Bavarijas Latviesu vestnesis, October 29, 1949

              SMUlea. IMS. g. tt. oktobil
• »
Nr* 104 (328) 1949. g. 29. oktobri.
Ar ttitort parakstu vai l0lclfi}iem pa-tikitftajoft
rakstos mtiktas domas nav
Katri zioi redakcijas domas
i n • I II .1 I . ' "•
Pieci gadi bez
dzimtenes
i^. . Visos ceļos un likteņos k)Qmos
Jutlsim: asUifs, mokSs un dūmos
Mftjmums degoSais Kurzemes krasts.
V, StrSlsrte
• Rlecl gadi aizgājuSl kopš tā augu-
Ita, septembra, oktobra un novemb-
|a, kad desmitiem tūkstošu latviešu,
jaņfmuši niecīgu daļu savas mantl-pas
un dzimtenes putekļus uz cepu­res
pialām, atstāja aiz sevis degošo
Latvijas kraitu, dodamies trimdā.
Atstāja; lai, kā p ^ i domāja un lab- Srfit klausījās citu mierinājumus,
rfe atkal atgrieztos. Līdz šai dienai
tas nav piepildījies.
Mi» mSdzam teikt, ka grdts un
bargi l9iks mums bijuši šie pieci ga-
4i> kāl iedragājuši miesu un garu,
tet taa tomēr bijis viegls, salīdzinot
|r tām nelaimēm un pastāvīgajām
briesmām^ kas diendienā jāpārdzīvo
mSsu dzimtenē palikušajiem un tur
•ēl atlikušajiem tautieSiem. Kāda tur
ir d?Ive — tas vairs iiav jāatkārto.
Ūn tad padomāsim, KI Šeit, trimdā,
muma bija un vēl tagad ir prlekš-iķnlgai
latviskas skolas^ brīvi teātri,
brīva māksla, brīva prese un daudz
Ķļ$ cits latvisks un nesagandēts —
m neatkārtotu to, kas nesen teikts
a9 lielākās lat-m
iftttim ga^
, ka tagad, kad
«akarfi ar Rietumvāci
fliļtt trimdas koloni;
alem. Vai nav dīvain
veselus piecus gadus mums nav
dzimtās somes zem kājām, mēs esam
varējuši šeit pašu vidū radīt garīgo
datmtenĻ bet boļševiku un vāciešu
Olmt»9tttf« Latvijā mums lielumUelo
tiMtt bija atņemta garīgā dzimtene.
Titfi pata liktenis tagad ir viņiem---
t » tiatvijas zemes.
Md8ļ, lai gan mēs esam taisni un
aatelsm pārbaudīti — skrlnlngi, no-mēmu
pārvietošanas, blj. karavīru
i^ajlsanas, ģimeņu šķiršana izceļojot
un daudziem drauds palikt nabagu
maizi Vāellā — mēs tomēr neva­ram
nepateikties rietumu valstīm par
tlam vianteitējiem dzīves apstāk*
}ilin un DP HtituIu'V bez kā daudzi
M mums diezin vai nebOtu aizgājuši
bo)t.
m%tm yi<dm ;itgiiv\i!ft dāvii
Itgtii? l i l i n t e n l i b « kuras mBs
Vlpir u^ nevarēsim pilnvērtīgi dz^
V6t, par mtims pasaules varenie pat
dtoidakārt vairījušies runāt, jo daudz
llaiāku problēmu dē) tas esot neiz-divtglvbat
ar! šajā zlņā^o pieciem
trimdas gadiem daudz kas .mainījies.
Kivten mēs pali, bet art citi sāk
akaidrāk saprast, k a nevar būt brl**
vai Hropas un brIvas'pasaules/Kaut
gan mūsu valsts vārdu briitem aiz­mirst
un noklusē, pavisam pazust
taa nevarēs, kamēr pasaulē vai nu
uzvarēs taisnība un demokrātija, vai
ari Ies boji.
