1951-12-22-08 |
Previous | 8 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
"i
8 L A T V I JA
Sestdien, 1951. g. 22. decembri"
KURIOZI, SESIJAI ATJAUNOJOT PLENĀRSĒDES
Mtlsu P a r ī z e s l ī d z s t r ā d n i e k a s p e c i ā l r a k s ts
Cettirtdiemv 6. decembrī UN kop-. nāciju saimē, un lai to kopsapulce
©apnlce a^j'aunoj'a plenārsēdes. Likās, varētu izdarīt, savukārt vispirms neka,
nekas sevišķs nd)ūtugaidāTO^^^ Drošības padomes letēi-dil
preses un publikas solos daoidz kum-s. Cetoirtā komisija.tad noi ieteic
tukšu viefeu. Man aiz muguras 6ež kopsapulcei pieņemt attiecīgu rezo-kādis
jaiunis indiiešu pāris. Viņai oranž- md ju. Abi bloki ieņēm-ušistigŗas po-brāsas
„sSxi" ar balta zīda apmetni; zicijas, un iedegas asa cīņa. Beidzot
olīvkrāsas sejā spīd baltie acu āboli a>r 54 pret 5 (austrumu- bloka) balsīrn,
un tātdli pait zobi. Visas indietes kusti- ALtopijai atturoties, pieņem, rezo-lūci-bōs
graciozas, pat tad, kad viņa ar ju, kurā Drosīte padome uzaicināta
mazo pirkstiņu aizkar degumtiņu, De- no j'auna ekatlt cauri Italij^as uzņem-legā'tRi
galdiu rindas mirdz acīm tik šanas jautājumu. Taču tuir joprojām
patīkamā zaļā gaismā. Mana priekšā pastāvošās veto tiesības neļauj- lolot
sedētājia ameiriķāņu žurnāliste :-^ļ^^
savus kaimiņus ietin sm^^
Drošības padom/ē aizejošo niemastā-, ». . ,
Vigo triju tecekļu vieta: jāiev^ jauni. .^^^^^^^^^
Astoņos bateo^a^aigājleiK« gari^ saaonalo ziņur^^,^
izdtodas ievēlēt Ekvadoras un Indijas
vietā Ciles Paidstaa^s pāTStāvjus>^^^
' spiežot krievu valod'a rediģēto dokumentu
kpmūndstiu partijas oficiālajā
vēstnesī." "VāirāJci Parīzes a^dresāti
pēdējo dienu laika bija saņēmuši no
Budapeltas umgājni valodā iiņākošo
• Tas bija SOS sauciens, kuru vārdu
pa virdiam vatētu parakstīt arl^ mūsu
neļiaimiīgie tautiieil' aiz dzelzs prieks-ķaira,
tādēļ arī mums ar lielu interesi
jāgaida, ko šai lietā darīs UN.
Par Iz ē, 1951. g. dečemībrī
JAUNĀKIE KARA TEGHNIĶAS MODEĻI PENTAGONA
ūdeni tik dziļi, ka
bet v ē l^ aizstāje'j'u Jugpsilavijai, bal.
sis gandrīz vienādii dalās ataTp G^^^^
kiju ym Baltkirievija Pasi delegātd brī-žisem
amizējas paibailsošanas rezultātiem,
tomēr parsfteidz fakts, ka pu®^^ ^
v i ^ dfelegttudzstēv; Baltkrievijas žuirndu S^atoad Nep ar attiecīgo uz-kandidatūru.
I>r to, droši vien, balso ^
arābu resp. nrfi^edāņu^ v ^ ti^jā lappi^ē.^^^^1^^
ar tām vien nepietiek,^ lai dabūto pēc
• kiftas 29, 30, 30, 32, 31, 32 W pat 33 god]yijIbu, ka
balsis iw> 60. Tā. Itā ari trešo ja^^^
Drošības .paidomes locekli var ievēlēt
tikai 2/3 balsu vaaa-ākuami, pri^ž-
. eēža vietni'ekam, britu d^legābaim
Gd'edvimam Džebam atliek vienīgi bal-
'sjošauvu atlikt ^./>;^;. ^-'^'ļ-r-.
Liktos, ka delegātu mauidāttu jautājums
būtu vismiazāk apsitrīdaims. To-miēr
padomju bloks atkārtoti mēģina
panākt, lai Ķuominitainga delegātu
vietā kopsapuķē pielaistu Pekingas
vald'ība's pārstāvjus — kaut arī šis
jautājums iizšķirtš jiau 19. riovembŗa
sēdē. Ļoti noteikitai, bet drusiku fli4g-mātisikā
bžeba vadībai tomiēr laimiigi
izdodas šo manevrun^^^ ne-
;j.am ntaktiķim''Maļikam: jaaiTJiet^ n^^
,ru'nata'ju tribīnes nekā nepanākušām, jaunus kaujtērpus, modernu apbruņo.-
; jo pa*i kopsapulce nevēlas.klausīties! jura^^ karavīru piederumus. Se-viņa
jau sen apr^vķu&ajā .,platē". ;višķu vērību pievērsa ložu un šķe^^
Līdzīga aina vērojama, a^^^^ plasti^Jku vielu bruņu cepu-
^tājumu par iMijas l ī d z ī b u Ma^. re, sintētiskas tekstilijas un apavi,
datu padome,
M i ^ j a u tagad,
datzeeiSomajji^ ka^^^^^^
vien niav Mandātu padomes locekle, h^. 4 . : ^ - , .. v ^ n^M^
• Lai * paf tādu kļūtu, Itālijai vispnr«s ^ ^ vācu ^ a s . umfor^^^^ ^ Ska-būtu
'jāpauāk u ž ^ ^ : A ^ ^ ^ ^ ^nailona bruņu
•* • - vestes, kas nodrošina p^^^^^
lllillllllllllllllllllllltlIllIļlIlilllHlita^^^^ aizsarga
arī pret lielgabala
bām. Sīs bruņu vestes jau nodotas
amierikāņu oviāajas rīcībā. Amerikāņu
kara ministrija paredzējusi nodot
kājnieku lietošanā aluminija bruņu
cepuies, kas 15; proc. vieglākas par
parasitajām. To aizsardzības spējas
ievērojamd lielākas nekā līdzšinējām
tērauda ķiverēm. Lai ķājnieikus atbrīvotu
no aizsarggrāvju rakšanas, Itālijā,
Frauci jā un ASVkoiisitruētsts.
