1951-08-11-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'1 lv, p i Si f ^'^ l i - \':f:fV-J.:,'::. i I ' v;Wi':)',ii:-'.'; J ^ t « - •:• |t'^S.''Ķ&i•;v:y.. SiSS lv*. pi I ,1' te 1 ^--v -«-—^s* lATK^TJA Sest<3!ep/1951. g. 1 1 , ^ (Turpinājums no 3. Ipp.) kS agrāk. Mim® ir Ipaii policijai Balitijas valstu iovjetizētiji Jau ļ goti^ tikai uz to, lai jau nedibinātie automobili — \^Mom 01. Garām-labi mi varēja lielīties Masfeavas kolfcMd vaiēfai nostiprināties. gājēji palīdzēs/* priekll, ka zemnieki simtprocentīgi . T SM nevaarētu but šaubu, ka Mas- Skaidra vasaras saul^ gaisma gul-sadzīti kfolhozos un uzsēts jau otars kava tlauzusi savu līdzšinējo nepie- «tas uz ielām un dažto jaunceltnēm, kolhozādtjas posms — n^o kolhozu klplbii partijas dogmias realizēšanā Un tikpat skaidri rāda, cik daudz vēl apvienošatia lielajos. Turpretim no sat^lltvalstls un gājusi pa ķecerīgā hf ^up^ ^ TURPINĀM IZVILKUMUS NO D7.0RD2A KENNENA GRĀMATAS M ^ , piem^am.^ visi idomāj^ Baltijas zemes nekad vilig drīkstētu pret y ^ pal^ im lielīšanos ļfiBs^st |jļ^ _ tāda Vil ci^du 8^tH<ua^ ° ar k r ^ ^ -i-mm _ , . , , . , . , Vispinn» Krievijas iawaivaMIbai partneriem ^^(^^^^^ Pa4 MvienibM «tīdītvatetlm jan Tīto pēdim. Rodas jautājums - kas m ņeeMt bijail iMHnSr p«r- «tā**»» « o t i n vateHni tn te*, vien»)''" - kopi ksda laika nāk nņas. k« tur gan Kremli varēja paroudmāt atkāp- vaicā viesnīca» pārrolAiieks. „Nu, tām jābūt toler^tai, aUclitai un pa-pgc immtB mājiena. pāmērlgS ties savā citkārt nelokāmajā agrār-Uji neesam jau krietni notitīiusies. Uesai. im jāatbUvojas no ioshatim. s*eifl4 koH^tlvuāoijā «.tzita par kai- politikā? Apstākļu pazinēji šo ne- sacēlusi jaunus nraius?" - Un seja k» tSs mērķi sasniedzami t&ai tļid. tīffu un ka lidzSinējā komiinistu par- gaidīto pagriezienu izskaidro ar mili- Uinam klust gara, kad uzzina; kā uz- j» v&as pārējās valdīJana» iekārjas tjjaa nģeneriUinija" tur pagaidām nav tārim apsvērumiem, lai kara g^^^ varas Vairā istnīcina. Bez tam p i e m ē r o ^ jo „gadu simteņos no- mā nodrošinātu satelītvidetu iedzīvo- chene. „Jā," viņš kā atvainodamies Uai valdībai jiateikās no moms tik (Htoiijt^os agiSriekārtu nevar uzreiz tSjus ar nepieciešamo «Menisko maizi, piebilst. „bet ko lai dara? Kredītus UzlslamāB neuzticības ua pārējā tiķ vieglinabea^gi pārveidot". Tik|Ki6mla varas vīri vairs nevar atlau-| c«fltnieclbai kopš kāda b&a vairs Uzauto un arī ASV jāsaredz tādasļBet tas biitu. sairaiārt, ļoUs -- — '•vahtu:-puses,:>;jai;m^ sadarbM ite tolķanta , ^ ,oai i i « iiMu». u^uuvu u»...»