Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1950

              L A T V I J A Sestdi-n, 1950. g. 23. septembri
kas
VIESOS PIE UKRAIŅU TRIMDINIEKIEM MTENVALDE
Mazā, idiliskā Augšbavārijas pilsē­tiņa
Mitenvalde, Austrijas pierobežā,
vairāk gan pelnījusi Mitenbergas no­saukumu,
jo mežu ieloks ap to apau­dzis
kalnu grēdu, kas ar savu eglā-jiem
cauri izslējušos masīvu šķiet
nomācam ielejas namus un viņu ie-daivotājus.
Tālab skatiens labprātāk
grib pacelties augšup, bet ari no
sniegoto virsotņu aplūkošanas maz
prieka: sejā sitas auksts lietus, nav
platmales, kas pasargātu no tā, tur­klāt
augstāko kalnu sirmās galvas
apņem dūmaka — gluži kā skauģu
valodas izcilākos cilvēkus. Taču nav
Jau ari ši raksta nolūks — apjūsmot
dabu vai runāt par laužu netiku­miem.
Ukraiņu mēnešraksta My i Swiat
redakcija bija aicinājusi DP preses
pārstāvjus uz Mitenvaldi, lai nostip­rinātu
jau nodibinātos savstarpējos
sakarus un pavērtu viņiem ieskatu
ukraiņu trimdinieku centienos un pa­nākumos.
Dažus kilometrus ārpus
1)il8ētas vienotrai kaimiņos ir divi
nometnes Vācija parastajos kazarm-
}u blokos, kas arī šķiet saplakuši ap­kārtējo
kalnu varenās dimensijas
ēnā. Sis nometnes ir viens no uk­raiņu
trimdinieku centriem.
Pirmajā no tām — t. s. Jēgeru k a ­zarmās—
novietoti ap 1700 vācu
saimniecībā pārgājušo bēgļu, turpat
puse starp tiem ukraiņu. Tie kom­plektē
jas gandrīz no visu aiz dzelzs
priekškara palikušo tautii pārstāv­jiem,
kuriem nav konkrētu izceļoša­nas
izredžu. Gan necerēti galvoju­mi
vai darba piedāvājumi ārzemēs
vienam otram vēl paver vārtus uz
caurlaides nometnēm, taču vairums
Jau saradojies ar palikšanas domu.
Vairāki simti šejieniešu atraduši
darbu nometnes apkaimē — admini­strācijā
nodarbināti gandrīz tikai vā­cieši,
— bet pārējie svārstās starp
dzivotprieku un depresiju, starp
šaubām un cerību.
Nacionālo skolu še nav. Dala bēr­nu
gan apmeklē Mitenvaldes vācu
skolas, bet to uzņemšanas kapacitā­te
ir niecīga, kādēļ vairumam nav
pat šis iespējas. Sini sasāpējušajā
jautājumā patlaban noris sarunas ar
vācu izglītības un kulta <ministrijām,
un ir cerības rast kādu atrisināju­mu.
Toties rosīga ir reliģiskā dzīve,
un gan(^rlz katrai konfesijai nometnē
ir savs dievnams. Vienā ro blokiem
IRO iekārtojusi veco ļaužu mītni.
Nesen ,i:^ovēt8 un» riķiet^ arī rūpīgi
koptā i^ca|3, iekšiene ir gaišāka un
tīkamāka par pārējām, un dažādo'
tautību sirmgalvji, kas savu darba
mūžu beiguši, tur vada mierīgas at­pūtas
dienas starptautisko organizā­ciju
aizvējā.
Daudz straujāka un rosīgāka rit
dzīve kaimiņu nometnē — Sapieru
kazarmās — lai gan tur iedzīvotāju
mazāk: 1200, kuru vidū ap 600 uk­raiņu.
