Bavarijas Latviesu vestnesis, September 13, 1950

              vaiiii» Vitai pisanL
ŗidlo runā Lon*
lai firUetu mi,
io^a darīt vliu,
tpēkui. <
ipmdziMufll lator-
»r saim<
trumfiiijal
iiļMidbiia^ :dal konieretvcs
Lkomfliiltti zau-
^ r i k f l , |>atUja
Dftttds vllfi.
iUMktt^^rdieis Romā
irBa eiruiibaūrdiof tXol t«tSidl^> dslm^
memoraiijttu Apvienota-
MidM Savienotib valitt^^
mMg&rsltt«Ulcņai/iV jplrMobis etmruIi vaapU-ko
rakfttiosaa
I Padomju sa-ka<|
i itrSdni^kf,
.iMi iavfesttt rtiu.
iiVltfi^ Btņ^ kflitif
jļļiĶ: laMetni, padotas
kadetu terrotam.
Ktisiji %inilai vairāk
^^laviani piadeilga-iri
liduil tirgflici.
Ipaukumu Den»
m p l t 4(K) 3 ^
tifisāfabat Mmaztnā»
Pag^utti
Aevitetdami.
mmtik ka
Anstrumva-apl^
rt.
^Ipmju lOBlai pkikaidroju-iv
HAolaidiai
iradiiiA mh
Irfm Mki
mitķiem*
»ilartPin- . mm
ji#iiaia
irTran»
kad kidi
l i le. 'iii intldljītfl
ptsķai()f(>»
• Kairo
Apvia.
ri
lavta rHo» i«r britu tak-joitai
l i , leptanļibTa
limumuiau
ļfldlofoni Sia
Jitt vēliSaļļjIm
|%ufi vlilitikajtem
habalcu valoda
aafiHa»
IV bet itaviltei
i-telti vai lud-
^'ii^^Mm^ neiviri '9ko-alkav
jĶfifļlei
iioi pirvļej^lei
l^!!(».Wtai^
Ituļiii Iriet* Mdi
r0?vifiem bēniiem
BOiuiMPio
i.|Cabra&4^«
ilvuklrt b«ml-telŖii
puiķa yidO>
^ilkoH novOrt* J i ^ t t p d i . noWimti
bvilkt teakiiti ga- ikonai» y ^ f i
" I V i ^ vairāk naki
Iip^jai l on pvniorEoliaf mgua-
J^atenim» kai
m komai^i^tu
metumberllnea^po-
4*ik iimtu komuttisg
(lW«ia valdes prt^*«
ļiļriiralrikut demon-
^javirt pārējie 5:
«a. a«fWJ^ »^'?S^
las katoļu arjchldie-
!the «not SidJ ri-
« art no tertoteski
JU (iavietitba ir iļlnt-
[ioi un jplittp arvien
^iaikijwittaban^I^
•ittItivēiSSis iess*«J-
- ienaidnlaku ti)ki«.
Klcējus attēloja ar
leli» l a Vdgaj^pa-
4u savienība. Viena
vun apis ražot 3 m«J'
otra. nadauda maxā-tdīui*
laioin raiolana, «•
r^anTca ļ^a ^da-
Mpi^aa laiki njdaf
mx, tagad pastlprt-fift
nodarbinot
[pasaaiC w g. v.
«g^ji. Viņas vlfs, 55
Ra^m»t g»3^^
LATVUA
Latvian Neivspaper
Nr. 70 (414), Sepi 13,1950
Publisher and Editor: Valde­mār
» Lambergs, Sdiwabi8Cb
Gmtind,. DP Camp ArtiUerle-
Kaseme, Phone S(diw, GmUnd
^159. Printer: Remsdruckerei
Sigg, Hārtel.at Co, Sdiwābtedi
Gmund, Paradiesstr. 12. Publis-hed
twice weekly Clrculation
11.000. Sponsor-Intemational Re.
fugee Organization.
1»ATV1AN NEWSPAPER
Nr. 10 (414)
tMatoii 19S0. ff. 11 tapt
Itoik treldlenia un eetMuenia.
bdeviji: Utvlelu Centrili Ko>
mitēja. Galvenais redaktora: V.
