Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1949

              Jāatjauno garā Ēriks Ra^slers
laMehi iautoidtiesnm kraļum ^ visnepiedesamSka
grāmatu
ļmOioāmm mm v« Sali «OIM*
tH«£r%isu<> w«o«*^wjsS^
ortfltttri ^ li^fii tkslvfint isir» ni*
fMkiiītfiffft ktffiii «luamiM «tt mOii'^M,
l^em KU JSmtv f^ftmfHi tBa«0M. Ori*
ipdcM t r l i i^
HMmm fnif ttifdlinfaoi t ttniitUriil tii«» wvif4^tt ltrito»4 iUitei)A»
liļffi, M lifieiitii ilk}Qtt ikfifim m^m>
piiiBi pirni kira Ir | i r l | i i<S[Bj^
j^^JMOi li»
MUi filn Mff* iifiMĶili» M i i
inihititi i i t i t i i M diilM»
iH'iĶi i :W fiiNii
iMli ili''ļlMw
«Si
miiiH» i i ti p i iff
Mii nm» JOHtf^]^^
Mimtt Iii ^Ht MMi feiMi ffm i m i i
ttiātiliiHL ^^^^^^^^ aiSitttSi M dilti « i f i
iiiiifitf ^ r i i i i t BI^ .fNH lilvfili
iijiiiit
vllii<^fiiMtMk' 'klii'' sili '-miāi^^'^'Mšiiiišš
•iki9^ir«(lM i«rediv Cr liMIt drall ^r*
teiittil «i toi^r arvito latioai. Tai JSbOt
i i t v i i i r i a i t i i , plteat Iitinitea
iōkii btt raiti taT livrot maa iNicllt eirlai*
4iMfMbtt vtiill. Tai jiictvtr aavniia
Smiki Mia«1ta iliOta im jlMIt ar raUģljai tftlvialiir« « I Mittmatna ipifcti a|)v«m(al.
Tida* «}lvtriil|riiBata, (ftda t a t v I • I ti
i f i m i t v t r l o a t t t grimata tā*
da i r , llda var h% tai tilcai njag liuna
itdcvtuna. Mit art viti zinim« kas tā par
trimaitt, |e katrai tautai tfii attntlba lauļ
n^t Hkil vtimi Hda. ftl irSnata ir l#it-f
i f i i d i l ā t k r i l t t i a i.
Mii ¥i|l Hoifli fiiOio ^«tiidiifiimtt mltiI|o
idMlttt, kit tilinl (idU tia nai vien etam fa*
Hitdi, «i rtitim acaplattfam to abiolOto na«
ftmtktf* Liikaa, dainaa ntapivtr pat viia»
.Brtkaa IttpiK la ir iaitat>iriilii tikai vieni
akitlltiini virtttni tauku dtlv«i, darba,
dtimtla im laliin apditfdilaai.
^Bit iijia fikitta MJifft ir vlaa !a^
tlilti lari dtimtasa* Ķip launssa tomēr tc«
fvw vilti mOitt paiaoH. Aridiao nkv tlota, ka
inOia tatttasdiittmaa Ir tikai ilrtikai. Mat-tUi
viffiika akata atkll), ka lltii vatmtni
daiao ir •Mm drimatiikti ipilii kolta tm
fodtt avinlktt - tokita fraimmti. Atitarpes
icvirolaim pret tēlti pataoU, betpersonTfi ro-itilana
ttA pt|&tit«i laika l i t t ^ p a turpret! ir
«piakaa pailtliii. Vņ tikti retuntla tta falaulas
intiiBi «8 iiVti aprtibttfi Uriki.
Katri tiņi tautaidsicsmas patiks arvien lat-fttiit
diejai pilnībai pāraugt, gan otrrcis vairi
I pa
mOitt dtejaa vertiianai.
iaQi«, bet mitama un par paraugi tu-ramt.
