Bavarijas Latviesu vestnesis, September 10, 1949

              septembra.
LATVUA Sestdien, 1949. g. 10. sept«nbjt
Hr. 90 (314) 1949. g. 10. septembri
M «itori psrtksttt vaf lolelflltem ps-ndKttltaJOf
rakstot Izteiktas domes oav
katri ilņft redakcijas domi».
BEZ JAUNA GARA
SADILSIM
Kaulu un dvēseļu maltuvē visa
S^Odu tauta drūp un dilst tepat )au
desmit gadu. Šodien aiz sarkanās
maltuves sien5m« ais kurām Baltl«
Jas tautas iemūrēja 1940. gadā, jau
kunkst puse no Eiropas. Rietumei­ropa
» kas vēl tagad sevi dēvē par
gara avotu visai pasaulei, nespēkft
spiesta un gariga saguruma apmā­ta
» tagad maļ i ^ i l savu dvēseli bai»
ils: vai mums pašiem vēl ļaus
drivotT
Protanui» nevienam no pasaules
abildfgajiem vīriem, kas piedalfju-iiea
tadoi darījumos, ar kuriem pusi
Eiropas Iemeta siurkanajās dzima-vil^
neienāk prātā Justies atbildi*
glem par io tautu nelaimi. Nē, to
o^^mnin nevim Balt^ grāmata.
Viiu apsedz un attaisno viens vie«
Hļp vārda politika. Tio'paii vl*
Iļt atkal runā par kriptigās pasaules
ia^bālanu. Mums brīžiem šķiet,
ki Jauna paiauli atpestītāja at«
didmšana gaidāma. Tas būtu nepie-fclljlgi
» Ja pieminētu un atcerētos,
k i vēl pirmā gadiem pieciem Hie*
lumdfepiā dievnamu priekšā tika
afļmita vieta velna sarkanā bērna
npolanai un paijāšanai: te aug at-brfvotfijit
Mebllslm lentlmentāU un nemek-
UUm te kādu taisnību. Viss iztei-omi
tanī pašā vārdā politika.
81 pdltika pēdējā laikā savu termi-ilcmtUtt
i9 papUdinājusi ar i^ār*
6im kristīgs, kristiešu, kristiā-lilimi.
Vai tas drīkstētu nozīmēt,
ka 1 » s a ^ atbUdīgie vadītāji būtu
gatavi Idejas vārdā veidot savupo*
$tiku im sāktu iedrošināties vis-ņuuļ
prasīt, lai atdotu brīvību tām
tautām, kam. tā atņemta, neseno ka­pi
iacinot?
V% lidzšinējā pieredze to nesola.
Mltikaa vadībā nav daudz vairāk
ideUisma UBzmas kā tad, kad sar­kana
i^elna bērnu atļāva šūpot
dievnamu priekšā. Ir tikai bailes
sametušās no šī velna bērna. Sīs
bidlei vēl nav pārvērtušās par sā­pēm,
lai justu to miljonu dvēseļu
Il9as»..kas cieš aiz dzeUs aizkara.
Ŗļl poUtiķu baUes līdz Šim vēl iz-
^^1^^ rūpēs par materišlo
Ubk^^ Par dvēselēs vēl vaid
Ikrtesteŗi, fitozofi un rakstnieki.
Vil par agru mēs gaidām jaunu
Aru» labākus laikus. Arvien vēl cil­vēka
pats jūtas visvarenais ari tur,
kur tas ir bezgala gļēvs. Ari Eie-tumelropu
vēl arvien vada vecais
politika tips» kam vecās sjcolas
bauslis: Jo mazāk Jūtu, jo labāk!
M kāpēo gan arvien biežāk ruDās
un* deklarācijas visādās variācijās
piemin kristiešu vārdu? Tāpēc, ka
tautas ir sīkušas meklēt kādu logu,
kur varētu ievilkt lielāku ma^ku
'avaigas elpas. Neviens cits logs to
nav devis kā tikai tas pats vecais,
atverams uz knsttfinisma dfir-zlem.
Politiķi nebūtu politiķi, ja to
nev» »ianUu un er Kādu vārdu to
nepieminētu. Bet. vārdiem neseko
darbi. Tā paiet dienas un gadi bai- iti miglfi. Ar veco garu. Eiropa dilst,
)ēt ievilkt jaunu garu vecajām plau-
Jāni nav drosmes.
