Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1949

              gertdlen, 1949. g. 23. jOUja
RĪŅS
UH
Tabita saraujas kā , "
mim no vaieiPtv, ?
ellekusie, t^Sj^»^
. ^ f f t a č u . . . ! Tu ''*ir
Pbija, nu runā!" ~" " " i ' Ksj
Sima stāsta. Vina . - ,
l pasaulē, ir uļ^!^ Z
t Ir prieks. Kaut kur {5 k«
It nekad... geit hr,!'?=??»it
enmēr.
;BetkastadtVpa7hr
asu apstākļos..." ^^''"«"««-I
Taču otra asaras sirdi i
lara - to Tabita
lemas.
Viņas galva, ign) .> ,
„Ak Dievs... i Tad tox ,
B_mums tā nS,i^%l^
ktl es sapņoju, p i l ^^^^
rīi
Tabita; ;it^^
ns zelta desmitnieKcSii
bi daudz tev bas jS^^^^^^^^^^^^
0 ^kūpināšanu manj
,?ar to nav šaubu" Sims u
ild, un viņam jāatceras visas iii
beidzamas, nekad neapsikstollj
es, vajadzības un pieciešanži
viņi tik tikko, par mata £
u jau pārdzīvojuši, bet ar h!
tagad nāksies sadurties vi
k. Pelēcība, tumsa - bezfc
Un šajā bezdibeņa viņž ievi
us līdz - Tabitu, Ēriku, to
ņ u . . . ivnļais TabisI Viņa mi
V desmitrubļu gabalu! Cik parto
bus? Nekādu citu vērtību viņlaj
V|.niekā viņiem nav, drēbju,g
;:šejļenĢ^ zemnieki tik kāri, ļ&
h tik vien, cik katralm mup
tad te pārdos, ko mainīs? Ji
viņš, dzīvnieciskā izmisums U
Imiks lai aprij to, kā pat I*.
m nepietiek? Vai lieks gabali?!
esta viņu glābs? Pie velnalGti
ja te jārod, pavisam citai
tingri viņš a^grbāj sievas eHo
„Nē! Es domāju.,, vispar#
tev ar mazajām jābraucl"
,Oh...I? T u . . . tu esi traļu?
bita iepleš acis, un Simsredz,!»
ās par jaunu iesprāgst asam
tu t ā . . . es redzu... tu laikam
varētu darīt, ja es paliktu i!*
. . . ? Tu varētu!?"
,Kā būtu tad, to es nezinu, W
ad tas tā jādara ir-b§mud|^
tl saka Sims. „Kas var galvot,»
c šis ziemas, te paliekot, viņi l)^
bū to pašu, kas man? Aļjsvff
u pati - kas prātīgāk: vij®
aiziet bojā, vai jums njiea
ukt un man pagaidām paliK -
rstēties? Stāsta, ka im^^
misijas vairs nebūšot ik J
g, un kaut arī - tu jau
īrēsi no turienes Izprasjti j
bi,.tu esi enerģiska.^
LATVUA S
tikai
Knuts LestņS
Vasaras romance
Tumšajā ielā zem loga kāds svilpo
Meldiņu īsu, ko viena tik sdn.
gea JAU sen savīta maigā cilpa,
gorpitei mazai kur jāiemin.
I^eredzams zirneklis dienu no die­nas,
—
3f$Jokli atradis taisni iekš sirds,—
Andis vissmalkāko pavedienu,
Diviem nekas lai nebūtu šķirts.
Mierā snauž dūmeņi, pilsēta klusē,
galdi tvan liepas, un vakars tik
rēns...
Neveras, neveras logs ielas pusē,
gvilpot Jau noguris nabaga zēns.
giarmešus bolīdams pieruc zem
logar
jatmākais modelis — Kreislers vai
Fords? —
fīisreiz skain taure, kad nospiež
tai pogu.
Sadrebas koki: kāds baigakords!
Jrl nl^ daiļava skropstas kā
daktis.
Lapsa ap pleciem — cik nodevīgs
vaigs!
Aizslīd k2 haizivs melns auto pret
nakti.
