Bavarijas Latviesu vestnesis, September 3, 1949

              3. sep
I,.v V
Sertdlen, 1949. g. 8. 8epte».K^
N t 88 (312) 1949. g. 8. septembri
Ar autora parekstu vtS lotclfiliem pa>i
nkttitaijiot ra]»tO0 izteiktas domas nav
icatrfi ziņft redakcijas domas
NESPĒJA.
IR GREIZSIRDĪGA
Prasis DP .
Grona
Čaur ellēm un ellltēm Izbridušle
Viirs nevar būt nekādi eņģeļi. Tādtl
neeiatn ari mēs. Tomēr mums nav
īetnesla sevi noniecināt. Mēs ne­esat
» ne labāki, ne sliktāki par
tiem cilvēkiem, ko esam pasaul<a»
ceļos satikuši im kas dzīvo savā ze­mē
un savās mājās un kiim nav ne
nojautas par to, ko nozīmē b13t
trimdiniekam.
Divu okupāciju gados un vēllik
«veSumg klīstot mēs dažas spējas
un Ipašibas esam ieguvuši,' bet dau­zās
ari pazaudēj\iši. Visbīstamāk ir
tas, ka mēs sākām zaudēt un daž­kārt
tīri vienaldzīgi ļaujam sabrukt
tftm spējām, kas mūs satur kopā kā
apzinīgi organizētu spēku, kā tau­ta,
kam jāsagaida sava karoga aug­šāmcelšanās
dienu.
Tas, ka m ^ esam kļuvuši neiecie­tīgi
mūsu ikdienas sadzīvē, nebūtu
nekāds brīnums, tā, varbūt, nav a ri
mūsu tieša vaina, jo tik ligi rn^lu
Vairs neesam varējuši dzīvot savu
dzīvi. Tomēr vārdiem, ko mēs sa­kām
viens otram, ir pārak maz sll-^
tUma palicis, Jo maz siltuma ir ari
mūsu domās. Domājot par, tagadni
un nākotni, mēs esam -Jaudz salu-ti
Mūmi siltums ir mūsu pagātne,
dažas ieceres un sapņi. Bet vai kāda
drīkstētu atzīties, ka viņš vēl sap-i
ņo un reizē būtu drošs, ka nekļūB
«miekligs citu acis? Tāpēc ari maH
gSkle, cik nu spēj, pūlas rādīt sa­vi^
ārieni rupju, cietu un asu. Jal Šis
detums un asums izteiktos Izturīn
ba un drosmē pret ienaidniekiem
uii apstākļiem, kas mūs vajājuši,
spēja būtu mūsu kopēja bagātībai
Bet mums par nelaimi šis asums
Vls^ežāk vēršas uz lekšu — vl^a-i
nam pret otru, visiem pret visiemj
Gluži citādi mēs esam pret SV<H
Wllenft, sevišķi Ja tie ir Ierēdņi kžl^
d i ieītfidē, kaut visniecīgākie; tad
mēs esam pati lainnibā, maiKumi^
im pazemība — mīksti kā hiiwr
.piens. So pazemību pret svešajiem
un bargumu pret savēllem, liekas^
Ir izveidojis tas apstāklis, ka jau
>opS daudziem gadiem svešie ar
«jpiutif» ir varējušivdarft.Ho, g r ib
pret tiem: tnē$i Me$am f ^ rM
\' Ja tas botu pilnīgi tiatless,
. "pret saviem tautiešiem mēs
^ drIkstēJuSt atļauties It v i s u,
'tik ut mēles. Jo šinī gadllumā vairs
liekāds likums nav valdījis, ja val4
dltāj^ nav bijis katra paša gods.
Ne ārējās varas vai apstākļi, bet
vlrbleŽ^k mēs paši esam tie, k d
padara nepanesamu, visbeidzot vi^
bigu un neiespējamu darbu un dzī­vi
tiem cilvēkiem, kurus mēs p<)ši
fsam sūtījuši,, ievēlējuši kādam
laikam par mūsu dzīves vadītājiem.
Vienalga, vai šis mūsu pašu ievē­lētais
vadītājs pārstāv mazāku ko­pu,
(kādu nometni), vai ari visu mū­ļu
trimdas konibu, viņu liktenis ir
Apmēram vienāds.