:Tomēr šajā laikā Jauna gara. jau-naa
drosmes pilns cilvēks aug un
top visfia Rietumeiropas zemēs. Sis
^vSks apzinās, ka nedrīkst tirgo-tba
ar visu, ka nedrīkst smīnēt vai
^enalddgi, pārgudri smaidīt par
vļiu* Sis cilvēks tagad clnēs pārva­dās
pārņemšanu savu tautu dzī­vē.
Ja šis jaunās drosmes un jaunā
ttra cilvēks spēs piecelt Eiropas
tautas no gļēvuma un bailēm, tad
Eiropa vēl piedzīvos savu jauno
dienu.
Ari Latviju un latviešu tautu no
kaulu maltuves spēs atpestīt vienī­gi
kristiešu drosmes vadītā Eiropa.
Par dtfim iespējSm jāsaka tikpat
daudi jā, kā nē. Visiem tiem, kam
territorljas un tautas Ir tikai ma­teriālas
vērtības lielums politiskajā
tbgū» kur visu var pirkt un pārdot,
t|em vienalga, vai pēc ^dažiem ga­diem
Latvijā būtu 2.000.000 dzīvu
latviešu» vai 2.000.000 miroņu un
krustu.
Pasaules .Jtars" un ..sirdsapziņa"
patiesībā ir daudz citādai nekā
mēs to redzējām un sapratām tad,
JSA i(h)ojāmies savas brīvības un
valsts šūpulī, kad mums pasaules
ijara** un „8irdsapziņas" palīdzība
vēl nebija vajad^a. Bet arī mūsu
pašu „gars" un ..sirdsapziņa" nav
ne sliktāki, ne labāki par to, ko
eaam nu sastapuši pasaulē. Ja šo
Stāvc^U» kādā atrodas pasaule, sauc
par nelaimi, tad vaina ir kopēja.
Ari iņūsu« Mēs esam ļoti bagāti ar
JzcUu ,.vlensētnieka" dabu: ja tik
man labi! Bet kā mums net>atīk. ja
tagad pasaulē redzam, ka arī citi
prot domāt tikai par savu labumu!
^ Ko spējam un drīkstam mēs,
mdinieki? Tikai netaisnību sa
un brēkt? Esam iegrimuši gai
ā — visu gaidām un prasāh.
Berchtesgadcnas latviešu nometne
iekārtos veco lauzu mitni
ATZanirUMI UN PĀRRUNAS LATVIEŠU EV. L U T .
KONFERENCE
LatvieSii Interāņa baznīcas turpmākais darbs tautieša garīgās aprū­pes
orgaoiiēiaiii emigrācijae sem^ urpus Vācijas un Vādjā paUkuša-ikm
emlgridjaa iespējas un gaifgāa literSteras sagāde blaknī sinoja-miem,
teoloģiskajām pforanām un referātiem bija svarigikie Jautijuml
latviešu e\ l a i mādtāja konferencē, kas bija pēdējā plašākā Vācijā on
notil^a no 29. augusta lEdz S. a^tembrlm Luterāņa pasaules federāci­jas
(LWF> studiju eentril Berchtesgādeng. Konferencē piedalījās 83
m9eitājl no Vācijas rletamjoslām, to vidū ar! pa pārstāvim no Zviedri­jas
un Beļģijas, kā ari vācu ev. lut. basnicas pārstāvji
Mācītāju konferenci atklāja un
pinnajās dienās vadīja archibīskapa
vietnieki prāv. J. Ķullītis un prot
Dr. K. KundziņS, bet beigu posmā
archibīskaps prof. Dr. T. Grīnbergs.
Plašākas pārrunas radīja izceļošana
uz ASV. No vairākiem ziņojumiem
Izrietēja, ka ar Luterāņu federāci­jas
sagādātajiem galvojumiem lat­vieši
» salīdzinot ar citām tautībām,
īpaši igauņiem, izceļojuši visai maz,
tāpē€ nolēma lūgt federāciju no at­likušajiem
galvojumiem lielāku daļu
piešķirt latviešiem, No angļu jos­las,
piemēram, ar LWF palīdzību uz
ASV izceļojuši tikai 1(H) latviešu,
kamēr mazāku tautību grupu izce­ļotāju
skaits ir lielāks. IConferences
nobeigumā ieradās arī IiWF direk­tors
Vācijā prof. Lindbergs, kas
turpmākās galvojumu sagādes iespē­jas
nevērtēja tik optimistiski kā vi­ņa
vietnieks māc. Andersens, par
kura paskaidrojumiem ziņojām aiz-
Nometou
dzīve
INGOLSTATES amerikāņu blbUo-tēkas
sarīkojumā notika dziedāša­nas
sacensība &--8 g. vctciem bēr­niem.