™,,^P^'^'*1W«*^^^^^ sāpifli bija jādeportē un jMikvidē des- trūkumu ar visam tā sekām, ildzšinē- laitgļ" L. „ fdiplomātijā qan uz- Bsffijas tautu vēsture liepai&t mtian miljonu z e m n i ^ TwpM4l jā pieredz rā<Bjusi. ka neviena tvo Nē, mēs negribētubūt te bijuši. «aprot visai «lātSvi). Jaunai neimperiSlistiacu Krii^p tagad — vairākas «ateiitvatells pā- eatelrtvalstun pec koJhozu radīšanas ^ • ,j-k!r-I^. - .*,i,„ I— RefV ia bēdēil ni^M» rllc cen«*e . . ^ a i l n i j a s " pil^fitāji nav varējuM i i ^ ^ ar saviem la«k- * v ^ atstldtaStt «; sodīti pai to^ka arLimnieclias produkUem: kā Cecho-1. Vakarā izejam pastaigit. Ar_pilsē.ļķa parejā pasadē _ _ n e ^ mm -i*' 1 var« piespieduM, zemniekus pārie,Istovakij^ tā Polija. Bulgārija un p a t ļ t « PlS^^okSs. ^^Tētu «rl braukt doij^ rikot kādas v e t o ^ kolhozTielaudami tiem ..brīvprātl- agrākā Lības ekiportzLe Ungā^ " " S-bāni vai U-bāni. Bet tas ir mtībasjaiiebruk^u Krievijā im J^S^eS^^ f i " pamest savas tēva mājas un pār- pra8ij««i nd centra joti ievērojamus N«™Stājs viegli var • le- darītu tās iedzīvotājiem. sm«gu postu. ^ ^ liecinStie» par koliiozu pirikumia. -pārtikas daudzumus, kurus līdz šim b"»*» t"^- ««^«jag. Sektoru ro- Savas nacionālas m^reses tā 3 f r ļjj;^-.. -^1^^ ' Vēl m«r^ beigās padomju arodbied- tām gan piešķīra, k,;ut mērdējot badā bežstacijas jāiemācās no galvas. nedrīkst realizēt vai sekmēt uz citu ji*^-."3ls?āv6L liEbu ārzemju nodaļas orgānā Novojaļ pašas Pad. savienības iedzīvotājus, ļ . reklānmugunis. Pilsēta at-ļnaaju rēķma. . tās iedzīvotāju^ «evišķii ^^][' ļ un to, ka valoda» un kulļtara^ Iedegas reklāmu ugunis. Pilsēta at-j nāciju rēķina. Vremja koUiozācijas „5peos" A, Petfii-ļ' Tā saitelitvalstim tagad jāaipmieri-l^^^^i^*' ^^^^^ ^^^^ Neviens nesagai^ naUru uh atzīstot m šovs noteikti Iestājās pair individuālā nās eir to, ko,pašas var ražot,* riegai- tās dzīve norit kā stā» nižķlgu uztdclbu, neviens neprasa 2 ^ īpašuma likvidāciju, kamēr dot vadrs „tētiņa augstsirdīgās dā- r^^^ dīķi, zem kura strāvo saindēti jūsmu par visu, kas nāk no ārzea^ trtfi mtne&us vēlāk šis pats laakraksts vācas", par kuram gan bdja jāmaksā, ļ f.^^^ pa apakšzemes dzelzceļu tune-ļ neprasa, lai Krievijas patiesās un P^-ļBet s ^ ^ ublikās, Lat tļw tuni par koUefctIvizScijas grūU-lNav domājams, ka šī jaunā 11^^ ^ «P^^» uzpirktu mu}ķu, matotās intereses ignorētu. Mums ar bām tautas r^ublikās. par „brlv- hožācijā biitu attiecināta arī uz Lat- U^^s» jaucēju neie4yrauc pa Hem? Un to jārēķinās, ka Krievijas ^^donālās . , prā'llbas" iMTincipa nepienācīgu i«- viju un citām Baltijas valstīm, jo tur ^^^^ neaizbrauc, «avu darbu no- hnibereses ne vien paliek »P«fc5,-liet ..