Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1949

              s par
«nometni jO[ļ
vācu gūsielūii,^
SUZEMIU PAj
pasu ...«u™..
latvijas sfltrteS
unrn, SnemļuMi
«It 1 1 . , pajuMji,
lina
nepiedeSam Ull
em ]āpiei^&ka$f^ļ
LCKinlii
m
91 NBAnnt
^ pulkveža Kolok
iiž Misisipi kčkvll*
izbrauca valiil
AizbraucSJieiD J8ti
kaldrots,
TtSJs K. Puiģalh^a-raučSji
vll)la^lpi^
par grūtIbtoi,iiD
m Kojikots m
ienafeSanu, plebil*
ār esot ļottkrii
.erikS pledzWlol-br!
dln§jumiw * i
^ļoJuSi turp, #
Iztefit W ^
LCKintft
LgAIMNIEClBM
STIBM VSCOJ
l ziņasnoASVii
VacUa, ka ta #
at' laiiksaitnnleclj
dienestu ainer»^
Tn uzsakSot nej
vidu. Ja starp»
dstl, kas p i f * ;"
8el darbS. « ļ !
tīSanu
» latvteSu k ļ ļ
1 T/aC iesnieg» f
EDAKC0
Itedē
UZVEDĪBA
ito u2veSano3i
itiniš:
feka
no tas
tATVUA, 1949. g. 29. martS<
Komūnisliem
neveicas visā alvaires manevri
frontē
Ar lielu pompu pieteiktā un orga­nizētā
mākslinieku un zinātnieku
koņlerence, kas sākas Ņujorkā pa-gājuSā
piektdienā, draud izvērsties
liomōnistiem par jaunu neveiksmi
San^smei sākoties, Astorijas vies­nīcas
priekšā notika lielas demon­strācijas
pret totailt^rismiU un dik­tatūru.
Demonstranti nesa to zemju
Ičarogus, kas atrodas aiz dzelzs aiz­kara,
un skaļiem saucieniem prasīja
brīvību un tiesības visiem cilvēkiem.
Konferences org^mizādjas komiteja,
neparedzēdama nekā laba, bija lū­gusi
policijas aizsardzību. '
Pirmajās dienās, pretēji gaidītam,
delegāti uzrunās atturējās lietot pā­rāk
asas frāzes pret demokrātijām
un Atlantika paktu Pat Sostakovl6s
aprobežojās ar vispārējām frāzēm.
Kongresa rīcības komitejas priekš­sēdis,
par lielu pārsteigumu komu­nistiem'
no austrumiem, paziņoja, ka
Savienotās Valstis iestāsies gan par
mieru, bet par to nemaksās katru
cenu.
Toties joprojām vērojama liela re­akcija
pret šo komunistu Insperēto
kongresu. „Sunday Review of Llte-rature'*
izdevējs Normans Kusēns
atklāti piaskaidroja, ka tās aprindas,
kas atbalsta So miera konferenci,
pirmām kārtām klausa „kādai sve­šai
valstij". Intellektuāļu komisijas
vadība savukārt asā uzsaukumā ai­cina
amerikāņu tautu ņeuzķerties uz
kongresa miera saukļiem. Patiesībā
aiz tiem slēpjas komunisma agresija,
kas grlib iznīcināt derņokratiju un
paklaiut visus totalitārismam.
RIETUMVSaJAS KOMUNISTI
mK DZĪVĪBU AR KONTRABAN­DAS
DĀMU ZEĶĒM
Ketumvācijas komunistu partija
esot nonākņsi maksāSanas grūtībās,
ziņo „Dle Neue Zeitung". Iemesls
tam esot rietumjoslas pastli>rinata
robežapsardzība, kas pēdējā laikā
Aotvērusi gandrīz katru lielāku zīda
z^ķu transportu no Austrumvācijas
uz rietumiem. SED centrālbirojā
es6t IpaJs ierēdnis, kas visu laiku
vadījis, zīda zeķu kontrabandu uz
Rietumvāciju, Jai-turienes melnā
tirgū sagādātu tādi, ceļā nepiecie­šamos
līdzekliis komūnistii partijas
uzitut^anal
Atombumbu DAŽOS VĀRDOS ļ^tOM^ē^ ^
C<ļa ut sņimnieciibōs
viembu Rietumeiropa
" Parīzē sestdien ārlietu ministrs
Sumāns un grāfs Sforca parakstīja
Frar^cijas-ltalijas muitas ūnijas lī­gumu.