Lambergs; galv. red. vietn. l i .
CuUtSa. Bedaktoii; A. BoUteint,
P. Rlini, B. ĶlieUs, V. Le-lini.
I. Ralitem, L. Svarct.
AustriUju itdakdju vad. A.
Smlta CLawley Houae, Caaber*
ra.A.dTn AustraUa). Redalfr.
djat edieaa: aia) 8chwiUadi
GmOnd, OP Camp Artm«^e-
Kasem^ tiir. 8diw. GmOnd tlii
ASVnolēmušas sūfii uz Eiropu IEVĒROJAMI PAĀTRINĀSES
5 - 1 0 jaunos divīzijas IZCEOŠANA UZ ASV
^f^^^S!^?^^^ ' ^ ^ ^ ^ PAZIŅOJUMS AMERIKĀŅU TAU-
^ ^ . " ^ t l J e ' ^ * ^ ' ' ^ ^ ' ^ ^ ^ STACIONETS AR! ^ N ^ A ^
KARASPĒKS. ~ ĀRLIETU MINISTRU KONFERENCE IZŠĶIRSIES
, RIETUMVAaJAS APBRUŅOSANA
J j ^ g i n g i o n ā ( I ) . - Daudri valstsvīri atkārtoti oavēmšl. ka poU-t
i ^ smapma punkta atrodaa nevis Koreja, bet R i c S r o i ^ ^ n
Bil^vācUS. Ped^o dienu informācija no V a i i n g t ^ i T d V n aa
mm Utdn^^ta Skn,apgalvojumam ir pilnīgs palnar^Savieto vaT
NAV ZINĀMS, KAD ATJAUNOS GAISA TRANS
PORTUS UZ AMERIKU - IRO PALĪDZ SPEClAUS-TIEM
IZCEĻOT UZ AUSTRĀLIJU — JAUNA, BET
NELIELA AKCIJA UZ KANĀDU
pārbaudot Uelu akaitu kandidātu.
Konferences ievadījumā Mr. Ral«
Crurpinijums' 8. Ipp.)'
biem lauksaimniecībā. Grupai visas
formalitātes nokārtotas 4 nedēļās. 40
Iproc. pieprasīto DP varēja būt ģime-ilii
ārlietu miniatro Ķeaona, amerikāņu augstā komisāra Mekloja inter-m
Presei^im «fvKķi pagājušās aeatdienaa preaidenta Triimemi
5i!: VaStogtona Eiropu uzskata par avarigāko objektu, ko nedrik-stētu
pieļaut nekādai agresUai. Ja vēl pirms pāris nedaām ameri^nu
valstsvīri un ari prezidenta deklarēja, ka ASV nepaUeliiAa savu k a i
ai^ku ŖictumvācUā, Triimena runa tagad liecina pUnIgi pretējo. AmS-kāņi
iestāsies ne vien par Rietumvācljaa ieaaistišanu kopīgajā aizsardzī­bas
sistēmā, bet ievērojami palielinās savu divīziju skaitu Eironā nrasot
to pašu darit ari LielbritānUai un Kanādai. ««««P». praso»
Oficiālu apstiprinājumu šai eiro-ļ lot toi taisnīgi visām Iedzīvotāju Ski-pleSu
klusi lolotai cerībai deva prezl- rām. ' •
dents Trūmens pagājušo sestdien, pa Lai gan prezidents Trūmens savā
radio uzrunādams amerikāņu tautu, runā nenorādīja, cik lielu karaspēka
Prezidents jau runas sākumā pateica, kontingentu nolemts sūtīt uz EiropuJ"^" paziņoja, ka 6. 'septembri uz
ka Vašingtona nolēmusi Ievērojami informētas aprindas Vašingtonā do- Kanādu no amerikāņu joslas devu-pastlprlnāt
amerikāņu karaspēku mā, ka tas nebūs mazāks par 5—10 sies 216 personu liela DP grupa dar-
Rietumeiropā. Par to, cik divīziju divīzijām. Bruņoto spēku palielinā-sūtis
uz v^co kontinentu un kad tas šanu Eiropā prezidents izlēmis pēc
notiks, izšķirs apspriede ar Atlantika * / ^ . . - - I - H * — - « v.
