Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              - \
/ •
L A T V I J A H^dieH, 1949. g. 80. decembrt.
-svaru kara laikā
mm':-:-.'K-A- 4Sy 1942, GADA AIZKAVĒJA BALTIJAS VALSTU
rā amerikāņu pretkomūnis-l^
anii^cija National Com-
JZTIRGOSANU"
w.
f.Vi-"'';!:
i^€e Europe, Ina, sako-
Materiālus par ASV un Bal-
Mstu attieksmēm 10
laiki kppš otrā pasaules kara
ļat izdletojot oficiālos ārlietu
iiļiormācijas biļetenus,
B. i ^ ^ ^ a l s t s v ī r u Kordela
, uņ Džēmsa Berhsa
Kaltptņasi, ,l5ii^^ ziņas
l^iāļus ņp citiem avotiem, ka$.
Udz./fim vēl nekur nebija
ta 4)^vadījumā komentātore
JiĶ/iJgestaine (Augustine) norā-ļļlpŗdllMaa
atšķirību, kāda pa-ļ
i f l ļ ^ B ^ un sešu
l l i t ļ ļ p^ trimdi^
i p pplītlskd sjtuāciļu. Kamēr pē-
Savienotajās valstīs oficiāli
itlvļ tā paga komunistiskā reži-tu)
kūra tie nēguši,
j^aļtlJlui.viaJstis vēl arvie^n
ASV ar saviem veca-em'sūtņiem,
Personīgās
pavedienu; gan pār-sūtņa^
Dr.Bīlmaņa nāve, bet
^|oļ|cyEU^ pārrāvuši legālo kon-
..^^ . l^udāg Jaimā sūtņa
a iec0Ķanā uz pēdējās l i -
liitvljajs valdības izdoto ār-varu
pamata. '
^ 1939. gada Savienoto val-
^ konsekventi pretojusies
:i^ick)mju'9a^^^^^^ mēģinā-patiākt
ASV polītikas maiņu
ialjas valstīm. Sie - veltīgie
umi musu lasītā-
Jau^ pazīstami, tā ka
ņjtv'nozlmes tuvāk pakavē-i;.*#|
t^t;> 1^^ atkārtotās
|ip8tļsw^ par Bal-
Valstu neatkarīt^as atzīšanu.
ņalCommittee for Free E«iope
tā tom$r atrodam arī vienu
« i p i ^ l^ieiišantu detaļu, kas parā-
' "iViJstu diplomātiskās spēles
^ p _ ^ e g «metot kauli-iims^
fi|Bii! mūsu zemju ^^^^^^ .
i i
li
bīgi, tomēr izšķīries padomju prasī­bām
piekrist, lai nenovilcinātu pak­ta
parakstīšanu... Rūzvelts, turpre­tim,
atbalstīja ārlietu ministrijas
viedokli — ka šāda rīcība būtu rei­zē
tuvredzīga un bīstama. Viņš no­sūtīja
vēstījumus Cerčilam un Sta-
Pnam, norādīdams uz šo ASV vie­dokli.
Staļins tomēr atteicās vispār
par šo jautājumu diskutēt, uzsvēr-
'dams, ka tas skar vienīgi. Angliju
"un Padomju savienību. Cerčils bei­dzot
informēja prezidentu, ka angļu
valdība nolēmusi līgumu parakstīt.'*
Sajā Baltijas valstīm tik Kritis­kajā
momentā prezidents Rū};veUs
vispirms informēja Cerčilu, ka ASV
valdība šādu līgumu neatzīs le lie­si,
ne arī netieši. Tomēr, redzēdams
Cerčila pārliecību, ka. AnglijaĪN lī­gums
būtu jāparaksta, prezidents
drīz pēc tam Ierosināja kompromi­su,
proti — ka igauņiem, somiem^
latviešiem un lietuviešiem, kas neē­velētos
palikt padomju okupētajās
zemēs, dotu tiesību Šīs territorijas
atstāt, ņemot līdzi visu, savu mantu.
Samners Vellss šo priekšlikumu pa­ziņoja
britu vēstniekam Halifaksam,
un bdti Savukārt informēja Sar to
PSRS pārstāvjus.
^ Mums laimīgā kārtā tomēr arī šis
kompromisa priekšlikums sastapa
stingru pretestību pašā. ASV ārlietu
ministrijā, it īpaši Kordela Kalla
personā.