Vienošanās pare<te viena ga­da
laikā atcelt visas muitas forma­litātes
abu valstu starpā, bet. seSos
gados pilnīgi saskaņot ari saimnie­cību.
Kāds franku ārlietu ministri­jas
pārstāvis paskaidroja, ka Fran­cijas
un Itālijas muitas Ūniju vēlāk
ssdstīs ar līdzīgu vlenotenos Bdse^
Ies pakta valstu starpā.
Lamanšas kanāli
Šovasar LamanSas kanāli notiks
Rietuineiropas ūnijas valstu kopīgi
manevri, kuru galvenais uzdevums
būs atombumbu uzbrukuma atvaire,
pa^aidrots oficiāli Londonl Šāda
veida manevri būs pimie Eiropā,
pie kam tajos pirmoreiz piedalīsies
visas Briseles pakta signatārvalstls.
Jau agrāk ziņots, ka mēģinājumus
ar |ammas stariem, kas rodas, eks­plodējot
atoatibumbām, pavasarī
britu salu piekrastē izdfupts arī ang­ļu
flote. Ievērību pelna tas apstāk­lis,
ka manevros, kur līdz fiim pa­rasti
pi^alījās tikai vienas valsts
karaspēks, tagad apvienotas armijas,
ko kopīgā aizsardzības frontē saista
parakstītie līgumi. Tā Ir Jauna lie­cība,
ka Rietumeiropa vienoti domā
lemt par savu turpmāko^ likteni un
So lēmumu jau iedzīvina arī darbos.
Drudiaina gala»
vosanās padomļu
manevriem
No Austrumvācijas aizvien biežāk
pienāk ziņas, ka tur noris drudžaina
gatavošanās pad>mju pavasara ma­nevriem,
kas sāksies aprEI. Zaksljā
koncentrētas lielas karaspēka im
tanku masas, kas aizņem visas brī­vās
agrākā Hitlera armijas kazar­mas.
Ļoti pastiprināts garnizons
Drēzdenē-Neištatē. Mazākas pilsē­tas
Drēzdenes apkaimē, kur agrāk
nebija neviena sarkanarmieša, ta­gad
karaspēka vienību pārpildītas.
Liela rosība vērojama arī agrākajā
vācu lidlaukā Nikernā pie Drēzde­nes,
kas kopS 1946. gada stāvēja
tukšs im pamests. Līdzīgas kaŗa-spēkas
kustības un koncentrācija
notiek arī Meklenburgā. Ir ziņas, ka
manevri notp^s Zaksijas, TMngijas
un Meklenburgaš tdpā.
B • • II i l i n I I
Bejšifa trīs dienai
varēs mdbiliict
vīru
Militārās aprindas Briselē paskaid­ro,
ka pašreiz: notiek IpaSa plāna
apspriešana, lai Beļģijas armijā va­jadzības
gadījumā trfe dienās varētu
iesaukt 350.000 pilnīgi apmācītu un
karam sagatavotu viru. Miera laikā
beļģu armijā ir tikai 58.000 vīru.
Minētais plāns izstrādāts ar tādu ap­lēsi,
lai to varētu iedzīvināt jau pēc
6 mēnešiem. 3ā gada bedgās Beļģiju
apjozīs radara sistēma, kas brīdinās
no katra iebrucēja. Pēc pirmā jū­lija
Beneluksa valstis paredz ražot
ari turboiznlclnātajus pēc britu l i ­cencēm.
Holande izgatavos lidma­šīnu
ķermeņus, bet Beļģija motorus.
Tuvākās dienās ,aizsapdzn)as minis­trija
iesniegs beļģu parlamentam
lūgumu palielināt militāro budžeitu.
as PAVASARA VĒSMĀS 6ŠtA tJN VĪNE
Palīdzēt latidUsi, kas deS trdkumu,
amerikāņu tautu radio runā sestdien
aicināja prezidents Trumens. Svēt­dien
visu konfesiju baznīcās notika
ziedojumu vākSana.