Tagad latviešu lielākā daļa atstā]
alt muguras plecus trimdas gadus
Vloljfi un iekārto mājas vietas jau­nos
krastos šeit pat Eiropā, Austrā­lijā,
abos Amerikas kontinentos. Vai
mēa dodamies uz turieni kā emig­ranti,
kas samierinās ar savu likte**
ni| rauga ērti un patīkami Ieaugt ar
garu un miesu jaunajā dzīvē, vai kā
latvieši un latvietes, kas gan pie­mērojas
patvēruma devēju dzīves
kērtībai, prot tencināt viņu laipnību
un palldsubu, bet nebeidz atgādināt
aava$ tautas postu un nodarītās ne-talSfilbasT
Mēs esam vienīgā dzīvā
latviešu tautas saucēja balss pasau­lē/
Vat ļausim Šai balsi] apsīkt un
Izskanēt tukšumā? To nedrīkstam!
Nesen māc. J . Laupmanis, kas
daudz pūlējies, lai pavērtu latvie­šiem
durvis uz ASV, redakcijai rak­stīja:
„Atsauksmes par laviešiem v i ­sur
ir ļoti labas, par to es esmu
lepns/^ Un citā vēstulē no ASV kāds
draugs raksta bez frāzēm un izlik­šanās:
,i$e daudzi mūsu ļaudis krāj
naudu automobiļiem, un tas ir labi,
jo be:^ auto cilvēks te i r kā bez kā­jām,
bet viņi aizmirst ciņu par Lat­vijas
atbrīvošanu. Viens pat brīdinā­ja,
lai pārāk daudz nerunājot par
Sim lietām ar amerikāņiem, jo KO-J
mūnisti varot uzsūtīt kādu nēģeri,
kas izdzēš dzīvību, t^aldies, baidījies
neesmu, runāju tikai mierīgi tālāk
tmrādu uzņēmumus no Baigā gada.
Iespaids liels." Tātad kā ar darbiem,
t ļ vārdiem varam darīt daudz, un
iĶ Ir mūsu saucēja balss.
Ja 8os piecus gadus, būdami tikai
maza tautas daļa, esam pārdzīvojuši
gandrīz garīgi neskārti, tad mums
jābiļt sagatavotiem, lai to spētu arī
nfiķļpimos piecus, kas arī varbūt vēl
būs jāpavada bez dzimtenes. Mums
ari jaunajSs mājās, kur būsim pā­viem
izkaisīti, jārada garīga dzim:^
tena^ kaut vai savas ģimenes vidū.
CJņu par dzimteni Izcīnīsim visās
pasaules malās; kur vien ducis lat-vl^
v, dibināsim savas biedrības un
svētdienas skolas, un kur un kā vien
Iespējams, runāsim un atcerēsimies
Latviju un tas pagātni. Tas gan ne­dos
nekā citiem, bet mums pašiem
V Augustā un
deportōciias
Brīvības pieminekļa zvaigznes tagad sarkanas
Dānijas latviešu inform^cijfs biļe­tens
xiņo, ka Dānijā pēdējā laikā no
dzimtenes saņemtas vairālcas necen­zētas
vēstules. Tajās ziņots par jau­nu
deportāciju vilni no Latvijas i . g.
augustā un septembrī. NKVD kara­spēks
izdarījis plašāku akciju pret
latviešu partizāniem Saukas apkārt­nes
mežos, Augšzemgalē, un divos
pagajstos d.eportējis visus iedzīvotā*
jus, neievērojot viņu tautību. Dau­dzi
iedzīvotāji deportēti ari no Si*
guldas, un šo deportāciju iemesls
esot it kā NKVD ārzemju aģentu
„skolā", bij. Rakstnielni pili, noti­kušā
eksplozija. Bez tam no kādas
lielas fabrikas Elgā, bez iepriekšēja
brldiiiājuma, darba laikā aizturēti un
aizvesti uz lekškrieviju ap 100 tech-niķu
un strādnieku.
Latviešu tautas pretestības cīņa
pret apspiedējiem turpinās. Lauku
apgalbalos partizāni gan akcijas iz­dara
tikai nepieciešamības dēļ, Jo
NKVD vienmēr atbild ar apkārtnes
iedzīvotāju deportācijām. Toties li«w
lakaiās pilsētās ik dienas notiek sa-bptāiSas
akti* Augustā uzspridzināta
kāda krievu pulkveža vasarnīca Me«
žaparkā.
Vairāki latvieši, kas no Dānijas at­griezušies
Latvijā un visu laiku sa-raksiījfis
ar Dānijā palikušajiem pa*
ziņām, tagad vairs neatbild.
iZVledrijas Latvju Vārds ievietojis
sarunu ar kādu vācu kara gūstekni,
kas vēl Jūnijā bijis Latvijā, un, vi^*-
dīdāms transporta mašīnas, apmejk-lējis
daudzas mūsu dzimtenes pilsē­tas.