Si^ nedaudzie nesenās vēstures
fragmenti lieku reizi rāda, cik tuvu
Baltijas valstis kara laikā bijušas
stāvoklim, kad tās. būtu „iztirgojuši"
arī rietumu sabiedrotie. Diplomātis­kajā
spēlē par mūsu likteņa apzīmo­gošanu
toreiz tomēr uzvarēja valsts-^
vīri ar tālredzīgāko un mums ^lab­vēlīgāko
skatu, (j) \
vas
is ASV ārlietu ministrs
iavos memuāros (I.
.„ runājot par padom-bažu
ierīkošanu Baltijas
gltairt^ piezīmē: „Tā ka
Latvija un Lietuva formāli
liHavat valdības un^ savu ne-
IbUi niēs nejūtām, ka būtu'ne-eiaml
kādi diplomātiski soļi...**
Ļ ļ)ēe^galSgts krievu ieso-
1940. g. tomēr nāca atlietu
a vietnieka Samnera Vellsa
f) pazīstamā deklarācija, kuŗ-ā
alstif nosodīja Pad» savienī-^
d i p t i c ^ solis bija
\f^ta ititeikSanās ratificēt vairākus
• •
ii|®aTOa*?viri8tīm pirms to okupā-ii'tibslēgtos
līgumus.
m
pašā laikā Anglija, atrazda-a^
kiraiidētā stāvoklī' un
atšķelt Padomju savienī-m
ass valstīm» netaupīja pūles,
Iegūtu krievu draudzību. Rosīgi
. Viraderiā, saskaņā > ar valdības
iorādljumiem, darbojās toreizēļais
vēstnieks Maskavā sērs Ste-pi^^
as^ Kripss. Jau pieminētajās Halla
l|ipil|8a I Ipp.) teikts:
^"^"1 {|. agŗl rudeni britu vēstnie-faclomnieks
Nevils Batlers
ar) paziņoja mums Kripsa iz-leroslnājumu
britu valdībai,
lai noskaņotu Padomju sa-iabVēlīgl
sabiedrotajiem un
l i i i tp no Baltijas valstīm,—
iptnns būtu nepieciešams atbrīvot
?^v, ;wH[^ Baltijas valstu kredītus, nodo-wt
io Izmantošanu, protams, Pad.
^ip^fiiiiiibafc lūdzu mūsu politisko
l^a-^-ļlIfcļ^ftuļ^tu padomnieku- Džēmsu
|S JDs^^ (pUnn) norādīt- Batleram, ka
' ""I var rīkoties brīvi pēc savas
itas^^ a^^ uz mums, tad
Ija. aicina
nama iegūšanai
Daugavas Vanagi, kas, Anglijā iz­veidojušies
par lielāko un spēcīgāko
latviešu organizāciju, aicina turienes
tautiešus ziedot nama iegūšanai. Līdz
šim īrēto telpu šaurība kavē īstenot
daudzus nodomus,,, bet pašu mītnē
rastos Iespējas latviešiem satikties'
gan kulturālos un mākslinieciskos,
$an vispārēja rakstura sarīkojumos,
iekārtot svētdienas skolu, juridisko
padomu biroju, lasītavu un bibliotē­ku.
Un namā varētu rast patvērumu
arī darba spējas zaudējušie tautieši.
Iegūtais/nams materiāli atmaksā­sies
no tā kārtējiem ienākumiem, un
' tagadējo telipu īre jau skaitīsies na­ma
peļņas kontā., Trimdai beidzoties,
Daugavas Vanagi namu. atstās Latvi­jas
valsts īpašumā un rīcība.
. Katra tautieša ziedojumu šim; na­cionālajam
m|rķim ieskaitīs Dauga­vas
Vanagu nama fondā un ziedotāja
vārdu ierakstīs nama cēlāju goda
grāmatā. ^Ziņas par ziedojumiem
publicēs Londonas Avīzē.