Atstājis savu posteni un atteicies
atgriezties Budapeštā Ungārijas I Oslo pdlsētei parki militilrft ka« lun vēl vairāk paMināsies austrieSu
sūtniecības pirmais sAreitars Iton^* pella ik pārdienas ip^ē mūziku, vis- slāpes, turklāt jau tagad viņi nedzer
No Itālijas valdības viņi Ifldais biežāk vlegU rotaļīgus gabalus un vīnu. b^^
azila ti^ipa?. slavui dejas. Norvēģi pa^āv, pā-ļrālOdenl Vainīgs pie tā gan nav
Pret VUdaia IzraidHana no Ce- klauiiās bridi un tad dodas tālāk, pavasaris, bet SUiņu trūkums un
dioslovakljas britu valdība iesnie- viņi nesaskata nekā militāra Šādā na cenas.
gusi Prāgar asu protesta notu ko mūžicēSanI. Uikrakstu stendos pie- Ari bez vīna vlniefll nav patau-čechu
valdība norai<Hjusi, paskald- dāvā dienas avīzes ar ziņām par dējuSi nekā no sava sirds viegluma
rojot, ķai VildaSs ne vien spiegojis, notikumiem paSrelzējI satrauktajā ļ un papilnam izjūt pavasara tuvumu,
bet arī atbalstījis valtlj naidīgus ļ pasaulē. Norvēģus tas interesē pa- Vīnes ielās ir daudz vairāk gfij«}u
elementus. visam maz. Taksaritetra ioferis, kār- nAā ziemā, un tie ndeup nesteidzas.
Ar aiigstu $.y^ zhnl Ungārijas tības sarp vai Ierēdnis — neviens Tā vien liekas, ka Vīne ir vienīgi
valsts prezidents apbalvojis padomju no viņiem nevēlas dzirdēt par polī- pilsēta pasaulē, kur laika diezgan,
prof. Vārgu, kas pēc tautības ir un- tiku vai militāriem Jautājumiem. Ja' kādā ielā labo tramvaja sliedei,
gars. Kara laikā vii>5 bija Staļina viau prātus aizņēmis pavasaris, kas tad stundām ilgi liels bars ļaužu
padomnieks saimniecn>as lietās, bet ir Osdo durvju priekSā. Vislabākā seko darbiem,
tad par „neboļgevistisķu izrunāfta- pazīme tam ir pilsētas 400.000 slēpo- Vīnes kino pagaidām vēl tflcpat
nos". ka kapitāliskajās valstīs tfiju, kas ar fanātisku dedzību cen- pārpildīti kā ziemā. Biļetes dabūt
krize nav gaidāma, Vārgu asi kriti- Sas izmantot pēdējo sniegu. Pa Ir grūta, taču patiesībā vienkārša
zēja un atcēla no augstiem amatiem. Kārla Johana ielu, kas ir galvenais lieta — tās īsi pirms seansa sākuma
Liekas, taj?ad viņš atol rehabilitēts, satiksmes ceļš Oslo, pēc pulksten par di«r. vai trīskāršu cenu Jtoopērk
Speciālus kurjerus no padomju pus fietrlem pēcpusdienā slēpotāju ple melntirgotājiem kino leejaa
militārās pārvaldes katru dienu ple- bari gāžas uz stadju, lai dotos uz priekšā. Ilgu laiku biļešu trūkums
ņēmis un nosūtījis agrākais Vācijas HolmenkoUenu. kur var sastapt pat bija liela mikla. Tagad atklāts, ka
vēstnieks Maskavā Nadolnljs Godes- 78 gadus veco karali Hfikonu ar pat Ierēdņi un valsts darbinieki no-bergas
apspriežu laikā, paskaidroja dēlu, vedeklu un visiem trim maz- darbojas ar kino biļešu spekulācija.