TAt Iļr un paliek ar! Isidki mēraukla
Bet taataidzieimaa nav di6{a vi«i. Tajfii
apflēpta dua latvtau dzīvei ziņa, latvieBu tllo-
' salija. Lai ga» taut^idzleimai ir aevēiturli-kaot
<ti|ii itv ia viaturlokit Mnonu» aa vlo-i
i iitkuBm lll««lftifoiii}j taiia to­mēr
ki kriitalli aaiHidzitiita ridii vtīt md*
i i tautai tOkitoigadigi vēatura.
* JNt tmttaidticimai Ir art fiiaa «Qi« gari
iOv^ poli^oM lirdi ^ litviiii diavttAfti*
Tto ir mdtt koimogoBlļi, mOiu mita, ioini
itftliimt, ļt grifķl uvua mitlikoi epua pi^
ļdķHi aklajam Homēram. |a tvaatalifua plo- ļ rakt;» aotalktitm •aatrētilltm, tad mOiu ttih
ļtiadi^fimtt raiania Ir la^ta ddļikajē soili» '^!!!^ i%i«tia iiitoa* kaa uo kad tis laco*
riila. Talia ir kaut kai pirptrtoatii un pir*
ollvidga, m kaut kai pirlalelgi* Vai tia oav
nti l i t v l ^ gcmi,f ^ tii 88? ^
p, to apakaudami?. Vai tis amiflt
_ Mtf Dievi, soUedtia pār Ondus a»*
ti ai^ļgulu, pavaiait dvali tpretliiii ai>
ē|«? 81a ioflēpuma piditrt rnOav tastta»
dzieimaa par Utmit fitvilteiu i t k 11 a a L
MOitt ttotaidzlesmu iidoSasa nekad nav p»»
bfigta. bet art to pobUeēti dali (Kr. Barona
«9 Folklorai kiitivta kriiuiBa) aitvar tO ļotf
HistM iifumui. Moflsa atf lea^Jis» ^jb^d
to» par iaumi lx4ot Mēi iiram domit tftal
par plaiaktt izlasi, taēa tia aaatildllaiit artai
tik mllilgia ilnāSattai vlii dalmi pmoti, ki-du
laikam mOsi vidB 8fvt»am oav. tcmSiot
ptr to, ka art viii olalie tpatfrliH nav i e ­dami.
Uiffligi kirti Kr. llarooa mBla gali
pats atitilla plaSu dalou Utiail 4 grimatia,
ttgiabidama ta^ aavaa o-cmiakSa dalot ai*
itGas veidu» Uekot tdz. kirijtima ptmtti So
Kr. Barona Itlati, «0 to, vatm papildioot ar
ptalikvmim oo vēlik aaviktt kriļumt, (lo
darbtt gao varēs tiamties mOft etra labikais
daimt pazlBēli prof. L. BērzD^I) varēto rgitt^
dsiasittt krijttiBS, kas pibti w i t^trloit»
Ittviiit trlmdldltktt. • ^,
Mttttt disdiii orii&lfioilu nav num
mt ] I 4 g a Q i i y^
M m itkiA lilifiiēi Ŗ.Sf^ii^^^^ ^
kidi fHHti <ii3&,ii«^^n^ Bat t«l-l
i «Hm iirtliE^ mm ^i&Mim,B^
Svtii ir I ^ M M i % f i i ^ ^
(MMtt sriii^ J r J J H i t i k , | i _ JI mm: Ir f i i i ^ i i m t l k i * M tlīt ~ liiawii lilki «ii
tsSTSitr» itbiWi kiijļffisi «o Jajtii
S J Ž ^ ^ * ^ * ^ «i W fittrm kl te-
Itm» tigll*niiHi mifl!alM ttUMd|
alti p i i i * l f . p i grlii^, 1^
dztvoi, tfi bfis grimata, pie kurat trimdfnteki
svērēa savu uttlctbu un tavu palikSanu latvii-kajS
paiautē un mOsu tSņ%
V l t i o t i Kalva
l&iks mcihēks
Es dzilida gaM Sale, v€l «P^^
Lato nesājo^ t§s IMū
Lai M tas Jausti, pla mam
I fioiežas.
