1949-12-30-01 |
Previous | 1 of 16 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
y decembij. teraiis p n si ;autpmobUi, kur novie*^ Molibtovs, firomiko tm Bul-lieift Stnimā aizbrauca uz biji slēgusi gatik-apkāŗiē} 80 ielaisun ataci» riju, Oticlilo ii^Jūšifiļu va- :t" vienīgi tie, kas spņē« ^ i> atļaujas piedalīties Ķ!- Kiei^. j^ptsew^^^ tu« Staļins. Sajā pieņem-li^ oftova un Bujgaņiaa ^ēittoaetu iira^^^^^ v i - \m, MķļenkoVJāi. ^Ārzemju. ilalipavS un poHtisķls iTaiķlltaiā pārliecinātas, [Jlvrfajlte Kremlī p i r - liuISftH»^ un. Maiidžūri« PaŽI poM^^ domā, Jau pir^kstlts^ sevlSķi otrfi dIenS pēc Maotse-» Ikavi ieradās ari Mongo^ i. republikas delegācija. tt; preses pāi^stavjlem Ķf- 8'republikas ialva, pirmat rodoties, deklarēja, ka starpS pastāv sirsnīga •audiSba". Ķiniešu tauta Padomj u savienībai par ko tā stitedzal ciņu laikā to nealEtnirsīšot. Par paš« alveno, uzdevumu Maotse-ikata ,^,miera Irontea stip» . ;VallngtoiTiā un Parīzē latbas ģalva$ vizītei Pa-ivienM seko ar lielu uz- ,Deudri rletuAiu politiķi tā varētu nozīmēt un kas nākotne. Ne ASV.neLiel-informētas aprindas neka Kremlī tiks parakstīta kas Iezīmēs jaunu laikrne» mju savienības un Ķīnas sor vienas uzvaras,u:?,, otrui ifealdri ^ ^ a ^ ^ C a n g^ J^aōpas gals, daudzi aņierir ltoci#|ti^^^ n^ sevi, ka ir personā varētu ras-? s •ll^ito Tālajok austramos, āk V?ii vēlāk iestāsies par ļ> kpmOnismu". Pašreizējā ^Re^ Maskavā neliecina/ ibas piepildīsim^ np Londonas liecinag aprindas pār-ļs j^r^ pialām koncesijām, ko lEļtems no Madtsetunga^ ^Nenodibinot vēl ciešākas tu'i^ttieksmes un sadarbī-tnS." AP sakā& zinām, ka airediējuši iepludināt Ķīnā pltalus, līdz ar to iegūstot skas monopoltiesības tajā I territorijā, ko apdzīvo ^50 aivētoi.: Vai Sī informācija ^:pati^a^^^^ to, protams, nākotne; Bet jau tagad ir ^^un to sevišķi pasvītroja ar! savli deklarācijā pre-». „abu valstu starpa pastāv diaudziba, un ka ķīnieši leiiiajteirsls to palīdzību, ko n<i |>adomJu savienības". lU politiķi pārliecināti, sļa vizītēs Maotsetungs ar valstsvīriem katrā ziņā vv stāvokli Maņdžūrijā, Jau ļij^ ņiaršalu Čangkaišekua ko !ja 1945. gadā, Maskava švl« larēja, ķa Ķīnai jāsaņem saimnieciski nozīmīgā Maņ-province. Okupācijai laiķi tur bija izbūvējuši daudzģs lābrikas un iesituši iņ-rlžn^ iuatot dabas bagpbas. ndiurijā ienāca sarkanar» ievi demontēja visas noz!