1951-12-22-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1951. g-15,
^ kaisla p
pa r ^ p l ^ * ^ -
' -'Centrālei'- ,^7J°V^
safeia ar Jugoslavija, de-
^^tumu pasaulē, apso^. -
, A SV ariietii viceimnistra -
j i i ^ i m i i jautājumiem uz-ļaieni
satiktie i «Cr^^^
ģ ?epple.
ļlkoiiirolposteņi taiigās
ciivas ieejas kartes Eēdvie.
igalos. Katram sarkanaimie.
ļa sēdvieta,; lai blakus
putēju saj-anāšanoB «r „ife.
m passnles'.' divēkn.
"BTilmiizsākusi Ēģipte,
- Narimena. Faruks, tas'
zstāvis, ievietojis vairākoi '
ps savas jaņnSs sievas
lanaijā iD^^m «ieviete^^^
bksts Prace Kaut gan kaŗi"
kos paredzēts, ka uzņēma- •
ļ- V.' sievietes, daudzas
pslovakijas pilsDues miim
ļka ir deiigas karadienestam'
tās iedala karaspēka vīe-ieki
un instniktoij Dosi-tautas
policijas kaujas
|temberga. Vietējai NKVD
"sdoma's, ka skolS atrodas
rejlapiņu irpiafl^ju ceo-īta
p e l ^ a krāšana, b-avārijas
topožie .rStaļiaa
VD viriem.
«abotāžn Sofijā iesākta
nem. •
Idiēti 19 ASV sūtniedSas :
ļ ieDērk Šveices imija.
sti spiesti paaugstīnSt
ītu pieauguma papiia
nņ Šokolādes rfidonBion
valdība.
lis sērs Osvalds MoslijS; "
[celties u2 Īriju.
|et komūnistiein, ieskaitot
ins un pat nāves sodu. ,
ļumi Turcijas sodu likunS- :
fenjamino Džili pēc kon-icijas
un Austrijas pilsētas'
tu par labu plūdu kāta-tajos
un 6
ijas valdība. ;
laitas sabiedrība nodibini'
D M pamatkapitālu,
'enlba un tās satelltvalstis
starptautisko nollgiupu
viļņu ga|^u sadalijumur
stis.,
Š; g. pirmajā pusgadā
ļŖietumvādjas rūpniecības
litot raktuves vīrieši
ievietes 132 DM.
tē jeb 16;620 DM nedējž
ļašax50s televīzijas raidiju-ļliguma
pelnīs amerikāņa
Idžfļre Rodžerse.
un tik pat daudi repre-ģenerālsekrctārs
Tngv
lenbnrģā, pēc preses ii*
^amgad.
^ n e d ē ļ a s laikraksts n
Dvo, kas nosaukumā JJ^
avīzes atšķiras vienltfJ
. . e i nosūtītas ui Kanad^.
astāvošo darbinieču tŗu-ndes
komisija apbrauSS
^oslu, izraugoties 5ec^"'
Ļojušus laukstrādnieku?,
palīgstrādniekus.
izināl ugnBsgrēkn «kaitu
tros apņēmušies AustniiD-abliskos
namos, kurus
diem slēdza ar l i k u ^'
sijis senāta loceklis 1"-
Voblēmu" varot atrisināt
rā laikā darījuši Solt^v,
;ts Pijs V.: ludriķis^^^^^^^
troksni ar
s' nodibināta Stutgarte-
Ica tēlo Ls
propagandai Volfenbīt^^
jis Vilhelma Buša daroB
LATVIA
ļatvlan Newspapei
i^r. n (522). Dcc, 22, 1951
Pu'blislJer: Vilis Janum,i, (2la) An-o^
doil b- Delmold, Lager, Germa-
9? pbone Augustdorf 02.
Mtorial and Business, Office;
rtJSl G/afenaschau, Obb., Regie-
Sflslager, Germanv.
•^fSt^r Weilheimer Druckerd
Gi>H.. <13b) Weilheim. Obb,.
^ S f s h e d onco weekly. arcnla-
A 7500 sponsor International
iLee Organization, - Mem-
J^jhip: Associatiott o! the Free
Nr. 78 {$22)
Sestdien. 1951, g. 22. ē%
Unik rejri nedara tejtdseaa»
hdevēiS' L(iiv.e&u c«nt:āl4 ko-
G&ly. tfrdakioitrMaksis CuUU*
Apgāda en r«di4cMa» adrese
i H b i Giatenaschjiu. O b b , R^3\e
7UCQfia(jeT,i GefBjanv.
