Bavarijas Latviesu vestnesis, August 11, 1951

              • _ -
m
0 L A T V I JA ,Sest<iieii, 1951. g. \hĶ\
PfiOF. LUDIS BGEZIŅS 0
(9.1.1858. - 1 9 . f.
Ar aktīvu līdzdaibību latviešu «a- ļ Ies «pga^^^ padomnieks
biedriskā dzīvē Rīgā un Ed. Virzas Dr. Karens ar valdības padomnieku
poēmas Straumēni pārtuikošanņ vācu Šaumburgu; LCK priekšsēdis V. Ja-valodā
latviešiem kļuva pazīstams | nums, igauņu centrālās komitejas
Vila Steplera (Willi Stoppier) vārds, priekšsēdis Stokebi uc. latviešu, airi*
Gaii Jau.„dlveka mtižs stāv 70 ga-ļ bijis, jo vēl arvien cēlā runā uzsve-ļSi poēma, kas izcili laba tulkojuma glu, vācu un cittautu viesi. Af tautas
u ^ ^ ' ^ * ^ f*^^'^^'^^^^"r^ ^^^^^ ^^^^^^ mani dēļ tuvgjas oriģināldarbam, vācu tau- dziesmām latviešus pārstāvēja L Se-
Isa Dāvida dzi^ma), bet mnms.te nevil, tad Sanderam būtu paticis lat- tā guva lielāko piekrišanu. Tulko- pe-Eše, ax daiļdarbiem V. Steplers,
piemmams vlis, kuja mūžs labu ga- viešu valodā pēcstatitais ģenetīvs.tājs ķērās art pie citu latviešu auto- lasot .Straumenus savā tulkojumā,
balīt pārsniedzās pāri pat .devītajam Musu ausīm gan nepanesama ir tāda tu, galvenokārt Jāņa Jaunsudrabiņa, igauņus N. Pelds un L Hubatius-gadu
dulltam. Tāaramdinieku saimē kons^nikcija, tulkojumus pa lie- HimmeteUerna, vāci^ešus G. Kleinens
Jānis Sanders ar rnlem mūža ga- slbas", bet ir gadījumi, kur, no tam- lakai daļai publicējot periodiskos iz- un Šteplers, bet visus —, starptautiski
diem bija dzīvs senatnes liecinldcs. līdzīgas konstrukcijas izvairoties» var devumos. Raženais latviešu darbu pazīstamā igauņu pianiste L Millere-
Jaui^Os paaudžu vidū. Šinī ziņā ciest valodas skaidrība. Piemērs: klkd^^^^ ka rudenī iznāks Lēsta.
Sand^mm bija it Ipata izņēmuma piaivaeša Ezajas grāmatā 52, nod. 7. viņa tulkotā grāmata, kas būs izlase Pateicīgi bdja^ sveštautieši, dzirdot
i8tāv<^liSi Jo kur gan rastos vēl kāds panta lasām: „Cik mīlīgas ir uz kaUnd Jaunsudrabiņa Baltās un Zaļās divu baltu tautu sniegumus, bet pa
k f r ^ ^ mācītais, zināinicks vai sa- uiem prieka vēsitneša kājas, kas slu- grāmatas. Viņš bija pārtulkojis arī leicīgi bija arī latvieši mūsu māksli
biedrisks darbinieks, kas gadu ziņā dina mieru etc." Iznāk tā, it kā slu- vairākus simtus latviešu tautas dzies- niekiem, it sevišķa V. Slepleram, kas
Varēti] viņam.HfliiiiH'km Tsz:-^-^k..^-\i^..\^^Lty--jt:i,^.:.-t-..f... ^ I _ '-jģļ ^jjļgg par Latviju pierā­ta
pašā laikā var būt arī
savas tēvzemes dēls.
