Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1951

              L A T V I J A
T n M t B . 1951. f . 7. «|{||
Mindiene pie Aleksandra C^a Mūabas skartie
VerUlE NO MlNOie^ES
M i k ^ i n k l n i p«tai!!ē Svibiāga Ir
Jē(!bei«DS par t«vt. im t i s slaira Iet
pēri tmm n^MdNbn. T l d l i ar! iplr«
n o t i i i teldei» »MīRdm« plo SvI»
blsgvi'' luī Dtvis otiJktL Jo Svibinga
i r vēsturisici vecāka par palu Min*
ckoal Svibingai demam Alpu līdze­numi
i r tuipat Tfti tOkitol gadu, un
tikai laikt tecijtani lo uzsOca t e v !
Mlndme^ Nute Svlbinga Ir Mincbe-
Bia 21 Iecirknis no Utvaraa virtiesi
uz ziemeļiem Izams k r e i s i krasti* un
pteslldzai Angtu dirzam* kas i r v i*
sas MIndkenes Heiikais košums»
S v l b l o f s i r I m l l o t a v i c u miksli«
nieku dzīves vieta. Ar saviem dir*
ziem, kur pavasaros zied aprikozes,
firziki un maode^od]^, t i Ikiet gla*
b i j a » tevi It k l Ieuktt klusumu un
mieru, kaut a^odea lielpilsētas sInS.
Glmaittiaii sarvdebTgi celtie namiņi
ņtm stivlMi^ gan s i f p im ]umti«m„
gresaas ceHnee, daibrld iauris» liku»
motte iel^as viss taa pielķlf Svi<'
blagei Iļpatniju jaukumu. Šķiet, laiks
te i r «iMrtiffee, un, k i d rieta saules
«pmlnUtl, M t g e s kc^i krisalnibft
daudzie eerkanie kārniņu Jumti* ne*
vilmi n i k prāti mCIsu Matveja glezna
Svibingas Haegla^" patreiz Ir pa«
zTstamats gleznotā}s*sirreāHs^ prof.
Meks Cinmermans. JĶ kur un kā v i -
9u sastapt? Svibingieii «niedamies
saka:
»,Kur| N u protams kādā no slavē*
nājim Svibingae krodziņiem, piemē­ram
Telti* Oāzi vai Pie uzvaras dār­za."
«Un kā viņu pazīt?**
,*/Uk, tas ir ttk vienkārii/* viņi saka,
»]a ]6s ieraugāt «r snobittisku ele-l
^ n c i tirptu kungu, melnu baska mī­cīti
galvā un kazas bārdiņu, tad ejiet
d r o l i klāt Tas Doteikti bOs prof.
Meks Ommermans."
Telts īstenībā ir mākslinieku klubs,
bet nezittātljam to atrast ir pagriltāk*
Sl^ias Telti ir melnā krātā un tās
roti dalnedalādi prof. M. Cimmerma
ņa sirrellistktki gieznojumii« piem. zils
sievietes stāvs, kuras viena p t ^ ir
anatomiski atsegta un galvas un sirds
vietā aug rozeS) vai ar! divi kopā sa
klāvuiles cilvāku augumi, kuriem no
oalvām laiias ārā dūjaei vai ar! vien
kārti gluitt balta roka, vienīgi roka,
kas zvana puķu zvanu. Visiem grie»
stiem pārvilkts sarkai^altl ivītrots
drapējums kā Jau teltt Sarkani, kopā
savīti glessi lukturīti nokarālea no
g r i e s t im un sienām, apgaismodami
telpu, un uz galdiem stikla biķeros
ar httmtā pumatu, kolīdz Ierodas
kāds viesis, tiek aizdegtas sarkanas
sveces.
Tak prot Cimmermans arvien
vēl nav redzams. Man pretim sēd <iUvi
kmtgt m pie glāzes franču sarkan
vīna sarunas raisās patas no sevis.
Uninājis, ka e«nu latviete, mans sa«
runu biedrs balijaiH vai tikai es ne*
esot komOnisto.
„Val es tāda Izskatos?" smejos.
JMu nē, bet taUai tādēļ," vtņt gari
novolk un turpina: .Jā, redziet, 1919.
gadā taču latvieti bija tie, kaa no­stiprināja
komOnkmu. Manuprāt, visi
latvieti ir komunisti."