Pats ibumas, pfetsvars ^im
ir tm f)ai&sie&
Kstīt biŗiHem Mek^ — nepte klātli
viažas
Un M^lk dk tfilu kājas tkximu
li ihpm^ m gudri JSpadeāa^,
Jo tUcai prelavarā var Utois mai»
nttiea.
Ir milm zk^ lOgt v@l cīņā drc^i
stāties,
Oi^ augšā si^sMB āausm^ at-*
vairīt,
Vai |ileņm& tās im viņās slld<*
nātia.
• I
Laiks tmndēļ nestāsim, tas tev pair
daļu krH,
Ņem ^to w ed ar šaumām lidzi**
nāties!
Tu ziiti tās. Par v ^ būs Jau rīt!
Jaunatnes literūturā
MtUu «rtmdii otri cēlieni grSmitta laf
natnei M a l t valodā, Ir aevllķl avaHgai,
i» bi^li vItgU ftmieia ivalai vatodaa un
var atrast no Ittviskfts lasSmvIalas, Par billu
uo bērnu grāmatu trttkumu nevaram iCldti*
ties, turpretim puiaudliem domitio grāmatu
plaukti foprolām patukli. Far laimi pēdēji
iatti kliiji aktil dail dfrtgi lidavumi U f i
laji noitrē. Hupat dienas gaismo ieraudzījis
..Robinadts Krāzlņl", Pis raiU&gali Jaunatntļs
stists, libfi plli^gi tulkolusA no angļu
ģiaila, Bobiosonig dēku miea palpaļivtbļt,
piaaikuaii api^u, mtlestlbu tx darbu un cli*
vēkiam. Kkdrziameļvieljas apgids sagata-vojla
publfeēlanat art otru tikpat popmiro
romSat «KaptelBi Orantt bērai", ko
eariļia iemtlotaTs jaunatnes autora zils
Vems. Art tas Ir pllnige i»d8vums,^pēc savi
laikā Utviji Imākulā tulkojuma, fiajā aŗS-matā,
lOkojot 8aist(4ajal lābiiial, larttfili dabti
ieparitiesL ar visiem svels lam.kontincntieiiō
un to dJivcs apatāktiem. fm Vamt romāa^l
allai sttiedz daudz populārslnāmlska ma­teriāla,
«nl gadījumā ģeogrāfijas datus un
iuāks liliarti plrmajāa dienās.
Latvieši Eiropas apvienošanas
kustiba
Arvien vairāk panākumu Eiro|»8
apvienošanās kustības mērķu sekmē-lanā
gūst jaunā Latviešu apvienība
,,£lropas ūnija*\ kuras darbtbu no^
vārtējtjsi ari LC^. Savā pēdējā se*
sUā tā atzina latviešu līdzdalību
Baltijas un Eiropas ūnijas kustībā
par nepiedeSamu un nolēma to at-*
balstīt. F^rufiŗa vidū par Sīs or­ganizācijas
centrālās valdes priekš­sēdi
ievēlēts mag, iur. K. Kampe
(Zviedrija), par vlcepriekšsēdl mag.
iur. A. Vinovskis un ģenerālsekre­tāru
stud. theol M. Gulbis. īsajā
darbības laikā nodibinātas kopas ar!
AngUJā, Beļģijā un AustHjā. CieSi
sakari izveidojušies ar starptautisko
organizāciju „Eiropas federālistu
ūnija", kas paziņojusi, ka ar dziļā­ko
interesi un sin^tijām seko Lat­viešu
apvienības darbībai. Līdz* i
draudzības aplledaājumi saņemti
ari no Šveices nacionālās padomes
priekšsēža Dr. Bauera uc. Ņodibi*
nitl arī sakari ar Pasattl^ valdības
parlamentāro komiteju, Pasaules fe-derļilistu
kustību, Nadonfllo miera
padomi, C£lvēka tiesBm Ugu un dau*
dzu laikrakstu rediicdjām Londonā,
Parīzē, ŅuJ(»rkā un Bāzelē.
