Bavarijas Latviesu vestnesis, September 10, 1949

              leirtemiJrt
Sestdien, 1949. g, 10. septemh^
UTVIETIS, KAS ASV PELNI
400 DOLĀRU NEDĒĻĀ
„Un inta vecajam vīram viņS vi-
MB publikas priekšā nozaga bikš­turus!"
^Tas vS nekas; bet es pilnīgi
nesat^totu, kā viņi vakaru p^ va-kiara
var nosiet cilvēkiem kakla sal-
^ tā, ka visa zāle to redz, bet tikai
i^agtais'' pats nekā nenuma.*"
JPatlesIbu sakot, es taisni priecā-
Jļ9i uz to dienu, kad viņa vlesizrā-djM
ie beigsies, un viņš atkal aiz­brauks.
Jo — darāt, ko gribat —
mn visu laiku Jātausta kabatas un
jāskatās uz pulksteni, vai kāds nav
to man gluži nemanot noņēmis/'
BBA Kisingena ir uztraukta par
i^dietlmeni-gangsterr*, kas vakaros
muitājas lepnākajā kūrvietas kaba-t^
ā ,4^urpark Kazino", tiešām ne-ttčiml
veikU zāles vidū „apzagdams"
im pa daļai pat. izģērbdams katru,
kai labprātīgi piesakās, vai pa pu-
Id ar varu tiek Izstumts uz gludās
^•las grīdas par upuri šim ,Jkabat^
UWUm^ ktura veiklība esot brīnums
Ipt kriminālpolicijas ekspertiem.
jPI Ir pirmā reļze, kad Boris Bor-fuks
tā šis loti amerikāniska iz«
ikita Jauneklis pats katru vakaru
iMdfii publikai priekšā ^ uzstājas
Tloi pubUkait lai gan Vācijā viņš
uzturas Jau kopš 1946. gada. Līdz
Mm viņā visu laiku darbojies ame-ilklņu
armijas „Special Service"
ludivuml apbraukādama un pār-itetgdams
v l e ^ daudzajos ameri-kb^
a armijas klubos. No Bad K l -
iingenai viņš dosies uz Hamburgu.
. MJS,"* viņš saka, ,|Es esmu latvie­tis*
No Rīgas ne no Latgales, lai
| i n pēd^os gados Lavijā pa druskai
ttttt^oi «rl Rīgā, tikai toreiz vēl ne
iar lo numurUf bet kā gaisa akro-bld.
fio numuru sāku iestudēt
kari beigās Cecboslovakijā."
|k>rts Borsuks, kam tagad ir 26
gidi un kabatā kontrakts, kas no«
dioSihi izceļošanu un uzstāšanos
ASV kabarejos ar 400 dolāru algu
ņadlIUI, pats atzīst, ka viņa numurs
itiv iāda veida pirmais kabareja pa-i
i u l l , bet pielaiž, ka viņš ir viens
110 vlsveiklākajienh
Publika» kas viņa dēļ vakaru pēc
vakara pilda gaun padārgo Kazino,
diezgan vienprātīgi atzīst, ka nu­murs
ir tomēr vienreizīgs. Katrā
ild^^jiflrts, ka tā aprakstīšanai velti
dļlis rindas.
esums Iesākas ar to, ka
•rsuki šķietami bez kādiem
llepenlem trikiem vienu pēc otras
no savas mutes dud vai vēl
^'ilrāk pingponga bumbiņu, no ku­rto
katra — ft kā no galvas iekšie-iMs
niftkdama ar skaļu knaukšķl
itiitis pret spoži smaidīgajiem zo-
WļSL Beigās biunbiņļm $6ko ola,
kuru pārsitot pierādās, ka tā ir tie-
Vm lita, nevārīta un droši vien
ttria maksātu 45 feniņus. ^
Bet tas ir tikai ievadījums. Ar-tlits
pēc tam dodas pie kungiem,
kas sēd ap dejas grīdu un aicina
tos nākt par asistentiem zāles vidū.
PariSti tikai nedaudzi seko, kamēr
> titt ļtivējas pretim un nenāk,
Borsuks staigā no viena pie otra,
liekur nekavēdamies ilgāk nekā va­jadzīgs,
lai izteiktu divus ith teiku­mus
un uzklausītu divas trīs atbil­des.
