Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1949

              •^1
'•'^.'.•!:'M
8.53.
man
akrtitu
«a
nebija.' g
«asari, ļ S
pamātas
Apbrīnoji
I atlaba Udīt
Tā bOvtafcl
lies ^
jakti to
. . . ^
tfabSmajii
Tftl:
iPiemlija ao
ppS ar Vai*
piz abi ski.
I tanī skaSļ
dlvpadsRil,
ļs varbūt vS
pīta medal-cirtu.
Ua
m diiik*
Dusi skaista
- . sev vi«
Imaisiņs nes
ļvU..Š.U UQ Sļh
m turpinlt,
ķmu uzskai.
lēļ to datt.
kam zaudi*
iazaudStse»
paliekas^
iglabfit die>
saule mte,
laukiem ua
dēlus m
Itā ir katra
tijumS ma-ko
Laiisa
Ilai tie ne­lai
sve^
putekiieis.
mtiem, kas
\i Latvijas
^rts EgUtls
Ielas sUtt*
„ pagfitnl uo
Idnleku stl*
bjles," wta
bv^rsuma vl«
I kungi tirt*
Imu spaiņu»
i strfidfijao
klusi Ķjit'
Uzmlrsls, ks
tadu jum»
)P nSci-lamerikfiņtt
5tā, iepa-ļar
daž5ni
tēm. Tas
latvietes
liešu dalļ-ļija
ilg*
par Lat-
I)
Tta bied-tembergas
ŗraudžibas
ļaut da-m
stigas
radicioniv
sara n^f
iem. At-jlens
var
apņemas
(vd)
esu tri»
vagoB»
[an n*;
!tas 1*
sadai*
•HJUlIllllI
„Bēgji no Zviedrijas"
PBASA STEIDZAMI GROZĪT NOTEIKUMUS PAR BALTIEŠU
* TIESISKO STAVOKU
Zviedru pilsoniskās preses no-
.4oJums vienmēr bijis mums lab-
^ ^ u f l tāds ir arī tagad. To nu-
Tt atkal apliecina izplatītais labā
^ laikraksts Svenska Dagbla-
& t ā , , B ē g l i no Zviedrijas",
stāvokli, kāds rodas, lat-
IZ un igauņu bēgļiem aizbrau-
I^TDO Zviedrijas un prasot grozī­jumus
Baltijas bēgļu tiesiskajā stā-
I ^kraksts starp citu konstatē,
kA vSL joprojām ļaudis par katru
Sitt tiecas izkļūt no Padomju sa-
SSSbas, no „tautas demokrātijām"
Vācijas austrumjoslas. Sl
^ikstoSā bēgļu straume ir
JSgtākais pierādījums tam šausmu
K a m un apspiestībai, kas val-
^ļļt dzelzs priekškara. Bet pār-
MmB w<las, Ja atfeil un atkal
ieraudzīt rakstus Amerikas
5^ un fotogrāfijas ar parakstiem
%oVi no Zviedrijas". Vai ļaudis
S ^ o Zviedrijas? Atbildi uz to
Aoikids no Bostonas Zviedrijā
^ laņemts foto uzņēmums, uz
|yŗi redzama kāds zvejas kuģis
goitonas ostā un piezīme, ka ar
lo kuģi tur Ieradušies 84 latviešu
fffl Igauņu bēgli — viri, sievas un
ļtei Tie bijuši ceļā 28 dienas, un
IlgMRilliHtIHiOHiliililIHiHtIiiiHIlIfinimillHHiliMilflIlltIflin
Buiu loivipo pori okeānam
Hiitofka (SS). — Ņujorkas ostā
jiideii angju tvaikonis Brltannic,
hf Atlantijas okeāna vidū uzņē-
Bill divi Igauņus, kas buru laiviņā
ttraduliea ceļā no Eiropas uz ASV.
Iijjijbtl0 Helmuts Rusovs un Fol-k
«n Harpe paskaidrojuši, ka viņi
llk^ savu braucienu no padomju
loois Vācijā, kur visā slepenībā
uzbūvējuši 33 pēdas garo lai-mSBlrtā
laika dēl viņu laiva stip­ri
bojāta un tie laimīgi, ka tos uz-ļ^
s angļu tvaikonis. Ieceļotāji
Bodotl Ņujorkas imigrācijas iestāžu
ildbS.
