1949-12-30-05 |
Previous | 5 of 16 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1940. g. to. decembiT. A . mOcmOKS PATEICAS mUASmS NAV K U L - imiDBAS. ku£f< Spgad mežrūpnie-direktoru vietnieku I» 0 I I t i i kā 1 a m darbanu Ir Eeriembļovs, kas ar !jtt orgioiizē sarkanos $ avizļ^ un goda dē-udnlstra A. Kukai-jpar naudas Jrefotmu un lāmt Lalvt]ai iedzi- S^l^sUsM v a i r ^ nekā „ Jf 1ix»ttditorelM^ IzrtrU^ cukuru 2 rebes, vilnas par 12<^/s, kol^tlnas au-ādas aiiavuft 61Vs, K a c l b a t (7) viOŗāk «riiM* Pedējoi 2 ^ o s at* , Ifte^snia^as uzņēmumi ^ l ^ m t ā d ī t a s pirmās un ledus skapjL p^||^ ne-pmlbaa un nav tirdzniecību. pat kā» nlt ktvidili bet re- ;f9 aptur .tin^^^^^^ It kā teicis, Tf« lem esot l i d m a SN ylņi divas reizes dienā sa-jgaldltnā laika ^ l u m u i. pagasti darba ļaudis ka ielpvas 1 skolas SskU. strādājusi k o p ! - kairļ^ipelu un cukurbleiu ,&ģii&§ vltur nodibinātas psitejat Staļina dzlmSa- , „ svlnēSanai. 11. skolas \i lidite Cikuie; saka: mans ^mā^u prlekSmets |r krie-ladagusles socifilistidcāisa- 1 ^ godu Staļina 70 ga-iVenjtspiO 8^ stundās izkŗaii- M o m Oaugsivplls apriņķi (ttl dilvi un darbiem stāsta (tatort, V ^ t s p l l i apr. — 200. I}.'Z^miiānu stacijas pār- * w autodidakts — pagata-ļlMO* Sliļbia bareljefu» ^nodots Siguldas mSiļfe- ^iSsas aprii;^a kolhozos par i^m audzS 75o/o sugas 16- )lķloras instltata darbinieki Bt^lnu vitus -pieejamos ^ i d nodibtUātt :slē«le-i t i ^ Agrāk - l a - vtri^lr sievietes tagad ŗimā art šle-kolhožā priekļSsāde iģer$i grimatvede Elza ^Jftāikasta orgaiil-iAlme Miķelsbnt, pagasta ^ 'SdoŗļStāre^ V^^ Bāze, tenās avīze saucās Darba lagad tai^^^^^^^^ p e,m § r o - io|a\;^tns Kolhoza balss, rattāk heU 04Vo no v visām liku faimniecibām ap- ^|tie)lb6z(M^^ Cīņās redakcija lu i saņem aižkustinolas zenmiekl pateicas dibbiāisnu; P i ^ , 6»i Spartaks biedrs _ . . _ > k r raksta, kā no i(d| s i ^ ^ Izstrādā- Iditoas un avansā sal t kff labības un 288 rubļus paSām savā saimniecībā )t paUds pāri tikai 100 kg Arv* KalnlņS stāsta: FSES strādā pie 300 probīā- BurSuju Latvijā ar zinātni Īli tlkāJ atsevišķi dlv8W^ d 400. Ari kolhoznieki dzl-t O r f i lL Zinātnieki par , am Izdevusi Jurnāla •inātņu akadēmijas vēstis s numuru*. bet akadēmijas sapulci Pelve lasījis refe- |toa loma padomju zinātnes akadēmiķis todr. Upitls tēls padomju Latvijas 11- >Iiņ| pie mikrofona māca ļMferadelll Mūs vada Stall- Paskaidrojumus sniedz J^t dzied tikai k r i e - Skultes baletu Iestudēs baletmeistars Canga, kas iskavas teātra Institūtā MM balets būs diplomdarbs, ^baleta brigāde ap- Juiržetnes: rajonus. u s Piektdien, 1949. g, SO. dfecembrT. TĒVZEME L A T V I J A 1 > Karola Dale GĀIIENS No saules nākam, Uz sauli ejam \ Ar gaitu žiglu Caur laika miglu. HPie soļa solis Pa krāšņu leju, Vai palikt teju? r Kā ābols serdi V Te ieslēdz sapņi, Kā gredzens apņem. Bet saule, saule, Ta Jāredz^ dzidra - Ka avots dzidra. RauS tur tā spulgo ' Caur meža ēnu Ar gaismu rēnu . Te i t kā modra^ \ Te it kā miegā Rit gaitā liegā, t Ņo saules nākam, Uz sauli ejam Ar gaitu žiglu Caur laika miglu. ^-j^ jy> Sanders prof. E. Blesem iencinu kungam prof. E. Blesem par '"*Til maniem krustāmvārdu laboju- I af to Ueta top vairāk populāra llllijis uzdevums sniegt vēl par to