Bavarijas Latviesu vestnesis, February 20, 1946

              Jialtas slepenā noruna
ar PSRS
Tieši gadu pēc tās parakstīšanas —
11. febr. J a l t a s „3 lielo" v i e n o ­gali
ā s teksts izziņots atklātībai Va­šingtonā,
Londonā un Maskavā. A SV
ārlietu ministrs DžemssBerness pa­skaidroja,
ka vienošanās turēta sle­penībā,
lai to neuzzinātu Japāna, kas
citādi būtu uzbrukusi Krievijai un
krievi būtu piespiesti atvilkt savu
karaspēku nō vācu frontes. Pēc Jal­tas
vienošanās, PSRS apņēmusies pie­dalīties
karā pret Japānu „divi vai
trijos mēnešos" pēc Vācijas kapitiļlā-cijas,
ja pieņem šādas krievu prasī­bas:
Arējā Mongoli jā (Mongolijas tautas
republikā) jāuztur status qūo;^
jāatjauno agrākās Krievijas tiesības,
kas pārkāptas ar Japānas nodevīgo
uzbrukumu 1904.'g.;
Padomju Savienībai jāsaņem atpa­kaļ
Sachalinas dienvidu dala un visas
tai piegulošās salas;
Dairenas tirdzniecības osta jāinter-nacionālizē,
nodrošinot Padomju Sa­vienībai
noteikšanu šinī ostā, un jāat­jauno
PSRS flotes bāzes noma Port-
ArturS; /
Ķīnas Austrumu dzelzceļš un Dien-viamandžurijas
dzelzceļš, kas dod
pieeju lldz Dairenai, jāapsaimnieko
kopējai padomju-ķiniešu sabiedrībai,
nodrošinot Padomju Savienībai no^
teikšanu, bet Ķīnai paturot pilnu sil-verēnitāti
Mandžurijā;
Kurilu salas jānodod Padomju i^a-vienībai.
Jaltā bija norunāts, ka pantiem»
kas attiecas un Ārējo Mongoliju,
ostām un dzelzceļiem» vajadz'īga
Oangkaišeka piekrišana,
The Stars and Stripeķ
PSRS baidSs /
no 3. pasaules ka^a i
PSRS deklarēja UNO Drošības pa­domē,
ka apstākli strīdu plosītajā In­donēzijā
varot iededzināt" trešo
pasaules karu. Višinskis apgalvbja.
ka tikai Lielbritānijai un Holandei esot
svaigākā informācija par indonēziešu
nacionālistu kustību, ar ko esot radīta
«nevienlīdzība" nāciju vidū, '„Ja šā­da
nevienlīdzība ir tas, ko jūs vēla­ties,**
viņš sacīja, „tad jūs varat teikt,
ka Vienotām Nācijām ir beigas." Liel­britānijas
ārlietu ministrs pēc uzbru­kumiem
un pārmetumiem pilnās Vir
šinska runas atbildēja:„It ne ar ko
nav pierādīts, ka angļu kafaspēkp bū­tu
apdraudējis pasaules mieru, Vina
majestātes valdība nepelnītus uzbru­kumus
nepacietīs." '
Pusi no zemes lodes šoziem, pava­sarī
un vasarā kviešu trūkuma dēl
apdraud bads. Zinas no trim konti­nentiem
to rādās apstiprinām. Pla-
6os I n d i j a s apgabalos vispārējā
pārtikas trūkuma dēl bads jau sā­cies.
Pārtikas trūkst arī visā pārējā
Ā z i j ā . ZiAojumi no D i e n v i d -
a f r i k a s liecina, ka tur badu cieš
tūkstoši iedzimto. 11a l i j as pār­tikas
sagādes vadītājs Mentazijs in­formējis
presi, ka apgāde ar pārtiku
nesen nedaudz uzlabojusies, bet stā­voklis
būs kritisks jūnija beigās. A S V
kongresā V a š i n g t o n ā vairāki se
nStori 6. febr. nāca klajā ar kāda
augstāka anŗierikānu virsnieka zii^o-jumii
pai" to, ka amerikāņu okupā­cijas
Joslā vācieši aiz bada saļimstot
un bčrni guļot uz ielām., A S V okupā­cijas
spēku pavēlnieka vietnieks ge-nerāiitn.