Pasmaida laimīgais, kūp „Lacky
Strike"s.
Tukšajā ielā zem loga kāds svilpo
Meldiņu drūmu, ko nedzird ne-v
i ^ .
Kijas idi pārmītas mājup nu cilpo,
pirtrōGls neredzams pavediens.
Latvieši statptautiskd
studentu konferencē
- V
Kr. Barona LATVJU DAtNU izlase. J. Ķadilaapgāds.
TrimdS, 1949. '
Nommm
Silt
5
It..,
Š
ā
ŗ kW zina. varbūt vig^^
evibu mēs visi kaut k J
ļķlgu jūtu dēļ palaižam
ā viņš runā, mēģinādaM J;
ināt.pats savu negaidīt
urnu aizstāve ; i?l^f iSli• o un min piemērus, ku
vai līdzīgi esot rik juSŗ
Wta purina gah/u. Kas p ; ^
,Sm! Viņa nebrauk nek^
ns cilvēks vispār kaut ko
galvā ieņemt! _ ^
irms došanās ' ^ ^ ^ ^ ^^
s vēl iegrieff.Pf Slistf
enibas. To ats aj *i
neko nav paveras, w
isam noteikti uztiepj, »
i
i
m i
I
4£
Agrākajās starptautiskās studentu
konferences Prāgā, Parīzē u. c, kur
piedalījās kā austrumu, tā rietu­mu
zemju studentu pārstāvji, viens
no nopietnākajiem strīdus objek­tiem
bija dažāda demokrātijas jē­dziena
izpratne. So strīdu rezul­tātā
vairums rietumu valstu stu­dentu
organizāciju izstājās no
Starptautiskās studentu apvienības
(International Union of Students),
un tS nonāca pilnīgi Padomju sa­vienības
ietekmē. Turpretim otra
starptautiskā studentu organizācija
— International Students Service
(ISS) jau kopš savas dibināšanas
stingri turas pie demokrātiskiem
principiem. Jau Latvijas universi­tātes
studentu padomei ar ISS bija
cieši sakari. Sos sakarus cenšas uz­turēt
ari;tagadējā Latviešu studen­tu
centrālā savienība.
ISS pašreiz sarīkojusi starptau­tisku
studentu konferenci, kas no
10.—24. jūlijam notiek Norvēģijas
kūrvietā /iskerā. Konferencē līdz
ar 14 Rietumeiropas valstu pār­stāvjiem
piedalās arī Latviešu
studentu centrālās feavien. priekšsē­dis
stud. arch. Arv. Upesleja un
igauņu studentu pārstāvji no Zvied­rijas
un Baltijas universitātes. Kon­ferences
diskusiju galvenie temati
veltīti vēsturiskām, sociālām un
politiskām problēmām.
Konferences atklāšanā piedalījās
ari norvēģu valdības pārstāvji.
Pirmajā dienā par polītisikām ak­tualitātēm
referēja sabiedrisko lie­tu
ministrs un bij. Norvēģijas pār­stāvis
UN — Nīls Langrelle un
tirdzniecības ministrs Ēriks Brofo-sa.
Pēc sēdes LSCS prezidijā
priekšsēdim Upeslejam un igauņu
studentu pārstāvjiem bija izdevība
apmainīt domas ar Langrelli par
Baltijas tautu akadēmiskās jau­natnes
likteni aiz dzelzs priekškara
un trimdā. Upesleja apmeklēja arī
Latvijas konsulu A. Vanagu, ar ko
viņam bija garāka saruna par lat­viešu
studentu nākotnei? problē­mām.
LSCS/PN.
Piepildījusies daudzu latviešu vē­lēšanās,
— iznākusi šī karsti gai­dītā
grāmata. Iznākusi lielā formā­tā,
prāviem burtiem, solīdā sējumā,
uz labāka papīra nekā drīkstējām
cerēt. Pirmā sējuma apjoms — 8p75
dziesmas. Grāmatas āriene pilnīgi
saskan ar iekšējo skaistumu. Gods
izdevējam!