pa- "TOjuinus. Tikai žēl» ka autora no-aenoteiķta, tā ka nevar zināt, vai raksts tautisko krustāmvārdu ieve-grUj veicināt vai aizkavēt. manis uzrādītos nederīgos jau-krustāmvārdus autors gan arī atzīst štiiietaniiem, bet dažus nederīgos 1^ jMžštāv. jPiem., Lauma, kajs nozī-līganu, tā^ēl, ka tas esot dzejisks i it kā ar to tā vairs nebūtu ļauna lin derētu par krustāmvārdu. lv Pārslu niecīgu drupdti^u baltu-un tādē}j ka tas lietots par sim- ^H^niegu gan var ņemt par baltu- 0xoii het lie par cilvēka simbolu tā u, ko vējš aizputina. Kristus Ika pacēlis pāri pār puķēm un put- ^Y^o$ drīzāk varētu lietot par sim-m. Aizstāv arī Melāniju (melīgo), ka tas starptautisks vārds. Tāpat kas esot bijusi cienījama die- Tas nu pardaudz nejauki. Tā ne-datlt. Ja senie grieķi un romieši as v6i<^āSanu cienījuši un izdot fatKipi# tādļ|r:Cliaļinām|[|. elķ^ief f,,|nēs. ,to I flal liekam J^f uVāfdU savos kalendāros, līdz Ifcdfttnt godīglent latvju bērniemJ |ain nevajag darīt: aizstāvēt nederī-paV ivci>ieklājīgns vārdus un preto- ^tinti tautisku vārdu piejemšanai. l i aizstāv arī Olitu, kas tāpat ne- % mj^zs, apaļš akmentiņš, līdzīgi un nav Mētājams cilvēka vārdā. I meklē vēl to atvasināt no kāda _ t š a vārda, it kā ar to tas tiktu la- '^l&s un derīgāks. Nepareizi atsaucas Ifliiienajām indoeiropiešu tautām, kas " " ^ k u s saukušas zvēru vārdos. I^ai mēs ^^"^toām ne pēc savu senču, bet pēc I sveštautu priekšzīmes! I^^reizā vārda Margira pamatnozīme, •1 ,£^ī;;j,aeesot skaidra. Kas tad nezin pa- ^WV5rdu dzīties-girtles, ar nozīmi sla- M % pn mare-jilra; tātad skaidri sa-iP? a>J» ka Margirs nozīmē jiirslavens. yēS^&?^ rakstīts par vārdu Viestart» «Mstāvēta aplamā forma Viesturs, pgg>8ķaii It ^kā viesu turētājs hotelī, f * p gpstomysl. Esmu yOardu Jau senāk noskaidrojis. Sen-etimoloģiskā saskaņā ar lat. nozīmēja ciema t i. apkaimes "fMv<lt5jU5. Blakus vārds tars. Jeb ĻBS. 3Ķi)zīmē padomu dot. Tā tad ļj^Jļ^^ Jeb Viestars Ir ciema padom- ^'!k.l^ Nameisis nevar bū^ no pamat- ^ Jlg, Ņ^eitis, Jo tad chronikā būtu ļļ«tetfts Nameite. -r4?|^?^^®.^*i autors aizstāv vārda formu ]5ip,-Mr4^^ uc, kas nekādā ziņā nav ^^i;MŅza«a, Jo tā ir gramatikas kļūda. P f f i K N S s uz Aspaziju un ielikumu ..rJJSpkā^te^ neko nepaHdz; jo kļūda pa- ^ : k l p d a . Iekams to pārlabo. Arī me- .<^?*na pēc analoģijām ir veltīga, jo tās tSM» No pamatvārda mīlēt nevar da- :jjgf^rmu mīla, bet tikai mīle, tāpat kā ļ W valodā. Analoģija ar prieca nesa- Jo Prieca ir no pamatvārda prie- ^ SSS ?®vis priecēties. Bet mums nav ;i£*^Wrdu mīlat; mirdzat, redzat, zīlāt ISa* >^«t mīlēt, mirdzēt, redzēt, dzirdēt, No skanēt arī nav atvasināta "^^kana, bet skaņa, tāpat arī var teikt ^^^^ ne subst. mīla, etc. Vārds •^^ffVa l^feam arī agrāk bijis slave tāpēc, ^yļ|wn leišu valodā ir galotne — e; ga- * ieviesusies krievu ietekmē. v J ^ ^ vārdam mīlai pieliekot S^aku nozīmi nekas nav labots, jo 5»2^^ vārda forma atstāta. Grieķu tgapes cēlā, garīgā, reliģiski-r "<*zīme erotiskai mīlai ari nekādi Un J^ādēļ nevar kļūdu iz-nerakstot mīla, bet mīle, tāpat ka ?5»S^"^ 2īma, bet zune, dzirda, bet V S'l^» zīla bet zīle. Kas te vainīgs? ne negribēšana. Ka te nav nekā- : ļ j » «rōttbas, to redzam no šāda piemē-sen atpakaļ Ierosināju pārlabot ver-fSS^^ Jotni — ierēt par — ēt: proponie- - W ^'^^^nierēt etc, par proponēt, abonēt '"^^M iru tas tika viegli pieņemts un ;^fa/a tautā. Lf^vādi ka autors protestē pret Jau-jJJJn^ Mtuanismiem Ģerdaugs, Ģervils, . *n Ģirts, it kā tur būtii atrodams kāds J«nikstlnāts G priekš e un protams Wjpriekš l. Bet tāds nemīkstināts nemaz neatrodas, bet tāds pats kā gflsu niem., ģērbt, :f.'9te, ļž'ledrs, >Imls etc. Tāpēc šis nro-ļ^ ests Pilnīgi atkrīt Jokošana nar Ģirtu F^^'^^^nu) un ģirtu*— piedzērušu, ir ne- Jo kas latvju valodu prot, tas zi- ^AM iabi nošķirt vienkāršo - r - no 1* VS? ?arāk skanošā rr, piem.. kad runa iffl^ niirti (augu), neviens nedomā mirt. ift^+anat nnSkir divpiādus 1—: malda no ^f^rS:-'^"^^ Un lauks, loks un loks, mest *nest, vest un vēsts, medīt un mē^^t j^y^ LatviAtfs tur nedomā ne na»- kā- S2 ^oclācijām, sērkociņu aizdedzinot ^ns nedomā par sērām. (Turpin 6. Ipp.) / "I J . Baltiņa uzņēmums Doc. Jānis SiliņS Trimdas gaitām Vācijā sairstot, skaidrāki un asāki sākam apzināt u-ukumus un ēnas puses mūsu sadzīvē un gara dzīvē. īpatņa dvēse-liskā un sabiedriskā drumstalošanās, pagurums un apnikums kultūras ro-sība, jā — pat apātisks trulums pret dzīves dziļākām un būtiskām problēmām, nejēdzīga un sīkumaina savstarpējā apkarošanās, savtīgas un maziskas denunciācijas, — viss tas rāda sairuma ainu. Mūsu garīgā turiguma un neturī-guma, mūsu iekšējo reģistru kritiska pārbaude — kā tas notiek pašlaik arī presē — i r nepieciešama un vietā. Ir tiesa, gara dzīvē jau nu nevaram kā kādā mucā ieskatīdamies, pateikt: — tukša gan, vai atkal, ka tukšuma nav. Lietas še ir daudz delikātākas un sarežģītākas. Pie tam neaizmirsīsim, ka trimdas .laikā ir sargātas un koptas neapšaubāmas vērtības: mūsu baznīcas, mūsu latviskās skolas un izglītības iestādes, mūsu jaunatnes organizācijas, mūsu rakstniecības un dažādo mākslu nozarojumu, kā arī zinātnes veikumi. Jāņem vērā, ka daža laba trūkuma un netikuma sakne stiepjas cauri trimdas laikam mūsu pagātnē. Si pati pagātne savukārt devusi mums brīnišķu garīgu mantojumu — tautas mūžā uzkrāto pieredzi un tradīcijas. To nesdami sev! no tā dzīvojam un elpojam. Tiesa, šajos samērā neilgajos trimdas gados jau netrūkst ģimeņu, kuļru bērni jau tagad ir mazi vācieši, mazi zviedri vai flāmi un tml. Tālab — mūsu iekšējās pretestībai un garīgās integritātes saglabāšana i r viens no būtiskākiem uzdevumiem emigrācijas apstākļos. Luk, kālab, vērojot kultūras dzīves panikšana mūsu nometnēs, neatvairāmi uzmācas smagas pārdomas. Vai esam jau iekšēji iztukšojušies, ieslīdējuši garīgā seklumā? Jeb šis paguruma vilnis, mūsu līdzšinējai nometņu dzīvei Vācijā irstot un pārkārtojoties, nav pārejoša parādība? Kādi ir šādas parādības cēloņi? Ir izteiktas domas, ka pašreizējai situācijai sakars ar kādu, tā sakot, organisku trūkumu mūsu kultūras dzīvē, proti: dziļuma dimensijas trūkumu. Un šīs parādības cēloni mēģināts saskatīt intelektuālā vainā: abstraktās domāšanas nega-tavībā. Atzīsim, ka ar to atsegta vāja un vārīga vieta mūsu kultūras darbinieku teorētiskās un praktiskās domāšanas spējās. Varam apbrmot prāta nobriediuau plašāku un vispārēju jēdzienisku sakarību veidošanā. Varam censties izkopt skaidru un asu loģisku prātu, kas prot pacelties domu vispārinājumu augstienēs ar īstu virtuozitāti. Vai ar to vien jau būtu