Vlnš stāsta, ka puse Rīgas le-dzīvptfiju
esot krievi, un pēc viņa
domim arī visās atbildīgākajās vie­tās
sSŽot krievi; tikai vinl apdzī­vojat
vasarnīcu rajonus ap Rīgu. Rī­gas
tilti atjaunoti, nodarbinot galve­nokārt
Vācu gūstekņus, Jaunais tilts
no jValdemāra Ielas gala esot tei-cams,
bet koka konstrukcijas. Arī
Ķeguma atjaunošanā nodarblnStl vā­cu
jjūštekni. ^ Rīgas osta atjaunota,
lekārīgas izpostītajā rajonā c^ļ Ue^
Alfrēda Bērziņa
oktobri Blombergas latviešu
ļkomiteja sarīkoja bij^-isabiedrisko
Uetu ministra Alfrēda Bērziņa godi-nā$
anu< Svinīgo aktu ievadīja komi-tejis
priekšsēdis Dr. Karps* ar isur
sirsnīgu uzrunu. Tad bij. sabiedris*
ki kulturālā departamenta direktors
,» Labsvīrs plašākā runā apcerēja
jubilāra darbību aizvadītajos mūža
50 gados.
Jubilāru sveica un ziedus nesa no
Daugavas Vanagiem plkv. Plūma^
nis^ Mērbekas teātra saimes aktieri
Sabērts un Zīlava, to pretestībasku«
stibas plkv. Osis, VMCAs ^ Ka-ņeps,
Alzsafgu palīdzības biedrības
*— Mednis. Rakstiskus sveicienus un
sirsnīgu dievpalīgu jubilāram bija
sūtījis archlblskaps prof. T. Grīn-bergSi
bīskaps Rancāns, prot Kun«
dziņS, sūtņi Orosvalds un Tepfers,
ministrs Camanis no Romas, pulk­veži
Janums, Lobe, Plensners, Krī-pēns
un daudzi tautieši no Zviedri­jai,
Anglijas un Vācijas, Aktu no­slēdza
koncerts, kurā piedalījās A.
Pulciņa-Karpa, Cellists prot A. Ozo­liņš
un vijolnieks V. Ruševlcs.
Pēc oficiālās daļas prāvais draugu
pulks pakavējās pie glāzes tējag un
tradicionāli aizsardžu ceptā dzimum­dienas
kliņģera. Ai­tas
var būt vienīgais spēcinātājs se­vis
saglabāšanai.
Laiks ir pagājis neticami ātri, var­būt
vēl ātrāk tas ies nākamajos ga­dos,
fiziskā un garīgā ziņā daudz
grūtākos apstākļos. Lai cik mēs, ma­zums,
pasaules lielumā varam ie­spēt,
arī nākamos trimdas gadus
niums jāmēģina dzīvot tā, kā to sa­ka
mūsu piedzīvojušais sūtnis Romā
prof. A^ Spekke: „Mēs, latvieši, ta­gad
svešās malās stāvam smaga un
nežēlīga pārbaudījuma priekšā. Ek­saminatori
mūs nevaicās: kādēļ, kā?
Viņi mūs vaicās auksti un mierīgi,
vai esam spējīgi un cienīgi'pastāvēt?
Vai spēsim noturēties starptautiska­jos
brāzmainajos vējos, vai pratī­sim
saglabāt savu garīgo spēku un
nostāju un savu personisko tautisko
lepnumu apstākļos, kad dažam labam
mazdūšīgam grūtos brīžos šķiet, ka
nu viss pagalam. Sis pārbaudījums
mums nesīs daudzas smagas st\m-das,
bet tas mūs ar! cels un jau ceļ
daudzu spriedēju un lēmēju acis, jo
īsto raksturu parāda tikai piemeklē­jumi,
tāpat kā īsto cilvēka dabu rā­da
lieli varas brīži, kā to dzirdam
senajā grieķu sakāmvārdā."
Pieminot tās dienas, kad pirms
pieciem gadiem atstājām degošo
Kurzemes krastu, liigsim no Dieva
spēku, lai nākamie trimdas gadi
mūs nesalauž, bet stiprina tam lai­kam,
kad mums mās b r ī v ā s Lat­vijas
krasts. Arv. BolŠteins.
