Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1946

              1946. g. 5, oktobri
Uzaicinājums
( i . turpinājums)
minētie jauriieši lūgti steidzami
paz.ņot savu pašreizējo dzīves vietu
— prcGīi'.us adreses (nekavējoties zi­ņojot
arī par dzīves vietas m'aiņu):
To S. .Taundzems, Welfare Officcr
for BaluG Nationals, Gr. Burgstr. 59,.
Liibeck (24), lai viņu adreses būtu
iespējams- pļaziņot tālāk šb jauniešu
labvēļiem — ^ miīsu tautiešiem AS
Valstīs, kas uzņēmušies gādību pār
viņiem pēc Latvijas Sarkanā krusta
Beļģijā priekšnieces E. Valteras ie-.
rosinājuma.
Viesturs Bērziņš (27. 18. 2. Valmie­ras
apr.), Paulis Bērziņš (28. 17. 1.
Vaimier'as apr.), Jānis Bortinš (27. 12.
8. Rīgas apr.), Ēvalds Balodis (27. 13.
3. Valkas apr.), Jānis Bite (27. 30. 5.
Madonas apr.ļ, Jānis Bērtiņš (27. 28.
4. Valkas apr.), Gunārs Batkovskis (27.
24. 9". Krustpils), Kārlis Brempelis (27.
7. 12. Rīgas I apr.), Gunārs Bērziņš
(27. 14. 5. Rīgas apr.),' Tālivaldis
Broks (27. 1. 6. Valkas apr.), Volde­mārs
Beķerisi (27. 30. 10. Rīgas),
Imants Baumanis (27, 1^, 12. Rīgas),
Egberts Bormanis (27. 14. 12. Rīgas),
Dailonis Bumbulis (28. 31. 1. Kuldī­gas),
Elmārs Buivīds (27. 7. 12. Rī­gas),
Imants palodis (27. 27. 11. Rī­gas),
Aldonis Broks (27! 23. 11. Mār-ciema),
Boļeslavs Buls (28. 17. 1. Rē­zeknes
apr'.), Voldemārs Cunskis (29.
20. 3. Abrenes apr.), Arturs Celmiņš
(27. 23. 8. Rīgas apr.), Ernests Cīru­lis
(27. 18. 8, Valmieras apr.), Ar­vīds
Cernovskis. (27. 31. 3. Rīgas),
Konstantīns Cakšs (27. 12. 12. Rēzek­nes
apr.), iPēteris Dūdelis (28. 30. 8.
Valkas apr.), Gunārs Dvelis (28. 22.
12. Jelgavas), Kārlis Dravnieks (27.
5. 1, Slokas), Viesturs Draudiņš (27.
, 27. 2. Rīgas), Bruno Dudello (27. 24.
3. Rīgas apr.), Mateuss Dvinskis (27.
21. 9. Abrenes apr.), Ādolfs Dzenis
(29. 25. 5. Rīgas), Gustavs Dzenis (29.
25. 5.Rīgas),-^Zīgfrīds Dzenis (28. 17.
3.'' Rīgas), Kārlis Dubults' (28. 28. 1.
Rīgas), Edgarfe Eidiņš (29. 29. 4." Rī­gas),
Georgs Eitvins (27. 16. 7. Rīgas),
Roberts Eichtāls (27. 22. 2. Rīgas),
Mārtiņš Eglīiis (27. 19. 12. Valkas
apr.), Arvīds Everss (27. 7. 5. Val-mierasļ
apr.), Elmārs Everts (27. 11. 3.
Valkas apr.), Raimonds Ekštets (23.
15. 5. Rīgas), Jānis Erdmanis (27. 10.'
3. Rīgas apr.), Jānis Eglīte (27. 18. 5.,
Mazsalacas), Jānis Felkers (27. 13. 6.'
Rī^as aprO, Rolands Frišfelds (27.
18. ļ 9. Rīgas apr.), Pēteris G'reiskans
(27. 6.'9. Ludzas apr.), Paulis Gra-velsiņš
(27.' 18. 10.' Valmieras apr.).
Saraksta turpinājumu sniegsim nā­kamā
numurā.