sasniegts bagāts un pilnestigs garīgums un mēs pasargāti no garīga tukšuma? Spoža jēdzieniskās domāšanas technika un abstrakcijas spējas pašas par sevi, lai tās būtu cik vērtīgas būdamas, mūs neglābs no sabrukuma. Ari vissmalkākās domu dzirnavas var rūkt un griezties bezcerīgā tukšumā. Cik bieži tas notiek mūsu chaotiskajā un baismīgā laikmetā! Un cilvēks ar vientiesīgāku un mazāk izkoptu domāšanas techniku var savā garīgumā būt i r dziļāks, ir sakarīgāks nekā jēdzienu virtuozs ar savu formālo gatavību. Radošā doma, kurā dzimst jaunas im patstāvīgas idejas, barojas no dzīvā pasaules skatījuma, intuitīvās veselumu tveršanas. Bet pasauli skata, i z teicot un tulkojot veidos, ari reliģiskais un mākslinieciskais cilvēks; to dara saimniekotājs un politiķis. Tie ir citi ceļi nekā zinātnes abstrakcijas, kas tāpa* var gan vest uz garīgu pilnestību, gan atkal nonākt neomulīgā tukšumā... Kultūras dzīves daudzveidībā ir sīkas takas un lielie ceļi; tukšumā tie ved tad, ja tie zaudē savu jēgu. Spēks, kas mums veļ: skatus jēgai un mudina jēgu meklēt, i r mūsu t i kumiskais spars un dzīvā ticība, mūsu ētoss. Etosa pagurums un īsta ētosa trūkums ved seklumā un tukšumā; ētosa spars dod dzīvei skaņu im pilnestību, dara dzīvi gaišu un noturīgu. Tas ir metafiziskais kodols atsevišķā cilvēkā un tautu kopās. Mūsu ētoss ir iedragāts, un tālab arī mūsu dzīve slīd lejup. Vārdi un saukļi, skaņas Un simboli, Latvijas un latvieša goda un svētuma paudēji, — tie vairs tad nesaviļņo patiesi mūsu sirdis, bet ir tikai kā ārišķīgi mūsu gaitām un domām piekabināti vizuļi. Un tā mēs nereti kļūstam nenoturīgi un rupji, īstas jūtas un īstu ētosu meklēdami ar skaļumu un sentimentalitāti, sava mazvērtl-guma un arī dažkārt izmisuma izjūtu meklēdami kompensēt ar dižošanos. Vai tomēr nav labāk, ja citi mūs pēc nopelniem slavina, nekā slavinām paši sevi? Taču ari grūtībās nesamulslsim: ieklausīsimies vērīgi mūsu tautas iekšējā kodola — mūsu ētosa balsī. Tad katrs no mimis bez liekiem, gariem vārdiem zinās un sapratīs, kas viņam darāms. Elg» Kore Sakuna Veļu mēnesis bija beidzies, sve-ces veļu mielasta galdos izdegušas, pazemes vārti aizcirtušies. NakUs skuma bez zvaigžņu, debesis liecās mēmas pār gurdo zemi un cilvēku. Stingu sirdi un stingu skatu tas nīka savā kaktā, piekusis laika vienaldzības, kas. pasaules notikšanu nevērodams, rāmi lāsoja mūžībā. Muša uz kakla darba vērsim citkārt lepni bija pavēstījusi: ,.Mēs arāml" Sīkāks par mušu ir cilvēks uz dzīves grodgā kakla, un šis cilvēks esmu es pats. „Aha!" kāds iekrekSķas man aizmugurē, un atskatījies es ieraugu mazmazu vīriņu šūpojamies zaļajā DP dvielī pie sienas. „Nemānies, nieciņ," es saku, „So-laik rūķu vairs nav. Kad es vēl biju bērns, Latvijas, upju krastos mita labie rūķīši; savās alās tie glabāja brīnuma lietas, ar ko apveltīt svētkos visus, kam bija vēlēšanās. Varbūt tu esi zemes virsū aizkavējies velis? Jeb tu esi mana neizdomāta vēlēšanās?" «Nelga!" rūķītis pakrata savu mazo dūri, „TOēs, rūķi, esam mūžīgi, un ari mūsu tikums i r mūžīgs. Mēs neesam kā Jūs, cilvēki. Vai tev ir kāda vēlēšanās?" „Ak," es trūkstos kājās, ..vēlēša-nās man ir neskaitāmas un vēl viena!" „Rau*, rau*," vīriņš paceļ savu nesamērīgi garo pirkstu un paberž kailo zodu. Jo viņš ir laikmetīgs