Tad viņš atgriežas zāles vidū
un — velk no savām kabatām pulk-
|tOgiU!hi makus, mutautiņus, cigarešu
etvijas, kas vēl priekš mirkļa atra-
/ (ļi$ uzrunāto īpašumā.
K i viņš to izdara?
Jā» tas ir Jautājums, kura no­skaidrošanai
dažs kisingieiis gājis
Ui Kazino jau vairākus vakarus pēc
kirtas. Atbikle ir tikai viena
veiklu uzmanības novēršanu un vēl
veiklāku pirkstu darbību.
Fēe pirmā pārsteiguma sagādāša­nas.
Boris Borsuks aicina kungus
lUee vidū — pats speciāli nobrīdina
viņus, ka lūkos tos apzagt un tad —
īsā laikā to ari izdara, — noņem ro­kas
pulksteņus, kam šķietami ne-
.maz nav pieskāries, izceļ makus no
ļtekškabatfim, Jā <- kalTU vakaru
noņem vismaz vienam kungam bikš-
^tuŗus un vienam nosien kakla saiti
, tik veikli, ka apzagtais pats to ne­maz
nemana. Parastais gājiens ir
tas, ka Borsuks atdod „apstrādāta-
Jam" maku, pulksteni un citas lie­tas,
apjautājas, vai vairāk nekas ne­trūkst,
un tad ļauj savam upurim
atgriezties vietā, lai tikai tad iejau­tātos:
„Kungs. kāpēc jūs šovakar
atnācāt ar tik dīvainu kakla salU?"
—* Vai atkal: „Vai jums nav tāda
sajūta, ka bikses ap gurniem kļu­vušas
vaļīgas/*
Ir, protams, grūti aprakstīt kaba­reja
atrakciju, kas īsti baudāma ti-
VĒL DABŪJAMS
K r I i J I ņ a Barona
miša darba
latvju ialDO Izlase
Cena DM 14.-^
LČK apz. ,JATVIJA«« srSmatii
galds,
Xzsūtfim ar pilnu pēcmaksu, pie­skaitot
pasta izdevumus.
kai tad. Ja to redz. Par kvalitāti la­bāk
nekā slavinājumi laikam lieci­na
i!akts, ka Jaunais latviešu artists
jau saistīts Amerikai Viņam Jādo­das
turp pēc Četriem mēnesim.
Pair šo lietu nmājot Boris (īstais
vārdls Jāzeps) Borsuks pastāsta, ka
viņš nebūs pirmais latviešu artists,
kaei atradis ceļu uz ASV mazo ska­tuvi.
Jau kopš laba laika Amerikā
uzstājoties R M populārais drkus
motociklists *ulmze, bet Borsi^
pats par izdevīga kontrakta noslēg­šanu
var pa daļai pateikties biju­šam
HIgas Salamonska cirkus admi­nistratoram
(mazajam) Pētersonam,
kas tagad strādā daudzinātā Bamu-ma
un Belija drkū.
Jā — atliek tikai stingri piespiest
maku pie sāniem, lai būtu drošāka
sajūta un klusībā nopūsties: „Kāpēc
tu cilvēks neesi pie laika lūkojis
kļūt par artistu? Tad nebūtu ]ā-raizlljas,
ne par pārskoloSanos, ne
par citām lietām.'* Galu galā ari te­pat
Vācijā Boris JBorsuks pelna 60
līdz 100 DM par kaļtru uzstāšanos,
un viņš ir to vērts.
e 0 e
Statusu ļjieprasiļušas vēl 45.000 personas
(Turpinājums no 1. Ipp.).
Mr. KenU paskaidroja, ka tiim DP,
kas izSķiŗas palikt Vācijā, jfiekļau-jas
vācu saimniecībā tūlīt, jo nav
nekāda loģiska attaisnojuma turēt
tos vēl ilgāk DP nomenu aprūpē.
Aptaujas komisiju locekļi nepār­traukti
saņem darbības instrukcijas
no c^tra, un šo komisiju darbību
pārbaudīt un eventuālos pārpratu­mus
izlīdzināt izbraukuši ari sevišķi
IRO galvenās mītees ierēdņi No­teikums,
ka komisijas var dot 10
d^enu apdomās laiku, pastāvējis jau
no paša sākuma, bet ja š^du ai^o-mas
laiku gribētu dot visiem iztau­jājamiem
DP, tad tas praktiski no­zīmētu,
ka komisijām jādarbojas 2
reizes.