zemes svārpsts. Tas ir saniērā vienkāršs
rīks, piekabdiuāts džipam, divu
minūšu laikā izrok tranšeju cilvēka
auguma dziluimā. Izgudrots pat gaisa
pildīts ģuļamaalracis karavīriem. Kā
redzams, modemā zinātne un; technii-ka
oenšaš visiem iespējamiem lldzek-liem
atvieglot karavīra gaitas. : /
Trimdinieki ASVpiesei
paī depoifacijim
Kā ziņo Daily Mail, Vašingtonā nesen
notikusi Vidus ' un Austomeiro-pas
apspiesto lautu vadošu tTnmidinie-ku
sanāksme. Konferencē ziņots, ka
no šīm zemēm — pōrsvaiā uz Pasd. savienības
spaid^u darbu nometnēm
pavisam deportēti 8 Mlj. iedzīvotāju:
no Igaunijas 60,000, Latvij as 100.000,
Lietuvas; 2.225.000 (??), Cechosiovaki-jas
— 6(K).00O, Ungārijas — 300.000
Poliijas — 1.700.000 un Rumānijas —
3.160.000. Runātāji uzsvēra, ka Maskavas
'acīm redzamiai^ nolūks ir ar
nacistu stila :„nāves nometņu" palīdzību
viSias šīs nācija>s bada, slimību
un slepkavību rezultātā iznicināt. •
Sai sanāksmē, pēc Ņujorkas latvie
šu lAraksta.Laiks: informāci no
latviešu puses lpn;edalījās sūtnim J
Feldmans, ka arī mū^u trimdas preses
darbinieki. Sūtnis ^ aprādījis -komunistu
briesmiu darbus Latvijā, ceļot
priekšā aizvesto sarakstu --grāmatu
The names accuse, ko apsolīts piegādāt
arī amerikāņu žuirnālistieni. Vēl
sūtnis pasvītrojis, ka otrā komunistu
okupācijā deportēto skaitīs palielinājies
un stipri pārsiniedz 100.000 persona
Memento mori Vācijai
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI NO LONDONAS
Kad Rietumvācijas ministru prezidents
bija atstāj is Londonu, britu
svētdienas kikra-ksts Observer rak-.
stījaiDT.Adenauers atstājis ļoti laibu
iespaidu. Neviens, kas air viņu sati-des,
neiteic nekā slikta, par viņu.
Jēdziens „labs vācietis" parasti mūsu
uztverē saistījās ar labu gribēšanu,
bet nespējību un vājumu. Seit turpretim
mēs redzējām labu vācieti, kas
ir airī stiprs un spējīgs vīrs un kas
rod respektu un simpātijas."
Pēdējais „labars vācietis"; ar kuru
Cerčils personīgi satiikās pirms Adp-nauera,
laikarii [ gan bija fon Klei^ts
pirms 13 gadiem. Tas notika Cecho-slovakijas
krizes laikā 1938. g. rudenī,
kad vācu ģenerālštāba vadība ar slepenā
dienesta šefu priekšgalā, Hitle-raia,
Ribentropam iiņ oes-tasDO nezi
vistuvāk stāvošais laikraksts Daaly
Telegraph tieši Adenaue^a viesošanās
dienās publdcēja Čerdla memuārus
par Teheranas konferenci 1943. g, nor
vembrī, kiir darba kārtībā bija .arī ļ
Vācijas liktenis pēc kara. Tieši- Te-beranā
Staļins sā.ka uzspiest to režīmu,
- kāds, diemžēl, valda vēl Kdz
šai dienād.
;i i-
Kā ziņa amierikāņu AP aģentūra,
Lietuvas sūtniecība Vašingtonā par
skaidrojusi, ka pēc Maskavas pavēlēm
no dzimitenes deportēto iiietu-viešu
skaits ir starp 400.000 un
550.000. Sūtniecība bez tam ziņo, ka
padomju armija un
vi^az 50.488 iedzīvotājus. Nezināms
«rtēto miruši vergu darba
MVD iznīcinājusi
n o m - e t n ē s Pad. savienībāv
u as
Kā ziņo Ņujorkas, laitviešu laikraksts
Lato, Amerikas balss laitvieišu redak-cijas'vadītājs
H. Lielnors paaugstināts
par sl raidītāja. Ziemieļeiiropas sektora
vadītāju, pakļaujot viņam turpmāk
raidījumus uz'visām trim Baltijas • valstīm
un
tikko paceļas virs ūdens. Jauns ASV
20 cm flotes lielgabals, kura stobra,
garums pārsniedz, 100 m, izšauj 100 1
šāviņu ar 1120 km sek. sākumātrumu
tātad divreiz lielāku nekā agrākiem
vācu V-Z Aviācija sa-vukārt panākusi,
ka ar izpletni var nomest tonnu
smagu „tanku" noteiktā vietā.
kus Korejā jau izmēģinātai napaima
bumbai, kas spēj aizdedzināt ap 2 kv,
ķm plašu laukumu, ir vel
bumba: atsitoties pret zemi, tā attīsta
gāzi, kas uz 24 sundām iemidzina kat
• ru ienaidnieka vienību tuvākajā apkārtnē,
nekaitējot cilvēku veselībai.