^ mašīnas un\ aizsūtīja us •Ysavienību. - , •• • '. u laikrakstu pārstāvji vēri itSju Izmanību VQ1 UZ kād^ tu apstākli» kas noskaidro-tagad, ķīniešiem viesojoties :ā. Pēc ilgāka laika atklātībā' arādījās agrākais ārlietu un ta^adēiais ministru pre« vietnieks Vjačeslavs MolOf is nozīmē, ka visas lldzšingļ» rmficijas par viņa krišanp ba ir nepamatotas. Drīzāk patiesas tās ziņas, kas. vĶ a Molotovam uzdots kārtot ietas un palīdzēt Maotsetun-īnīt uzvaru. Par sarkanās irmo diplomātisko panāku-katāms tas, ka jauno tautas u jau atzinusi nekomuni- ®Urma.: Dienu^ pēc Maotse« eraianās Maskavā Ranguna Peķingal, ka ar Ķīnu nodibinot atti^smes. I ^ I I ^ i6' [1 "f« ir ļ 14* tviju varam teikt: šī leme mfisu #rpat slaim spiediena balti pakā ipamet savas agrākās pla- Iforijas uz dienvidiem un i t o^TO^ ņo Baltijas m meklē jaunu, mai|ķu. tēvzemi Rietu-pie Juras, ko pašUatvieši nosau-fļmr l;ielo,: igauņi par Rietumu, tiaigļtssakši p ^ Austrumu jūpj. inļSrijv ^nču aiziešana no tagade- ' "^iiiļm Baltkrievijas un Liel« II išr pat? svarīg^ais mūsu it|ļ^ notiķuim kas bij sais- Ittipilzlgiem^^ spēka zau» em> jO; ati^ana no. austru-- '11^ rietumiem notika nemitī- .;ctņSs, pie kam izceļoja tikai ak- :el0mentij kas nebaidījās jaunā t;šikt dzīvi no: jauna, l i e la iautieiu samierinājās ar laktu, viņiem, turpmāk nāksies dzīvot pķupētā teirritprijā. Vel 12. , baltu tautu paliekas (gaUndi) »pam]^asķavas apkārtnē un. kā ^ rt&ni cīnāis ar lielkrieviem. tl^lPopā ar. spmugriem (igauņiem, ---ļiem) balti veido jaunu kultūras adu Paltijas austrumu piekrās» ]b« >vii6das,^^^;^ tai civllia^- r^%fi atŠķi^^ kā no slavu, tā ritiiSņu pasaules, tās vienmēr bij īģas m katrā izdevīgā situāci« ,c©ņtas izmantot un pakļaut Sev Š^ļŗot slāvus ho ģermāņiem, nostādīti ļoti grūtā un ū|4 leopolftiskā stāvoklī, kas t l i i i ^ ^ ^ par tiltu :;.ŗietu&iiem un austrumiem^ k^pa; laikā kļūt par barjeru vai vai slavu, ^ * ' m m ierāva pUsoņu kaŗos^ Mka Idejiski atbruņots un. iekšēji A /vēsture li un slavu bruņotai , bijuši veltīgi visi mēģinājumi argāt BaliJu no karotāju '^'^u« Jaa m del , līgumi klu^ē. evērojot ibaltieiu ma^ skaitu. ļoti i^to^ gadījumos, kad ķkŠ- Itisks eliāo^s vai revolucionārs jSr^ums kādu laiku novājina vu un ģermāņu militāroi spēkus, tijai ir Izdevies karot divās fr(m< un padrft no savas zemes k s . Tā, piem-r tas upēm lau:^s uz un uz Bizantiju. bij mazi, un viņu austrumu po^ gala mērķis tirdzMecIba pijp un Melnis jūras apga kāpēc viņu elitārām " Baltijā nebij ilgs mūžs, un tās likvidēja pa^u spēkiem, dtijas ģeopolitiskā situācija ^Hi^ozījās 12. g. 0., kad 1143. g., «pbtnPt pirmo vācu ostu Baltijai krastos — Lfbeku, Vācijai at- 'jļ#fe jōŗas cep uz Krieviju m līdz * to tieksme pārvērst t>rīvo Balti» "Ja* jūru par slēgtu vācu ezera - Sl Mm j'ūŗu*^ T l &a šīs '4 m Baltijas okupaciji bij «piedeiama, lai nodibinātu tiešns I IJlarus ar Krieviju. Šajā laikā mu» ' '"t senŠJem nācās pārliecinātieSp ka iltijas patstāvība vienmēr ir un Wķ^tkar||a no tā, vai Baltijas jūTa