Žurnālisti it ^paši interesējās par
grūti izvietojamo DP grupu un par
to DP tālāko likteni, kasi izšķīrušies
palikt Vācijā. Aprūpes tiesīguma
daļas vadītājs Kents norādīja, ka
vēl nav galīgi izšķirts jautājums,
kādas organizācijas uzņemsies ap­rūpi
par grūti Izvietojamo ī^rsonu
kategoriju. Iespējams, ka to darīs
vācu iestādes, baznīcu organizācijas
vai dtas, bet katrā ziņā ir skaidrs,
yēs gribam būt labi dzimtenes
dēli On meitas •
MTVIESU SKAUTU UH OAIDU VAlSAEAS
LIELUPB
Simts acu pāru glāsta lejup slī­došās
sarkanbaltsarkaifls lorāsas,
simtu lūpu apvij degsmes pilnos
dziesmas vārdus. Simts sirdis pukst
leiļS ritmā: No zemes šis mēs iz*
ugtiši esam, mums šajā zemē galva'
jānoUek. Tā ir vakara Junda vi«il
no daudzajām šovasar notikušajām
skautu un gaidu vasaras nometnēm,
jauHĀ dabas no$tūrI Detmoldas tu­vumā.
Bērza zars, kas smaržīgs un
vē$d viesim iesitas sejā, šalcošās
priedes, dzeltenā kāpu smilts un
priecīgās jauniešu čaļas^ļp^I ^ ^rī­di
aizmirst trimdas ikdienas pelēcī­bu^
Justies bezrūpīgam kā savās
dzimtās zemes mājās.
Visa diena, kopš modrais sargs,
klalmtu kalnā uzkāpis, bija devis
celšļiinfis signālu, ir aizgājusi sprai­gā
darbā. Nemanot ir atsVstidzinā-tm
zināšanas dzimtenes vēsturē un
ģ^iŗrfiijā, vingrināta pirmās pall-āzĒm
sniegšana, veikts pampttigs
pārgājiens, savienots ar orientēša­nos
svešā apvidū un signalizāciju.
Tāpat izdziedāts jo bagātīgs dziesmu
pūrļ) un nopietni spriests par to, kā
ar!, izkaisītiem visās pasaules tālēs,
viMotiem augt Latvijai —«uz ko
aicina skautu un gaidu šīgada mude.
ipIPilnIgi saprotu, ka šīs, varbūt
ir {>ēdējās divas nedēļas, ko vadiet
kopā pirms tālākas izldlšanas trim­dā
» un tādēļ tās jācenšas iespējami
intensīvi izmantot", saku nometnes
vadītājam, visas ziemeļu jendas
skaiatu priekšniekam R. Rauskam.
,3et vai nebija grūtības ar prog­rammas
izvērtēšanu tm iedzīvināša­nu,
lai dodamā ce]a maize būtu ne
tikaļ iespējami spēcīga, bet ar! pie­vilcīga,
jaunatn'ei piemērota? —
„Tā(lēļ jau mēs še visi esam!'* at­bild
R. Rauska ar triu;mfējošu smai­du,
norādīdams uz savu plašo palīgu
pulku. ViņS ptatls savlaicīgi no tu­vienes
un tālienes samobllizēt labā­kos
jaunatnes vadītāju kadrus.
Tikai tā, rūpīga sagatavošanās
daritm rezultātā bija iespējams ar
salstošajām nodarbībām, priekšzī­mīgo
kārttbu un plānveldibu pār­steigt
ne tikai pašu latviešu, bet āri
daudzus augstus ārzemju viesuii.
P€idC»jle varēja Ilgi vērot un apbrī­not
lietpratl^ un glīti, skautiskā sti­lā
gatavotās nometnes ierīces, sākot
ar lepno karogkātu, augstajiem vār­tiem,
zediņu sētām \m iecienīto
„amCTlkāņu gj^du" un beidzot ar
„indlāņu virsaiša gultām** un zobu
stiku uzliekamo. „Vai tas tiešām
vi«s veikts tikei! auklu sējumiem,
bei nevienas naglas?** — vaicāja iz-brfnētl
pēdējās dienās līdzi nomet-ņoJoSo
vācu, angļu un poļu skautu
ptotāvji. Viņi atgriezās mājās ar
daudz vērtig&n atziņām.
