Bavarijas Latviesu vestnesis, October 27, 1951

              ^ ^ ^ ^ t
6 lATVIJA
• i
,Wna Cfnrie ua Olga Stena dejos, pievienojam ar! Olgas Stenas izcilie
Jum .Mlias Cirules «tudiji, Villa La dejojwi.
fe
wš
ifķn
010$ m
mm
" i. k
«ii
r f
Maittplgue/'
, Saņēmie Sidu ielflgmi dodoši uz
mūstt: izcilai tautiete^ mijokli. , Izrl*
,d§Sri<^vakar saaicināti. Parīzes mSk-i
.sU» pa^aultti^Te^dzaļma darbinieki, kŗi-l
/ tiki, lufRiU«ti, preses (otograli, kam
. a^9 makflinieces rldis eavu<s saisnie-
, gmmjof^, Viesi pamazām lasās ļniljīgi
\ saloni, ķļarā redzama viena otra pa*
§ast namamātes glezna m sUvenā van
Doogena ^Imeis Milae Cīrulēs port-t,.
Ta g#i3ļL ir fra»Su sabiedrība, kurā
' i^ūstt/mllteliiilece cieši iesakņojusies,
nodzīvodama Parī^ daudzus gadus.
Mīlni Clrulei tas sagādā īstu prieku,:
ķa lalvieštl trinulķieki plašajā pa«
saulē;toteresējais'par vlņas^lzīMi^
darhuA un ' viņa šīs plašās lasītāju
s^lme^^ sūtņiem veltī tik^auds uzma»
Aības, dk vien viņas namamātes pie*
nākumi atļauj, .
Pēc maža azaida viesi dodas uzi
ptrp ptfivu, kur' jsttrodas mākslinieces
, . ;$tuiji|j ļ)la§a telpa augstiem grl«.
M^l y \ sttw,> izrptāta Ipatiem zīmējumiem
'. no apdlvinatlkam vļņ|i s ^
V \nieclm ir Olga Siena, i
> te, ^Wi4lem zēna ļojcekļlem un Izteik*
smīģļjsmr ktoējiem sejas pantiem.
LSi vak^r^; c^ķestris; — mūsu i ^ ^
^ :tais fe»J^]^ouis|6 un pavadītājs J. Su-
UV^ ^Irules miksk iri eks^r^īva,
saistitia ar pantomīmu, J|||ē|||jeifi
. Nebeidzami aplausi, puķes ūn silti
roķ^s spiedieni. Apmiierināti ir mak^
slinieki, ir viesil
Un 'te, lūk, mūsu tautietes dzīves
! stāsts, kādu to noklausījos viņas vies*
mīlīgajā mājā pie tējas glāzes:
Esmu dzimusi Rīgā, četru bērnu ģi­menē.
' Biju klusa un kautrīga mei­tene,
bet vienmēr gribēju izkļūt no
pelēkās ikdienas. Kad draudzene
AĪDA NI£DEA
'Ih' i . ni
mm
mmm
mmmm im
m
Sārma
(JANĪM GRĪNAM)
Dzejniece:
Kā zināšanas alkdams jaun<ais tulks
Ar prāta pagalēm tu piešķied karsto
dzīvi.
Un liesma kvēl un patur savu spīvi.
Kaut gadi i^t un aizbēg laiku pulks.
Dzejnieks:
Kas varenāks par gara spoio brīvi?
Es nelgas pazemībai mūzām blfis
ļauns.