rūķis bez bārdas. „nāc man līdz!" Tumsa sašķeļas, zelta dzirkstis nobirst pār mani, un ads apmulst gaismas, kurā mani ienesis neziņā* mais spēks. „Zilā zeme, tā Jau ir Skalbes zilā zeme," es gribu iesaukties, bet mute aizmirst izrunāt vārdus! Gaišu ūdeņu malās patiešām zied zelta koki un — „ un visas vēlēšanās piepildās," turpina rūķītis, ko nule tikai pamanu sēžam uz savas delnas. Maigā zilgmē peld ēnas; es pazīstu tās, tie ir veļos aizgājušie māte, brālis un draugs, ko domāju vēl tēmēs tekās staigālām; un vēl kāda dvēsele, kas dzīvības laikā šķita vistuvākā sirdij. Kā smaidi atvizēja šie gājēji, pagaisa kā laimes nopūtas, un iniera saldums noUja pār mani; es šķitu lidojam pretī, dvēseles klusumam, kura es alku Jau sen. Bet tad nāca citi. Ari tie bija mani brāļi un māsas, bet viņu gaitā bija nelaimes smagums, viņu plecus novilka nastas, viņu kājas grima purvāja dūkstis, un ledains vējš kulstīja aso purva grīsli ap to skrandu klātiem gurniem. ,,Vai man," es dvesu sāpēs un žēlumā, ^vai man« brāļi un māsas vergu gaitās." „Kāpēc tu drebi?" rūķītis pieskārās manam vaigam un pavērsa manu skatu sānis. Tur es redzu ļaudis ceļam torni. Skaistam tam Jākļūst no baltā lā-iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiifiiiiiiiiiiiiiiti ^Ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek" Zviedrijā A. Krodera redakcijā 1950. g. sāks iznākt informācijas i z devums angļu valodā: Informiation on conditions behind, the iron cur-tain. Tas sniegs informāciju par apstākļiem viņpus dzelzs priekškara patiesības un mūsu atbrīvošanas cīņas interešu apgaismojumā. Pasaule arvien vēl vāji informēta par komunismu, bet tie, kas ir informēti, nevar un nespēj vēl i z šķirties par nepieciešamo, cīņu komunisma briesmu novēršanai un komunisma žņaugos esošo 160 miljonu eiropiešu, kā ari 180 miljonu pašu krievu tautas atbrīvošanai. Apspiesto tautu cīņā par savu zemju atbrīvošanu latviešu emigrantu saimei jābūt savas brīvības cīnītājas tautas tradīciju cienīgai, jābūt atbrīvotāju pulku pirmajās rindās. Šobrīd vissvarigākais darbs ir pareiza un plaša informācija no mūsu cīņas viedokļa. Ik dienas aug pieprasījumi pēc propagandas materiāliem, kas paustu par komunisma briesmu darbiem visai brīvai pasaulei. Tie nāk gan no mūsu tautiešiem aizjūras zemēs, gan no šo zemju vietējiem ļaudīm, kas Iesaistījušies cīņā pret komunismu. Izdevums iznāks divas reizes mēnesī, cena 4 kronas resp. attiecīgā valūtā mēnesī. Pirmā burtnīca jau sagatavošanā un iznāks vēl decembri. Redakcijas adrese: Huddinge Via Stockholm Post box 30. (in) ir salnā mArroora, cietā granīta, drfl»» sņotiem zelta un sudraba itieņl«a. Tikai Latvijas pel^fi Uukitomi es neredzu. Darba troksnim cauri skan U4i balss. Es dzirdu brlniāķut vMmb kas reibina kā ziedi pavasara MOĻ ,JCad tornis pacelsies, svini vii» tīs pasaulei svētlaimi; kad tanif pacelsies zvīļojošā brīnurai, tad^** Un es redzu kādu stāvu ea|a* mies augšup kāpienu pa kāplanaflOĻ Viņa vaigs staro un mute sola, l i viegli sniega taureņi nolaižat vMl pie manām kājām, saplc^ ua ideCMi atstājot seklu lāmu. Tai gaŗim ala» laipo Ziemsvētku eņtelis, pacHtoi savu balto tērpu. Itin k l biltite»f mies to notraipīt ^ ,JCas tas bija?" es raugos mail ^ r C ^ smējlgās acīs. ^kas bl]a ta% l kas solīja žēlsirdību un talsnlbuf^ Un kur viņš palika?" „Ei. eit Vai tad tu nepazīsti Mva ļaužu? Kāpiens slavas ua torni ir stāvs. Bet vai tu ^ svētku eņģeU? Ko lai viņi t^»mm . zem tava svētku koka? Varbūt ta ^ ilgojies mīlestības?" .,Es neticu mīlestībai.