Mh\x pieredzi guva ari pašu gai­das
un skauti, un ne tikai savās
speciālajās skauliskās vai nacionā­lās
gudrībās, bet tieši praktiskai
dzīvei nepieciešamās mākas, piem,
ēdienu gatavošanā, ka» bija jāveic
pilnīgi pašu spēkiem un zināšanām.
Te bieži vien lieti derēja kaimiņu
padoms vai personīgas studijas pie
kūpoša katla un karstas pannas, lai
vadlfijiem, kas pārmaiņus bija ik­vienas
vi^tbas viesi, nebūtu nekā
ko pilrmest vai iebilst Jā, kas zina,
vai tu, varbūt, kādreiz nebūs pareizi
iejaiikta kartupeļu biezputra vai vi­linoša
latvisku pankūku smarža,
kas dažu labu afzklīdeni atgriezis
pie tautas kopības? iVrI šis galu
galā bija darbs Latvijai.
Lai spraigums un centība nemitē­tos
ne bridi, visām nometnes gai­tām
cauri vijās sacensību pavediens,
f
kaut ar! dažbrīd pavisam slepens
un neredzams. Mūžam nerimtīgais
„nometnes kontrolieris'* ar savu dū­šīgo
palīdzi bija visur klāt, kur va­jadzēja
un nevajadzēja, un dažu­brīd
stāvēja pat basān^ kājām rīta
rasā, lai tikai varētu konstatēt, cik
ilgā laikā katrs izrausies no savas
telts un aiztecējis uz strautiņu maz­gāties.
Toties pie vakara Jundas
tam bija daudz' ko stāstīt, bieži par
prieku pašiem vainīgajiem. Un no­slēgumā
varēja tikt paziņots labākā
skauta un gaidas vārds.
Kādu dienu automašīnas izbirdi-nāja
prāvu pulku guntiņu un maz-skautu,
gan no tuv^ās Augustdor-fas,
gan ari attālākajām Blomber-gas
un Grēvenes nometnēm. Kat­ram
lielajam nometņbtājam nu bija
jābūt divkārt rūpīgam un izpalīdzī­gam.
Kad pēkšņi ieradās „Rīgas
Filmas** ļaudis, visa nometne uz
bridi pārvērtās par mazo Holivudu
un katra guntiņa — par mazu filmu
zvaigznīti. Kas tas bija par prieku!
Taču sajūsma par filmēšanos un
filmu pasauli stipri atslāba, kad des­mitām
reižu bija skraidīts par velti,
līdz tika pie «iemūžināšanas**, un
visi paši redzēja, kā vissvelmēJoSā-kā
saulē filmē „ugiinskuru naktr*.
Kopējās dziesmās, priekšnesumos,
stāstos, tautiskās dejās un rotaļās
vai — varbūt, vlsvaliāk, klusējot
raugoties dziestošajās ugunskura
oglēs, ikviens te kļuva tuvāks viens
otram un visi kopā — savai dzime-nei.
Se iegūtajam spēkam būs jā­palīdz
dzīvot, kas zina, cik ilgus
trimdas gadus. Gu—gs
ka nevi«iu no šiem cilvēkiem bez
palīdzības n^ametls. Pagaidām
nav arī vēl pilnīgi precizētas grūti
izvietojamo personu definīcijas. Pie­mēram,
nav iespējams noteikti pa­teikt,
vai pie šis grupas pieder 45
g. V. profesors, kas visu mūžu strā­dājis
tikai zinātnisku darbu, bet kas
tagad, pēc pastāvošiem noteiku­miem,
it kā būtu spiests braukt f i ­ziskā
darbā uz Austrāliju. Šādus
jautājumus patlaban apspriež IRO
galvenajā centrā 2enēvā.
