1951-03-07-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
,1,
atrodas p r i v i t i i ^i
.^latviešu te«S1&
^nodalām.
ļaodibinams iĶultuiJ*
līdzības darbi.
R ^ e f paKdzibtfS
^Vācijas latrluT*
M Invalidus.
tellef un DP d«b5^'
Pie apvie,^!
VAioDAs imui^
MXl D21VB8 itt.
STiKĻi
raval ģimenei izcilo,
liānas zemē
no izcelc
lu valrSk
i l vilodai rinSliBt
lozlmi Jaunas ļ dzīvu
d hceļolana^ļ 1 ^
ka&to iespēju I ^ ||,
r l nometne VMCAi
itodu ķnnas
pastāvi
padomdolanal
»il8 un nelaime ^
irba un dzīvei aj
ij^&dos ASV iļ
aprOpes jj^tlļ
Pieņemot viņa
ItSjapia apvitaftui
leiti trūcības; gsdll
jŗisā pasaulē, bet*
p nometnts, īsi
tfiim, Itam v a ^ ^
bajt iolēma dilbinlt
[biroju. •
iĶ skolām ' mi st
M. Celms, Ktagisui
li iautikblas hrectsail
las skoia, k^t vlea
*āpat bērni Vedami
ķkalpoļumiem'^imdl
i,.ievlšlrt rūpŅotiei
gara IzkopSanu
īntitnes organitēšaoii
filka, ierosinot dii
dSrzu iedkopanai.
itiiijtt galdu
ļnglītības piilcl^i'
ļtipat vekinftna *
mazpulku otg
irsval^es loceklis P/
par gatigo ap#
>Wcliu, ka baznīcu
m garīgajai aprtpļļ
lis saglabāšana. JIr
ijas baznīcu trim*'
Ijnme, rīkojami
palešu valodā.
[ekSsēdls prof. P. m
ļeto^inājumiem, ko
ŗirml valdes sēda
liānai sanāks marti 1
fesu beidzot, ta vi«
fdmanis izteica g»»
tišķo darbu, Im
nnllās. Vilciens m
raukuSi, ua tas nozj^
jdriudētāš vielas.
^ galvu bridi, īsa"
httvpjfis ar tturfttji
ļdurvis. To pasi»
Irsts jau bija «ļ
llal, Mikus grlMļļ-.
bienākuSā kajavltij
Ķs. viņi p§kW«y
hu rāva ja*^^^* j!J,
fcr. Sabiles rokai iŗ
lus soļus pasktie
llkoņiem už nmļ
^ viņu satvēra
vagona grMas^»*'
i. Tie nāca no veto
rupjais bass!
f n l , kas, gandr»
liļāk, vagona toS»
'la vfirlgajaig»»»"
M," tagad
|ēj« cita DaW.Jļ,
īdlenderu un W
r
i i grfda» v»r«)"
ļut kut netSltt bi]
\ ^ , " vēl k>* °*
kdsiējō kiavētl»,f,j
[ tesiksiffl»"
^ M vild«»».ŗ
ļkriet pir
TreMfen, 1951. g. 7. marta
Mans draugs Dzo
latviešu karavir» vēstule Latvijai no ASV
TAo ir viens no tiem amerikāņu
tOkstošiemt kas iesaukti armijā pagājušā
rudenī. Tagad viņa dzīves vieta
ir kādā armijas nometnē. Kā daudz
citu latviešu, iesaīdtts esmu ari es,
un tā nu iimācis, ka Džo ir mans kaimiņi:
viiļjl stāv man blakus ierindā,
ēdamreizēs sēd man blakus pie galda
un gul gultā, kas blakus manējai.
Mēs abi saprotamies labi un esam
savi riņā draugi. Brīvajā laikā — tā
gan mnni nav pārāk daudz — mēs
blefi vien t i gluži nopietni šo to pārrunājami
vn ir dažas lietas par ku«
fām mfitn u»katl ir ļoti dažādi: Pad.
savienība, komUnisma briesmas un
Korejas kari.
Bet vispirms par pašu Džo. Pagā-
Jušā kara laikā viņš kalpojis tirdzniecības
flotē, nobraucis pāris gadus uz
kuģiem un redsēfis dtažādas tālas
pasaules malas. Tomēr viņš neesot
atraidis nevienas vietas, kur dzīve
botu tik laba kā viņa dzimtajā ptl-siti
— kaut kur Viskonsini. Pēc ka«
ŗa viņi tnr strādājis pie elektrisko
Mosskapju IfMoianas, Tā kā viņa
sirdslieta ir radio tin telsvlzlja, viņš
TisI diltumi būtu pārgājis strādāt
ifn! notarē. iet tad sācies Korejas
kari, nākusi lesaukikna, un tagad Džo
ir armijā.