, Tiešām nesaprotu, kādē} ļaudis
pirms katrām vēlēšanām ^ aa-traukti
un nobažījušies, kā un ko
v«ēt īstenībā tas ir )oti vienkāiii,
Jārod tikai praktiska f ^ a lietaL
iPēdēJļi vēlēšanās mums bija devlņ*
padtmit kandklātu. Varētu gadīties
arī vēlēšanas, kur Jāizvēlas no de­viņi
simti kandidātiem, bet ar! tad
Pfc manas sistēmas grūtību nebūtu
nekādu Esrīkojostā.
Vispirms es uzrakstu kandidātu
vārdus vienu zem otra un saS^roJu
pēc iesālcuma burUem, kurus atkal
sarakstu rindā viam z ^ otra. TBd
izsvītroju katru ceturto, bet no pā­rējiem
mēģinu sastādīt kādp vārdu
rakstnieka, atgrie-a^
H maiJi 00 pēdēiis preiei balles, pēc pā-m
dienām saņēma lainīti tr uvieV aif.
5l?i*''*®Jfi*^*«»^ ^^^^^ kuoRl t^el ^1 un balt^ nereH aizmirsa cilindrus un
^ Bernhards 8ovs
Katra lieta laif sevi apilstft no trim pu-
«m: to juridiskās, no zinātniskās un no
aaprila. prof. Dr. Au|usts Birs
UeBdamles ar saviem stnēfem, iO« a^
«tttit ka jOsu ģimene, mirusi būdama, ir
Vilrik virtt nekā dilva..
Ōtilkrista Laušana
^ ^i? I^^^^^ nedzīsies pakal citai sle-
Ji ir Pārāk cienfta, pārāk pie­klājīga
un - pārāk vecs, Gresija Ellena
vai tddenu. Pi^emsim, ka iznl^
iJPatērētāJu biedrība Sasperjods".
Tagad kandidātiem Jāmeklē kāda
radniecība ar šo teicienu. Ziediņš
neder. Pulciņš arī nē. Tas ir —
Pulciņi varbūt derētu: Jcur puldņS,
tur drīz arī biedrība. Tātad paturē­sim
prātā arī PkldņtL l^erjānis der
lieliski. Bet ta^ nen<«īmē. ka tūlīt
Jau vēlēšu Sp^jilni. Es imeklēju tā­l
i ^ . Arī Velnapurvs der velns
un Jods. Stārķis. Pumliiļnieks ne­der.
Tēriņš der pavisank labi. Bei­gās
man ir ēetri pied diurīgl vārdi
Tad eju pie bar^ā izlllctfi mazgā
tavas dežurantu sarakstei un duru
ar piilcstu. Trāpīs Ptiļaiizimis. Tā­tad
P — sešpadsmitais burts alfa­bētā.
Tagad uzrakstu rindā atl^os
piecus kandidātus un skaitu: Velna-purvs,
Pulciņi, Sperjānis, Tēriņš. Jo.
din^is, Velnapurvs, Pulciņš . . . un
tā Joprojām līdz sešpadsmit Iznāk
Velnapurvs. Un tad eju tm nododu
savu balsi par Velnapunm no «Pa­sīvo
aktīvistu opoddjas**.
Pēc Sadas slstāitas iesi;>ējama loti
apzinīga un pārdomāta kandidātu
izraiidzifiana. Ir protams, cilvēki,
kas iet uz sapuloSm, klaiasās runas,
studē kandidātu biogrāfijas un vē­lēšanu
platformas. Bet Ua tikai sa­gādā
lieku darbu, ir bīstami un pa­vedina
uz paviršību vēlēlanās. Ma­na
sistēma tai ziņā daudz labāka.