A GRINUPA LAIVA
IERADUSIES BOSTONA
Igauņu laikraksts Zviedrijā Valis
Eeatl ziņo, ka šinīs dienās Bostonā
iebraukusi latviešu ārsta Aleksan­dra
Orinupa vadītā laiva ar 83 bal­tiešiem
— to vidū 64 latvieši un 16
Igauni. Laiva izbraukusi no Gēte-togal
prie,kS 4 nedēļām, Dala
bSgļu gf}l)ot doties .tālāk uz Kanā-
4u» bet 4ala gribot paUkt ASV. (S)
.,tie bēguši no Zviedrijas, baidīda­mies,
ka tos no turienes var aiz­sūtīt
atpakaļ uz boļševiku okupē-tajam
zemēm."
Laikraksts turpina: „Se, Zviedri­ja,
sabiedrība domā, ka mūsu valsts
Dijusi patvērums politiskajiem bēg-liem.
Mēs atceramies tos 50.000
norvēģu un 10.000 dāņu. kas pie
mums ieradās kara laikā. Mēs arī
zinām, ka tie tūkstoši baltiešu, kas
ar irstošiem un nepiemērotiem sa­tiksmes
līdzekļiem pārkluva pāri
Baltijas jūrai, ir priecīgi un lai­mīgi,
ka viņi nokļuvuši brīvā ze­mē,
kur viņi var justies drošībā.
Zināms, ir jau Šad tad lasīts laik­rakstos
par baltiešiem, kas iegādā­jušies
kuģus, lai brauktu uz Ame­riku.
Zviiedru iestādes arī neliek
tiem ceļā nekādus šķēršļus. Poli­cija
tikai uzmana, lai kuģi neuz­ņemtu
vairāk pasažieru, nekā no­teikumi
to katrā gadījumā paredz.
Mēs tad iedomājamies, ka tie brauc
uz citām zemēm ar nolūku atrast
isev labākas dzīves iespējas un,
kaut gan atmiņas par militāro bal­tiņu
izdošanu 1945.-46. gadā vēl
aizvien met tumšu ēnu uz mūsu
likumiem par bēgļu azSltiesībām,
vairumam zviedru tomēr neienāk
prātā, ka baltieši atstāj mūsu zemi
tāpēc, ka tie te nejūtas droši.
Bet kad viņi nokļūst galā, tie
istāsta, ka viņi bēguši no Zviedri­jas
tāpēc, ka zviedru valdība v i ­ņus
atzīst par Padomju savienības
pavalstniekiem. Un pa visu pasau­les
presi tad iziet fotogrāfijas ar
„bēgliem no Zviedrijas", Viegli
iedomāties, kādu ietekmi tas rada
tajās zemēs, kas varbūt nezina
par Zviedriju neko daudz vairāk,
kā vienīgi to, ka mēs šo pavasari
nepievienojāmies Atlantijas pak­tam.
Bel; tāda veida propaganda
mums nemaz nav vēlama. Sāda
konsekvence netika paredzēta arī
tad, kad valdība pieņēma nelaimī­go
likumu par pavalstniecību tiem
baltiešiem, kas atbēga uz šejieni
pēc tam, kad Zviedrija, pretstatā
Savienotajām valstīm un Lielbri­tānijai,
bija atzinusi Pad. savienī­bas
patvarīgo izrikošanos ar Balti­jas
valstu suverenitāti. Zviedrijas
starptautiskais prestižs tāpēc ar­vien
neatlaidīgāk prasa ā t r ā ­kus
grozījumus noteikumos par
baltiešu tiesisko stāvokli mūsu
tseniē. V.
Ar dziļām skumjim paziņojam, ka pēc grūtām ciešanām
šķīrās no mums mana mīlā laulātā draudzene, mūsu labā
gādīgā māmiņa un vec.namiņa
Anna Ulpe
dzlm, 1879. g. 9. augustā, Latvijā; mirusi 1949. g. 3. jūlijā Jōnkō-plngfi,
Zviedrijā; kremēta š. g. 7. jūlijā Vetlandā-Zviedrijā.