1as ēkas flotes kara skolai, kādai jūr­niecības
pārvaldes iestādei uc. Opera
pibiīgi atjaunota. Centrāltirgus di­vas
sagrautās balles^ v^ļ tagad ceļ.
Pavisam atjaunota vēl neesot ari Ro­mas
vicfsnīca un pasta -nams. Brīvī­bas
pieminekļa zvaigznes tagad esot
sarkanas. ?
Valmierā postījumi izlaboti, Cēsis
pilnīgi veselas, turpretim Jelgava vēl
pavisam postaža, Bauska pusposta-ža,
Daugavpili un Rēzekne joprojām
ļoti nepilnīgi atjaunota.
BIJ. LATVIEStf KARAVĪRU
PALID2IBA8 SBKCOA ABĢBN-Pie
Latviešu Savienības Argentīnā
pēc jaunās valdes ievēlēšanas, kurā
ir A. Kļaviņš, Klāra Vītola, P. Gai­šais,
V. Gusts, E. Jansons, F. Pa-vulāns
un Marsels Bertolds, nodibi­nājusies
bij. karavīru palīdzības sek­cija,
kas savu darbību uzsākusi ar
ziedojumu vākšanu Invalidu un sli­mo
atbalstīšanai Vādjā; pasākumam
bijuši labi panākumi, (in)
EvJut draudžu priekš­nieku
un darbinieku
konference
Bercbtesgadeni Luterāņu pasaules
federādjaa atadīju centrā no 14.—22.
oktobrim notika latviešu ev« l u t baz­nīcas
trimdas draudžu p r i ^ n i e ku
un padomes locdcļu konfeftace ar
darbības virstemu Kāda nozīme mū­su
kristīgajai baznīcai ir IMeva pe­stīšanas
plānā. Sanāksmē-piedalījās
80 pārstāvji no visām amerikāņu un
tranētt joslas nometnēm. lielāko da­ļu
tie visi bija sirmi tēvi, kas jau
savā dzimtenē kalpojuši baznīcai 30,
40 un pat 50 gadus. Konferencē bija
ieradies sti mūsu baailcas v i r s im
ardilbUk^tt pnL Dr. T. Gbrtnbergs,
ar reftrttlem un praktiskiem p^o-mtem
pledaUjās prfiv. J. Ķullltls,
prot Dr. L. Bērziņā. Dr, K. BļllEtos.
doc F. Treljs, doa J. Bozoītlls, Dr.
iur. MOoibachs un mfie. Flebalgs un
Kramiņi. Bībeles stundās, daudzos
priekilasljumos un pfimmfis mūsu
draudiu darbinieki guva spSnis uz­devumiem,
kfidi tos sagaida viņpus
jūŗfimr-Jaunajas pagaidu mājvietas.
Konferenci noslēdzot, arehlbai&ps
norādīja,* ka mflau laikmeta Uelākā
nelaime ir tā, ka fsOvm vairs ne-apzinās
atbildību Dieva p r l ^ l par
visu to, ko dara, domfi un runā.
Jo liela.II atbildība ir baznīcas un
draudiu darUnleklm T«
IzceļofdJLi mantas muitosanas kārtība
Ventorlas Iransitnometne
Vāciju atstājot, katrs izceļotājs
drīkst ņemt Udzl DM 40.-. Perso­niskās
lietas un darba rīki vienai
personai nedrīkst pārsniegt DM
3.000.-^ vērtību, bet katram ģime­nes
locekUm DM 250.—. Sevišķi vēr­tīgu
prļekšmetu, piem., radioaparā­tu,
dārgu fotoaparātu, divriteņu uc,
piederība jāpierāda ar attiecīgiem
dokumentiem. Visi priekšmeti, ko
kāda ģimene ņem līdzi, jāmin no­metnes
oficiālas personas apstipri­nātā
sarakstā*.Saraksti iesniedzami
muitas pārbaudei, kur arī Jāuzrāda
vi^a tajos minētā manta. Neierakstī­tos
vai muitas ierēdņiem noslēptos
priekšmetus apķīlā, īpašniekam par
tiem izsniedzot kvīti. Vācijā jāat­stāj
priekšmeti^ kas sarakstā gan
minēti, bet ko pēc noteikumiem nav
atļs^uts izvest, taču, uzrādot attiecī-iga^
izvešana^ .aHaujas, drīkst ņemt
i līdzi arī šādus priekšmetus. Ja ga­dījumā
izceļotājam, nebūtu no no­metnes
līdzi īpašumu pierādījumu,
īpaluma tiesības var pierādīt ar lie­ciniekiem
uz Vļietas, pēc kam Ven-torfas
nometnes direkcija izsniedz
dokumentu, ko apzīmogo arī vietē­jais
birģermeistars; šādu dokumentu
muitas darbinieki atzīst un mantas
atļauj izvest^ (in)
stipendiātiem
Sajās dienās darbību izbeidza W.