Plakta signatārvalstīm. Prezidents
tālāk piebilda, ka ASV karaspēka
pastiprinājumus Eiropā sagaida arī
no Lielbritānijas un Kanādas. Ru­nas
turpinājumā prezidents Trūmens
deklarēja, ka amerikāņiem būs jāsa­mierinās
ar dzīves standarta pazemi­nāšanu.
„L!dz nākamā gada jūnijam
niēs divkāršosim savu aizsardzību un ļ Ziņojot redakcijai par DP komlsl-bruņošanās
turpināsies vēl gadiem jas Vašingtonā 1. septembra lēmumu,
llgl," sacīja prezidents, piebilstot, ka par ko Informējām Jau pagājušā nu-to
vīru rīcībā, kas vada komunismu, murā, mūsu sūtnis ASV J . Feldma-ir
milzīgi spēki un viņi nebaidās ne- nis paskaidro: Tā kā DP komisija
kādu līdzekļu. Jau sestdien prezi- ir ASV ārlietu ministrijas sastāvda-dents
nepārprotami pateica, ka Sav.^ļ ļa, tad lēmums atspoguļo Savienoto
valstis būs spiestas pārtraukt daļu valstu valdības nostāju mūsu leģio-mi.
era produkoijas, lai rūpnīcas vārē- na Iktft. L ^ o n a tīņa pret bop^i
tu nodoties k^amateriāltt^^^^ tātad netiek io^atīta par nal
Paredzēts <^bināt iari i p ^ u iestādi {dīgu aktu pret ASV, Lēmumā nav
saimnieciskās dzīves kontrolei. Visu taisīta arī nekāda Izšķirība starp
grandiozo aizsardzības programmu virsniekiem un kareivjiem,
tinancēs ar Jauniem nodokļiem, sadā-1 Sī Savienoto valstu valdības no­stāja
dod mūsu tokā visašāko ieroci
cīņai par izskrīnēto bij. karavīru DP
rr • 1^ ±* • I t^^sību atjaunošanu, ko Jau esmu sā- V ai nu DrUnOIieS vai cls un ko ar Dieva palīgu ceru no»
Politiska viemd-daba
un vientiosilia
Oaidi B r ^ lie^otlju tagad M-vo
visia paaaulea malia. Viņu laoeļo-iaaa,
neplemirotala darba aveHa aa«
mēa m iHltfbai dilvei tekirtaiaiii
liedna par io dlvēki tratidila. Viņ«
darbi» «ivediba un vitpirt ki^ltftrai
Dmaiii sofida. ka i b .jMUrftetaiii
peraonai** ar m a i ^ t ^ ^ u n i am Ir
aabledribaa aleda, kai tagad ivcdāi
iimia olnia, UA nenovlitu, bel gan
uturētu aavu liedoio aUvokll Hda
tdsiiIbM n m r i L be^otiH ari atla-ta
par iiotikanien viņu dalnltanla,
daļM v a d l t ^ Čarlza "j. Rainers ari ioreb no Wpuaei vaHUa a n l ^ JSLita d S ^
tttoii nedaudz informācijas un noriMUJa, ka tldē| vajadittot pirdomāt, S ^ ^ ^ ^ S t o S^
redzēti. Uz vairākiem aktuāUem iumilteta Jautājumiem avarlgikia Mr. k f l ug nedlvidbaa dolrameiitirtoku
^inera atbildes bija par gain teniportlem m ASV, lannin^ bet MUe« pleridliumu. Uekaa. ka M l aklam
1ām Kanādas akcijām un Auitriilijai turpmākajiem nodomiem ttnmdST^
nas veicināšanai Bez tam Mr. Rainera izteica eeribu, ka idUttmaJia ne*||g. ^ |u isMiotiii AHIIO u i ar
dēļās ievērojami paātrināmai emigrikUa us A8V, Jo paireii DP k m n i O ^ l ^ ^ ^ ^ ^ ļ ^ ^ ^
DP PRESES KONFERENCE MINCHENB
mO kārtējā DP preaei konferencē Mlnchenē pubttikia Infomidjaa
Beidzot galīgais lēmums
IEROaS IZSKRĪNĒTO KAŖAVmu TIESĪBU ATJAUNOŠANAI
palikt par
Maskavas kalpiem
BRITU APAKŠNAMĀ SAKUSAS
DEBATES PAR VALSTS AIZ­SARDZĪBU
vest līdz labvēlīgam atrisinājumam.