RttbuUs
Albertam Prieditim 40
Četrdesūnt<
ķu birums la^
rakstnieku ud
ni^u-vidū li
xik svētīgi U
jt^l Īrijas
kārības gadi
desmitgadni
mei 3. augus
vienojies art
nāKsts Alb
Pr ie d l tis,
spalvas veik
pazinām ja^
Jaunākās Ziņās. Daudz strad]
pirms tam un vēlāk -7 trimd
sē. Kad mazināsies darba
paša grāmatnīcā, kas nes Ri
saukumu, un kad jaunās ķieģ
būve Sidnejā būs pabeigta,
dīti atkal biežāk vērosdm vi
mīļākajā nozarē — avlžniecīli
Am
FEĻETONS
;n§m8,^a, dlvēka nozīmi noskaidro- kājas prieka vēstnešu, kas pjasludina tika izpiasti, bet nepatiesi apvainoti,
Jot, „to vis neteic ilgie gadi". Tā arī mieru". Bet šī vārdu kārtība latyie- V. Šteplers par latviešiem iestājās
•Sandera , gadījumā. Sandera mūža šos nav atradusi draugus. Neskaidri- vācu prese, atspēkodams launprāti-gadilĶn
ne vien skaits ir liels, bet tie bas novēršanai var lietot citādus II- gos apvainojumus un pats neskaitā-1NIHITS
ir bagāti ar saturu, Jo reti atradīs cil- dsseklus, var, piem., izmaaitot datīvu: masreiz^ referēdams dažādām ^n
vSktt, kas būtu tik nerimstoši darbīgs ļ„Clk mīlīgas ir kājas prieka vēstne- jām par Utvijas vēsturi, la<tjviešu
kā Sanders. To liecina pat paši pSdS- šiem, kas,.." tautu, valodu un paražām; Nežēlo-
| e gadi Kas p ^ l a ^ J u dzIVi p^^ ^ ^^^j^ ^^^.^^^ ja. dains ne laiku, nedz 1 ^^
fcsUngenS, tas zmās an, ka Sanderam ļ p j ^ j ^ Sanders ir sacerējis drau- h^epr^^entējis ktviešus ar mūsu lilerā-ļ Tas notika 1975. g., <kius gadus ļ sev pa^rtdku vismaz 2 nedSlIm
kājas nebija nogurušas, ļa gadījās U^gg d^&iesmas tautas dziesmu garā,rtūrūsavā tulkojumā gan citu sairlko- .p§c tresi pasaules kara, kad igauņu nešana SOS turpinās dažīda
apmeklēt kadu nozīmīgu pnekslasiju- h^gg^^gg , baznīcas dzīvē nav, J^os, gan arī ļ)asa organizētos, kā emigrācijas"centrā Ņujorkā ieradās žas dienas ilgāk. Un neaizmli,.
mu. un ban^is nebija tka^ Minsterē uc, amerikānis Džonsoos, pieteica neat- ņemt ildz rakstisku aļpM^ck,
taje, viņam bija savs vārds ko sacīt, h^i^^g^jg mākslas dzejā tautas dzies. Būdams redzama persona vācu sa- hiekomu vajadzību emigrēt uz Igau- ka jūsu vecāmāte nav (p^d4
Ari spadva j^ņam vēl 1:1^^^^ ^^^v bijis panākumu. politiskā dzīvē, viņš Uju jo tuir i atrodoties viņa „girl- Korejas karā un nav S l pl
taiKraJMtos U'dz pa^am pedejam lal^ citādi jau nebūtu iebildumu, ja iat-«Pej šim nolūkam piesaistīt arī vācu frieM" un lūdza steidzama vīzu. In- Tāpat jums rakstiski, jāpierāj
Kam paracujas kadl viņ^ aizrādījumi L^^^g j ^ ^ ^ ^ ^^^g. ^ ^^^^^^ dziie&mupīāksliniekrfs un zinātniekus, kā tas fo„xMicijas nodaļā, kur amerikāni no- jūsu radi līdz 22. pakāpei nav
. vai citi sacerējumi. formām, pie Jkņŗām viņa auss pie- nesen notika Minsterē, kur pārpildi- raidīja vispirms, dežurējošais . ierēd- kompartijas biedri... Jā; un
Tā atceros no viņa fesijis kidus radusi, ja arī citām tautām tādas for- ta'jā zālē vācu- dziedātāji. dZjedājaUi^ bija vīrs, kas 25 gadu Ij^l bija ar jūsu paša karavīra gaitā