Inž. Alberts Upmalis
1
(1. turpinājums;
No 33 milj. to miežu ražas Eiropa
ražoja 15 milj. (Vācija 3,6 milj; to): At­likums
dalījās gandrīz vienādās daļās
Starp Ameriku; urļ Āziju. No 113 milj.
to kukiiruzas ražas Eiropa ražoja ti^
kai 20 milj. (pa lielākai daļai Itālija,
Rumānija un Ungārija), kamēr Ame­rika
ražoja 82 milj. (ASV 67 milj.),
Āzija 6 milj. un Āfrika. 5 milj. to.
Amerika savu kukurūzas ražu pa­tērēja
pati, bet Argentīna eksportē­ja
9 milj. to- pa lielākai daļai uz
Eiropu. Pasaules rīsu raža bija ap­mēram
150 milj., gandrīz vienīgi Ķī­nā,
Indijā, Holandes Indiiā, Indoķīnā
ua Japānā. No. šās lielās rīsu ražas
Eiropa patērēja tikai 1.6 milj. to, jo
rīsi ir svarīgākā pārtika pa.šās ražo­tājās
zemēs. :
Sie skaitļi skaidri raksturo Eiropas
pārtikas traģēdijas cēloņus. Pasaule
mūs nespēj paēdināt, pat sašaurinot
savu pašpatēriņu. Neviena zeme j
nespēj pārejoši tā kāpināt pārtikas
ražošanas kapacitāti vai arī atlicināt |
tādus daudzumus, lai novērstu pār­tikas
postu Eiropā.
Lielie ražošana.s skaitļi Eiropā bija
Iespējami tikai tāpēc, ka zemes iz­mantošana
bija ļoti intensīva. Sva­rīgākais
priekšnoteikums tik inten­sīvai
zemes izmantošanai ir plaši at­tīstītas
lopkopības kūtsmēsli un pie­tiekamos
daudzumos ķīmiskie mēslo­šanas
.līdzekļi. Vācijā, piemēram,
ražoja no viena hektāra 21,7 kvin-tāla
(2170 kg) kviešu, kamēr valstīs
ar lielajām sējumu platībām zemes
ienesīgums bija daudz zemāks, tikko
8 kvintāli Amerikā un 9- kvintāli
Austrāliiā. Zemes izmantošanā pir­mo
vietu ieriem mazā Dānija ar 28,5
kvintāliem no hektāra.^ Latvijā ze­mes
vidējais ienesīgums bija mazāks
kā Vācijā un sasniedza . vidēji 15
kviniālu kviešu no ha, kamēr pirms
pirmā pasaules kara tas bija tikko
9 kvintāli no ha.v 20 Latvijas patstā­vības
gados zemēs ienesīgums bija
pieņēmies par 67 proc. un bija -uz
labākā ceļa pārredzamā nākotnē būt
pasaules pirmajās vietās. - Zemes ie­nesīgums
mūsu labākās saimniecībās
tiešām tuvojās jau Dānijas ražām,
vienīgi daži atpalikušie apgabali v i ­dējo
ienesīgumu vēl stipri ietekmē­ja.
Padomju Savienībā, kaut arī tur
zemes auglība par 20 proc. labāka
par Latviju, vidējās ražas tanī pat
laikā bija tādas pat, kā Austrālijā,
un sasniedza 9,1: kvintālus no ha.
Dānija arvien vēl uzskatāma par
paraugu, kā iegūt augstākās zemko­pības
un lopkopības ražas.
Kamēr dārzeņu un labības ražu
ziņā Eiropa pirms kara bija diezgan
patstāvīga un šī patstāvība turpinā­j
a pieņemties, tā tomēr nespēja aiz­pildīt
tukšumus , taukvielu iegūšanā
ar savas pašas ražošanas līdzekļiem.
(Turpinājums sekos)
Atkal kas jauns
Katra dienla pasaujei atnes ko
jaunu, lai gan būtībā tas ir tikai ve­cā
atkārtojums. ,So, varbūt pārdrošo
slēdzienu nekādā ziņā nedrīkst at­tiecināt
už mūsu nometni. Še katra
diena atnes ko jaunu. Ja šodien no
C barakas gaiteņa nozūd elektriskā
spuldze, tad rīt spuldze nozudīs no
A barakas, 30 C barakā visas spul­dzes
jau aizgāja garu ceļu. Kad A
baraka arī iegrims tumsā, tad spul­dzītes
varēs iegādāties D barakā. Par
spuldzītēm uzņēmīgie {audis maksā­jot
10 cigarešu par gabalu. Pūles
tātad labi atalgo. Protams, tas i r sī­kums.