Hesenes brīvās demokrātu partijas bērniem, ļlai pleoelnitu kādu lieku šiliņu, Vl-prlekšsēdis
EUeŗs. ^ ^« ^ Slēp<aMias dēļ vēl klusākas klu- ^ ^ ārkārtīgi soUda un šai
Rumānijas bU. karaļa Mldiana LuSa,*T^ samērā mierīgās Oslo h ^ ^ ^ a neiejaucas. Jo pārliecina-laulātā
draudzene Burboi^u-Parmas izpriecu vietas Spilgtākais m vis- pavasarī ildz ar pirmajām la-princese
Anna sestdien Lo«annā vairāk anm^iatals n^ l f t k f i k Pa^n kino patukšosles paši no tevis,
dzemdēja meitu, kas sauksies par genbuen Wdz šim brīdim, laikam, nav tālu,
princesi Margaritu. I durvis pus vienos naktī un nav ^^^^ '^^^ P*^^**'
daudz tādu, kas vēlētos līksmot vēl 2?™^ elegant^ pavasara modes
ilgāk. Norvēģi labāk nododas slē- ^J^^^ zaļumMn cmA
t)oSaaai nekā dejai, kādēļ iet la&us P»^^? ņebēdlsJ^zUas un vēžu aarka-gulēt,
lai atmostos svaigi nākamai ^^i^i, vien plauks ari
Tf«H y.A.^^.^ru n.^.m^,. nniTfWww I ^^^^^ Varbūt tādēļ amerl-lP^^ ^^•vas krastos.
Kad līdzšinēja Momju polītbfa^ htāņi saka, ka Regenbuen deju ka-
Sm^ir^rjRm SrS?.^<i?nrJ^J^^^ bet gan tā It kā mūziķi ^r^?u^J^ w^ '^^^ svētdienas skolas. Tbties
* 5* ^ir^ iT^ dzēriienus var baudīt dažādus., un
hdzekM. Padomu valdības of^ozsLisleclenltS^^^ akvavfts, ko dzer
JzvesUJar sestdien p^^^ Mas- L ^ l ^ Labākais akvavfti
kavas Patriaŗcha AļdcseJa W vwt8 līdz Svāte-mu
pareizticīgo baznīcām visā pa- ram un atoakal
saulē sākt tniera propagandu, Po- no •«m^«t,*^^«uw ^•,..1.1 ^^«1^» ^® ^« laikrakstu
lītbirojs pēkšņi atzinis baznīcas Me- L,}^?®^^ vairs nekad negri-lo
nozīmi un licis ar Alekseja muti «ai uivl ^hi dzirdēt. Sl savāda sandesta piiw
to pasludināt ticīgajiem ,.pāri vifi§m|Pavfl^annak silts un saulains laiksļ^ņ^jg ir vārds, kas pēdcara ga-robežām
m zemēm**. Uzsaukuma • dos kļuvis par nepatikas jēdzienu —
beigās patrlard^ aizstāv domu par PIRMĀS OFIGIĀLSS ZIŅAS PAR »austerity*', vienkāršība, skopa tau»
miera konferenci, kas būtu sasau- fiONCENTRlcoAfi MOMRTNfiM P^^i sp&rtanlsks dzīves vei<b. Ottii
cāma Parīzē vēl šopavasar. | - ^ ^ " ^ ^ ^ A ^ " ™ vietu Interesantajā leksikonā ieņem
Amerikāņu mlUtārfi valdība pu-„plespledu saimniecība'* rei^. kar-i
KRĒMUS ANGAZfiJIS ARĪ
MASKAVAS PATRIAROHU
Ae
No granīta iegūs atomenerģiiu
. Atomenerģija jau dņz būs lētāka
par ogļu vai naftas doto dzinējspē­ku,
ziņo „Science Digest** no ASV.
Kā zināms, vēl nesen Vašingtonā
paziņoja, ka atvēlētas mdlzīgas sum-itm
jaunu pētījumu laboratoriju ie­rīkošanai,
lai konstruētu praktiskā
dzīvē lietojamus atomenerģijas mo­torus,
pirmām kārtām gan iziveidojot
flotei un aviācijai nepledeSamos
dzinējus.