V Nevajaga būt pagājušam ne mē-
.neslm, kad „slēgta sabiedrība'',
• smīnēdama un šņabja glāzes pie-i
Ikandinfidama, sāk būvēt plānus,
kā jauno vaditālu nadarlt lokanH»-
)ni.JatBa nekl^^^ tad no^
. lemj parādīt tādam, i,kur vSii pār­ziemo".
Ir ievērots, ka ..slēgtajā
sabiedrībā" kāds mēģina teikt kaut
ko labu par mūsu pašu ievēlētu
personu, izceļ kādu vina veikumu
mūsu visu labā, tad iestājas vilša-
. « I » t>itn8 klusums, sarvmas vairs
AaiV interesantas, vairs neliekas
iVērtt tās turpināt, jo izsalkuš§m
linēlēm tik,pēkšņi ir ^lorauts sal-
.Aiims. Ieilgušo klusumu parasti p5r-
•trauc ar sen pazīstamu ievada tei­kumu:
,J^[u, bet ja es tev pateik­tu...'^
Protams, tiek oatielkts kaut
>kB% tāds, kas sarunu oadara atkal
rlnterefiantu un vakars itkal „rlf*.
. Nepatīkamākais Ir tas, ka ar šāda
tVeida „8aldumu" meklēšanu vis-
• 'vairāk Ir slima tā mūsu trimdas
vSābtedrlbas daļa, no kuras drikstē-
;tu vairāk atbildības gaidīt un kurai
, vajadzētu būt par paraugu visai
«trimdas saimei. Tās i r mūsu tā sau­camās
«augstākās anrindas", mūsu
aāls, mūsu galva. Savā laikā šīs
,„galvas" izglītošanai LatvHas vakts
ieguldīja milzu līdzekļus. Tagadējā
/Latvijas izšķīrējā stundā no šīm
^galvām Latvija gaida atmaksu ga-
.rigfi kapitāla veidā, bet vai vilšanās
nav traģiska, ja izrādās, ka daudzas
no šim galvām izrādās gluži tuk-
.8as. Vienmēr un visur šādi ļaudis,
]a viņus aicina darbā, ja piedāvā
uzņemtiem kādus pienākumus, kas
'^ietčami Latvijas valsts vai trimdas
fiabiedrlbas labā, viņi izvairās, se­višķi,
ja pasākums vēl ir jāorga­nizē,
jāveido.
Ja nu kāds, ko vairākums i r zinā­mam
uzdevumam izvirzajis. savu
uzdevumu veic labi un, izrādās, ir
spējīgs uzņemties un paveikt tanī
pašā laikā arī citus uzdevumus, tad
ar to sākas šī cilvēka nelaime. Ga-
CTurp. no L Ipp.)
A. Skrēberu griezties pie litO gal*
venā štāba im ari Latvijas sūtņus
Londonā un Vašingtonā rūpēties, lai
pārtrauktu DP terrorizēSami- Vā­cijā
pie- attiecīgajām iestādēm un
personām .griezīsies - L C K priekšsē­dis
H. Ktoks.
Gronas transitnometnē, kur dar­bojas
speciāla AŠV skrlnlnga komi­sija,
vēl diezgan bieži izceļotājus,
kas vairākkārt jau pārbaudīti im
skrinētf, tomēr aiztur. Skaidrojot
aizturēšanas motīvus, tautiešiem
bieži vien Gronil jāpavada vairākas
nedēļas un pat mēneši. Parasti at­klājas,
ka aizturēšanas iemesls ir
ļaunprātīga denunciācija. Lai šos
nepatīkamos starpgadījumus iespē­jami
ātriik noskaidrotu, L C K priekš­sēdis
H. Klarks griezies IRO galve­najā
štābā Bād Kisingenā ar lūgu­mu
pielaist Gronas transitnometnē
par latviešu interešu aizstāvi 9. ap­gabala
pārstāvi R. Kukaini. IRO
galvenais štābs ar rakstu paziņojis
savu piekrišanu, un turpmāk R. K u ­kainis
Gŗonā kārtos padomdojanas
un palīdzības darbu latviešiem.