37 vācu un ukraiņu dalībnie­ku
vidū bija ari 3 latviešu meitenī­tes,
kas ar latviešu tautas dziesmām
pārspēja vlsuļ savtis konkurentus.
Pirmo vietu sacensībā ieguva 6 g. v.
Ināra Zivtiņa, kas dziedēja tautas
dziesmu Upe nesa ozoliņu, 2. vietu —
8 g. v. Gunta Kinutlere ar dziesmu
Līgo Mva^ uz ūdeņa. Par vislabāko
atzina Astrīdes Derkevic«is. priekš-nesumtt,!
bet tā kā viņa-vecāka par
8 gadiem, to sacensībā nevērtēja.
Uzvarētājas pilsētas militārais gu­bernators
izvizināja savā automašī­nā
un pamieloja amerikāņu klubā
ar saldējumu.
DAHMSTATES technlskās augst­skolas
inženierzinātņu fakultāti ar
diplomēta inženiera grādu beiguši
Eižens Pētersons-Rušmanls un Ju­ris
ZIveŗts, elektrotechnikas fakul­tāti
Leonīds Budulis un ķīmijas
fakultāti — Eduards Strazdiņš.
^ GISENES latviešu darba rotas
vīri nesen uzstādīja pēc LSK izstrā­dātā
parauga veidotu piemiņas zīmi
Uz bij. gaisa izpalīga Gunāra Auziņa
kapa Veclaras kapsētā. Auziņš dzi­mis
1928. g. 16. maijā Gaujienes
pag., miris traģiskā nāvē 1946. g. 15.
septembrī. Piemiņas zīmes uzstādī­šanas
svētbrīdī piedalījās mācītājs,
darba rotas komandieris, virsnieki
un dai'ba vīru delegācija.
TRAUNSTEINAS nometnei saka­rā
ar lielāka skaita latviešu ieplū­dumu
piešķirts' oficiālais apwmē-jums
..Traunštdnas latviešu DP no­metne"
(Latvlan DP Camp Traun-stdn).
LSK pilnvarotais Traunštei-nā
Dr. Birgers nodevis jaunās no­metnei?
aptiekai un slimnīcai nozī­mīgu
davtdzumu medikamentu im
ārstnl45Cības līdzekļu. Iedzīvotāju
vārdā par vērtīgo ziedojumu Dr.
Birgeram pateicās nometnes admi­nistrators
L. Udums.
VAI.KAS nometni atstājis LNP
un LCK loceldis un ilggadīgais no­metnes
latviešu komitejas priekšsē­dis
māc. J. Turks. Viņš dodas uz
Mičlgemas štatu ASV. kur atradis
darbu kādā dārzkopības farmā.
BRITU JOSLAS latviešu skolu
vadītāji augusta beigās pulcējās
gadskārtējā darba sākuma sanāk­smē.
Šoreiz sanākime noritēja šķir^
šanāa zīmē no latviešu skolām Vā­cijā,
Galvenie jautājumi referātos
un pārrunās bija latviskās dvēseles
saglabāšana un neklātiene mācības.
Par zinātnes un reliģijas attiek­smēm
referēja prof. Dr. T. Celms.
pagājušajā numurā. Lindbergs iz­teicās,
ka emigrācija uz ASV neap­šaubāmi
tuvojas noslēi^umam, bet
pilnīgi precīzi stāvoklis pašreiz nav
pārskatāms, jo nav zināms, cik gal­vojumu
atrodas ceļā no galvojuma
devēja līdz Vašingtonai un no Va­šingtonas
līdz Frankfurtei.
Tautiešu garīgās aprūpes izkārto­šanā
ASV im dtās aizjūras zemēs
radušies kavēkļi, jo vēl nav izdevies
dabūt mācītājiem galvojumus tikai
draudžu darbam, bet baznīcas va­dība
pūlēsies šādas iespējas rast.