zTmiīgu® datus par Kurzemes hercoga mas nav parastas un pazīstamas, latviešu tautas dziesmas,. prof. Ger- paveicis vismaz 150 bezsekmīgu iz- Lotrā pašautos kaļ:ā piedaltj
kapiem Saganā, Siiēzljā. Raksts ne- Sanders pats šīs savas d2iiesmas lie- bārts referēja par latviešu valodu un L^ļ^ganas mēģinājumu no Vācijas, un m^^i^eks." — „Ahā, t|tad jū
bija nekāds garais, bet bija Sande- Uoja arī praksē. Tā, Jaņševski iz- Steplers lasīja latviešu prozu. Sari- tādēļ pazina visus emigrādļas notel- karojuši sarkano ^pusē?! Jums
ram raksturIgs^ jo, kā jaunībā sācis vadot, dzirdēju viņu dziedam: ko jums ilga divas ar pus stunidas, bet Uumus tlikpat labi kā savu bikšu ķešu. ļda,. līdz mūsu parlamentā pl
savi^ sacerējumiem vielu ņemit no Kas dzīvoja gaišu dzīvi • klanītājiem likās par īsu. Tagad, pec tēvzemes a(t)b4vošanas. jaunu drošības likumu. Star
tautas pigātnes,^ tā. viņš ari simil . Xam nenāca tumša nāvē Jūlijā Augusido^ tādu pat sarīko- viņš bija komamdēts par ek^rtu tiz šī procedūra var vilkties 2
*vecumā palika šim gara viirzienam ^.^.mc v f c.n^o organizēja NC^C darbinieces ASV, lai organizētu igauņu emdgrādi gadus." ^ '
uaticīgi^AT to tad ari ir iezīmēts ^^^^^^fj^«^^^ ff Dr. M. Kuchta, L. Bunie im G. Lochta, atpakaļ m Igauniju. Amerikānis izrādījās negaddftl
ļoti raksturīgs vaibsts Sandera gar^|!f^ ^t!^^^^^^^^^^ ielūgU, viesi| ,,Ak jūs domājat ka enrigrāclja uz I ^^"^»>«
' ārSaI Saņemt tikr^^
[ums jau ir spon^!!^'''^^^^^
ga}av,s«J&. Sanderam n<*briestot, tau- P^J^J^^^.^^^V^^t^ ^^«Pf^^"^- ^^^^^ brauca pat no vaiīāku simtu kilo-
M ' ^ d a jau pariet pagātnē: p^.!^^^^^J<^', T^^^^?^ To'vidū bija Vestfā-P^T^hlS ^^^^^ Kronnralda natētiskās runas un Ausek-H^^^^^J^ plašas-draudzes vadīta- ' vīzu un brauc! Vai J
bija allaž jāveic kāds uzdevums I »""i"""iiHHmiiiiiiiwumiiiiiii ļso'rs?" „Kas tas par zvēru?" jeņķis. ^, ^ ^ ,
pieminat brr;»i;;''i2iar.irjiF:?-"^^ Nirtas ekatttvē. Bet tāpēc neaovecoh**^*^^ «zstav^aoa^ S^aders g?]a
m tsVijas oiiI«9t«>a, ko atmo- ^'^"^ «^"^ " Vdseņdorfu. Kad labā
das latoets blj uzpūti» «aišSs lies- <!!f^9" "^f^
S nardi^JSiTēk); ™s piekopa ^rtenfi neatkarīgi no otra, Kopš, mīļā māt, tu miīsu zemē' nāci, kL Mums šeit i i pSrfe brīvu garan-Pf <= ^ ^''^fi^ Starp rttu,
T« vSSrt» allaž ko darīja. Tā par Sanderu I?»»" aa«Ja «enā pelēkā i, tlju Taivastu ctema leprozorijai. Da- JO™ 'Ifseirbu? Paradiet, lūdzu.'
mis, Sl mīlestība Ir ari tā ufluns,l''*Ja iagaieusi, viņi uTsaktoš oeiilīe-|Sal vasarā jau apaļjS gadu simts, | dzirkstījās. „Ak ārsts esat. Ļo« jau-['^«Pa'^**^-7 ..Iespējams, k«
k«B Saoideiram ti«lk par dzinSjspēkii
un ce}a rādītāju. To vērojam jau
fidfi J d ņ i
nododas
lodumac^anās uza)žināiāriat^ par profesoru Tērbat^^^^^^ . : ^^^^ ^^La P * ^ ^ ^ U
šiem Xvvir*s Mudlnri^ priekš 65 ga-TeVcies^ tiesīgs ieņemt Jau - feldšera | f^fgJ^S^^^^^^^ ^
raim, ka laitviešu sētā dzimušam, š i s p ^ ' . ^ īsti Mels notikums.] .sāpes, ļ posteni,"
Iestādēm, ziniet, ir panīisfcas badi
mutes un^ nagu sērgas. Un visi
komisijā bez izņēmuma noradda/'l
uBet ja nu es plankumus izāi
vai tad es tiktu uz Igaiundju?"