^^ ««« vērolaaiu, par,, pārtraukuami Jauno šis process jau aizgājis daudz tālāk. | strādājuši? kolhozu plānošanā, Jo pašreiz jārau- Edg. Svēde Ko dzirdam Ledvija m Kara invalidi, pmkas, un vecas sa^-rēt, ka tas notiks |xalāyn>asmmēre. L^^^ i e d o t a laiS fcSH^^ vietes izkliedz avīžu jaunākās ziņas. lObai atmosfairS, neiizska^ot vairs citu ^.g^Svila!^^^^^^^^ Rietumos aizturēti pirmie jauniešu htēmjupāirstāivjus par velna apsēstiejn, 7^ ^ bari, kas lauzušies uz Berlīni! polidjas vi^Ibas tļttuk«nftes^^^^6^^^ — Kā tad 5. au^istā V sākas pasaule jaunatnes svētku spē- tāpat butu Ies. Simti tūkstoši dalībnieku — kas braiic uz ārzes#n,^^^^w jauno komunistu no malu malāto un ari cit«^ iņ^resee, he ttoii „spi€go- P^®^ Krievijas tautu, ktiŗĶ tr^ miljoni krievu ruiblu aiz tiemt Bet ggna", .^albotāia" vai „diversijas'> un 1^^*^»!® t^ds pats, kā ļ šo ^ . .mriGI PAPILDINĀJUMI" [kādus nevarot sagatavot La^ijasl^*^^ ^'"^ ""^^ Pa<l<»»J^^^. jāatļauj s^mēt individuālas ārzemjuMi^^^is^Jzt^^ L a i * k i ^ T«^niirtm« auostskola - ^^^^^ cieši Berlīnē aizbarifeide ielasi Sa^ tdrdzdecibas intereses, nebibas kari, vai ^ }a: šis vai « r ^ J S^^^^ pie austrumu s^tora robe- j , . ,^5,^ ^^^^ savu i^ākotni dtomā^ sSnS^i r.dŗS ne r S I Rl5^«:.^^^n^ ^rdam. ka b$rm ļ tulkosi a n ^ k ^ u E i ^ ^^^jj,,^,^ sistēmas i^eigšanu, Pad savie-ļ^f^^l^^^^iS^ m i apmeklējuši Bēr2.3flne8 kaipos apbedī- Ķž gribētos šajā mirkli būt ,kSdē L^jj^^ ^^^^^ atļaujot kā pihvērtl- T^^^^^ r'*^^^^ lO 1905. a. revolūcionām kanu vietas, klusākā Mindienes vai Stutoartes Die-I ^ i ^ - ^ i : ^ .^^ji.ir*:..- J5pāTvar."> : ; ļ toS&2mSSSēini23^Sil'^^^ es ļ Te to s?u<: par rietumu miegu. ļ;^'„;;;;;7ļ;;,ft'Mi^^^T^uģS^ļ^ «torni. Ķ loļibariba jāfeēdina &<>pi li^T' '»«i'Pfl<»»W«"Vam. nebija..." ,,Sak.et, majās pārnākot, J«rtā. biedrībā. Olifcārt, varam gaidīt, ka Aņglijf tdm •< J Cīņa savukārt naksta: 1918, g. an-bam viesmcas pārvafldnielta^^ ' • -i^, "/• ., . , ff'«'«">*'*Sņi atrada rūdīto un ne- īsti ir berlInJešu izredzes? Ko JS* dleMian noteiktas totSlMrls sistēma*P"*?®^^ ,Utegs^..vēri^ padomus" ķol-Uij^^^. agronomu Ulmani. 7. de- sagaidāt no savas nākotnes?" ' C^i^Skfl^Shā*^^ " ^ ^ ^ Au- -Ko?" viņš bridi doms. -Koridoru atl teulMaimniiecfb^S: mini^^ , ntecībā un tirdzniS ņielos Vaoag^i Jinoorgan&ē. vārpu pai^zību. 1919. g. 5. jiilijā kontr- Beriīne bez satiksmes «r ārpasauli " ' t f ' ™ ;<*«toniedbi^ UĶlasikaa. Jānopļauj visas .'