Runāt par izdevuma vērtīgumu
būtu lieki. Vai var atrast vārdus,
kādiem slavēt zemes auglību, kad
stāvam pie pilniem apcirkņiem?
Par dainām jau kārtu kārtām rak­stījis
dzejnieks profesors Ludis
Bērziņš, labākais un dedzīgākais
dainu tulks. Man gribētos tikai ik­vienam
trimdiniekam likt pie sirds,
cik vajadzīga viņam šī grāmatu
grāmata.
Kā Jaunā Derība apvieno kristī­go
pasauli tuvāka mīlestībā, tā
Latvju Dainas tautu turēs kopā,
kamēr vien ļaudis būs virs zemes,
kas sapratīs skaistos latviskos vār­dus,
no kādiem darinātas šīs Īsās
četrrindas. Tās vēstī tautas tiku­mus,
ā r ī ^ un iekšējo cēlumu, gai-a
spirgtumu, dzīves un nāves izprat­ni.
Vēst! formā, kas vienkārša un
tomēr tik dzidra kā rasas graudi,
kam saule, cauri šaudāmās, liek
zvīļot visās varavīksnas krāsās.
Mākslas dzeja, ar savu gludo un
daudzveidīgo ārieni, nereti līdzinās
Jokdara dāvanu sainim, kam, atrai­sot
visas zīda lentītes un nolobot
skaistos ietinamos papīrus, beidzot
kā kodolu atrod tikai vara santīmu.
Latvju daina turpretim katram,
augsti izglītotam, kā maz mācītam,
ar ik vārsmu atklāj kādu lielu pa­tiesību,
dziļu jūsmu, gudrību, bēdu,
prieku, līdzību, aicinājumu, aprā-jumu,
mierinājumu. Skaidri un
tieši, bez patosa, bez sentimentā.
Tāpat visplašākajā romānā rakst­nieks
ietver tikai daļu dzīves, ka­mēr
dainās tā atmirdz visā plašu­mā,
no bajāra līdz sērdienītei, no
rīta līdz naktij, no šūpuļa līdz ka­pam
un vēl aiz tā. — Kas tautas
dainas turēs dārgas, to tās neat-i
i i i i i i i i e i e i i i i i i i i i i i i a i i i i i i i i e B i e i i i i i a i i i i a
NOBEIGUSI IZGLĪTĪBU
Bonnas universitātes tiesību un
valsts zinātņu fakultātes tautsaimi-niecības
nodaļu nobeiguši tautiešj
Oļegs Eserts un Valdis Gulbis. Ķiles
universitāti ar ārstes grādu beigusi
tautiete Gerda Liepiņa - Veismane.
E.R.
stās bez svētības. Sf grāmata lai
nu ir latvietim tas, kas muhame­dānim
lūgšanu paklājs, ko visos
ceļojumos ņem līdz, lai rītos un
vakaros uz tā, ceļos meties, vērstu
skatus uz Meku, svēto pilsētu.
Ja no dzimtenes izstumtajam lat­vim
dažkārt pietrūktu spēka savu
ceļa somu nest, viņš var izmest no
tās visu citu, ja tur būs -iekšā pa­likušas
Latvju Dainas, viņš būs vēl
bagāts diezgan. Jo te iemūžota mū­su
senču ticība, likumi, valoda. Vēl
vairāk, — pašreizējā stāvoklī tās
mums aizstāj pašu Latviju. Ar dai­nām
mēs droši saglabāsim tautību,
ar dainām lielajā dienā tiksim at­pakaļ
savā tēvijā.
Jānis Jaunsudrabiņl.
Divas pnmābalerīms un divi
baletmeistari dejo
Eižena Lcsccvska atvadīšanas vv
Lībekas nometnes piedzīvoja lielu
notikumu/ Nacionālās operas un
Stutgartes valsts teātra baletmei­stara
Osvalda Lēmaņa un Latviešu
baleta primabalerinas Mirdzas Til-lakas
pirmo viesošanos ziemeļos,
kas reizē bija arī šejienes ilggadī­gā
dejotāja, Nacionālās operas ba­letmeistara
Eižena Leščevska, atva­dīšanās,
piedaloties viņa partnerei,
operas primabalerlnai Tatjanai Ve-stenei.