TAUTIEŠI PĀRPRATUŠI
LCK GALVOJUMU. SAGĀDI
LCK locekļiem, apgabalu pār­stāvjiem
un jo sevišķi L C K infor­mācijas
nozarei pēdējās nedēļās
aizvien biežāk jāsniedz paskaidro­jumi
tautiešiem, kas vaicā, kur pa-
Ukuši L C K apajlītie galvojumL L CK
galvojumi nekad nav bijuši, bet
Centrālā komiteja savā laikā uzņē­mās
vienīgi starpniecību apsolīto
galvojumu sadalē. Jau pirms vairā­kiem
mēnešiem latviešu organlzSci-
Jas ASV un latviešu draudžu pār­stāvji
ziņoja LC!K, ka notiek galvo­jumu
vākšana un lūdza rūpēties par
galvojumu sadali nometnēs. L C K
tad arī katrai akcijai paredzēto ģi­meņu
skaitu sadalīja pa apgabaliem]
proporcionāli nometņu iemītnieku
skaitam un pēc kandidātu izraudzī­šanas
viou lūgumus ar vajadzīga­jiem
datiem, fotogrāfijām utt. ne­kavējoties
nosūtīja uz ASV tālākai
rīcībai. Cik tagad vērojams, daudzi
no lūgumu iesniedzējiem bijuši pār­liecībā,
ka viņiem galvojumi jau
piešķirti, m tagad vaino LCK, kas
J t ; M :kai,^ēJotieļf, g^.vojņmus izdalīt, i
ļ Ļatviaņ. Ŗelief Inc. prezidentam H.
;i;iefii6rām •ir'itŽ^ūttt! r-f^l ģimeņu'
^dokumenti, bazrifcu" organizāciju'
pārstāvim E. D. Galleiiam 319, mā­cītājam
0. A. Blūmīitini 222 un
Church World Service (uz Viskonsi-nas
stātu) 100 i^meņu lūgumi. M i ­nētās
organizāclijas un personar b i ­ja
uzņēmušās rūpes galvojumu sa­gādei
un, kaut gan L C K uztur pa­stāvīgu
kontaktu, līdz Šim nav sa­ņemtas
noteiktas ziņas par galvoju­mu
sagādes sekmēm. L C K tādēļ ne­lēma
vēlreiz gdezties pie minēta­jām
organizācijām un personām ar
lūgumu miegt precīzu Informāciju
galvojumu sagādāšanas lletS, lai tad
informētu tautleSus nometnēs. LCK
aicina tautiešus pieņemt katru gal­vojumu
m ASV un nepaļaiities vie­nīgi
uz jau agrāk iesniegtiem lū­gumiem.
VIŅUS NEPAMETĪS SAVAM
LIKTENIM
Vācijā paliekckSo liktenim L CK
joprojām veltīs vislielāko uzmanī­bu.
Mūsu pārstāvji strādā cieša sa­darbībā
ar Luterāņu pasaules fede­rāciju,
Church World Service un
IRO. Jautājumu izkārtošana nav
veicama dažās nedēļās, bet Vācijā
palicēji var būt droŠl, ka tiek darīts
viss iespējamais, lai viņu nākotni
izkārtotu iespējami labvēlīgāk. Ir
jau ierīkotas vairākas veco ļaužu
mītnes im jauna» vēl iekārtos turp­māk.
Tādēļ veciem cilvēkiem par
pamestību nav jāraizējas, jo par
viņiem rūpes uzņēmulšs baznīcu
organizācijas. Vartā iekārto Jaunu
nometni no tbc sanatorijām izrak­stītajiem,
kur tos pārskolos piemē­rotos
arodos. Labvēlīgi kārtojas ari
invalidu namu jautājums. Neiburgā
jau sākusies invalidu pārskološana
un llddgu pārskološanas centru i n ­validiem
iekārtos Evertsburgā.'Ne­redzīgajiem
paredzēti divi centri,
no kurienes tos vēlāk pārvietos uz
kādu citu valsti L C K konstatēja,
ka invalidiem radusies vienreizēja
izdevība iemācīties piemirofu ama­tu,
bet paši invalidi līdz šim vēl b i ­juši
atturīgi un ne labprāt brauc
uz jauniekārtotajiem invalidu na­miem,
kas i r bagātīgi apgādāti ar
darba rīkiem, mašīnām un materiā­liem.
LCK tādēļ mudina invalidus
pārskoloties. Iz^krīnētajiem invali­diem
jāiesniedz lūgums I^CK priekš­sēdim
H. Klarkam, Vircburgas
centrālajā nometnē.