Noskaitos no tiesas.
nVai nav aplamība pagātni salīdzi
nāt ar tagadni? īr tiesa daži !at-ļ
v i e i i tieiam toreiz dnijās komōcistis
pusē, bet toreiz jaa nevienam nebija
skTidrs, kas īsteni IĪ komunisms,
diemžēl Toreiz tā vmplr bija ciņa
par brīvību. Bet — Ja Jau nu jums
tik mīļa ir vēsture, tad lai atjauts
atgādināt vēstures faktu, ka vācieti,
lak. aizveda aizplombētā vagonā Ļe­ņinu
uz Krieviju."
Pie tiem vārdiem mans sarunu
biedrs U ^ t kluss.
Kādi d t i vakari dodos uz Oāzi
vācu mākslas nami. kur prof. Cim*
mermam katru oUdlenu uiit piektdienu
rīko 4our-(iz".
Te v i i s ir gauži snobis^ts, sākot ar
durvju sargu, vieelem un viesmīļiem.
Atviegloti uzelpoju, pamanījusi bei­dzot
prof. Cimmermanu. Šovakar viņt
Ir gauli nevaļīgs uo noliek man ..ran­diņu"
dtā dienā Ateller. Tas gan
nav vairs Svābingā, bet tt»rpat i^tālu
mazajā Zalpētera ieliņā, kas tek pa­ralēli
davenajai Makilmiliana ielai.
Tomēr arī te gaidītais neierodas. Ne«
kā darīt: slaveniem vīriem slavenas
kļūdas. Nolemju meklēt citu ,.upu-r
i " .
Ja prof. Cimmermana ir Svābingas
«nagla*. ta4 „sirds un dvēsele** ir
Marta Stema. saukta Zvaigznīte, ska­tuves
māksliniece, dejotāja, glezno­tāja
— viss vienā personā.
Sēdu kādu vakaru Pie u i v a r ^ dār­za
— visīpatnējākā Svābingas kro­dziņa,
kur gandrīz vai ikvakarus var
sastapt visus tvābingtetus. kaut ari
tie r ^ O t u redzēti gadiem i i 0 . Man
laimējas. Zvaigznīte pienāk pati un
apsēstas pie galda, pie kura nejauit
esmu apmetusies. Tā ir nenosakāma
vecuma dāma. kvietu krāsas m a t i ^,
laipna un vēlīga.
.sakiet, lūdzu, kādēļ mākslinieki
tik ļoti mīl Svābingu, kur slēpjas
Svābingas burvība?"
Zvaigznīte mani uz karstam pēdām
iepazīstina ar rakstnieku Horstu Lan-gi
un Ansi Sēleru, kas arī abi sē(
pie tā pata galda.
«Tādēļ, ka Svabinga i r vienīgā v ie
ta Eiropā, izņemot Parīzi, kur maksli
nieks IzjOt to garīgo gaisotni, kas tik
nepledetama tā radītāja garam. Kas
Parīzei Monmartra, tas Mlnchenei
Svāblnga," saka Ansk Sēlers savā ze­majā
krOtu balsi ..Svābingā ir se­nāka
par Mincheni. Toreiz, kur tagad
Mindiene. dzīvoja moki (no tā ari
cēlies Minchenas nosaukumsK viņi
ierīkoja Izāras krastā muitnīcu sāls
satījumlem, ko par Izaru vecia uz Ltn-cu
un Pasavu, un vēlāk no tās izauga
Minchene.**
Uzzinu arī, ka Cukmaijers. Bertina
Moisi, Aksels v. Ambessers. Kiaulēns
Antons Zailers un daudzi dti ir pa
stāvīgi tī krodziņa viesi.
Liktenim labpatikas, ka tai brīdī
ierodas ar! prof. M. Cimmermans un,
tā kā biju jau paguvusi Zvaigznītei
profesoru ..nosCidzetviņa ar rokas
mājienu lOdz profesoru pie mōsu
galda.
„Ladzu, sakiet, profesor." jautāju,
„Kādil jūs dzīvojat t i ^ i Svābingā?"