Ad tas nekas, ja vēlāk L-arādās ka
P ir nevis sešj^dsmitais, bet septiņ-padsmitais
burte alfabētā un it kā
būtu bijis jāvēl Pulcioš. Tas galu
galā nav tik svarīgi. c V K
Plašā atsaucība pierāda, ka Eiro­pas
apziņošanās kustības program­mā
Laivijas vārds nav aizmirsts.
Latviešu apvienība ..Eiropas ūnija"
aidna ikvienu latviešu trimdinieku
atbalstīt šo organizāciju. Jo, ^ a l
strādājot Eirqpas apvienošanās kus
tībā, nodrošināsim mūsu tiesības
brīvo valstu saimē. Tuvāka inforr
madja, biedru anketas tm organi­zācijas
pilnvaroto adreses pi^rasā-mas
Latlviešu apvienībā ,JSiropas
ūnUa^ m Gulbim, 21a, Mttnster,
Grevenstrasse 179/167, lincoln-Ka
semo.
P ē t e r i s Ermanis
biums no akla
slāvVama ikMādāt eilsiidšāo Jbauē iSfutdtetetJ;ii^ n^o^- -
in«lQē 41 gada fttiliti^ un ziemā v a i l p a r j ^m i m ^
45. gada atvasarā ASafferimrgā.^TOW^
k i ļiutu kāditla ķur pavid«is; Sti?liĒS^^ dri tomēr neatcttos. Bet 45. P^SĪS
l i ^ i mnetnē. es uzmanīgāk « ^ « - H ^ - M ^SL}h
r ^ sāku vērol dhēkus pēc vtel^
^Smi^ mēneftiem. Un tad g P ^ ^^
šo viru iafaudtfjtt garas rinAjs ga)i mm ^Sa^^^^
pto Viitburgas nometnes w t t t i Wo- mgft
ka,kurnovialotamūsuvktuve. ttd
man kļuva skaidra, ka l ^ n o i d i l h ļW
viņu biju redzUis arī kādā ^ 12^*^^^
dā uz kuģa, kad mums 4 i «ad^P* S?*a«ļSlJ^
deni vajadzēja alAm*! no SSTISLS^^
Jā, to WJa tas pats; ne ar ko sa-1 ^i^^'^ļJ^'^'Ņ^ 1* *IBI
Višķu neizcēlās. ^ " S L * " ^^
atoiņfi, pats neitatt kfidfl: ^ ^1 k ^ ^ g ^ Sjjgi
gadu vecumi, iasaitaiia bārdiņa, i mnfi^sa^^
mugurā garš, vletumla lāfrtti. pa. Pieb*
Sitos pelto mētelis, ^ ^ S ^ ^ ^ t t* Ski^ow, kftjfis ved
Sodl^%iņS stāvēja beidzamais ^ « i ^ J ^ ^ dtujarbu, vbas
dienai viras gaidītāju rindā, > M ^ « ? •^/^S^..*^^^^^'^^
aiistieputo im gara vfli t q ^ Zenta, ^kuŗai ^ a i ttiipai m ^
bkfca. Jo nometni dauds dbaro u n v ā r d n k » j r p a vidu da*im
vd&^aegias 1 ^ Jauni W»t J^ff<^J^^ ^> savā
Bokā viņam garena skārto Inmdža. btff^^ ^ ^
Jā, viņšUJa bddzionais lindit vfil kāda pdasāma jrāmata, bet bez
tādu fiAalu als siUnrenI dziadoņa tm U r r ā t a s nma ISatnljās gadi,
mūzikas profesora Pauto Sakša, kas mainUās m a ļ ^ i z ^ ^ J a s un at-tai
laikā n^ta mūsu ntanetnē. Es Jau **2? «iku atzīm^a «I
savu pusdienas tiesti biju ieguvis/jbu mdēu mtti^ » v ^ ^
un, garām ejot, man pēkšņi iegri- h»s sievas baW nŗādot 1 » ^ ^
bēJfis sadt kādu vāt*! tam beidza. Js4: «Vienam divicun, tipiem.