Daļa mācītāju paliks arī Vācijā, lai
aprūpētu tos, kas no šejienes neva­rēs
izceļot. Pašreiz vēl Vācijas trijās
joslās ir 98 latviešu ev. lut mācī­tāji,
bet no amerikāņu Joslas uz da­žādām
zemēm izceļojuši 24. no ang­ļu
joslas 8: 6 uz Angliju. 2 uz ASV.
Mācītājus tikai draudzes darbam
vien lūguši latvieši Argentīnā un
Cīlē.
Prāv. J. Rullītis konferencē ziņo­ja,
ka pēc dažiem mēnešiem Berch-tesgādenas
tagadējā latviešu no­metnē
Luterāņu pasaules federācija
iekārtos veco ļaužu mītni, kurā uz­ņems
visu DP tautību luterticīgos,
kam nav iespēju izceļot. Tagadējos
nometnes iemītniekus un LWF stu­diju
centru pārvietos citur, pēc kam
nometnes telpas pamatīgi izremon­tēs.
Domāts arī par vairākām ci­tām
baznīcās organizāciju uzturētām
nometnēm, īpaši tuberkulozes sli­majiem,
chroniskiem slimniekiem
un invalidiem. Par to ASV kbmisā-ram
Meklojam iesniegts apstiprinā­šanai
priekšlikums. Prāvi J. Ķullīša
un prof. K. Kundziņa nolasītajos
pārskatos par draudžu dzīvi ameri­kāņu
un angļu joslās iepriecinošā-kais
bija konstatējums, ka pēdējā
gadā, par spīti pamazinātai dzimsU-bai.
tā tomēr ir gandrīz divreiz lie­lāka
par .mirstību.
Pārrunās par turpmākajām garī­gās
literatūras sagādes iespējām no­skaidrojās,
ka tās pēdējā laikā kļu­vušas
visai nelabvēlīgas, kaut arī
daudzkārt literatūras sagādei veltīts
daudz pūļu un entuziasma. Pašreiz
Ir grūti ko teikt par iespējamiem iz­devumiem
un vienīgi droši zināms,
ka Jau oktobra sākumā iznāks tra-^
dicionālais archiblskapa sastādītais
Bitītes kalendārs bērniem 1950. ga­dam
Konferences lielāko daļu aizpildīja
teoloģiskas pārrunas, bībeles stun­das
un referāti, no kuriem jāmin
prof. Dr. K. Kundziņa Ievads ro­miešu
vēstulē, prof. Dr. E. Smita
Luterāņu ticības pamati, prof. Dr.
T. Celma Ticības un zinātnes attie­cības
im prof, Dr. L. Bērziņa Parei-zaļ
valodas nozīme garīgajā darbā.
Prot L. Bērziņš norādīja, ka taisni
nākotnē, latviešiem izklīstot svešu
tautu vidū. mācītājs dievkalpoju­mos
un svētdienas skolās būs gan­drīz
vienīgais pareizas un bagātas
latviešu valodas sargātājs» tādēļ tā
atbildība, sevišķi jaunatnes priekšā,
būs ļoti liela. Par luteriļskās baznī­cas
dzīvi Vācijā referēja bij. Vācijas
ev. baznīcas prezidents Dr. H. As-musens,
izteikdams arī prieku, ka
latviešu un vācu ev. baznīcu starpā
radies kontakts un tuyināšanās, kam
jo svarīga nozīme būs vēlāk, daļai
latviešu paliekot Vācijā.
Konferences nobeigumi archibīs­kaps
T.Grīnbergs nometnes baznīcā
sprediķoja dievkalpojumā, kurā pie­dalījās
arī vairāki dti augstākie ga­rīdznieki;
dievkalpojumā, ko ie­priekšējā
svētdienā vadīja prof. K
Kundziņš. konferences dalībnieki
baudīja svēto vakarēdienu. Atceļā
uz mājām baznīcas virsgans iegrie­zās
uz dievkalpojumu lielajā Traun-š
t ^ a s nometnē. Ierodoties ufa aiz­braucot
^ u sagaidīja jaunatnes
goda sardze, Arv. B.
Prasīs aiztarēsanas
iemesla paziņosanii
Izvietošanas nometnēs vairāki
tautieši tiek svītroti no izceļotāju
sarsJsstiem, nepaziņojot aizturēšanas
iemeslus. ASV DP kcmīisijas koor­dinators
A. £. SVadrilli uz iesnieg­tām
sūdzībām atbildējis:
Kandidāts noraidīts iemeslu dēļ.
kas pēc likuma nav ieaužami. Kat­ra
tālāka iztauja šinī lietā, un vie­nīgi
raksta veidā, adresējama U. S.