Kom pooists A. Jērums
— Latviešu biedribas
LATVIETE VISSEKMĪGĀK BEIDZ
ANGĻU MASU SKOLU
Latviešu biedrības Lielbritānijā
kdpsapulce, kas pēc 16 mēnešu starp­laika
notika Londonā, vienbalsīgi
pieņēma valdes im revīzijas komisi­jas
ziņojumu im jaunajā valdē ievē­lēja
K. Valdmani, A. Jērumu, R. Pa­vasaru,
V. Vītiņu, v. Zariņu, māc. R.
Slokenbergu un J . Andrupu. Par
valdes priekšsēdi pēc ilgākām deba­tēm
izraudzīja komponistu Albertu
Jērumu. Revīzijas komisijā no jauna
ievēlēja Taurīti, Reinhardu, R. Bēr­ziņu,
Lūsaru un Kauliņu.
Birminghemā The Woodlands Royal
Cripples slimnīcas ir.āsu skolas au­dzēkņu
apbalvošanā no 30 aspiran-tēm,
kas vislabāk veikušas pārbau­dījumus
un izpildījušas praktiskos
darbus, pirmo godalgu saņēma vie­nīgā
ārzemniece šajā skolā, latviete
Ieva Mežciema, ārsta Mežciema mei­ta.
Balvas pasniedza 92 g. v. šokolā­des
fabrikas īpašniece un slimnīcas
kādreizējā faktiskā uzturētāja D. E.
Kedberija.
25 gadi garīdznieka
un jaunatnes
audzinātajā darbā
Ziemsvētkos uz
25 aizvadītiem ga­diem
garīdznieka
un jaunatnes au­dzinātāja
darbā
atskatījās katoļu
prāvests Pēteris
Bojārs. Jubilārs
dzimis 1901. g. 10.
februārī Bērzga­les
pagastā lauk­saimnieka
ģimenē,
kas devusi daudzus akadēmiski iz­glītotus
darbiniekus. Bojārs studē­jis
Pēterpilī un Viļņā, vēlāk Rīgas
katoļu garīgajā seminārā, ko beidzis
1924. gadā. Tā paša gada 21. dec.
Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē archi-biskaps
A. Springovičs iesvēti Bo-jāru
priestera amatā, un Ziemsvēt­kos
dzimtā Bērzgales pagasta baz­nīcā
jaunais priesteris vada savu
pirmo dievkalpojumu.
Līdztekus garīdznieka darbam
Latgales,:; JSemgsbl^i[.:un. Kurzemes
katoļu., draudzēs P. Bojārs daudz
strādājis sabiedriskfijā, izglītības on
jaunatnes audzināšanas laukā —
gan par pamatskolu un ģimnāziju
skolotāju, gan Ludzas tautas uni­versitātē,
latviešu katoļu jaunatnes
organizācijā, Jaunatnes Sarkanajā
Krustā im aizsargu, organizācijā.
Pēc katoļu garīgā semināra pievie­nošanas
Latvijas universitātei B. ir
viens no pirmajiem, kas iegūst imi-versitātes
katoļu teoloģijas fakultā­tes
teoloģijas maģistra grādu, reizē
studējot arī tautsaimniecības fakul­tātē.
Jubilāra spalvai pieder virk­ne
rakstu latviešu periodiskos izde­vumos.
Vēlam daudz spēka nākotnē, tur­pinot
kalpot Dievam un tēvzemei!
s Zukovs drebina
ar milzu lankiem
AMERIKĀŅI SAUJ KRIEVUS. BET KRIEVI D O M » K A LABSK,
J A VIŅUS PIEKAUJ
Tajos slepenajos aktu vākos, ko
jau pirmajā gadā krievu izlūkošanas
dienests savāca par mani^ bija rind­kopa:
„Garastāvokļains, ass, neap­rēķināms".
Sis raksturojums, ko krie­vu
aģenti bija nodevuši par mani,
krievu* valodā laikam nozīmē gluži
vienkārši „ļoti nepatīkams". Citādi
es. to nevaru saprast, jo 1945. g. es
biju pati laipnība un pacietība. Ja
mans garastāvoklis dienu no dienas
pasliktinājās un cēlākās rakstura
īpašības Izzuda, tad pie tā vainīgi
bija krievi paši.
Arogancei, bezkaunībai un neie­cietībai,
kā arī vienkāršai lielībai ne­bija
gala. Pirmais smagais pārbaudī­jums,
ko amerikāņu paoietība gan­drīz
vairs neizturēja, bija 9. augusts.