uzdevums nevarēja aaaādāt <irūtlba6.r ^^^^^ pasaules Viņš nelēma tev loti vecai kliit ļ Džonsons uz brwM sarāvis, bet tQliņ|7«';,';7,,r;rri«Il*?^^^ B2 sTerHS^s S^^^^^^^ drupināja Krievijai ^^^"^^^^ S^^^^^^^^ ^^'^ ^ mieruJ ?I^^f. f^ji^^^
nomksi viņš grib latviešu valoduN^^^' N vffinais'i^^^^^^^^^ ^ ^^^^ - .'^^^ kopt un av salīdzināmās valodnieci- ^^^^ Tērbatas universitātē. v^^^^^ strauji/' smējās^ ierēdnis. „Vis-baspailiffuto
darUt bagātāku. Tāpēc Sandiera straujā darbība, protams, Bet bijušais spīd viņam skaidrībā, pirms jums jāizpiild»a i'esnieguma, an- . . . . . -u^ «
Sandera rakstos ne vtoeiz vien ir bieži atdūrās arī uz-pretestību, īpaši Jā, tādā skaidrība kā vēl nekad. ketas igauņu valodā 99 eksemplāros.r^^ļ^ jauitaja, sākdams stipri svii
atrodaimd aizrādījumi uz radniecīgo ļ no sveštautiešu pusfes. Bet nebija tār Un gaisma mīlīgākā mirdz no tevis. Starp citu ved viens jautājums: ar ko no tā, kāds. ir jū
sakritu vai^ leišu vatodui. Tāpat ka Sanderam arī svešās tauitās nebūtu j^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^«^^ —— jiis varat apdiecināt, ka jūs vispār P^^ejaas veselības stāvoklis i
vliņS pa reizei pieskaras tām valodām, bijuši savidrau^. Tā lielā vā^^ . esat d z i m i s ? " B e t es taču elp^^^^ ^^^^ imigrācijas not
ko runā mūsu kaitoiņi Igaunijā vai riba Pēterburgā viņii adcināja par sa- v^nRUNiaA runāju un kustos," pāirsteigtāis jeņ-pr lota precīzi, . Emigrantam ļābūi
Somijā. * vu priekšsēdi. Teoloģijā Sanders skauiu^^v^^^^^ — ,jas viss ne- ^«81 m.garam, 105 kg sa
' tatereae valodi» Metas labi «aska» ļ^f f^.!!!^ S ! « f ' ' I ' " " ' ^'KSI^^,!!^
ar mīlestību, ko Sanders veltī dzejai 80 ku" terism"u , vēlēk 't omē'^r '^u zsika-tu^s .v-a cijā univetsi=tāu-, kiadams par diplomētu Pīrltimj. Atnesiet apliecību no vese- P^i ^ viņa bārdas rugāju skait u;'5;;ž"7;^ir^ ar 250 fotokopijām.Kncst pārsniegt 40 uzcm^ TālS
Bus drīz 60 gadu kopš Austrumā pa-P-^" ^^^^^u. Garīgā laukā Kaiamazū.Asv. Tas pieprasīs no jums katrs emigrā-
^ ' ' *strSdādams, Sandsrs izdeva arī vēr- . sa«ņ§ Ņudžcrsijā, ASV, Icijas centra durvju sargs un ap
. - ^ , . y , . ļ turpina studijas un s a k ? . . . . . . 9 ^ . . r .
Ugu garīgu mēnešraksta hoiu krājumu, savas ti
Nevar^ garām paiet ar! Samtera v i g ^ ^ J a ^ A ^ ^ Eduard. Dzenu J M^r^^^^^^
rādījās apcerējums par latviešu tau
tas dziest metriku. Esmu studenta
gad<^ ar šo Sandieta sa/cerējumu pole*
mdzējis, bet jāatzDst, ka šis darbs
deva iirosinājumu uz tālākām pārdo-māin
un problēmas galīgu atrisina ju­mu,
^ Daži Jaunināļjumd, ko Sanders
ieteica, neieviesis. Tā „daina" ar
Baron^ Helo dziesmu krijulmu tautā
Iegāja m oiostiprinājās ..dziesmas"
vietā, bet Jelgava palika Jelgava, lai
gan Sanfidefs ieteica tai vietā „MIta-vu".