Apbrīnojamas ir lidotāju ērtības:
atombumbveža B-36 telpās atrodami pat
eleganti klāti galdi, maza virtuve ar
elektriskiem pavardiem un pārtikas
sūtīja konservatīvo prūšu politiķi fon
Kleislu uz Londonu. Tā bija ārkārtīgi
riskanta misija. Viņam bija jālūdz
— Anglijas bargāka nostāja pret
Ģenerālštāba priekšnieks
Beks bija teicis, ka ja vien;Anglija
Cecboslovakijas dēļ būtu gatava iet
karā, viņš darītu galu Hitlera T^žl-miam.
Bet — sliktie vācieši bija ļoti
skaļi un šķietama stipri, un labajiem
Londonā nebija piekriišanas. Cember-lēns
vēlējās, mieru gandrīz vai par
katru cenu. Forv Kleistam bija jāatgriežas
mājās vienīgi ar Cerčila (kas
toreiz nebija valdībā) vēstuli. Tajā
bija teikts, ka viens ia: skaidrs: ja
Vācijia uzspiedis Anglijai karu, lad
pēc ilgas un niknas cīņas vāciešus
smagi sakaus. Diemžēl raksts nenāca
no toreizējām valdības aprindām,
un tam nebija nekādas ietekmes tālāko
notikumu gaitām Gestapo pēc
1944. g. jūlija, puča astrada šo Cerčila
vēstuli pie fon Kleiista. Tā miak-sāja
viņam galvu, tāpat kā gen.Be-kam,
Kanaristam uc.
Labiem vāciešiem tiešām līdz šim
nav klājies labi, un tiklab Anglijā, kā
visā rietumu paisaulē tagad cer, ka ar
Adenauieru sāksies jauns posms.
savcs memuāros
mēģina pariādSt, ka viņš iespēju robežās
mēģinājis pretotiet šim uzkundzēšanās
tieksmīēm. Staļins, piemērain,
teicis, ka v.ācu ģenerālštābs esot jānolikvidē.
Reizē ar to jāaizsūta uz >
viņpasauli /arī 50.000 vācu virsnieku
'ūn tecbniķu, no kuriem.atkarīga vi-sas
vācu armijas varenība.'Cerčils
dusmās iesaucies: „Es labāk ļaiutu
sevi nošaut seit pat dārzā uz vietas,-
nekā aptraipīt sevi un savu valsti ai
šādu negodu!" .
Sis ņu ir zīmīgs brlid|nājuin5 —
nienAito mori — - visiem vāciesiiem,
gan labajiem, gan siifctaji^, — kaut
arī tasNaūtu izs-kanējis nejauši.
'litri»'.
'•.„i iteta»'»
t'! V*»
L on donā, decembri.
V. SL
Vai tā bija vienīgi nejausta
šian'āis, vai kaut kas cits? Cerčilam
Atsaucoties uz informāciju no
hzea, zviedru laikraksits» Svenska
DagbIadet nesen ziņoja pir plašām i
rūpnīcu uii. strādnieku evakuādjāim
no Baltijas valstīm, Ļeņinļpradas un
Baltkrievijias uz Pad ^savi-i^ ^vi«
a
V i'
dienu, galvenokārt uz apgaiDailem
š'tarp Volgu*un Uraliem. Ziļŗiojumi no
Pad. savienības vēstot,/ ka reizē, ai
fabriku-iekārtām piespiedu kartē pārvietojot-
ari tūkstošiem istrācļiniekuļ un '
Uesi šī iemesla dēļ padoniju preses'
noklusētie evakuācijas fakti kļuiVušV
zināmi. Evakuējaimo uzņēmiiimu ^ l i ta
minēta liielā automobiļu -un traktoru
fabrika Minskā, RIga<s elekt^-
techniskā rūpnīca VEF un gumņlafi
fabrika Kvadrāts, kā ari Ļeņingra^s
kiirova rūpnīcas, ķīmijas un optiskas
fabrikas .un gumiijas fabrika Sarkauials
trīsstūris.
^ļdlordas Trimdas j]
1951. g.
mierā m.aina
dziffl. 1^00. g.
;> Kr^matizēt
Tev dzimtene l^j svē
MlļJ zemes stūrīti 8a!
KUn daiļa latvju.sēU
darba mērķis,tavi
mac.