«rSv- L^iQcio„āru bandas virsvadību uz- ir kā norauta puķe. Ar ūdeni vien tai L J^»* nākošā» Krievijas mfa i i j i ī l i j i : : t i l . mm Ine. simok^ Bet neviens nesaka - mums vajag brīvu Vāciju. Ļaudis ir ļ j ^ ^ ^ piespiesti būt pieticīgi. - * un metri," — tās ir domas, kas ieved miegā. Un ari tur zemiapziņa re-ģistirē solus gaitenī sanu aAzniļkil ileJjas, «sp« rraa iuui .g«na5 d«sut4ranvrJpj.u saagizrkarui--11 r"eTdz^e^jtāTsr ' cara' 'v aVls »ts " "roub~e'žaāZm' ' ~u"n šrarja. *| i z^n ^ī^c^in^ā^t'^ tiem un veseliem namiem. Berlīne dzīvo smakdaima mfutgodam«u Floriane Džins B e r l ī n ē , augustā. PAE PIBDAUSANOS 14. JONIJA DEMONSTIĀCIJĀS ATLAISTA NQ DAEBA atsakās ņo citu tautu apspi^asiaSr kas uzrāda dabisku tiekšanos ,un ari spējas nacionāli patstāvīgi eksistēt un krūmāji. Tik^ tā nodrošina- L ^ g g ^^^j^ pulkvedrls AleksandrsJ nepietiek. Un lai cik liels ir rietu- P^*«^^' sam l o p i ^ vajadzīgo barību... Cik, gandrīz veselu gadu bija šīs ban- atbalsts, lai cik nepieciešama Ber-1 «•««ira« HIS; tanh. tfil šl ,jiodrošināšaniai" ja« parādījusi priekšgalā. Šis bija paklausīgs Lnnee dzīvībai, sabiedroto klātiene ~ savas sekas, redzams no pārskata par i^j^^^jg anglo-amerikāņiem. Britu mi- ^a, tomēr ir mākslīga b^aŗosana, Ber ^āija pagājušā gad^. Par L j , ^ brigādes ģenerāM Bertu nodar- JIt4:veiklj.ja^*žongl?^ ar procen-k^jg, pretp^omju spiegošanu līdz taem un ©kaitlu uzftnzēšanai, sarkanie ^940 - liauksaimni^i. atzīstas, ka g^las un Līdzīgas'neveiksmes dziKiam arī piena riipniecibas plāns nav veikts. L ^ ^ ^ ^ ^ slavinājumos. Rakstā par Tas nav.tiifcai gadījums un neaptver medicīnisko palīdzību Pad. ©annienibā lopkopību'vienj to^ liecina Kalnbērzi- kādas Maskavas rūpnīcas ārste Zaso-ņa raksts, kurā viņš mudina: „Dažos va medicīnisko palīdzību raksturo gados jālikvidē vēsturiskā, mantots Uidiv; Arsiti rūpnīcā pārbauda dzeramo tfpaudkopllbais aitpaliciba."' Lai no- ūdeni, seko kārtībai un pārbauda veltu neivefiiksimi no īsto vainīgo pie- atejas vietas. Saslimšanas gadījumā ciem, jāatrod dtl: .,Pie mums vēl dzi- s>trādni«eiku v a r aitbrlvot no darba... vais ķapitāltea atliiekas, kas maskē-^ Maskavas undversālvdkaita direk- Jušls naciontlismia tērpā. Mēs vēl torš nācis ar interesantu aiMājumu nepl«tiekan^ propagandējam padomju ka kāda Rīgas fabrika ražojot skaistas iekārtas prielkšrodbas. Arf l&terStū- sandales, kuru sūtījumi nespējot aļp w m māksla vēl vienmēr pār daudz ļmiiefināit Masikavas sieviešu pdepra-pieivēršas p a g ā t n e i ļ s ī ļ u m u s . Sis sandales esot tik vien- ^ ^ , , kāršas, ka ari Maskavas fabrikas/tās «VIENLĪDZĪBA" UZ VISAS LĪNIJAS varētu ražot bez griitībām. Taču viņa ' Rīgas radiofen® sti^ta: Lai piMgiļpriekšlikumd &ai virzienā līdz šim aitrisinātU' s i e v i ^ vicfflļldzUm, bezp®^®^ litraduM dzirdīgas ausis. Stts*!?