Te viņam nemaz nepatīk. Se para*
stl kāds ar pāris leņķiem uz piedurknes
un svflpd kabatā viņam stāsta, kas
un kā Jādara, kādas drēbes jāvelk
Inugurā un cikos Jāiet gulēt. No rīta
Jāceļas augšā nejēdzīgi agri, bieži
vien stundām 11^ jāsoļo pa putekļainajiem
apmācību laukumiem, nesot uz
pleca smago šauteni, un jālien cauri
dzeloņstiepļu žogiem, kamēr pāri galvai
šauj ložmetēji. Ari viņam pašam
jāmācas iaut ar dažādiem ieročiem,
kas viņu galI0 neinteresē. Ple tam
viss norit briesmīgā steigā. Kādēļ tas
viss Jādara, to viņš nesaprot; ari to
kādēļ viņi iesaukts armijā, mans
draugs Džo lāgā nespēj aptvert. Gan
esmu viņam mēģinājis palīdzēt, skaidrodams
un stāstīdams par komunistu
okupācijas gadu Latvijā, bet, par no-žēloSanu,
Helu panākumu man nav.
Se mūitt uzskati nesaskan.
Viņa domas ir apmēram šādas: Ko-mflninna
ideja pati par sevi iiemaz
nav tik sliktai Pašreizējā iekārta Krle
šāda veida lasāmvielu. Bibliotēkā re-dzaml
ari karavīri, kae iedziļināju-riaSr'"
^"'^^^'^ 9^^"^-
J^,^«.caurmēra amerikāņu karavīrs
vei lāga nespēj saskatīt briesmas, kas
Amenkai draud no komunisma. Ir
gan speciālas, t g. karaspēka infor-if,:
l^' izglītības stundas, kas
Obligātas visiem. Tur pārrunā ari atšķirību
starp demokrātisku un komunistisku
valsts iekārtu un tml. Bet to
aptvert ir grūts uzdevums, un paies
vēl diezgan ilgs laiks, kamēr ikviens
amerikāņu karavīrs sapratīs, kādēļ
viņš iesaukts armijā un kādēļ amerikāņu
un ari citu tautu karaspēkam
jācīnās Korejā. G. Stopnieks
K o l o r a d o , februārī.
vijā gan oti attālinājusies no komū
nisma idejasi tur valdā diktatūra, dzi
ves standarts ir ļoti zems, un ari politiskā
flņā ir diezgan nedroši i bet
man šķiet, ka tur tomēr kaut kā dzīvot
var. Pēc manām domam pagāju
šos (un ari iespējamo nākošo) karus
izraisījušas nelielās kapitālistu grupi-ņas
abās pusēs, kas cer labi pelnīt
Korejai — Jā, kāda velna dēļ mums
bija Jāskrien tur kauties? Tas ir tik
tālu projām, un mun^ tur nav ko
meklēt Lai sūta uz turieni tādus,
kas grib kauties, bet es uz turieni
braukt negribu. Ja mani kādreiz sūtīs
uz fronti (es gan ceru, ka tas ne
kad nenotiks), es tiešām nezinu, kādēļ
man būtu jāšauj tiem cilvēkiem
otri pusē* Man nav nekāda naida
pret vienkāršo Krievijas cilvēku, un
es neticu, ka tie vēlas sākt karu ar
mums. Kādēļ, lai mēs viens otram
šautu? Mēs, amerikāņu tauta, negrl
bam iekarot, okupēt vai apspiest kā
du dtu tautU} un es ari nedomāju,
ka Krievijas tauta gribētu iekarot
mūs. Varbūt, tā domā viņu politiķi
bet ne tauta. Un tā es nekādu pārmērīgu
briesmu neredzu. Kād^ļ mums
Jābruņojas un jāuztur liela armija?
1W t&ai paaugstina nodokļus!
Lūk, tā saka mans draugs Džo.
To, ka komunisma uzvara nozīmētu
amerikāņu (un ari pārējo brīvo tautu)
iznīcību, un ka bēdīgi klāsies nevien
naudīgajiem, bet ari strādnieku
Iķiral, Džo nevar saprast. Viņš domā/
ka, varbūt, tik bēdīgi tomēr nebūtu.
t.Un gadījumā, ja dzīve tiešām paliktu
neciešama, mēs varētu komunistus
no valdības kaut kā dabūt laukā." Un
viņi jau rēķina, kad varēs tikt ārā
no armijas (mēs esam Iesaukti uz 21
mēnesi). Tad viņš varēs atkal dzīvot
savu vecāku mājā. Tur, pagrabā palikusi
viņa radiodarbnica, kur viņš
pavadījis lielāko daļu sava brīvā lai-kai
tur garāžā palicis viņa jaunais
Sevrolets. Jā, un viņa pilsētā paliku-ai
ari meitene ar brūnām acīm, kas
strādājusi tuvējā aptiekā. Viņi jau
gluži nopietni domājuši par precēšanos
— pēc tam, kad viņš būtu dabūjis
darbu savā specialitātē. Bet tad
nākusi iesaukšana, pārvilkdama svītru
vlskm nākotnes plāniem, un tādēļ Džo
ienīst armijas dzīvi.