Oldenburga britu Joslā allaž uzskatīta
par latviešu garīgo metropoli, jo
savā laikā tur dzīvojuši ne vien liela
daļa mūsu augstāko virsnieku un advokātu,
bet arī Latvijas augstāko mācības
iestāžu spēki un visu konfesiju
garīdznieki Luterāņiem tur kādreiz
bija pat 4 mācītāji, kas apkopa divi
un Mežotnē. Kopš pagājušā gada
paprāvas latviešu d*raudzes Omstedē
abu. draudžu atlikušie locekļi apvienojušies
Oldenburgas latviešu evaņģēliskā
draudzē, ko apkopa pēdējais
tur pallkušai-s māc. A. Abakuks. Turpmāk,
Oldenburga paliek bez pastāvīga
mācītāja, jo, kā jau mūsu laikrakstā
ziņots, māc. Abaķuks pārcēlies uz dzīvi
joslas centrā — Bīlefeldā, pārņemot
visas britu joslas latviešu garīgo ap
rūpi. , •
Nesen māc, A. Abakuks, braucot
dienesta d a r ī j ā s , piedzīvoja smagu
auto sadursmi, taču palika neskarts
urr- varēja ceļu turpināt. Diemžēl
smagāk- cieta mašīnas vadītājs, ko
nogādāja slimnīcām): ^
Šķiiroties no Oldenburgas, māc. A.
Abakuķs apsolījies reizi mēnesī vadīt
dievkalpojumu Omštedē. Divreiz mēnesi!
dievkalpojumus vadis Fareles
veco ļaužu mītnes mācītājs A. Grīn-bergs,
bet ceturtajā svētdienā svētbrīdi
— prof. H. Lācis, Oldenburgas
draftidKē vēl pāri par 200 locekļu.
Kopsapulcē ievēlēta jauna draudzes
valde ar pritekšsēdi F. Neimanl un locekļiem
. K, E. Baņg^skd, A. Dūmiņu,
, P. Kalniņu ui V, Zvanītāju^ revīzi-
' jas komisijā A. Kripens, Ņ. Ozola un
Cauna.
ledusskapjiem, kamēr
kabīnes ir apsildāmas,
apkalpes guļam-
KĀ KOMUNISTISKĀ ĶINA"1ZSP
No dažādām ieceļotāju tautībām
Sav. valstīs, kas saglabājušās savas
nacionālās īpatības un daļēji; atl sakarus
ar dzimteni, varbūt 'Vispilnīgāk
to spējuši ķīnieši, kas lielākās pilsē-
• Kara dieva jaunākajiem modeļiem
pieskaitāmi ari mazi radio:raidītāji un
uztvērēji rokas pulksteņa lielumā, kas
noder pastāvīgam kontaktam ar karaspēka
vienības vadītāju. Ts. „atomā-rie
sargsuņi" — parocīgi instrumenti
kabatas spuldzīšu formātā — brīdina
no radioaktivitātes apkārtnē. Bez tam
katram karavīram kopā ar pazīšanas
žīmii ap kaklu būs jānēsā arī „ddzi-metrs",
kas parāda, ja kāds pakļauts
pārāk spēcīgai atomenerģijas iedarbībai.
Izgudrotas arī jaunas patšaute-nes
ar lielākām ugunsspējam, pie kam
franču jauninājums ir patšautene, ar
ko var tēmēt un šaut ap stūri. Ari
tumsa vairs neaizsarga paslēpušos
ienaidnieku: amerikāņu militārās
izmēģinājumu laboratorijās radītās
„nakts acenes" un „nakts vizīri", dod
kājniekam īstu „nakts redzi"; ar to
pat vislielākajā tumsā var skaidri saka
tru tuvojošos ienaidnieku,
ai Kolumbijas universitātes
bakteriologi pagatavojuši ,,parocīgas
nāves pudelītes", kas sevī apvieno
un indes iedarbību.
Pad. savienība pārsteigusi amerikāņu
slepeno dienestu ar patšauteni.
ko var apkalpot pa radio no vairāku
100. m attāluma. Taču amerikāņu
militārie lietpratēji norāda, ka ASV
rīcībā esot vesels arsenāls līdzīgu mi-li'tāiu
robotu, Jau notikusi daudz
sekmīgu mēģinājumu ar tankiem,
karakuģiem un lidmašīnām, vadot tos
pa radio. ^ \ \
Pesimisti pārliecināti, ka ar šādu
mechanizētu kara veidu masu iznīcināšanām
vairs nebūs robežu; optimisti
turpreta ieskata, ka tieši tas atbaidīšot
katru uzbrucēju no neprovocēta kara
uzsākšanas. Bet pieredzējusi kara
vadoņi domā, ka arī nākotnes karā
izšķirīga loma tomēr paliks dzīvajam
cilvēkam ierakumos, kam atkal būs
jāiznes cīņu smagums — bez gaisu
pildīta paklāja grāvī un robotu palīdzības.
'
Potomakas upē, tikai dažus simts
metrus no Pentagona, nupat sekmīgi
izmēģināts kāds „revolūcionārs" divdaļīgs
ziemas kaujas tērps. Tas darināts
no porainas, gumijai līdzīgas vie-as
un sastāv no tūkstošiem mikroskopisku
gaisa ^ūniņu. Pat pieredzē
juši Arktikas pētnieki atzinuši, ka
jaunais kaujas tērps ļauj tiem operēt
„sa.usumā un siltumā" pat vislietainākajā
laikā vismitrākajā apvidū, un,
pats galvenais,. neļauj tiem nogrimt,
šķērsojot upes pat smagā apbruņo-
No Bonnas lie^u^^
vūmu saņēmusi 88"
Kā redzamis no Bonnas bēgļu bankas
DP nodaļas pārskata uz 30. nov..