Displaced Persons Commission,
Headquarters, APO 757. U. S. Army.
LCK amerikāņu joslas delegācijas
sēdē 26. augustā Ansbachā, apsverot
iespējas izskrīnētiem aizstāvēties un
restaurēt izceļošanas tiesības, nolē­ma,
ka būtu jāpanāk izskrīnēšanas
iemeslu paziņošana, jo pretējā ga­dījumā
ir ņemta iespēja pretargu­mentu
iesniegšanā. Sl svarīgā jau­tājuma
vēlamo izkārtošanu uzņēmās
LČK priekšsēdis H. Klarks, kas tu­vākās
dienās ieradīsies Frankfurtē
pie DP komisijas koordinatora
Svadrilll
no dtiem Tiesa, mēs varam ko pra­sīt
no citiem, bet reizē ar! ne ma­zāk
no sevis pašiem. Mūsos pašos
n^ecie&ims liels kapitālremonts.
Un sākot no gara. Mēs esam līdz
pusei nojaukti Tāpēc mums vieg­lāk
sevī iebūvēt kaut ko no jauna.
Sākumam pietiktu, ja mēs spētu
tapt kaut viduvēji krlsUeSi. Ne ar
mēli un pātaru grāmatu vi«L Ar
dzīvi, ar drosmi, ar redzību. ar otra
sapraSanu, Tā ir lielākā ..tērauda
orei ja" mūsu spēkam
Pat tagad šķietamā mūsu nelai-e
nav bez jēgas. Mēs esam pirmie,
..as iemesti dvēseļu mgiltuvē, kas
maļ gara maizi jaunam laikmetam.
Kaut aii no tā šodien mums nav
un nevar būt ne mazākā prieka, no
šīs dvēseļu malšanas mēs nespējam
izvairīties, ne atteikties. Tas nav
mūsu varā. To veic tas likums, kas
ir bijis pirms mums un būs ari pēc
mums. Vienīgais, ko m^ varam -«a
apaināties, ka esam cilvēki, kas dzī­vojam
liela naida un lielas mīlestī­bas
laikā, kas no jauna ir meklē­jis
lielu brīnumu, bet kurš dīvainā
kārtā tomēr palicis tik ilgi neat­rasts,
jo tas slēpies tik mazā vietā—
pašu cilvēku sirdīs.
Viktors Vakars.
REDAKCIJA!
UZAICINAIUMS
pAEVurroJABio UN LIKVIDĒ­JAMO
NOMETŅU LATVIEŠU
PĀRSTĀVĪBĀM UN LCK APGA­BALU
PĀRSTĀVJIEM
Novērojiimi rāda, ka nometnēm
pārvietojoties vai likvidējoties, no­metņu
kopību uzkrātās vērtības
(bibliotēkas, archīvi, mašīnas, darba
rīki un mācības līdzekļi utt.) tiek
vieglu roku likvidētas, sadalītas vai
citādi izputinātas.
Turu par nepieciešamu atgā­dināt,
ka nometņu pārvietoša­nas
vai likvidēšanas gadījumos,
jāpieturas pie kārtības, kāda
paredzēta ,Jloteikumos par latviešu
nometnēm" (1949. g. izdev., 30. p.).
Saskaņā ar šo pantu ir nodibināma
likvidācijas komisija 8 locekļu sa­stāvā.
Ir vēlams, ka likvidācijas
komisiju izrauga no nometnes da­lībniekiem,
kuru izceļošana nav pa­redzama
tuvākā laikā. Likvidācijas
komisijai jāsastāda bUance, nomet­nes
kopības mantu saraksti, un pēc
kreditoru pierādītu pretenziju ap­mierināšanas,
mantības atlikums jā­nodod
LCK apgabalu pārstāvim vai
viņa norādītai nometnei vai institū­cijai.
LCK apgabalu pārstāvjiem uz­dodu
sekot nometņu mantu likvidā­cijas
norisei, vadoties no apsvēruma,
ka nometņu kopību uzkrātās vērtī­bas
pirmā kārtā nokļūst tajās no­metnēs,
kuļ-u iemītnieku vairumam
būs jāuzturas Vādjā ilgāku laiku.