fe'iteīvai visiem atklāta, vai ari tl^is eiers, par kuru valda #§a'Uelvalsts. Tā galu galā Ji| jautiji^m^. i r jūras prpblēma,m ,|\ it^rptatitisķi tikpat veca un ;| pļ, k ā . Dardaneļu un i problēma. i gan l|tviesi simt0 g\ pret vācu agresiju, tomēr sis | l nebij un nevarēja būt viņu iikos. Pateicoties grieķu ticībai, Ifsti taut^ a g. s. bij garfgi^sa^ mm divās naidīgās oŗientacioas, i^' Šķīra lilcteņu upe D^jigava: no- ^ 1 uz austrumiem no tās bij le- %M Bizaņtijas bamīp^s kultūras J«|§, bet novadi uz rietumiem le-ti^ gl turējās pie savas pagāniskas fi^t^ti^rības.' Tā .ka pret šīm abam S^ļoģljām katoliskā Roma veda patākaŗus, tad tai nebij grūti mo^ mm visu E. Eiropu cīņai ^ pret | p j u / k o vācu žirsti izUetoja ka ^ t i s t u savai kolonizācijas poUti- ^^.Tā jau 11 g. s. un vienmēr an m Baltija kļuva paŗ kaujas lau» Helās politikas jauta-lem. p d 13; g. s. beigās lUjas okupācija bij apvienotā a dil Ovcmija nelMfottdi* Prfiiijii i«Hli un p i r v ^ valsti par laidgutef^ Mvonijas ^ tfru usu p /iv. uzsauLcum Asi prieKSicara teto pirlsliSM^ f a "āmm m® mm m oferp M i s i ©M« karavīri, vis dienā sveic rainā m Polijā, un jum§ nosūta HH, šu m savas tautas m savas seaies vy ņu pūtajās ^mM Atcarielios: iī iauēla Krājies m zze^mm©B ļ"m rmmM^ia--,«^"v-^^ tedikg vinibas. spert pt™® ff^. ar! ip&u stmbt A4 Eko^ Apvilti Polija im liita^ va bij izaupM par varaiu iirivi|<« sti» kas savus garīgos qAut $aāk m italidu r ^ e m m Ari Kritvlļi bij nokratIJuM m<mgoIu Jilgu m pasludinājusi, ka Maikava ir t r ^ loma, kas turi^nik vadU Blf^^ Staļina skolotājs ^ānis ftietnOfrii ar Cin^hāna metodCm mi»pxiixi šUpm centrālu varu un pie taal Udg pat Daugavid i r mnm iMm divīzijām pārstaigā viiu UvņOJik laupīdams, sli^avodains un itapcfS tīdams. MoriiUM un mtuilri mi. brudi, VIeu oīdtnls kapitiili Jw pte pirmām kaujām, m 1861. & ili^ dodas Polijai iēlaMbā» ku tīļļ^ kopā ar Zviedriju usņmai vi&» ārpolitiskās sidiUbaft-fitvairitKte*! viju no Baltijai JCi|m Pfc » f i ^ Ogām c&;Jim toievu (Aiupa&tt M i imdzfti no Uvonlju, pie kam Km, mm kļūst patitāvfgi ma pM protektoram^ bet VidsmM, L ^ ' galēs un Igaunijai mantojumu U N dala Jaunie A. Eiropai polfttkai teicēji Polija tm Zviedrijā. Ar to Baltijai teopoIItUki kmiti horizontālaii irdeni bij noaproi* tots, un dņa par varu Baltijai M«« pā noUek v^tikllā virdeid m ziemepem uz dienvidiem — proteitantiifeo Zviedriju un katoU* ko Poliju. 