aizdevumu pieprasījumus bankai' iesnieguši
pavisam ap 3500 DP. No tiem
gan gandrīz divas trešdaļas vispār neatbilda
ņoteikumiiem., uh principā tiem
atbilstoši bija tikai 1286 lūgumi No
vidutājām bankām pēc apstākļu pārbaudīšanas
bēgļu banka saņēma 135
pieprasījumus un uz to pamata līdz
novembra beigām piešķīrusi aizdevumus
88 DP, kops-ummā par 413,500 DM.
Vislielāko aizdevumiu kopsummā —
87.500 DM saņēmiuiši 15 ukraiņu, seko
16 ungāru ar 73.500, 19 poļu ar 63.000,
8 jugoslavi ar 38.000 un 6 čechi vai
slovaki ar 26.500 DM. Tālāk aizde-vumusaņēmēju
vidū ir5 latvieši, kam
piešķirts kopā 22.000 DM., 4 žīdi saņēmuši
21.000, 5 krievi 20.000, 4 lietuvieši
,19.000, 3 igauņi 11.000, 2 gruzīni
7000 un 1 bulgārs 5000 DM.
tās ari mēdz apm-ēšties savrupējos
kvartālos ,,Cainataūn", Ķīnieši Am^
rikā pazīstami kā klusi, strādīgi un
taupīgi ļaudis, iecienīti; kā godlgd ļan
uzticami veikala partneri, un ari policijas
chronikās, kur ļoti plaši flgūiē
neamerikāniski uzvārdi, • ķīniešu vir-d!
u& sastop ļoti reti. Stāsta, ka tļas
pa daļai izskaidrojams ar pašu ķlnlļe-šu
slepenām tiesām; Pilsētu ķīnieiu
kvartālos, kur tiem ir savi veikali, re-storāni
un avīzes; viņi cenš-as. dzīvot
stigri noslēgtu nacionālu dzlviļun svjn
ari savus nacionālos svētkus. Pi-zīstami
ir ķīniešu Jaungada svētki ar
milzīgiem papīra pūķiem gājienos un
uguņošanām. - Ņujorkā pat, neoficiāli
atzīts, (iarbojas savs ķīniešu pilsētai
Pēc grūtas
rās no mums
dSls un brālis
dzim. 1923. g.
tembri BerchU
Mīlestība nelc?
Vai atkal jaunas nometnes un
i"?
juma Z. IV.
ranātas
Triecienvienību rīcībā Korejā nodoti
helikopterveida lidaparāti, ka^ kā siseņi
pāriec zināmus attālumus. Šādiem
ieročiem un ierīcēm apbruņoti
..sutTerkaŗavīri" nav vairs utopija, bet
ganVmalitārajā praksē pārbaudīta realitāte.
• :
IRO misijas šefs Vācijas amerikāņu
joslā Džemisons ; (Thomas Jamiesonļ
nodevis iUļu viGekons'ulam ^4inchenē
Jauninājumus rāda ari visas moto-' Marabeili 450 dol. un 210 DM Po plū-rizētās
ierices. Tā amerikāņu ilotes du katastrofā cist-uso atbalstīšanai
izmēģinājumu bazē nesen demonstrēts, Summu saziedojuši Mr. Dzemisona štā-jauns
zemūdens džips, kas.spēj ienirst' ba daib.nieki.
n
Kā informē UN bēgļu augstā komisāra
pārstāvis Vācijā Arnolds Ror-holts
Bonnā, vēl pirms gada beigām
Rietumvācijas bund^sratam paredzēts
iesniegt apstiprinā&anai rīkojumu par
ļnēvācu bēgļu pielaišanu un sadalīšanu
. Rietumvācijas territorijā. Saskaņā
ar šī rīkojuma noteikumiem,
bēgļi īpašās „uzņemsanas nometnēs"
būšot pakļauti procesam, kurā konstatēs
viņu azīltiesības. Bēgļu augstā
komisāra pārstāvībai būs iespēja šai
pielaišanas procedūrā piedalīties, lad
tā sekmīgi nodrošinātu bēgļus pret
patvaļīgiem lēmumienL ,
Ja ārzemju bēgļi Vācijā ar „IRO uii
DP ēras" beigām kā varbūt vienīgo
pozitīvo faktu sagaiidīja nebeidzamo
„skrīningu" galīgo izbeigšanos, tad
augšējā ziņa liek domāt, ka var sākties
jauni ^skrīrbingi" — šoreiz no
vāciešu puses.
Sīs ķīniešu noslēgtības dēļ tikai
pamazām kļuvis ziņām|^ kā kpmū^
nistiskās Ķīnas režīms fen)Mitoi savus
tautas brāļus. Jau kopš .mēnešiem
Amerikas ķīnieši saņem no dzimtenes
vēstules, kurās ziņots, ka.kādam viņu
ģimenes loceklim, piem., vectēvam W,
it kā par kādiem nodarījumiem pret
komunistu režīmu draud spīdzināšana
un nāves sods, ja radi no Amerikas
-viņa vainu neizpirks, nosūtot uiz Ķīnu,
pieprasītos dolārus. Parastā mazākā
prasība ir 1000 dolāru, — summa, ko,
ar piespiešanos kaut kā spēj sakašņāti
arī vāj|k atalgots viesmīlis vai Veļas
mazgātājs; Dažreiz naudas pieprasījumi
pienāk pat telegrāfiski. I
Cik noskaidrots, ap 60 proc. visu
ASV ķīniešu jau saņēmuši šād^ iespiešanas
vēstules, un iestādes pi"e-ņem,
ka šādās neatļautās valūtas' ope*
rācijās aizplūdušas jau. miljonu «um-mas.