Trīs dienas pirms tam amerikāņi no­meta
pirmo atombumbu virs Hirošī-mas,
\m vēl divi dienas vēlāk Pa­domju
savienība pieteics^ Japānai
karu. Mūsu reakcija bija dabīga.
Katrs saprata, ka Japāna ir ne vien
nospiesta ceļos, bet guļ jau uz vē­dera.
Bez tam krievu zābaks pat ne­spēja
aizsniegt šo salu valsti. Tā bija
politiska demonstrācija ar praktisku
mērķi nogrābt saviem sabiedrotajiem
no deguna priekšas tik daudz laupī­juma
Mandžūrijā, cik vien iespējams.
Tanī dienā velns mani dīdīja ie­galvot
savam šefam ģenerālim Par­kam,
ka šis ir īstais brīdis, lai krie­viem
izteiktu atzinību un tos gratu­lētu
kopīgās cīņas sākumam pret
Japānu. Parks piekrita. Arī viņam
bija liels kārdinājums- būt asam ^m
dzēlīgam, bet kad mēs ieradāmies pie
krievu komandiera ģenerāļa Gorba-tova
un redzējām viņa sftiaidīgo, pla­to
krieva seju, mēs kļuvām ļoti mī­līgi
un laipni. Parks pateica dažas
sagatavotas frāzes. Gorbatova atbilde
mums aizsita elpu: „Padomju savie­nība
vienmēr turas pie līgumiem un
dotā vārda," viņš atbildēja. „Kaŗa
pieteikums Japānai nav nekas vai­rāk
kā viens no angļu Un ameri­kāņu
kopīgajiem nolīgumiem. Gluži
dabīgi, ka mēs pildām, ko esam so­lījuši."
Mēs ar Parku saskatījāmies un
iekšķīgi griezām zobus. Mums bija
©a?ātif neskaitāmās veltīgās , koman­dantūras
sēdes un tukšie krievu so­lījumi,
ko viņi, parakstītus vai ne­parakstītu^,
nekad nepildīja.
Tad pienāca Japānas kapitulācija.
' Berlīnē ieradās neaizmirstamais ģe­nerālis
Džordžs Petons. Parks nolē­ma,
ka visiem četriem uzvarētājiem
jārīko liela kopīga parāde. Krievu
virspavēlnieks Vācijā maršals Zu­kovs
domāja tāpat. Viņš arī ierosi­nāja,
lai Berlīnē ierastos ģenerālis
Eizenhauers, feldmaršals Montgome-rijs
un Francijas bruņoto spēku virs­pavēlnieks
ģenerālis Kēnigs. Zukovs
arī domāja, ka vajadzētu teikt kādu
svinīgu runu, un kad neviens no
mums to sagatavot nepieteicās, viņš
paziņoja, ka runāšot pats.
Parāde beidzot, pēc daudziem sī-
Kā jāsagatavo smagās bagāžas mantu saraksti
Daži padomi un norādījumi braucējiem uz ASV
^Wstui inkorporāciju, Un tādēļ neva-
^Iftjām art atbrīvot to kredītus par
PSRS." (Anglija to arī neda-ļlia.
Sed.).
Vācu-kH sākuma un
Ijlplharboras katastrofas Anglij as
f;|]lii^fto nito^ īdens devās uzMas-
. i^iit^ii; Is^ mēģinātu noslēgt paktu ār
> .sabiedroto. «Staļins gribēja,
|af Anļ^ija nekavējoties piekristu
.... _ . ^ atjaunošanai tādā vei-liĶ^
ltiļidas tas bija pirms vācu uz-initeiaa.
Konkrēti Padomju saVie-būtu,
bijis jāietilpina Baltijas
^•«ajišti^un daļa Somijas, Polijas, un ^|
it^tti&iijas... idens pretojās šai pra-
| | | f t p i i - ņ ^ lemes-d^
naV iespējams slēgt
^ u nolīgumu. To nedarīt Ang-if/
esot apsolījusies arī Savienota-vaištīm.-
Staļins beidzot bija ar
I ļ ^ ka; viņa priekšlikumus no-
'U2 Londonu apspriešaiiai angļu
iirietā, un paziņo par tiem ari
Daudzu izceļotāju pieredze rāda,
ka smagās bagāžas kastes katrā zi­ņā
ieteicams apstīpot, bet stīpu gali
pie vāka jāpiestiprina tā, lai muitā
kastes varētu viegli atvērt. Galīgā
nostiprināšana jāizdara pēc muitas
kontroles. Grāmatas ieteicams likt
atsevišķā kastē, uz kuras uzrakstāms
„Books". Uz katras kastes vispār jā­būt
šādiem uzrakstiem: īpašnieka
vārds (pirmais burts) ^un uzvārds,
Eiropas (EC) numurs un adrese ASV.