Kārtējais jaunums ir pavisam uz
cita ,vmeļdiņa." Jaunums ir tas, ka
turpmāk katrs uz. vēlēšanos varēs
katla devu: saņemt uz rociņām^ Nu
tik sāksies zelta laiki! Šodien jūs
varēsit pagatavot „nūdeļu" virumu,
rīt sīpolsiteni, parīt „palšo" zaķi, aiz­parīt
cīsiņus ar kāpostiem. Ak, Dievs!
Ko tik jūs nevarēsit pagatavot no
bagātīgiem produktu krājumiem, ku­rus
jums. izsniegs! Uz visātrāko jā­gādā
labi svari ar precizitāti līdz vie­nai
simtdaļai miligrama. Citādi
grandiozie skandāli pie produktu iz-svēršanas
būs nenovēršami. Ņem­sim,
piemēram, liellopu gaļu. Liel­lopu
gaļu. pa lielākai daļai paga­tavo
no lieliem lopiem no go­vīm
un zirgiem. Govju un zirgu ga-
" a balstās uz kaulu konstrukcijas, —:
jo lielāks lops, jo lielāka konstruk­cija.
Ja jums jāsaņem dienā 8 grami
liellopu gaļas, tad var gadīties, ka jūs
saņemsit divi. gramus gaļas, bet pā­rējos
6 g konstrukciju resp, kaulus.
Tā nebūs nekāda nelaime: no gaļas
jūs pagatavosit kotletes, bet no kau­liem
— -brīnišķīgu buljoniņu. Ar
karstiem gaļas pīrādziņiem tāds bul­jons
jums garšos burvīgi.
Jāmin arī pāris vārdi par kartu­peļiem.
Līdz šim, mizojot kartupe­ļus,
kopējam katlam,, bojātus un ie-pr.
vušos iesvieda mizās, bet ja daži
tomēr nokļuva katlā, tad ne katru
reizi tie nokļuva jūsu bļodā. Tagad,
turpretim, kartupelīšus jūs saņemsit
jaunavīgā neskartībā, t. i., nomizo­tus,
bet es neapgalvošu, ka katru
reizi jūs saņemsit eksportpreci. Jūs
konstatēsit rūgto patiesību, ka arī
no izskata labs kartupelītis gard­ēdim
bieži nav baudāms.'Saprotams,
ka šādu neģēlību jūs principā neva­rēsit
paciest, un radīsies pamats'pa­matotai
sūdzībai* Norādīšu vēl uz
vienu savādu parādību: kartupeļus
mizojot, parasti pāri paliek mizas;
tas ir ļoti neērti, bet daba, par nožē­lošanu,
nerēķinās ar mūsu -ērtībām.
Pēc sanitāriem noteikumiem, kartu­peļu
mizas vajadzētu bērt atkritumu
tvertnēs, bet lietainā un vējainā lai­kā,
sargājot savu veselību, jūs, pro­tams,
tik tālu neskriesit un bērsit
mizas klozetu podos, tik un tā, agtāķ
vai vēlāk, viss ttir nonāktu.
Tad vēl JŪS saņemsit dažādus za­ļumus,
t. s. „zaļo mežu," ar to jūs
varēsit pušķot savas istabas un tur
arvien izskatīsies ;kā Līgo vaj^arā.
Pati vārīšana, kā tāda, grūtības
juras nesagādās, jo gandrīz visi jūs
esat apgādājušies ar elektriskiem
vārāmiem. Vienīgā nelaime būs ar
strāvu, 30 elektrifikācija nometnē
vēl nav sasniegusi pirmskara līmenL
Pagājušā ziema to spilgti pierādīja
un to jūs pavadījāt gandrīz pa tumsu
vien. īsos brīžos, "kad darbosies strā­va,,
jūs, protams, visi gribēsit cept
un vārīt, bet jau tagad es varu teikt,
ka jūs cietīsit neveiksmi. Protams,
var jau izlīdzēties ar malkUj bet ar
malku jārīkojas taupīgi, turpretim
no strāvas ^taupīšanas nevienarh nav/
nekāda labuma.