Cīņa par mūsu biJ. karavīru tiesī­bām
bija ilga un grūta, betf tā mums
ari rāda, ka ar neatlaidību un ticību
mūsu taisnai lietai varam gūt panā­kumus.
Izsaku sirsnīgāko pateicību sa­biedriskiem
darbiniekiem un virs­niekiem,
kas vienmēr tik atsaucīgi
atbildēja uz visiem maniem piepra­sījumiem
pēc materiāliem un pa-
Londona (E). — Otrdien britu I skaidrojumiem blJ. leģionāru lietā,
apakšnamā sākās debates par valsts Kā Informē Latvian Relief prezi-aizsardzību,
kas ilgs tris dienas. Pa- dents H. Llelnors, tad ar iesnlegu-gājušās
nedēļas beigās ministru pre- miem, lūdzot arī ASV baznīcu un d -
zidents Etlljs publicēja oficiālu pa- tu emigrāciju veicinātāju organizācl-skaidrojumu,
ka šo debašu problē- Ju pretakdju, panākts, ka 21. augu­ma
būs valsts aizsardzība un kara ļsta lēmumu revidē un lietu skata
dienesta pagarināšanu uz 2 gadiem
Savā vēlēšanu iecirknī Londonā mi­nistru
prezidents teica runu, kurā ie­stājās
par koUektīvu aizsardzību
lai novērstu agresiju. Etlljs norādīja
cauri no Jauna. Akdjal bijuši ļoU
abi panākumi, kas arī atspoguļojas
DP komisijas 1. septembra lēmumā.
Iesniegumā bija norādīts, ka pUnIgi
bez pamata Ir 21. augusta lēmumā
fiksētais datums — 1943. g. oktobris,
It kā tikai ar to būtu sākušās pie­spiedu
mobllizļĒid Jas vācu armijā, un
ka vial, kas vācu armijā iitradMito
pirms 1943. g. I. oktobra, uzdcatfiffil
par brivprātīgajiem.
piemērii pierāda. CUvfeaa
viiture nepailit Udilga traģidijn
ņu dlvēki. bet pārējie vieninieki, ļ ^ " j * ' ^ ^
cSi^pse varēi būt ģimeņu dlvēki, J S f S ^ ^ « " " ^ v£f£ bet ģimenes savam apgādniekam va- uīS^
nadā būs Jau ledzlvojlei un pletleka. ™ ļutfji Se- mlpelnīs, lai variltu plederigoi uz- { ^ « J ^ ļ J ^ «ŗ.
11 no viņiem par i l m Jautājumiem
Pēc kāda igauņu koUlgai privātai Ir sarakaUJulI veaelaa grāmatai» kaa
Informādjaa Latvijai pāntāvim ut dod knlIMlāi ptianlea pUaoņbm
Kanādu So akdju ietvaroi varot iz- leapējn lepailtlei ar ila koltirai t i -
ceļot ari baltiešu bl). karavīri, ku- nldiĀliJIem un cilvēku bendta. tī­riem
io leapēju ieteicama izmantot. Ivilkumi un aatura atatiatUnma lo
Apmēram līdz augusta vidum kat- minētām grāmatām tiek toapliilt ari
ru nedēļu no Mlndienea izlidoja di- iurniloi m lalkrakitoi, Tipēe ar ne-vas
Udmaiīnas, kas katra uzņēma OOlilnāiaBn, kaa notiek ala d n l a a l i -
izceļotāju, kuri veselībai dēļ neva-lkara, atronātiei nevar neviena. Iz­rēja
braukt ar kuģi: grūtniecei, ģl- ee|otlJI «n grilnataa «ntooni paui
menei ar zīdaiņiem un paviiam ve-ļviiiauimtgikii ilņaa par M. g» a.