Aagl.ias r^d4kci}s» vadU&u
V, Skulsāns. P.'oīpeck P:4e«,
Ch\M $ H'.U. l o n d o a N., \V, t
..Englandr l i l r . HAMpi!e4di]S:?o:
AiiiirālijA» redakcija» ķradltijst
A. Soili, 18. Liftden Av^niia, \Vea-douie
«. BdUarat; Vic. AustTaiia
mmmmmmmsT*
1
tatitieii Bn iantiete®! Zlem@T8tkl atkal pie*
nākušir un mes tos svinam kā citām reizēm. Dlev-nam<>
s mēs dedzināsim eglīti nn dziedāsim Ziefii*
syētkn dziesmas. Un tačn tie bGs citādāki n ^ i
pagājušos gados. Gan dziedāsim tās pašas dzjesmaa kā d t lm
rel2SjarbeiW ska^^ i i kH drūmāk. Svecītes pie eglītes degs
ISpat kā c i t im reiizem, bet acis, knŗās tās atmirdzēs, bōs mitras,
jo mēs pieminēsim tos, kas pagājušā gadā vēl bija pļe mums,
bet nu jau i r tālā svešumā vai kapu kalnā.
Un tomēr Ziemsvētki a r i trimdas un b^^^ kaut kas
jauks un svētīgs, t i e vieno mils visus ap lielo Ziemsvētku
vēsti: ,,Jums šodien Pestītājs dziīnls!'^ Sī vēsts mūs vieno,
kaut ari ļo tālu būtu viens i id otra šķirti. Ziemsvētkos mfls
vieno vienādās domas, vienādais sirds noskaj^ojums. Mēs z
ka viņi — aiz Juras vai pat dzelzs priekškara — domā^ par
mums, un mēs domājam par viņiem un ļatamies viens otram
tuvu. Taču mōsu dotnas svētkos aizlido ne vien pie mflsējiem,
fcur tie a r i būtu, bet tās paceļas a r i uz
mēs dzirdētu lielo vēsti: ,,NebIstaltles,--. jums šodien Pestītājs
dzlmlsl Sls bērns tas i r i"
Tā Ziemsvētitos divējādas jū^
vienas puses bēdas par cilvēku ļaunumu un necilvēcību un
visiem sāpīgiem pārdzīvojumiem. Rodas jautājums - kā viss
tas saskan ar mīlestības svētkiem? Vai zaudējumu bagātā pa-gātne,
cīņu bagātā tagadne un tumšā nākotne netraucē mūsu
Ziemsvētku prieku un neatņem mums Ucību Dieva mīlestībai?
NeUcīgā pasaule tā domā; tā runā, k a kristietība vairs neatbilst
iaika garam. Kur esot redzams kaut kas no Dieva godības?
Uunais ienaidnieks taču visur valdot ar naidu, meliem, varmācību
un atriebību! Kur esot miers virs zemes? Vai tur, kur
cilvēks cilvēku ienīst, apmelo, Izmanto un pazemo? Tā un
iMzIgi neticīgā pasaule spriež par krisU
par ļ Ziemsvētku bērnu un atmet to, uekā negribēdama zināt
par
^7
A l C H I B l S K A F S PIOP. D I . T. GftfNBEIGS
M l i l t l i M ^
Ev. Lu3c. Z i3---I4: Un tudai 5
tur pie eņģeļa bija debespulka §
draudze; tie slavēja Dievu dtae- S
g d^danii: Godi Dievam^^^a 5^
H miers virs zemes im cilvēkiem S
§ labs prāts. S
iiiiiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiitiintiiiitiiiiiiiiiiiiiiii^
iebildumiem pret! mēs varam stādīt pavisam
citādas l i ^ l b a s . Tur viens liecina, ka neviens nav dlvēcel
atnesis tik daudz svētīgu pārmaiņu kā Kristus. Tur otrs raksta:
Jēziia Kristus atnākšana no vēsturiskā viedokļa nozīmē jaunas
cilvēcības nodibināšanu. Tur trešais teic: tie cilvēki, kam ar
dlcfvlšķo personību nav nekā kopēja, neder nekur. Jēzus Ir
pārbaudīšanas akmenSi kas rāda, kāda i r cltvēka vērtība. Tie,
kas tā spriež, i r pazīstami neteoIogi,Uniādu liecību ir ļoti daudz
Bet ēf to vien, ka liecību nostādītu pret liecību, nekā nepanāktu,
jo neviens nav, tik loti mīlēts un tik loti l(m!sts kā Jēzus;
Pirmā acumirkli varētu likties, it kā pretinieku iebildumi
pret kristietību nebūtu bez pamata, i( kā eņģeļu dziesma bOtu
velti pasaulē ieskanējusi. Bet kad ieskatāmies dziļāk dzīvē,
tad nākam pie pavisam citas atziņas nekā neticīgā pasaule. Kas
izskaitīs to cilvēku pulku, kas no Jēzus māclļušies Dievam
godu dot? Cik nebūs to divēku, kas noļ Jēzus mantojuši to
iriieni, kas lir augstāks nekā visa cilVēku saprašana, un šo
mieru saglabājuši ari visdziļākās bēdās un smagākajās cīņās?