Piezīmēju, ka likvidējamo Lometņu
bibliotēkas Jākoncentrē grāmatu
fondā pie LCK amerikāņu joslas de­legācijas,
bet archīvālija^ (nometņu
protokolus, grāmatas, chronikas. ak­tis,
fotogrāfijas utt.) pārsūtāmas
Bēgļu dzīves archīvam Augustdorfā.
H. Klarks,
LCK priekšsēdis
lāpieteic Latvijas
valsts manta
LCK izsludina noteikumus par
Latvijas valsts mantas bēdzinātāju
reģistrāciju, kas pieņemti LCK sēdē
Ansbachā 1949. gada 26. augustā un
stājas spēkā ar izsludināšanas
dienu.
' 1,
Par Latvijas valsts mantu šo no­teikumu
izpratnē ir uzskatāmi man­tības
kompleksi, manta vai tās da­ļas,
kuras īpašnieki ir Latvijas
valsts, Latvijas pašvaldības vai arī
privāttiesiskas sabiedrības ar valsts
vai pašvaldību kapitālu vai kapitāla
daļu, kas iegūta kā ekvivalents pret
šī panta 1. daļā minētām vērtībām
2.
Personas, kuru pārzināšanā, gla­bāšanā
vai zināšanā atrodas Latvi­jas
valsts manta (1. p.) un. kuras
viena mēneša laikā no šo noteiku­mu
spēkā stāšanās nav pieteikušās
Latviešu Centrālā Komitejā tās no­teiktā
formā, tiek kvalificētas par
Latvijas valsts mantas bēdzināta­jiem
šo noteikumu izpratnē un re­ģistrētas
kā tādas tālāk noteiktā
kārtībā.
Tāpat par Latvijas valsts mantas
bēdzinātajiem kvalificējamas un re­ģistrējamas
tas personas, kas snie­dzot
LCK šo (2.) pantā pirmā daļā
minētās ziņas sagroza vai noslēpj
patiesību, kā arī tās personas, kas
neizpilda Latvijas valsts pārstāvju
rīkojumus attiecībā uz Latvijas
valsts mantu.
3.
2. p. paredzēto Latvijas valsts
n^ntu bēdzinātāju reģistrāciju iz­dara
Latviešu Centrālā Komiteja,
pēc sevišķa lēmuma.
Pirms lēmuma pieņemšanas LCK
uzaicina ieinteresētās personas ie­sniegt
2 nedēļu laikā savus paskaid­rojumus.
Paskaidrojumu neiesnieg­šana
nekavē LCK pieņemt lēmumu.
LCK lēmumi pārsūdzami .ilotei-kumos
par sabiedriskām tiesām"
paredzētā tiesāšanas kārtībā admi­nistratīvās
lietās.
4.
Sle noteikumi spēkā ar pieņem­šanu
LCP.
VĀRDI UN DARBI
Pēdējos pāris gados mūsu p i ^
un mūsu trimdas kopas vadošo per­sonu
sanāksmēs dzirdēts ļoti daildz
pārrunu un dažādu ieteikumu par
to, kas mums būtu jādara, lai mēs
trimdā saglabātu nevien savu va­lodu,
bet arī savu tautību. Nesen
Latvijas slejās šiem. Jautājumiem
visai nopietni un plaši pieskārās K.
Rabācs. Nupai atkal lasījām J. Amt-maņa
rak^u ,3riesmas un kā tās
novērst**. Amtmanls pat nāk ar sa­vu
konkrētu priekšlikumu, ietver»
dams to 17 punktos. Arī šie, labi
domātie, priekšlikumi Ir jau vairāk-kārt
dzirdēti. Taču vārdi paliek ti«
kai vārdi. Bieži vien reizē ar i ^
lasītā laikraksta nolikšanu plauktā,
tie tiek nodoti aizmirstībai. Vai tie­šām
nebūtu jau pienācis laiks p l^
iet no vārdiem uz darbiem? Ir taču
lietas, kuras nav nemaz "tik grūtt
veicamas. Piemēra dēļ apstāsīmiei
kaut pie tā paša J." Amtmaņa pro­jekta
pirmā un otrā punkta.
Vai mums tiešām nevarētu būt
viens l a t v i s k s laikraksts un
viens īsti latvisks , populārs
mākslas un literatūras žuniāls ar
attiecīgu nodaļu ari mūsu bērniem
un jaunatnei? Lidai šim iznākušos
žurnālus par īsti latviskiem neva­ram
saukt. Ari laikraksts Latvija
vēl ne tuvu nav latvisks laikraksts.