īPai tamUdzIgiem centieniem
jokodamies, bijb'savi laikā (1895. g.)
dzejojis: /
Jā, latviešiem ir kustība,
Sai tautai piemīt maiņasi
Nu Jelgava, ior MItava
Uņ dziesmas nu ir Jdaiņas.
Bet, nopietni runājot, jāatzīst, ka
mēs dažos ga^jumos lietu īsto vār
du c^am .zaudējuši, bet svešinieki to
uzgtabSjuši. Tā, piem., Staburaga tu
vumā atradās VIgantmuiža, ko vāciski
sauc „Stabben". Te, acīm redzot, vā­cu
valoda ir saglabājlisl vecu un rak
sturigu vielas nosaukumu, kamēr lat
viešu vārds ir pielāgojies kādai ne
jausai muižas īpašnieka peisonai. Tā
arī Sandera proponēta MItava nebija
bez sava pamata; Bet dzīve prasa
savu staib^itāti, kam grozījumi būtu
par traudijumiu.
No'dtiaA Sandera priekšlikumiem
jSpimiin vāīdti umars dažādās zil
bēs. Kā lasītājs no pieredzes zina
šim ierosinājumam panākumu nav
9
nejās dzīvei, kas noritēja laulātāsļzvTeSlKļ uceļr»TanadļirknirSevuSiM I tad jūs man došit'vlzu?" janrtājalļf^'
<teaudien«i un apdāvinātu b6mu «1- r^ti^g»' kt%d.''"sta H?IS amerikānis, kaa apkaklltfe Kkās par r"^? ^'^^'If^J^'^^J^,
biedrībā. Bet bez šīs sabiedrībās irj«5;%f^^^^^^ p'^'. pazīmes. - ,,Tālāk," turpinfij» I
„AugstaQs Dievs!" 'amerikānis i^
dējās, ķerdams atbalstam giaJda
— „Vai jums kļuva nelabi?" isri
1 īdzj utigi apj autā j ās. — , ,Nek as, ^
ies," stostījās nobālušais mi
acīs j^ādljās pirmās. tri
nis aukstā mierā,. „jābūt plaušai
rām kā zīdainim. Kiļŗa plaušās
Saii4m iMm padarīja par dūcoš'i f^'JeM^^^^ mījais draugs." mieimāja viņu
bišu stoopu drauigi un paziņas, īpasi ktiHkM.tauabu « v^^^^^ „Ar šiem papīriem jums,,
«rt lebraucSjd no Latvijas. Tiem bijapļ|ļķ»,^^«^^^^ ņemot '"f^«P«'i«.!'.ta^ .Jiek 3 mei
parasta satikšanās vieta, un te viņus damttr«i"T^^^^ 30 lieciniL. no kuriem vismaz?'^"'' " '^P^<^' ^ J^s pie mums;
sagaidīja plaša vēriena viesmīlība. iic.Iot. AiībMocot, H. PuriņiS poriiell nnsei iānazīsi i ū a i vectēvos ia,. konsna •'argi dzīve» apstākļi, un pie "
sanders b l ^ cilvēks ar rocību,.viņš CIS."^'^^^^^^ "H^i^a S l ! Bertl a^^^^ ^^^^ t«-Pa i " - neati
..^^.^ ^r^.^ ^ rr \ laifca vairs nospļautiies. Tātad Jl
nospj'ausities avansveidigi."
varēja nopirkt pat Vibiņu muižu Kur­zemē.
Bet, ar lldzeik)dem neskopoda­mies,
Ja gadījās viesus uzņemt, San­ders
pats kopa ļoti savaldīgu, sātīgu
dzīvi* Bez tam viņš visādi norūdījās,
jo ne vien daudz staigāja, bet neval­kāja
aeķes etc. • Vakaros labprāt iz-tika
ar karoti skābas putras. Sis sā-tlgaas
dzīves veids.tad arī uzturēja
Sandera spēkus^ ka viņš varēja būt
darbīgs līdz mūža galam un laimīgi
pārciest arī kādas ' operāoijtas. Cik
viņa redze vēl vecumā bija laba, pie­redzēju
pats, pie viņa griezdamies,
īsi priekš mūsu evakuācijas. Biju
Pēterburgā laulāts^ bet kullbas ap-lieGā)
aB nebija ^ vairs manā rlctbā.