Lai gan nekas tuvāks līdz šim par
^ielu, no kuras cer iegūt atomener-bēglē
- ^0)ir
•olljas žWfj
1^
Iši
8
aresta
Krievi izgudrofusi arī
telefona stabus
Nebeidzoties Padomju Savienības
dažādo zinātnisko un politisko insti­tūtu
apgalvojumiem, ka visu, kas
pasaulē moderns vai labs, Izgudro­juši
krievi, amerikāņu lielie laikrak­sti
sastādījuši sarakstus, ko īsti ģe­niālie
māmuļas Krievijas dēli devuši
pasaules attīstībai.
Saraksts, ko iespiež „Herald Tri-bune",
sastādīts alfabētiski un sākas
ar „Adding machine" — skaitāmo
Tnašfnu un anestēziju un beidzas ar
telefona stabiem, kas arī esot krievu
izgudrojums. Pat tik vispārzinā­miem
atradumiem kā Edisona elek­triskai
spuldzei, lokomotīvei vai mo­dernajam
radaram krievi nekaunas
pievienot savus apgalvojumus, ka
sen pirms rietumniekiem šie zināt­nes
un technikas sasniegumi dzimuši
krievu smadzenēs. Pavisam intere­sants
ir izskaidrojums, ar kādu pa­domju
prese un radio pieiet šai
problēmai lūk, krievi gan visus
šos modemos dzīves piederumuis
esot savlaicīgi Izgudroduši, bet neesot
varējiL^i izmantot, jo cariskā Krie-
^ja bijusi . rūpnieciski atpalikusi
zeme un kapitālisti nesodīti varējuši
izgudrojumus krieviem nolaupīt un
realizēt savā zemēs — Anglijā, ASV
vai Vācijā,
ģlju šim vajadzībām nav minēts, var
pdeņemt, ka līdz šim lietotais urāns
nebūs tas avots, no kā atbrīvos
atomārās sabrukšanas enerģiju.
Urāns ir samērā grūti iegūstama
viela, kas atridas t&ai dažās vietās
pasaulē, starp citu, visai maz tādu
atradņu atklāts ASV. Bez tam urāna
atomu sabrukšanu jāregulē ar visai
dārgām palīgvlelām, kas nobremzē
pārāk straujos neutronus, lai no ilg­stošās
enerģijas avota pēkšņā ķēdes
reakdjā nerastos atombumba un ne­notiktu
eksplozija. Sis bremzes ir
smagais ūdens un absolūti tīrs gra­fīts
abas sintētiski radītas vielas
ar augstu pašizmaksu. Tāpēc līdz
šim no urāna iegūtā enerģija bija
dārgāka kā ogļu vai pat benzīna ra­dītā.
Bet pēc „Science Dlgest»» at­klājumiem,
ASV izdevusies citu, sta­bilāku
elementu atomāra pakāpe­niska
saskaldSana, kas lētāki un Iz­devīgāki
par urānu. Pirmā vietā
minams radioaktīvais elements to­rijs,
kas atrodams zemes virskārtā
praktiski neierobežotos daudzumos.
Katra tonna granīta— laukakmens
satur 5—15 gramus torija. Ar šādu
daudzumu atomāras sabrukšanas
procesā iespējams iegūt tik daudz
enerģijas, ka varētu segt vidējas
pilsētas vairāku nedēļu elektriskās
strāvas patēriņu. Vācu atompētniekl
pārliecināti, ka amerikāņu atompēt-niecības
centrs Los Alamosā jau vai-rāk
par gadu izmēģinājumam dar­bina
«torija krāsni", kas sirādā bez
smagā ūdens vai dārgā sintētiskā
grafīta. Līdz šim ASV zinātnieki tī­šām
esot klusējuši par saviem sa­sniegumiem
torija skaldīšanā, b^t š
problēma esot jau pilnīgi atrisināta
un drīz lurāiiu vairs lietojot tikai
atombumbu vajadzībām, kur nepie­ciešama
ļoti strauja sabrukšana un
pēkšņa enerģijas atbrīvošanās. Mie­ra
vajadzībām urāna vietā nākšot
daudz lētākai*; un Visā pasaulē vien­mērīgi
sadalītais torijs kā vislētākais
cnerģijao avots.