..Jā. kā to lai pasaka." atsmaida
profesors, „kad ierados Minchene, ne­viena
te nepazinu. Pirmie, ar kuriem
saskāros, bija ivābingfell īepa^is,
paliku. Bet ne jau man vienam tā
klājies/'
Profesors ar! pastāsta, ka pie bla­kus
galda sēd tēlnieks prof. Tonijs
Stadlers. kas sarīkojis vācu māks-ēfi
namā Eiropas pielikās izstādi, pie
cita galdiņa netālu jautrā se^iediibā
dzer vīnu Briks Kestners —- Vādjas
Penkluba priekšsēdis, vēl tālāk re­dzam
» Pragers, kam esot visskaistākā
māksla* darbu kollekcija Mlndienē.
«Uelisks Delakruā un dtas jsukas
lietas.*' saka profesors.
Turpat netālu dzer alu Bretinei-den
— viens no pazīstamākajiem
Minchenes mākslae lietu tirgoajlem.
Jums vajadzētu ierasties pīkst 2
naktī Teltī." saka profesors, .,tad
Ēriks Kestners tur vi^nēr redzams,
un viņa vienīgie biedri ir veselas Iris
tempanieta pudeles. Vispār Kestners
ir slavens ar to, ka biezi r a k i U tur­pat
uz vietas vienā vai otrā krodzi-āj
tad viņt neciet, ka kāds viņu
traucē."
Svābingā dzīvo arī dzejnieks Pēters
Pauls Althauss — jau sirms kungs;
stāsta, viņam esot loti daudz humo­ra.
Pēdējā fatingā viņt esot ieradies
loti oriģinālā tērpā, proti — nakts
kreklā!
Krodziņš Pie uzvaras dārza dūc kā
talkā. Sarodas arvien vairāk viesu.
Mums jāsasplefas. lai jaunatnācējiem
būtu vairāk vietas. Man līdzas apsē­dies
rakstnieks Horst« Lange. Viņš
ir, kā mēdz teikt, paprāvās zēģelēs,
tomēr nav lieki skals. Viena a a vi
ņam pārsieta ar melnu apsēju. Ru­nājamies
par l o un to. Pēkšņi viņt pa
veras uzmanīgāk mani, parauj nost
savu apsēju un saka: ..Skatieties!
Skatieties! To es «audēju cīņā ar krie*
viem" Es ielūkojos tai tukšajā acī,
kurā, man šķiet, pavīd viss mūsu rē*
gainais laiks.
,,Vai pareizāki nebūtu teikt: cīņi sr
komunistiem?" Lange novieto apsēju
savā vietā un, vērdamies mani ar sa
vu veselo a d , saka:
..Jā. tā būs pareizāk: cīņā ar ko­munistiem."
Viņa balss kļūst aizrau
tlgi dedzīga: ..Bet ja vajadzēs, es ietu
atkal, un kaut man arī būtu jāzaudē
otra acB."
Sai bridi Lange man ir tuvs kā b r i
hs, un es līdzjūtībā pieskaros viņa
smalkajiem pirkstiem.
Kad izeju uz ielas, lai dotos mājup,
sejā iesitas fēns. tis brāzmainais un
n<^antais pūtējs, mīklainais Alpu
vējš. Fēns ietekmē gandrīz ikvienu.
Dažiem tas rada galvas sāpes, dtus
gāz p:6 zemes ģībonī kā rudzu stati
ņus, un ja dziednieks nezina« kas
vājiniekam vainas, viņt allažiņ saka:
.,Tur būs vainīgs fēm."
Klausoties vēja auros, es arvien vēl
minu, kur slēpjas Svābingas burvība?
.Jstais iemesls būs vējš." saku pati
sev, „taču ne fēns. bet dvēseļu vējš,
— U$ netveraniais. vienīgi nojauta
mais gtrdvojums, jcas p l i k i no cilvēka
uz dlvēku. apņem kē gaiss, šalko ap
tevi kā vēj§. Luk. tā ir Svābingas
burvība, kas pastēv ari tagad, kad
faiint^ jau beidzies, — ari gavēņa
laikā? Karola Dile
Tīf MM tm vu tm f. «"Bf-ctto
to pltnSilail» ļtHķm ttitnklt» 19
tm* tēUn. Ui p«r«Uētti«s tnUta
fftkt, vt9i IISS. f. rcvotōdoslra M S V I M
^•lUrtiIi« Tttkiaiaa ēpr«kstitaa s^ķi cl-ņkm.