Bez invalidiem un gados veca­jiem
Vācijā būs jāpaliek vēl diez­gan
daudz tautiešiem, kas nevarēs
izceļot vai nu ģimenes ipstfikļu, ve­selības,
vai citu iemeslu dēļ. Pēc
IRO aptaujas visus tos iedalīs grūti
izvietojamo grupā un novietos īpa­šās
nometnēs, no kurienes tad vē­lāk
mēģinās iesaistīt vācu saim­niecībā,
ja starplaikā atsevišķas
valstis nemainīs līdzšinējos ieceļo­šanas
noteikumus.
Darbom uz ku$a der
pieteikties jau iepriekš
Uz P P emSgrādJas tvaikoņiem,
kfi zināms, ^ ā v vispārējs darba
pienākums. Jau dažas dienas pirms
kuģa izbraukšanas Gronas nometnē
re^strē t s. „piJekSkomandu", kas
uzkāpj uz kuģa agrāk pat pārējiem
braucējiem. Sajā priekškomandā
var pieteikties tulki, mašīnrakstl-tāji,
žēlsirdīgās māsas, policijas dar­binieki,
kabīņu pārziņi, virtuves
strādfiieki utt Pārējos braucējus uz
kuģa nodarbina galvenokārt aptīrī­šanas
un krāsošanas darbos. Atal­gojuma
nav; katrs saņem vienīgi
kantines devu 2,50 doL (bērni 1,25
doL) apmērā. Šķiet, braucējam ir
patīkamāk, ja tas saistījies jau
priekškomandā kādā noteiktā dar­bā.
Bez tam vispār vēlams, lai daļa
no kuģa zemāki administratīvā
personāla būtu latvieši, jo tādā
kārtā iespējams labāk atvieglot pā­rējo
tautiešu davl brauciena laikā.
J . V.
MĀCĪSI NO AGEĀKO
TRIMDINIEKU UETEŅKUl
Kopš mūsu trimdas ceļu
esam pūlējušies atrast visp_
atrisinājumu, kā sevi un mūsu
nācējus saglabā Latvijai. Esam
stījuši un iesnieguši memoraa
demonstrējuši un apellējušl pie
nīcu un citām organizācijām, u «
saslēgušies ap vienotājiem cen'
Tiem un darām visu, lai mūsu kuli
ras dzīve neapsīkst. Bet... ne vi»
mēr īstajā brīdī esam pareizi izn
tuši apstākļus un^temdēļ ne \d
mēr esam pietiekami efektīvi
jušies.
Šķiet, krietni vien mums
palīdzēt, ja mēs būtu pacen
papētīt par mums vecāko trL
nieku likteņus. Tiem ir bijuša»
dzigas likstas, un viņu likteņos
radīsim daudzus pieturas punkl
1.1Hz palīdzību
Sešiem Sa-
" ' t J apgrūtina
un
m irkārtā nedrīkst
jja lūdzējs
ATKAL NAV IZDEVIES
Kā ziņo Dānijas latviešu infor­mācijas
biļetens (25.8.), Dragsbekas
nometnē 21. augustā atkārtoti bija
pieteikts padomju pārstāvju ap­meklējums.
Bēgļi bija aicināti uz
sapulci, solot tiem informāciju par
apstākļiem dzimtenē, repatrijācijas
iespējām utt. Abiem padomju sa­vienības
sūtniecības pārstāvjiem
tomēr vairāk kā stundu bija jāap­mierinās
ar divu nometnes policistu
sabiedrību, jo neviens klausītājs uz
sapulci neieradās.
J ^ * k & « starp-oktobrim
Vircburgas
nometnes
tfimo objektu nav trūkums: tn
gle trimdinieki — žīdi, bēgļi
franēu revolūcijas, krievu
granti, ticības im pārliecības
vajātie utt.
Tas prasa pamatīgus pētlj_
un problēmu analīzi. Bet šāda ]
nas — trimdinieku vēstures radi
ņa nav vienkārša cilvēka darbs»
arī ne vienam pa- spēkam,
mums tam piemērotu viru
trūkst, šāda pētnieku grupa
jānoorganizē un jādod tai i
strādāt. Esmu pārliecināts, ka
darbs atmjjcsātos, un pētījumu
zultāti mūs nākotnē pasargātu
daudziem maldiem.