No manis slēpies liekudībisia kauns,
Es smēlis pats>uaj mācījis jo sīvi;
D z e j n i e c e: ^
(Sākumu skat. ss. numuri) ļ nējl panti atrodami arī visa ļmūjļi
90, gadu beigās vfet?aMet© EMlijs dzejoļu-koi>)crijumā Dzērvju kla^^
Pzenīte (dz. 1978. g.) sāka sūtīt laik- (1938. g.). Rakstniecfe pilika UUjF
rakstiem dzejoļus, parakstīdamās Grie- Bija pat baumas, ka viņti 1944. o.
tlņia (varbūt Raiņa- tulkotā Ģētes denī mirusi pašnāvībā. No citaip^^
Pausta ietekmē?). Rādās, tā pārak- ses šo vēsU atsauca, tā ļa skallrih
stīiusies vēl kāda otra, jo Dienas La- par^ E. Prūsias likteni naV/ .
pas'vēstulniekā Aspazija vai Blauma- 1897, g. ZvāTgi4u^B^
nis apjautājās: ,.Mīli Onetiņ, ku^^ puļaarakais ^^ļaika
Grietiņa tad Jūs īstt esat?" Lai BU !^ās^
kā — viena no šīm Grletiņām palikā^j 1 ^
un viņas vienkāršie dzejolīši par8|w
jās Austrumi un citur. Austrumi feeidzās:^^^^w
(neatceros, 190(r. vai 1901. g.) kāds nieci Violii; meiteni 19 g. v|
Par mūsu dzimto zemi vētras dzi§d, ļ Grietiņaš dzejolis^ saijcās Prieka vēs^. Zvārgulim bija draņgs k vl^i
Jau kustas nams, kam pamatus reiz šīvēsts^ bija Jāsaprot otrādi, Jo »8is biograls, diletantisks tukš
. cēli, pirmā rinda skamēja: „Sodlen mi^nfejo P'^eglu Mārtiņš, kas vēlāk ngj'
Un bēgļa— izdzīteņa maizes šķēli, laulāja.,." Un, lūk, pēc dažiem toS- nabags, ^luži no grauda to np^
No rokas pašlukušu, smiltī vied. nešiem Austrumi parāiiījis Tlrzmalia- nicības pazuda. Šis Mirtlļļ
tes dzejolis Jel neskumsti! Un zem Zvārguļa biogrāfija pastāštai ķ|
D z e j n i e k s . , virsraksta; DIvinājums ^ Grietiņal par gūlis kada laikraksta re<&k<;ijll ^ . , . Tr;, Jviņas dzejoli'Priekevgšts. Ufir — ^ - L . - ....
Grauz akmem, }8 maizes pietrūkst v J rLr..n.^o' ^ v..r^\ n«^ai žū
Pār izmisumu-gara spēku svied, ļ^ļ^^^.clzejoīr'Priek© vSšts. Rakstu-ļdis glnži sadzeltējušu
,,.,.^Mrīgi, ka Tirzmaliete; .kurai pašai žuksmili-dzeļoļusa^
' mūžs viena vienīga atsacīšan^, ŗri- Zvārgulis ļ ļ ^ a ^ i | ^ ^
kāpējs tālu gaismu ģi€d
tiwmiiiiiiiimmiiiMiiļiiiiiiiiiHimui(iiiiuiimniiiiiiuii
Dr. K. Ķasparspnam
66 gadi
mmmm
lliili»
Mi
m
ir r
« l i
mm.
ii
imm
ii
An^criķas' latviešu
dzejnieka jubileja
• ••-•.V,->A',
liii
1-^ J teii
mm.:)
i i
.MM
m
mm
d6)a ixiMĶ9Ķ dejota Ņiobē viņa ieliek I .. r - , ,
vi^w .fls sāpes un^t^ protestu, uz ko f f ' ' ' ^ ' ' ' ' ^ ^''^^^
^ vien spljī^a mā^; kam nolaupīU vl- i^/'^ mam painteresēties. Pēc
. bērni, Par\katru no M, Cīrulei ^^^tV'^^"" uT ^T^''
dejislfiem .veidojumiem varētu^'rakstīt ^ ļ ' J^^^ļ^,^, strādāju lielā preču na.