,Ja tiem DP,kas piemērotu emig­rācijas
zemju trūkuma dēļ pagai­dām
izšķīrušies Iekļauties vācu
saimniecībā, vēlāk tomēr rastos pie­mērota
izceļošanas iespēja,—vai tā­dā
gadījumā IRO palīdzēs tiem iz­ceļot?**
— „Jā. 8ādā gadījumā
šķēršļu Izceļošanai uz vēlamo zemi
nebūs.**
„Kāda8 ir izredzes uz Jaunā pa­plašinātā
DP likuma pieņemšanu
ASV?** — «Pašreizējā situācijā nav
nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka
Savi^oto valstu DP likumu tuvā­kajā
laikā paplašinās. Ir jau iespē­jams,
ka Jauno DP likumu nāka­majā
gadā pieņem, bet ir pārāk ris­kanti
paļauties uz šādu varbūtību.
Ja ari likumu pieņems, tad Vācijā
vēl arvien būs daudz bēgļu, kam
nav bijis citu izceļ(^anas iespēju,
un būtu netaisni paturēt tagad Vā­cijā
tos, kas var izbraukt uz citu­rieni**
Tālāk žurnālisti pārrunāja ar IRO
vadītājiem darbiniekiem nesen no­tikušos
gadījumus, kur aptaujas ko­misijas
nepamatotā m netaisnā kār­tā
atņēmušas DP kartes un tūlīt pa­dzinušas
attiecīgās personas no no­metnēm.
Informācijas daļas vadī­tājs
Reiners atzina, ka vairāki šādi
nepamatoti cietsirdīgas rīcības ga­dījumi
tiešām bijuši. Sakarā ar in­formācijām
laikrakstā Latvijā IRO
nekavējoties ievadījusi izmeklēšanu,
un visos tajos gadījumos, kur komi-
' siju rīcība nav atbildusi instrukci­jām,
DP kartes atdotas atpakaļ. Mr.
Reiners norādīja ari, ka ikvienam
DP šādās reizēs iespējams tūlīt ie­sniegt
sūdzību sava apgabala IRO
labklājības ierēdnim, kas tad katru
individuālo gadījumu noskaidros.
Vairāki žumālisU aizrādīja, ka
dažādas aptaujas komisijas dažādi
iztulko pierādījumu vajadzību par
galvojuma esamību. Sajā jautājumā
Mr. Reiners paskaidroja: „Ja kāds
DP lūdzis galvojumu no Church
Wold Service, Lutheran VTorld Fe-deratlon
vai citas baznīcas organi­zācijas,
tad tam jāuzrāda attiecīgās
organizācijas rakstveida solījums,
ka galvojums tiek gādāts. Noder
ari līdzīgs solījums no atsevišķiem
ASV mācītājiem, nākamo darba de­vēju
uzņēmumiem un taml. — katrā
ziņā tomēr angļu valodā. Kfi Jau mi­nēju,
tomēr šādi galvojumi vēl ne­dod
drošību, ka līdz to pienākšanai
kvote tiešām nebūs jau pilna. Tie,
kam galvojumi ir ceļā, var tomēr
mierīgu prātu pieteikties Austrāli­jas
akcijai, jo uz Austrāliju tagad
ir tik daudz pieteikumu, ka komisi­jas
tuvākajā laikā nav vēl gaidā­mas.
Ja starplaikā galvojums pie­nāks,
tad varēs no Austrālijas at­teikties
un braukt uz ASV.**
Atbildot uz kāda DP laikraksb
Pārstāvja jautājumu, Mr. RemeS
dementēja kaut kur parādījušos hT
formāciju, it kā Luterāņu federaciia
Minchenē būtu saņēmusi norādiiu
mu, ka no Vašingtonas gaidāmi vS
50.000 galvojumi.
Preses konf er^ices nobeigumi aru
rūpes tiesīguma daļas vadītfiil
Kents vēl īsumā pastāstīja par IRO
statistisko aptauju privāti dzīvoio.
šiem DP. Tādu. pēc agrākiem staiu
ļiem, amerikāņu joslā ir 108.400 bet
šie dati ir novecojušies. Ja kāds
privāti dzīvojošais DP adreses mal!
ņas dēļ nebūtu saņēmis IRO.aptau.
jas kartīti, tad tas vēl nenozīmē, ka
viņam DP statuss būtu jāzaudē
Skaidrības labad tomēr ieteicama
šīm personām pašām ierasties sava
apgabala IRO kontroles centrā un
izpildīt aptaujas kartīti.