Leščevskis, kas visu Šo
bēgļu laiku rosīgi kopis latviešu ba­leta
mākslu, drīzumā aizbrauc par
baletmeistaru Novikova trupā Sitlā,
Vašingtonas Štatā. Sarīkojums bija
viens no izcilākajiem baletvaka-riem,
kādi emigrācijā redzēti, un
iepriecināja lībekiešus gan ar pie­rasto
Leščevska saulaino mākslu,
gan ar Lēmaņa traģisko, ārkārtīgi
intensīvas artistiskas gaumes bal­stīto
choreograiiju un tās izpildīju-
Eslingenas latviešu baleta skola
sestdien tādis safus sasniegumus
Tikko beigušas smaržot svaigi
trieptās krāsas no Jauno entuziastu
gleznām nule slēgtajā Eslingenas
mākslas skolas izstādē, kad gai­dāms
jau cits, ne mazāk svarīgs no­tikums
— sestdienas vakarā Eslin­genas
baleta skolas vecākā kursa
audzēkņi rādīs savu daudzu mē­nešu
ilgo pūliņu sekmes.
„2ēl," saka skolas vadītājs bale­ta
solists Mežulls, „ka neizdosies
parādīt mūsu darbu visā pilnībā —
^aļa jaunākā kursa audzēkņu Jau
Staigā svešos krastos, daļa vada
vasaras brīvdienas Roras nometnē.
Varētu gandrīz likties, ka iesācēju
grupai darbs pat būtu jāpārtrauc.
Bet nē — taisni pēdējās dienās ie­sniegti
vairāki jauni lūgumi uz­ņemšanai
skolā. Tā ir zīme, ka pat
nervozajā izceļošanas drudža laikā
interese par šo latviešiem tik tuvo
mākslu nav zudusi. Būšu ganda­rīts,
ja ar savu darbu spēšu ievadīt
kaut vienu no jaunajiem censoņiem
tajās gaitās, kas ved uz šīs mākslas
suverēnu pārvaldīšanu. Talanti
mums ir."
Ka tas patiesi tā, par to ziņkārī­gais
var pārliecināties jau pirms
solītā sarīkojuma, kas notiks Eslin­genas
teātrī. Ir tikai jāaiziet uz
Pilsskolu, ir tikai jāieklausās, kurā
stāvā komponists Mellis spēlē de­jas
taktis, ir jāatrod pareizās dur­vis,
lai aiz tām ieraudzītu divus
Vācu pianisti pošas ui,Varšavu, bet franči
dejo pec angļu mūzikas
I
i
lv
rauc.
Nav tur nekā sevišķa,
un izliekas "^S^Kas u greznu autoroobt^^fis
bez trokšņa slīd v ^ ^
Tikai tādi sakauj v#
ga un ta... Bet
jau nu prasīs. „jļ,ita a.
Paldies Dievam.-'^
gloti uzelpo. ,,Be gj,»*
tu. Kā tad ir ar ° ; > g
SrfSeMai«->y
dina Tabita, ..la""'
Tam tagad nav n j , . ,
:•' Sims vienaldzig'
šodien nē.»
li;
ŅUJORKS IZNĀKS IGAUŅU
LAIKRAKSTS
Kanādas igauņu biedrību pār­stāvju
sanāksmē St. Katarinā no­dibināta
organizāciju apvienība,
kuras pagaidu vadība uzticēta bij.
Igaunijas parlamenta loceklim A.
Veileram. No sanāksmes atzinu-ļniem
interesanti atzīmēt sadarbi-oas
un savstarpējā kontakta pa­stiprināšanu
trīs Baltijas tautu pie-a^
rigo starpā. „Sis kontakts seviš­ķi
nepieciešams, lai sekmētu mūsu
zemju atbrīvošanu un veiksmigtāk
cīnītos pret komunismu," teikts
attiecīgajā rezolūcijā. Dzīvas pārru-ļjas
izraisīja igauņu laikrakstu iz­došana
Kanādā. Kārtīga laikraksta
lidošana saistīta ar lieliem izde­vumiem,
kas nelielā lasītāju skaita
deļ neatmaksājas. Tādēļ nolemts
Pievienoties lielākajam igauņu ap­gādam
aizjūļ'ā, t. s. Nordic Press,
kas tagad, pēc viisu saimniecisku
priekšdarbu veikšanas, sāks Ņujor­ka
izdot laikralcstu Brīvais igauņu
vārds.