Pārsteidzoši ir tas, cik maz caurmē
ra amerikāņu karavīrs Interesējās par
nolikumiem Korejā. Karavīri, kas tur
cīnās un mirst, taču ari ir amerikāņi,
bet manu kollēģu vienīgā vēlēšanās
iķlet, lai viņus nekad turp nesūtītu.
Laikrakstus še lasa apmēram tā: vispirms
virsrakstus pirmajā lappusē, tad
karikatūru nodalu, ko izstudē diezgan
rūpīgi, un beidzot sporta ziņas. Sevišķi
iecienīta lasāmviela Ir t. s. „co-mic-
books", tad — žurnāli, kuru galvenā
atrakcija Ir samērā trūcīgi apģērbtu
dāmu attēli, un — kovboju
un kriminālliterātūra. Protams, tae
nenozīmē, ka visi interesētos tikai par
Austrālijas
latviešu mācītāju
konference
Melburnā notika pirmā Austrālijas
latviešu ev. lut mācītāju konference,
ko bija sasaucis un atklāja Austrāli-jas
apvienotās ev. lut. baznīcas ģene-rālprezldents
J.Stolcs. Konferencē piedalījās
ari Austrāliešu baznīcas imigrācijas
daļas vadītāji no Viktorijas,
Jaundienvidvelsas, Dienvidaustrālljas
un Kvinslendas. Pārskatu par ev. lut.
ieceļotāju garīgo aprūpi sniedza no
visām Austrālijas pavalstim. Sai sakarā
izcēlās pārrunas par Austrālijas
ev. lut. baznīcas īpatnējo stāvokli, jo
še pastāv divi sinodes — Austrālijas
apvienotā ev. lut. baznīca (UELCA)
un Austrālijas ev. lut. baznīca (ELGA)
» Sekojot archiiblskapa Dr. T.
Grlnberga norādījumiem, latviešu mā
citāji pieslējušies UELCA sinodei, ar
kuru Latvijas ev, lut. baznīcai ir pilnīga
vienprātība mācības un uzskatu
ziņā.
Internā apspriedē latviešu mācītāji
iepazinās ar archiblskapa vēstīju
mu latviešu draudzēm Austrālijā un,
konstatējot, ka ari ELCA nodibinājusi
dažas latviešu draudzes, ordinējusi divus
latviešu mācītājus un pārņēmusi
vienu Latvijas baznīcas mācītāju, kas
jau sākuši darbību, sanāksmē nolēma
viņu dibinātās draudzēs neiejaukties,
atstājot tautiešiem iespēju pašiem ieņemt
stāvokli mūsu archiblskapa ai
cinājmna nozīmē.
Atjaunotajā kopsanāksmē vienojās
par mācītāju darbības lauku sadalīšanu;
Melburnas ev. lut. latviešus turpmāk
aprūpēs prāv. A. Grosbachs, bet
pilsētas apkārtni — māc. A. Buģis, kas
reizi mēn-esī noturēs dievkalpojumu
ari Melburnā. Sidnejas latviešus aprūpēs
māc. J. Krauklis, tās apkārtni
— māc. J. Lūsis, Adelaidi — māc.
V. Voitkus, Ņūkasli un apkārtni -
māc. K. Skujlņš un Kvinslendi •
māc. A. Oliņš.
, INDIĀNI UN VĒRSU CĪNĀS
ZEMESTtlCES UN U E T U S PERIODS - LATVIEŠI C I N A S AR KKOKODI-ĻIEM
NAV V I E G L I T I K T PIE ZaTA - T A U T A S V A R O Ņ I VBNTCUS-LĀ
- SVĀRKI UN KURPES LIDO U Z A R E N U — UZVARĒTO P Ā R D OD
P A R 100 B O U V A R I E M kg
V Ē S T U L E U T V I J A I N O K A R A K A S AS
Kāds latvietis, kas jau ilgāku laiku
nodzīvojis Venecuēlā, par turienes
apstākļiem raksta:
Mums, paldies Diev&, klājas labi.
Ar klimatu esam apraduši un samierinājušies.