17* g. I. lākumi BiMIJf lākai Midemļt pdu kafi, kM diti vim pārtriežiiia Vā<^ im Mf» dzfti st ifioMbK^^ w vm^ CHurti^; tauto a ^ i ^ Ittvtt^^t^ mf^m t b S kā Jait' folijai pioviaei. ' I k i i ^ gan vēl ilgi itatitt quo nemabaftpi Baitus Ja 18. g. i. rt^^ kunš Jaunddigali Kārlla XI! n»4 uzsāktu savu ģeniālo (Hku, to vl4 stūrē ģaue par Ziemeļu kaju, un kas b^dzlt ar tādu pat miUtāniia^ kāvi kā Napoleona un mtlera k»ri gāji^ m llaikavu: aeizbraueaoM eeļf^i sliktās >pgāde§ d(H un niiMN redisltā salā sabruka viii ile trii metumu mēģinājumi aizddt tarbai risko Krieviju no Eiropai robeiām# Kas neizdevās Jānim Bri^imlgmt to veica 1^ mazāk brieimlgaii ieris I, izlaužot logu us Bropa un' l^rceļot Krievijas l o b ^ idipirmi Ifds Elgai, bet vēl& ari Uds Ue^ pāJaL Kā Krievijas province Bal< tija nebij vairs barjera, bet tilti, pft ^ kuru uz Pēteipili marKJa Risumu' dvOlzādiJas tuvākie ^oaieŗi—^te« baltu ģenerāļi, pbnbīieki, mbilfitrii un senatori. Vai kāds brīnumi, ka * I •-i • I I 1 ; i- .i \ ēl reiz nebijis a@ki' Pēterpi! laikiem līdzekļus. Bet vaifMs m . . , nis sūtniecībā visi uzskatīja boļievitos biedrotiem un votB boļševllcu gāšanā S; kdtvu pretboļ visiem iiem gvitru vācu ārlietu gamīgais Hince, kas atsauca sūtni so Mas tu Brestas līguma 27. pildinājurau, ar ķo i-
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491230 |
Description
Title | 1949-12-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
y
decembij.
teraiis p n si
;autpmobUi, kur novie*^
Molibtovs, firomiko tm Bul-lieift
Stnimā aizbrauca uz
biji slēgusi gatik-apkāŗiē}
80 ielaisun ataci»
riju, Oticlilo ii^Jūšifiļu va-
:t" vienīgi tie, kas spņē«
^ i> atļaujas piedalīties Ķ!-
Kiei^. j^ptsew^^^ tu«
Staļins. Sajā pieņem-li^
oftova un Bujgaņiaa
^ēittoaetu iira^^^^^ v i -
\m, MķļenkoVJāi. ^Ārzemju.
ilalipavS un poHtisķls
iTaiķlltaiā pārliecinātas,
[Jlvrfajlte Kremlī p i r -
liuISftH»^ un. Maiidžūri«
PaŽI poM^^ domā,
Jau pir^kstlts^ sevlSķi
otrfi dIenS pēc Maotse-»
Ikavi ieradās ari Mongo^
i. republikas delegācija.
tt; preses pāi^stavjlem Ķf-
8'republikas ialva, pirmat
rodoties, deklarēja, ka
starpS pastāv sirsnīga
•audiSba". Ķiniešu tauta
Padomj u savienībai par
ko tā stitedzal ciņu laikā
to nealEtnirsīšot. Par paš«
alveno, uzdevumu Maotse-ikata
,^,miera Irontea stip»
. ;VallngtoiTiā un Parīzē
latbas ģalva$ vizītei Pa-ivienM
seko ar lielu uz-
,Deudri rletuAiu politiķi
tā varētu nozīmēt un kas
nākotne. Ne ASV.neLiel-informētas
aprindas neka
Kremlī tiks parakstīta
kas Iezīmēs jaunu laikrne»
mju savienības un Ķīnas
sor
vienas uzvaras,u:?,, otrui
ifealdri ^ ^ a ^ ^ C a n g^
J^aōpas gals, daudzi aņierir
ltoci#|ti^^^ n^ sevi, ka
ir personā varētu ras-?
s •ll^ito Tālajok austramos,
āk V?ii vēlāk iestāsies par
ļ> kpmOnismu". Pašreizējā
^Re^ Maskavā neliecina/
ibas piepildīsim^
np Londonas liecinag
aprindas pār-ļs
j^r^ pialām koncesijām, ko
lEļtems no Madtsetunga^
^Nenodibinot vēl ciešākas
tu'i^ttieksmes un sadarbī-tnS."
