Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1946

              1946.9.5. oktobri
4 f - p
^^m§? ^ aB5S#ialu komiteJM
1*%^^^ va^anās jā^fliuno lai-vieiu
apgabalu komiteju, LOP uti
LCK sastāvs. Zināmai daļa taisnības
ir valodām, ka 1945. g. rīkotās. LCP
vēlēšanas vietām bija sasteigtas un
ka tagadējais LCP un LCK sastāvs
vai]rs pilnīgi nepārstāv visu bēgļu
saiEiōi. Toreiz šī steiga bija nepiecie­šam^,
nebija p^yiena Igitviešu
centra lin bēgļu aprūpes darbu veica
pašpldismes c^ā. Tagad tas ^ ir citādi.
Jaunā vēlēšanu instrukcija izsludi­nāta
jau jūlijā. Visiem tautiešiem
dota iespēja ar auisstu prātu un kar-stii
jsifdi T^riāf^U, ķād^ persona
viņi vietos ^,&avu: h a t u kārtotā-jjiem.
Ja kādi līdzšinējie pārstāvji
nebĢtiij izr#clf jijisies paŗ īgtiem, viņi
vēlēšanu iznākumā atdos savas^ vie­tai
tiem, kurus pati bēg!u saime ai­cinās
darbā. Sī saime tagad ir daudz
lielāka nfekā pag. gadā, jo DP stfi»-
vokii ieguvuši arf l$;aQO bij, kara­vīru,
kara būs Iespēja «utit «dvas uz­ticības^
personas LCP un LCK sastā­vā.
yiņu labā ari grozīts noteikums,
kū %&reiz elēktoru skditu noteiks ne­vis
pēc visu nometņu iedzīvotāju, bet
gan tikai pēc balsstiesīgo vēlētāju
skaita. Balsstiesības it visiem, kas
isasnieguši IS gadu. Tā kā elektoriem
ir tiesība izraudzīt par LCP locek­ļiem
jebkuru tautieti, neatkarīgi no
viņa dzīvēis vietas, tad varēs kandi­dēt
iarī visi tie, kas pirmcH^iz kādu
apsvērumu dēļ to atteicās darft. Ie­spējams,
k^ pārstāvība, ko tagad iz­raudzīsim,
būs ta, kas mūs pārvedis
dzimtenē vai ^ nedod Dievsl būs
spiesta ļgādāt par mūsu tālākām lik-
Jteņg^aitām dtā svešā malā {»LCK
IB" Hiidesena). — Hiāesenā pie Det-moldas
21: sept. savas gaitas uzsā­kušajā
Baltijas Centrālās padomes
latviešu pārstāvniecības (kas pilnīgi
neatkarīgi no LCP un LCK darbojas
latviešu 2. apgabalā) laikrakstā «Ne»^
d ē ļ a s Apskat s*^, šīs pārstāvnie*
cjbas loceklis prof. Dr, K. Kundziņš,
kas reizē ir arī LCK priekšsēdis, sa­ka:
„Taģad mums būs dota iespēja
labāk kā līdz šim sazināties savā
vidū, apjļļiainīties ar tik^ nepiecieša-
,mo pareizo inforipāciju un saskaņā
ar Anglijas kontrolkomisijas un Bal­tijas
Centi'ālās padomes norādīju­miem
noskaidrot savas tiesības un
pienākumus un nospraust galvenos
principus «avai trimdinieku dzīvei.
Neatkarīgi no tā, uz ku;'u pusi
pagriezīsies mūsu likteņlaivas stūre,
neatvairānul pienMcs diena, kad at­kal
būš jāuzplēš cietā atmata un būs
jāķeŗasļ pie jauna celtniecības darba.