Par grāmatām jāizgatavo saraksts
3 ekserņplāros, kuŗU'augšējā kreisajā
stūrī jāraksta īpašnieka vārds^m uz-
-ii
mļiļ^ ārlietu ministrija slepenā
l l i i ^ b ŗ a t t d ā prezid. Būzveltam 1942.
^J^^fte: februārī :stinffri iestālās par
S^ i t l k š tninēto Staļina prasību no-
^ i ^ š a n u i pretojoties jebkādām ter-koncesllām
pirms vispā-
||3^ļ?l^lera konferences. Kbtikumii
•l^^āķf'attīstība tomēr „biia gājumi
^ jee^^ižā vlirzieņā; Jau tā paša gada
iaprU! S^ta, ka Cerčils, gan negrib
PROF. T CET,MS CEĻA UZ ASV
Profesors ar kundzi un meitu atvadās no pazi­ņām
Ventorfas transitnometnē
vārds; aiz tā: „Kmigration to USA"
un atr?ci,^ā adrese, bet virsrakstā:
„List of bona fide my personai
books". Grāmatu sarakstā jābūt šā­dām
ailēm: 1) Author, 2) fitle of
the book (oriģinālvalodā), 3) Con-tents
(piem., Fiction, Poetry, Child-ren
book etc), 4) Language, 5) Num-ber.
Pārējās personīgās mantas jā­raksta
uz īpašas blankas, ko izdod
transitnometnē. Tā ka visas mantas
jāsaraksta vienā lappusē, kurā ir ti­kai
4 ailes ar 22 rindām katrā, tad
vienādie priekšmeti jāraksta vien­kopus.
Tādēļ arī viena veida mantas
nav ieteicams likt dažādās kastēs,
jo katras kastes saturs jāuzrāda at­sevišķi
(Box/l, Box 2 utt.).
I Par muitas pārbaudi jāpiebilst, ka
vācu muitas ierēd­ņi
visumā solidi.
Piederības pierā­dījumus
(lēses vai
nometņu apliecī­bas)
prasa tikai
vērtīgākajāmman-tām
(foto im ra­dio
aparāti, divri­teņi,
šujam- un
rakstāmmašīnas,
sudraba trauki,
zeltlietas utt.). Ja
ir vairāki vienas
šķiras objekti, kā
medikamentu
komplekti, tad at­stāj
tikai vienu.
Rokas bagāžā uz
Ventorfas transit-nometni
jāņem
līdz trauki ēdie­niem
un to atnešanai no izdales tel­pām.
Tāpat jāņem līdz 2 segas, kat­ram,
kas vecāks par 6 gadiem, — tās
nepieciešamas tiklab ko segUeSi kā
arī nodošanai pirms tālākbrauciena
uz Gronu. protams, ļoti noderīga
transitnometnē ir katra līdzpaņemtā
vācu marka papildu pārtikas iepir­kšanai.
Nākošais kuģis uz ASV ziemeļu
ostām dosies 26. decembrī. Braucē­jiem
uz dienvidu ostām pagaidām
būs jāpavada vēl ^gāks laiks tran-sitnometnēs.
A. Dr.
TIKAI DP NABADZĪBA
Vācu muitas ierēdnis pārbauda
izceļotāju saiņus
kiem pārpratumiem, notika septem-brī|
platajā Untēr den Linden bul­vārī,
Berlīnes sirdī. Katra nācija pie­dalījās
ar 1000 vīriem un 100 brau­camrīkiem,
nenosakot spēkratu^tipu
vai lielumu. Pasaulē notikušas dau­dzas
un dažādas militāras parādes»
bet šī savā 2±gi^ bija vienreizēja. Ska­tītāji
salasījās no simtiem sabiedroto
karavīru, ksm parādē jāpiedalās ne­bija.
Vācieši toreiz neuzdrošinājās
vēl rādīties yxĶ ielas un no unifor­mām
vairījās. Citādi skate bija ļoti
krāšņa. -
Maršals Zukovs ieradās zilās kā
debess biksēs ar dzeltenām svītiAm.