H. Mindenberss
ļaunākais franču
joslā
Sveningenā i^e Nekaras augusta
beigās notika Iliiterāņu pasaules ap­vienības
(LWF) franču joslas mācī­tāju
un draudžu pārstāvju sanfik-sme.
Latviešiis pārstāvēja prof. L
Bēriiņš, LCK pārstāvis A. Dzima '
un visi joslas ev. lut mācītāji. Gal.
venais pārrunu temats ^ksmS
bija — kā palīdzēt vecajiem uniU»
majiem pēc IRO darbības izbeigša­nās.
Sajā sakarā izstrādāja vairi*
kus projektus, no kuriem viens pa­redz,
ka LWP franču joslā veca­jiem
un slunajiem DP iegādās kādu
nekustamu īpašumu. LWF direktori
Vācijā Dr. Lindbergs norādīja, ka
franču joslas DP vajadzībām c^r
sagādāt 600 bezvārda galvojumus,
no kuriem lielākā daļa jau esot
LWP rīcībā.
Austrālijas izceļošanas komisija
franču joslā paredz darboties vU
vienu mēnesi, kādēļ IRO ieteic vi­siem
DP izmantot Šo pēdējo izceļo­šanas
iespēju uz Austrāliju. Līdi
šim no franču joslas uz Austrālija
izceļojuši 740 latvieši, bet uz ASV
tikai ap 50. ASV braucējiem neiea
ierīkota emigrācijas nometne tmt
franču Joslā — Lārā, kur līdz i b '
uzturējās tikai Austrālijas Izotio-tāji.
\
Ar franču militārās pārvaldei i l -
kojumu noteikts, ka visiem DP, kal
līdz šim dzīvoja privāti, makiijot
paši par dzīvokļiem un saņemot
vienīgi uzturu no PDR centriem, ar
1. septembri jāpāriet dzīvot uz no*
metnēm, kādas franču joslaSvdi^*
vidu daļā būs tikai divas — Tut-
' Ungenfi un Mincingenā. Nepaklausī­bas^
gadījumā piedraudēts . atņemt
IRO aprūpi. Rīkojums smagi skar
daudzus latviešus, kas, izklaidus
dzīvodami, gandriz visi atraduši
darbu vācu saimniecībā. Latvieša
vairums uz nometnēm pāriet attei*
kušies, lūdzot IRO pārbaudīt un Iz­šķirt
katru gadījumu Individuāli.
Ar '1. oktobri darbu izbeigs vie­nīgā
franču joslas lat^d'ešu ģimnāzi­ja
Ebenveilerā. Ari tautskolās mā­cības
turpināt būs grūti, jo skolo­tāji
im skolnieki, izceļo.
uz Ameriku/ saka vāciete, kas nemīlēdama
precējusi latvieti
Emigrācijai veltītais laikraksta
„Auslands-Kurler", kas iznāk Vīnē,
jūlija pēdējā numurā Izcilu vērību
pievērsis vācu meiteņu m DP lau­lībām.
Esot nepārprotami pierādīts,
ka šādu laulību skaits pēdējā laikā
augot un, piemēram, Hamburgā paš­reiz
svārstoties ap 40 mēnesī. Vācu
sievietes, kas nesen apprecējušās ar
DP, nemaz neslēpjot, ka to darijušas
vienīgi tādēļ, lai izkļūtu no Vāci­jas.
Ka šāds solis var būt diezgan
nepārdomāts ari nb DP puses, pa­stāsta
mūsu līdzstrādnieks, kas Augs-burgas
izceļošanas centrā nointervē-ja
vācieti Finnijif S. no, Lauingenas
pie Donavas, kura kopā ar savu viru
latvieti Kārli aizbrauca ixz Savieno­tajām
valstīm.
t
Mēs nebijām redzējušies divus
gadus, kopš es no Lauingenas pār­cēlos
uz Augsburgu. Kad viņus pa­manīju,
tie stāvēja pie reģistrācijas
bloka, gaidīdami, kad tiks pie ārsta
pēdējo reizi atrādīties.