S. B. (Worrd Student Relief) Orien­tācijas
Centrs HoenaŠavā. Skaistajā
Alpu pilī, netālu no Kīmezera, 49
DP studenti — ASV universitāšu
stipendiāti - kopš š. g. Jūlija mācl-zive
VILDFLEKENĀ archibīskaps prof.
Dr. T. Grīnbergs svētdien, 23. ok­tobrī,
iesvētīja jauno luterāņu baz­nīcu,
kas ceilta ari IRO līdzekļiem.
Dievnama projektu zīmējis archi-tekts
Mālmanis, bet izbūves darbus
vadījis inž. Briņģis. Pēc svinīgā gā­jiena
no pamatskolas uz Jauno baz­nīcu
Briņģis nodeva archibīskapam
dievnama atslēgu. Svinīgo dievkal­pojumu
vadīja archibīskaps Grīn­bergs,
bet koncertā dziedāja soliste
E. Kiršteina un koris diriģenta Mel-lupa
vadībā. Dievkalpojumā, kas no­tika
latviešu un vācu valodā, pieda­lījās
arī Luterāņu pasaules federāci­jas
pārstāvis O Bremers, Vildfleke-nas
nometnes IRO vadība un visu
tautību luterāņi, Pēc dievkalpojuma
baznīcā nokristīja pirmo bēmu-lat-vieti
Andri Andermani.
RĒGENSBURGAS latviešu nomet­ne,
kas gandrīz 3 gadus atradās Tan-na
kazarmju blokos, beidza pastāvēt
jau jūnijā, un pilsētā tagad vairs
palikuši tikai 53 latvieši, no kuriem
20 strīdā DP centrālajā slimnīcā. L a i
uzturētu sakarus ar vadītājām iestā­dēm,
Rēgensburgas tautieši izvēlēju­ši
3 personu valdi — L. Aveņu, J .
Kēmani un N. Priediti; nolēma arī
svinēt 18. novembri, rīkojot dievkal­pojumu,
referātu un koncertu. Sep­tembra
belgāR Kēnigsbergā likvidēja
arī lielo ukraiņu nometni, kurā vai­rāk
nekā 4 gadus dzīvoja ap 9.000
personu; pilsētā DP non^tņu vairs
LĪBEKAS Cerēila nometoen komi­teja,
atelsties Rīgas okupācijas
piekto gada dienu, bija sarīkojusi
dzimtenes vakaru, kurā par mūsu
tautas mocekļiem aijJūdza māc. Lan-ge,
runāja apgabala latviešu pārstā-vis
S i Jaudzems uc, im bēnii dek­lamēja
un dziedāja.
jās angļu valodu, iepazinās ar ASV
vēsturi un amerikāņu paražām. Pro­centuāli
visvairāk bija ungāru, tad
latviešu, lietuviešu un citu tautību
studentu.
Izglītības daļu teicami vadīja
Miss M. F. Dausone no Filadelfijas
universitātes. Kursu rīcībā bija ari
ap 2.000 vērtīgu grāmatu, kino apa­rāts,
sporta piederumi uc. Bez kārtē­jām
mācībām notika ekskursijas, kā
arī sarīkojumi, kuros dažādo tautu
studenti sniedza cits citam ko rak­sturīgu
no savas tautas paražām un
tradīcijām. Kursus pabeidzot ikviens
varēja teikt, ka gūtas nevien zinā­šanas,
bet ar! sirsnīgi draugi no citu
tautu studentiem. Veselīgie dzīves
apstākļi deva iespēju atspirgt un sa­gatavoties
studijām A5V.
Roberts Mednis.
vin
Baden-Bādene
Ari franču, tāpat kā angļu un ame­rikāņu
joslā, latvieši ir okupācijas
spēku dienestā sardžu rotā, kuras
mītne atrodas kara postījumu ne­skārtajā
skaistajā Badenes pilsētā.