AP sakā& zinām, ka
airediējuši iepludināt Ķīnā
pltalus, līdz ar to iegūstot
skas monopoltiesības tajā
I territorijā, ko apdzīvo ^50
aivētoi.: Vai Sī informācija
^:pati^a^^^^ to, protams,
nākotne; Bet jau tagad ir
^^un to sevišķi pasvītroja ar!
savli deklarācijā pre-».
„abu valstu starpa pastāv
diaudziba, un ka ķīnieši
leiiiajteirsls to palīdzību, ko
nadomJu savienības".
lU politiķi pārliecināti,
sļa vizītēs Maotsetungs ar
valstsvīriem katrā ziņā
vv stāvokli Maņdžūrijā, Jau
ļij^ ņiaršalu Čangkaišekua ko
!ja 1945. gadā, Maskava švl«
larēja, ķa Ķīnai jāsaņem
saimnieciski nozīmīgā Maņ-province.
Okupācijai laiķi
tur bija izbūvējuši daudzģs
lābrikas un iesituši iņ-rlžn^
iuatot dabas bagpbas.
ndiurijā ienāca sarkanar»
ievi demontēja visas noz!^
mašīnas un\ aizsūtīja us
•Ysavienību. - , •• • '.
u laikrakstu pārstāvji vēri
itSju Izmanību VQ1 UZ kād^
tu apstākli» kas noskaidro-tagad,
ķīniešiem viesojoties
:ā. Pēc ilgāka laika atklātībā'
arādījās agrākais ārlietu
un ta^adēiais ministru pre«
vietnieks Vjačeslavs MolOf
is nozīmē, ka visas lldzšingļ»
rmficijas par viņa krišanp
ba ir nepamatotas. Drīzāk
patiesas tās ziņas, kas. vĶ
a Molotovam uzdots kārtot
ietas un palīdzēt Maotsetun-īnīt
uzvaru. Par sarkanās
irmo diplomātisko panāku-katāms
tas, ka jauno tautas
u jau atzinusi nekomuni-
®Urma.: Dienu^ pēc Maotse«
eraianās Maskavā Ranguna
Peķingal, ka
ar Ķīnu nodibinot
atti^smes.
I ^
I
I
^
i6'
[1 "f«
ir ļ
14*
tviju varam teikt: šī leme
mfisu #rpat
slaim spiediena balti pakā
ipamet savas agrākās pla-
Iforijas uz dienvidiem un
i t o^TO^ ņo Baltijas m meklē
jaunu, mai|ķu. tēvzemi Rietu-pie
Juras, ko pašUatvieši nosau-fļmr
l;ielo,: igauņi par Rietumu,
tiaigļtssakši p ^ Austrumu jūpj.
inļSrijv ^nču aiziešana no tagade-
' "^iiiļm Baltkrievijas un Liel«
II išr pat? svarīg^ais mūsu
it|ļ^ notiķuim kas bij sais-
Ittipilzlgiem^^ spēka zau»
em> jO; ati^ana no. austru--
'11^ rietumiem notika nemitī-
.;ctņSs, pie kam izceļoja tikai ak-
:el0mentij kas nebaidījās jaunā
t;šikt dzīvi no: jauna, l i e la
iautieiu samierinājās ar laktu,
viņiem, turpmāk nāksies dzīvot
pķupētā teirritprijā. Vel 12.
, baltu tautu paliekas (gaUndi)
»pam]^asķavas apkārtnē un. kā
^ rt&ni cīnāis ar lielkrieviem.
tl^lPopā ar. spmugriem (igauņiem,
---ļiem) balti veido jaunu kultūras
adu Paltijas austrumu piekrās»
]b« >vii6das,^^^;^ tai civllia^-
r^%fi atŠķi^^ kā no slavu, tā
ritiiSņu pasaules, tās vienmēr bij
īģas m katrā izdevīgā situāci«
,c©ņtas izmantot un pakļaut Sev
Š^ļŗot slāvus ho ģermāņiem,
nostādīti ļoti grūtā un
ū|4 leopolftiskā stāvoklī, kas
t l i i i ^ ^ ^ par tiltu
:;.ŗietu&iiem un austrumiem^
k^pa; laikā kļūt par barjeru vai
vai slavu, ^ * '
m
m ierāva pUsoņu kaŗos^ Mka
Idejiski atbruņots un. iekšēji
A
/vēsture
li un slavu bruņotai
, bijuši veltīgi visi mēģinājumi
argāt BaliJu no karotāju '^'^u«
Jaa m
del
, līgumi klu^ē.
evērojot ibaltieiu ma^ skaitu.