Un cik uebūs to, kas caur Jēzu Ir kļuvuši par tādiem cilvēkiem,
uz kuriem Dievam ir labs prāts?
Mēs nevaram teikt, ka Jēzus mācība un kristietība būtu
bankrotējusi. Bankrotējusi ir nevis kristietība, bet krlš
tie nav pildījuši Jēzus prasību, tie nesa gan Kristus vārdu uz
lūpim, bet ne sirdi, to atzīt noilmiļust sirdi asa dzeloņu,
rūgtumu un pametumu. Mūsu pašu vljfbasūnķjūdaspān^
uz Kristu un kristietību ir liela, liela netatsnfba.i^Ģods Dievam
augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prātsl" Tas ir
Jēzus, t£s Ir katra kristieša dzīves mērķis,
aizsprostot n(| drūmā pagātne/ ne posta piltiā tagadne, ne nezināmā
nākotne, t o mums būs lūkot sasniegt
Ja ar vaļējām acīm skatāmies dzīvē, tad mums jāatzīst, ka
cilvēce ir slima — uz nāvi slima. Un nu nāk Jēzus un vaicā
mūs - T vai gribam veseli k|Ot. No roOsu atbildes alkariga
Jēzus svētlbav So svētību saņems tikai Us. kas spēs eņģeļiem
ho sirds Ildzi dziedāt: ,,Gods Dievam augstībā, miers virs
zemes un cilvēkiem labs prātsl" Tas ir liels, bet svētīgs uzdevums,
kas prasa visu cilvēku, visu p^sonlb^ Tikai tas,
kurš to spēj, pļarelzi svētīs Ziemsvētkus.
Bet m ^ s būs jāaUlst, ka esam vēl ļoil tālu no^^^^^^
Vēl Dieva godināšana aprimst uz mūsu lūpām, vēl īsts sv^t.
laimīgs miers nemājo mūsu sirdi, un tāpēc Dievam vēl nav u£
mums labs prāts. Mēs atzīstam, ka Jēziis mācība Ir laba, ja
visi pēc tās dzīvotu, mēs ticam, ka tad visas asaras žūtu un
visas bēdas rimtu. Bet mēs to uepildām. Tāpēc nespējam
eņģeļiemlīdzi dziedāt lielo šūpļa dziesmu, un tāpēc.tiķ^
posta pasaulē. Bet vai mat iespējams pilnīgi pārvērst īsteni
eņģeļu dziesmu? Reiz tas notids, un proti; Jēzus visu savu
mOfu ir paudis Dieva gocjiuu, un visa Viņa dzīve ir viena vle*
nlga cīņa par to. Viņš pazina lielo mieru savā sirdi un deva
to tālāk. Viņš bija tas dlvēks, u i ko Dievam bija labs prāis.
Un tikai staigājot Jēzus pēdās, cīnoties pēc viņa priekšzīmes,
apklusis neticīgo pārmetumi un Mlml, pazudis ļaunums no
mūsu sirdīm un visas dlvēces; tad izpratīsi ceļus
kā svētības ceļus, U d k r i s t t i s mīlestība sildīs un darīs gailu
vifu.dzlyi.'' ^ •••V-'v^:-:.--
Uz to sirsnīgi vēlu visai mūsu tautai priecīgus un svētīgus
BvitkuB, eņģeļiem Ildzi dziedot: Gods Dievam augstībā, miers/
virs zeines un dlvēkiem labs prāts f /
' 7
mi
mm
4 ' - '-i. d
1 : .