Tie ir jau ceļa jūtis, kālab
arī gaišākas viņu sejas un mītnes,
mundrāka un staltāka stāja, glītāki
apģērbti, vairāk dzird dziesmu un
Jautru čalu. Ukraiņu grupas vadī­tājs
ir lepns ar saviem ļaudīm. Ne­sen
notikusi tautas skaitīšana no­metnē
paveikta 5 stundās, pie kam
tokraiņi tajā ieradušies bez izņēmuma
visi. Norīkojuma darbos lieki esot
norīkojuma saraksti, un personīgas
citācijas vajadzīgais strādātāju
skaits sanākot tāpat, brīvprātīgi. Arī
spodrībā ukraiņi nav skubināmi, ko
liecina viņu personīgo un kopējo tel­pu
izskats.
Ukraiņu grupas lepnums ir jūnijā
pasāktais illustrētais mēnešraksts
My i Swiat, kas kā formātā un tedi-nlskajā
iekārtā, tā arī satura izvēlē
darināts pēc Reader Dlgest parauga.
Sis izdevums paguvis iemantot la
sitāju simpātijas, un tā trešais nu-
' murs Iznācis 5000 eksemplāros, ar to
kļūdams jau patstāvīgs. Un droši
tam var paredzēt vēl tālāku tirāža
augšanu, nostājoties blakus citiem
solīdiem ukraiņu preses izdevumiem,
kādi ir Ukrainski Samostijnik, Uk-rainski
Wisti (iznāk 2 reizes nedēļā)
un Christianskyj Holos (reizi nedē­ļā).
Mēnešraksta My ir Swiat izde­vējs
un atbildīgais redaktors vai, la­bāk
sakot, dvēsele ir bij. Czas re­daktors
M. Koļankovskis, ko cītīgi
atbalsta viņa kundze. Žurnāls at­spoguļo
pasauli ukraiņu skatījumā,
sniegdams politiskas aktualitātes,
daiļliteratūru un apskatus par tau­tiešu
dzīvi svešumā. Sava vieta vel­tīta
arī zinātnei, mākslai, sportam
uc. nozarēm, kā ari laika kavēkļa un
humora lappusēm.
Se blakus cienīgi jāatzīmē, ka My
i Swiat saliek turpat nometnē iekār­totā
saliktuvē, kas ir retums, lai ne­teiktu
— vienīgā visā Vācijas trim­dā.
Sagādāti nevien burti pietiekošā
vairumā un dažādībā, bet arī pāfē-jie
saliktuvei nepieciešamie materiāli
un piederumi. Se pašu saliktās un
aplauztās lappušu formas nosūta uz
Nimbergu, kur mēnešrakstu iespiež;
lai pēc tam tās ceļotu atpakaļ uz M i ­tenvaldes
saliktuvi. Tiešām Jāap­brīno
šā pasākuma iniciatoru "^un at­balstītāju
uzņēmība, jo saliktitves ie­kārtošanā
ieguldīts .daudz pūļu un
līdzekļu. ' ' *H
Taču visvairālH)P'^preses pārst^-
jus iepriec^ājā ukraiņa- ņiākslas
amatniecības izstāde Mitenvaldes Pa­sta
Viesnīcas zālē.^ Gaumīgi deko­rētajā
un izkārtotajā- skatē,'' loiŗai
eksponāti bija bagātīgi' savāksi abu
vietēja nometņu tautiešu vidū, acis
priecināja krāsās un ' ornamentikfi
ļpatnējie ukraiņu tokd darinājumi V-^
audumi, izšuvumi,:'kpkgriezumi, mfc-talla
izstrādājumi un kerimika,' ko
Ar karoti aiz zālialta stulma
im Staļina vārda nz lāpām
Jan konS Napoleona laikiem krievu armijas sUprums bijis vienkāršo ka­reivju
maSu Bet tieši turpat slēpjas ari tās bīstamākais vājums. Sosa^us
faktus rietumu militārie lietpratēji no jauna atceras it sevišķi Sobrid, - laikriSrS mudSa pētīt pa^^ bruņotos spēkus, viņu stiprumu un vāiŽ ^ses. V^^^^ uzbūvēta un turas U2 mU oniem SāršnVanT palūkosimies, kādos apstākļos norit SI Ivana kareivja f a - S« nriesaSas brīža un kādiem Udzekļiem no viņa iztaisa munas vi-siem
pazīstamo krievu zaldātu.