Dziļās sērās v!rs, dēls, mazdēls, vedekla
un meita, M. Sukatnieks
Es sapni par dzimteni Zviedrijā, znots nezināmā
pagalvi likšu. svešumā.
Aizgājis Dieva lielajā mierā mūsu sirdsmīļais dēliņS, brāli
tis, mazdēliņš, māsasdēls un krustdēls
Pēteris Lecis
dzlm. 1935. g. 12. martā. RIf?ā. rrdrls 1949. g. 16. jūlijā, Stutgartē,
kremēts 1949. «. 188. jūlijā St\URartē.
PēteriU savās sirdis paturēs
vecālkl. br&lis, vecvecāki, piederīgie
Vācijā, dzimtenē, nezināmā sveSumā,
• Kanādā, Francijā.
Veterinārārsts
Oskars Brivonis
dzimis 1894. g, 25. 2.. Latvijā. Kosas pagastā, miris 1949. g. 11. 7.
Vācijā. Vilhelmsliavenā, apbedīts Oldenburgas Jauno kapu latvleSu
nodalījumā.
Aizgājēju piemin Sengvardeiaas nometnes komandants,
komiteja un nometnes iemītnieki.
Mūsu mīļais virs. tētiņš un vectētiņā. Vīksnas pag. Augstās-blrzes
māju saimnieks
Jāzeps Niedra
dz. 1881. g. 27. 3. Balvos, miris 1949. g. 12. 7. Oldenburgā. Guldīts
zemes klēpi 15. jūlijā Oldenburgas piliiētas kapos.
Dziļās sērās sieva, bērni un 'naz»»^"!!^-
dzilmtenē, Vācijā un Kanādā.
bn&kusi
l«»b«Joti skaita dipi. maksl.-graflķa E,
VIksnes grāmata
UTVISKU AUDUMU PARAUGI
I kft^J^/ spUvenu, galdautu, logu aiz-
I' KSl."^^ s^8u utt. paraugi vistīrākā
SmSr omamentlkā. Grāmata liela
maksā DM 10.~; atkalpārde-
^lem ar uzliktu pēcmaksu pastā 20
aUalde.
Pašūt.: F. viksne. (13a^ Nūrnberg 2,
A r Fischbach; L. Gulbe. Wawa
»• i" \ Post Office, Ontario, Canada;
W«i^!?v^^^^' c/o Mr. J . Cayner R 2.
^avnesboro, va., usA. (156)
IK*^^ —
liom^».^®^?^^^5 mchtenblles) latviešu
^oinetnes likvidēšanas
Daugavas Vanagu apgāds
^etots uz Svābu Gmindes latviešu
««memi un apgāda jaunā adrese ir:
OteV « i S l^ Daugavas Vanagi,
ffiri^^^fib.-GmŪnG. DP Camp, Ar-
T^e-Kaserne. (160)
Sili,;,
šaivieau apevUsies
h^eimi panākumi
Tmamciia
Pagājušā gada rtidenl, kad Velta
Bebre, neilgi pēc sasniegtā trimdas
rekorda diska mešanā, atstāja Val­kas
nometni, bija neziņa, vai
un kādas būs tai sporta iespējas
jaunajā mājvietā Strasburgā. Ta­gad
zināms, ka uzņēmīgā sportiste
atradusi laiku im iespēju arī spor­tam
un pēc pavadītās basketbola
sezonas, spēlējot Racing Club
Strasburg 1. vienībā, vasaras sezo­nā,
kā tas Francijā parasts, nodar­bojoties,
ar vieglatlētiku. Startējot
22. maija sacīkstēs, V. Bebre uzvarē­ja
augstlēkšanā ar 1,33 m, bet diska
mešanā un lodes grūšanā ar 29,52
resp. 9,00 Ieguva 2. vietas. 19. jū­nijā
notikušajās Elzasas meistarsa­cīkstēs
V. Bebre izcīnīja 2. vietu
diska mešanā ar teicamu 32,20 m
sasniegumu aiz uzvarētājas un jau­nās
Elzasas rekordistes Combe, kas
sasniedza 33,19 m. Lodes grūšanā
ar 9,08 m un augstlēkšanā ar 1,25
m tā ieguva 3. vietas. Bez tam Beb­re
bija ari RCS 4X100 m stafetes
vienības dalībniece. A. L.