- i
mm
m
-V ,.->'< ;'.v.
mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-12-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari511222 |
Description
| Title | 1951-12-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 1951. g-15, ^ kaisla p pa r ^ p l ^ * ^ - ' -'Centrālei'- ,^7J°V^ safeia ar Jugoslavija, de- ^^tumu pasaulē, apso^. - , A SV ariietii viceimnistra - j i i ^ i m i i jautājumiem uz-ļaieni satiktie i «Cr^^^ ģ ?epple. ļlkoiiirolposteņi taiigās ciivas ieejas kartes Eēdvie. igalos. Katram sarkanaimie. ļa sēdvieta,; lai blakus putēju saj-anāšanoB «r „ife. m passnles'.' divēkn. "BTilmiizsākusi Ēģipte, - Narimena. Faruks, tas' zstāvis, ievietojis vairākoi ' ps savas jaņnSs sievas lanaijā iD^^m «ieviete^^^ bksts Prace Kaut gan kaŗi" kos paredzēts, ka uzņēma- • ļ- V.' sievietes, daudzas pslovakijas pilsDues miim ļka ir deiigas karadienestam' tās iedala karaspēka vīe-ieki un instniktoij Dosi-tautas policijas kaujas |temberga. Vietējai NKVD "sdoma's, ka skolS atrodas rejlapiņu irpiafl^ju ceo-īta p e l ^ a krāšana, b-avārijas topožie .rStaļiaa VD viriem. «abotāžn Sofijā iesākta nem. • Idiēti 19 ASV sūtniedSas : ļ ieDērk Šveices imija. sti spiesti paaugstīnSt ītu pieauguma papiia nņ Šokolādes rfidonBion valdība. lis sērs Osvalds MoslijS; " [celties u2 Īriju. |et komūnistiein, ieskaitot ins un pat nāves sodu. , ļumi Turcijas sodu likunS- : fenjamino Džili pēc kon-icijas un Austrijas pilsētas' tu par labu plūdu kāta-tajos un 6 ijas valdība. ; laitas sabiedrība nodibini' D M pamatkapitālu, 'enlba un tās satelltvalstis starptautisko nollgiupu viļņu ga|^u sadalijumur stis., Š; g. pirmajā pusgadā ļŖietumvādjas rūpniecības litot raktuves vīrieši ievietes 132 DM. tē jeb 16;620 DM nedējž ļašax50s televīzijas raidiju-ļliguma pelnīs amerikāņa Idžfļre Rodžerse. un tik pat daudi repre-ģenerālsekrctārs Tngv lenbnrģā, pēc preses ii* ^amgad. ^ n e d ē ļ a s laikraksts n Dvo, kas nosaukumā JJ^ avīzes atšķiras vienltfJ . . e i nosūtītas ui Kanad^. astāvošo darbinieču tŗu-ndes komisija apbrauSS ^oslu, izraugoties 5ec^"' Ļojušus laukstrādnieku?, palīgstrādniekus. izināl ugnBsgrēkn «kaitu tros apņēmušies AustniiD-abliskos namos, kurus diem slēdza ar l i k u ^' sijis senāta loceklis 1"- Voblēmu" varot atrisināt rā laikā darījuši Solt^v, ;ts Pijs V.: ludriķis^^^^^^^ troksni ar s' nodibināta Stutgarte- Ica tēlo Ls propagandai Volfenbīt^^ jis Vilhelma Buša daroB LATVIA ļatvlan Newspapei i^r. n (522). Dcc, 22, 1951 Pu'blislJer: Vilis Janum,i, (2la) An-o^ doil b- Delmold, Lager, Germa- 9? pbone Augustdorf 02. Mtorial and Business, Office; rtJSl G/afenaschau, Obb., Regie- Sflslager, Germanv. •^fSt^r Weilheimer Druckerd Gi>H.. <13b) Weilheim. Obb,. ^ S f s h e d onco weekly. arcnla- A 7500 sponsor International iLee Organization, - Mem- J^jhip: Associatiott o! the Free Nr. 78 {$22) Sestdien. 