Gan daži sūdzas par jūtamām
pārmaiņām organismā, bet jāsa-mierinājas
arī ar tām jau tādēļ vien,
ka kaut kur taču jādzīvo. Kāds igaunis,
pēc dažu gadu pavadīšanas Venecuēlā,
bija pārceļojis uz Kanādu,
bet, nespēdams vairs panest turienes
aukstumu, atkal atgriezies še. Visnepatīkamākais
ir lietus periods — no
jūnija līdz novembrim, kad gaiss
ļoti spiedīgs, un trūkst elpas. Turklāt
grūti samierināties ar mitrumu: dzīvoklī
viss pelē, bet apģērbs no rītiem
jāvelk mugurā mitrs un pašam
jāizžāvē; un kad nāk lietus gāzes,
dažkārt kļūst baigi. Karakasa guļ kalnu
bļodā, un ūdens krākdams gāžas
lejā no kalniem im aizām. Aizpagā-jušā
gadā še pārplūda hipodroms, noslīka
daži cilvēki, daudz zirgu, un
laikraksti ziņoja par miljonu zaudējumiem.
Pag. gadā izskaloja patnatus
ap 100 ēkām, kas sabruka, nonāvējot
dažus bērnus. Vasaras vidū mūs piemeklēja
zemes trīce. Karakasa gan tā
postījumu nenodarīja, bet ap 400 km
uz Kolumbijas pusi gandrīz visās pilsētiņās
bojātas mājas, un bijuši ari
cilvēku upuri. Zemestrīces centrs bijis
Ekvadorā, kur postījumi un upuri
bijuši milzīgi.
Pa džungļiem vēl nav bijis izdevības
ceļot un, laikam, to arī nedarīsim,
jo šādam pasākumam vajaga
stipras veselības un izturības. Daži
latviešu jaunekļi gan jau izcīnījušies
ar Orinoko krokodiliem; citi savukārt
V. Balodis
K a r a k a s a , februāri
LATVSEil
* HtmUtoni vleiolSt n&c. Fr. Buptrti,
vidldiBt aievktlpo}uniu, pēc kam UlvleŠu
Medrlbi rettrija ptr tenitu Skati ttno itc-
Dīvains slrupcelS
Vēl nesen jaunieceļotajiem ASV
nebija nekādu grūtību dabūt robež-pāriešanas
kartes (Border Crossing
Card) Kanādas apmeklēšanai. Bet tagad
radušās gandrīz nenārvaramas
grūtības. Pēdējā laikā vairākas Kanādas
robežu imigrācijas iestādes aizturējušas
un raidījušas atpakaļ uz ASV
latviešus ar minētajām atļaujām, aizbildinoties,
ka Kanādai nav nekādas
drošības vai ASV uzņems tos atpakaļ,
kad pēc viesošanās Kanādā tie vēlēsies
atgriezties ASV, Nav ari nekādas
iespējas šo pārbaudes jautājumu nokārtot
pirms ASV territorijas atstāšanas,
jo iepriekšējās drošības likums
nosaka, ka katrs, kas īsāku vai Ilgāku
laiku bijis ārpus ASV, jāpārbauda no
>auna. Tā raditis dīvains strupceļš
tiem, kas ir komunisma viskarstākie
pretinieki, jo tagad tiem jācieš tieši
komunisma apkarošanai domātā likuma
dēļ. Ak
Viri kam sokas ka darba, ta atpūta
U Z Ņ Ē M U M S 250.000 D O L Ā R U VĒRTĪBĀ — DZĪVES DĀRDZĪBA A U G -
M E I S T A R S Ā V E J S A R L O K U — 110 MĀRC. S M A G A ZIVS
VĒSTULE L A T V I J A I N O K A N Ā D AS
Viens no vecākajiem latviešu ieietajiem
Kanādā ir Augusts Gailītis.
Savas Kanādas gaitas viņš iesācis
jau 1922. g., pēc dēkaina ceļojuma
pa Krieviju. Toreiz jaunieceļotājam
Kanādā bijis daudz līkumaināks ceļš
nekā tagad. Cīnoties par dzīves eksistences
nodrošināšanu, pagājuši 5
Kaaadaa latviešu rūpnieki A. GaUIUs m
E. Ozoliņš
£d. Keiša šarži
gadi, līdz liktenis viņu savedis kopā
ar tautieti Ernestu Ozoliņu — metāli-apstrādāšanas
speciālistu, kas 15 gadu
nodzīvojis ASV. Abi vienojušies
likt pamatus metallapstrādāšanas uzņēmumam
Toronto. Divdesmit gadu
darbā tas nu izveidojies par stabilu
un plaši pazīstamu firmu, kuras materiālās
vērtības aplēstas uz 250.000
dol. Uzņēmums ražo dažādus elek-triekos
piederumus, veļas mazgājamās
mašīnas un veic arī niķelēšanas
iin chromēšanas darbus, kuru tcch-niskais
vadītājs ir E. Ozoliņš. Uzņēmumā
saistījusies arī vaiiliki citi lat
viešu speciālisti.