Kārlis bija priecīgs, mani saticis,
un Finnija ne mazāk. Es viņu pazi­nu
ļoti labi, jo kara laikā dzīvoju
viņas tēva mājās un skaitījos pui­sis.
Vecais Sindele bija goda vīrs un
pret mani izturējās kā pret savu cil­vēku,
\m varbūt tādēļ, ka viņam
Amerikā ir sievasmāsa un viena
meita. Finnija bija jaunākā ģimenē
un, kad amerikāņi bija atnākuši un
karš beidzies, ik vakaru runāja par
izceļošanu. Pie vecākiem varēšot pa­likt
vidējā māsa Anija, kas vēl jo­projām
gaida mājās no Krievijas vī­ru
— tanku grenadieru pulka kap­teini.
Kad Lauingenā nodibinājās DP
nometne, es pateicu ardievas laipna­jai
ģimenei un aizgāju UNRRAs
maizē. Vakaros tomēr arvien aizstai­gāju
papļāpāt. Biju ļoti pārsteigts,
kad 1946. gada rudenī Finnija man
noprasīja, vai es gribētu viņai psT-lldzēt.
Viņa spēlēja tīru spēli un ne­vēlējās
nekā cita, kā kļūt mana sie­va
tik ilgi, kamēr mēs aizbrauktu no
Vācijas. Pēc tam viņa man apsolīja
brīvību pēc paša izvēles.
Es biju ar mieru palīdzēt visādi,
tikai ne tā. Finnija to nožēloja, bet
ļmēs joprojām paUkām labi draugi.
Tad piepeši nometni likvidēja un
mūs pārcēla uz Augsburgu. Sl gada
agrā pavasarī saņēmu paziņojumu,
ka Kārlis S. salaulājies ar Finniju
Šindeli.
„Esat laimīga?" es jautāju un pa­metu
acis uz Kārli, ar kuru Lauin­genas
nometnē kādu laiku dzīvoju
vienā ^tabā un kuru vēlāk izskrinē-ja,
jo viņš bija pildījis tikai savu
pienākumu pret tēvzemi.
„Ļoti," Finnija nevilcinādamies ap­stiprināja,
un viņai nepakustējās ne
acu plakstiņš. Man atlika viņus ap­sveikt
kā laulātos dmugus un kā
tāla ceļa braucējus.
Vēlāk, kad ārsta pārbaude bija
garām un Kārlis aizgāja pēc pus­dienām,
es noprasīju Flnnijai bez
aplinkus vārdiem:
„Vai jūs Kārli apprecējāt pēc tāda
paša piedāvājuma, kādu reiz saņē­mu
es?"
Bridi viņa neatbildēja, tad lika ap­solīt,
ka neatstāsīšu sarunu Kārlim.
Es apsolīju. Tad viņa atzinās- „Ar
jums man neizdevās un es neticēju,
ka varētu izdoties ar kādu citu, tā­dēļ
pielietoju viltību un tēloju, ka
>4
Kārli ļoti mīlu. Vienu laiku man l i ­kās,
ka es viņu tiešām mīlu. Tad
mēs salaulājamies. Un tagad esam
tik tālu."
,,Bet jūs teicāt,, ka esat laimīga?"
.,Jā, ka tieku ārā no Vācijas,"
„Citādi nē?"
„Nē. Es Kārlim nekā neesmu tei­kusi,
bet Amerikā no viņa šķiršos.
Eg braucu pie māsas, Kārlis pie ma­nas
krustmātes. Baznīcā mēs neesam
laulājušies un tātad mūsu kopdzī­vei
nav svētības, un es to varu lauzt.
Es pati tā gribēiu."
„Jūs Kārli nemīlat un nekad ne­mīlēsit?"
„Nekad."
Man nebija vairāk kb jautāt. Ne­aptveramas
alkas pēc Amerikas bija
pārņēmušas šo sievieti, ieraudamas
nelaimē arī manu tautieti
„Vai Kārlis jūs mīl?"
„Ļoti/'
Tālāki jautājumi bija Uekl. Tā bija
viena no pēckara traģēdijām/Upu­ris
vēl neapjauda savu likteni. Sie­vietes
cietsirdība bija guvusi piepU-dijumu.