** ..Mīlestības kairais rdbumi pa^ ceļ tornī bez kāpiena grūtuma.** . .J^ezaimo. mazais! Mīlettlba M f bauda." ..Vai tu vēl arvien tsl Uiļmit Ogļu raktuves tumsā tu nodauiriilt savu pacelto galvu, un diunghi dzelkņos tava iedomīgā piere mm dažu skrambu. Varbūt tu viUii draudzību?" „Ko lai es iesāku ar to?*' ..Tu esi prātīgs. Zēns, kam kni ugunis izdedzināja acis. vēl Mpļd par sirdsdraugu." „Es gribētu vēlēties savam aklti» Jam biedram kaut ko." as bUstih kaunā tvīkdams. „Nedižojiesl Varbūt tu gribi Jai>» nu virssvārku? Palūk, cik tavl^Uļl nospurušas piedurknes. Es pitrikf» | Su eņģelim." . ļ ..Pagaidi! Ja tu esi Isti rOkllb tad taiu tu zini manu lielo vlIiM^ I nos. to v i ^ kas i r mumi viliH»*' | Sīkas, asas adatiņas pikiņi Mk | durstīt manas rokas, tis ir tuuš I vīriņa asaras. ..Ciet klusu.** viņš šņukst, MfiMfl klusu, nemini vārdā lo vēliimii mana rūķa sirds sāp, jo to «• M» varu izpildīt Vai tu nezini, ka vl« sa pasaule šobrīd kalpo lielajam ķēniņam Negausim? Tūkstošu tūkstoši griež viņa lielās dzimai. No izmistuna sāpēm, šausmām un asi» nim tie maļ savam valdniekam lal* tu un sudrabu. Spoi^e ripuļi Skanēdami krīt viņa nekad nepiepildi* mās tīnēs, un viņa niute ik mirfill aprij dzīva cilvēka sirdL Ai. al, k l mana rūķa sirds sāp. Jo arī t am rokas kalpo Negausim.** ..Nav tiesa! Manas rokas neva» rīgas un gļēvas guļ U£ maniem ļiem, tās negriež dzirnavu ratu." ..Gļēvas un nevarīgas^ to tu teief pareizi Arī tā ir kalpošana ķēniņam, šī tava nevarīgā bezdarbība^ tavs tukšais lepnums, kas pagātnei staltajos kumeļos Joņo. Tāds esi ttt un visa tava draudze." Negants troksnis aizsita maaaf ausis, zemes pamati šķita grīļojamies itin kā tos niknumā raustīta milža rokas. „Vai nu tu Jūti?", viņi CUkstlJa „tā ir dzimu rīboņa.** „Vai Ud nekad nebūs gana?" ai lūdzos, „Vai nekad neapstāsies griezties dzimu rats?" „Kad bezdarbīgās rokas meklli darba, un mazie darbi kļūs lielL'' Balta gaisma nolaisUjfis visgarām. Tās bija Ziemsvētku eņģeļa spoži! drānas. Bet viņa pleci, pār kuriem vilnīja sudrabaini mati kā saulei apmirdzēti dzimtenes strautu ūdeņli bija sagumuši. «Eņģelis raud. Viņš ir noskumis." Es nezināju, ka ari debesu iemītniekiem sāp. «Pasaule gaida Kristus bērnu, un eņģelim žēl šķirties no Viņa." Zemes virsū Viņu galda tikai ciešanas , bet viņš tomēr nāca pie cilvēkiem. «Paglabā šo." rūķītis iespieda man saujā sīku dzintara lāsīti, «reiz tālos labos laikos, kad . . . Bet to pasaku tu jau zini. Un nu man jāiet" Es atvēru savu sauju, bet tā bija tukša. Es biju viens savā žēlastt-bas kakta, un rūķītis bija tikai paniekojies ar mani. Varbūt tas nemaz nebiju es, kas šonakt sarunājās ar viņu, bet kāds bijušais latviešu zemes arājs, kas zem veco ļaužu Ziemsvētku eglītes šovakar bija saņēmis dāvanu — koka zirdziņu. Taču šis virs bija Jau veci un tāpēc aizmirsis, ka ar to rota^ ļājas.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491230 |
Description
Title | 1949-12-30-05 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1940. g. to. decembiT.