A. Gailītis, kae ir uzņēmuma administrators,
nav atteicies līdzdarboties
arī sabiedriskajā darbā, ir KLNA
centr. valdes loceklis un visādi sekmējis
latviešu gaitas Kanādā. Ar viņa
palīdzību no Vācijas še ieceļojuši
daudz tautiešu. Tāpat A. Gailīša padoms
tiem lieti noderējis saimnieciska
rakstura pasākumu veidošanai.
Runājot par dzīves dārdzību. Gailītis
konstatē, ka plašā patēriņa preces 15
gadu laikā sadārdzinājušās par 170
proc. Dārdzība aizvien vēl kāpj, un
nav šaubu, ka šogad tās pieauguma
procents sniegsies pāri 200. Reizē ar
preču sadārdzināšanos dolāram nav
vairs tās vērtības, ar kuru kādreiz
kanādieši dižojās.
Abus enerģiskos tautiešus saista
nevien kopējas darba intereses, bet
ari atpūtas brīžos abiem ir kopīga
nodarbība — medības. Bez tam A.
Gailītis Ir nepārspējams meistars šaušanā
ar loku, kur viņam līdz šim nav
cienīga pretinieka. Taču viņš aizvien
vēl nav pārspējis makšķerēšanas sportā
savu kollēgu Ozoliņu, kam savukārt
pieder pieci gadi vecs rekords:
1945. g. Ozoliņš ar „bada pātagu" kādā
ezerā nogrābis 110 mārc. smagu
stūres zivi, un ar šo lomu iegājis
makšķernieku vēsturē. Zivs asaka —
skelets vēl šodien ir mājastēva suvenīru
un trofeju lepnums.
Eduards Kei^s
T o r o n t o , februārī.
vai veiklu ķermeņa izlocīšanu, neatstājot
savu vletui turpretī tos, kas
nervozi lēkā, lai Izvairītos no ragiem,
publika Izsvilpj. Protams, ne reti uz
ragiem nonāk kā bezbailīgie tā tramīgie
toreadorl, un tāpat abi Hdo pāri
vērša mugurai. Kad dzīvnieks sācis
pagurt, nāk viņa noduršana, un ciņi
devušies rakt zeltu un smaragdus, bet I ir galS. Ja vērsis skaisti cīnījies, tam
atgriezušies tukšā. Pēc viņu nostā- n«>9riež ausi vai astes galu par tro-stiem
tur jācīnās ar vlsneledomājā- feju toreadoram. ParasU cīņas beigas
kam grūtībām. Neizmantotās zelta at- no publikas vietām uz arēnu lido
radnes ir nepieejamos kalnos, kur tās svārki, cepures, dāmu rokassomas vai
pārvalda indiāņi, un svešiniekam tur pat kurpes, un svētlaimīgs ir lassvie-nepiekļūt.
Kāds latvietis, kas šeit ^«j». kura mantu toreadors pacēlis un
dzīvo jau ap divdesmit gadu, zdta atsviedis atpakaļ. Un ne jau ^visu
dē| pat apprecējis kādas Indiāņu cilts mantu īpašniekus var šādā veidi ap-virsaiša
meitu, pēc kam zeltu ari da. laimot. jo arēna ir pilna dazadu
būjis. bet tas turpat ari palicis, jo priekšmetu un ari publikas, kas uz-viss
indiāņu ciems dzēris kādu ne- varētāju triumfa gājienā nes uz val-dēlu
no vietas, kamēr saraktais zelts <l»l>as ložu. Niknākā un varonīgāka
bijis notriekts. Džungļos visa vara vērša galu pārdod turpat uz vietas
pieder indiāņu virsaišiem, kas neat- par 100 bolivariem kilogrammā. ka-zlst
ne Venecuēlas, ne Kolumbijas. «ēr skārni to pašu var pirkt par 3
nedz ari kādas citas valsts likumus. I boli variem. Sādu kuriozu te dau^.
Lai iegūtu sev nepieciešamās pilsētas
preces, tie nāk uz Karakasu, kur uz
ielām pārdod savus ražojumus —
krelles, gredzenus, Idas u. t. t.