Jaunlznākušfis
Dr. med. P. Ābeles
B/Okas grāmata mātēm
paisOtinfitājiem un pieprasītājiem ziņo­jam,
ka nekavējoties uzsākam Sis grā­matas
iz^jūtīSanu, kas bija aizkavējusies
sakarā ar ģenerālpārstā\mieclbas pār­celšanos
uz jaunu nometni.
Generālpārstāvls: Rob. KrflkUtls.
(141a) Schwāb.-Gmand. DP Camp, Artll-ļerle-
Kaserne.
^ TAUTIETES.
at'saucieUes nopietnā precību nolūkā
akadēmiski izglītotam tautietim. Esmu
35 g V. vidēja auguma. Ļoti vēlama
fo'togr. biogrāfija. Nopietni domātas
vēstules adresēt: ^ «
R Wilklns, ise-a. Military Road. Sema-phore.
S. Australia. (»6)
meiātaw& aug@llSk@am&
Algojas apgabala vācu meistarsacīk­stēs
vleglattētlkā. kas notika Kemptenē,
pāri par 200 dalībnieku vidū startēja ari
Memingenas latviešu vleglaUēti N, Ozo­liņa
un R, Lejēns. ,
Rūdolfs Lejēns augstlēkšanā pārlieci­noši
Izcīnīja pirmo vietu un līdz ar to
ari Algojas meistartltuli, sasniedzot 1,70
N. Ozoliņa augstlēkšanā sievietēm ar
1,33 m palika 2. vietā, uzrādot vienādu
rezultātu ar pirmās vietas Ieguvēju. 100
m skrējienā, kurā ar 13,2 sek. uzvarēja
kādreizējā Rīgas Unlona vieglatlēte
Krafta. N. Ozoliņa sasniedza 13,9, palie­kot
4. vietā. TāUēkSanā ar 4,54 N. Ozo­liņa
dalīja 5. un 6. vietu. J, P.
DZIDRA PASTENIEKS VEIC
tOO m \Zfi sek.!
Sis sezonas sportai dzīvē palicis
neatzīmēts kāds ievērības vērts
notikums: 17 g. vecā Dz. Paste-nieks,
pazīstamā sporta darbinie­ka
V. Pastenieka „atvase", S. g. 29.
maija eksternās 'Vācu sacīkstēs
Vircburgā uzvarējusi 100 m skrē­jienā,
pārspējot ari Vircburgas
meistari, sasniedzot lielisku 13,0
sek. Vācu trenera vadībā Dz.Paste-nieks
gatavojas mums mazpopulā-rajā
80 m barjerskrējienā. Gaidī­sim
jaunās sportistes tālāku, at­tīstību.
" . ' "
Tikko Iznākusi greznā izdevumā
«NOMODA UJļ SAPNI"
bērnu piedzīvojumi. Ed. Alaina teksts,
J. Sternberga zīmējumi.
Grāmata iespiesta uz mākslas Iespie­žamā
papīra daudzkrāsainā klišeju ie­spiedumā,
ļ Cena ā DM I.—
Tā pati angļu valodā ā DM 3.—
Bez tam — atkal dabūjams plašākais
latvisko dziesmu krājums „Pie Dzin­tara
jūras" , ā DM2.50
Marka Tvena „Toma Soera piedzivoj.
ā DM 0,80
Ed. Alaina „Klusās skaņas" ā DM 0,20
Izsūtu ari uz pēcmaksu atseviSljius ek­semplārus.
Atkalpārdevējiem parastā
atlaide.
Pasūtinājumus adresēt: Ed. Alainim,
(13a) Lettenlager „Fischbach", ūber
Nūrnberg 2. i| (147)
^UZMANĪBU!