Lūcijs Klejs (Clay) Berlīnē
šos apijalvojumus nekavējoties apzī­mējis
par nepatiesiem. Prezidents
Trumens jau nācis klajā 'ar atzinu­miem
par pārtikas nepieciešamību
Eiropai, kādēļ amerikāņiem vajadzē­šot
no jauna ierobežot savu gaļas un
kviešu patēriņu.
Francu okupācijas armijas augstāki
pārstāvji Koblencā nesen norādīja,
ka budžeta sasaurinājurhu un ,,aizdo-
-īres" materiālu izbeigšanās dēl
cijas armija stīīv bankrota
priekšā. Pašreiz [ja!idrīz300:0()a
kafavīru okupē 5 Vācijas sektorus —
Reinzemi, Palatinātu, Saru, Bādenu
un Vīrtembergu. Koblencas, garnizo­na
plkv. Mahe sacīja: .,Mum's ir loti
maz benzīna mūsu mašīnām un gan­drīz
trūkst rezerves dalu to. laboša­nai.**
Franču pulkvedis turpināja:
„Kamēr vācieši ir mierīgi, mums na\
jābaidās. Okupācijas armijai kļūstot
gandrīz nekustīgai un kafavīru iero­čiem
tikpat kā nelietojamiem, situā­cija
tomēr var klut bīstama."
B a 11 k r i e v i j a s tautas komisāru
padomes priekšsēdis Ponomarenko
Minskā paziņojis, ka baltkrievu parti­zāni
kara gados nogalinājusi t pusmil­jonu
nacistu un savām vajadzībām
Vācu aizmugurē uzturējuši 50 lidlauku.
Amerikas Savienotās Valstis daži
uzskata par priekšzīmi materiālai,
kulturālai un garīgai dzīvei; daži par
cilvēces cerību un daži par pasakainu
zelta zemi. Savienotās Valstis ir jauca
zeme un sasniegušas Šo augsto attī­stības
līmeni, kuram nav nekā līdzīga
pasaules vēslurē, samērā loti īsā laikā.
No pirmās kolonistu iebraukšanas
priekš 300 gadiem un no brīvvalsts
pasludināšanas priekš 170 gadiem,
t. i. 1776. gadā, sevišķi no pēdējā no­tikuma
attīstībā bijusi loti strauja.
Amerikas Savienoto Valstu vadī­tājs
princips ir bijis cilvēka tiesību
neapspiešana un privātuzņēmuma rī­cība.
Amerika ir brīva ,,kapitālistu"
zeme, kur katram ir tiesības būt tā­dam.
Panākumi ir atkarīgi no katra
cilvēka uzņēmības, gribas^ spējām un
laimes. Godīgs darbs un uzņēmums
ir vienmēr turēts godā un to pabal­sta.
Darbu Še nekad neuzskata par
kaunu. Vienkāršo darbu tur tādā
pašā cienā kā „baltās apkakles"
darbu, veikalu, arodu, zemkopību vai
kaut kuru profesiju.
Savienotās Valstīs, kā visur citur
brīvā sacensībā, atalgojums ir tiešā
attiecībā ar darbā ieliktām pūlēm un
spējām. Svarīgi tik, kur ,UTI kādā vei­dā
pūles ir pieliktas. Bagātība ir pel­nīta
un krāta grūtā darbā,, un ne at­rasta
uz ielas zelta veidā.
Darba algas ir samērā augstas, bet
tāpat arī dzīves vajadzības. Ko ame­rikāni
ieskata par dzīves nepiecieša­mībām,
\o citās zemēs var uzskatīt
par greznunia lietām. Amerikāni saka:
vakardienas prinču ērtības ir šīsdie­nas
nabagu nepieciešamības. Un tie­šām,
ir loti viegli pierast pie dažādām
dzīves ērtībām un uzskatīt tās par
nepieciešamām. Tādēļ arī tauta še
pa lielākai daļai dzīvo „no r(|kas
mutē."