Visiecienītākā šejieniešu izprieca Ir
vēršu cīņas, un toreadorl ir tautas
varoņi. Protams, viņu vidū ir slavenības
un arī otrās vai trešās šķiras
vēršu dūrēji, kas pat nezinātājam redzams
jau no ieejas blietēm: ja cīnās
kāda slavenība, tad Ieeja maksā G„,
strādnieka mēneša algu, kurpretim TII vadītajā ir Autma Beaiia.
pārējās korridās var Iekļūt par vie-1 * SaatranciiUo latvtaiu ev, lut. dratiatS
nas dienas algu. Tā alavenlbu cīņas h^ļ^^^^^^^ ^ «adie»
var apmeklēt tikai bagāti ļaudis, un tukaūjāt priv. Hterit Bajin. otriaiiliā
tad saulē viz zīds un mirdz dārgāk- utrtļai okuptdfa •. palika lavi srasaē,
menJ <5iii5« riniU ir klSt Arī vulHīhiit ko»anl»tu iauulu darbtti. Vē-meņi.
bajas cīņas ir Jtiat ari vaiaiDas «•ukrieviu. pouju no Ce-delegacija,
garīdznieki, ārsti, sanitāri ckoiiovakiju hdevfii aok ut aietamviidii,
un labākie muzikanti. Cīņas atklā] kor \W. g. vlņ» norīkoja par prāveil« Man-ar
«izlOgumu un himnu, kurai wko I»'»-r.?* parāde, Toreadorl tērpušies zelta Iz- podam» atviešu katoim Cikagā i» tfit aīcki-šūtos
kostīmos ar pakausī sapītiem dieceti.
matiem lai clj,as laikā tie nekrtatu « L..V,rn°oluX"l^^^^^
pieres, foreadoriem seko pikadori un darbojai rakitnieki F . ĶirSa. vicaprieki-banderiljeri
jau vienkāršākos tēr- iidu rakim. o, utpiņi. lekr, J. PorttUi,
DOS aan iāšut aan kfiiām Pēch^*9« bledn J, Taičii, kai. 0. Akmentiņš.
pasniedz lokā sēdošai publikai, kas * Dinijā Mgai bulvāra aomatai aku-ŗgodināta
to, noklāj ,.v pnekšā uz «.'«if»^^^^^^^^
oarjeras. ItvletoSana tomēr aatstlta ar fratUiim, |o
Tad sākās cīņas. Pirmais» protams, irUktt pieņemamu dilvojamo telpa, Atievtiķo
Cīnās slavenākais no toreadoriem. un ļ«ļ;««.^f t".*Tm. f \ i ! i . l ' * u f ? S^
4ikai viņa krišanas gadījumā Uk ļ^f 7^ ^J^Jļ^J»^^^^
otrs. Parasti cīnās 6 vērši pēc kār- ^ latvlelo apvienllM ua draudie nftnlll
tas. Augumā tie nav lieli, bet ķerti aavikuH l«0.$0 dāņa kronu Artavai latvl|al.
meH un Ir Uešim mežonīgi, un. lai
tie būtu jo mknāki, pirms izrādes tos ut^ietii vudiiiavi Jokoionoki, Nelaiķu dti-tur
tumsā. Vēl pirms izlaišanas arēnā »u ini. g. 3. apr. Aaūnei pag. A? viņa nivi
vēršiem skaustā iecērt pāris enkuri- |JJ2jf« ••^-^
ņus ar svina karekļiem, kas ple kusti- « vaiverhemptonu «ikiUi gaUrijl no
bām dzīvniekam dara sāpes. Tā satra-1 )ti Janv. iids s. feīnr. lotika ciropai nikiiai
cinātn v^r^ii rilkniimii nuhlikaa nridk- ^ amatniecībai fkate. Tajā pledatIJIi ari
cmaio vērsu niKnurau puDiiicas prieit ^^^^^^^^ ^ xkw\t\ūl urmanfbu laiitlia
šā vel pavairo pikadori, kaitinādami iietumveiiu hoiteia itstsditii dekoritivāt
tos, līdz ari publika atzīst, ka dziv- Mgai on ipUvenl, V. Orulet un J. Bērtlna
nieks laižams cīņā. Bet ari tad vēl W" .ļf'l'^f *S5l: P J i J l ' i ' i ? " ! M, «li"
T ,j - i l veca tega. E . rēca kokgriezumi, A. Zflimanes
pikadori iedur aiz vērša ādas īpašu Tēraudet tautukit leiiei.
atskabargainu šķēpu pāri, kas ŠŪpOJO- l l | a UttSdltt ģen. Sangenka darlnSti koka
ties padara vērsi gluži traku. Savu «Wvij. ^ ^
padarijuši, plkadon aizslēpjas arēnas ^gsibu uiņsfauliei diriģenti v. aitiņi «n i .
barjerā ierīkotās patvertnēs, un arēnā MartnSi. Korts leitudi AngUjai latvteSu diic-ar
sarkano lakatu un zobenu rokā vēr- fl»»*^*»*» P«««"^^'-
sim pretim stājas toreadom. lai sāktu up«|„ Mivenitsii par micn>at apelsto
ciņu un tās beigās dotu satra* I ktem pieņemti LU profeiorl H, Skuja un L.
cinātajam dzīvniekam nāves ii^rienu. Aboi^^^^^^ ?if:,,^',!!l5lu-i?^^^^^^^
n -ur-i fii 4^ s- . . . . u . » . I veriltaiei ned. fakult. beldili Dr. med. J.