Unu pēšvait* mi«t iķlU a«wrtrtd-
•lait. n «tflMi mmHiē f v « « i i l fm»
HMiltt l i n , to. ka rēc li ŗ
Situ teHUia fliOMI wwtmf^
Ķoitrtca. Kātodts«. Ķ9UWM m !avtt
M U . T«f«4 mH nāum, ka
wmm, MliailMt tr itrStotoki d^I». Mia
ttkii BMlira, - M MUftltofSte vle«
daltoii
SIf ftrftetoki cfn« toSvf«iso|Ai mūm
rOitotok» tn ^iiMMtat. LtottkM S«kM
« t o f ^ pieii - At. CflM, «itji -
Cafci, 9«la ^fltitidi Utdktoki, mm
Mlā io clņ« 9ē4l[i penO, )o Ciks «H-mH
tm. f.
Cēkt sttScr ^ kimtolM M
Utu ^T«ifailr tpēdsate fitftotUaa
folis Mdft»Slis ēļdņēš tr r«volid«aiļ'
MdSlijB ia«jā«i «s proittitau MMtoflts*
tto m itrivalttiid ukwu Cakā k i itiprak*
tS, fto kaiK p«ta C a ^ Mikiņi «r • o M t o
T i l «ttiAifol »o tā. H^livSt vil w Vt«M,
v«i otn Utfn dklā vailkal. itt Iii kmfē
•IfSvoKm Tadkia Tlei ttkoto, ^ 4M
M]« krSioO tt tMm.
ftoiait SttoMMt p«r tUmatla ftril-
Bitka dsāa 9^t4tf aatrtottikl-iiactoBāto §9h
%m Ufasflucl. «• ISH« tt ri»«to tr
foSiOfOto «r aiOstt sadMāSa dittBifC«e A»-
taa irtfaaaraf fodalri. « • lai ptcSar saUt*
kaaa vltta aeta rakttatadbS. •tfavfrt»tdt
to. kvf kari kōto aotvSrtaa Hto
slaka, |0 tUwl » i t m a a m l l fa kdtv
MavērtasM.
ffniSfl wm MM tft riAmlIf
jmSĻ ka « i i SM Iii
Mm fM mifm UMtm
Vm TlM mēāā diala tSM» k«s « i i ^
(19. i ļT
%m «ar bCil SaZtSI tolkoloO. Vi«ii fSH
ieto.* Mttilkii ttoiU^aa, fcitei ļi|%n,
«IM Sarkt irM|«tai m ^ļļ^^ļm
SaMfati plQaa«ā «a « t t e ^ "TC « «
rattitf aiocttclj^ « « « ^ ^ j i ' t l Ki
Hatortcka Mmm r«entiik» ^ l s * M n
HISkalto» nmmm^r' ^^^^f'^ļmjm
Maas ifiSi Atoki. Caks aav U » i « "
f^lms. Ok !Ht»«K »»
SsSrtala. tti •Uvara » «iliev*. «
«B tavSakifi tr « I viņa " "
pasit.
lUaM
Ptnaait fēunHt kaŗt, •^ķtoSSiMilii
PM««U. ilrao» H » ® ^ i * ķiS*
•Sto apīt^ m I M ffuffs v i i ^ '
•ai. ktt arf akUvai Sarklkal, dņM Mr
vtti — krfva aa fttatkaifn lattti fH SMI
•aSaaSta l^M* tafvt. Ua tolviiii fkib
Blaki, lai aa kSSāa i^rlOls Ito aiMa
Zial
No Utvilai ļ^avia « sīdtai,
Zfal
No Kordaln prlaSI».
Zvaifiņu «1 Uvaln kiiiB,
01. » . i ņ4
M|a H^MH m ftoSaļa v ^ savas «MMs.
mt Utlit ftoSoSaOt n LM|aa nSHiMi
wvmU ISa)at caarl HnU tr vHi jrtagta,
Ut vtolai «tiioNMt t a M M s U , MN
vaMMate ^Mla aatoraa tl|ivli « I
Hdaiat krifika: IHtSkai ikMftjf Mt
vtfsojolat filkiUas: attavUķM āļtmš
M ttrSlaltka dsa «aiMlkaa fiff «1 īlifm
dsa aoftoo: tUUtI)«M 9M«ti|it itlSliltfcs
d9a attevtIkāB kaafJUa n atHkiatf —
iaalSai ^ta PlakUt» ta VMmk lti}M Ml
Stokat. f^raSlķl» mķi kratfci m t U
StI tvarfslkait. protama. frSsatat ttikt-tat
vērtika. ^«kt. Cakt vaira a a p t ^ BStB
HBta kiatlfki kaiaaia latkaietaM. ViņS tkatS
rf tftfsflai plfktaftķi paate atkāvāt va|!