apcerējumu līdzīgi;tam, ka' Lesingsh^ par reklāmu zīmētāju, līdztekus
savi laiki par LaokpM grupu^rakstī- m^^ova mākslas
, ja ve$^u grimašu. Dejotāja,arī.dziļa - ;
drimatisjņa - nekUjr nezaudē Iclasisko ^^^^ preču namā bieži gāju ,^zem
cilden^U^'uii t^s ir tas, ko Lesings p^^^^* ^^^^ ^^^^^ biedrene, lerau-
U«$ķat4'arr par iiaoko^a Heliko saJ ^^^^^ slaidu un brūni nodegu-snJegviiim8ip}
u\izteiksmē nezaudēt ieteica pieteikties par modeli pie
'mjēra :saj9tu. Vai' lai minu visas at» '^Skslinieka Korovina. Man likās, ka,
sevišķie deju fāzes — lūgsna die- ^^P^^tīdamās ar Korovinu, varētu drī^
viem,;jprotesji5? iOTisums un beidzot r^^^ piekļūt īstajai mākslai. Bet kā lai
" ?adoS|h8$ savam liktenimi kad mitei ^^p^ī^i^^ ^komdsijas priekšā? Beidzot
«eiptiiramii asaras pārvēršas dlvo? ^^^^ pirvarēju^ un tā iesāku savas
Str^U^ļftļiOS.., > I »«>dela gaitas' Maskavas akadēmijā.
-ii^uisi^ 1 . 4 » I J gleznojuši Ķorovins, JCasatkinsļ
viSii^^^^^^^^ So slaveno krievu glez' S ^f£.^^fri^^ ^8^^* nPtāju darM vēlāk nonāc^a Tretjakova irSl?^ l'^fii*^ Kad Pastemaks uzrin ja, ka
.parl^efaem Latvija hekas tuvāka, pati «rleznoiu vinš ansoīfiāii mL
Dejorviņa Latviešu svītu Vītola. ap.\ Sggr"^ ^^^^ '^''^"r' "^'^
strSdlJuinl, proti ^ ; Aijā, bērniņ; pū. „ , .
1 pSs;'.;Avu, ivu fcplW kijas.un SldriJ, ^^^^ ^^^^ ^^^^^^ izšķīrās,
biņaiupl biidu. Viss latYie?u mātes ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^^ ^
' -^mai^s,, .cerības un svētība izteicas ^^^^ I>unkenu (Isadora Duncah),
\šinī' apbrīnojamā veidojumā, šim*^^^^^^ ^^^^^ ^^^^ nespēja iero-sniegubļiam
seko vēl daudzi ^iti, kam n^^*' Aisedoras Dunkenas sķol-
/ , • : ^ • niece glena Teļa atvēra deju skolu
^ — — ' v"|P^^ slavenā režisora Staņislavska
tei^ra studijas, «fribēju tur iekļūt,
bet—- nebija tik dauid^ Tā
pagija vesels gads, līdz varēju iesti*
tlesf. Jau pēc 3—4 mēnešiem varēju
dejot ansamblī. Tad atstāju akadē^
latviešu preses biedrība kopa ^ I «l^^^; ^^^^ vien skol-
Daugavas. V^agu nodalu Bostonā 2?: [^^^^V. ^ J^'"^^ Staņlslavsfci
oktobri rīko Amerikas, veco latviešu ^ M^iefholdu. Telas trupā bez ma^
dzejnieka Friča Freidenlielda 55 gadu fj* ^ejoja vēl Ņina Selenskaja, kas
atcērt; .Jubilārs dzimis W. g. 12. T*?^^ Ņujorkas Metropolitēna di-
-oktpbir Talsos, kur 4 ziemas '.mācījies '^^^^^'^ ^^^«^ ^
pareii^člgo drau*ļies skolā, bet pēc ' Wan jāatzīst, ka ts. plastiskā deja^
ie<!elo5pnas ASV. 1904. g. turpinājis i z - t o kultivēja Blena Teļa, bija
glītoties vakara skolā * un vēlāk stu- ^^J^S^i prim^ltīva. FAnkfurtē pirmo
dējis • rūpniecībai^ ķīiniju Frankllna dejojam Mariju Vigma-institūtā,
ko slimības dēj nav pabei- ^' tik dziļi ietekmēja, ka
dzis. Jau'jaunekla gadosisācis dzejot. ^'^^ mēnešus Drezdenē apmeklēju
sūtot savu^ darbus Utvijas periodika! rl?^^^^ un saņēmu daudz ierosi-uh
vēlāk aktīvi līdzdarbojoties ASVp'*^^^^ ^rī technikas ziņā.