i Pie pārtikas normu aprēķ:ināšanas
vīri kancelejā dabūs mainīt savus
kreklus- pa vairāk lāgiem dienā, un
kur tad vēl paliek galvas mazgāšana,
ko jūs viņiem sarīkosit! Te nobrie­dīs
daudz starptautisku konfliktu,
kuru atrisināšanā vietējās iestādes
izrādīsies bezspēcīgas un jums būs
jāvēršas pie Drošības padomes. Man
jūs jābrīdina, ka Drošības padomes
vīri ir labi paēduši, un tādēļ ir ļoti
maaza cerība, ka tie jūs sapratīs. Ceļš
uz pilnību, sevišķi uz vēdera pilnību,
mīļie tautieši, ir ērkšķiem .piebār­stīts
un tādēļ būs grūts. Bet nezau­dējiet
drosmi, ejiet droši šo ceļu kā
savas pārliecības apustuļi, bet ja
spēki jums izsīks, tad nāciet,atpakaļ.
Kā noklīdušas avis pavārs pulcinās
jūs pie kopēja viras katla un pa­smels
katram, vienaņi šķidrāku, ot­ram
biezāku.
Novēlu visiem labu ēstgribu jeb,
kā labākās „familijās" saka, patīkk-mu
apetītu! Drūmais
r
Baltijas tautu sporta svētku laikā
Augsburgā LCK sporta dzīves vadī­tājs
A. Bērziņš kopējā sanāksmē bija
saaicinajis latviešu trimdinieku spor­ta
un YMCA's darbiniekus, tiesnešu
koHēģijas locekļus, ar „Liela nozīmi"
apbalvotos sportistus un sporta žur­nālistus.
To vidū bija J. Dikmānis,
N. Zēbergs, A. Liepiņš, R. Plūme, V.
Baumanis, R. Dekšenieks u. c. Ap­spriedes
dalībnieki atzina, ka mūsu
sporta jautājumu kārtošanai jānodi­bina
Latviešu sporta un fiziskās
audzināšanas padome, kas ievēlama
pēc Vācijas okupācijas joslu un ap­gabalu
principa. Sādā pagaidu pa­domē
apspriedes dalībnieki ievēlēja
V. Baumani, K. Sleiceru, J. Dāliņu
(Slēzvīga-Holšteina), V. Kārkliņu
(Hannovera-Braunšveiga), Meržejev-
.5ki (Detmolda-Reina)/ Pelūdi (Augs-burga-
Minchene), Tēriņu (Hanavā),
Palēnu (Memmingena),. A. Liepiņu
(Vīrcburga-Nīrnberga), V. Kādi (Es-lin'gena),
N. Kavasu (franču josla) un
R. Plūmi (Austrija). Atzīts, ka pa­gaidu
padomei ir tiesības savu sastā­vu
kooptācijas ceļā p'apildināt par
3 personām. Līdz LSFAP ievēlēša­nai
mūsu sporta dzīvi vada A. Bēr­ziņš
kopīgi ar LSFA pagaidu pa­domi.
Viņiem uzdots- izstrādāt LS­FAP
darbības noteikumus un īstenot
tās ievēlēšanu līdz 1947. g. februā­rim.
Savā pirmā sēdē LSFA pagaidu
padome par locekļiem kooptēja Dr.
Klāsonu, R. Dekšenieku un sporta
red. A. Šmitu. Par sporta nozaru va­dītājiem
futbolā un basketbolā iz­raudzīja
V; Baumanij ziemassportā
A. Liepiņu, vieglatlētikā un airēšanā
J. Dāliņu, peldēšanā, smagatlētikā
un tennisā V. Kādi, volejbolā K.
Sleiceru, galda tennisā M. Tēriņu,
vingrošanā J. Miezīti un šachā adv.
Melbāi^di. — ^,Lielo nozīmi*' — jdip^
lomu, kurā uz Brīvības pieminekļa \
silueta rakstīti vārdi „Sp(^tam un
tēvzemei," mūsu sporta d z ī v ^ aug- /
stākais vadītājs Augsburgā pasņie- ^
dza Stendzeniekam, Teterim, Osv.
Laukamļ Freimanim, Justam, Zebe-liņam,
Štālam, Ārenam, Pelūdem,
Sleiceram, Klukovam un Liepiņām.