«Mundieris" bi j spilgti sarkanā krāsā
un zem tā zaļa blūze. Uz viņa krū­tīm
žvadzēja im džinkstēja pilnīga
Padomju savienības medaļu kollek-čija.
Medaļu bija tik daudz, ka viena
no tām, labas zelta paplātes Ilgu­mā,
karājās uz viņa labā gurna. Bla^
kus Zukovam stāvēja ģenerālis Pe­tons,
reprezentēdams pašu Elzen-haueru.
Petons bija amerikāņu s>
mijas vasaras tērpā ar kaujas ķiver^
bet tik spožiem zābakiem, ka ti^
mirdzēja vairāk par Zukova meda­ļām.
Zukovs stāvēja pašā tribīnes
vidū un uzmanīgi vēroja, lai tOj;
Dieva dēļ, neviens no pārējiem sa­biedrotajiem
nepiestātos viņam pll-<
nīgi blakus vai pat gabaliņu priek­šā.
Katrreiz, kad Petons pagrozīja
pēdas, Zukovs paspēra pussoli uz
priekšu, un drīz viņa vēders kāra­jā^
labu gabalu pāri tribīnei So
neaizmirstamo skatu, firotams, pama­nīja
mūsu fotogrāfi.
Kad beidzot pienāca laiks teikt
runu, Zukovs izvilka no kabatas pa- •
pīrii un sāka lasīt, bet viņa gludos
teikumus gandrīz pilnīgi sajauca
kādas apierikāņu aģentūras fotografē
Margareta Burke, ^ kas, plivojoSos
svārkos un nailonos tērptām kājām,
izlaidās plakaniski Zukova priekšā,
lai varētu viņa impozanto vēderu uz­ņemt
no vardes perspektīvas. Spri­ganā
fotografē Zukovu ļoti intere­sēja,
un viņš, uz to šķielēdams, pār­lēca
veselus gabalus no savas rd-pīgi
sagatavotās runas. Parāde pati
bija iespaidīga. Protams, katrs bija
kareivjiem iedresējis visstīvāko soli,
un pogas mirdzēja kā zvaigznes. Vie­nā
ziņā tomēr krievi mūjs pilnīgi sa­trieca.
Mēs bijām izvēlējušies Jarfi-dei
vieglas tanketes, džīpus uri bru­ņotos
auto, bet aiz krleVu kājnie­kiem
pēkšņi Unter den Linden
iegriezās ar neaprakstāmu dunē-šanu
un rīboņu 100 vissihagāko Sta­ļina
tanku. Drupas līgojās, un bira
ķieģeļi. Ģenerālis Petons ar redzamu
uzmanību noraudzījās tērauda mil­zeņos
un tad pagriezās pret kādu
angļu brigadieri, kas viņam stāvēja
blaku$: „Tie tanki ir okē", viņš tei­ca,
„bet neesat uztraukts. Ja Zukovs
sāks šaut, mēs būsim jūsu pusē."
Zukova.tanki Berlīni tikai izdrebi-nāja.
bet nešāva. Toties šāva Zukova
„zaldāti". Angļu un amerikāņu ieroču
brāļu draudzības kausi bija sen jau
iztukšoti un mieles rūgtas. Kā pa­raduši,
krievi katru nakti sarīkoja
īstas invāzijas amerikāņu sektorā un
dzenāja rokā gan ^dzeramo, gan mei­tenes,
ar kurām okupācijas pirmajās
dienās tiem bija tik daudz darīšanu.
Mēs nevarējām izlikties, ka krievus
neredzam. Incidentu liste auga bez­galīgā
garumā. Katrs amerikāņu kāj­nieks
vai militārais policists zināja,
kā krievi izturas. Vienā vienīgā die­nā
kādā slinmīcā amerikāņu sektorā
ieveda ārstēšanai 230 jaunas vācie­tes.
Manas vācu sekretāres mātes
dzīvoklī ielauzās ducis krievu ka­reivju
un nelaimīgā sieviete bija jā­aizved
uz slimnīcu bērnu ratiņos.
