Studentu vidū hr ari vai­rāki
sportisti — izcilais bokseris Drei-fogels
u. c. — Bīdingenā, apm. 20
km no Hiinavas, kur nesen nodibi­nāta
Jauna latviešu nometne, loti iz-devigi
apstākli sporta nodarbēm.
Sportistu rīcībā skaista zāk, kbs lau-kumfi
un peldbaseinĻ Tautieši Bīdin­genā
jau noorganizējuši baēketbola
vienību. No pazīstamākiem spēlētā­jiem
še ir Bachmanis (Daugavieši) un
Bensons (Amatieris). — Lībenburga,
HarcaskalnoB marta vidū notika slē­pošanas
seicīkstes, kas latviešu sarī­kojumā
aizvadītajā «emā bija ptf*
mās un reizē arī pēdējās. 3 km di­stancē
uzvarēja Ķīles LJKS sportists
Reinis Upe, veicot ceļu 17:30,0 min. —
Lībekas basketbolisti sacentās soda
metienu turnīrā. Uzvarēja Jānis Ze-bclinš,
kas iļo 30 metieniem realizēja
22, bet 2. un 3. v. dalīja Alfonss
Justs un Kārlis Sleicars (20) — Lau-ingetias
latviešu nometnē pie Dona-vas
viesojas Dillingenas lietuviešu
basketbolisti, volejbolisti un galda
tenniaisti. Visās sacensībās uzvarēja
viesi, jo Lauingenā piedzīvojušu spor­tistu
maz, bet jaunās paaudzes spēlē­tāji
lietuviešiem līdzvērtīgi pre­tinieki
būs tikai pēc ilgāka darba. —
„Latvju Zinas" Stokholmā ,5i6o, ka
mūsu sportistu galvenie sāncen^
Zviedrijā ir igauni. StokfaolnM»
LJKS basketbolisti Gēteborgā ar
37:30 (13:20) uzvarēja igau/ius,. kuru
sastāvā bija arī valsts vienības bij.
spēlētāji Ārens/Jurups un Hermans.
Mūsu izlases labā Smits guva 14 p..
Klaišis 8, GHnbergs 6, Caune 4, Re-n
esi acis 3 un Ritums 2. Emigrācijai
dzīvē Zviedrijā samērā labi iekārto­jušies^
vairāki tepnisisti. Frna V i t ok
strādā aptiekā, bet ļRutkis nodarbi­nāts
kādā fabriļcā apm. 120 km no
Stokholmas. Vislabākie apstākli ir
Igaunijas meistarei Nemmikai. Vina
strādā Vienā no jĒielākajiem Stokhol­mas
tennisa klubiem. — .,Latvju
Vārds" Stokholmā ziho, ka Rīgas^
meistarsaclkstēsl ātrslidošanā 10. febr.
bijis 21 dalībnieks. Sliktos laika uii,
iedus apstājos uzvarējis Pēterfe
Strods. V i i e g u v i s 1. vietu 3 slido-jumos
un vienīgi 5000 m distancē va­jadzējis
aļMnieriiiāties ar 2. vietu.
Stroda rezultāti: 500 ra - 46,9; L500
m - 2:29,9; 3000 m - 5:4^,4 un 5000
m - 10:K0 xošm. Sinioni klasē ne-pārep**
8 paiioB vecmeistars Alberta
Rumba, kas ātriHdošanaa sacīkstē»
piedalās jau 34. g ^ l i Rumba skrēja
500 m 5i5 sekundēs. B klasē I.
i«c4nī)k )elga\ļiie^« Silķ«, bet jaunai
nes uav^iis Bftreoovskis.