latviešu X presē. Dažādofs izdevumos Izstrādāju savu programmu ar 8—10
izkaisītos dgsejolus un silāstus F. Jece* numuriem Krievu fragments (Persiešu
rējis izdot grāmatā. Viņš arī tulkojis ^«^^nda uc.) un uzstājos daudzās
dažus pmerlkāņu^ rakstnieku darbus, cietās, 1935. g. viesojos arī Latvijas
rakstīja kritiski .biograli&kas apceres P^l^ētif; Rīgi, Liepājā, Daugavpilī,
un ato^uksmes par sarīkojumiem un R^^^^ne. Divi gadus strādāju kopā ar
koncertiem. F. pazīstams arī kā labs Pl^^^,^,^^ Krpicbergu Hanoveras ope-deklamātors,
un agrāk Bpsfonā reti ^^īm% opera, kur
bijis sarīkojums bez viņa priekšlasī- pnmabalerlna, un beidzot Pa­jūma.
' r"^-
. Latvijas neatkarības laiki dzejnieks J^^^/Jf f ^^^^ ^
kādu vasaru ciemojās-dzimtenē ^A^^^^^^^ ,S .f P^.^i ^
meklēd^ savu. dzimto pusi, SigtU- r/Jj!^^ -
^du lic. No Amerikas latviešiem viņš • « . j - . i - , .
ļotāju presē, kaut ari viņa uzskati ir I'*3^ 7. •'''I*!
iaikSrt a«WrIgļ. Vfed wūi« P. sU^ f,^^„P^P»ļ!!; visiem sķerSJim un
syto,;:i»8* draugus ««niedz ar , knUķi saka, ka es esot tiagis-
I-, ielu dzelzcžļu. O b a labus koncertus. 1 ļ » ^ iespējams, jo, lai
*' . . . . ' . jjītu ekspresijā «sniegtu kalngalus,
pašam nīāksriniekam iepriekš Savā
Ke,^ dlvacu k i ģniud» vētrs vM, — ^ ļ biedreni ^^asUi^ratarta Jaunajai dieji?U»J. i
Un kalni tSlu ģ«d. | * ^ . ^usta viļjai aii Paeglis.' ļrs i#
Pēc 1?05. g;' Grietiņa patt izdeva
g«n stāstu m ski^u krājumu (1908.# Blaufl. M
gan dzejoļus ' ar virsrakstu Orietiņas Jltt Viijas
kokle un satira. .Tāpat kā tiizmai P0gli«t biJ*5sadz^^
Metai, \ arī GjieUņai l)ija teioU,par J«>|i MJa rakstīti vēl agrtk, vaiMi
Dānijas' rieoielos,''fjorda ««li, Tlste. I ^ ekspedīciju lausmu dienāņ.. Dze- vai ŗs gadu vecumSjjn m^Ļ,
vidrtrimdasL^ vada ari mS! '«"^^ vajadzēja atstāt <^W,«»K J^t^*^^^^^^
pirmais i«glitibas ministrs Dr., med. ^i^i iepazinās un apptece Is ar Fom^ šw vil ŗ W a i n « .