Mums šī uzvešanās bija pretīga. No­šauto
krievu skaits amerikāņu sek­torā
sāka augt. Kad gadījumus iz­meklēja,
notikumu gaita bija allaž
viena un tā pati: krievi bija vai nu
laupījuši vai uzbrukuši sievietēm,
kad tos notikuma vietā pārsteidza
MP vai mūsu karavīri. Krievi vērsa
savus ieročus pret amerikāņiem, ufi
tajā pašā sekundē amerikāņi šāva,
Dīvainākais bija tas, ka krievi pil­nīgi
nesaprata, kādēļ amerikāņi uz
viņiem šaujot, rrifr-*-o-Mms sekos)
GATAVI CEĻAM
Smagās bagāžas pi^emšana
Ventorfas/transitedmetnē
30. decembīt
tūkstoši cilvēku ^
Jim skonot P«»es
,A» - Visu Bavm J^^^
S^'^.iiāt dlvēto tieksme^
gļS* & viļņojos» Jura. »
1^ S o rete katoļa bajl^
•-«Jiikas atrljā ceturķsm pinm
•^tem iau bija sapulcējušie
'^fS pīt svētā krēsia/kreļ.
11 Smiu diplomāti, arzem^
l štāvji un Itālijas ansg
5c desmitiem no S M
• f f kapellaV P^^^\
Stdpfs^enāca Pavests..ko Va
S^toitula vārdā apsveica kar
Kte Vetii creator. Pie ov»»
^ f f vārtiem kārdinālis Kahali^^- hKsv. Tēvam zelta veseri. Va^
ļSr^ Jilusumam, pāvests trii
i ^ a u v ē j a un.teica: . A t ^
Sroan taisnības vārtus.*' Un tad
i t visu Rpmas dievnamu m -
Z pijs X t f ar degošu sveci u ļ
Su-rokā iegāja bazilikā. £J
Ssekoia kardināli, archibiskapH
un Vatikāna augstākie ga-»
ZmA Pec īsās lūgšanas pif
ipetroniļlas altāra, skanot sudrabfi
toSm un gavilējot simtiem tuk^sta
Kdlvēku, pāvests Pijs XII ^vetljl^
ievlūdzējus. J
'Ui Svētā gada atklāšanas sviru-la
Hoīriā ieradās Beļģijas karaļi,
ite Elizabete, Itālijas valsts preJ
leōia Einaudi un ministru prēzi-iita
Degasperi kundzes, Īrijas ār-
^^-^ ministrs Mekbraits, ^ Spānijai
ministrs Artajo un Kanāda
i Berets. Pretēji agrākajai.
Kuajām Ziemsvētku vēstljurati
i$stš nolasīja piektdienas vakarā
itejs tēvs aicināja cilvēkus vii
īsta karu cīņai par mieru, talsftī-iiti
cilvēka tiesībām. PāVest^
'"ļā atgriezties baznīcas klipa
,, tos, kas novērsušies no reli-ļ
•lōdfe visas tiācllas Svētā gada
lānm^štēt notiesātos uri atbrī-
1t^a gūstekņus. . ļ
ftinetās Vatikāna aprindas
teiātas, ka Svēta gada laikā
••katru dienu ieradīsies ap
Svētceļnieku. īsi priekš. Ziem-tem'
Itālijā kļuva zināms, ka I
kaut ko gatavo, lai trau-u
svinības. Līdz šim v i -
tomēr izrādījās veltīgas,
,.-taIs streiks sabruka Jau
P« iflazam stundām.
ļfe senām paražām simtiem tūk^
svētceļnieku, kas ierodas Ro-visām
pasaules malām, pār- i
^Hn^ fetai Uelo Romas, baznīcu, to.
Svēta Pāvila baznīcas un J
| l .aoma slieksni uz ceļiem. Vi-]
|y^a.^^^^ tāpat SoS.:
ticīgo priekš viņitoii
I^Hīckšhiējie pāvesti. Sai iS
^^taps ^atpTest.īt^s."' -T āKpaats mkāa n ī
, J T m reķes, trīs Ave
^^un Credo pavesta dvēseles
l l f ^ d a ^ ā , kas solās
kara-un
CSu'^f^^ izglītības
^ ^ • A ^ ^ ^ ^ priekšsfr.
f«*.^,J^acuas uz Romu Svē-mi^^
ja5£""^etku laikā
BelgiSlē n f f^^"Sa ziņa:
?t P & w val-