Atzina par nepieciešamu igauņu
araudžu un biedrību visciešāko sa­darbību,
kā arī vajadzību izdot
1.^auņu mācības grāmatais ārpussko­las,
t. s. mājas i:!glītlbai. Propa­gandas
un tautiskām vajadzībām
ierosināja uzņemt skaņu platēs
Igauņu nacionālo mūziku. (S)
Gatavojoties Sopēna konkursam,
kas notiks Varšavā lielā poļu kom­ponista
piemiņas svinību gadījumā,
daudzās Eiropas un aizokeāna ze­mēs
sākušās pianistu izlases sacen­sības.
Vācijā īpaša žūrijas komisija,
izvēloties jaunos klavieru spēles
māksliniekus, par piemērotiem š^i
starptautiskai spēku pārbaudei at­zinusi
28 gadus veco Kārli Sliteifu,
piešķirot viņam 3000 marku balvu,
22 gadus veco Ingeborgu Vunderi
(balva 2000 marku) un Rolfu Rein­hardu,
tai pašā vecumā, piešķirot
viņam 1000 marku. Varšavas pia­nistu
konkursi, kas notika arī
pirms kara, nereti devuši pasaulei
jaunus, spožus vārdus.
Ja minētās balvas domātas gal­venā
kārtā jauno mākslinieku ceļu
pavēršanai nākotnē, tad amerikāņil
nupat apliecinājuši, ka prot nover-,
tēt savu mākslinieku darbu arī pa­gātnē,
kas šai progresa zemē nav
diez' cik bieža parādība. Jūlija
pirmajās dienās Holivudā tikaļ
piešķirtas mūža rentes izcilākajiem
ASV filmu māksliniekiem, nolemjot
izmaksāt Grīrai Gersonai 35.000
dolāru gadā līdz viņas mūža galam,
bet slavenajam Klarkam Geblam
bijis jāapmierinās tikai ar 25.000
dolāriem gadā - gan arī līdz nā­ves
stundai. Tajā pat laika Lon­donā
pēc 12 gadu pārtraukuma vie­sojās
abu laimīgo filmu zvaigžņu
melnā tautiete, rīdziniekiem labi
KULTŪRAS CHRONIKA
Montrealas latvieši ar interesi
gaida apsolīto kopējo Irmas Grau-diņas
un G. Lapensona vakaru au­gusta
beigās, kas būs pirmais šada
veida sarīkojums turienes tautiešu
sabiedriskajā dzīvē. Tas sola klut
vēl kuplāks ar pianista V. Kvieša
ierašanos, kas izteicis vēlēšanos pa­mest
savu ērģelnieka vietu Oniano
provincē un pārcelties uz dzīvi un
darbu Montrealā.
pazīstamā nēģeru dziedātāja Ma­rianna
Andersene, kas uzstājās
pārpildītajā Kovent-Gardenā. Abu
anglo-sakšu zemju sadarbība kul­tūras
laukā kļūst arvien ciešāka, ko
visai uzskatāmi apliecina ari ame­rikāņu
filmu aktiera Duglasa Fer-benka
viesošanās Anglijas galvas­pilsēta,
kur karalis pasniedza vi­ņam
Britu Impērijas ordeni, atzī­mējot
Ferbenka nopelnus abu nā­ciju
tuvināšanās labā.
Eiropas kultūras tradīciju zemē
Francijā vasaras mēneši sākušies ar
Anrī Matisa izstādi Parīzē, kurā sa­kopoti
cienījamā seniora divu gadu
darbi, un modernās grafikas izstādi
„Grand Pālais" telpās, kur skatāmi
Francijas, Anglijas, ASV, Šveices,
Holandes, Beļģijas un Dānijas mei­staru
darbi. Kritika piebilst, ka šī
melni baltā māksla turpinot mek­lēt
arvien jaunus ceļus un tos ari
atrodot apbrīnojamās toņu variāci­jās.