cua dlvēkui. Kopi 3 nedēļām DP ii«)llvWem.
pārvešana pa faliU P«?^W#* , « » ļ ^
pašreiz nav nekādai Informādjaa, |vļpatf^^
(Turpinājumi T 1^.) iUMfi m «eredidlgL Ja m Hmpi»
k«r tantai dzīvo iMHa diafai gtUki-kanln,
irO liav i k i l d i i fadaiali aa-vienibaa
ftiktiiki Iekārta m Mtfvo-tāju
dslmtnleclbaa aUvoklIi, tad,
protama, nav Jābrināa par iedzīvoti-
Ju vienaldzību un vientiealbn Hnla
Jantājumoi tālajāa aizokeāna zemei,
AzUā un Āfrikā. Tur boUevlimi Ir
AKCIJA PRET PIEKTO KOLONNU FRANCUA - MASKAVAS I maa Izprasta mācība, ņemu nertai-
AĢENTI VARĒS PERSONĪGI lEPAZTllES AR PADOBUU PARADĪZES P*' ^ reiUiēJumn Padomju i i -
LABUMIEM ^ ^'^iL^^
'formēti un alk aapraat raduki i l t u i -
Spāņu komunisti izvēlējušies franču
koncentrācijas nometnes maizi
SueiiiaiiiiiiiisooiioniiDisii
, Beme (F). — Pirms kāda laika z i -
ķa Koreja Ir Jauns pierādījums dažu ņojgni, ka Šveices valdība nolēmusi
valstu imperiālistiskajām tieksmēm.
Runas turpinājumā viņš bridināja
angļu tautu, ka Jaunais bruņošanās
plāns prasīs lielus upurus, bet citas
izejas nav. Aiz dzelzs priekškara i n ­divīdam
nav nekādu tiesību, jo pa- augstākajā valsts pārvaldē, 60 mili-tlesībā
tas atrodas ne tikai aiz dzelzs tfirajās Iestādēs,' bet 450 pastā un
atlaist no valsts un sabiedriskajiem
dienestiem visus komunistus vai po­litiski
neuzticamas personas. Pirmā
akdja skars 500 komunistisko valsts
ierēdņu. Pārdesmit personu strādāja
lietu ministrija iesniedza «ranCuļJSrtSRtS
norādot, ka šī ridba nevar veidnāt L ^ ^ S ^
Polijas un Frandjj^ attieksmes. Tā- J ^ ^ J ^ ^ dhSHirvŽS.
Federtlfis Izmeklēšanas biroja U l b l . Pleradto pie demokratUkte le-sijas
slepenā sēdē paziņoja, ka k a r aUUMMM noilaIekārtai, bet nama^m
apcietinās 12.000 bīstamu komūnis- | « t g g j f f ^
^\ ^flf^ ^?!2,? ^' Kānādāā tirgotavia «n fabrikās bleH
valstnieki. Federālās i^sneklēlanas jiaiird dlema vletttleilia v i ^
birojam ir iaraksti par 50.000 a i z d o -U - - ^ u n a T v t o ^
migām personām. Lai tās Izsekotu, U t o a |emē - UberiUI, Imservittvto
Hūvers no kongresa pieprasīja pa- Ua| lumfiaistL Kad X t em norida u i
liellnfit līdzekļus Jāpiezīmē, ka ari koļievlku ridbu un Mdlvēdbn. tad
prezidenti Trilmens federālajam te- v l 5 ^ t e ! ^ S w ^
' P a r ī z e (D). — Pagājušās nedēļas
beigās franēu policija sāka negaidītu
akciju pret komūniitu piekto kolon­nu.