Strādnieku algas ir 15 līdz 50 do­lāru
nedēlā. Darba laika garums gal­venās
rūpniecības 40 stundu nedēlā.
Dažos arodos, piem., celtniecībā, kur
strādā vienīgi sezonās, apm. pusi no
sa-enā.
pa-pilna
gada, algas ir augstas un
sniedz 12 dolāru un pat vairāk d
Darba apstākli un noteikumi ir
rasti loti labi, un strādniekus aii'stāv
likumi. Strādnieki organizēti arod­biedrībās,
kurām loti lieli nopelni ap­stākļu
uzlabošanā, k i gan bieži pa­teicoties
80 organizāciju rīcībai, cieš
sabiedrība un ari paši strādnieki.
Kara laikā algas pacēlās 15 pro<:. un
pat vairāk, un kara rūpniecībā varēja
pelnīt divkārši augstas algas sakarā
ar ilgām darba dienām un virsstun­dām,
bet līdz ar to arī ienākum a no­dokļus
uzlika loti augstus, un Czīves
dārdzība nolīdzināja pelnu.
FiTīūS kara še skaitīja ap 10 mil­jonu
bezdarbnieku, bet pa kara laiku
tie pilnīgi pazuda, jo bruņotos s pēkos
iesauca ap 12 miljonu, un rūpn ecība
kafa vajadzībām.bija milzīgi ;)apla-šināta.
Runājot par izdevumiem dzīv is va­jadzībām,
parasti ir pieņemts, Ica ce­turtā
dala iziet par dzīvokļa īri, apm.
viens līdz divi dolāri dienā pārtikai.
skatoties pēc tā, vai ēd mājā kopā
ar ģimeni vai restorānos. Vīriešu uz­valks
garasti maksā no 20 līdz 45 do­lāriem
un vairāk, kurpes ap 5 dolāru
pārī. Sieviešu drēbes dabūjam is loti
plašā izvēlē uu tikpat plašā cenu da­žādībā.
Gatavas kleitas maksā no 5
līdz 15 dolāru un vairāL Pārējos izde­vumus
var iedalīt atkarībā no atse­višķu
cilvēku prasībām. Te jāp ezīmē,
ka automobUus lieto loti iplašā mērā,
un tos uzskata par vienu no dzīves
nepieciešamībām. i
Amerika bieži vien neattaisno cerī­bas
bagātības iegūšanai. Lielai daļai
iebraucēju parasti jāķeras pie vien­kārša
grūta darba ar mazu atalgo­jumu.
Daži gadiem ilgi strādā pilsētu
restorānos, līdz iemācās yalodu un
iepazīstas ar apstākļiem^ i Tie, kas
spēj pie mazas algas iekrāt lielākas
summas, parasti sev aizliedz še pie­rastās
dzīves ērtības. Tie, kas lolo­juši
cerības iegūt mākslas, ii>evišķi
skatuves, slavu, parasti cieš neveiksmi
Turpretim tie, kam ir piedzīvojumi
tirdzniecībā, loti bieži ir visai sek­mīgi.
I
Kādas būtu darba izredzes nākotnē,
ir visai grūti spriest. Daži cer loti
daudz, jo rūpniecība navj strādājusi
privātiem patērētājiem visus kara ga­dus.
Bet ražošanas metodes ir stipri
uzlabotas, lai apgādātu mi,lzīgos kara
pieprasījumus. Pielietojot šos uzlabo­jumus
parastai ražošanai, yar ātri ap­mierināt
pieprasījumus, ļ pat pāris
gadu laikā. Un tad var atkal rasties
bezdarbs, par ko vadība
rūpēs.
Nākotnes izredzes sākt
nus uzņēmumus ir vājas šinī tech
Hiski tik augstu nostādītā! zeraē. Jau
tā valda loti spēcīga sacensība. Ci­tādi,
varbūt, ja uzņēmuni^ ražojumi
būtu jaunā nozarē un oriiģināla veida.
Otrs šķērslis, kas apgrūtina jaunus
uzņēmumus un palielina risku, ir
skaidrās pelAas augstie nodokli.