Tāpēc saglabāt, attīstīt un, ja iespē­jams,
pat kāpināt šīs jauncelšaiias
spējas ir visu mūsu neatvairāmais
pienākums." — Starptautiskā Sar-kļEvnā
krustii delegācija angļu okupā­cijas
jpslā paziņojusi Baltijas Ceritrā-lāļs
padomes latviešu pārstāvjiem, k^
tuvākā laikā pienāks-par atbrīvotiem
Latvijas valsts līdzekļiem Š v e i cē
i e p i r k t ā s ^nantas latviešu bēg­ļu
papildus apgādei. So preču taisnī­gai
sadalei SSK pieprasa nekavējo­ties
sniegt šādais ziņas: cik nometnē
ir latviešu iemītnieku ūn to Vidū at­sevišķi
— 25daiņu, bēlTiu vecumā no
1-14 g., siēvie^ un vīri^^u. Visas
ŠĪS ziņas jāiesūta ar! paŗ Latvijas
Ķilsoņfem, kas dzīvo privāti nomet­nes
tuvumā, bet nesaņem tJNKftA's
apgādi. Lūdz iesniegt ziņfas par in­validu
acaitu katrā nometnē, norā-f
n i - A A m A l - i ^ f f i l^b\3S »(»^e}clamS»£g|ām izrauA^a tm%^VWmMm^9 I XliT?aups^, bet >a8Bavas'' d i ^ .
Lat|!^s ipdver^ies 27. gadadie­nu
So^ld tt'todā ž^zupēja m viisn; LU
dai4ia t i ^ i topMtājā — Jialliijas
universitātes studiju centrā Ham-burgā,
bei m ^slingenl» Fišba^ptiaa
nometnē pie Sīrubergas m Pitur^ ^ās , valdībiig a1t)al$tu iBiiyer$itāt«SB
Jau 27. sept. Eslingcnā, Vīrtembergā,
sākās dažādo Vdcijas i|iuve;r^ij|i^u
latviešu «tudentņ trešā apsj:^iede
trimdas laikā. Tanī izpaudās ba:žas
parUNRRA's līdz šim atbalstīto DP
studentu tuirpmākām studiju un dzī­ves
iespējamībām. Erlangenā,' Hei-delbergā,
m Stutgartā, piemēraim,
j^u paziņots, k% UNRRA's darbībai
izbeidzoties, DP studentiem pašiem
bws jārGpējas par dzīvokļa un uz­tura
sagādāšanu un pašiem būs larī
jāmaksā lekcijji fiauda. Erlangenā
ton&ŗ norādīts, ka latviešu studem-tiem
būs atļauts studijas turpināt.
Miņch^^ fir UNRRA's atbalstu no^
dibinātā u«iiyersi|āte pag. zieoli Pa-|T. O r l t i b e r g s «^^tnnOI jpasv^tfo-i
tei^i ap^ditSjai nosaukta jm\ Ja, ka zii>išanas m ticība ir a u g^
M«M*enes TSNRRAA.-'s uni^^—ersvIļSēit r t a s ^ ko d i v ^ varJ^t; Ba-
UNRRA'i likvidējoties, jāizbeidz arī
tās pasākumi. Ce^t uz ASV Militā-darbam,
ierosināts šo augstskolu pār­dēvēt
par istarptatMii^ uiiiv«r^ll^.
Latviešu stiidentian 4audz vietās j^u^
gātīģā n!!^rā to mums blja^^^^ devu^
Latvijas universitātei Mēs paši pie-
4ym>ļ kņiļ^^^r^^ pazaudēt, ain
to mēs ari esam pazaudējuši. Arī
slavu un godu var nopelt un aptrai­pīt.
Mūsu zināšanas tomēr paliek
j^ā pārva^r m^ šķērž'ļ7L- Austrijā, pie-J^ ^sir'o1f. *A'te!es^^e s aktā El?sim*g.e"n^a s vācu
mēram, paziņots, ka visiem ārzem
niekiem biūšot jāmaksā - trīskārša
lekciju * nauda. Hamburgā nepietie­kama
pārtikas apgāde. Franču joslas
Tībingenā tio nākamā «ēmestŗa «tip-ri
samazināits ērzemnidi^ skaits, ««•
180 latviešu vietā studijas varēs tur­pināt
tikai 80.
28. sept. LU gadadienai veltītajā
dievkalpojumā Eslingenas Kalna
baznīcā arohiblskaps prof. Dr. theoj.
8v.-lut. draudzes namā. LU pēdējais
rektors prof. V. B u r k e v i c s aka-dēmisl^
runā pienuaēja toradais te^
kā aizsaulē aizgājušos profesorus P.
Zniti, E. Zicānu, Caksfti, M. !K-mani,
E. Ramatu,N. Maltu, doc. B.
Rudiku, privātdoe. K. Piukšu un
daudzus nezināmos; kas palikuši citā
trimdā un liatvijā. Dziedāja I^ezi-diju
konventa vinft:<«ļris A. KalnSja
vadībā un Ādolfs Kaktiņš. A.B.