Atkal Iespējams pasūtlnāt vēsturnieka
V, Lamstera grāmatu
Ievads latviešu stila vēsturē
(tekstā un atseviSķās tabulās vairāk ne­kā
600 senlietu zlmējui^u). Izsūtu tagad
uz pēcmaksu par DM 8.—, Ieskaitot sū­tīšanas
izdevumus. Pasūtinot vairāk ne­kā
5 eks. reizē — 15 proc. aUaide.
E. MILLERS.
(14a) Esslingen/N., Postamt 4, Hohen-kreuz,
„Postlagemd". (148)
Šogad igauņu
lahaki pm
Baltijas brivvalstu laika labākie
šķēpa metēji igauņi šovasar atgu­vuši
latviešiem vācu okupācijas lai­kā
zaudēto vadītāju vietu. Gan Sten-dzenieks
un Circenis vēl nav sa­snieguši
savu spēju kāpinājumu,
taču šobrīd 3 labākie igauņi ir pā-rāki
par 3 labākiem latviešiem.
Lūk, igauņu trijnieka spētais: Moks
65.02 m, Valmans 63.61 m, lips
61.98 m. Latviešu 60 metriniekl:
Stendzenleks 63.95 m. Circenis 63.12
m, Hakelis 8L63 m. Izņemot Jauno
Moku, kas atrodas Zviedrijā, pā­rējie
igauņi, pretēji latviešiem, sa­vus
rezultātus sasnieguši dzimtenē,
Latvijā, diemžēl, nav neviena vira,
kas spētu mest šķēpu pāri 60 met­riem.
—-bč—
DP PIEDALĀS BAVĀRIJAS
MEISTARSAC. VIEGLATLĒTIKA
16. un 17. jūlijā Vircburgā noti­kušajās
Bavārijas meistarsacīkstēs
vieglatlētikā, it kupls bija ari ne­vācu
dalībnieku skaits. Dažādu tau­tību
DP,* kas startēja no vācu bie­drībām,
guva*" labas sekmes. Labā­kos
panākumus guva lietuvietis Z.
Puzinauskas (Rosenhelma)), uzvarot
lodes grūšanā ar 13,71 un diska me­šanā
ar 40,95 m, ierindojoties 2.
vietā. Diska mešanā 4. vietu ar
39,87 ieguva igaunis Kevema{Nūm-berg-
Sud), bet 5. v. ar 38,89 ungārs
Jako — tātad 50 proc. ārzemnieku!
K. Upenleks 400 m barjērskrē-jlei^
ā iekļuva finālā, bet, nesanākot
solim, ar 60,8 sek. palika pēdējais
(6. V.). 3X1000 m stafetē K. Upe­nleks
kā 1. FCN beigu virs palī­dzēja
sasniegt jaunu kluba rekordu
— 8:09,2 min., bet palika tomēr 4.
vietā. Pavisam neveicās P. Nellan-dam
lodes grūšanā — ar vienu de­rīgu
grūdienu tas nespēja iekļūt
finālā, kur 2. vietas ieguvējs sa­sniedza
13,04 m . . . A. L.
sķepa metēji
latviešiem
Rudulis 13.85 m, Rs^tass 12.66 m,
Kadiķis 12.09 m. Priede 11.63 m,
Avlks 11.45 m, Cečins 11.40 m, Du­kāts
11.07 m un 5 kg lodes grūša­nā
— Rudulis 16.20 m, Ratass 15.32
m, Cečins 14.75 m. Kadiķis 14.63 m.
Aviks 14.34 m, Priede 14.30 m un
Dukāts 13.85 m.
Hersbrokas nometnes pēdējās
pārbaudes sacīkstēs vieglatlētikā
sasniegti šādi rezultāti: lodes grū­šanā:
P. Nellands 13,13, O. Krasts
11,67; diska mešanā: P. Nellands
32,28; O. Krasts 30,80; augstlēkša­nā:
J. Katužans 1,63 m un tāllēkša-nā
O. Krasts 5,74,
H. MastlņS im P. Birkmanis ar
labām sekmēm piedalījušies vācu
vieglatlētikas sacīkstēs Vānē (pie
Ķelnes). H. Mastiņš augstlēkšanā
veids 1,70 un lodē 11,36, P. Birk­manis
100 m veica 12,6.