Tagadējās valdības uzskati,, ka pri­vātuzņēmumi
ir nepieciešami tautas
labklājības veicināšanai,, ir loti ap­sveicama
parādība.
„Drauga Vēsts" ASV, 1945. g.
ir stiprās
kādus jau-
(Turpinājums no 1. lappuses)
tīgb" no Vācijas un Itālijas, pi^ kam
to lielākā dala bija lidotāji un tan­kisti.
Insurgentu valdība ar šīm abām
valstīm bez tam smagi saistījās finan-ciālos
darījumos. No otras puses,
Krievija lojālistus apgādāja ar ap­bruņojumu
un padomdevējiem.
1936. gads vēsturē bija izšķīrējs, un
visā pasaulē radās bažas, ka dzirk­steles
no Spānijas ugunsgrēka var
aizdedzināt arī lielo varu politikas
puvefa mucas, jo tieši šī politika bija
kļuvusi par kafam nogatavojušās
pasaules galveno nodarbību. Pasaules
kafš nu gaidīja savu sākumu.
Tikai pēc 32 konflikta mēnešiem
— 1939. g. aprīlī, kad imsūrgenti jau
bija izcīnījuši uzvara-s Barselonā,
Madrīdē un Valensijā, iestājās miers,
ko pasteidzināja sāncenšu frakciju sa­dursmes
lojālistu spēkos. Lojālistu
jūras krastu blokāde no insurgentu
puses kafa darbības pēdējos mēne­šos
pārtrauca visus pārtikas pievedu­mus,
un visās lielās pilsētās iestājās
gandrīz īsts bads. Madrīdē jau bija ķē­rušies
pie pēdējiem pārtili:as krājumiem.
Sadursmes lojālistu rindās iīākās
pēc Barselonas krišanas 1939. g. jan­vārī.
Pārliecināti, ka viss ir zaudēts,
prezidents Azana un daži no Negri-na
valdības locekļiem izteicās par
miera sarunām ar Franko. Negrins,
ko atbalstīja atlikušā kortesa lielākā
dala, turpretim deklarēja, ka karu
turpinās līdz pēdējai iespējai, Rezul­tātā
Azaha atteicās nb amata un aiz­bēga
uz Franciju.
' Otra nesaprašanās norisinājās Ma-
; drīdē, kur Negrins atcēla no amata
1 lojālistu veco komandieri gen. Gbozē
Miachu pēc tara, kad tas bija dekla-ļ
rējis, ka pretestībai vairs neesot jē­gas
un ierosinājis uzsākt miera sa­runas
uz jebkuriem pieiVemamākiem
noteikumiem. 1939. g. 5. martā pret-solus
spēra gēn. Segismundo Kasado
un grupa lojālistu militāro vadītāju,
kas ar Negrinam naidīgu sacelšanos
panāca nacionālās aizsardzības pado­mes
nodibināšanu. Negrins un viņa
valdības atbalstītāji aizbēga uz Fran­ciju,
bet komunisti uņ. citi lojālistu
elementi turpināja opozīciju pamie­ram,
sarīkoja veselu sacelšanos virkni
pret padomi un tā sagādāja lojāli­stiem
9.000 jaunu upuru pirms varēja
atjaunot kādu kārtību. Nostiprinot
savu autoritāti visā lojālistu terr i to­rijā.
Madrīdes nacionālā aizsardzī­bas
padome lūdza mieru un pēc divi
nedēlu sarunām pievēma Franko.pra­sību
pēc beznoteikumu kapitulācijas.
Trīs gadu ilgais karš kaujās bija pra­sījis
700.000 dzīvību. 30.000 bija no­tiesāti
uz nāvi vai noslepkavoti, bet
15.000 gāja bojā gaisa uzbrukumos,
Franko un tā valdība tōUt iecēla
īpašos tribunālus, kas notiesāja sim­tiem
lojālistu vadītāju par spīti Ang­lijas
un Francijas centieniem nodro­šināt
sodīšanas mērenību. Pāri par
400.000 lojālistu aizbēga uz Franciju,
kur vēl šodien atrodas vinu lielākā
dala. Līdz 1939. g. beigām jaunās
Spānijas galīgais veids vēl nebija no­teikts,
bet Franko valdības dažādās
akcijas un likumi deva tai noteikti
fašistisku nokrāsu. Franko pats sevi
bija iecēlis par impērijas „caudillo"
vadoni, par valsts galvu, armijas
virspavēlnieku, ministru prezidentu
un par falangistu partijas vadītāju.