1951, g. 22. ē% Unik rejri nedara tejtdseaa» hdevēiS' L(iiv.e&u c«nt:āl4 ko- G&ly. tfrdakioitrMaksis CuUU* Apgāda en r«di4cMa» adrese i H b i Giatenaschjiu. O b b , R^3\e 7UCQfia(jeT,i GefBjanv. Aagl.ias r^d4kci}s» vadU&u V, Skulsāns. P.'oīpeck P:4e«, Ch\M $ H'.U. l o n d o a N., \V, t ..Englandr l i l r . HAMpi!e4di]S:?o: AiiiirālijA» redakcija» ķradltijst A. Soili, 18. Liftden Av^niia, \Vea-douie «. BdUarat; Vic. AustTaiia mmmmmmmsT* 1 tatitieii Bn iantiete®! Zlem@T8tkl atkal pie* nākušir un mes tos svinam kā citām reizēm. Dlev-nam<> s mēs dedzināsim eglīti nn dziedāsim Ziefii* syētkn dziesmas. Un tačn tie bGs citādāki n ^ i pagājušos gados. Gan dziedāsim tās pašas dzjesmaa kā d t lm rel2SjarbeiW ska^^ i i kH drūmāk. Svecītes pie eglītes degs ISpat kā c i t im reiizem, bet acis, knŗās tās atmirdzēs, bōs mitras, jo mēs pieminēsim tos, kas pagājušā gadā vēl bija pļe mums, bet nu jau i r tālā svešumā vai kapu kalnā. Un tomēr Ziemsvētki a r i trimdas un b^^^ kaut kas jauks un svētīgs, t i e vieno mils visus ap lielo Ziemsvētku vēsti: ,,Jums šodien Pestītājs dziīnls!'^ Sī vēsts mūs vieno, kaut ari ļo tālu būtu viens i id otra šķirti. Ziemsvētkos mfls vieno vienādās domas, vienādais sirds noskaj^ojums. Mēs z ka viņi — aiz Juras vai pat dzelzs priekškara — domā^ par mums, un mēs domājam par viņiem un ļatamies viens otram tuvu. Taču mōsu dotnas svētkos aizlido ne vien pie mflsējiem, fcur tie a r i būtu, bet tās paceļas a r i uz mēs dzirdētu lielo vēsti: ,,NebIstaltles,--. jums šodien Pestītājs dzlmlsl Sls bērns tas i r i" Tā Ziemsvētitos divējādas jū^ vienas puses bēdas par cilvēku ļaunumu un necilvēcību un visiem sāpīgiem pārdzīvojumiem. Rodas jautājums - kā viss tas saskan ar mīlestības svētkiem? Vai zaudējumu bagātā pa-gātne, cīņu bagātā tagadne un tumšā nākotne netraucē mūsu Ziemsvētku prieku un neatņem mums Ucību Dieva mīlestībai? NeUcīgā pasaule tā domā; tā runā, k a kristietība vairs neatbilst iaika garam. Kur esot redzams kaut kas no Dieva godības? Uunais ienaidnieks taču visur valdot ar naidu, meliem, varmācību un atriebību! Kur esot miers virs zemes? Vai tur, kur cilvēks cilvēku ienīst, apmelo, Izmanto un pazemo? Tā un iMzIgi neticīgā pasaule spriež par krisU par ļ Ziemsvētku bērnu un atmet to, uekā negribēdama zināt par ^7 A l C H I B l S K A F S PIOP. D I . T. GftfNBEIGS M l i l t l i M ^ Ev. Lu3c. Z i3---I4: Un tudai 5 tur pie eņģeļa bija debespulka § draudze; tie slavēja Dievu dtae- S g d^danii: Godi Dievam^^^a 5^ H miers virs zemes im cilvēkiem S § labs prāts. S iiiiiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiitiintiiiitiiiiiiiiiiiiiiii^ iebildumiem pret! mēs varam stādīt pavisam citādas l i ^ l b a s . Tur viens liecina, ka neviens nav dlvēcel atnesis tik daudz svētīgu pārmaiņu kā Kristus. Tur otrs raksta: Jēziia Kristus atnākšana no vēsturiskā viedokļa nozīmē jaunas cilvēcības nodibināšanu. Tur trešais teic: tie cilvēki, kam ar dlcfvlšķo personību nav nekā kopēja, neder nekur. Jēzus Ir pārbaudīšanas akmenSi kas rāda, kāda i r cltvēka vērtība. Tie, kas tā spriež, i r pazīstami neteoIogi,Uniādu liecību ir ļoti daudz Bet ēf to vien, ka