Ilmārs LubSns,
Kopš stājies spēkā ASV DP izce-ļošanas
Ukumis un vispār sākusies
aktīva un strauja DP izceļošana, i e ­dzīvotāju
skaits pēdējos deviņos
mēnešos ameriķāi^u joslas DP no­metnēs
samazinājies vairāk nekā uz
pusi.
Pēc tikko publicētas IRO ameri­kāņu
joslas štāba statistikas, kas
dibinājās uz visu apgabalu ziņoju­miem
par nometņu iedzīvotāju
skaitu 31. Jūlijā, tagad visā ameri­kāņu
joslā ir nepilni 166.000 DP,
bet daudzi no viņiem atrodas izce­ļotāju
nometnēs. Pastāvīgās nomet­nēs
31. jūlijā—dzivoj€t-vēl "4ikat
122.33a ,pp. Pag. gada 31. oktobrī
visu am^ikāņu!Jpj?ķs npiņ^tņ^i ko­pējais
iedzīvotāju skaits vēl pār­sniedza
265.000.
IRO štāba ziņojumā par šo fedzī-votāju
skaita mazināšanos norādīts,
ka tanī pašā, deviņu mēnešu pos­mā
pastāvīgo nometņu skaits sama­zināts
no 181 uz 102. Sajā skaitā
nav ierēķinātas slimnīcas, izvietoša­nas
centri, skolas un citi speciāli
iestādījumi. Slēgto nometņu kopējā
uztveršanas spēja bijusi 104.000.
Pēc štāba ierēdņu atzinuma no­metņu
konsolidēšanas programma
turpina attīstīties ātrāk nekā sāku­mā
bijis paredzēts. Arī 4. (Amber-gas)
apgabala likvidēšana būs ga­līgi
paveikta jau septembra vidū,
kad paredzēts slēgt pēdējās divas
šajā apgabalā vēl atlikušās pastāvī­gās
..dzīvojamās" nometnes. Sajās
divās nometnēs — Ganghofera Zid-lungā
un Von der Tanna nometnē
pie Regensburgas vēl dzīvo 5000 DP.
Latviešus sāpīgi skar paziņojums,
ka jau līdz septembra beigām pare­dzēta
visu pastāvīgo nometņu lik­vidēšana
Vircburgas militārā apga­balā
kur pašlaik yēl 9 nometnēs
dzīvo kopsummā 13.400 DP, no ku­riem,
pēc Jau minētās pēdējās sta­tistikas
ziņām, apmēram trešā da|a
ir latviešu.
Ziņojumā norādīts arī, ka atbrī­votās
telpas IRO nodod militārai
pārvaldei, kas rīkojas ar tām pēc
saviem ieskatiem — vai nu nododot
tās vāciešiem, vai paturot militā­rām
vajadzībām. Piebilsts, ka caur­mēra
vācietis pašlaik amerikāņu
Joslā apdzīvo vismaz divreiz tik
daudz telpu, cik paredzēts vienam
DP nometnēs, kas joprojām sada­lītas
ar aprēķinu, lai katrai perso­nai
būtu 46 kvadrātpēdu grīdas pla­tība.
Citiem vārdiem sakot — ja
vāciešiem ari nodotu visas telpas,
kas atbrīvotas izvietojot citur
100.000 DP, tur nenometinātu vai­rāk
par apm. 50.000 vāciešu.
Sakarā ar šo IRO štāba ziņoju­mu
\par „jubileju", kad DP skaits
deviņos mēnešos samazinājies uzl
pusi, ir interesanti palūkoties, kā;
poiņetņu iedzivotfiju skaita .dilums
sadalījies starp dažādām tautībām.
/ N a v protams šaubu par to, ka
vislielākais dilums bijis žīdu no­metnēs,
kur izceļošana bijusi visak­tīvākā
kā uz Izraēlu, tā uz ASV.
Pag. g. 3L oktobrī nometnēs bijuši
vēl 76.432 žīdi, bet š. g, 31. Jūlijā
viņu skaits kļuvis trīsreiz mazāks,
proti — 26.114. (Jau vairākkārt pa-šu
žīdu vadītāji darbinieki ziņojuši,
ka cer izvietot visus savus tautie­šus
līdz septembra beigām vai ok­tobra
sākumam, vai sliktākā gadī­jumā
līdz šī gada beigām).
No baltiešiem vislabāk veicies
lietuviešiem. Firms deviņiem mē­nešiem
amerikāņu joslas nometnēs
vēl bija 21.777 lietuviešu, bet tagad
(domāts 31. jūlijs) palikuSi vēl
11.098, tātad gandrīz puse aizbrau­kusi.