«^^^ DA2I ED MELNO KAVIĀRU UN rZažfolš anas d1a rbtāt.T TJal^su ^pa>^]onVā v iien DZER PUTU KRĒJUMU atbildīgā darbā pēc^jā kdka ievirzi- L ^iuraāte jaunatne apgalvo, ltaaas^ Ķ«1J0U sWie«vviiiļeetJAieftS a., P^^ ^ "^^U* ^^^^^^^^^^ nekaappmiteāklilsēt isskkāos- Padomju «vienlīdzība", protams, vaWs, Indijā bērniem jāsāk strādāt aptver ari Jauniešus, t ā Rīgas rūp- 7—B gadu vecumā. Kolonijās 60 proc niecSbā un transportā viien sitsrācU ap i bērnu nomirst līdz gada vecumam. 4O.D00 jauniošu, no tiem 1B.0(^ sita-1 Un kā cinisks izsmiekls ^an raidi chaiioviešuw Pārējie tēdēl nespēj latviešiem ārzemēs, kur dzirdam veikt pārliedgās normas, un daudz P^«^^^^* pjdomju bērni uzturas Kri-būs ari tādu, 1us pāragri nepiemērotā dienvidu piekraste, tur viņi ed Sris ^Ilfi^ii^l^^ *^5lvi«» melno kaviāru un darbā iejūgti. Izmesta uz i^ks ar sa- putu krējumu. Tik laba dzīve ne beigtu vesellbtt. bija pat krievu bag|tnieku bērniem Vienlīdzībā vai, labāk sakot, no-JM^ gribam laimi visas zemes lodes nivelēšanā, sperts ari vēl tālāks so-P^"^^»»'--""* pasargf Hs. No Pad. savienības augstskolu^? „laimes;;i Mēs pārāk labi zi ministrijas saņemits paziņo^ne. ka^īl^i^f P'^^^^'V^^ « M m « v " j w *«v« u « » netrūkst ne dienvidu augļu, ne kavia vidui^olu- absodv^im var totāties ra, nedz pulii krējuma, un viņu bērn Maskavas un Ļeņingradas augst^olās. var pavadīt vasaru Krimas dienvidi (Vārdiņš\var še j ā p r o t glud citā piekrastē. Bet mēs zinām arī, ka ta ņozlB^tāpsit kā tas bija ar deportēto īpašā laikā mil|oniem bērnu Pad. sa «labprā^o pSrvletolenos" uz Sibi- ļ vienībā nomiruši bada nāvē vai iedzīt riju.) Uzskaitīta® 12 Maskavas un visnecilvēcīgākajos veidos, ka-ĻeņingraAas augstskolas, uzsverot, ka .P/^^J^^ velk nožēlojamu, cilvēk tSs sagatavoTt tādus speciāHstus.l5^[^|f"^ nepiemērotu un necienīgu ka līdzpilsoņu sirdis atkaļ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^ to^^ cilvēka p-** ^ Var tikai vēlēties, lai šis izbēdi^ Hitlera teātav^ tin piiedallUes tagadnes; uii ļiiffi^ veidošanā. Patiesi un drosmigiļv!! kāds bija viņš, šodien ir līdz reiz būtu laimīgākas neikājpti^^ M 11 Nakti aiz loga dārd ieta. ..Divikilo-lP'"*!?""^"''» ifļtf»» '^.^^^ " _ ts! ir t.. hl*'*»^'*! vārīgāki, jautājumi. ^ ^ ^5,Bi„„., .^^«,1^4. Kas attiecas uz lietejevu nācijas ^''^^^^'^ff^^^^^ , satiksmi ar tās k t o ņ i em ārpi» kā* l!f Kaevijas v a Up dzili lie*jia3 , s«p>rra„u«g,ai starp «agrau- ^ robežām ^u^n^ ^jgaj^ā laikiem, nosacīt savas vara.ir „,., tad jāsaka, ka nav iespējam nekāS no impariSlistisk& e!