Ēģiptē
Šinīs dienās saņemta vēstule no
Ēģiptes, kuru raksta latviešu tij. ka­ravīri,
ko angļu spēki internēju^
pag. g. aiHin Itālijā un kas novietoti
starptautii^ gūstekņu liometnē
Ejžjiptē. Tur esošo tautiešu vidū ir.
ari sporta žurnālists Alfrēds Vince-li
«, DT skatuves strādnieks Zaņis
Qzītars, Kārlis Dimbīrs, Ludvigs
t<7eimanis, Augusts Lubāns, Jānis
Lripa, Albats Āboliņš, Kārlis
Brauns, Roberts Dāmbīti^, Žanis De-ķis,
Kārlis Druķis, Jānis Glāzeirs,
Kārlis Hermanis, Pēteris Irmējs, Jā­nis
Jēlnieks, Rūdolfs Kreituss, A l ^
bērts Levits, Jānis Mediņš, Jānis
Ozoliņš, Ansis Purvftis, Pāvuis'Pu^
tāns, Kārlis Putenis, Teodors Zirnis.
Dzīvi gūstekņu nometn<5 viņi rakstu­ro
apmierinošu, kaut ari Ēģiptes k]li-mats
neesot pierasts. Ēdiens nomet-^
nē esot labs un par darbā nopelnīto
naudu varot iegadāties cigaretes.
apmdclēt kino un dtus sarīkojumus.
Strādājošie ^būjot papiltldevas.
Gūstekņi apgādāti ari ar apaviem «in
apģērbiem. Labi nostādīta medicī<-
ni«kā palīdzība. Kustības brivS^a
starptautiskajā nometnē esot lielāka
nekā vāciešiem. Netrūkstot arī iz­devības
apmeklēt koncertus, teātra
izrādes un sporta sacīkstes. Tautieši
ļoti ilgojas pēc lasāmvielas latviešu
valodā un labprāt redzētu uz sava
lasāmgalda mūsu laikrakstus, žur­nālus
un gi'āmatas. Ari katra vēs­tule,
ko viņi saņemot no ārpasaules,
nozīmējot S'vētttus. Tāpēc viņi lūdz
tautiešus neaizmirst viņus un rakstīt
vēstules.
Vēstules viņi saņēmuši arī no Lat­vijas.
To saturs viņos nostiprinājis
pārliecību, ka dzimtenē nevar at­griezties.
Pirms šo vēstuļu saņem­šanas
i^c PSRS pārstāvju aicinā­juma
sarkanarmijā iestājušies un
nosūtīšanai 'UZ PSRS uz Kairu esot
aizbraukuši 12 tautiešu: £JL ucsts Ād­minis
no Kifļu pag., Al^Lsandr^ An^
deraons no Jaunburtaieiaeni, Arturs
Ausējs-no Alūksnei, C^^
no Rīgas, Aleksandrs Caurs no Rī*
gas, Ernests Uepiņš no Vainižiem,
Francis Lukjanskis no Robežniekiem, i
Leo Rencis no Liepājas, Antons
Rimša no Varakļāniem, Nikolajs Sķi*
ba no Limbažiem, Teodors Strēlnieks
no Ozolnieku pag. un Ādolfs Upe-ni^^
no Jaunlaicenes. Par viņu iik-tem
palikušajiem nekSdu :di]m nav.
Ttutiešu adrese Ēģiptē ir: POW
Cāmp 8aO/6, c/o Chief Postai Section,
^liddle East, Egypt.
i,Londonas Avfze^
Daži no„Londonas Avīzes" rakstā
uzskaitītiem tautiešiem, kas it kā
būtu iestājušies PSRS armijā, tagad,
cik zināms, nokļuvuši Itālijā im at­rodas
turienes gūstekņu nometnēs.
dot, kāda veida protēzes viņiem va­jadzīgas,
cik katrā nometnē bārabēr­nu
un atraitņu ar maziem bērniem
bez apgādni^ca. Samērā ar bēgļu
skaitu iepirkto preču vairums nav
liels. SSK tāpēc lūdz katru nometni
uzdot ziņas ari par visnepieciešamā­ko
apģērbti, apavu, veļas u. c. piede­rumu
skaitu, par nepieciešamiem
svarīgākiem tualetes un mājturības
piederumiem {zobu sukas, spoguļi u.