CITĀTI UN SECINĀJUMI
IVANA IVANOVICA IVANOVA GAITAS PADOMJU ARMIJS - Gļ,,
Simpātiski papUtiinija ukraiņu LASS.MACHOEIU. īSAIS KURSS. ^ I N A BILDE UN-DISCIPLŌ,,
skulptora M. Cerēs^ivska izstādītie
darbi. Vērojot izstādītos eksponātus,
redzam ilgos gadsimtos no paaudzes
uz paaudzi saglabātu nacionālā gara
izpausmi, ko lidzi tautas tikumiem
šie ļaudis nav pazaudējuši.arī sve­šumā.
Ja ari ne krāsās, rakstos un
veidā, taču vienā ziņā šiem darinā­jumiem
ir kas kopējs ar mūsējiem- , vs , ,
tā ir mīlestība, kādā tie glabāti un §o pašu septembri Tvans Ivanovičs i s v a i ^ vai žāvētu ^augļu kmnpots.
izstrādāti, tas ir čaklais, rūpīgais unļivanovs kopā ar 749.999 citiem 1^ KlJ^dienas noslēdz k^^^^^^
savā sīkumā milzīgais darbs, kas, gadu veciem padomju valsts pilso- dums. Dev^ - kilograms nedēļa,
modernās technikas laikmeta acīm ņiem saņems paziņojumu ierasties Uztīšanai Ivans un v^^^^^
raugoties, sen vairs neatmaksājas.-iesaukšanas komisijā, ņemot līdzi vairāk iecienījuši armijas avzi Kra^^^
Un tomēr, - izstādē netrūka ap- kārtu tīras veļas un karoti. Ivans naja Zvezda. Pravdas un citu avizu
meklētāju, ne pircēju ne vien no pa- par to nebūs pārsteigts, jo dienestam papīrs, ta viņi sūdzas, esot par biezu
šu bēgļu, bet arī vācu, amerikāņu viņš reģistrēts kopš 17. mūža gada un smirdot. ^ _ _
un pat angļu vidus. Izstādes rīko- un jau guvis priekšmilitāru apmāci- Pulksten 6 vakara, apdarījis majas
bu Dosarmā vai citā masu orgāni- darbus, paklausījies oficiālo radio,
zācijā. Kas jādara — jādara. palasījis cenzētos žurnālus vai pa-
Atstādams darbu, no kura pats spēlējis dommo vai šadiu, Ivans ie-pēc
savas gribas nekādā gadījumā kož palaunadzi — neizbēgamo putru
nebūtu varējis aiziet, Ivans saņem ar gulašu vai ari viru ar teju. Pēc
divu nedēļu „polučlm" uz rokas un tam nu Ivanam sākas vu;ia „ļičnoje
tūlīt visu naudu vienā pūtien? no- vremja". Viņš var aplāpīt savu uni-dzer
vodkā, lai nākamajā rītā ar formu, uzrakstīt vēstules, kuras no-durnu
galvu ierastos komisijā un sūta par brīvu, reiz nedēļā aiziet uz
kļūtu par „rjadovoj"; agrākais tituls padomju (nejau ārzemju) filmu, pa-sarkanarmietis
atcelts jau kopš 1946. čīkstināt ermoņikas un uzraut pa
g, kad sarkanarmiiu pārdēvēja» par Lčastuškai". Jebšu ari Ivanam jā-padomju
armiju. Ivanu nosūta uz piedalās tā sauktajās «brīvprātīgajās
pirti, kur viņš atžilbst galīgi un ar talkās". Tā kā viņš nav virsnieks,
mašīnu nogriež viņam matus. Noval- tad Ivanam nav atļauts pirkt stipro
kātā zaļā blūze un bikses, ko viņam krievu alu. Bet vodku viņš nevar
izsniedz no mantnīcas, Ivanam liekas nopirkt, un dabū to tikai svētkos vai
itin labas; faktiski tās ir arī labākas kara laikā pirms kaujām,
par privātajā dzīvē valkātajām. Ja «Izejamā diena" ir labā diena,
Ivans labi mācīsies īso kursu un c i - Taure gan Ivanu pieceļ ka parasti,
tādi būs labs karavīrs, viņu varbūt bet viņš saņem drusku labāku pār-tāja
-^itoaiņu^mu komiteja ar
Račinska"^to--Stepanjanea kundzēm
prieķšgfilā — var būt pilnīgi apmie­rināta^
ar panākumiem.