Ienīstākie iedzieni
Anglijā
Vairāki pazīstami angļu žumfilisti
sakopojuši Anglijā visienisti&os
bllcfjufil Berlīnē plrinoreiz oficiālas tīšu sistēma; tālāk seko: ienikttmu
Jaunas naudas zīmes krievu Joslai pi>&ii par konc^trfi^Jas nometnēm nodoklis, rīkojumi, krize. formulārs,
pašreiz iespiež Lelpdgā. Reaģējot uz Auslirumvācija. Ste ziņas iegūtas no vienkāršais cUvēks, satlksmef par*
„ostmarkas** izņemšanu no apgrozi- Personām, kas vai Pu atlaistas ma-ļ kāpējs, rādja, propagandas karš, re-bas
Berlīnē, padomju i^tēdes nņ- Jas, vai kuŗōm izdevies l23)ēgt. So-ļ ģistrāclja, idctls. kontroles, aizstājējs,
lēmušas pārveidot ari savu'valūtas prid padomju Joslā Ir 9 Uelas kan- melnais tirgus, bāz tam teikuma
sistēmu, vispirms samazinot austru- ^^^J^. nometnes, to vidū ari ,4nums ļoti žēl, bet Viidžinljaa
mu joslā apgrozībā esošo naudas Būdi«!ivalde aīpmēram ar 9000 ie- garešu nav** un bddzot ari Rita Hei-zīmju
kopvērtību no 4,1 uz 2,3 mll- «loa'^Jiem un Zaķsenhauzena ar vorte. Angļi nepacietīgi gaidot to
jardiem marku. ^^OOO. Kopš 1945 gada caur kon- dienu, kad šie nīstie vardi pazudu
Spēcīga viesuļvētra sestdien pl(»I- centrtdjas nometnēm IzgāJuM valrfik no ikdi^as leksikona.
Jusles Savienoto Valstu dlenvidrie- «eki 100.000 vfidešu. Pierādījies, ka Interesanti būtu, Ja kāds papOlē-tuimu
štatos. Kāda Sādža pilnīgi sa- nepiietiekamas barības dēļ pirmajos tos sakopot jēdzienus; ko ntet par-grauta.
Nogalināti 40 cilvēki. fados mirusi apmēram puse ieslo- vietotās personas; jBšaubās, vttl
Noskaidrot pUnlgu Dr. Adeimnera 52^*0. Vism 80.000 vādeSu krievi angļu leksikonā kāds no tiem būt»
runas tekstu Svdcē iMitu valdība | deportējua uz ftidomju Savienību. »atrodams,
uzdevusi savam sūtnim Bernē. Ade-nauers,
kā zināms, pag. trešdienā
apgalvoja, ka bez noteikumiem ka-oitulējusl
vācu armija un nevis vfi-cu
tauta. So runu Londonā uzācata
par naidīgu sabiedrotajiem.
PrusUas princis' Angust$ 82 gadti
vecumā miris kādā Stutgartes sUm*-
nīcā piektdien.
Cofurtdaļa laivas garuma Iziķiŗ
Kembridžas uzvaru
SVeiDIENAS SPORTA NOlmUMI
^ar puma tiesu" —* tikai ar lai-i^
ir^'^dj^ skalstmna karalieni!J^^fJ^SSi^^^^^^An^^^^
Inge Lēvenšteina, kas 19. maijā Pa^
rīzē ar citu valstu daiļavām sacen-tl?
les „Miss Europa 1949" titula dēļ.
Fašinga sekas Svābljā esot vene**
risko slimību pavairošanas par 70
proc., kādā priekšlasījuma Svābmln-dienē
konstatējis apriņķa ārsts Dr.