A .
mOcmOKS PATEICAS
mUASmS NAV K U L -
imiDBAS.
ku£f< Spgad mežrūpnie-direktoru
vietnieku
I» 0 I I t i i kā 1 a m darbanu
Ir Eeriembļovs, kas ar
!jtt orgioiizē sarkanos
$ avizļ^ un goda dē-udnlstra
A. Kukai-jpar
naudas Jrefotmu un
lāmt Lalvt]ai iedzi-
S^l^sUsM v a i r ^ nekā
„ Jf 1ix»ttditorelM^ IzrtrU^
cukuru 2 rebes, vilnas
par 12<^/s, kol^tlnas au-ādas
aiiavuft 61Vs,
K a c l b a t (7) viOŗāk
«riiM* Pedējoi 2 ^ o s at*
, Ifte^snia^as uzņēmumi
^ l ^ m t ā d ī t a s pirmās
un ledus skapjL
p^||^ ne-pmlbaa
un nav
tirdzniecību.
pat kā»
nlt ktvidili bet re-
;f9 aptur .tin^^^^^^
It kā teicis, Tf«
lem esot l i d m a SN
ylņi divas reizes dienā sa-jgaldltnā
laika ^ l u m u i.
pagasti darba ļaudis
ka ielpvas 1 skolas
SskU. strādājusi k o p ! -
kairļ^ipelu un cukurbleiu
,&ģii&§ vltur nodibinātas
psitejat Staļina dzlmSa-
, „ svlnēSanai. 11. skolas
\i lidite Cikuie; saka: mans
^mā^u prlekSmets |r krie-ladagusles
socifilistidcāisa-
1 ^ godu Staļina 70 ga-iVenjtspiO
8^ stundās izkŗaii-
M o m Oaugsivplls apriņķi
(ttl dilvi un darbiem stāsta
(tatort, V ^ t s p l l i apr. — 200.
I}.'Z^miiānu stacijas pār-
* w autodidakts — pagata-ļlMO*
Sliļbia bareljefu»
^nodots Siguldas mSiļfe-
^iSsas aprii;^a kolhozos par
i^m audzS 75o/o sugas 16-
)lķloras instltata darbinieki
Bt^lnu vitus -pieejamos
^ i d nodibtUātt :slē«le-i
t i ^ Agrāk - l a -
vtri^lr sievietes
tagad ŗimā art šle-kolhožā
priekļSsāde
iģer$i grimatvede Elza
^Jftāikasta orgaiil-iAlme
Miķelsbnt, pagasta
^ 'SdoŗļStāre^ V^^ Bāze,
tenās avīze saucās Darba
lagad tai^^^^^^^^ p e,m § r o -
io|a\;^tns Kolhoza balss,
rattāk heU 04Vo no v visām
liku faimniecibām ap-
^|tie)lb6z(M^^ Cīņās redakcija
lu i saņem aižkustinolas
zenmiekl pateicas
dibbiāisnu; P i ^ ,
6»i Spartaks biedrs
_ . . _ > k r raksta, kā no
i(d| s i ^ ^ Izstrādā-
Iditoas un avansā sal
t kff labības un 288 rubļus
paSām savā saimniecībā
)t paUds pāri tikai 100 kg
Arv* KalnlņS stāsta: FSES
strādā pie 300 probīā-
BurSuju Latvijā ar zinātni
Īli tlkāJ atsevišķi dlv8W^
d 400. Ari kolhoznieki dzl-t
O r f i lL Zinātnieki par
, am Izdevusi Jurnāla
•inātņu akadēmijas vēstis
s numuru*. bet akadēmijas
sapulci Pelve lasījis refe-
|toa loma padomju zinātnes
akadēmiķis todr. Upitls
tēls padomju Latvijas 11-
>Iiņ| pie mikrofona māca
ļMferadelll Mūs vada Stall-
Paskaidrojumus sniedz
J^t dzied tikai k r i e -
Skultes baletu Iestudēs
baletmeistars Canga, kas
iskavas teātra Institūtā
MM balets būs diplomdarbs,
^baleta brigāde ap-
Juiržetnes: rajonus.
u
s
Piektdien, 1949. g, SO. dfecembrT.