mikjam. „Nu - padetigl Jāgaida, viem un vienam baltmalzeVutt Jš.
vai nē?** — jiS Viņm tlZSmaidīJtl.ļ<>aa^wwirwaaaa^^
THņš pavērsa man pretī Zilas, tiešām I ^
tādas padetīgas ads un ncpietnil HcivA l n mtmmH.
tek»: .JKo lai latvieši dtu dara - W %wmr
jāstāv rindā un jāpadalās.» „Varu
bUdu.
g^da!"
Ttmlpot mūiz mdavamo asriju
.Jkārsām litvicit ,.Jā, Jāgaida ir gan. J ā - | t ī r i " , asladiam
būt ko Mgtid. «s vi^\^A » 5 , " , S ! S i fW
ladfim A i ķ i ^ lo iiitilmai
o - viņš cl«il nosacīja. Vali «. nf*5^« ff'^^ !»>m
Juši? Nē, nē. liiotils Jinis fiotemlis? 4. Kurt popoUrt'^
X ^. « • « ^ ^ I viešu dzejnieka dseļaa Iespieda tikai pia vtat Bet pati šī vira UJa teba, Jo tā nāves? S. Kaa aarakatijla stāstu: \&īm
saucamajai Unral tfii pirsidaScā bi-1 BpšuUf ? e. j U s sāWrt»«n•^^ ķgļ^
mo datMz, rindai garas. K»!a nolsitaiioiie Odaņt? 7. Kas ir Blatmaņa ai^
ņometees ārstēm ttta&ual iilutu-Isļojaai •««ŗs Irrttt^isipaJ.s. Kta ir pai^
mu. ka tfidtem danļjamiem J j to
kā Saksam^ . . nu Jā. un Ērma-nim
. • , Jākvemot rtadā pēc pus-|?iw«* ir ^^^^
dienām Vai nevarētu, piemēram, is viila LtiW?
ģimnāzijas audzHo^ |»rtāvēti« viņuļ
resanta: ko tur visu nevarēja no-11^!^. I. . »
vēnrt, ko pārtmfit! R ^ K * vmkMm. m Jau Ma^
gaidīt es tuiw»t vlrtuvS gaidīju ta ^ ™ «o^MlpN.
kā t». kamēr viņa tiek aipakal noPSffi?.*"^';. . ,^ ««rf,»
lodziņa. No vi«Sas mises priecājos J ^ . ^ JS" SSS'SS
Mffdailavas labo sliA no o^as sku-1 ™ī!", ^J^,^ ^
nostāvēt, lai saņmtu ēdienul
nopelnīt Otru algu
MŪSU SPBCniAUCORESPONDENTA VĒSTULE N& BAtHEAS^ŗAS
bet frizieris Uaii ^rien t&ai vieni
īpaši sestdienas rītos Jau pirms fri*
zētavas atvfa^anas vesels nepade*
Ā j *^f#>- -f #» Jt 1 mf itīgo pulks. Bet iekšā Vēl tāl& jā- Australiia or dailamaMeabu var\^<;s^ A'IS;.