c), drēbnieku un kurpvnieku amatu
rīkiem un piederumiem, vai nometnē
strādā galdnieki, atslēdznieki, frizie­ri,
mechaniķi,elektrotechniķi un kā-dias^
būtu viņu vajadzības pēc darba
rīkiem. Visi dati adresējami BGP
latviešu pārstāvjiem, DP Carap,
„Frische Quelle," Hiddesaa bei Det-mold,
Lippe. — Oldenburgas apga­balā
publicēts rīkojums, ka visām
Baltijas tautām piederīgām perso­nām,
kam ir sakars ar labklājības,
izglītības un nodarbināšanas lietām
un kias vēlas ar UNRiRA's vai PW/DP
nodaļām pārrunāt jautājumuSj kas
rastos darbībā šajos laukos, vispirms
jāsazinās ar latviešu pārstāvjiem
Baltijas Centrālā padomē — prof. K.
Rundziņu Un protf. A. Svābi Detmol-dā,
St. Jžiundzemu Šlēzvīgas-Holštei-nas
apgabalā — Ķīlē, inž. PutnaērgH
Hannovetas apgabalā — Hannoverā
un inž. E. Dravnidra Vestfāles apga­balā
— Detmoldā. — Decembrī būs
rakstnieka J ā ņ a Jaunsudra­bi
ņa 50 g. darba jubileja, jo viņa
pirmais dzejolis iespiests 1896. g. de­cembrī
„Latviešu^vīzēs." J. nesen
iegājis sava mūža 70. gadā, dzīvo
Grevenes nometnē, kur cītīgi strādā,
piedalās arī sabiedriskā dzīvē un vēl
nejūtas vecs („N. A." Hidesenā). —
LGK prezidijs jau agrāk bija ierosi­nājis,
lai LCP likvidē LKPP un tās
vietā pie LCK rada bij. karavīru
Inspektoru Institūtu. To pārrunājot
LCP 5. sesijas slēgtajā sēdē Hanavā,
kā tagad inlloi-mē no pašas LCP ap­rindām,
LCK prezidijs savu ierosinā­jumu
tomēr atsaucis un LKPP savu
darbu turpinās joprojām tN. Aboms).
— Kārdini, Velsā, 81 g, vecumā mi­ris
Viljams Tomass, viens no Lat­vijas
aktīvākiem konsuliem Lielbri­tānijā.
Mūsu Jūrnieki, kam Kardifa
zināmā mēi'ā kļuvusi par latviešu
centru, aizgājēju paturēs mīļā pie­miņā
<„Lon^[€fnfts Avīzei. Ar Mi­litārās
valdlibas rīkojumu iznākšanu
pārtraucis laikraksts „ J a u n § s 2 i*
ņ a s'* Ansba.cltlt. Mēnešraksts „Ceļ5"
ar iO. n-ru pāriet Vhrcburgas lat­viešu
nometnes komitejas apgādā.—
Romas katoļu baznīcas Latvijas
bīskapi J. Rancāns, A. Urbšs un B.
I^oi^kāns k o U e k t ī v ā v ē s t u lē
P a r ī z e s k a r d i n ā l a m raksta:
„Mēs — trīs Latvijas bīskapi, kurus
jGestapo* atvedusi uz Vāciju, lūdzam
Jūsu Enīmenci palīdzēt latviešu tau­tai
šajā viņas dziļo ciešanu grūtā­kajā
brīdī." Paiizes katoļu laik­raksts
„La Croix," publicējot šo
vēstuli 14. sept, sniedz arī plašu
rakstu par Baltijas valstīm un to^
neatkarības laikā sasniegto augsto
kulturālo, saimniecisko un politisko
stāvokli. — Pēc „Continental Dai!y
Mail" ziņām, Parīzē pašlaik ir 407
latvieši, 631 lietuvietis un 291 igau­nis.
— No ASV armijas pārzinātās
izceļotāju nometnes FcUbaebS pie
Stutgartas ,uz ASV izbraukuši māksi.