TĒVZEME
L A T V I J A
1
>
Karola Dale
GĀIIENS
No saules nākam,
Uz sauli ejam
\ Ar gaitu žiglu
Caur laika miglu.
HPie soļa solis
Pa krāšņu leju,
Vai palikt teju?
r Kā ābols serdi
V Te ieslēdz sapņi,
Kā gredzens apņem.
Bet saule, saule,
Ta Jāredz^ dzidra
- Ka avots dzidra.
RauS tur tā spulgo
' Caur meža ēnu
Ar gaismu rēnu
. Te i t kā modra^
\ Te it kā miegā
Rit gaitā liegā,
t Ņo saules nākam,
Uz sauli ejam
Ar gaitu žiglu
Caur laika miglu.
^-j^ jy> Sanders
prof. E. Blesem
iencinu kungam prof. E. Blesem par
'"*Til maniem krustāmvārdu laboju-
I af to Ueta top vairāk populāra
llllijis uzdevums sniegt vēl par to pa-
"TOjuinus. Tikai žēl» ka autora no-aenoteiķta,
tā ka nevar zināt, vai
raksts tautisko krustāmvārdu ieve-grUj
veicināt vai aizkavēt.
manis uzrādītos nederīgos jau-krustāmvārdus
autors gan arī atzīst
štiiietaniiem, bet dažus nederīgos
1^ jMžštāv. jPiem., Lauma, kajs nozī-līganu,
tā^ēl, ka tas esot dzejisks
i it kā ar to tā vairs nebūtu ļauna
lin derētu par krustāmvārdu.
lv Pārslu niecīgu drupdti^u baltu-un
tādē}j ka tas lietots par sim-
^H^niegu gan var ņemt par baltu-
0xoii het lie par cilvēka simbolu tā
u, ko vējš aizputina. Kristus
Ika pacēlis pāri pār puķēm un put-
^Y^o$ drīzāk varētu lietot par sim-m.
Aizstāv arī Melāniju (melīgo),
ka tas starptautisks vārds. Tāpat
kas esot bijusi cienījama die-
Tas nu pardaudz nejauki. Tā ne-datlt.
Ja senie grieķi un romieši
as v6i<^āSanu cienījuši un izdot
fatKipi# tādļ|r:Cliaļinām|[|. elķ^ief
f,,|nēs. ,to I flal liekam J^f
uVāfdU savos kalendāros, līdz
Ifcdfttnt godīglent latvju bērniemJ
|ain nevajag darīt: aizstāvēt nederī-paV
ivci>ieklājīgns vārdus un preto-
^tinti tautisku vārdu piejemšanai.
l i aizstāv arī Olitu, kas tāpat ne-
% mj^zs, apaļš akmentiņš, līdzīgi
un nav Mētājams cilvēka vārdā.
I meklē vēl to atvasināt no kāda
_ t š a vārda, it kā ar to tas tiktu la-
'^l&s un derīgāks. Nepareizi atsaucas
Ifliiienajām indoeiropiešu tautām, kas
" " ^ k u s saukušas zvēru vārdos. I^ai mēs
^^"^toām ne pēc savu senču, bet pēc
I sveštautu priekšzīmes!
I^^reizā vārda Margira pamatnozīme,
•1
,£^ī;;j,aeesot skaidra. Kas tad nezin pa-
^WV5rdu dzīties-girtles, ar nozīmi sla-
M % pn mare-jilra; tātad skaidri sa-iP?
a>J» ka Margirs nozīmē jiirslavens. yēS^&?^ rakstīts par vārdu Viestart»
«Mstāvēta aplamā forma Viesturs,
pgg>8ķaii It ^kā viesu turētājs hotelī,
f * p gpstomysl. Esmu
yOardu Jau senāk noskaidrojis. Sen-etimoloģiskā
saskaņā ar lat.
nozīmēja ciema t i. apkaimes
"fMv |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-30-05