,KSrlis Kasparsous. Viņš ir (Žraig ve- Ket^ieU Prūšu, un tā no. latvjesu pabalSi bet mm bija s? , ŗiJļdi
cākals w nometnes latviešu ieinltnie. 'rakstniecības panvazām izziKla Grie- ^ Pet; tem Viola» _ dzfijbļ, par|
kiem un 14. okt. atskatijāfl uz 86 « a J ««a. palika Emīlija Prūša., Nu viņa Zolfertaalmmclīa Jauni
žti gadiem. Nodibinoties neatitarigai P»"'^"*» galvenokārt proMļi, rakst^ pat smeldzīgi un aāplgļi lafejniec,
Latvijai, Dr. K. Kasparsonu aicināja Uania diezgan, daudz, ari apcere» par sāpes izraudāt, gltuJoties pie Q
pagaidu valdībā par izglītības mi- KetuVju rakstniecību,, tulkodam ^ l ^ ^ dzejniece ĶMHĶ.
nistrui šai amatā viņš .darbojā» līdz , prozas paraugus. Tiesai vai* ķa bez 8iw^rotaļājusies aiļltIW*
1920. g. 11. jūn., kad viņa vietā nāca rums viņas darbu nabija nekādiftugst- nClrtSim un jat^'Vjītt. l'goi.>j'
prof, J. Pliķis. I vērtīgie, kāds redaktor? pat Iztelcist Zvātgulis kārtoja literāru aln^fiļii
Tā jubilāram pieder celmia'uža loma f.Kad es redau ,šo rakstnieci nākam, Burtnieks. Tui iespieits v
musu jaunās valsts izglītības un kul* pan jādomā; lūk, tur nak diletantisr N^^JoHs Baltās puķ^, kas
varēja
du va]
Rīgā, pēc kam Dr. K. Kasparsons ļ piedēvē Viktoiam Igo, Trīnas grēkus ļ iredaktoram, ka vairi netoejcf 1^
kopā arssk^lu departamenta direktoru — Ādolfainpi AJunāmam.;. Bet vēr- „vēstulnieki'* ZvāraūUs iiķ^^
L Ausēju enerģiski ķērās pie L8itviJaittgs,.pl^^^^ iromāns no Lietuvas, kul- B.*\ jauti; ;,Kaidlf gribat y'
skolu jaunizveidošanas^ Sis dižais tūrvēstures Kunigass Kairis. Mēs yēlamies, lal,ti ņenotou.*?^
darbs bija jāveic lotd grūtos apstikJostJ Atcefros' romānu Tāle vilina, fcur tomSr Viola kļuaēji lljl, ml
Latgalē vēl bija lielinieku karaspēks, interesanti t?lotas >^cljā vāciski au* Viņa pievērsis citai
Kurzemē un Zemgalē rīk^ās bednoi- dzināta la^^^ izjūtas tin vērojumi, r^^^ . Aktrises eel£ļ
tieši} skolu ēkas pa dafai sagrautas pārnākot. Latvijas'valsti dzīvot. Tā, veda uz Vācijas skatuvēm, bet i
vai izpostītas, inventārs un mācības varbūt, vērtīgāki Pi;ūsas < grāmata reizes L. Blauaviesom ^ Latvii
līdzekli izputināti, un nebija arī lai- (1935. g.). Vismaz šis rbmi»s nebūt teātri, tēlodama Hjaupfemaņa Elgu?
viešu skolas grāmatu, kamēr skolotāji nav vājāks par daža atzīta autona ,val Un tad'ari par aktrisi Blļiun J '
izklīduši vai Iesaukti armijā. Taču, autores dažu cildinātu rominu; Ipat- vairs nebija dzirdams, Ku| $M
pateicoties Dr. K. Kaspaīrfeona, viņa ^ . ' ' ia»'ks viņa atgrieaus^ Laļvijii
līdzstrādnieku un pēcteču entuzias- — ' —' bojusiea Valkas Sarkana,
mam, kā arī laitvju tautas-izglītības ļ?i|WW;'%^^\^^^'>^ o. cīņu laiki pret
lauksalmniece nn ratu
Mgi-is^ipilei^^
m^^mmmmmm^ri Tlksi;AMsandTs'^ Caks:
'-^^ I atradis viņas-^^idzenujs^JtiM^
ilgāku laiku nodzīvlja
m
un kultūras alkai, pakāpeniski tika
pārvarēti visi šķēršļi, un Latvija vēl
tagad var lepoties ar saVas patstāvī
bas laikā gūtajiem panākumiem;
TIsitedes vecie ļaudis ' no sirds no
vēl sirmajam jubilāram sagaidīt Lait
vijas atdzimšanu, pārliecībā, ka šim ļ fV, ^jhi
novēlējumam pievienojas arī pārējie
trimdas latvieši. K»
Pi^aii^it se^Šķi'\^L&i m A. .Kaktiņu.