Igauņu bijis 11.095 Un palicis
7100. Latviešiem, veicies vēl maz­liet
gausāk nekā igauņ.em, lai gan
samērā starpība nav bijusktik liela,
kā vēl pirms.dažiem mēnešiem v a ­rēja
likties, proti no 38.674 latvie­šiem
pēc 9 mēnešu izceļošanas pos­ma
palikuši 26.413, tātad izceļojuši
10.261.
Poļu un ukraiņu dilums ir gan­drīz
uz mata vienāds —poļiem no
46.851 uz 34.633, bet ukraiņiem
47.260 uz 35.778. Visvājāk no lielāko
tautību grupām veicies dienvidslā­viem,
kuru pirms deviņiem mēne­šiem
bija 3917. bet tagad vēl i r
3214. -pa
dās, ka šim cilvēkam, savus pienā­kumus
pildot, nepieciešams lūgt,
aicināt, vai arī kādam aizrādīt. Lai
tad viņam Dievs žēlīgs. Kas vli.)Š
tāds? Ko gan viņš iedomājas?! Bet
ja tanī palfi laikā šāda veida mūsu
„augstāko aprindu" kungi saņemtu
aizrādījumu no kāda svešas armi­jas
kaprāļa, viņi būtu pieckārt pa­zemīgāki
t,m paklausīgāki nekā, ja
to ir nācļiiJs dzirdēt no pašu vēlēta
vadītāja. Pakļauties savējam, tas
skaitās milzīgs negods.
Kāds tad tālāk ir mūsu pašu ie­vēlēta
vadītāja liktenis? Ja nu viņš
spējis strādāt daudz, varbūt pārāk
daudz, un veicis savu darbu ar brī­va
cilvēka apziņu un godīgi, tad iz-balsošanas
ceļā viņam nevar „iezā-ģēt".
Tie, kas paši nav ne gribējuši,
ne ar! spējuši kādu sabiedrisku uz­devumu
U'žņemties tādā posmā, kad
jārada, jāveido, i)ēc tam cita veikto
redzēdami, sāk ..organizēties".
Greizsirdīgā nespēja un citādi
nenodarbinātās smadzenes sāk strā­dāt.
..Slēgtās sabiedrības" sāk „at-klāt"
šī pašu vēlētā vadītāja šo­dien,
aizvakar, jaunekļa un bērna
gados veiktos „nDziegumus". „Bloki"
un „aprindas" tiek sakustinātas.
Vēstules ar brīdinātājām balsīm
ceļo. Nolemts — tam vīram jākrīt!
Ja šiem ..organizatoriem" kāds
pavaicā, kāpēc viņi rīkojas t a i s n i
tā. tie uz vaicātāju paskatās ar no­žēlu
kā uz naivo vai plānprātiņu
un atcērt: ..Vai tad kritika vairs
nav atļauta?" Jābrīnās, ka šie kun­gi
vēl nav I apjēguši, ka kritika ir
tā, ko var pateikt kādam acīs ska­toties,
daudzu citu klātienē, bet ne
tā, ko čukst aiz iļnuguras.
Tādā veidā mēs nokaujam katru
darba prieku tiem mūsu cilvēkiem,
kam vēl ir ideālisms veikt darbus,
ko neviens svešais mūsu labad ne­veiks,
nokaujam un izpostam ener­ģiju
tiem, kas grib pildīt zvērestu
Latvijas karogam. Ja visu enerģiju,
ko esam izlietojuši, cīnoties savā
starpā, „zāģējot" un «gremdējot", ja
visu so spēku būtu vērsuši pret Lat­vijas
ienaidniekiem, mūsu balss bū­tu
jau dzirdēta pasaulē daudz tālāk.
Vai mūs ir kāds apmājis un ap­stulbinājis?
— Nē, lieta ir daudz
vienkāršāka im tāpēc drūmāka —
savās izrīcībās mēs esam palaiduši
vaļā visus grožus, bieži vien līdz
nepanesamai vaļībai. Runas, vārda
brīvību mēs esam sajaukuši ar ne-atblldību
un nekaunību!