ka. Na tikai Mataiēra ttņi vlt» aaton rd- aaarrta«iloliaa U W H 1 > , ^
lēai laac Saiādttt p.uit«ērat - kal vlal | U» aa ttkai s«U aikOvI. kal « f
MtU litto ari pntatikaņat vai atoaasm. «a
rtoSa gtraaH «altlt, ptositaa?
ķat tito|«»ot par ftlvaso tstdktvaa TfMil
tr koattotltatu f ptartaaiii. lai M s
flunufiHiuiutntutiuutBumttuiinnf
KULTŪRAS CHRONIKA
iosioaaa SiiMm, tvIUitoa aidaStI pto-talkUaa
art taaiaa Sala aataakU <- f ta va-at.
faa lataSikiBSnUli vlaaIkSt. Svftka lai­ki
paraStēUi taataa Safa tacaailkaa.
r«to Vld)at ASV iaraSutlat Siitdlttla Aa-
Bi{a VItoto. Btlalķa prot. Jir. Vītola «ilvaa
MtSra. Viņa apvatattoi Uafktti.
HasUto Alita Dtirkato totaSasiat Irak-
Uiā, kar tUiSl USS tUmIcS.
lavt tarnata tatrfi klt art CtiiH«l- TUtrl
Sarķos skatevat saitUn i . SrtoSii, rt-
Sitort V. Htmastt, karaīdtiata E laMatt.
aiStlkat koMoitaaU V. Dokr«va|tkii. koa-cart
»tltl0t Z, Daaptt. kaletoialtlart t. Stā­to,
kal StkerStora pltaikaBitti. ptrtSsanf.
«iņtaffet f. loSltpt. ASKtiititrtterf Otto
Kiolt. Pta tatrt puavit ad kalattkoU t.
SaMaa vadīki,
taat Kokto tavfiitt GoskUra akaSēailfi ao-ita
»iralS roaOtoa rakttotoka Uo Urftii
viatS. 2aas Kokto ttiķlrSa a k c a ^ aava
iaviltfaM pēc taai, kad viņa kaadiaiOra
Prasča akadēalti ptUka kas ratiitSttes.
Aatiaia da S«i Ektipad pasaka M a i ^
artadt pirvaS^to kifi, IHI^ pt^lrotel to
lalla toSuUa. firsaiTadmt toft dltUt
Aapakvfi pliddvoii IrkārOfa MuidMu
Dtlailtila tldlia MmalSto pēc vaidik
aakl fada Ufat faldliaaas Savasias at Vaa-torfa
ttcalaSišai at Kaaada.
fm Utvfa aadk!opē«la Svaaika DafMadd
lav1«totBtt Vtlļuia Prtita plata raktti. kirS
fpaši liedtat II kapItSldarka •dklatti pir-varaaia
frūUkat.
ladailta Sfpa Kalpaka pfeoit^as nlatklt
k»c«tiM Stoktolal
Nolaisto tSrila rakflMaUav «B laraH
fttta roka kojliaai tarptalt - Jiatoi Fo-rlaU
« m irtkoa iaittora» tātad Praii-diS
ptovtaMoftot StnSlitto ioito Milaltoat.
kM tiitoal tadedt Ikiķi ar llsliko iī»ali
aa tldt «vreit oporiti. Ar! Hait iaddttt
Zvtodrill tariHeHs toke rakt ta H s « ^
aavaff raktett
ispraaioBlflīt va^ tav aftSkalti tolN M K I
B M 01 ktttttkat p i ^ f t — Attsillas, ftaltļ
kM, Jēkaktota; kat ir .raptttttPM" ar vlll»!