Par visbīstamāko tomēr uzskata j^hom. bet iiioi. fak. - Dr. tkeoi. H . sie-šķēpu
ieciršanu vērša mugurā, jo pl- tau, v. siaņķii, J. Caktte, o. Rasina un
kadori to Izdara bez krāsainā lakata \ ?«^?"!;*?' ^ P » » I " lauksaimniecība; aug^t-
.,«« ta^r UrT^ 7 \r»A „aro{* f U i n n^KrTilr ^^^^ boldili agr. K. Leslņš, Ar! clH agro-un
tanī bridi, kad vērsis tiem uzbrūk. U ^ , | , «trsda algotu darbu lavfit ipeciāii.
Tas prasa ļoti lielu veiklību. Kādam atēi.
vērsim bija īsta zolāda, un pikadorsi • Upsaiai univeriitātei in. fak. studē E.
«s^ ,r=^,sn^«, ,«.2Ai« , s i . t « . ; A ^ TMi^m I Uuberte, L. NcUandc, L. Cull»e, A. Latdlņfi,
pec vairākiem mēģinājumiem neva- gj^„ ^„ Veinbergi. Jurisprudenci mā-rēja
šķēpu aizdurt. Beidzot to uzņē- cSi E . Kalniņa un O. Briedis, teoloģiju - J.
mās toreadors, bet jau nākošajā bri- MUnanii, bet medicīnu - H. oioUņR. Bex
Ax ^^i^ Ut;* , f S , . c . . a ^ t o m . n a t ī t I lerakitlJuSles V . RelbuSa, V . Gauģe,
dl pats bija vērsim uz ragiem: paju- „ g ^^^^^^ j ^^^^^^^ „ j^^.
ka krāšņā kostīma zelta zvīņas, un kalējs.
toreadoru nonesa no laukuma nēšus. * Hamlltonai latvIeSu biedrībai valde 1151.
Cits vērsis izrāva sarkano lakatu noL. p.u.:n.rTMr..'.'^rE,
toreadora rokām, nākošajā gājienā kai. J. Gatdulis, kuU. vad. A. AmoUņS un
apdraudēdams pašu tā nesēju. Pēdē- biedrt. E . Mauriņš,
garām ar sarkanā lakata palīdzību ievēlēja konsulu Crinvaidu, bet par
I ļlem A. Aunlņn on A. RngSJu. Rev.
iAīTi n«jam gann llaaiimmpēijāaRs npaangliaahotuifelas nnoo ra-1 8»*" ««I ttMrO"kMstoāS uon LNNFoSr vpēaģdiso mes loc-« k^|ui vleēvl^ē-giem,
pieplokot pie zemes, taču šis igļ, udigmējo pārstāvi v. Briedi on A. va-triks
no vērša kājām nepasargā, ««ni, bet no Norvēģijai - H. Dtekkalnu.
īn varnnTflSk» torMHors ir tad ta ^^^^ vēlēšanas apstfprlnJJost.
JO varonigaKs loreaaors ir laa, ja ^ Kopenhāgenai latvletu kluba gadikSttē-
Spej vērša ragu šāvienus novadīt sev ļ jj kopiapulcē par kluba prlekinieku no tatina
lOC'tV
koffil-
•IJI ievēlēja A, Venera, E . Hamanl on E .
Uepukalnu. Kopiapulce nolēma kluba da.-
•viiēt.
-k HoUai un apkārtnei latvtelu gadikAr-tēji
lapnleē nolamU dibināt Hullai latviešu
kopo. vietējs darba noilmē kooal pie-vienojīi
art DVF Hullas nodaļa un draudiei
kopa, ifllot valdē savus plrstāvju^. V^'iVr
darbosies priekša. A. PrSmi. J. Trclmaali, V.
Kldali, F. iberštelni, V. Memloki on O.
Brence. DVF nodaju valdē: prlekSi. F.
Cberltctns. V. Kldals un V. Mamtuks, bet
drandiai kopas vecSkla O. Bence, i. Gulbis
on A. Frimi.
t Vlii Intemito latviešu vairumi Citlsa
Mūsu iednaldnieki Ir
sarkanie tiranni, nevis
viņu vergi
pasallero grupa, Ieskaitot kuģa īpašniekus,
atbrīvota.