ļoti i^to^ gadījumos, kad ķkŠ-
Itisks eliāo^s vai revolucionārs
jSr^ums kādu laiku novājina
vu un ģermāņu militāroi spēkus,
tijai ir Izdevies karot divās fr(m<
un padrft no savas zemes
k s . Tā, piem-r tas
upēm lau:^s uz un
uz Bizantiju.
bij mazi, un viņu austrumu po^
gala mērķis tirdzMecIba
pijp un Melnis jūras apga
kāpēc viņu elitārām "
Baltijā nebij ilgs mūžs, un
tās likvidēja pa^u spēkiem,
dtijas ģeopolitiskā situācija
^Hi^ozījās 12. g. 0., kad 1143. g.,
«pbtnPt pirmo vācu ostu Baltijai
krastos — Lfbeku, Vācijai at-
'jļ#fe jōŗas cep uz Krieviju m līdz
* to tieksme pārvērst t>rīvo Balti»
"Ja* jūru par slēgtu vācu ezera -
Sl Mm j'ūŗu*^ T l &a šīs
'4
m Baltijas okupaciji bij
«piedeiama, lai nodibinātu tiešns
I IJlarus ar Krieviju. Šajā laikā mu»
' '"t senŠJem nācās pārliecinātieSp ka
iltijas patstāvība vienmēr ir un
Wķ^tkar||a no tā, vai Baltijas jūTa
fe'iteīvai visiem atklāta, vai ari
tl^is eiers, par kuru valda
#§a'Uelvalsts. Tā galu galā
Ji| jautiji^m^. i r jūras prpblēma,m
,|\ it^rptatitisķi tikpat veca un
;| pļ, k ā . Dardaneļu un
i problēma.
i gan l|tviesi simt0 g\
pret vācu agresiju, tomēr sis
| l nebij un nevarēja būt viņu
iikos. Pateicoties grieķu ticībai,
Ifsti taut^ a g. s. bij garfgi^sa^
mm divās naidīgās oŗientacioas,
i^' Šķīra lilcteņu upe D^jigava: no-
^ 1 uz austrumiem no tās bij le-
%M Bizaņtijas bamīp^s kultūras
J«|§, bet novadi uz rietumiem le-ti^
gl turējās pie savas pagāniskas
fi^t^ti^rības.' Tā .ka pret šīm abam
S^ļoģljām katoliskā Roma veda
patākaŗus, tad tai nebij grūti mo^
mm visu E. Eiropu cīņai ^ pret
| p j u / k o vācu žirsti izUetoja ka
^ t i s t u savai kolonizācijas poUti-
^^.Tā jau 11 g. s. un vienmēr an
m Baltija kļuva paŗ kaujas lau»
Helās politikas jauta-lem.
p d 13; g. s. beigās
lUjas okupācija bij
apvienotā
a dil Ovcmija nelMfottdi*
Prfiiijii i«Hli un p i r v ^
valsti par laidgutef^
Mvonijas ^ tfru
usu p /iv. uzsauLcum Asi prieKSicara
teto pirlsliSM^ f a "āmm m® mm m
oferp M i s i ©M«
karavīri, vis
dienā sveic
rainā m Polijā, un
jum§ nosūta HH,
šu
m savas tautas m savas seaies vy
ņu pūtajās ^mM Atcarielios: iī
iauēla Krājies m zze^mm©B ļ"m rmmM^ia--,«^"v-^^
tedikg vinibas. spert pt™® ff^.
ar! ip&u stmbt A4
Eko^ Apvilti Polija im liita^
va bij izaupM par varaiu iirivi|<«
sti» kas savus garīgos qAut $aāk
m italidu r ^ e m m Ari Kritvlļi
bij nokratIJuM m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-30-01