^®^Si , JKopš i^^gijulās^ vasaras R uzņemts
Osvalds Akmentiņš
dzīvē jāizcieš daudz sāpju...
P a r ī z ē , septembri, 1951.
Erve
RULTļāRAS CHRONIKA
AustrāUJas luterāņu Ugas Jubilejas koncerti
Melburnā blakus izcUiēm austrāliešu māksit-niekiem
uutā|ā« ari latviešu dxUaoui, Ma^Aa
Veide-Vllāne, Ernests MarSaus un Dzintars
Vetde. No latvleSu komponistu darbtem 6,
Maršau9 nodadedlja J. Kalniņa Far katfu
stundu Dievam pateicos. Koncerta pŗo^ramm»
bija ievietota ari J. Kalniņa biogratlja un
darbu saraksts.
tēvijas dubuUkvdftets ussācis konceriturne*
J9 ASV un Kanādā. Turneju notikumi kpn-cerU
20. oktobri Hamiltonā, 21. ^ Toronto,
22. — londonS, 23. — Detroltā un 24.
Grandraptdā. Koncertiem iestudēta Jauna proi»
gramma ar 6. Diatņa Mtrdtl kā zvaigznei A»
Kalniņa Vecie tevi, J. Vītola Uguns milna,
K. Kažociņa Nāk sīvi vSjl, J. Cīruļa Ave
Mairia/ 1. Vfgnera Strauja upe, J. Kakliņa
Puiši, pulgl uc.
Dzejniece Klāra Zāle pārcēlusies ux Dar<^
hemu, Ziemeļkarotalnā, ^kur viņas virs Dr.
pbU. K. Oflis dabūju vietu parapsUbolotIJas
^sUtat^.
Rakstnieks Olģertf UeplņS, kas dzīvo Bo­stonā.
ASV, raksta memuārus par trimdas
laiku VSdJā.
2umāHsts Osvalds Aktientiņš vāc matertā'
lus par veco latviešu dsīvi ASV, lai apstrā«
datu tos grāmatā.
Ņujorkas Metropolltefia operas nākoSās 8e<
fopas 97 dttodoņu-seUstu vidū būs 10 Siro
pas dziedoņu,' kurus Ņujorkas pperā varēs
dzirdēt pirmo reizi. No tiem ir 3 itaļl, i ,un
gārs, 3 anstrleSt un 3 vaclefil. UdzSinēJo
MetropoUtena slavenību vidū Joprojām Ir Ben-
Jamlno DžUī, Klrstene Flagstade/ Jarmlla No-votna
uc,
Viktorijas māksUnieku biedrības pavasara
izstādei Melburnā bija izraudzīti ail S lai
vieSu gletnotgju darbi; U Meilertes Kilspn
tēmap? G. £rg{a SIts, V. Branta SalusU IIIU
nn Dadži, kā ari A. Blsenieka Klusā daba.
Izstāde, kurā pavisam bija reprezentēti 12S
darbi, slēgta 14. oktobri.
Vijolnieks A. Updbergs parakstījis IIguvQ
ar Baltiidoras simfonisko orķestri uz vienu se­zonu.
Par pirmo vijolnieku Catonuģas slni'
foņlskajā orķestri nāķoSalseionaisalsti^^
Nac. operas vijolnieks E, Ozoliņš.
Redaktors A. Klāvsons sācis darboties pie
Amerikas Balss raidītāja.