Pārbaudes sacīkstes Libeka 15.
jūlijā Ratass meta disku 39.78 m.
Kadiķis 32,95 m un Cečins 32.00 m,
bet lodi Ratass grūda 12.45 m. Ka­diķis
12.11 m. Priede 11.81 m un
Cečins 11.49 m. Diska mešanā re­zultātus
ietekmēja akmeņainā ap­grieziena
vieta. Divās iepriekšējās
pārbaudes sacīkstēs ai zīmējās šādi
rezultāti: diska mešanā — Ratass
42.25 m. Rudulis 40.26 m, Kadiķis
35.40 m. Cečins 33.75 m. Dukāts
32.54 m; bdes ferūSāiiā CJ;257 kg)—
Sengvavdenem
jaunalnea vcēība
vieglaileUka
Ja amerikāņu Joslā visrosīgākā Ir Val­kas
jaunatne, tad angļu Joslā tāda, lie­kas
Ir sengvardenieSl. kuriem nesen no­tika
Jau trešās vieglaUētUcas sacīkstes
Slnl sezonā. Piedalījās 85 dalībnieki, di­vās
vecuma grupās; Jaiinākā — Udtz 14
g., vecākā 15—18 g.
Sacīkšu labākie rezultāti — Jau­nākā
grupā, 60 m: J. Bluķis 9,7, A,
Klaikalietls 9,9; 100 m: L Spechts
15,5, J. Bluķis 15,6; 200 m: V. Za­riņš
36,2, A, KlaikalleUs 37,6; 400
m: E. Zvirbulis 1:23,5, L Mičulls
1:23,6; 1000 m: J. Bluķis 3:57,8, V.
Zariņš 3:58,9. Tāllēkšanā: J. Bluķl0
3,94, E. Jurjēvičs 3,65. Trīssoļlēk­šanā:
J. Bluķis 8,22, I., Spechts 7,48.
Augstlēkšanā: J. Bluķis 1,15, L
Spechts 1,05. Kārstlēkšanā: J. Blu­ķis
1,70, I. Spechts 1,60. 3,5 kg lodes
grūšanā: L Spechts 7,65, E. Jurjē­vičs
6,22. Vecākajā grupā 60 m: U.
Bluķis 8,0, G. Grislltis 8,3; 200 m;
U. Bluķis 29,6, G. Grīslītis 29,7.
Tāllēkšanā: G. Grīslītis 4,96, L Cinks
4,52. Trīssoļlēkšanā: U. Bluķis 9,98,
G. Grīslītis 9,26. Augstlēkšanā: A,
Zāns 1,45, G. Grīslītis, L; Bergma-nis,
U. Bluķis — 1,40. Kārstlēkšanā
pie 2,15 m augstuma, ko pārvarēja
L. Bergmanis un I. Cinks, nelaimī­gā
kārtā salūza lecamā kārts, tā kā
sacensību vajadzēja pārtraukt. 7,25
kg lodes griišanā: A. Zāns 7,18, U.
Bluķis 6,65, G. Grīslītis 6,61, L.
Bergmanis 6;37 m. O.G.
Alfrēda Valdmaņa domas emigrācijas Jautājumā
un viņa pirmie soļi šis problēmas labvēlīgai nokārtošanai aplūkotas grāmatā
Dienas taitaS" nebaltas
Generālpārstāvls: Rob. KrūkUtls,
(I4a) Schwāb.-Gmūnd, DP Camp, ArtiUerie-Kaseme. (185)
Pasaules rakstniecibas ievēroja­mākie
darbi latviešu valodā.
Kopš 1940. gada, kad Latviju atgrieza
no pārējās pasaules, izcilie rakstnieki
visās brīvās zemēs ir radījuši daudzus
jaunus ievērojamus darbus, kas lat­viešu
valodā līdz šim nav. iespiesti.