Apbalvotais Aleksandrs Vanags no
Francijas nebija varējis ierasties. —
UNRRA'š rīkotajās DP peldēšanas
sacīkst'ēs Minchenes „Volksbad"-::
slēgto telpu baseinā starta tiesības
atļāva tikai UNRRA-s 5. apgabalā
dzīvojcļšam mūsu rekordistam peldē­šanā
uz muguras Ziedonim Cūkai-nim.
|Tatjanu Plūmi uri Ozolcelmu
nepielaida startēt pat ārpus konku-. •
rences. 100 m peldējumā Cūkainis
bija klasi pārāks par savu sāncensi - .
poli, jo uzvarēja ar lj2i,9 — par'35
3ek. ātrāk. Augstu klasi^ rādīja arī -
divcīņa — Plūme brīvā stilā uii
Ozolcelms uz krūtīmj kuļ'ā O. 100 m
veica 1:23,2 (viņa Latvijas rekords
1:17,8) un P. 1:23,8 (paliekot 2,4 sek. ^
aiz sava šovasar Austrijā gūtā re­korda).
Kraulā par Plūmi bija pā­rāks
kraula Vīriešu sacensību uzva­rētājs
polis Bilinskis (1:20,3). Daiļ-lēkšanas
demonstrējumos no 2 m
augsta torņa teicamu stilu demonstrē­ja
iJ. Ronis. Mūsu izlases futbo­listi
26. sept. Minchenē sacentās ar
vācu pazīstamo vienību „TSV 1860
Mūnchen." Ap 5.000 skatītāju un"T^^
zultāts 4:4, lai gan mūsu vi(mība pir- "
mā puslaika 14 minūtēs spēja^panākt
3:0 (Alfrēds Sparinskiž, „LatvjU
Sports"). ~ Gēstachtas„Saules" jau­natnes
futbola vienība ar 5:2 (2:1)
uzveica vācu Dīnebergas sporta bied­rības
jaunatnes vienību. Labi veicās
„Saules", īstajai futbola vienībai, kas
uzvarjēja angļu gvardes grenadieru
vienību ar 4:1 (1:1), .3 vārtus gūstot
Parašām un 1 Hercbērgam (Dauga­vieši).
Ļoti veiksmīgs bija mušu
vārtsargs J. Ķīsis (VEF). Arī ie­priekšējā
spēlē angļiem bija jāatzīst
latviešu pārākums, jo „Saļules" vie- :
nībapaļiāea 3:0 (Mārtiņš ^alve). —-
Mūsu labākais šacha ātrspfles pra­tējs
Lūcijs Endzeliņš Augsķurg^s .
sporta spēļu nobeigumā ulvarējaša-chistu
ātrspēles turnīrā. 24. sept.
Augsblurgā atklātajā starptautiskā :
šacha turnīrā pirmās partijās Zem­galis
uzvarēja Dreibergu, Rīdmillers
Krūmiņu, neiišķirti spēlēja Zemišs^
Uncikers, Tautvaišs~Ranķi$ un Hū-bers-^
Skems, bet Ozols ar Endzeliņu
partijii pārtrauca (R. Melbārdis). —
Baskdtbola. turnīrā Lērtē piedalījās
Lulat\|iešļi un lietuviešu, Braun-šveigas
un Mērbekas latviešu, Det-moldas,
Voiterdingenas un Vatenštetes
lietuviešu vienības. 1. v. Lērte, 2. v.
Volterdirigena. Uzvarētāju vidū spē­lēja
|J.iLapiķēns,' A.Stepiņš^ Z. Dun-cis,
Jastčembinskis, Torgonskis,, Mi-keļuns
un Gineitis (R. Teivens). —
Eitinas latviešu nometnēf.^E. galda
tennisā vienība ar 3:0 uzvarēj;a vie­sus
•— IļšTeištates nometnes žīdus.
Futbola sacensība bija jāpārtrauc E . .
skatītāju netaktiskās izturēšanās dēļ
pretī žīdu sportistiem (Ēriks Mies­nieks).
*
Dabūjami šādi Latvijas ev.4ut. baz­nīcas
virsValdes izdevumi: Matejā
evaņģēlijs, (ilustrēts) — 5' markas.