Divi jauni baleti Ir • pats ievēro­jamākais
sniegums Parīzes teātros,
un tie solās būt vērtīgs ieguvums
pasaules skatuvēm. Runa ir par
angļui modernista Benjamiņa Bri-tena
komponēto un angļu choreo-grafa
Frederika Aštona iecerēto ba­letu
„Leonora sapnis", kam libretu,
kostīmus un dekorācijas devis fran­cūzis
Leonors Fini. Sī jaundarba
centrālā figūra ir kāda aizmigusi
būtne, kas sapņos redz sevi ne
gluži apģērbtu, un visa baleta dar­bību
aizņem piemērota tērpa mek­lēšana,
līdz izdodas iegūt no putnu
spalvām darinātu mantiļu. Kritika
vērtē šo darbu kā visai drosmīgi
iecerētu un tam ir labi panākumi.
— Pie Parīzes baleta mākslas debe­sīm
nule uzlēkusi jauna zvaigzne
— dejotāja Renē Zanmēra. Rolans
Peti, viena no franču dejas mākslas
slavenībām, šai jaunajai zvaigznei
'piešķīris galveno lomu viņa baletā
.,K^rmena", kas sacerēts, koncen­trējot
pazīstamās operas melodra­matiskās
esences un pārnesot tās
dejiskā plāksnē.
mazus ķiniešu mandarīnus — pa­gaidām
gan vēl ar gluži latviskām
bizitēm tās ir divas pašas Jau­nākās
kursa audzēknes, un viņu
kustībās bērnišķā nevarība jau ap­vienojusies
ar darbā gūtajām sek-mēnt
Latviešu tautas dziesmas mo­tīvs,
humoreska, čardašs, pdčlkato
— tā ir mūzika, kas zāles vidū vie­nu
pēc otra izvilina pārējos, vecā­kos
audzēkņus, rakstura dejas te
mijas ar klasiskā baleta soļient, un
rūpīgi iestudētos dejojumos te jau
atklājas padarītā darba sekmes —
tādas, kādām tām Jāguļ šīs grūtās
mākslas pamatos — tās ir vecās,
krietnās klasiskā baleta tradīcijas.
Latvietēm Vanagal un Cerņavskal te
pievienojas ari vāciete Stokingere
— vienīgā ārzemniece starp ārzem­niekiem,
un Eglltis — vienīgais
kungs starp dāmām. Gandrīz visi
audzēkņi pavadījuši darbā turpat
jau divarpus gadus, ierazdamies
skolā uz mēģinājumiem pa divi, pa
trīs reizes nedēļā. Viņu mācības
nauda nav augsta, tās tikko pie­tiek,
lai segtu izdevumus par kostī­miem,
bet skolas vadītājs Mežulis
domā, ka 81 ir vislētākā baleta sko­la
pasaulē: „Nopelnu taisni 80 feni­ņus
par stundu. Un nedēļā mums
ir trīs stundas."
Ar tādu pat pašaizliedzību studi­jas
darbā piedalās baleta māksli­nieces
Skujiņa un Riekstiņa — gan
dažreiz asistējot deju iestudēšanā,
gan palīdzot kostīmu pagatavošanā.
Laba tiesa deju ir Mežuļa iestudē­tas,
bet sarīkojuma vakarā būs ska­tāmas
arī Leščevska un Ērgļa iestu­dētās,
tās būs solo, pā[*u un trio
dejas, un ar Lēmaņa „Pa8 des deux"
programmu noslēgs pats skolas va­dītājs
ar Valeriju Riekstiņu.
Kad visas taktis izskanējušas un
visi soļi, Spagates, lēcieni, un piru­etes
aizvirpuļojuši, studijas durvis
parādās kādas mazās dejotājas tēvs
ar pašdarinātu baleta kurpīti rokā:
„Vai izcilajam notikumam būs laba
diezgan?"