Anna Melerovica, musu pirmā ārlietu mi­nistra
kundze, apmetusies Ņujorkā, kur strādā
par kalponi.
ii
\ Rakstnieks Hugo (urlņS, ^
kura Jaunāko noveU Cilpa paUabau leipležam.
viņpus AUanUkamļiav nodevies tikai dolāru
pelnīšanai, bet atrod laiku ari rakstlSanai.
•v.
Miris Sīmanis Svenne
Adelaidē 30. s.ept. 68 gadu vecumā
miris skolu*un preses darbinieks Sī­manis
Svenne. Sava laikā viņš bija
čakls laikrakstu līdzsUadnieks un
skolu vajadzībām sarakstījis ' ap 20
mācības grāmatu. Blakus Jaunaitnes
a'ud3;inatāja darbam bija pazīstamie
arī kā rosīgs sabiedrisks darbiinieks.
Trimdas gadļis viņš pavadīja Vācijā,
Volterdingenas un . Dedelstorfas no­metnē
®, kur strādāja pat skolotāju, bū-dams
arī Latviešu preses biedrības
un Latviešu-lietuvju vienības biedrs.
SākiŅnā S. bdja nolēmis emigrēt uz
ASV, bet, dēlam — skolotājam Kaspa­ram
Svennem nonākot Austrālijā, de­vās
turp. Adelaidē, Jau slimības mākts,
viņi vēl paguva noorganizēt IPB
Austrālijas kopu, Mrušā uii
preses darbinieka pēdējā vēlēšanās
bijusi, lai viņa pelnus pārved dzim­tenē.
W^ I kārtodama savu (kultūras daifbintoc<
pensijas lietu. Tad iznioa ai;!'
viņas dzejoļi vienā neUeli^^ŗr&i
ar raksturīgo- virsraksti,^ S i p | | ^
Art tais nedaudzajos d^ļ^U^ '
garajiem gadiem radyiies | y | | |l
šiem dzejoļiem veltīts šiilļļļj^
ram), dzejniece joprojimī'š|iji^^
tikai Jaunajos dziBJoļosļjļ|pe|«^|
roja kādas mistiskas nojaujW^
latiņa neattada atbalss, Viol^Jtļ
bija aizslīdējusi tilu no J ļatvii^
tagadnes dzejas. > ŗ
Viņa ar panākumiem gan užstaļ
kā deklamātore Pludona 60] c
nas dienas sarīkojumā. Vidas ja
nieks R. Kroders stāstīja: „ V i ņ |
uzposusies' un izskatījāi pavita*|ŗ
na. Publika čukstējaf kas t i ,
tāda? Laikam kāda no jaunajim
trisēm.. Arī radiofoni viņa 1A
savus un manus dzejoļusi ftft^
dījumi izriiea ar Vioļ;ur iepazīiiiMitt
mm
sonigl. Viņa patika ar labo
un ar īsta kultūras cilvēka
smttd^
Sturiš^
nos, kas var būt tik ^irļ^enkirk KMļi
reizi aicināja pie Svaroa^ kur gri^Jl
iepazīstināt ar gleznotāju Gelslstitl
savu Jauno draudzeni. „Vlņa Ir
sta sieviete," Viola teica" ,,Ep gritf
lai Jūs viņu redzat. Un es'pas ,
§p to par savu dzīvi.'*. Bet man llkasl
ka es būtu pārāk lielā kontra'stuM].^
divām dāmām, no kurām viģdaH^B v
daudz pārdzīvojusi, otra tik mWf!
Pie āvarca neaizgāju. Vairs n ^
mles.
1944. g. janvārī vai februirī L ^
tīne Blaua — Viola nomira nilaijn^s
gadījumā. Cik zinu, tas notika t|i
pie dzelzceļa piestātnes ?irgs, tio ķaui
kā satrūcies, bija sācis ti^ķot, izmetis:
braucēju n<Ņ:agiavām, un viņa ņosittl»
sie^ Tā aizgāja Viola, ņeuzr
jusi solīto stāstu Lielais režisore,: «iz*
gāja ar neizstāstītās dzīves nislipu?
miem.
4^ mm mmm 'mm