Sanders, kā attiecīgās draudzes mācī­tājs,
manu lūgumu labprāt izpildļja
un rakstījia man vajadzīgo liiecību,
brilles vis palīgā neņemdams.
Nu viņš citā gaismā skata pasauli
apskaidrotām aciim Latviešu tautā
viņam paliks piemiņa kā sevišķi dar­bīgam,
modram garam.
Kolopado Springsāļ jūlijā.
Zustera gleznu skate Kānbera
Latviešu glezno­tāja
Reiņa Zustera
>u skatē Aus-metropolē
Kanbērā 4 dienās
bija ap 500 apme­klētāju,
kas pilsētā
ar nepilniem 20.000
iedzīvotāju ir labs
.panākums. Izstādi
atklāja Austrālijas
federālā parlamen­ta
loceklis Dzims
Frēzers, pie reizes
nokritizējot austrā­liešu
imigrācijas
politiku, kas mek­lējot
tikai strādniekus, bet ne kultūras un gara dzīves pārstāvjus.
R. Zusters izstādīja 42 darbus — portretus, ainavas un klusās dabas. The
't'i'
A.Erdmaņa uzņēmums
i,Un kad sie 3 mēneši būs
ši?" — „Tad jņms noliks vēlri
mēnešus." — „Un tad?" — „T«
dabūsit jau 6 mēnešus." — .„T«lļ
— •,Iesit uz spedālkomlslju. TS
māli izgāž 99,99 proc. aplikantu.|
jums laimētos tai tikt cauri jM
rētu nokļūt pie konsula." p-tad?"
— „Tad. tiksit pie BaltlļaO
sula." — „Un tad?" „Ja Jums
metos arī tam izkļūt, tad jūs v<
tikt paredzēts transportam,"
^,Un tad es beidzot braukšu
savas Maretes!'^ iegavilējās
kānis.
„Nu, nebrauksit gan," ierēdnis r|
pasmaidīja,: „Tad jūs katram g<
mam internēs Sāmsalā un pēc
laika nosūtīs atpaka}. Pēc tam
vēl..."
Tālāk ierēdnis vairs netika.
i Am latVlcSoļŖi
Canberra Tynes atsaucīgajā kritikā starp citu ari apbrīnots ātrums, kādā ļsons zvēriski iekaucas, nogāzās
latviešu gleznotājs veido savus ^portretus - dažreiz modelis māksliniekam visām četrām un iecirta zobus ierē(
vajadzīgs tikai pāris stundu. R. Zusters ir meistara V. Tonēs skolēns. I ikros.
Uzņēmumā: R. Zusters iepazīstina apmeklētājus ar savu darbu klāstu, ļ ,,Ee8U Rada*
ļ Janu vācu tautā,
^';^,jau4Sj^
f atbil4 « « i M e p
'ližtu reportSžu,ļg|
fio ktiŗas
•S^ rads) patiJ, W^
Ujas^ijā^ inl-
'p» Šozļal'Deolo-ļ:bi
Iariei"rlļet-r5a\
p3|"vi|di.Kat^|q
TtoV sekojošu ap-»!^^
••»'AP,KdF; J
;>:Hitlei» i^esotļ^
iitt'ltbSjis ļzteikt'ar
^ pratusi! >„NixDm.soi
^sel. - Ķaufe
Iļisļ^taifi. ^ /:
^toipreziteits vd^ ļ ^
^ 0Wmii^ fc^Tas
!i(^';.pa^ai^o}is, ka
;if^€s nejaušībās ļ
iiadoiiāi40Ci&ll-|^^
rllpj^fttidbas rūmi {2^!
sairlkojuini, kuŗluA
jau. atkali^
JJa' Mnduler-Hlui.
beidz vārdi^:
i|.ar iKvIc^i „vācu"liidt
Zg
aodtt diktSfo.
W» «8sfl;pēaēj8
r**tiēj4 -..vjatevolūi
M/i''--^
ŗ»gnSiki,Kiažiap.30lļ
ŗFĶstaljas'janini-i'
t'Sf*» tttt.' ŗoiājund.
»)',tt<«s aterlvojis"'
nb visieiii;
2«:Paplžus., Ar,
'««aizi&t dažu koK
stSvās' apkakles
Wja no-
*«• otra Īsas Meni
asi Uz
izgriezu.