E. Hermanov^kis,7inž. A. Dravnieks
ar sievu Dr. Dravnieci, Latvijas
baptistu savienības ģenerālsekretārs
māc. A. Klaupiks un vairāki citi lat*
vieši („i:«t^eStt «aņasT Eslingenā).
— Dillingenas lietuviešu vīrukoris
diriģ. komp. Jūlija Stārka vadībā
28. sept. dziedāja Lattingenas lat­viešu
nometnē pie Donavas. Var-tikai
vēlēties, iāi iniSsa kulturālo
vērtību apmaiņa būtu biežāka un
lai no tās izveidotos sadaifeiba visu
trimdinieku dzīves problēmu atrisi­nāšanā
(R. MelbSrdis). Lielo trim­das
dzejnieku J. Raini savā uguns­kura
vakarā īpaši atcerējās Kazdan­gas
skautu un Daugavas gaidu vie­nības
Lauingenā pie Donavas; Raiņa
lasējunai īszvedoBSau «išilja F.
ISĶmis CL c. (IL SMhb). — Ete^-
: ^'toga E<L tPaegJa taM&rgenthiteB,
Tīrtemb^ā, fii^rgai^tā i a t ^u
n^ākslas;^ lietiskās ļ mākslas un tolk-ll^
ras iiizstāde „Victoria" A^iesnīcā cil­dinātā
ju atsauksmi radusi arī laik­raksta
„Frāņkische Nachrithten**'
Siļejās, kiir jo sevišķi pasvītrots, ka
no B-M, 897 latviešiem ar saviem:^
darbiem vai ar kādu dārgumu pie­dalījušies
180 <P..E.^ ~ Par te^vie'šu
nacionālas komitejas locekļiem
Eitinas nometnē ievēlēti L. Upes-ieja,
A. Ķuinermanis un K. Saulītis.
Y nometni apmeklēja krievu
virsnieki. Angļu Militārās valdības
pārstāvja klātbūtē tiem īsu iaiku
bija iespēja.pavadīt Baltijas pilsoņu
vidū un tos . uzrunāt. „Jūsu vidū
90^prdp. še ir darba spējīgi cilvēki
Dzimtenē jūs gaida darbs un jaun<
uzbūve," sacīja krievu '\ armijas
pārstāvis. 'Baltijas tautu pārstāvji
viņam atbildēja, ka 4ie visi l ^ a^
uz savu dzimteni, bet tikai tad, kia
viņu valstis būs brīvas, demokratis- ^
kas un patstāvīga Angļu BSSiitātls
valdības pārstāvis paskaidroja Ang­lijas
valdības viedokli: katram DP
it bitva Izvēle ^ patikt vēl Vātijā
vat ari atgriezties mājās. A^āk no­tikušās
piespiedu tcdoSanas - nekad
Vairs nenotiks <fi. Miesnieks). —
Baltijas tautu labklājības virsnieka
J^zvfgas-Holltein'^.s/litoburgas ap­gabali
S t Ja und2e m a miteklis
no 18.ķept. irŖHē (DP Camp, Fried-riehsort),
kur v^att^idasns otrdie­nās
un piekfcdtertfis, L ī b ^ (Gr.
Burgstr. 59, LSK biļ. telpās), kur vēl
joprojām atrodas kartotēka un juri­diskā
daļa, viņš atrodams parasti
dari>a laikā trešdienās un sestdienās»
tāir. 21290 <K. P.) Ndētingfts un
Mīlderfas latvkšus pie Innas ar sk^^
viem koncertiem ļoti iepriecināja
Hēria Lūse, Enifls Mauriņš un k o i^
proL J. Mediņš, MīldorlS tautieSl
finnatskaņojumā dzirdēja V. Ozo*
Uņa 3 dziesmas {i, S^utk^ns-ua
N. Uldriķts). — IMDeu&ilai lat*
viešu taiftai oki^dju l a ^ jnoK
darīti liki dzīvā ^p&Oi zaudē»
jumi. No 1941. g. lidz 1 9 ^ , g. Lai-yijā
bijušafi apcietinātas^ ap ;50;000
personu. Pieskaitot klāt-^vēl apm.
^.000 ^ žīdu, represijas vācu • ok»tp*^
cijas laikā skārušas ap IIO.OCKJ Lat­vijas
pilsoņu. Ap 88.000 no tiem no- j
šauti, nomocīti vai miruši ieslodz!» /
jiimā un yācu koncentrācijas nomet­nēs.