X^ nosēdēt ndiā zem tīras debesi
nostāvēt Heiaēm apmeklētājam Jau
īMriekSā pied seši mazie pu&as, ku-ļriem
tUcai mati Ueli. Proties nu m
galdi, kamēr visus šca Jatmos l|t*
ir nedeSams. Oribot negribot ja-|;[52S « ^ J ' 5l}*L.*^ ^ galda tas laiks, kad DP firstiem pa- baidg ņo tādas, reizēm pat sBpīff
vērsies izredzes ari DienvidausttāU- J f f ļ f ^ J ^ J^
jā. Jau tagad sākt^iis kam^a. laiKf^,\*SS?*
rastu darba iespējas taijā.hj^ M^^fi"»^^^
17.000 DP vidū. kas Austrālijā bUa J S ^ ^ J " * ^ ! ^ ^^
Ieradušies līdz 15. maiAam, Ir «p 50 J^^^^^tt^^^ japāc^l brtdtoātt«s
āratu, bet tie savā arodā nostiSdā. B
Un tomēr ^ ieceļotāji visumā ap- irfamēram, »
mierināti, .strādnieku caurmēra
alga Austrālijā ir apmēram 9 mārd- J^f^J»»»» "^J^^J^^
ņas nedēļā, kas garantē ļoti labu ^"S^ sākprotes.
dzīvi," informē AustrUiJas latviešu nejaušība vien un posts,
labdarības biedrības priekšnieks i n l I fīHupināJums sekos 8 numuros)
F. Brūvelis. Viņš arī norāda, ka at­braucējam,
ja tas Jau nostrādājis. ^ .
pirmo gadu, oficiālās iestādes ttttp-l inrtinileM
mtto darini piešķir vieglāku. Ar Iz- \^tll Ullina
?&Tt&T^^ «^"^ Laivijas it«.
kls, jau pirmajā daiba gadā tegādāJg^^J^t^^^ ^ fj
SSi'MSiS^^^ i- P i £ 2 a , ' ^ p r ^ ^ i SlS^tSr^tA^^^^ pledaMšanos, Nolēma paplašināt Ist*
slimnīcā. Viņš par ĪSO nSrdņām St^T^SLi^^
nopirds zemS gabalu un^SS akadēmiju trimdā un ietilpi
būvd saņēmis Ugtermlņa aizdevu­mu
— uz ^ gadiem. Katru nedēļu
Kad atbraucējs no Eiropas ..Sid-nejr
Momlng Herald" sestdienas iz*
devtunā noļSS lapptasēm^eviņās lasa
visizdevīgākos darba piedāvājtimus.
tad nav Šaubu — Austrālijā vajaga
strādātš^lu. iTā ari ir, bet bijušos DP
šie sludllnājumi interesē tikai pēc
līgumā pavadītajiem t gadi^ Ta­gad
izvēle maza, ^ Jādara gandriz
tikai ta^» ko liek. Tā nu cllvSd mdc-lē
kaut ko labāku un patīkamāku,
taēu lai tUctu pie mārdņas, darbs ir
gandrīz vienīgi melns. ^^Neletelcu
bratict uz I Austrāliju nevienam, kas
šaubās par savām fiziskajām spē­jām,**
ssdka Latvijas goda konsulāta
sekretārsi K. Nīcis. Viņš ari pastās­ta,
ka ČBisā arot&ledribas, kas Jūtas
sevišķi s^pēcīgas. izvairās uzņmt ār-zemnldciis,
T4S Vispirms ir ostas tm
metallstrādnieku arodbiedrības. Ari
mūziķu iU!odbiedriba deklarējtisl, ka
turpm&ajos 5 gados tajā nevarēs ie»
stāties n<Bviens ārzemnieks. Tas no­zīmē,
ka atraucēji ar savu mMalu
gan var ijekiīties kaut kā privāU, bet
oficiāli viņiem ndctir ce^ nepavēr-sles.
Pagaidām nav Ieteicams šurp do­ties
ari ārsUem, ja tie vēlas strādāt
savā S|)e<tiāUtātē. DP ārstu diplomi
gan jau pamazām nāk cieņā, taču
pr^lskl tam maza nozīme. Jo at­ļauts
strādāt tikai tropiskajos apga­balos
— Ziemelaustrālijā un Jatm-gvlnejā,
1^ turienes klimats miuns
RAGA IEPA2ISTA8 AE DP
MUSLU
Pēc DP mākslas izstādes slēgšanas
Amsterdaitnā, kur guva izcilus panā*
kūmus, til tagad pārcelta uz Hāgu.