Heb^ I
825.000 spiegu
un aģentu ASV
Tautas pārstāvju nama pretameri-kāniskās
darbības apkarošanas ko­misija
pagājušajā nedēļā publicējusil
paskaidrojumu, ka pašreiz Savieno­tajās
Valstīs darbojas tūkstošiem pa­domju
?un amerikāņu spiegu. J ā i e ­ņem,
ka daudzifem spiegiem ir saka^
ri ar F^adomju Savienības vēstnie­cību
vai Apvienotajām Nādjām, Ka­ra
gadījumā apmēram 825.000 per­sonu
cīnītos pret valsts drošību^
veiktu spiegošanu un nodarbotos ai'
sabotāžas aktiem. Sle skaitļi Iegū­ti
no amerikāņu krimlnālpolldjas
FBI direktora Edgara Hūvera. Paš­reiz
Savienbto Valstu komūnlstui
partijā ir 175.000 biedru. Pēc pašas
partijas centrālkomitejas apgalvoju­miem,
katram biedram vismaz 10
personu apsolījušas atbalstīt mark­sisma
iim ļeņinisma idejas un dar­boties
saskaņā ar partijas norādīju­miem.
Komisijas publicētajā brošūrā, ka^i
saucas «Spiegu starmešu gaismā", tā­lāk
teikts, ka šobrīd aģenti sa\ni dar­bību
koncentrējuši galvenokārt iiz
atombumbas nosl^umiem. Komisi­ja
bez tam ieguv»isi informāciju, ka
spiegiem luzdots vākt ziņas par 20
dažādām kategorijām, kas saistās ar
valsts aizsardzību; Ir pierādījumi,
ka padomju aģentiem izdevies iegūt
slepenu informāciju par amerikāņu
aviāciju, zemūdenēm un kapa rūp­niecības
ražojumieni.
populārāko universitāšu Kesnbridžas
un Oksfordas starpā uzvarēja pir­mās
adrētāji. Gandrīz četri ar pus
Jūdzes garo distand Temzfi Kem-bridita
drāmatl^ dņā veica 18:57
min. LIdzSinējaa 08 sacensībās tā
guvusi 91 usvaru, Oksforda uzvarē­jusi
43 rebses, bet rdzl sacensība
beigusies neizšķirti Sacensības tā­pat
kā aBaž izvērtās par īstiem
ta\itat svētkiem, ko abās upes pu­sēs
iMĀkatUās tūkstošiem angļui
kas šo notUnimu nemainītu ne pret
ko dtu sporta dzīvē. Līdzās tradl-djSm
šoreiz aacenslba notika ari
progiresa zīmē, —* pirmo reizi to
pārraklija televizijaa ceļā, un pb^
raidītums izdevās Ueim - Tajā
paša laikā sensādju aagādāja Ang*
lijas tubtola kausa i z c ^ kur ce-turtdlaļfināla
spēlē otras Mgas vie­nība
Ldcester aty 8—1 uzvarēja
pkmi^ ligas vadītāja vietā esošo
PcstBnoutih, kvaliticējotles kausa
izcīņas fināil«n. Otra sacensba pa­gājušā
gada kausa itzvarētājas
Mandiester Uniited un Wolver^
hanq;)ton Wanderers ttarpā beMzās
1^1 neizšķirti m tiks atkārtota
n&amaja sestdleaal. — Dlenvidvfi-djas
futbola meistarība par pār­steigumu
šordz gādāja tabulas
prieii4pēdēja vieta esošā BC Augs-burg,
S—2 uzvarot Stuttgarter
Kidcers. Kidcers Offenbach, panā­kot
gan tikai (M) neizšķirtu pret
FSV Frankfurt. mdstartltulu to­mēr
sev jau nodrošinājis. Pārējie
rezultāti; VfR Mannheim Sdiwaben
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVĀRDU
MIKLAS ATRISINĀJUMS
Līmeniski: 2. Melodija. B, lUrūsa. 9. DP.
10. Oņ. (opofls). U. sātans. 13. Paldies!
16. Sapnis. 18. Sc (skandifs) 20. Ir. 21. Snī­pis.
Zi\. Ab. 25. Tektasa. 27. Klēpis. 20. pp
(pia&issimo). 30. Ra. 31. Ķfirnes, 33. Aus*
triļa. ^ Stateniski! 1. Kāpa. 2. Mvrds. 3.
Es. 4. LSses. 5. DDT (par to Šveicietis Dr.
Millers ld4a. j . saņēma Nobela prēmifa).
6. Icatnlba. 7. Āpsis. 8. Kopa. 12. Asas.
14. Lucifers. 17. Ir (Iridlļs). 18. Sn (stan
num). 19. Riti. 21. Sak^a, 22. Set^ki. 23.