Tā sveSnlecības gaitas tuvina
mākslu un amatniecību, paaudzi ar
paaudzi, darbu ar pašaizliedzību —
varbūt pat vairāk, nekā tas nor­mālos
apstākļos būtu izpaudies. Vai
ši mazā baleta kurpīte derēs tikai
sestdienas vakaram vien, vai arī
tālajiem mākslas ce lem nākotnē —
to vēl rādīs daudzu gadu darbs.
Katrā ziņā — mums visiem ir ie­spēja
būt klāt, kad skatuves gongs
pieteiks šl darba sākuma pirmos
soļus. 8.
mu. Diemžēl, šis latvju baleta ie­vērojamākais
meistars angļu joslas
ziemeļapgabalā līdz šim nebija re­dzēts,
tiidēļ arī jaunākajai paau­dzei
pasvešs, un apmeklētāju varē­ja
būt daudz vairāk. Programmā
bija 14 numuru, no katra iestudē-"
tāja puse. Pavadījumu un solo
priekšnesumu deva bij. Nacionālās
operas piani.ste E. Lindikova-Peina.
Pirmajā dejā — Serenādē—LeS-čevskis
demonstrēja savu kavaliera
eleganci, bet Vestene romantiski
noskaņoto giibalu izcēla ar technl-ku
un šarmu. Klasiskajā Intcrmec-co
Tillaka parādīja labu kāju dar­bību,
bet torss vēl likās mazliet
smagnējs. Nākošais numurs—Kreis-lera
ļoti moderni skanošā sinkopā»
cija ar pičikatiem (E. LeSēevma ie­studējums)
— bija viens no Veste-nas
spožākajiem. Choreografijā pā­ris
taktīs varēja izlaist t. s. ,.mo-dērno
deju" paņēmienus, bet citādi
deja veidota interesanti un Vesie-na
to nodejoja ļoti tīri un ar lielu
brio, demostrēdama savu pilnīgo
ķermeņa techniku. S. Rachhmaņl-nova
Liktenis ir viens no Lēmaņa
laimīgākajiem sniegumiem emi­grācijā.
Sis mākslinieka, kai nāk
no teātra skatuves, savos deju sa­cerējumos
lielāko vērību velti psl-chlskal
izteiksmei, ekspresijai un
akrobātiskai artistlkaL Tāpēc viņa
māksla labi apzīmējama ar vācu
vārdu „Ausdruck8tanz". 1.iēmanls
apveltīts ar rēgainu fantāziju un
gleznlecisku skatījumu, bez tam
viņš ir ari stiprs tcchnikfi, pr ļott
pateicīgu augumu un asi iezīmē
dramatiskos kāpinājumus. Viņam
pavisam nekļūdīga gaume. Tādi
kārtā nelielais balctnumurs pār­vērtās
par īstu ,,psIchodrfimu", kur
attēlota sievietes cīņa ar ļlktenL
M. Tillaka kā partnere labi Izprot
Lēmaņa nodomus un dramatiska
satura raksturdejām īsti piemē­rota.
Pēc tā paša autora mū/.ikas Z.
LeSčevskis dejo savu grotesko Sīk­stuli,
parādiidams tiekam lielu i£-
domu un raksturdcjotāja spējas
(dīvainā mai(ķa un kostīms), kā ari
komikas prieku. Vestena ar Lēma-ni
savu duo Andaluza Iestudējuši
nesen dienvidos. Ari šis gabals Ie­vērojams
ar lielu gaumi (skaisti
dāmas kostīms), tīru, uz spāņu na­cionālās
dejas pamatiem dlbiiAtu
choreografiju ar bagātīgu un AOP^!\
rastu kustības izdomu. Tas pats
sakāms par Eskobara Navaru Tll-lakas
un Lēmaņa izpildījumā.