Latviešu gan vairs nav daudz, jo
lielākā daļa izceļojusi, bet atlikušie,
kas šeit kalpo jau pusotra gada, visi
kārtīgi veic savus pienākumus, ne
reti saņemot franču virsnieku uz­slavu.
Rotas sastāvā ir daudz tau­tību
— jugoslavi, pbļi, ungāri — un
tās vīri sadalīti dažādās pilsētās vi-*
sā franču joslā. Franču militārā
pārvalde sardžu vīriem piešķīrusi
patīkamas priekšrocības: precētie
dabū par brīvu visai ērtus dzīvok­ļus,
nevienam nav jāmaksā par
braukšanu tramvajos un autobusos,
atļauta arī ieeja franču klubos un
bāros. Ar dzīvi rotā vīri jūtas ap­mierināti.
Arī Baden-Padenē nesen darbo­jās
IRO padomdošanas komisija, un
visiem sardžu vīriem īsā brīdī bija
jāizšķiras par emigrācijas zemi. Vis­vairāk
pieteicās uz Austrāliju un
Kanādu, bet tie, kam mazākas iz­redzes
tikt uz tālajām zemēm, uz
Franciju. Pēteris Lapsa.
Acinājums izceļotājiem
L A i ' v i K i l ! Uzsākot tālākās emigrā­cijas
gaitas, nenozūdi jaunajā dzīves
vietā svelos ļaudis, bet sniedz ziņas
latviešu kartotēkām par sevi un sa­viem
piederīgiem, ari tiem, kas
iebrauc vēlāk (vārds, uzvārds, dzim­šanas
vieta un laUu, nodarbodanās
tagad un Latvijā, Laivijas un taga*
d ^ adrese, kad un noicurienei resp.
no kādas nometnes ieee|oJlf)t
ANOUM - tatvian LegaUcn, 17
Eaton Place, London s. W. L
Englaudt
FRANCIJA - N. Vlgrabi, Comite
D-EnUalde Letton en Fraace, 6$
rud Cbaclīat, Paris nc-e, Franee;
SAV, VAL9TI8 - Latvlan LegatioiL
nu Connectlcut Avenne. Waii.
Wņitpn I. D. C„ USA,- Utvian
"''^S?Jf',.?"*^ Coniervatory
01 Music^HaUiaa, N8, Canada;
AUfJŖA^A - AostraUan Utvian
Velfare gocI(ity. 0. P. 0. Box
« « ^ 8Jtoey, N. 8. W., AustraUa;
ABĢENTUIA Asodaclon Letoiia an
Argentina, Boedo m. Buenos AI-res,
Argentīna; H
BBļgttaJA - Brasmjag latviešu pa.
H d ^ komiteja - aub-ConUte
de Jojofŗog aa Vttoas da Ouerra
Paulo, BiagUi
r.r apvlenn» Cnē, c/o B.
Laipenieks, Correo 25, Los LeoneT,
NORVĒĢIJA - Latv. ģenerālkonsuls
^.vanags, pr. Nansens Plašs 8 n .
Oslo, Norway. ^
Latvieša Cenkāia Komiteja
REDAKtlļAi
KAM BUS MlĻA LĀSTU A, t lB
TBV0 VALODU NBAIZBUBSIg
A. D r a v n i ^ rakstā Latvijas 91
numurā starp citu teikts, ka no
Zviedrijas dzird par fatHjumieiii,
kur latviešu bērni kaunas runāt ar
vecākiem mātes valodā, ja to dzird
svešas ausis. Ja tas tā būtu, tad tur
gan nav vainojami bērni« jo kititm
zināms, ka viņi gatavi dartt diit-das
palaidnības, it sevlSķl, ]a to al^
balsta vecāki. Ir taču tādi vecāki,
kas kaut kā grib palielīties ar sa­viem
b & m i ^ un Ja niv dta ie­spēju
» parāda, ka matiņa vid dē­liņi
lunl nrtfidriskL Azt man rinā-ma
latvielu ttanoM, kopti blnd
zviedru dcoli, bel koral mlH IAV
nevienas paiaa latvlešn giioMļai.