Rīkojumu ārzemju komfiniitu
apcietināšanai iekšlietu minlitri
Keiji izdeva pēc tam, kad Dienvid-francijā
atklāja plašu ipiegn tiklu,
kurā bija pāratāvēti galvenokāH
spāņu komdnistL Iekšlietu ministrija
paskaidroja, ka policijas akcija sākta
tāpēc lai iznicinātu piekto kolonnu,
kaa nodibināta ārzemju komunistu
partiju uzdevumā.
Pirmajā dienā apcietinātas 266
personas, to vidū 160 spāņu, 80 pa­domju
vai satelltvalstu pilsoņu un 13
itāļu. Marseļā vien saņemti ciet 200 _
komunisti, bet polldja izklaušinājusi | meklēšanas birojam lūdza palielināt I diSvaJam acS^^ekam," Imi'
priekškara, bet ari vēl dzelzs būrī.
Runas beigās premjers Etlljs vēlreiz
atgādināja angļu tautai sargāties no
iekšējiem ienaidniekiem.
Ievadot apakšnama debates, zīmī­gus
vārdus teica ari kara ministrs
Strečijs. „Mums atliek vai nu bru­ņoties,
vai palikt par Maskavas kal­piem.
Lēni, bet noteikti. Padomju sa­vienība
pierādījusi, ka mums jārū­pējas
pašiem par sevi. Ja negribam
darit to, ko liek Maskava," dekl^ē-
Ja Strečijs. Tālāk viņš norādīja, ka
nevar apsolīt, vai bruņošanās prog­ramma
tiešām garantēs mieru. „Bet
tomēr šī programma ir labākais lī­dzeklis,
lai novērstu trešo pasaules
karu," teica kara ministrs. Lielbritā­nija
piecus gadus nedomāja par ap-bruņošanos,
stiprinot vienīgi savas
saimnieciskās pozīcijas. Tagad britu
tautai būs jāsamierinās ar augstār
kiem nodokļiem un jāatsakās no
<iaves standarta uzlabošanās. Opo­zīcijas
vadonis Vinstons Cerčils ap­solīja,
ka konservatīvie atbalstīs val-uz
dzelzceļiem. Valdība atlaišanu pa­mato
ar to, ka Šveices komunistu
}ariija nesenajā sanāksmē nosūtīja
Staļinam telegrammu, kurā atklāti
apliecināja savu paklausību Padom­ju
«avlenībal un komlnformam. Sāds
solījums aizkar Šveices drošību un
tāpēc minētie komunisti atlaisti.
BILDES DEĻ KONFISCĒTS VISS
2URNALA METIENS
Prāga (D). — BBC ziņo, ka čediu
drošības policija konfiscējusi satīris­kā
žurnāla Ikobras pēdējā numura
visu metienu. Vainīga izrādījusies
titula bilde, kurā bija attēlots, kā
amerikāņi ielaiž ūdenī savu Jauno
amfībiju tanku. Krastmalā bija re­dzami
Savienoto valstu prominenti
valstevīri. Bet, tuvāk ieskatoties, iz­rādījās,
ka viņu vidū atrodas ari va­dītāji
čecbu komunisti Tādu «svētu­ma
zaimošanu" totfiUtfirfc varas ne-ium.
ti» y a . - cieš, tāpēc žurnāls konfiscēts. BBC
Sk^'^"^^^^^^ ^ ^^^""^nSSS^^^^^ '«^^ ^^Wa. Polu ār-
2000 aizdomīgu personu. Ieroči vai
īsviļņu raidītāji līdz šim nav atrasti.
Nākamajās dienās apcietināti vēl 19
spāņi. Tai pašā laikā Francijas Iekš­lietu
ministrija slēgusi ari eksllo
spāņu valdības komunistu parilju un
Katalonijas apvienoto sociālistu par­tiju.
Tāpat slēgts ari spāņu komu­nistu
laikraksts Mundo Obrero, kas
iznāca Francijā. Itāļus, polus, un 80
apcietinātos padomju un satelītu pil­soņus
48 stundu laikā no Francijas
Izraidīja. Vispirms viņus deportēja
uz franču joslu Vācijā un no turie­nes
pārraidīja pāri robežai uz pa­domju
joslu. Apcietinātie spāņu ko­munisti
varēja Izvēlēties — vai nu
Intemētles Francijas kolonijā, at­griezties
Spānijā vai doties aiz dzelzs
priekškara. 130 no apcietinātiem lūdza
labāk viņus Intemēt. Acīm redzot,
šie Maskavas aģenti neticēja tiem l a ­bumiem,
ko tiem varētu solīt pa­domju
paradīze. Pavisam izraidīša­nas
pavēli saņēma 404 personas.