Rīgā vislielāko upuru skaitu
prasijis vācu okupācijas pirmais
gads, kad cilvēkus apcietināja un
likvidēja bez kādas izmeklēšanas
vai tiesas sprieduma. 1941. g.R!^
vieri nošauti ap 1.500 latviešu, kuŗ^
moku ceļš parasti izbeldzās^iķer-nieku
mežā. Nogalināto un ieslodzī­jumā
mirušo latviešu vidū bija
daudz pazīstamu sabiedrisku darbi-»
nieku—J. Aberbergs, zv. adv. Veis-»
n^nis, Smiltenes pils. ^alva X
Migla,' prof. K. Gakste, Rīgas ļSis.
8. ģimn. direktrise E. Liekne, Agl4>-
nas ģimn. dir. dekāns Broks, V i if
mieras ģimn. direktori Jansons un
Smilškaln^, plkv. GraudiņS, plkv.-
Itn. Kursītis, kpt. Upelfieks, taut­skolu
insp. "Gregors, zv. adv. Šiliņā,
ķīmiķes B. Ogriņš, 'inž. Hote, Bērrm
draugu b-bss darbiniece E. RoBcat
ne^ sportisti Nfklasē, V!griezis,^Ii^
piņšļ un daudzi citi („LatvJii^ Ziņaii^
Stoldiolmā). /
Lija Etoiftliel*!^
Msitei Kuraemē
,K«s tev nav karstām acīm jāapraud!
Kliedz atrauts bērns caur nakšu postu,
Ļimst jaunavas ar pušu ķlēstu joMu
Un, viršos plads, aizsmok meža vīrs.
Par žulti akās ^ršas ūdens tīrs
Uh negrib sniegt vairs veldzētajā
I malka.
Vie^viļenīga Skri^ izmisuma šatka
Ap māju gfrau2*iem, asins atmatām,
Ap upuŗlaitkiem, sirdīm kūpošām.
Kas tev nav sausām acīm jāapraud!
Tu nolieci€« pār zemi to, kur tapu,
It kā pār plašu neizraktu kapu.
mmm
Anšlavs Efl^lītis
Vecā gada vakars
(2. turpinājums)
„Mēs ceram saņemt listis pēc divi
mēnešiem,** ai* pārspīlēti saldu smai­du
paskaidroja veikalnieks, „varbūt
jūs tad, gaŗāmnākdami, apjautāsi^
ties...*' '
Cigarešu kārbiņa viņu apklusināja.
,iMan vajadzīgs rāmis metru reiz
IBI centimetrs un pie tam tūlīt. Tas
ir starptautisks Samērs un Jums droši
būs krājumā. Rāmis domāts mušu
birģermeistaram." Mākslinieks pie­liecās
un piebilda klusāk: ,,So darī­jumu
jūs nenožēlosit. Nosūtiet rā^mi
lidz ar rēķinu uz viesnīcu ,Kais6ir-hof."
Veikalnieks, kas r ā n ^ lietās bija
j ā j a m s nevis Sākot no cigareš^
kārbas, bet vismaz litra plūmju degJ
vīna, palūkojās Romāna Varoša ka­rakula
apkaklē, svaigajos cūkādas
cimdos un, izdzirdēdams maģisko,
wenkāršiem mirstīgiem slēgtās „Kai-serhofV
viesnīcas vārdu, palocijils,
sacīdams:
„Vai kungs vēlas aplūkot profilusi?**
„Es paļaujos uz jūsu gaumi, meis­tar
teica gleznotājs, piedūra rādī^
tāja piricstu platmalei un izgāja.
Atgriezusies viesnīcā, laulā tie
draugi pabrokastoja, Izdzēra atlikušo
kafiju un atritināja gleznu veltni,
lai izvēlētos dāvanu birģermeista­ram.
'
„Es ieteiktu šo," sacīja Rozīne, no­radīdama
uz kādu samērā sīki iz^
strādātu ziemas ainavu, „vācieši mīl
rūpīgu darbu im liriskas noskaņas."
Romāns Varošs papurināja kuplo
galvu.