Atvadoties es Kārlim sirsnīgi spie­du
roku un ieteicu neņemt pārāk pie
sirds pārsteigumus, kas Amerikā va­rētu
gadīties. Viņš izbrīnējies paska­tījās
mani.
Es turēju Finnijal doto vārdu, ne­atklādams
viņas noslēpumu, jo Kār­lim
tā kā tā vairs nevarēju palīdzēt
Nu jau viņi trīs nedējas ir Ameri­kā.
Es saņēmu vēstuli — traģēdija
atrisinājusies. Kā avīžnieks tagad at­stāstu-
sarunu ar Finniju S., kas var­būt
izklausās Izdomāta, bet kas pirmi
sešām nedēļām risinājās Augsburgas
izceļošanas centrā. Elma» Māt^
TEV.
]/iriu spēks
iin nespēks
sabiedriskos un valstls-
& publiski izteikto runu
K rakstos) nozīme ir ļoti
E Biina resp. vārdi Ir darhi-
TītftelSi vin tās sagatavotāji,
iieie tavu īsto dabisko uzde-
V kad tas var pārvērsties
H ft^ vfro sabiedriskās un
ļHj darbības, vērtē tās un re-
Jnl M atbalsta vai noliedz
ājSk ar kJdlem jauniem le-ļinileio,
kas vienmēr nozīmē
Eļļtanu uz Ikeāadduu ddaarrbbīībbuu..
Kailums, šādiem le-
Ep(^,Ir/ka pastfiv sabled-ifi
valstiska organizācija, kas
ļHui leroslnSjumu'ž realizēt.
jiilļos trimdas apstākļos lat-
Jpubliskl izteiktā vārda, It se-
'pm stāvoklis ir radikāli
Mums vairs nav valstis-ņaMdļas
un arī sabiedriskā
Hk wkS vajlga. l^ļfav^, tāpēc
moSkt Sal virzienā aŗ'kādiem
llBlļlern un nozīmīgiem ierosl-
Ueo, Jo nav līdzekļu tos reāli-h
ari tagad vēl temperamen-
I» personas reizēm met kri-lilē^
tis pret vienu vai otru no
I* pastāvošajām organizāci-
JiMtas bieži Ir anachronisms
ļjjlfltuiclļas aizmiršana: nav
iTOt kādu organizāciju par
™gu darbu, Ja tai trūkst
m darbībai nepieciešamo
«ļumu, Līdz ar to tagad
nesela rinda agrāk vissvarī- R.^^"^^^^' ]o nav jēgas tos
Tas nozīmē, ka atkrīt ari
ļ«te tematu pārdomai. Ar
PjMas, ka Intellektuālā dzī-ffi^
ff^ neizbēgami pa-fi^
s svarīgāko motīvu
ļļļurinata domu aploku.
M*58-sabiedriskai te-
Bte^^t^ paliek galve- iJS^'^^^^^ pie i n di
ml^T^' Jāapmierina ^ -^i^^^^^^ no ot.
r'Ukaltsimt, . bija
S t i i s ^ " P^stlvo-kam
kāl
1!
Tiesi
braukti
mulsā
priekš!
lerijān
ģendfil
clltīgā
ga zll(
sas p^
dzlmtj
mes kļ
tāpat
dos m
vēks,
sallektt
mīgā
1ām kl
zemes
Cllvēļ
kļūst Sl
ved prļ
bērnu
mas nl
dara, ji
nekad
jādreb
stāvjiei
laikmel
vēl nel
mundieļ
jām prl
dāmās
maigās
f^as pa(
ģērbtos!
bi^rztalāj
gāk nel
tu grlbļ
nepark(
ga bestj
zvērs,
nav kai
cilvēku.l
rētu bēi
varētu
slaucīt
Bet S
pietiek
Pirmkā,
populāri
specifisl
mākslu,
lāk ^ .
darīt vi
dzīvu t
dzīvo.
ņemas
'^Is tieki
ņemas t
tas grib
cekļi b
Te ta,
no vien
gām ga
riskām
veltītas
apmieri..
nn vulgj
badu, n(
Būs tā t
ari žokl
Bet te
jas, ka
tieksmēu
^anai) iŗ
pirmajā
stāvju.
^^lāgeru
koncerti
strakt^i,
tematīvļj
'>abstrak
bijumā
zakal dai
devības