Atstājot skates telpu, kur bez uk­raiņu
Nacionālajām krāsām dekora­tīvi
greznojas'ari Ukrainas atbrīvo­šanas
cIņU veterānu pulka karogs,
paliek/ pārliecība, ka šī gaišā, sim­pātiskā
un dziļi na<^ionālā tauta reiz
Ieņems visai cienījamu vietu citu
bhYO slāvu tautu saimē, jo tie kalni,
kas patlaban met baigu ēnu par
mums visiem, — nav mūžīgi.
(Arējai informācijai)
Amerikāņi pastiprina
svešvalodu studēšanu
Vašingtona (fm). - ^Apgalvots, ka ame­rikāņi
pieder pie sliktākajiem valodnie­kiem
pasaulē," izteicās Džordžtaunas uni­versitātes
valodu insUtūta direktors. Ne­pietiekama
valodu prašana esot svarīgs
trūkums amerikāņu sagatavošanā diplo­mātiskiem
un ciUem uzdevumiem ārze­mēs.
To cenšas novērst pirms gada nodi­binātais
institūts, kas lieto višmodemā
kās mācnias metodes un valodu studen­tiem
Uek pam<itīgi iepazīties ar visu at­tiecīgās
tauta? vēsturi un kultūru. Stu­denti
atsevišķās kabīnēs, lasot sveSvalo
du tekstus, reizē var tos telefonā noklau
sities pareizā Izrunā. Tāpat studenU mi
krofonā ierunā savas atbildes uz jautāju­miem.
Patlaban Institūtā māca 18 valodas,
to vidū serbu, kroātu, ķiniešu, japāņu,
arābu un sanskrita.
Komunistu pasaules iekarošanas
plāns jau sen labi pārdomāts, daudz­reiz
koriģēts, praksē pārbaudīts un
tad apstiprināts kā nemaldīga dog­ma.
Sazvērnieku darbā nekas nav
nejaušība vai sagadīšanās, nav ne­kāda
kompromisa» nekādas atkāpša-nas.
„Kad zinātniskā sociālisma idejas
par Krievijas strādnieku vēsturisko
lomu plaši izplatīsies un radīsies
stipras strādnieku organizācijas, tad
krievu strādnieks pacelsies visiem
priekšgalā, gāzīs absolūtismu un va­dīs
krievu prolefāriātu kopā ar visu
valstu proletariātu pa tiešu atklātās
cīņas ceļu pretim komunistiskās pa­saules
revolūcijai."
W . J . Ļeņins 1902. g.
brošūrā ,»Ķo darīt?".
Tātad 1952. g. komunisti varēs svi­nēt
savas bauslības 50 gadu jubileju.
Tanī pašā brošūrā Ļeņins tālāk sa­ka:
^
„Vēsture mums uzstādījusi uzde­vumu
sagraut visus pretestības cie­tokšņus
ne tikai Eiropā un Āzijā
vien. Tas Krievijas strādnieku no­stādīs
vispasaules prolerāriāta avan­gardā..."
„Laupi salaupīto", — Ļeņina sauk-
Us 1917. g.
1919. g. martā Maskavā sanāca 30
valstu komunistu kongress Ļeņina
vadībā un tur nolēma radit komin­terņu
— trešo komunistisko intema-ionāli,
kas izdeva manifestu tūlīt
uzsākt Izšķirīgo cīņu par proletari­āta
diktatūru, par padomju uzvaru
visās zemēs, visā pasaulē.
Tas bija vecais bauslis jaunā iz­devumā.
Nekas šā baušļa būtībā nav
grozījies arī šodien» tikai 1943. g.
blēdīgi likvidētais komintems šodien
saucas ķominforms.