Bet vai tas nevarētu būt tāds?
Atmetot bezgala gapos, im bieži vien
tukšos, no citiem avotiem pārdruUk
tos rakstus un sašaurinot pasaulei
notikumu pārlieku ilzklāsrtlšanu un
parafrazēšianu» laikraksts tūdaļ ar
katru numuru ietaupītu vismaz 8
līdz 4 lappuses, kuras varētu vel­tīt
mūsu tautas kopības un latvidcii
vides stiprināšanai un saglabfiša«
nai. — Tas lai būtui pirmais soUi,
Tam varētu sekot nlikamaia utt Lit
atcramlest ka mūsu nesenajā p»<
gātnē laikraksts un mēnešraksti
ja gandrīz vienīgie mūsu lat^^skli
cīņas ieroči, un no šīs cīņas mb Iz*
gājām kā uzvarētāji. Vai tagad tM
lai būtu citādi?
Ir tiešām pēdējais laiks pāriet no
vārdiem uz darbie^;;
£. Tfiteni, Memlngenl
VAJADZĪGI STANDARTPLĀNI
ĒKU BtTirBM
Izceļojušajiem tautietiem nmdib
visās zemēs viens no cietU^ļicn
riekstiem ir dzīvokļu sagāde,* Dao-i
dzi spartgāki ļaudis šo ģrū^it mē^
ģina pārvarēt, nopērkot zemi uncei'
ļot paši mājas, kaut ari nebfldunl
amatnieki. Taču tas nav tik vllgl^
jo, diemžēl, līdz šim neviens mūsu
speciālists—architekts vaibūvtecb^i
niķis, ne ari daudzie grāmatu ap^ 5adi nav izdevuši viegli saprotami
alodā sastādītu grāmatu ar nejde^
ciešamiem • norādījumiem ēku būvi
Sādā grāmatā varētu būt sakopoti
dzīvojamo un saimniecības 3ni
projekti — plāni (lldzī^ dzimtmiē
sastādītājiem normālprojektiem pēo
iedzīvotāju skaita un zemes plati*
bas), vajadzīgie būvmateriāli un td
daudzums, vienkārši, ari nespedlN
līstam saprotami paiskaidrojumi un
techniski norādījumi būvdarbu
veikšanai. Līdzīga grāmata trimdā ir
gan jau izdota, bet tā domāta tikai
speciālistiem,
Sāda grāmata ar standartizētiem
plāniem vajadzīga īpaši tāpēc, ka
izceļojot Uelākajai daļai tautiešu jfr-novietojas
laukos, kur ne katru reld
iespējams sameklēt amatnieku un to
atalgot, tādēļ nepieciešamie būvdar^
bi jāveic pašam, kaut arī nemāku*
Um.
Tāpat būtu nepieciešama rokai
grāmata, tiem, kuru nākamais darba
lauks būs lopkopība. Veterinārilr-stiēm,
sadarbībā ar apgādiem, vaja­dzētu
steidzami rūpēties par mājlo­pu
ārstniecības grāmatas sarakstī­šanu
un izdošanu,
J. V. kauliņS, Ingolštatē
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiimiiiiiiiii
Latvijas civillikumu
izdevusi Latviešu Juristu apvioiība*
lepriekšpasūtinātājiem Civillikums
jau ir izsūtīts. Tie pasūtinātāji, kal
dzīves vietu mainījuši (arī emiprē-
JuSi), nepaziņojot apvienībai savu
jauno dzīves vietu, tiek lūgti neka­vējoties
uzdot savu pašreizējo ad­resi
apvienības sekretāram mag.
iur. AI. Ūdrim, (14a) Esslingen/N,
Stuttgarterstr. 27-4.
Atlikušos eksemplārus var palu­tināt:
mag. iur. M. Bērziņam (21a)
DP Camp Augustdorf, b. Detmold
un mag. iur. AI. Ūdrim. Brošēto
eksemplāru cena DM 12, bet iesieto
— DM 15, pieskaitot pārsūtīšanai
izdevumus — DM 1.
Apvienības valde lūdz it IpaSl
emigrējušos juristus neatteikt pazi­ņot
valdes sekretāram savu tagadē­jo
dzīves vietu, lai kontakts starp
Vācijā un citās valstis dzlvojc^icm
juristiem nepārtrūktu.