kt tava asttptdt tk^itoalMii. la IHie^ļ
ttoaimt vērt faiv«ao tisatlkt SrftNMMi
tatpaidltti itoipratiHai). tad gttprodsttMMj
iftfiditt ,.ttklpataBir\ lai ktfr«« te M
tt tavi ,.lalkaitllfl** vai. vatkSI, p t i r tk
,lald0l'* Utttiuaiti ndtak^ tmņ, Ito tev
«itkatiaU par vtotīfiaai. Ut |a Sfpaittto t t
lakSaatattto atv tajaacaiut, tad tektpaisMMi
tfldtotal var plaUttot itiprartttilt act*^
titrkla aliltiStaBU aiotodi. k i to. pliMtrMĻj
dara |aaaatrutait .4okti|ato aiOMtofi^,
ilf taaaait ttloUnaitt ilditklt artatlli, -«^
protuBf, tatktņi tr t i ^ t r ^ t t fara k|t»1
ititedla - ir palTdil^ Alaka. eakiti fft(il
ie tpUrii n Mttitla dta|at ffiattm. tki
ta aaioit taka par vtato, ktrai l i itiSstilj
Tia tr lUitotoki. kar» v a ^ tava
Vn kara toMb otrrttt v ^ i ,
ttkd vniB BiO0fS ttova
Ttato tarfit kā ktropi kaki.
tad i l ttova palikt trf Sal frāmiai* |t viņai
kā ditatart papardot lapiņt ir ialvirttl t ī f l^
latviltt vēttar^ dala — pirvaa talti ti^
paittivfktt tad, kad a vil tlto}it
dflBuM. VoldaBOrs
Hofinoņa stāsti flim
Hrmo r eM filmas vēsturē bdtu fll*;
mes pasaules mēroga piimtarlde BO»!
tiks nevis A n g l i j i , bet Sav. vaHUs —1
Metropolitēna operē ŅujoHsJ. T i MteI
Aleksandra Kordi« producēti krise
filma Hofmaņa stāsti, kas i r OMbe*ļ
cha operas pilnīga filmat v e r t i j i , PO^I
mi piedalīs karaliskais filharmiAls»
keb orķestris ar diriģenitu Tomseu Bī»
ēemu. Galvenajā lomi Moira Slreit,
bez tem piedalās filmas Saricenās kur*
pes baleta mik^inieki. Jaunā ftlms
grib pakalpot operai līdzīgi kārti« k i
to attiecībā uz balete miksitt darīja
filma Sarkanās kurpes. Ho^naņa stā*
stu galā izrāde notiks 1. aprflL pIs
kam atlikumu saņems amerikāņu Sar*
kanais krij^ts. Biļetes maksās Hds
34 doUri.
m
UllIlIlS JMl^U žtāiž
R O M A K S
(54. tdtrpinājtuns)
Lai īsinātu laiku, De^aija mēģināja tķirsUI K u n m es
rakstus, kas vēl iznāca abāii lielajās ostas pilsētās. Neskaid­ras
m daudzvārdainas froiiites ziņas, fanātiaki ievadraksti,
puķaini frontes ziņoUju stāitti, patriotiski (hejoli — viss tas
atkārtojāe vienveidīgi un nemainīgi katru dioiu katrā avīzes
lapā, un palēnām notrulināl^ fasīaju tāpat, kā bungu rlbi-nātana
un marta takti nopdtstās kaia dziesmas radiofonā, ko
vācieti dimdināja cauru dienu un nakti Bija slikti, ka lieli
vārdi kļuva par iezadumu, ticība par pozu un zvēresti par
vieglu čalošanu — bet maz vairs laikrakstos bija nndu. kur
zem vārdiem varēja manīt IļsUs un paties» jūtas. Viss bija
tikai bailēs un izsilsumā lupūsts skalums.
IztķirsUjusi laikrakstus un manīdama aiz l o ^ jau agro pēc­pusdienas
krēslu, Dagnija vairs nenodetls un nolēma pati uz-m
^ i t Kapteini. Kādēļ n e v i m vairs neismeklēja viņu, kēdēl
nekas vairs nenotUra?
Uzkāpusi pa akisieņainajām kāpnēm Kapteiņa birojā, vioa
atrada to domī0 staigājot pa tauro, garo telpu, bet pilnais
pebu trauks uz gakk nehedināja neko labu.
..Tieti jūs « g a i d ī s Tas labi. ka esat klāt." Kapteinis i i ri
pasniedza l>agnija| roku. ..Dizereiet tm kafijas?'
.,Jā. labprāt!" D^ignija aptiēdls pie Kaptdņa gaida un v e l -
tīgl meklēja ierasto «n«!du viņa riekstu krāsas acis.