Ķīniešiem 'noradīts, ka, i paklausot
izspiešanas vēstulēm, viņi savus
piederīgos glābt nespēj, bei, kā
jau pierādījies, tikai pakļauti jailrtām
izspiešanām. Bez tam par dolāru nogādāšanu
uz sarkano Ķīnu draud naudas
sods līdz 10.000 dolāru un līdz
10 ļ gadu Gietuma, Sanfrancisko vien
pēdējā laikā pašnāvību izdarījuši trīs
ķīiiieši, kas vairs. nespēja pildīt izV
spiedēju atkārtotās prasības. Finanču'
ministrija jautājumu uzskata par nopietnu,
un ārlietu ministrija gatavojas
iesniegt sūdzību Apvienotajās .nādjāsv
Praktiskas iespējas: ierobežo šo ipo-lītisko
izspiešanas akciju tomēr ma-zas.
Šos apstākļus saviem tautie-šiem
tagad pūlas izskaidrot arī ASV ķīniešu
vadītāji: darbinieki. ^F. tl.
S.g. 7. d(
vitja,: māsiņa ļ
^ Apglabāta FiSt
Izsaku pat«
lieviņas 'iapbedļ
ir ari
AOTOI
jatmlkaia
'i^va autoraml
^«lltojumāl
15?0)
il
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-12-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511222 |
Description
| Title | 1951-12-22-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
"i
8 L A T V I JA
Sestdien, 1951. g. 22. decembri"
KURIOZI, SESIJAI ATJAUNOJOT PLENĀRSĒDES
Mtlsu P a r ī z e s l ī d z s t r ā d n i e k a s p e c i ā l r a k s ts
Cettirtdiemv 6. decembrī UN kop-. nāciju saimē, un lai to kopsapulce
©apnlce a^j'aunoj'a plenārsēdes. Likās, varētu izdarīt, savukārt vispirms neka,
nekas sevišķs nd)ūtugaidāTO^^^ Drošības padomes letēi-dil
preses un publikas solos daoidz kum-s. Cetoirtā komisija.tad noi ieteic
tukšu viefeu. Man aiz muguras 6ež kopsapulcei pieņemt attiecīgu rezo-kādis
jaiunis indiiešu pāris. Viņai oranž- md ju. Abi bloki ieņēm-ušistigŗas po-brāsas
„sSxi" ar balta zīda apmetni; zicijas, un iedegas asa cīņa. Beidzot
olīvkrāsas sejā spīd baltie acu āboli a>r 54 pret 5 (austrumu- bloka) balsīrn,
un tātdli pait zobi. Visas indietes kusti- ALtopijai atturoties, pieņem, rezo-lūci-bōs
graciozas, pat tad, kad viņa ar ju, kurā Drosīte padome uzaicināta
mazo pirkstiņu aizkar degumtiņu, De- no j'auna ekatlt cauri Italij^as uzņem-legā'tRi
galdiu rindas mirdz acīm tik šanas jautājumu. Taču tuir joprojām
patīkamā zaļā gaismā. Mana priekšā pastāvošās veto tiesības neļauj- lolot
sedētājia ameiriķāņu žurnāliste :-^ļ^^
savus kaimiņus ietin sm^^
Drošības padom/ē aizejošo niemastā-, ». . ,
Vigo triju tecekļu vieta: jāiev^ jauni. .^^^^^^^^^
Astoņos bateo^a^aigājleiK« gari^ saaonalo ziņur^^,^
izdtodas ievēlēt Ekvadoras un Indijas
vietā Ciles Paidstaa^s pāTStāvjus>^^^
' spiežot krievu valod'a rediģēto dokumentu
kpmūndstiu partijas oficiālajā
vēstnesī." "VāirāJci Parīzes a^dresāti
pēdējo dienu laika bija saņēmuši no
Budapeltas umgājni valodā iiņākošo
• Tas bija SOS sauciens, kuru vārdu
pa virdiam vatētu parakstīt arl^ mūsu
neļiaimiīgie tautiieil' aiz dzelzs prieks-ķaira,
tādēļ arī mums ar lielu interesi
jāgaida, ko šai lietā darīs UN.
Par Iz ē, 1951. g. dečemībrī
JAUNĀKIE KARA TEGHNIĶAS MODEĻI PENTAGONA
ūdeni tik dziļi, ka
bet v ē l^ aizstāje'j'u Jugpsilavijai, bal.
sis gandrīz vienādii dalās ataTp G^^^^
kiju ym Baltkirievija Pasi delegātd brī-žisem
amizējas paibailsošanas rezultātiem,
tomēr parsfteidz fakts, ka pu®^^ ^
v i ^ dfelegttudzstēv; Baltkrievijas žuirndu S^atoad Nep ar attiecīgo uz-kandidatūru.
I>r to, droši vien, balso ^
arābu resp. nrfi^edāņu^ v ^ ti^jā lappi^ē.^^^^1^^
ar tām vien nepietiek,^ lai dabūto pēc
• kiftas 29, 30, 30, 32, 31, 32 W pat 33 god]yijIbu, ka
balsis iw> 60. Tā. Itā ari trešo ja^^^
Drošības .paidomes locekli var ievēlēt
tikai 2/3 balsu vaaa-ākuami, pri^ž-
. eēža vietni'ekam, britu d^legābaim
Gd'edvimam Džebam atliek vienīgi bal-
'sjošauvu atlikt ^./>;^;. ^-'^'ļ-r-.