Spāņu eksllās valdības ministru
prezidents Parīzē žurnālistiem pa­skaidroja,
ka viņš nosoda savu tau­tiešu
ricību. Emigrantiem jāapsolās,
ka viņi nenodarbosies ar politiku,
bet apdetinātle spāņu komunisti sa­vu
solījumu lauzuši un necienīgi iz­mantojuši
Francijas viesmīlību. Pir­mā
vpUts, kas rea^sja uz franču po-
"ISi**?^ if]^' bolleviima briesmām atbēddi
ņi pēdējā laikā Ievērojami pastipri- Kanādu,
nājušl ari savu ostu atesardzību. Tā Vērojot vienaldUbu atHekmli p»t
piemēram, Ņujorkā rūpīgi kontrolē bo||evikiem un dzirdot vlen»«£li
visus Cunar Line tvaikoņus un ap- mmui par vīniem, varēta llktlei. ka
kalpes locekļus kuriem Jāiriet cauri bolieviama e£panilk BemairavaiH
īJp^a^ši^ ^sPta*r'm*!e^š?i',* !k"a^a naktla apgaismaro i tUueramm cal,n lMUeaia, Jaoa ti^e Sn elipetktai i bMmīL
1 ^ ^^^^ attiednāoii u lii^ ^
dzīvotājiem, kam pagātnē aliktl ple-dtlvojumi
ar valriku tantv k o t a U l -
polltfkv. No t i i viņl r a l i i i vaļi. I t -
ļpēe viņi nenaUcu io tantn t a g a d^
abus kuģa aānui.
Pasaules komu­nisti
apspriadīsies
palIdiRm atbrivotfoi n# neilgtajiem
Londona (E). — Britu ziņu aģen- v^^slm un tad paši kārtot aavn dd-tūra
Reuters, atsaucoties uz infor- NoridIJomam par bofieviku uz-mādju
no drošiem avotiem, vēstī, ka konMšanoi nn viiām tāa aekim
šā mēneša beigās Cellonas gtUvas- Mņl netic llpēc nepieciešamai ae-pilsētā
Kolombo notiks Āzijas komū- plikai pfilea nn IrkirOgi veikla po-nistu
sanāksme, ktq:ā piedalīsies pār- lai panāktu bo|i|vlima eki-stāvjl
ari no Austrumeiropas, Pa- P ^ B ^ U M aptorfitenu, nomākto tautu
domju savienības un rietumiem. Sl i ^ v o i a n u on krbtlgia kultfiraa ia-konference
slēpsies aiz arodbiedrību i^^^biano no boji ejaa. iiceļotātf ar
sanāksmes aizsega. Politiskās ap- **va noftāju, Infonnicijn un melu
rindas Londonā domā, ka konferen- U ^ ^ ^ atmaikoianu var vlavalrik
cē apspriedīs galvou^ārt komiOuīistu P^k^pot tautim, kaa imok bo|ie-polltiku
Dienvldauitrumāzijā. le- v i ņ a tvani. Vienaldzība un vimtle-spējams,
ka te nolems ari atzīt Bur- Nb* attiekimēi pret bo|ieviimn no­mas
komunistisko valdību, tāpat kā K M k i l vlņui apkluilnāt, bet panmdl-savā
laikā atzina Hočiminu. Pirmi " i t loa neatlaidīgi noikaidrot komil-gada
līdzīga san**' me notika Pekln- N « * brieamai. Ciņa vēl nav gali,
gā vienlaicīgi ar kominfoima aēdi ^ ^ Maml
B u d a p i ^ 1 , OaBa.lilsiP, D r e l m a sU
IK
I
l i
m
Lv; Es
m
m
•li
m
m
m