Runāja, ka viņam ir lielāka vara.
kāda jebkad ir bijusi jebkuiPam Spā­nijas
valdniekam, ļ
Bet šodien pret „caudillo' nostāju­šies
90 procentu vii^a tautas. Visas
pilsoņu brīvības ir atceltas. Franko
apsolītās mājas, slimnīcas un citas
sociālās reformas, tāpat kā daudz
citu solījumu, palikušas nerealizētas.
Vina atbalsts Itālijai un Vācijai uz
tā galvas krājis gandrīz visu Sa­biedroto
Nāciju lāstus. Eiropas vienī­gā
atlikušā fašisma cietokšr a mazais
virs, pret kuru nostājusies liela dala
pārējās pasaules, meklē jebkuru
spraugu, kas tam rādītu drošu izeju.
The Stars and Stripes
Par tafeird šokolādes
Vai amerikāni ir nekam niiderīgi
mīļākie?
Amerikāņu armijas virsnielci un ka­reivji
Anglijā šņāc <*vien pir kādas
amerikāiiu žēlsirdīgās māsak iznīci­nātāju
apgalvojumu, ka viri ir pil­nīgi
neprašas mīlas apliecini šanā.
Pieminēdama pierādījumam savos
romantiskos piedzīvojumus, žēlsirdī­gā
māsa vēstulē armijas lai ^rakstam
„Stars and Stripes" apzīmē amerikā­ņus
par nekam nederīgiem kavalie-fiem
un mīļākiem. Vina saka, ka tai
labāk patīkot galantie angļu un fran­ču
karavīri. Amerikāņu mīlas aplie­cināšanas
technika izzūd ti c ātri, ka
„pavisam drīz tā vairs nebiis nekāda
technika'." Pēc saviem ātriem panā­kumiem
ar saldumiem un cigaretēm
izsalkušo un pēc smēķēšanas noilgo­jušos
Eiropas iedzimto meitenīšu vidū
amerikāni: rīkojas pēc paņēmiena
pagrā m s.
žlājamai gumijai atvietojot sa­runu
un šokolādes tāfelītēnji aizstājot
,priekšspēliV amerikāņiem Eiropā pie
sieviešiem viss padodas itin labi,"
vina raksta. :„Tas tomēr ir skaidrs,
ka Savienotās Valstīs mīlas laukā sal­dumu
un pirmās nepi^iešamības
bāze daudz nedos."
Žēlsirdīgā māsa skumīgi stāsta par
tipisku vakaru amerikāņu sabiedrībā:
„Es ierodos virsnieku sarīkotās vie­sībās.
Līdz pulksten 10 vakarā ik­viens
no virsniekiem jau mēģinājis
man tuvoties jo intimā kārtā, kas gan
ir glaimojoši, bet tik lielā mērā de-mionstrējis
smalkuma, oriģinalitātes
un saldo mānu trūkumu, ka kļuvis
gandrīz vai riebīgs. Kad vinu puliAi
paliek bez cerētās samaksas, virsnieki
pazūd savās šokolādes gaitās un žēl­sirdīgām
māsām jādodas mājup vie­nām
pašām.**
Žēlsirdīgā māsa saka, ka viiia nee­sot
piedalījusies amerikāņu kareivju
Tikotāa Tiesib&š, b^t gan saatapuaies
ar tiem divatā. „Un situācija tad ir
gluži tā pati," vina ziDib.
„Nav nekāds brīnums, ka mums
labāk patīk franču un angļu armijas
karavīri, kuru galantums, smalkums,
valdzinātajā stāja un veikli plūstoši
vārdi ne tikai rada vajadzīgo nos­kaņojumu,
bet neliek šaubīties arī par
gribētiem rezultātiem," viiia atzīstas.