,Jū$ zināt jaunumos?'*
,J<Cādus?" D a f a i j i satrūkāik
,J^eiechtējit todi«i gijienu pa V ^ ^ ^ p i h ielām — u i ^ t u ? '
,J^ē« Es visu dienu biju mijās."
„Tas bija bēdīgi skats..
JCas tad īsti ir notids?** D ^ j a kļuva nemierīga.
Pielējis divas tases ar etilpro dzērienu. Kapteinis vispirms
t i s novēloja uz galda, i r a ^ t a katrā pa cukura graudam un
M aji^dās pretī f^ignijaL Aizdedzinājis clgēteti. viņš etastīja:
„Vadeii vakar uisacull plašu un nestudilgu akcij-i pre!
kureUesiem» G s l » jau ilgu laiku bija dtaadios, bP! r e v ena,
ne otra puse neieņēma nekādus izlīgšanas no?e:k\:mi:s. V a -
ciiii laikam blj4 aoskaitusicis un drošku i i i nobažijuš-es par
meiinieku helo skaitu. Kurelieti savukārt pārvērtējuti savus
spēkus, vm kļuvuši pārāk lieli un spītīgi savās iedomās. Un
nu laikam tai spēlītei ir bdgas.'
Dagnija juta, k3 ēe^inis smagiem, dobjiem guldzleniera ieplūda
den!ņos. un tur viss dūca un zvaniia. Satvērusi krēsla atzvelt­ni,
lai slēptu savu satraukumu, viņa tikko dzirdāmi jautāja:
,.Kas īsti noticis? Kaujas? Apcietināšanas?"
,Jk Un pagaidām laikam bez viena šlvimia... Neteiksim,
ka \m būtu pārāk l i ek gods."
.,Un kas draud apcietinātajiem vlri^n?"
Kapteinis paraustīja plecus: ..Pagaidām klīst vairāk t^umu
nekā drošu ziņu. Vienīgie, kas varēja kaut, ko pastlstīt, bija
gūstekņu bari, kuri® <kina cauri Ventspilij, bet tos apsar­gāja
un neidva ©arunāties. Es pats redzēju kādu grupu —
tur bija pusaudži m sirmgalvji, vjri kaJām galvām \m ba-s^
m kājām, dažs be? apaviem, dts klibs, — tā vīnus aizdzina
uz ostas pusi. Kā dzird, vādeti negaicbt aplenkuši kureliešu
galveno štābu un saņēmuši gūstā visu vadību. Bez viena upura,
bez c i o a s . . . Pēc tam arī gandrīz v k l pĀrējie vtrt padevušies
kā trusīši, tzoeroot laikam kādu neliehi grupu, kas bijusi
tālāk novietojusies un par kuras likteni nav nekādu zinu."
r.Bet viņm taču netiesās kā dezertierus!" Dagnija juta. ka
kļūst bāla.
..Kas to lai zina — var būt arī vēl ļaunāk — tos var uz­skatīt
pd? €pieg;em vai vāciešiem naidīgiem partizāniem. Bet
cerēsim, ka nebūs tik launl. Es domāju, ka tie V'.sdrlzāk
nokļūs kdda konccntilajas nometnē, Sl.ktāk būs ar virsnie­kiem.
B(^t par to šodien vel pātagri spnest —- redzēssm."
Nepaceldama acis no grīdas, Dagntja pūlējās apvaldīt savas
sirds ātro dauzīšanos. Vai tāds bija gals?
, X s manu, ka tūs ļoti uztrauc I! vēsts," Kapteinis pētigi
paraudzījās Dagnijā.
.Jā/' Dagn:|^ nacēla ac^^ im teica atklāti. .,TI ir. Pat vairāk
nekā l o U . . .• Šai m i r k l i viņa gnbēja kādam uzticēt ^ v as
rūpes, un Kapteiņa mierjgSs, gudrās ads jau tā bija saskatl-juias
d i^gan daudz.
„Mi!estlba?'" vioš jautajā ar tikko ļaulāmu smaidu.
Dagnija nolaida naivu un nete:ca ne vārda.
..Vēl par agru pārāk uitraukties. Nevar smāt, cik ir sa­gūstīto,
cik palikuši mežā."
, Jā. m .., Bet tcmēr.. .*'
„Kādēl jūs sakāt, k a esmu droša? Es neesmu drott — ne*
maz!" Dagnija teica gandrīz spītīgi.