^ «"H vispārēja rob^a, ne arlledbmājama «'J«« ™ apspiestība» poHtikaš M kāda vispārēja v«l4te institōtu iekar- «amaitāta, un necienīga ceļa. Ja. ta, ko izdoto, ī«nākt bez spēcīgas pretestības vienā vai « t r S ^ e t ā - u n ^ ^ ! ^ ^ ko ŠO(«elnļed«J bez nodalītas netaisnība». Vienīgā 1^^**?^"*^^* nebūtu v§rt», ka yi^ I«(^lēm)aa atrisināšanas resp^a, ko amerikānis par to dMttltiķy«» amerikāņi varētu sdunēt, rr jauna P^P^*** par tās radīšanu, , i , ; gara izaagšana visās attiecīgās tau- / JSiaturas mums, «aerikl tās^ kas visu problēmu ieviizitii citāf''®'*' ««dunētu šādas Krievija» Ta| Arī šogad Bostonā 14; jūnijā, aiz-|Mpektā. Bet nevar droši pateikt, vai f'^V^*^ ^^^«^ P*"*'^^^ vesto piemiņas dienā, notika baltiešuhsd» gars izaugs. Un tā kā to droši kopēji rīkotā protesta demonstrācija, "evar pateikt, tad mums. amerikā- Vffipirms rupigi jašķiŗ tiesa rīcība, t kas guva atsaucību Bostonas sabied-Uiem, apsolot mūsu atbalstu noteik-p''^'^ l"» >kar personas ribā, presē un Masačuzetes guberņā- ««« atrisinājumu projektiem, vaja- r'°';wus viņpus dzelzs m tōrā. DemonsUācijās piedalījās ari dzētu būt augstākā mērā atturīgiem, "-®^*"^'''*'*^^°<*®"^ bij. Latvijas pastmeistara Ķuzes dzi- Jo. nezinot, kāds gars vada šos pro- P'?'""^" citās nozarēs, piemeran ves biedre. Otrā dienā Ķuze atlaista Jektus, mēs nevaram tos pareizi fe. piMupasu zemes dzīves apstākļu vel no darba un nekādi norādījumi par vērtēt - došanā vai mūsu attiekismēi ar e izpalikšanas iemesliem nav ievēroti. | Tad Džordžs Kenens burtiski raksta' V. ui JlWlU^ļ^_^.«^ i ;tliifadeka AKMKSTii tāi „Kā gan m ^ ari lai zinim vai I '^^ļ "^''"^ f , kādai ko^&rētal tautībai vfeSāka" L f ^ ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ TL atrisinājums būtu pilnīga nea^ariba J . S i J " " , ? " ' ' ^^ savienota, valsts statu«. Ipafe iero-b?^'^^ — ' ' " • " f beiota, pašpārv/aMts ve^ds va Var.rl';^i!^*^™'^ J^^^'^^^^^^^^ neprot grameivedibu ^ ^ ^ ^ ^ pasparvam™ veras v Padomju profesors Kaparizovs sa-ļ Mt"vispāTrk7r™atrvišķs''rtatI^1 ^ , rakstījis darbu par grāmatvedības k ā to lai zinām, ja nepārzinām pgj, l«»''hi«tavoklis. Par nozeļoša» teoriju, bet to smagi nokritizē žur- chf,l«Ai<Vi« H„,ĪK«« VS,. • {!• taipini ' . ar-autoi stobra bii -1 tr . r«t .». . a iCholoģiskās dotības, kādas nosaka nals Voprosi Ekonomiki š. g.,4. nu- :.„„=^ vs^fn., o "r^*^* ^ ^" - jaunas kartības radīšanu? Piemēram, pirmā situācija tad ari jāapskata; vi pirmis, jo tā šodien valda daudzu cii* murā, starp citu rakstot: ..Vāja ir arī,^ i - , , • ^. vēku (bmāšanā. 