„Kad biedrs Ļeņins no mums šķi­rās,
viņš novēlēja Padomju savienī­bu
paplašināt Mēs zvēram tev,
biedri Ļeņin, ka mēs šo tavu bausli
godam izpildīsim."
„Kad biedrs Ļeņins no mums Šķī­rās,
viņš novēlēja mums palikt uzti­cīgiem
komintema principiem. Mēs
zvēram tev, biedri Ļeņin, ka mēs
nesaudzēsim savu dzīvību, lai no­stiprinātu
un paplašinātu v i s as
pasaules darbaļaužu savienību —
komunistisko internacionāli."
Staļina zvērests 2. pa­domju
kongresā 1924. g.
^Komunistiskā internacionāle —
komintems — vienota pasaules ko­munistiskā
partija, pasaules proleta­riāta
vadonis un organizētājs... cī­nās
par proletariāta pasaules dikta­tūras
nodibināšanu, par Vispasaules
sociālistisko padomju republiku sa­vienības
radīšanu. No savas dibinā­šanas
līdz 1935. g. komintemai bijuši
septiņi vispasaules kongresi, visi
Maskavā..."
Lielā padomju enciklo­pēdija,
1938. g. izdevums,
33. sējums 7141 Ip.
«Sociālisma uzvara vienā zemē nav
uzdevums pati par sevi. Krievijas
revolūciju nevar uzskatīt par atbal­stu
un līdzekli varas pārņemšanai
visās zemēs, tā ir sākums un priekš­noteikums
komunistu vispasaules re­volūcijai
..."
J . V. Staļins grāmatā
„Celš uz Oktobri".
„Mēs dzīvojam laikmetā, kur visi
ceļi ved uz komunismu. Zem Ļeņi­na
karogiem, Staļina vadībā — uz
priekšu līdz komunisma uzvarai
v i s ā pasaulē!.."
V. M. Molotovs 19^7. g.
,JProletāriāt8 aicināts stāties visu
progresīvo spēku priekšgalā un pār­veidot
p a s a u 1 i uz jauniem, komu­nistiskiem
pamatiem..."
Pravda 1949. g. 19. jūlijā.
„Jaunā pasaule izplešas no Tāla­jiem
austrumiem gandrīz līdz mūsu
valsts robežām. Nākotne pieder ko­munistu
partijai, kas ar pilnām tie­sībām
aicināta vadīt visas cilvēces
sabiedrības atjaunošanu."
Togliati 1949. g.
„Mums vajaga iet ceļu, kuru ^ gār
ļuši k r i e v i . . . Nav iespējams ņpr
stiprināt mūsu uzvaru bez interna­cionālo
revolucionāro spēku atbal­sta."
Maotsetungs 1949. g.
„Padomju savienības g a l a mēr­ķ
i s ir Vispasaules padomju savienī­ba.
Sis mērķis atkārtoti atgādināts
visiem atbildīgiem boļševiku valsts­vīriem,
un Staļins vairākkārt norādī­jis,
ka proletariāta diktatūra piemē­rojama
visām zemēm. Rietumu pa­saule
vēl maz izprot šos padomju
nolūkus. Bet Padomju savienība t a ­jā
pašā laikā bruņojas tik ātri, cik
vien politbirojs var piespiest darbā
un izdzīt jau tā nelaimīgo tautu."
Plkv. Tokajevs, izbēgu
šais padomju virsnieks
"^1950. g.
Siem citātiem varētu vēl pievienot
tāda paša satura deklarācijas, ko iz­teikuši
citu zemju vadošie komunisti:
Dimitrovs, Paupere, Gotvalds, Rako-ši,
Torezs, Dikls, Pīks, Dolorosa,
Ibaruri uc. Bet pietiek.
Mēs jautājam tiem, kas taisās r u ­nāt
ar Staļinu par diferenču izlīdzi­nāšanu
un pasaules mieru, kas domā,
ka Apvienotās nācijās pie viena gal­da
ir iespējams sēdēt un diskusēt
brīvu tautu pārstāvjiem kopā ar vis­pasaules
sazvērniekiem: vai Ļeņina
baušļi, Staļina zvērasts un komin-terna
resp. kominforma tēzes bei­dzot
neatvērs acis un vai beidzot
nesaskatīs, ko un kā šī noziedzīgā
sazvērestība gatavo visai pasaulei un
katram atsevišljj?