Liktos, ka delegātu mauidāttu jautājums
būtu vismiazāk apsitrīdaims. To-miēr
padomju bloks atkārtoti mēģina
panākt, lai Ķuominitainga delegātu
vietā kopsapuķē pielaistu Pekingas
vald'ība's pārstāvjus — kaut arī šis
jautājums iizšķirtš jiau 19. riovembŗa
sēdē. Ļoti noteikitai, bet drusiku fli4g-mātisikā
bžeba vadībai tomiēr laimiigi
izdodas šo manevrun^^^ ne-
;j.am ntaktiķim''Maļikam: jaaiTJiet^ n^^
,ru'nata'ju tribīnes nekā nepanākušām, jaunus kaujtērpus, modernu apbruņo.-
; jo pa*i kopsapulce nevēlas.klausīties! jura^^ karavīru piederumus. Se-viņa
jau sen apr^vķu&ajā .,platē". ;višķu vērību pievērsa ložu un šķe^^
Līdzīga aina vērojama, a^^^^ plasti^Jku vielu bruņu cepu-
^tājumu par iMijas l ī d z ī b u Ma^. re, sintētiskas tekstilijas un apavi,
datu padome,
M i ^ j a u tagad,
datzeeiSomajji^ ka^^^^^^
vien niav Mandātu padomes locekle, h^. 4 . : ^ - , .. v ^ n^M^
• Lai * paf tādu kļūtu, Itālijai vispnr«s ^ ^ vācu ^ a s . umfor^^^^ ^ Ska-būtu
'jāpauāk u ž ^ ^ : A ^ ^ ^ ^ ^nailona bruņu
•* • - vestes, kas nodrošina p^^^^^
lllillllllllllllllllllllltlIllIļlIlilllHlita^^^^ aizsarga
arī pret lielgabala
bām. Sīs bruņu vestes jau nodotas
amierikāņu oviāajas rīcībā. Amerikāņu
kara ministrija paredzējusi nodot
kājnieku lietošanā aluminija bruņu
cepuies, kas 15; proc. vieglākas par
parasitajām. To aizsardzības spējas
ievērojamd lielākas nekā līdzšinējām
tērauda ķiverēm. Lai ķājnieikus atbrīvotu
no aizsarggrāvju rakšanas, Itālijā,
Frauci jā un ASVkoiisitruētsts.
zemes svārpsts. Tas ir saniērā vienkāršs
rīks, piekabdiuāts džipam, divu
minūšu laikā izrok tranšeju cilvēka
auguma dziluimā. Izgudrots pat gaisa
pildīts ģuļamaalracis karavīriem. Kā
redzams, modemā zinātne un; technii-ka
oenšaš visiem iespējamiem lldzek-liem
atvieglot karavīra gaitas. : /
Trimdinieki ASVpiesei
paī depoifacijim
Kā ziņo Daily Mail, Vašingtonā nesen
notikusi Vidus ' un Austomeiro-pas
apspiesto lautu vadošu tTnmidinie-ku
sanāksme. Konferencē ziņots, ka
no šīm zemēm — pōrsvaiā uz Pasd. savienības
spaid^u darbu nometnēm
pavisam deportēti 8 Mlj. iedzīvotāju:
no Igaunijas 60,000, Latvij as 100.000,
Lietuvas; 2.225.000 (??), Cechosiovaki-jas
— 6(K).00O, Ungārijas — 300.000
Poliijas — 1.700.000 un Rumānijas —
3.160.000. Runātāji uzsvēra, ka Maskavas
'acīm redzamiai^ nolūks ir ar
nacistu stila :„nāves nometņu" palīdzību
viSias šīs nācija>s bada, slimību
un slepkavību rezultātā iznicināt. •
Sai sanāksmē, pēc Ņujorkas latvie
šu lAraksta.Laiks: informāci no
latviešu puses lpn;edalījās sūtnim J
Feldmans, ka arī mū^u trimdas preses
darbinieki. Sūtnis ^ aprādījis -komunistu
briesmiu darbus Latvijā, ceļot
priekšā aizvesto sarakstu --grāmatu
The names accuse, ko apsolīts piegādāt
arī amerikāņu žuirnālistieni. Vēl
sūtnis pasvītrojis, ka otrā komunistu
okupācijā deportēto skaitīs palielinājies
un stipri pārsiniedz 100.000 persona
Memento mori Vācijai
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI NO LONDONAS
Kad Rietumvācijas ministru prezidents
bija atstāj is Londonu, britu
svētdienas kikra-ksts Observer rak-.
stījaiDT.Adenauers atstājis ļoti laibu
iespaidu. Neviens, kas air viņu sati-des,
neiteic nekā slikta, par viņu.
Jēdziens „labs vācietis" parasti mūsu
uztverē saistījās ar labu gribēšanu,
bet nespējību un vājumu. Seit turpretim
mēs redzējām labu vācieti, kas
ir airī stiprs un spējīgs vīrs un kas
rod respektu un simpātijas."
Pēdējais „labars vācietis"; ar kuru
Cerčils personīgi satiikās pirms Adp-nauera,
laikarii [ gan bija fon Klei^ts
pirms 13 gadiem. Tas notika Cecho-slovakijas
krizes laikā 1938. g. rudenī,
kad vācu ģenerālštāba vadība ar slepenā
dienesta šefu priekšgalā, Hitle-raia,
Ribentropam iiņ oes-tasDO nezi
vistuvāk stāvošais laikraksts Daaly
Telegraph tieši Adenaue^a viesošanās
dienās publdcēja Čerdla memuārus
par Teheranas konferenci 1943. g, nor
vembrī, kiir darba kārtībā bija .arī ļ
Vācijas liktenis pēc kara. Tieši- Te-beranā
Staļins sā.ka uzspiest to režīmu,
- kāds, diemžēl, valda vēl Kdz
šai dienād.