„Dosim šo!" Un viņi izvilka no
kaudzes ar paletes nazi droši uztriep­tu
krāsu mutuli, kurā tikai pēc brīža
acis sāka atšķīri ugunīgu asteru
pušķi un ķēmigu, bet spožu ķīniešu
statueti.
„Atceries mūsu studentu biedrības
zīmogu, ko neviens nevar izlasīt!**
,,Bet Romān, tā taēu ir tava labā­kā
glezna. Kāpēc tu gribi dāvināt
taisni to?"
„Ko lai dara, ja labākais, kā vien­mēr,
izrādās arī piemērotākais? Nav
jau nemaz 'teikts, ka gleznu mēs ie­dāvināsim,
bet ja mums tas patie­šām
izdotos, tad birģermeistars ne
tikai nespēle liegt uzturēšanās at­ļauju,
bet mums varētu rasties pat
cerība apm<*klēt viņu privāti," sacīja
meistars, piecēlies saņemt rāmi, ko
nupat icTiesisL
2.
Birģermeistara uzgaidāmā istaba
bija stāvgnidam pilna. Birģermeis*
tars Vācijā var visu. Viņš ir vado-
Piederīgos un draugus meklē A r-n
o l d s S k a ris no Kursīšiem
un Geo r g s Z i be r t s no Rīgas:
DP Camp 8/iO, Hallendorf iiber
Braa]i9chweig (20). 3648
nis miniatūrā. Viņš var cilvēkus sū­tīt
kaŗā^un paturēt mājas, jo viņa ziņā
ir nosacīt, kas katram nepieciešams,
kas nē. Viņš var katrā laikā pavēlēt
Konstances pilsoņiem pārcelties uz
dzīvi bumbu patvertnēs, viņš var
sarīkot tautas svētkus un aizliegt
visnevainīgākās izpriecas, viņš var
piešķirt jums divkāršu gaļas devu,
var ieģērbt jūs no galvas līdz kājām
pusvilnas audumos un, man šķiet,...
viņš pat varēja jūs iedabūt partijā.
Divi glītas uniformētas sekretāres^
nogurušas un izpūrušas, reģistrēja
lūdzējus, te salīkdamas pār savu
galdiņu, te atkal atšaudamas atpa­kaļ,
kā nemitīgi airējot. Divi stipri
durvju sargi rēja kā kvekšķi, sargā­dami
sava kunga durvis. •
„Romān, šodien nav ko domāt
piekļūt," rezignēja Rozīnes kundze.
,,Ko doināt, Rozīne, te tiešām nav,
mēģināsiiti darīt."
„Ko tu birģermeistaram teiksi?"
Mākslinieks mirkli klusēja.
„Es nezinu, tik tukša galva man
nekad nav bijusi Es sacīšu pirmo,
kas ienāks prātā. Parasti tas ir ari
labākais.** Viņš paberzēja smakru ^m
piebilda: i^Tu paliec firpusē im s ^
maņ ar gleznu taisni pēc desmit mi­nūtēm.
Bez rezervēm neizdodas ne­viens
^uzbrukums, Nebaidies un tu­ries
droši. Ari birģermeistai^ ir'tikai
dlvēki.**^:;^:vV-.;^::v
Ar mokām izspiedies cauri drūz­mai,
mākslinieks piebāza ^Ivenai
sekretārei savu vlzītkari;i. \
,^Romāns Varošs, artists-peintre;^*
lasīja 1 pārsteigtā ierēdne. ,,Tas taču
ir franciski!** fjiņa iesaucās 'sašutusi.
„PareizL Un vāciski tas nozīmē
tiklab kā mākslinieks-gleznotājs."
yarbūt kāds no trimdas frančiem,
pazibēja ierēdnei.
„Kādā lietā?**
„Mākislas lietā."
Sekretāre pārlaida acis un pirkstu
sarakstam.
„N^košpiektdien, pulksten /pusdiv­padsmitos."
Mākslinieks jautri iesmējās^ Jer^
sonīgā mākslas Metā."
Sekretāre atgāzās krēslā un niirkli
asi v&!Qja Varošu. Likās, tik labi
ģērbtam kungam (kikstēja būt per-
^ i g a lieta.
jūs iegrbzSšu tōRt pēc Jaun­gada,
liūdzu, Izjttldiet šo anketu.*
^Turpinājums i^os)