Nav nekādu nacionālu komunistu.
Nav nekādas lokālas komunistu par­tijas.
Nevar būt un nebūs nekādas
diferenču saskaņošanas, nebūs arī
miera.
Ir tikai kāds 50 gadus vecs baus­lis,
kāda sātana reliģija, ar zināmu
plānu — vispasaules revolūcija un
vispasaules padomju savienība, ir
zvērēts to piepildīt. No Smoļnija
aizmūriem aizdedzinātais pasaules
ugunsgrēks tagad aptver jau zemes
lodes piekto daļu un tieši apdraud
visu pasauli. Tas nozīmē brīvās
cilvēces nivelēšanu, kultūras degra­dāciju,
kristietības iznīcināšanu, at­sevišķa
cilvēka verdzību, badu un
noiešanu lopu stāvoļkll. Viņi tur z i ­na,
ko viņi grib, un^to ari pateikuši.
Katrs līdzeklis — meli, terrors, bru­ņošanās,
baiļu briesmas, denunciāci­ja,
patiesības apgriešana otrādi, —
viss ir labs, viss ir derīgs, viss at­taisnojams,
ja tikai tas ved uz Vis­pasaules
padomju savienību, mūsu
valodā «— verdzību un badu.
Andrejs Iksens
u
u
paaugstinās, un tad viņš dabūs labā- tiku, aiziet uz pirti, pārmaina ve
kas drēbes. Padomju armija nav, un tad ar biedriem saspēlē futbo
piemēram, amerikāņu armija, kur vai citādi pasporto. Ja laimējas,
vienkāršais kareivis un ģenerālis Ivans v^r dabūt atvaļinājumu uz pil*
valkā tās pašas kvalitātes ikdienas sētu. Ja viņam gadījies nokļūt oku-tērpu.
Zeķu Ivanam nevajag, jo auti pācijas armijā, tad, protams, uz t§-
ir diezgan labi, lai tos iemauktu diem priekiem nav ko cerēt, un
strupajos stulmeņos. Aizbāzis karoti Ivana dzīve norit stingrā izolācijā,
aiz labā zābaka stulma, Ivans Ivano- lai viņš neinficētos ar kādām nelāga
vičs Ivanovs ir gatavs jaunkareivis, svešām idejām. Ticis uz pilsētu,
Ari kabatas lakata viņam nav, un Ivans var sarunāt uz ielas kādu mei-nevajag.
^^^^^ parku. Tas ir — ja
Tagad Ivans nonāk padomju armi- Ivanam gadās .bļrīvi 10 rubļi. Tā kā
jas NN vienībā, kaut kur „plašajā piesardzīgiem blakus izdevumiem
dzimtenē". Ģimenei viņš nedrīkst zt- nav ne naudas, n0 praktiska iespēja
ņot, kas tā par vienību un kur at- tādus taisīt, tad Ivans pārnāk no-rodas.
Turpmākās 730 dienas Ivanam bažījies, jo k l i z m ^ gadījumā viņam
ir puslīdz vienādas, tikai ar sīkām draud trīs mēneši līdz vienam ga-pārmaiņām.
Puksten 6 rītā, bet vasa- .
rā jau pussešos taure viņu pamodi- Disciplīna, pec veida diezgan prūsis-
.nav iin Ivans, W^ ar—8iJ^fetaJya^: * a , nosaka visas Ivana ^ t a ^ un to
?biedii^m, lec kSjās;^ iDžēIteft^ii'W grožos. Ta liekas mm pat
laģs, uz kura viņš guļ, ūn aH pārpil- sīkstajam un rūdītajam IvanSm, kū­dītā
baraka tomēr i r augstāks stan- senčos paklausība iedīdīta jau
darts nekā mājās pierastais. Barakas kopš 500 gadiem. Turklāt disciplīna
pat liekas plašas, Ja tās salīdzina ar kopš Pēdējā kara kļuvusi vēl sting-pāris
kvadrātmetriem istabā, kur raka, un tas ari ir viens no galve-
Ivans dzīvoja Maskavā. ^iem iemesliem, kādēļ padomju ka-
Stundas ceturksni novingrojis un reivis rietumos kādreiz „piesit pēdu",
obligāti noskuvis bārdu (privātajā laivas stundas patvaļīgā prombūtnē
dzīvē viņš skuvās tikai divas reizes var maksāt 10 gadu cietuma,' bet
nedēļā), Ivans sēžas pie putras bļo- priekšnieka nesveicināšana — piecas
das, kurai blakus sešas šķēles rupj- dienas pie kartupeļu mizošanas. Pul-maizes.