Lai latviešiem tie būtu pieejami, ap­gāds
„Grāmatu Draugs'» ir ieguvis tie­sības
uz ievērojamāko grāmatu saīsinā­jumu
publicējumiem latviešu vai.
Jaunā grāmatu virkne sāks iznākt
ar jūlija otro pusi.
Pirmais izdevums:
Francis Verfels
«DZIESMA PAR BERNADETI"
Romāns,
kas tulkots vairāk nekā 30 valodās.
Cena DM 1.50.
So grāmatu Izsūtām pārstāvjiem Šinī
nedēļā.
Apgāds „Grāmatu Draugs", H. RudzUls,
(14a) FellbachAVŪrtt., Jahnstr. 19.
(155)
MAZIE LASĪTĀJI! gur paliķnsl K R I Ķ S A 2. grāmata ?
(164)
R A D I O A P A R Ā T U S ,
jaunās produkcijas superus. pārdodu ti­kai
tautiešiem ar 10, proc. nolaidi.
Izmeklējiet sev vēlamo aparātu un
nododiet man paiūtlnfijumu ar past­karti,
uzdodot aparāta titmu un tipu,
un e« Jums to nosūtīšu ar ekspresi. Iz­braucējiem
ieteicu mazos aparātiņus —
4 kontūru Schaub ' „Junlor'*, veikalos
par 210.—, 5 kont. Philips .,Phlletta'« ar
noņemamo skalu par 325.— un 6 kont.
Lorenz „Tempelhof' par 258.—
Raeldl, Inh. P. l*apslņS,
(21a) Detmold, Langestr. 28. (159)
LATVISKIEM ROKDARBIEM,
galdautiem, spilveniem, segām. cim­diem,
jostām, kā ari ādas, koka un me-talla
darbiem, vairāk nekā 160 oriģ. zX-mēj.
sniedz
Ed. Paegles L. r. ābecīle,
kas maksā DM 5.— ar piesūtīšanu ar!
ārpus Vācijas. ' aST)
(17a) Karlsruhe. Forstner-Kaseme.
Sakarā ar Veidļenes (Fichtenblles) lat­viešu
nometnes likvidēšanu, manas grā­matnīcas
jaunā adrese ir:
(I4a) Schwāb.-Gmūnd, Lettenlager,
ArtiUerie-Kaseme.
(163) Hob. Kruklitis.
Iesūtot DM 6.—. dzims, dat., stundii,
vietu, Jūs saņemsit horoskopu (rak­sturs,
liktenis). H. Karūsa, Berclītes-gaden-
Strub, Insula. (162)
KOLUMBIJAI
vajadzīgs tecbniķis,
kas prot strādāt ar Kay- stellēm
un kas būtu spējīgs darboties
par fabrikas technlsko vadītāju.
Kandidātiem, kam pēc iespējas
jābūt zem 50 gadiem, jāuzdod,
kādas stelles tie pārzina; alga —
vismaz 500 pes. mēn., 48 stundu
darba nedēļa. Pieteikties BCP
speciālistu kartotēkai, (21a) Det­mold,
Wittje-Str. 14. (161)
Ja kāds ko zinātu par
Jāni Jermaloviēn.
dz. 1922. g. 21. 10. Daugavpils apr.. kuri,
pēc pēdējām ziņām, 1947. g. 25. 10. aiz­braucis
uz Angliju — lūdzu ziņot A.
Jermaloviēara. (22a) M. Gladbach, Flug-hafen
C. M. W. S., Post 468, Aachener
Str.. Germany. (149)
Robertu EGLAVU no Kokneses pag.
..Lapsām'* meklē Vilis Skrupskls no
Rīgas. (14a) Esslingen a/N., Tannen-bergstr.
7-2. Germany. (154)
Vēlos iepazīties ar latvieti, slaida au-guma,^
no 40-45 g., kas gribētu Izceļot
uz ASV. Esmu tumšmate, 185 cm
gara. Vest. adr: Elma Elmanis, Ba­ker
s Jewelry, Main St, Downers
Grove. min.. USA.
DAUGAVAS VANAGU
(13a) Nūrnberg 2, DP
GRĀMATNĪCA
Camp Valka.