;i i-
Kā ziņa amierikāņu AP aģentūra,
Lietuvas sūtniecība Vašingtonā par
skaidrojusi, ka pēc Maskavas pavēlēm
no dzimitenes deportēto iiietu-viešu
skaits ir starp 400.000 un
550.000. Sūtniecība bez tam ziņo, ka
padomju armija un
vi^az 50.488 iedzīvotājus. Nezināms
«rtēto miruši vergu darba
MVD iznīcinājusi
n o m - e t n ē s Pad. savienībāv
u as
Kā ziņo Ņujorkas, laitviešu laikraksts
Lato, Amerikas balss laitvieišu redak-cijas'vadītājs
H. Lielnors paaugstināts
par sl raidītāja. Ziemieļeiiropas sektora
vadītāju, pakļaujot viņam turpmāk
raidījumus uz'visām trim Baltijas • valstīm
un
tikko paceļas virs ūdens. Jauns ASV
20 cm flotes lielgabals, kura stobra,
garums pārsniedz, 100 m, izšauj 100 1
šāviņu ar 1120 km sek. sākumātrumu
tātad divreiz lielāku nekā agrākiem
vācu V-Z Aviācija sa-vukārt panākusi,
ka ar izpletni var nomest tonnu
smagu „tanku" noteiktā vietā.
kus Korejā jau izmēģinātai napaima
bumbai, kas spēj aizdedzināt ap 2 kv,
ķm plašu laukumu, ir vel
bumba: atsitoties pret zemi, tā attīsta
gāzi, kas uz 24 sundām iemidzina kat
• ru ienaidnieka vienību tuvākajā apkārtnē,
nekaitējot cilvēku veselībai.
Apbrīnojamas ir lidotāju ērtības:
atombumbveža B-36 telpās atrodami pat
eleganti klāti galdi, maza virtuve ar
elektriskiem pavardiem un pārtikas
sūtīja konservatīvo prūšu politiķi fon
Kleislu uz Londonu. Tā bija ārkārtīgi
riskanta misija. Viņam bija jālūdz
— Anglijas bargāka nostāja pret
Ģenerālštāba priekšnieks
Beks bija teicis, ka ja vien;Anglija
Cecboslovakijas dēļ būtu gatava iet
karā, viņš darītu galu Hitlera T^žl-miam.
Bet — sliktie vācieši bija ļoti
skaļi un šķietama stipri, un labajiem
Londonā nebija piekriišanas. Cember-lēns
vēlējās, mieru gandrīz vai par
katru cenu. Forv Kleistam bija jāatgriežas
mājās vienīgi ar Cerčila (kas
toreiz nebija valdībā) vēstuli. Tajā
bija teikts, ka viens ia: skaidrs: ja
Vācijia uzspiedis Anglijai karu, lad
pēc ilgas un niknas cīņas vāciešus
smagi sakaus. Diemžēl raksts nenāca
no toreizējām valdības aprindām,
un tam nebija nekādas ietekmes tālāko
notikumu gaitām Gestapo pēc
1944. g. jūlija, puča astrada šo Cerčila
vēstuli pie fon Kleiista. Tā miak-sāja
viņam galvu, tāpat kā gen.Be-kam,
Kanaristam uc.
Labiem vāciešiem tiešām līdz šim
nav klājies labi, un tiklab Anglijā, kā
visā rietumu paisaulē tagad cer, ka ar
Adenauieru sāksies jauns posms.
savcs memuāros
mēģina pariādSt, ka viņš iespēju robežās
mēģinājis pretotiet šim uzkundzēšanās
tieksmīēm. Staļins, piemērain,
teicis, ka v.ācu ģenerālštābs esot jānolikvidē.
Reizē ar to jāaizsūta uz >
viņpasauli /arī 50.000 vācu virsnieku
'ūn tecbniķu, no kuriem.atkarīga vi-sas
vācu armijas varenība.'Cerčils
dusmās iesaucies: „Es labāk ļaiutu
sevi nošaut seit pat dārzā uz vietas,-
nekā aptraipīt sevi un savu valsti ai
šādu negodu!" .
Sis ņu ir zīmīgs brlid|nājuin5 —
nienAito mori — - visiem vāciesiiem,
gan labajiem, gan siifctaji^, — kaut
arī tasNaūtu izs-kanējis nejauši.
'litri»'.
'•.„i iteta»'»
t'! V*»
L on donā, decembri.
V. SL
Vai tā bija vienīgi nejausta
šian'āis, vai kaut kas cits? Cerčilam
Atsaucoties uz informāciju no
hzea, zviedru laikraksits» Svenska
DagbIadet nesen ziņoja pir plašām i
rūpnīcu uii. strādnieku evakuādjāim
no Baltijas valstīm, Ļeņinļpradas un
Baltkrievijias uz Pad ^savi-i^ ^vi«
a
V i'
dienu, galvenokārt uz apgaiDailem
š'tarp Volgu*un Uraliem. Ziļŗiojumi no
Pad. savienības vēstot,/ ka reizē, ai
fabriku-iekārtām piespiedu kartē pārvietojot-
ari tūkstošiem istrācļiniekuļ un '
Uesi šī iemesla dēļ padoniju preses'
noklusētie evakuācijas fakti kļuiVušV
zināmi. Evakuējaimo uzņēmiiimu ^ l i ta
minēta liielā automobiļu -un traktoru
fabrika Minskā, RIga |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-12-22-08