Savu vēstuli rakstītāja parakstījusi:
„Zēlsirdigā māsa 59. evakuāeijas slim­nīcā."
The Reader's Digest
PirtrūkuSi sakari'
Laipni lūdzu jūs, ja iespējami?^ r
sniegt līian ziAas par 1923. g. dzimušb
Renāti Langenfeldi, pēd. dzīves vieta
Prāgā 12. (Tešnov 15/III), un par 1923.
g. dzimušo Mirdzu Sēju, pēd. dzīves
vieta Jenā (Tallstr. 85), paziAojot viļ
nām arī manu atrašanās viebtu: Kopš
novembra mums ir pārtrūkuši sakari
ar pārējiem latviešiem. Esmu saņemts
gūstā Saksijā^ kafa slimnīcā. Biju
ievainots Kurzemē un no turienes
aprīlī ierados Vācijā. Tagad dzīvo­jam
teltīs, kurās esam iejutušies diez­gan
labi. Esam nošķirti no vāciešiem.
— 1946. g. 3. febr. — Jānis Baumanis,
31 G-5062519. Teillager D, D E F - E '
12, Darmstadt Reicbspost. (
Kur mani tuvinieki?
Lūdzu palīdzat meklēt piederīgos: r
sievu Lūciju Smilgu, dz, 15. Z5. 5.,
meitu Austru, dz. 39. 23. 3, dēlu Jāni,
dz, 41. Z 7., dzīvoja Cēsīs. Jāna 4.
Biju lopkopības instruktors iValmiiB-rā.
~ 1945. g. 31. dec. — Jānis Smilga,
A 551207, N a 2227 P. 0. W. Camp,
Cage I, B. 99, B. A. 0. R. via Han-nover.
Kāpēc tā?
Vakar atbraucu no Minchenes, kur
biju gribējis redzēt un dz rdēt to
daudzo jauko un labo, kas bija solīts
ar Baltijas tautu kultūras dienu 10.
februārL Līdzīgi daudziem citiem
tautiešiem, iebraucu Minchenē jau 8.
februārī. Latviešu aprūpes birojā ne­viens
darbinieks par Šādil kultūras
dienu nemācēja pasacīt ne vārda:.
Kad jautāju, kas tad šai lietā ko zina,
tad man atbildēja: varbūt tāds un
tāds kungs, rousu apgabala komitejas
loceklis. Uzmeklēju to un jaiftāju,
kur notiks mākslas skate, kad būa
koncerts un cikos būs pieslēgums ra­diofona
pārraidījumam, ko pārraidīs
arī Amerikas radiofoni. Atbilde bija: ļ
šodien vēl noteikti nekas nav zināms,
bet pieslēgums radiof6nam laikam
nebūšot, mākslas skate arī nē un. ja
gribu ko zināt, lai eju prasīt Loen-grīna
ielas nometnē. ?! Visi latvis­kās
mākslas dižpropagandas prieki nu
man un citiem bija vējā. Dzirdējām»
ka 9. febr. Loengrina nometnē bija
jādejo mūsu baleta spēkiem Tillakai,
Lichačevai un Lēmanim, bet neviens
aprūpes birojā un komitfejā atkal ne­zināja,
kādā laikā šis sarīkojums no^
tiks. Sliktā laika dēl neiedrošinājār
mies uz labu laimi kājām mērot vai­rāk
kilometru gafo ceļu uz ārpus pil­sētas
esošo nometni. Kļūmīgā stāvokli
bija kāds tautietis ar sievu, kas tik
drausmīgā Bavārijas ziemas slapj­draņķa
laikā uz motocikla bija uz-i^
ēmies tālo ceļu no Pegnicas nomet­nes
līdz Minchenei, vedot sev līdz!
plaši izziņotai latviešu 'mākslas skatei
tautiskas mantas. Vi6a neizprašana
un neapmierinātība bija jo pamatota.