liecību nostādītu pret liecību, nekā nepanāktu, jo neviens nav, tik loti mīlēts un tik loti l(m!sts kā Jēzus; Pirmā acumirkli varētu likties, it kā pretinieku iebildumi pret kristietību nebūtu bez pamata, i( kā eņģeļu dziesma bOtu velti pasaulē ieskanējusi. Bet kad ieskatāmies dziļāk dzīvē, tad nākam pie pavisam citas atziņas nekā neticīgā pasaule. Kas izskaitīs to cilvēku pulku, kas no Jēzus māclļušies Dievam godu dot? Cik nebūs to divēku, kas noļ Jēzus mantojuši to iriieni, kas lir augstāks nekā visa cilVēku saprašana, un šo mieru saglabājuši ari visdziļākās bēdās un smagākajās cīņās? Un cik uebūs to, kas caur Jēzu Ir kļuvuši par tādiem cilvēkiem, uz kuriem Dievam ir labs prāts? Mēs nevaram teikt, ka Jēzus mācība un kristietība būtu bankrotējusi. Bankrotējusi ir nevis kristietība, bet krlš tie nav pildījuši Jēzus prasību, tie nesa gan Kristus vārdu uz lūpim, bet ne sirdi, to atzīt noilmiļust sirdi asa dzeloņu, rūgtumu un pametumu. Mūsu pašu vljfbasūnķjūdaspān^ uz Kristu un kristietību ir liela, liela netatsnfba.i^Ģods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prātsl" Tas ir Jēzus, t£s Ir katra kristieša dzīves mērķis, aizsprostot n(| drūmā pagātne/ ne posta piltiā tagadne, ne nezināmā nākotne, t o mums būs lūkot sasniegt Ja ar vaļējām acīm skatāmies dzīvē, tad mums jāatzīst, ka cilvēce ir slima — uz nāvi slima. Un nu nāk Jēzus un vaicā mūs - T vai gribam veseli k|Ot. No roOsu atbildes alkariga Jēzus svētlbav So svētību saņems tikai Us. kas spēs eņģeļiem ho sirds Ildzi dziedāt: ,,Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prātsl" Tas ir liels, bet svētīgs uzdevums, kas prasa visu cilvēku, visu p^sonlb^ Tikai tas, kurš to spēj, pļarelzi svētīs Ziemsvētkus. Bet m ^ s būs jāaUlst, ka esam vēl ļoil tālu no^^^^^^ Vēl Dieva godināšana aprimst uz mūsu lūpām, vēl īsts sv^t. laimīgs miers nemājo mūsu sirdi, un tāpēc Dievam vēl nav u£ mums labs prāts. Mēs atzīstam, ka Jēziis mācība Ir laba, ja visi pēc tās dzīvotu, mēs ticam, ka tad visas asaras žūtu un visas bēdas rimtu. Bet mēs to uepildām. Tāpēc nespējam eņģeļiemlīdzi dziedāt lielo šūpļa dziesmu, un tāpēc.tiķ^ posta pasaulē. Bet vai mat iespējams pilnīgi pārvērst īsteni eņģeļu dziesmu? Reiz tas notids, un proti; Jēzus visu savu mOfu ir paudis Dieva gocjiuu, un visa Viņa dzīve ir viena vle* nlga cīņa par to. Viņš pazina lielo mieru savā sirdi un deva to tālāk. Viņš bija tas dlvēks, u i ko Dievam bija labs prāis. Un tikai staigājot Jēzus pēdās, cīnoties pēc viņa priekšzīmes, apklusis neticīgo pārmetumi un Mlml, pazudis ļaunums no mūsu sirdīm un visas dlvēces; tad izpratīsi ceļus kā svētības ceļus, U d k r i s t t i s mīlestība sildīs un darīs gailu vifu.dzlyi.'' ^ •••V-'v^:-:.-- Uz to sirsnīgi vēlu visai mūsu tautai priecīgus un svētīgus BvitkuB, eņģeļiem Ildzi dziedot: Gods Dievam augstībā, miers/ virs zeines un dlvēkiem labs prāts f / ' 7 mi mm 4 ' - '-i. d 1 : . - i mm m -V ,.->'< ;'.v. mm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-12-22-01