Pagājušā pavasari visas pasaules
prese atkārtoja Anglijas ārlietu mi­nistra
Ernesta Bevina vārdus, ko
viņš bija teicis Amerikā: „Ārzemēs
arī es esmu nacionālists. Es necie­tīšu,
ka kāds uzbruks Vinstonam
Cerčilam, tāpat Cerčils necietīs, Ja
kāds uzbruks man, lai gan savā
parlamentā mēs abi pacīnāmies pa­matīgi."
Bēvins ir sociālists, Cerčils
konservatīvais.
Vai mūsu politiķi, kas gan mēdz
palepoties ar labām parlamenta tra­dīcijām,
i r un būtu tādi paši? Vai
viņi drīkstētu atkārtot Bevina vār­dus?
Sevišķi te gribētos atgādināt
un akcentēt vienu Bevina teikuma
vārdu — „ārzemēs".
Vai mēs no visa tā nevarētu kaut
ko mācīties? Jo sevišķi tāpēc, ka
sapulču runās un avīžu rakstos mēs
v i s i tik svinīgi atkārtojam, ka mēs
k a l p o j a m Latvijai. Jābeidz lie­kuļot!
Spējas neattīsta greizsirdība, bet
vienīgi mācīšanās no citu labiem
veikumiem. j. Klīdzējs.
FOTOAPARĀTU VAI GEiMAI
Aizbraucēji ņem līdzi vērtl^
kas tiem nepieciešams, no Jauna
gūts vai saglabāts trimdas
Katrā ziņā netiek piemirsts
kas paņemts līdzi no dzimt
kaut, pavirzi raugoties, būtu
tlgs nieks un praktiski n(
manta. Parasti grāmatai tiek
dita Izcila vieta, bet notiek art
rādi. Daļa aizbraucēju grii
mūsu visuzticamākajam (bai
atstājot Vāciju, velti pārāk m i i
vērības, bet pie īstās atziņai
tikai tad, kad Jau Ir prom un ļr
vēlu. Likvidējot $avas pēdējās
tlņas, par beidzamām DM Ue
braucēji pērk lietas, „ka8 n(
Dažs nopērk ne tikai vton^ b(||
divus un trīs fotoaparātus
tiem apbruņojusies, visa ģim^
tālo ceļu.
Bet pamošanās arvien ir
Drīz no aizjūras nāk izmisīgu
stules: „Sūtiet mums lalkral
grāmatās. Jo mūs māc vieni
Vācijā palikušie bieži vien ir
sam trūcīgi un nespēj šajā Īle
dzēt. Tā vieglprātīgie viņā
var grozīt spīdošos fotoaparātuij
just rokās tikai to svaru, Jo Ib
tas nespēj aizdzīt vientulību un
pildīt tukšumu, kas radies alkls
dzīvā vārda, kas i r daļa no m(
Latvijas.
V. Zirnītis, Vlrd
Nometņu
dzīve
PISBACHAS nometnes iedzīs
jlem paziņots, ka septembrī tos
nā sastāvā pārcels uz Dillingenttl
Augsburgas. Pašreiz FiSbadiai
melnēs Iemītnieku skaits sahiāi
Jles no kādreizējiem 1780 uz
950. Nometnes komiteja un
nistracija vairākkārt lūgusi at
gās iestādes projektēto nor
pārvietošanu atlikt. Daudzo U
gumu rezultātā, šķiet, būs
panākts, ka Iedzīvotājus
vienkopus, tā pagaidām sagl
nometnes kulturālos un sali
kos pasākumus.
ESLINGENAS latviešu kol
kopš 15. augusta apvienota ar
tējo IRO strādātāju nometni
turpmāk oficiāli sauksies „Esl
nas DP nometne" (Essllngen
Assembly Center W. G. 227).
metnes latviešu birojs pārceltai^
Hindenburga ielas 35 uz Brelte
4/6. Ar notikušām pārmaiņām
lingenas kolonijas admlnli
gan zaudē agrāko tīri latvisko
stūru, tomēr ari apvienotajā noi
nē latvieši būs vairākuml
FRANKU NOVADA latviešu
metņu apvienības kārtējā
reizē arī 4 gadu darbības at
sēde notika 22. augustā Valka
metnē. Par L C K darbību ref<
A. Steinhards. Apvienība P^
ja IRO 3. apgabala nometņu
dāciju, kas pašlaik turpinās,
lēma ierosināt nodibināt pie
centrālo kapu komiteju, kuras
devums būtu pārzināt mirušo
tiešu kapus visās Vācijas rlf
joslās. Tāpat nolēma atbalstīt
tijas sieviešu padomes izstri
memoranda izdošanu, ko iesm^
dažādām pasaules sieviešu orU
zācijām. Apvienība savu darM
pagaidām vēl turpinās.