Un tad tā gulēšana aprūpds biroja
nama bēniņos! Netīra un auksta
istaba bez logiem. Pārnakšņotajiem
segu arī nav. Nogulēju tur 3 naktis
un vēl šodien brīnos, ka esmu vesels»
Kā citi latviskās mākslas velti iz-slāpušie,
mēģinājām apmeklēt vācu
sarīkojumus. Redzēju jauku ameri­kāņu
filmu, biju 2 koncertos. Viens
no tiem — Minchenes filharmoniskā
izceļpsantu
majums no
no Ieročiem. Lai cik nc
mūsu stāvoklis»
ma. Mēs neesam
la
žēlojams mums
tas mūs tomēr
tikai bezdzim-tenes
1, mcs esam an ci •mm • — 1 — • •
savas tautas un valsts! rīvibas cīnītāji.
Vēl vairāk. Mūsu taisnība ir tā pati,
kas būs jaunās pasaules kārtības pa­matos.
Mūsu tiesības ir tikai viens
gadījums no vēl vispārīgi iemiesoja­mās
tautu brīvības. Cīnīdamies par
savu brīvību, mēs cīnāmi ies par visu
tautu brīvību, bez kuras nav domā­jama
pasaules kārtības atjaunošana.
Pār mums gul cilvēces nākotnes svē-rēju
svaru līksts. Tā mūs spiež smagi.
Bet mums ir jāiztur. Uz mums lūko­jas
pasaules nemierīgās acis, kas ar
bažām vēro nākotni.
Šaja izturības cīna mūsu grūtības
var vēLpieaugt. No mums var pra­sīt
vēl jaunus upurus. Bet mēs ne­drīkstam
no tiem izvairīties. Patiesi
ar tautieti badā dalītā .maizes ga­roza
būs salda, bet rūgts būs pilnā
galda mielasts, ko kāds būs pircis par
savas tautas negodu un postu. Mēs
zinām, ka mūsu vidū ir bezgala maz
tādu, kas to būtu gatavi darīt, bet
lai cik vinu maz, nrēš negribētu arī
tos zaudēt. Šobrīd mēs stāvam plecu
pie pleca un esam giita^d panest visu,
kas nāks. Un mēs gribētu, kaut mums
nekad nevajadzētu atgādināt, ka
katrs, kas izstāja* m mūsu rindām»
k nodevējs.
orķestfa un klavieru isolistū vakars
Bēthovena, ciklā bija sevišķi labs.
„CīAa" par ieejas kartēm gan aizi'iera
visu dienu, Minchenē daudz mākslas
sarīkojumu, bet biļetes izpārdotas pat
mēnesi uz priekšu.
Atgriežoties savā pusē, dzirdu
„BaItijās tautu kultūras dienas" jau­nas
atskaJias. Hammcrvegas nometnē
pie Veidenas tautieši šajā dienā uz­stādījuši
nometnē pat vairākus skal-rufius
tik noteikti solītā koncerta pār-raidījuma
izbaudīšanai. Nofiēmušies
ap radioaparātu visu dienu, bet lat­viešu
raidījumu tā i nesaklausījuši —
T. Bērziņš, Kirchenstr. l l / I , Weiden,
Oberpfalz, Bayern (13a).
Angiu okupācijas joslā visi ,4^at-
Viešu Vēstnesim'* pienākošies mak­sājami
(abonements un sludinā­jumi,
pārstāvju un komisionāru
ietiemtā nauda par komisijā saņem­tiem
eķsemplārieņi un tml) ar
p a s t a n a u d a s p ā r v e d ū ­m
i e m tagad sūtāmi L i d i j a i
D r a v n i e c e i , Latvian Camp,
^Frische Quelle," Hiddesen bei
Detmold, Lippe (21).
Paziņojumi par šiem pasta nau­das
pārvedamiem līdz ar pasūtinā-jumiem,
sludinājumu tekstiem,
laikraksta pārstāvju \ un komisio­nāru
ik nedēļas norēķiniem jopro­jām
piesūtāmi vienīgi „Latviešu
Vēstneša" izd e V n i e c ī b a I,
HoteI Convikiv Dillingen/Donau,
Bayern (13b).