16. nodala, ka, veltīta buržuāziskās P'« Ko mēs varam kara > izcelšanās »• grāmatvedības teorijai. Autors te nav atsevišķas tautības, kas etniski L-J^f!'^^*^^.,'^^^^^ pievērsis pieliekami vērības tagadnes nav krieviem radniecīgas, bet k u r u ' ' ' ' W « ^^si darīt, laa panāktu tāda buržuāzisko grāmatvedības un rē- «aimnicciskā eksistence visciešākam ķiņvedīlias teoriju krit^ai, nav at-ļsāifēm savienota ar Lielkrieviju. Sā-maskojis viņu pseudozinātoisko un das saimnieciskas saites vajadzētu vkaf SkaHpirtā"li"st/i* ^ne'p'"ro?t- "ne T kJā^rt"īm^ "o rla«-'1 s araut tikai -v isretākā izņTē-m uma ^ga di-mātas'ne rēķinus vest. Atliek tikai i^^^.^tL'- ^^"^"^ ^'^^ brīnīties, kā viņi ar visu šo nepra- ^^^^^^^ ^^"^^ attaisnotu arī politisku sanu spēj tik sekmīgi '.ekspluatēt ^'^^ """"— as rašMios, kādu vēlamiesi Skaidri saredzot šādi -veidotu Kriet ju, muins tad vajāga visas niļlitl^St operācijas, virzīt šī mērķa sa^nieg^ šanai. strādājošo masas". Pēc NevirBlfitter savienošanos. Bet šīs ©avi'enošanās veids allaž būs atkarīgs no tā, cik tolerances un labas izpratnes būs abiem Nākošajā rakstā; AR IŪ?U ŪN BEZ T A ^^^n'^^s s aW i*'^to^^-l"^«8'fepr^ "*%ia"ltr .
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 11, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-08-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510811 |
Description
Title | 1951-08-11-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
'1
lv,
p i Si
f ^'^
l i -
\':f:fV-J.:,'::.
i I '
v;Wi':)',ii:-'.';
J ^ t « - •:• |t'^S.''Ķ&i•;v:y..
SiSS
lv*.
pi
I
,1'
te
1 ^--v
-«-—^s*
lATK^TJA Sest<3!ep/1951. g. 1 1 , ^
(Turpinājums no 3. Ipp.)
kS agrāk. Mim® ir Ipaii policijai
Balitijas valstu iovjetizētiji Jau ļ goti^ tikai uz to, lai jau nedibinātie automobili — \^Mom 01. Garām-labi
mi varēja lielīties Masfeavas kolfcMd vaiēfai nostiprināties. gājēji palīdzēs/*
priekll, ka zemnieki simtprocentīgi . T SM nevaarētu but šaubu, ka Mas- Skaidra vasaras saul^ gaisma gul-sadzīti
kfolhozos un uzsēts jau otars kava tlauzusi savu līdzšinējo nepie- «tas uz ielām un dažto jaunceltnēm,
kolhozādtjas posms — n^o kolhozu klplbii partijas dogmias realizēšanā Un tikpat skaidri rāda, cik daudz vēl
apvienošatia lielajos. Turpretim no sat^lltvalstls un gājusi pa ķecerīgā hf ^up^ ^
TURPINĀM IZVILKUMUS NO D7.0RD2A KENNENA GRĀMATAS
M ^ , piem^am.^ visi idomāj^
Baltijas zemes nekad vilig
drīkstētu pret y ^ pal^
im lielīšanos ļfiBs^st |jļ^ _
tāda Vil ci^du 8^tH |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-08-11-04