Vienmēr krājumā visi trimdas Izdevumi
Pieprasiet katalogu.
IRO joslas galvenais štābs saņēmis
jaunus darba piedāvājumus no Peru un
Indijas.
PERU/LIMA meklē speciālistus:
1) ķlmiķl-speciālistu gumijas resp. apa­vu
rūpniecībai;
2) elektrotechniķi (jāpārzina motori un
elektriskā instalācija);
3) vairākus namdarus-galdniekus, kas
prot gatavot arī biroja mēbeles;
4) vairākus labus speciālistus apavu
rūpniecībai; vecuma robeža 25-40 g.,
labs atalgojums.
PERU vēl meklē:
1) techniķi miltu dzirnavām; jābūt ar
lielu praksi un labam speciālistam;
2) speciālistu sauso biskvītu produkci­jai;
vecuma robeža 30—50 g., labs at^
atigojums, var būt arī ģimenes cllv.
INDIJA meklē:
galveno aldari; alga Rs. 1.000 mēn. plus
Rs 250.— dārdzības piemaksa, brīva me­dicīniskā
aprūpe, brīvs apmēbelēts dzī­voklis
(vasaras māja) un kalpotāji; jā­būt
labam speciālistam, vēlamas angļu
valodas zināšanas, vecums neierobežots,
var būt ari maza ģimene.
Interesentiem ziņas par sevi sūtāmas
BCP speciālifitu kartotēkai, (21a) Det­mold.
Wittje-Str. 14.
Sludinājums attiecas tikai uz angļu
Joslā dzīvojošiem DP. , vēstulēm lū­dzam
pievienot pastmarkas atbildei.
(152)
IRO starptautiskais meklēšanas
dienests, Arolsenā, meklē:
FrlcL Klvlla, dzim. Liepājā; Elmāra
Krelli, dz, 1919. g. 22. 1. Pēterpill, pēd.
ziņas no Kurz.; Varaldotu Krelli, dz.
P^*«n5ill, pēd. z. no Kurz.;
J?^«^ Kušklnu, dz. 1940. g.. pēd. 2. no
Kuldīgas; Egilu Liepu-Llepiņu, dz. 1942.
g. 18. 10. Krievijā; pēd. ziņas no bērnu
nama angļu joslā; ĶārU Lorenci, dzlm.
JJli ^' ?• KarlJ Purgalll, dz.
hi?;.^- l \ P^^- no Kēnlgs-
?Q Sustrakovu. dz. 1922. g.
Ai nncsii AkiUf^r/ēid^u^ oS^p' roģi, dz2,- 1922. Bg.e r2lī6n. e4s.;
It;?^r^5^" ^' Mitenvaldes;
^ o l V^^^"!anl.Cubl, dz, 1925. g. 1. 8.
Matkulē, ped. z. no Dancigas; Helēni
i??f'*^°'I • Borovsku, dz. 1B98. g.;
JSni Katkevlcu, dz. 1924. g. ji. 8. nok^
ste. ped. z. no Vlsbādene^?; Irmu Ķerl,
dz. 1922. g. 6. n. Liepājā, no Kēnigs-bergas
evak. uz Greifsvaldir Voldemāru
Klētiņu, dz. 1913. g. 1. 1. Jelgavas apr.,
Pēd. z. no Slampes pa^.; Valdi Jāni
KUnzI, dz. i925.-g. 8. 11. Talsu apr.,
ped. z no Hersbruka.';: Helēnu Krām^ri,
pēd. z. no Rīgas; Elmāru Kronberfŗu,
dz. 1922. g. 28. 3.; Mariju KuSkinu, dz.
Danlelsonl, dz. 1872. g. £9. 3,, f^^v,
TEaunljas Valkā. pēd. z. no KuldT,?as;
Emīlu Leicenu, dz. 1903. p. 27. 2.. pēd. z.
no Nouengammas koncentr. nom t Sta­ņislavu
Lesniku, dz. 1911. g. 7 2. Bērz­pils
pag., pēd. z. no Rīgas. . (150-151)
i i
m
" " 4 I i
'••\