Baltmaizi viņš redz tikai ka komandieris Ivanam tagad vairs
četrās svētku dienās gadā, vai ari p a v „tovariščs", bet „tovariščs pol-kovņiks".
Ivans nekad nesaka vien­kārši
„da", bet „tak točno", nesaka
„ņet", bet „ņikak ņet". Kādreiz lik­vidētā
sveicināšana atkal celta go­dā,
un Ivanam „jāatmet" ne vien
virsniekiem, bet arī instruktoriem.
Pārvērtībām padomju armijā rak­sturīga
pieaugošā kastu sistēma. Iz­lases
vienības, kā Pētera Lielā lai­kā,
sauc par gvardiem; tālo bumb-vežu
piloti zibina zobenus; milzīgi
pieaugusi starpība starp kareivja
Ivana un augstāko priekšnieku al­gām.
Ivans saņem 350—400 rubju
gadā, seržants 4,3 reizes vairāk, kap­teinis
24,3 reizes, bet „tovariščs mar­šals"
pat 114,3 reizes vairāk. Turpre­tim
amerikāņu seržants saņem tikai
1,8 reizes vairāk par vienkāršu ka­reivi,
kapteiņa alga ir 3,8 reizes, bet
armijas ģenerāļa alga 15,2 reizes lie­lāka.
Kamēr „lielā tēvijas kara" laikā
sauklis bija tāds, ka Ivans cīnās vis-
Tas ir vlņg - Ivans ivanovlCs Ivanovs -1 P™^ kārtā par lielo Māti Krieviju
viens no miljoniem mums tik labi pa- un mazāk par komunismu, tad paš-dstamo
„vaņku«. reiz armija cenšas cieši apvienot pa-tādās
reizēs, kad virsnieku klubs at- ^^^tismu ar politisko ideoloģiju. Pēc
sūta savus pārpalikumus. Noskalojis f ^®,Y,^"?°?J!? ? neveiksmes uz lai-brokastis
ar tēju — kafija Ivanam ku likvidēta politisko komisāru -
gandrīz nepazīstama —, viņš notīra «PoUtruku" sistēma ne vien atjau-savu
karoti un atkal aizbāž aiz stul- vēl pastiprināta. Katram
ma. Seko mācības no pl. 7—11 un P"^^"^ i r sava partijas organizācija,
pēcpusdienā no 12-16. Mācības, pro- ^'''''^
tams, nav nekāda smiekla lieta, jo
padomju armijā tāpat lielā cieņā ir
vecā Suvorovar sauklis: Smagi mācī­bu
laukumā — viegli kaujas laukā.
Ivana apmācības ir tā pārsātinātas
ar politiku, kā nevienā citā armijā
kuras biedri arī tiek labākajos ama­tos,
saņem visātrāk paaugstinājumus
un apbalvojumus. Vienalga, vai
Ivans to gribētu vai nē, viņš ne brīdi
nevar aizmirst Staļinu, partiju 'un
komunismu, pat savā brīvajā laikā
nē. Ieejot vienības atpūtas telpā, vi-pasaulē.