Marka evaņģēlijs (ilustrēts) — 3,50
markas un Apustuļd^llņa vēstules
— 30 fen. Pasūtināt pie māc. Ed.
Putniņa: Latvian. Camp, Kleinkotz
bei Gūnzburg-Donau, Bayeni (13b).
3576
Par J ā n i G r a u d i ņ u un Z i g u r-du
K V i e s ī t i no Mālpils un R o ­land
u O z 01 u no Bolderājas lūdz
tuv. z. B r u n 0 L u b g a n s no Māl­pils:
Latvian Camp, Rettberg-Kas.,
Eutin (24): 3673
Dēlu KārU Gruziņu, dz. 21. 16. 11.,
nO' Ļaudonas m. Anna Gruziņa: DP
Camp, Fliegerhorst, 8-25, Memmin-gen,'
Bayern (13b). 3674
Par stud. med. Jautrīti Zelmeni no
Rīgas, Plkv. Brieža i., vēl 45. VI bi­jusi
Innsbrukā un tad it kā Zalc-burgā,
lūdz z.'tēvs E. Zelmenis Ang­lijā:
d o ' Vik'tors Baltkājis, Hotel
Convikt, Dillingen/Donau, Bayern
(13b). 3575
Brāli gsp. izp. Donatu Gribuli, dz.
27. 1. 2. Krāslavas p., 45. I bija Kurz.,
m. Helēna Gribule: Latvian DP
Camp, B. 5, Hersbruck, Bay. (13a).
I 84ir
Dzidri Jansonu-Vācindriķi no Rīgas,
Lāčplēša i., Valdemāru Arturu Brie­di
no Bauskas u, c. radus un pazi­ņas
m. Zigfrīds Kampe no Rīgas,
Elalnciema 44: bei Hoffstetter, Kis-singerstr.
71v Hammelburg, Bayern
(13a). 3564
Zentu Rozentāli ar vīru Raimondu,
bija Leslavā pie Vislas līdz 45. II, m.
māsa Elza Rozenkalne: Alsenstr. 36,
Bielefeld (21). 3675
Radus un paziņas m, Pēteris Ručev-skis
no Līvāniem: Latvian DP Camp,
Fischbach bei Nūrnberg, Bay. (13a).
3567
Voldemāru Einiku, bija Pomerānijā
kopā ar Skaidri Mucenieku un zina
ko tuvāku par viņu, lūdz ats. mātes­māsa
Alīse Perlbacha: Latvian
Camp,; Kaufbeurerstr. 54, Kempten,
Bayern (13b). , 3594
Kārli Lusti, dz, 15: 30. 5., no Rīgas,
Dārzaugļu 8; lūdz atsaukties, paziņo­jot
tagadējo adresi, Traunšteinas DP
nometņu latviešu labklājības komi­teja:
DP Camp,- Kurhaus, Traun-stein,
Bay. (13b)., 3596
Par Vitāliju Dambranu. dz. 25. 21. 8.
Rīgā, bija Konicā, Ludendorfa ka­zarmās,
lūdz z. māte Olga Ermane-
Pusarnitz 441, Bez. Spittal, Kārriten,
Oesterreich. 3549
Leģionārus Arvīdu Ozoliņu, dz. 21.
g., Ādolfu Ivucu,dz. 10, g., un Egonu
Zubovu, dz. 09. g., visi no Rīgas, m.
Ādolfs Auls: Schulstr. 52, Wurzach,
Kr. Wangen, Wttbg. (14b). 3018
Par polic. p. ,;Rīg,a" kar. Viesturu
G r ā m a t i ņ u , dz. 20. 30. 10., 45. IV
redzēts Štetīnē un Svīnemīndē, it kā
bijis Vesterburā, lūdz z. Antons
G r ā m a t i ņ š ; DP Camp „Noor,"
Eckernforde { U ) : 3634
Kpt.\ Bachmaņa vienības karavīri!
Par kpr. Jāni Ozoliņu no Bauskas
lūdz z. svaine V. Vītola: Stuttgar-terstr.
30-5, Esslingen/Neckar,
Wttbg. (14a). 3586
Rūdolfu Krēsliņu un Antoniju Prie-diti
no Rīgas, Dzirnavu 49, m. Pē­teris
Priedītis: Latvian Camp, Ro-salie-
Kas., IV-90, Braunschweig (20).