Izstādi atlklāja 26, martā Hāgas ari­stokrātiskajā
pilsētas daļā Dalnrela
pili. ap kuru grupējas Holandes
mākslas ļestādea. Izstādi atklāja
Holandes I izglītības ministrijas
mākslas departamenta direktors
Dr. Proms, pēc kam runāja IHO di­rektors
Dr. Sārds. Prese jau pagu­vusi
šim izcilajam notikumam veltīt
atr'nL^as «tsauksrncs
v l i ^ Jāatmaksā tikai mazliet vai-tik
nekā 1 māidņa. Daudz iam%t
iiri negatīvu pimēru, bet par tiem
negribas runāt
Cieņā te daiļamatniecība. Kā<to
latvietis Batherstā ar ādas izstrādā-jumiem
— albumiem, somām tīti —
nopelna otru algu un pat vēl vairiik.
Labu tirgu austrāliešu vidū atradīs
ari koka apstrādātāji, tatu ne ar
latviskiem tematiem, bet darbos Jā­darina
ķenguri Uc šeit pazīstami
motīvi. Protams, vajaga lielas uz­ņēmības,
lai pēc smai^ dienas darba
vēl varākas stundas nodotos daiļ­amatniecībai,
kaut šie pūliņi vienmēr
iptl labi samaksāti Vācijas latviešu
dailamatniekiem, kas vēlas doties uz
Austrāliju, št ziņa būs sevišķi patī­kama,
-r-
Batherstā, m^trtā.
A r n o l d s Smits
not tajā arī ekzaktās un technlskSs
zinātnes. Sanāksmē pled^tjās ari
Utvieštt stigu kvarteta mākslinieki
MākaUnidcs keramiķls Bob^
^toliņš izceļos uz Austrāliju, kur
viņam Austrālijas konsuls apsolijis
iespēju darboties savā profesijā.
Zviedrijā iznāds mdnebrsksU
„Ceļa Zīmes** otrs mmturs. Saturt
starp citu V. Str^ertes, J. Andn^
sūtņa K. Zariņa, prof. Fr. Balols,
prof. A. Spekkes, prof. K. Strai*»-
ga, Jāņa Cīruļa, Art. Bērziņa, V*
Sniķeres uc raksti, tm Ntkiēvs
Strunkes letrkrāsaina reprodukdjs.
Mēnešraksta tagad iznāk YMCA*s
apgādi
Ernesta Aistara romānu Sirēna sr
V. Aistara zīmētu vāku izdevis^
Stāla apgāds Kemptenē.
Ernests Birdāns, kas pašreiz dzīvo
AngUJā, nolēmis izdot politisku
rikatūru krājumu latviešu un angļu
valodās par temu .,Tētiņ5 Josifs".
jIJiu vsr€»
5y inillcSSot otra. gtl"
IgipRtlnaianiflnu. I
S^.ki'KraV«enkoH«o-lpi*
WiBi&»,,:.. /^^ '
y«pav&tscc^
ļfiBj^juini no 1.1^ ;
ļ 0ļii loiļekUs. Tipēc.mums vi-i^i
M M l llceidaa padarīt ttk-
*:v!a8t^rakalš.«
mm onuMmssttrrtt ifilaailv^^a^ra^s^ Lan«
l i V l i ^ I» n^ēfo tauta
tikuil dtS^Sm acīm!
^ a«i kM nav^^
pftfc afti tSs cerfb
āltoMivljas
Wte okeaiis
lff.2r^¥ saimniecaas
' iSk^uĒ^^^^^^ tes le.i
ļ j?» m mm attīstības gal-
SffifrtovisafnS.
M U ? J )«8«Mcllu M r
^ nav'
18/