16 stundu nedēļā viņš mā- ^am pretī rēgojas Ļeņina stūrītis
cās Staļina konstitūciju, Staļina ru- ^"^"^^ * "
nas, partijas vēstures īso kursu un
padomju armijas vēsturi. Ja Ivans
nebūtu krievs, bet, piemēram, ču-vašs,
klāt nāktu vēl krievu valodas
mācība. Pusdienas pl. 11 ir vienmu­ļas,
bet pietiekami spēcīgas un labā­kas
nekā civilajā dzīvē vai armijā
pēdējā kara laikā. Pusdienās ir vira
ar maizi, ko Ivans dabū vienu kilo­gramu
dienā, atkal „kaša" ar gulašu,
vai gaļa ar kartupeļiem un beigās
„tautu tēva" ģīmetnes utt. Ari dzī­vojamā
istabā Ivans neskata vis pie
sienām saspraustas, teiksim, kādas
padomju „pin up" gerias, bet viņam
jāapmierinās ar saviem paša „pin
up" bojiem - Ļeņinu un Staļinu.
' Nākamajā rakstā sniegsim dažu
amerikāņu un angļu militāro lietpra­tēju
vērtējumus par miljonu - Tvanu
armijas stiprajām un vājajām pu­sēm,
un kā tās kara gadījumā iz-npitot.
(md)
sestdien, 1950. 23. sept
m
p
Vācijā varēs
aptui
^ novērojams viena un *r-'CkS no ^siem zemes 1'
^ ^ d e S ?uslnL konā katr'
vieta t«i e iSeņ^akk ttliKkaaii nnoo zināmas sau^-
ies virsas daļas, Pie kam v
pilnenas pusi 'lf%ŗS telpā
Sf:4'SuzSdurrdzamuJ?erme
na tuvumā mēness pamazam kļus toS^s un, tanī iegrimis, p M J ^ ^^
umst. Zemes pilnenas caunner
mfness attālumā ir 3 r e i f Ķlāte
par mēness caurmēru, ta kā mēnesj
pietiekami dziļi iegnmis zemes ena
top pilnīgi aptumšots. Meriess, li
reizes gadā apiedams ap zemi, iet
reizes ātrāk pa savu ceļu, neka
mes ēna. - . «
Pēc Viduseiropas laika mēness s
ieiet zemes pilnēnā 26. septembri,
3 un 32 min.; pilna aptumsuma vld
ir pl. 5 un 17 min.' un mēness DI.
izgājis no pil.iēnas pl. 7 un 2 mi
Pilnīgs aptumsums, kamēr visu m
nesi sedz zemes pilnēna, ilgst no p
4 un 54 min. līdz pl. 5 un 40 mi
(tris ceturtdaļstundas). Mēness ri
Minchenē pl. 6 un 13 min,. Adi
r^i ft im min. Pilna antumsu
pi. o lō mm„ AUI
pl. 6 un 35 Pilna aptumsu
pēdējā fāze Eiropā tādēļ novērojam
tikai pašos rietupios - Anglijā, Spā­nijā
un PortugaJē. Eiropa vairāk uz
Guntis ASiWL
la upe
Driima no upes kāpj migla.
Krēslo pamale rēna.
Nīcības atvariem žigla
Pārlido ēna.
Laikmeta upe veļ lejā
Dvēsles dzīvībām rautas.
Liela tā bīstami dejā
Iesaista tautas.
Klusē laiks nojautās vāri.
Krāces baigumu cilā.
Puspelēks dzenis kaļ kāri
Aizmūža silā.
Naktī gar upmalu klīstu —
Diena smok urnā melnā.
Nevarīgs puteklis vistu
Likteņa delnā.
Upe! Kur taisnība mana?
"•Atbalss" spocīga baida
^ AI TU ZINI KA...
muskuli "^""^^^ W 72
kurnam ilgākā laiu?^" vielu iz!trQ.
J^as Vielām. Tā c u k i i r ! f 5 w.
Wf flivl stundām ^^^^^
30 m augstumu! ^^^niedz caurm?.
^iu*2l^la''i'«J^^P' atmosfairas k r s . - .
Z^'f no' tais?"""'»' n.v
^'^^i labi sarimsi' savu hiTil
smadzenes S^^^sa kau i l?'^*«8tn»a8
«aballņg, kui-a ^ ciivgka kanv**"*^^a, to
tikpat lleu H J^^^fet 17 ^ ^^adrat!
PusUo\t ^^^^^ & C e i p ' ^ ^ ^^