Kad par to ittointa, ndrinl viiUa
nidnltijtt virtfu knist par laMMu
tautas itolgumu. Tas vltt tooMriiiA»
botu Jāuzskaita par dnmdn mOsatiu*
tas nākotnei, Jo nevioil laOcMtl
gara krcHDlu taCu mums atv trttig.
TfiUk Dravnida «pgahrō, ka ht-vidu
valodā s e i ^ spdiiiiditi tlim
tatitleSlein, kas dilvo svaH vidi un
kuriem nav saruna bMnt aHss Va­lodā.
Par to Ueekiot MMtai d s M ^
kas pēc S Anglijā pavadittem ga­diem
nespējdt istdktleg stvl vitodl,
nepiejaucot angļu <»lrdus. I^MIba
gan būs laikam tāda, ka fUā ttvl
gados nav v a paspējusi angluld fe.
mācīties, bet gan pastdgusles 1^
v i sU aizmirst
Esmu Jau ceturto gadu pilnīgi i«h
lēts no latviešiem, un, kaut tas tt
vēl turpinātos 10 gadus, tooifr
Švauksts man galvā neiekāps. Esmu
sastapis tautieSus daudiāi lemes^kig
dzīvo ilgus gadus vienatnē SflH
vidē, bet rurā nevainojami latvlrtd,
nemistrojot valodu ar lezemieSu vār­diem.
Tie, kam būs mīļa māmuļa
Latvija,' neaizrausies no sveSsemef
labumiem, neaizmirsīs tēvu valddī^
un allaž atradis ceļu uz mūsu i&I|o
dzimteni Vecais, Zviedrl}t
VAI tbc SLIMIE IR INVALĪDI?
Nel5tate$ (Holāteinā) nometnē lat­viešu
komitejas vadība valiikkSrt
norādījusi, ka tbc slimie bij. ksfļl*
viri n a v Invalidi, un nav ari vqtii
kā tādus pieteikusi DPACCSā. tHBh
gavas Vanagu Slēzvlgas-HoUtdtel
apgabala pilnvarotais Aug. Vtasgl
turpretim atkārtoti apUednājlg, M
ar! tbc slimie bij. l&iŗaviri jm^
dzinfiml Invalīdiem. V
Arī vācu aprūpes iestāde Ulk
(Lāndesversicherungsanstalt) attisdi
sl kara iedarbē sasUmuāos blJ. ktti»
vīrus par karā cietuālem un msM
viņiem pabalstu. NoskaidmlOl
DPACCSa ieskatus SinI Jautājumi,
izrādes, ka ari II iestāde atzīst tbe
sllnmiekus par Invalīdiem, Ja vt
ņiem i r oficiāla vācu iestāžu apUl*
ciba (Schwerkriegsbescbādlgt«n»
Ausweis). Tāpēc nav saprotama Nit
čtates latviešu komitejas pieeja, kal
ignorē kā mūsu, tā augstāko aprCM»
tāju iestāžu uzskatus tbc sUmb ļMJi'
karavīru lietā.
Ēriks Miesnieks, NeiitlM^
PIEZĪME PIE RAKSTA
ŅAS KOLONIJA SUPERLATTrOi
SinI rakstā (Latvijas 102. num.)
mu godam nosaukts par Sandm tē>
vu, bet lūdzu cienījamo autoru !«•
vērot, ka teiciens Sandera tēvi ai*
nozīmē mani pašu, bet manu tēvu,
kas jau seh miris. Zinu gan, ka vis­pār!
vēl tā mēdz runāt un arī rak­stīt
pēc vecā lībiešu, igauņu, somu,
ungāru un turku runas veida* kas
mums eiropiešiem svešs. Tipat pte
mums vēl notiekas ar svešādo kun­ga
pakaļlikSanu. Kā zināms, viitf
mūsu āriešu radinieku tautas Hs»
kungu, tēvu un dtus godājamus viN/
dus ģimenes nosaukumam prldw
t. i . kungs Auka, tēvs Sanders. Msal
kāds krietns tautietis, satiekotlei,
sveicināja, sacīdams arī — Sendsrs
tēvs, bet gribēja pierādīt, ka tai
būtu pareizi, jo es esot Visvalža San*
dera tēvs. Bet man jau ir vēl *fj
dēli Ģedimins un Tālivaldis. Kw
mani tad gribētu apzīmēt par dl»
tēvu, būtu jāsaka daudzskaitlī-San-deru
tēvs. Nē, nē, kunga un tW
pakaļlikSana ir nelatviska un nelo­ģiska
un atmetama, jo vairāk tSd^
ka paši igauni un somi to Jau
kuSi atmest. Man kāds teica, ka
esot grūti, jo tā esot ieradis runāt
Bet kā tad i t viegU atmeta d^J^^
dājamo vārdu pakallikšanu? NevicDS
vairs nesaka kā agrāk Kundziņa mā­cītājs,
Ozoliņa dakteris, bet mScitāl»
Kundziņš, dakteris OzoUņš utt.