^^l^ālvojuma Tad sa- if rgiojums pa to
*"^ļ^ļIo dturiene^^
devējam, vai viņš
iemt pie sevis citu
^ SplaikS ar otru ģi- Srpats. un nu darba
Srōtina trešoreiz ar h-
>£S^Kādā citā gadījuma
Krasītajs pat jau pa-
Wŗ^,un mūsu nosu-gS'pec
mēneša at-
Slumu pieprasītāji pa^^^
fļudz pūļu un laika pra-
I jeveja meklēšana, sarak-mUms
m viss pare-g
apjaustu, cik ļoti at-
4 t ir šejienieši. Jasa-
^ «alvotājs, kas gatavs l u -
plit darbu un dzīvokli,
niedzoi nezinot, kad
bet tomēr līdz tam
brīvu apsolīto dzī-
1 ^ vietu. Liela daļa
u to dara izpalīdzēšanas
īsfikS tomēr arī cerībā
un pastāvīgāku darba
i n paSu tautiešu skaits
mazs, bet lielākā daļa
umu sagādes ziņā
nevien sa-mm
^a2jņām> bet
Slei'tautiešiem. Vai
nma lūdzējam ir tik
paziņot mums priecīgo
iķm galvojums jau ro-aevar
prasīt, lai mūsu
Hrteji ziņotu par visu
ļallu un sarakstīšanos,
nav panākts ijoteikts re-
^ plaša sarakstīšanās
aav pa spēkam, jo galvo-
IķafitSju skaits sriiedzas
li iadā gadījumā būtu jā-no
enerģijas un laika,
Wa vietu un dzīvokļu
filogas komiteja atgādina
' Piem nopietni pārlasīt
%imus un apsvērt, vai
pateikts viss vajadzīgais
'""'gais. Jautiešu vis-mums
labi pazlsta-
. ^ 1 ^ Kalniņš. ..viņu
zmama un tieši
ŗtahi strādājam, tādēļ
jāraksta. Tur-ir
minēt visu ģime-
KiJ^ ^ a s ' . p i e -
^ ijkstitajs izteic visu
.«^tadpasaka^man ir
2^ sieva un bērni hof
d n S ' * " ' ™ "apie­to
Z}"^^'
•«» lu, bet nepiemin,
itepiļni PriS !
S ' ^ ' ^ i ; Pārvi-aizmirst
pa-
S T'/^*kt (loti
J^okļag^. vajadzīgs
^sme
wjiiillli
no kā-gan
3au agrāk
atgā^
Vēstu.
m
bažāi
daudi
dījās
lalkri
bēgļu
celojui
Zvlec
lasāmi
Daily
neris
klāja
jūdzes
piekraļ
|uši
/alstu
Sie
«ikui
slēpa
jlrāmi
aas ill
to Vi
par
varoņu
ugrui
antijaf
koja li
The Vi
„Kui
bēgļi
uz Hal
ļis mai
vētrā
jas, 48(
vidauf
lifaksasj
valstu
eardz.
mak ir^
līdzētu
Vai
dosies
Amandi
uz šo
deva li
jas lail
8.), kur
bija lai
ņēmis
Amandi
faksu..]
dzis pf
mātei
bēgļu
si
„Kalvi
Sidnejai
sta ievai
ml Ai
tram A'
g. V. lat^
ņai, ka(
„Fair
jienes
maksāji/
vies ti(
kapteinif
avīžnlel
ņemta vi
ļam jāaļ
ostā Frel
varētu
Daily T(
remoniāl
strādniel
veida ap|
du esot
Katrs
žis raksti
•iiiiiiiiiii
KADU
Ameril
cija. atbiļ
jautājumi
visiem 4(
jam biji
valstīs,
13.000 žī(
un konfi
kādā zii
Mekaŗani
tātad 48i
3uši kato]
pārējo k(
pašūt
eksei
8kalt(
+ Dl
pasūti
par
Par
Srzei
DM 81
piešūt
sā Dj
nonpi
Oemt(
nas al
Abon<
».Latv