..Gan jau, g a n . . . Bet mīlestība jau nav n^āda kļūda — es
nonaz nedomāju jums to pārmest kā vājību! Drīzāk otrl(&
Bet jūs esat vēl jauns bērns, un tādēļ neduRnojieties. ]a es
tai brīdi n^ioi^umstu reizē ar jums, bet smaidu. Es patieii
dziļi āmvi jūsu jūtas. Gan jau vise būs labi. Un ja vien ss
varu jums ko palīdzēt kaut vai ar k i d u ziņu, o i d e t Mi
pie manis."
..Paldies." Dagriija kļuva mierīgāka un paņēma Kapteiņa
piedāvāto dgareti. Vina nebija smēķējusi kopš eksām« i «a
pavaserL un dgarete mazliet savaldīja vipas neo^eru.
.,Val j (a cerat uzzināt drīzumā ko vairāk?"
,rJā. Kāda piena mašīna todien aizbrauca uz mājām, kur
bija mitinājies lielāka kureiiešu bars šovakar vai rītu tā būi
atpakaļ. Un bez tam es sastapšu mūsu SD kungu."
,.Vai es drīkstu tad pienākt?"
JĶ saprotams! Ceru, ka rīt bu« noskaidrojies daudz kas
vairāk."
Saņēmusies, Daaniļa izdzēra tasi ar stipro, melno dzivībss
dzērienu, un Kapteinis pievērsa runas Zviedrijas lietām
»Visa šī kureliešu akdja arī mūs ir ķērusi loti smagi, Droll
vien būs iekrituši daudzi mūsu ļaudis — gan krasta pulti,
gan laivu gaidītāji, kam bija gan īstas, g ^ mūsu patu līgs*
tavotās aizsargu apliecības. U i visiem ceļiem stāv iandaroē»
rijas posteņi, un tiem garām netiek neviens vīrietis. Rit viņa
puse gaida telegrammu, diemžēl musns jāziņo, lai pagaidi»
laivu sūtīšanu pārtrauc, jo pašreiz nav nekādas iespējas rādī­ties
uz ceļiem ar paunām un vezumiem. Jānogaida, kamēr no­mierinās
piekraste un rimst šis dlvēku medības. 2ēl gan -
tieši tagad, kad mums tik lab; v^s bija nokārtoU ar vādeta
sardzi krastā." Kapteini^ sūrojas.
,.Bez tam ir vēl viena cita ļauna lieta," Dagni la izvilka kldu
zliniU Jādīja to Kapteinim. .Tā ir telegramma, ko «aņēaia
vakAr. Šifrs ir pareizs, bet teksU man šķiet vairāk n^ā aiJ-domīgs.
Lasiet p a U ! '
Uzmeta acis zīmītei, Kapteinis sarauca pieri un piecelt*
.pagaidiet trešdiena* nakti divas zemūdenes parastajā vie­tā.
Signāli līdzšinējie." viņt lasīja dīvaino tekstu. Tad Kap-mnis
uzrāva sērkodņu, un tā liesma iekodās zimitē. ,.Muiai
i t o a i n a atkal tilrs. Tas sr muļķīgs slazds Un labi. ka tik
pārak nmlķlge."
.Jāatzīstas, es pirmā mirklī vēl šaubiļos — kaa to zina. ko
tie Viņā pusē sadomājusi? Bet nu arī man liekas, ka vādeii
noķēruši mūsu raidijumus."'
(Turpinājums sekos)
^WĒti»f^^Z^ • t«»aw
lt*"J£intt«n«^^ tīri ^
P # S £ i « < i ' « ^'
manif
viss
kiuk^
iTiinii tm tlvocis ^
[ V O L D E M A I
ķ, tm g. 30. miijS Siguldā, «Ir
nivj IBniU Apbadīti Rtlnbekas "
flīdtilfit Vidi
^ titiļi vllit virdi,
rmn godrl pedomiņa.
Mļli ikaa}li pidņojam, ka 1951.
ARVĪDS
& ilM. «. 14 UtvijI, tpbtdīti tt
, , viļg .dļi >t«Biņt pat
«U I
rokdarbiem
BŽRu^.'?'!" I*"^!» neto
|Cļļ**Wb«hļlttl,Uti.ki,B
A PASTU
m>