Latviešu Jurista apvienībai
vaid©,
s izredzes ie
;;riiecibājm
^mtvms sūtņa
normi
Vašingtonā Jū-
I 'M «"""li augusta lera kta»^ ^ictu ārlietu mi-
P f e f notika vairākas
' S ' ^ f M oar emigraci-
A n a s šini ziņā
y^ " ^ ' f uz ASV. 27. au-l
« ^ i s pārstāvju na-
S s i i a s delegācLīa,
"^'-iKautas Pārstavļs de-l
^ S I n noteikti butu
'^SSar So amerikāņu
^ SScju un jāiesniedz
iSājuini vai Sūdzības
'Sievērošanas praksi.
Tlatviešu emigraci]as
uz ASV f>ats galvenais
4..enPiflmi lielāku skaitu
iTlatviešu ,8 uz f>ats iespējami devēju, kas vismaz saku-
, j mieru gādāt par iebrau-
. j Feldmanis 1. septembra
apkārtrakstā sniedz dažus
iiifluis un padomus emlgrāci-ļļļls,
ievērojot sūtniecības
pieredzi
kam Sav. valstīs nav
•'inl draugu un kas vēlas ie-
'B DP likuma pamatp, ietei-ļbdarit
pēc iespējas tikai tad,
Hl nopietns galvotājs garantē
ptffi da'vokli. Ar zināmu risku
m t fi. pro forma garantijas,
Ma garantijas saņēilaējs vle-l^'^
iā^ūt AmeiikāiVlat pēc
itilā pats iekārtotos. Jāievē-ļteS,,
ka piemērotu darbu pa-itoit
nemaz nav tik viegli, ie­to,
ka straujais pēckara
*^"S uzplaukums ir. manā-mmm
un patlaban ir jau diez-i%
bezdarbnieku skaits. Tas
lijemesls, kādēļ senātā radu-
'-ozlcija pret ielaižamo DP
^ paaugstināšanu līdz 350.000.
itaiSav. valstis joprojām ir asa
i^a krize, un tādus vieglāk at-itoigl
uz laukiem. Secinājumā
% ka tiem tautiešiem, kas
angļu valodu, gandrīz vienf-izredzes
patlabari ir lau-un
mājsaimniecībā. Pie-pec
laukstrādniekiem ar-iffilel8,
«r, pieņemot kādu
^piedāvājumu, jābūt ļoti uz-
Darba spēka trūkums uz
Izskaidrojams galvenokārt
«iĶ laukstrādnieki cenšas pār-
' ^ « u pilsētā, kur darbs sa-fkfi
un izpeļņa lielāka.
™ dienas izpeļņa Sā­j
a stis ir'ap 3,50 dol.,
lidz 4,25 dol.
iT^r.^^^^'SO dol.
»iHsf-i ari uzturs uz 'i^^Ml^^ Žimene ar
^ darba
l i , ^ ari pieprasi
J^'^ laikā
«ļir,^ dolāru Tā-fsi- ^"'G-i^.
«^latvieši.' ,
bet gluži
šingt
stum
pane
kam
daud
saisti
vais
nēt
tuvu
jā di
sirād
liecīg
sat
šiem,
visā
ties
ļoti r
prast
Pieņe
lodu,
no d
var n
niecib
tiešie
klizm
šanas
tomēr
ši un
šipgto
Ari 1
šiem
un cit
jos c
Vašin
VE
Kat
SidneJ
200 ci
rālieš
sajūtu
drusk
ilgag
savu
raksti
bot s
Sis sa
iaspēj
DP d
Mi
rālijas
augs
ieceļos
100.000
A
iau
tālāk
gfutāki
uz dienvi-
Liel
Tho S
cēja t
godīgi
sieviet
saņem
dēļ sa
aizgāj
tis, ka
draug
cukur
tieka
sudzoti
daudzā
Sajā
paskal
sūdzēt
meklēt
kaut t
vadītu
aus
lielīgu
lai DP
ļos.
cfeudz
7
Ņujo
ziņo,
ieradās
Uz ja
savām
jiem ci
ņi par
lielu
jas šta
nolcārt
servē.
pilsētā
8 lid
smago
saimni
bišu _
dus ra
sppute
nieki
^ās. K
viņi V
rādes.
^as noz
^'^sama
dzelzce
Un arī
svotdi(
Mācītā
sarmas
J