vim nekas nav par grūtu; kad w
ko atzīst par labu un vajadzīgu, m
viņš arī var. Tā mans tēvs lacij»*
ko vajaga, to vajaga.
Dr. J . Sanden;E8llng€nl'
i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i f i i i " " " " " " ' ' ' '
MĀJKALPOTĀJU DARBAM
SAVIENOTAJĀS V A L S l f f l_
vajadzīgas vairākas sievietes -.jJlfK rces 17-45 g. v. Pieteikumus sdreiK»^
U. S. A., pievlSoJot ioio^^ ^
1
biogrāfiju an^u vaioSi m J r a o ^ ^
: cītāja vai nometnes komitejai sn^rss
lozASVvi
no
I"2ļ4tt v«ŗ ^ K A t ari uz
un avīžu
•Pr^in^dd. iepazīstināti
nīļaSi skubina z ig
kTnKaugoties uz
TiiSnos. visas iespējas ne-
|l*JSks. Atliek vel . «.
jSm^" procents, ka
ļŽian paprav|. » u
Jriatzist un spriež, ka m
* W protestantu baznīcas
i K g f i d ē iekļāvušās pārak
gaS Msen kļuvušas akti-
't M tagad īsti sākusi ra- *Ji? kā līs lietas kārtoja-,
aktivitātes rezultā-f
S » «ot iedarbogj;
fS^mufikvai^ vairāk tumfii
'ffivtom būtu patīkami, ka
^aevlSķl baltieSu, ieceļošana
rSu aizkavēta im traucēta,
a tipēi Jfl4ū«tot^ V
itoi pUnāmftrā attiecināms
ig^Mllem DP, kas grib ieceļot
im^ teikuma otru pusi gri-lievižļl
pasvītrot, Jo, ka arī
llf fir daudz ko darīt, to rāda
llŖiSifeeiu laikā esmu „6agal-ļf^
ļōtļ daudzums Jaunatbraucejus,
ikbiius, gan igauņus, Takomas,
m Mmpijas apkārtnē VaiSing-jJtlHL
Binu novērojis, ka gan-
^fļttirtr'īrfrmie atbraukuši tie,
iļHilioH neatlaidīgi un uzņē-lltau
arī daudzus gadījumus,
ļllaii galvojums izputējis tā 8a-nevajadzīgās
vilcinā^anfis
ļļil '«apdomīgās" izziņas
jBļōiaa d^ Varu dot labu pado-
Ijifcļldōln ir galvojums uz ASV,
' l i i i kuru Stāt4 vienalga kā-
JtttķWfia2g?|,l par kādu
ļlil Ja viņS grib/^tlkt žurp, v l -
ifcgflvojumsjapieņem un ]ā-iiJōivai
arī jāatdod citam. Ne-ļ'flilljpā
ar galvojuma devēju
Ifjhaiķ kaut kāda „tuvāka ie-imiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
D i Savie-as
valstis
' Eiropa plaši i z ­platīts
uzskats,
ka amerikāņi ir
materiālisti, kam
visu mēraukla ir
dolārs. Latvieši,
kas tagad nokļu­vuši
Sav. valstis,
- ne reti pieredzē-
Muesota» Minesotaa
•«'«10 A, U). stata farmerls
«kundzi Ādolfs- Lokens
liin n . , kundzi
««parakstījuši leceloša-
Numus Jau 27 latviellem.
tikai 2
*J«toak atteikšos no visām
mJVJr teica
I «fial 8 personu ģimenei:
ļi*was štata
Jr^Uare So-
IJNetoio per.
l> Ur.
ne. ' ^ ^ ' " ' ' S ^ Pār-1
Pašalzu,?!'"" 200 km
par morālo stāju.
sniedz n ' ^^"^ "av IJi^r Paēdināl^^"'"** savi
^^-MS g^f ti ievieJ