Aitra. 24. Laps. 26. Spēt. 28, Pat. 32. Ejl
Augsburg 4 - 0 » Baye:ii MūndMH
VfB. Mūhlburg 2 - 0 , 1. FC. IKten-berg
1880 Mūndien 8 - 0 , VfB Stutt*
gart FC 05 Sdiweinfurt 9-4), BSIH
tradīt Frankfurt 1 FC. Rddeldietan
2 - 1 , TSOUlm - SV Waldhof W .
— Pēc trīs mēnešu uzturēšanai
ASV sestdien Vācija atgrtezies vācu
smagā boksa meistars Hdni ten
Hofa, neguvis iespēju vlrt iajā
laikā uzstāties kādā dņā. - Ba*
vfirijas mdstarsadkitēs meSa
skrējiena 8000 m distancē uzvarēja
Kaindls 10:17,0 min., bet 7000 m ie­priekšējā
gada meiftara Ebeddns
28:86,8 mia
HANAVAS BU^ETROLISn
ZAUDĒ
Nelltatē Blt Mālimŗgaf 20. «arti vltiojas
Hanana TMCAt basketbolisU tm lalda te*
nisisti. fioreif netitatMi manSēJfis par ne*
Hū HanavS pledilTOto utdiltumt, panSkot
vjīal atigstn 78:38 «mm. Pnslaika 27:16.
Neiltatei TMCAt flenH»! apelēja Iīcnbergs
(41 p.n, Cauna (tO>, Merlelnskii (Ķ Vtiss
(3), Ncparta (2). Treimaila. (2). Hanavaa
vUmftS^OIlņg ( h, Preji J 8 , Žetdaka (12),
ada, Ktift, Zilfelda <Mi OnmdnIU.
LATVieSU MEISTARSACĪKSTĒS
ZVIEDRUA GALDA TENIS;!;
Eskilstunaa TMCAt tarlkoJuBl 10. no 20.
martā noriki otrfit tttvieln meittartacncstes
^Ida tenitl Zriedrijl. Nepitdaffļlt pie­teikta
^Upulat tporta*' fIeĀba. Ut tatensl-baa
tomēr ritinftiās ļoti tpraifl, loreii
tttļrtēfa HlJBPOrtētfi?' tpft! Paejtle, Vtfde \m
VItananit. Pirmo 8 vUti 1t|Qvē|i atņēma
tktittM niemiņat talvat n diplratu, Mr
ko patfIcTba nākat ta^n tarikotiiitai. &
ceņsibas bija arf labi oreanliētat.
VIrieSn Tienspēlē «mrējn K. Pitila. pit-
•dcot turnīra caitl Vikmani 21:13; 21:13,
Veidi 23:21; 2UIU Vieullņn 16:21; 21:1^
21:15. Pret Raubēnn Pae^t pirmā tneendbl
taudēja 17:21; 21:23, bet Hnātd pirmā gā­jienā
ofvarēfa 21:16 nn 21:13 vn o»ireif
22:20;16.21-,21:14-,21:10. Otri vietā lertadoJSt Jagfijulfi sada meittars Ranbēnt, 3. Viegl^
. Veida, 5. Vikmanit, 6. OlechaofiēTz
Zemdesa. Vlriein divspēlē ttznrēja Ri«*
bēna.ar Veidi, pflrspējot ctrftt «iatu itsw?ē>
ļttt PaecU ar Vlkmanf 21:18 m 21:17. Tra­ļa
vieta ierindoļāa Vie|Uņi ar OltelinofIēiL
Sieviešn aaccnsibfl nmrēja Fanija filrone,
pārspējot otrfit vietaa ieguvēja Veltn Olcfce-novi6n
18:21; 21:17 nn 21:17.
nina, 4. Laima Cekula.
Vlei
a. 9lift Ķē-lenlbu
vērtējuma uzvarēja StokkHmaa
LSB (Raubēna, Veide, Zemdegt), 2. Kia" (Paegle, Vikmanis, BelēvTca), t Eakil-tttoas
YMCa (Vitgliņft, Oitclttoviēa. dl*
rons).
«A. Graudiņi