E. Leščevska un E. Vcstenes
Strausa valsis Jau agrāk redzēts un
„pasaldens". Mazāk izcēlās Veste­na
arī Sen-Sansa Čigānietē. Abu
mākslinieku Ķinieša deja technlskl
veikla, pa daļai illustrātīva, sāku­mā
choreografijā interesanta, uz
beigām varētu dažus sīkumus mai­nīt,
M. Tillakas Vējš ļoti Īss ga­baliņš,
bet dejas Iecere ar plīvojo­šām
lentām saistīga. Eižena LeS-čevska
Jūrnieks ir viņa „8požal5
numurs", kas vienmēr garantē pie­krišanu.
Arī šoreiz tas bija Jāat­kārto
trīs reizes, pie kam māksli­nieks
savu Jautro matrozi katrreiz
nodejoja ar jauniem variantiem.
Vērtīgo vakaru noslēdza Osval­da
Lēmaņa un Mirdzas Tillakas
Slavenā Ubagu deja ar de Fallas
mūziku. Te abu temperaments, iz­teiksmes
spēks un asums aizsniedz
ļoti lielus augstumus. Daudzi nu­muri
bija Jāatkārto, mākslinieki sa­ņēma
ziedus un citas balvas. Ba­letdejotājam
Jānim Zariņam esam
pateicību parādā par dažiem vērtī­giem
kostīniicm, īpaši lopu motī­viem
dekorēto Vestenas tērpu dria-diskajā
Sinkopācijā un ķiniešu uz­valkiem.
Laimīgu ceļu un nepiekust
turpmāk! Olģcrls LIepiņi.
Raksti par Laivuas naudām un pastmarkām
Pēdējos trimdas gados ārzemju
žurnāli sniegu.^i daudzus lietišķus
rakstus par Latvijas naudām un
pastmarkām. To autors ir Zviedrijā
dzīvojošais bij. Rīgas latv. b-bas
filatēlijas un numizmatikas noda­ļas
pr-ks Aleksandrs Platbārzdis.
Svensk Filatelistisk Didskrift jau
1945. g. bija raksts Latvijas pasta
vēsture 1940.—41. g. Rakstu par lī­dzīgu
tematu iespieda Bemer Brief-marken-
Zcitung 1947. g. Vēlāk tur­pat
bija apcerējumi par Ostlandes
un Kurzemes laika filatēliju un par
1941. g. 1. jūlija pastmarku pār-spiedumiem.
Stamp Collecting Lon­donā
1948. g. atrodams apskats par
Baltijas pastmarku izstādi Stokhol­mā.
Apcerējumos līdztekus apskatī­ta
arī olcupantu rīcība politiskā un
saimnieciskā laukā. Numismatlc Re-view
Amerikā (1946. g, Nr. 12) ie­spiests
raksts Monēta kā rotas lie­ta
Baltijas valstīs un ievietoti 7 at­tēli,
kas rāda pieclatnīeku un sīkā­ko
monētu iestrādājumus saktās
piekaros u. c.
Platbārzdim ir pilnīgi pabeigts ap
10 lokšņu liels darbs vācu valodā
Monētas un naudas zīmes Igauni­jā,
Latvijā un Lietuvā 1918.—1944.
Tajā no numizmatikas viedokļa ap-skaliti
visi maksāSanas līdzekļi
Baltijas valstīs, sākot ar cara Krie­viju
un bcidzot/ar boļi^eviku un hit­leriešu
okupācijām. Savākti visu
aprakstīto naudās zīmju un monē­tu
attēli. Pagaidām nav līdzekļu
darba izdo.^anai.. Taču Zviedrijas
karaliskais monētu kabinets, kur
autors nodarbināts, savās izziņās
izmanto savāktos materiālus. Kabi­neta
uzdevumā Platbārzdis pabei­dzis
arī pla.su apcerējumu par ka­raļa
Kārļa XII laikā izdoto zviedru
naudas zīmju pagatavošanu. Zvie­drijas
numizmatu b-ba.s 75 g. ju­bilejā
viņarn piešķirta atcereH me­daļa,
i F. F.
GRĀMATNIECĪBA
Dipi. inž. G. Blūms sarakstījis
grāmatiņu Prakti.skās radiotechni-kas
pamati, ko izdevis apgāds Gais­mas
pils. Grāmatiņas autors pašlaik
atrodas ceļā uz Austrāliju,