3585
Piederīgos un paziņas m. Arvīds Ru-^
ciņš no Alūksnes, Eduards Lietuvie­tis
(Rugāju p), Rolands Strautmanis
(Rīgas), Vitolds Koķis (Valmieras)
un Emīls Vecvagars (Auces): Lat­vian
Camp, RosaUe-Kaseme, IV-130,
Rauthtimerstr., Braunschweig (20).
3605
Par dēlu gaisasp. izp. Imantu Krū­miņu,
dz. 27. 11. 6. Elejas pag., FP
L 08846 Lg Po Konigsberg, 45. 22. 1.
bija Ventas lejasg., lūdz z. Jānis Kra­miņš:
Latvian Cdmmittee, Asylstr.
10,'weiden, Opf., Bayern (13a). 2589
Ati Veinbergu ar ģimeni no Rīgas,
Ķeguma 33, u. c. radus, draugus un
paziņas m. Valdis Upmanis: Elisa-bethheim,
Oeventrop bei Arnsberg,
Westf. (21). 3617
Radus, draugus un piederīgos m.
Roberts un Arvīds Strazdiņi no
Palsmanes p.: Becelaere-Kaserne,
VI-58, Esslingen/Neckar, Wttbg. (14a).
3670
Karavīrus» kas 45. V-VI bija gūst.
nometnē Neištatē, Hoļšteinā, kopā ar
kaŗ. V a l t e r u Kaķi, dz. 19. 11. 6.
Rīgā, par viņu lūdz tuvākas vecā­ki
— T en i s Kaķ i s: Latvian
Camp, Seedorf b. Zeven (23). 3C55
^ar AI ber t ī n es un E m I l i j a s
Z ^ n nes ģimenēm lūdz z. V i i i s
A Vio t i ņ š : St. Josefs-Haus, Bad
LipTpspringe (21a). 3664
Leonu Meieru, dz. 19. 26. 4. Auru p.,
m. vecāki — Alma Meiere: DP Camp,
Meerbeck, H. 91, Kr. Stadthagen (21).
3665
Radus un paziņas m. Ādolfs Vasara
un Jānis Desainis: Latvian Camp,
Bruckstr. 5-6, Bloniberg, Lippe (21).
[ 3676
Pastiljonus -T- Gunām Modriņu, dz.
33. g., Kārli Imantu, dz. 29. un
Jāni, dz. 22. g,, m. māte Doroteja
Zelma ļJrbāne: Latvian DP Camp,
Lauingen/Don^u, Bayem (I3b). 3183
Radus un paziņas m. Jānis un Anna
Aleksandroļviči' no Rīgas-Ciekurkal^
na: lip Camp,ļ Kurhaus, Traunstein,
Bayem (13b). . '3677
H e l ē n u B i ž a n u , dz. 27. 22. 6.
Aulejas pag., m. K a e t an s B i -
ž a n s : DP Camp V 18, Josephstr.
52, Greven (20). 3666
„Latviešu Vēstneša" 1 mēneša abo-^
nements ar piesūtīšann maksā 5 mar­kas,
2 ļmēnešu — 8 markas. Abone­mentu
pieņem no jebkura numura.
Atsevišķa numura cena 50 fen. Tu­vinieku
meklēšanas sludinājumi -par
katra ļ pilnu vai saīsinātu v^do
30 l!en., pustreknā salikumā 45 ien^»
tekstā 90 fen. Pārējie sludinājumi
100 proc. dārgāk. «Latviešu Vēst-
»teša"ļ pārstāve anglu^^kupācijas,^
joslā—- Lidija Dravnļiece: Latvian \
Camp, „ F r i s hc C^uelle," Hiddesen ^
bei Dietmold, Lippe (21a); Austrijā -7 /
Rūdolfs K •7niuš: :)P Canap^Glasen-bacb
bei Salzburg, Oesterreich.
Maksājumiem Austrijā piemēro­jamas
tās pašas likmes šiliņos. Par
laikraksta'savlaicīgu nesaņemšanu
vai abonementa pārtraukšanu tech-nisku
vai neparedzētu iemeslu dē|
izdevējs atbildība neuzņemas.
Prlnted by Manz, Dillingea —12.300,