* CikagS noorganizēta DV nodala. Fagai-do
valdē Ievēlēti V. Eglltis, B. Arumi un
E Caune.
Ar šādu virsrakstu Saturday Even-ing
Post ievietojis ievadu, kurā pasvītrots,
ka amerikāņi maz ko mācījušies
no piedzīvojumiem ar Hitleru
un kara laikā paši radījuši mitu ļ MIO jau atstājis, bet galvojļumui vēl gaida
. . . s ^ J i - u ^ « s ^ j T^*.*•• Ir»,,» « a n ^ " * - * «^l^» ģl»ene on trii vieninieki —
par ..veco labo tēvoci Džo . kaut gan g. letiņš. Eķii BUI on Arv. Kļavtņš. No
viņu domas un uzskati visu laiku bl-1 Bostoaai iiņo, ka ari tur Intemēto Mās«n
)uši iepazistami neskaitāmos komin-terna
izdevumos, neatstājot šaubu par
Kremļa valdnieka patiesajiem nolūkiem.
Rietumsabledrotie uzskatīja un, ^ ^ ^ , ^ ,
na HaUJ ari vSl flftrlUn iīTftlrata ka * Flladolfl M latvleSo ev. lot. iSņa
pa dajai ari vēl šodien UZSKaia, Ka ^ ^ ^ ^ nodlblnljoslei dai1»a apgSdei koml-
Staļins patiesībā tā nedomā kā rak-|tfja« kor ttrSdā A. UidiņS. ^ Budzis un
Sta . . . Tāpat aplams ir ieskats par I ĶIrkumi. Komiteja apzlnSi brlvSi darba vle-
MMaaootisseeliuunnngiup. nnepiieevveērroojiOolt SSIl vvīirraa aait -U*"^', n^^^t^r\b^o^ša tPot" vlaii » ar! UrāldaoāU neešpIeiemm, ēkrout u Ir
klāto liecību par sevi, amerikāņi to darbs.
Iedomājušies par diezgan simpātisku • Fiiademji nodibināta D V apvienība. Pa-vlsuvlru.
kur. vadītā partija it kS g j * - - * { ļ - ^ , ^ ^ti,'^ «
sastāvot no farmu aģentiem, lauku | Banden. Bevuijai komuijā — v. zaots. A.
skolotājiem un veterinārārstiem... «» T. Biiomi. pirmaja lēdē nolemti
Unaaiiuraf?z rraaKkfSitllīītaājiUii nneppnrrooitOotl aaitSšĶķiirrti kJtrriī^C-- MK ^*^, *^ kIaersnavieigruom iuec eAļoSšVan parse ietdUellaetgaumm. olO AdSzVot. at-vu
tautu no šauras valdošas šķiras, ^ Vallagtonl nodibināta latvleSu draudze.
kas ir tikai 3 proc. visas Krievijas ļ Pag. valdē par priekSsēdi ievēlēts B. Aibāts,
iedzīvotāju Pārējā masa ir smagi ap- ^Va'cK^'o^TupI; T A . ^ * » " :
spiesta un ilgojas atbrīvošanas. Ak ļ Kain^^j.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-03-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510307 |
Description
| Title | 1951-03-07-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
,1,
atrodas p r i v i t i i ^i
.^latviešu te«S1&
^nodalām.
ļaodibinams iĶultuiJ*
līdzības darbi.
R ^ e f paKdzibtfS
^Vācijas latrluT*
M Invalidus.
tellef un DP d«b5^'
Pie apvie,^!
VAioDAs imui^
MXl D21VB8 itt.
STiKĻi
raval ģimenei izcilo,
liānas zemē
no izcelc
lu valrSk
i l vilodai rinSliBt
lozlmi Jaunas ļ dzīvu
d hceļolana^ļ 1 ^
ka&to iespēju I ^ ||,
r l nometne VMCAi
itodu ķnnas
pastāvi
padomdolanal
»il8 un nelaime ^
irba un dzīvei aj
ij^&dos ASV iļ
aprOpes jj^tlļ
Pieņemot viņa
ItSjapia apvitaftui
leiti trūcības; gsdll
jŗisā pasaulē, bet*
p nometnts, īsi
tfiim, Itam v a ^ ^
bajt iolēma dilbinlt
[biroju. •
iĶ skolām ' mi st
M. Celms, Ktagisui
li iautikblas hrectsail
las skoia, k^t vlea
*āpat bērni Vedami
ķkalpoļumiem'^imdl
i,.ievlšlrt rūpŅotiei
gara IzkopSanu
īntitnes organitēšaoii
filka, ierosinot dii
dSrzu iedkopanai.
itiiijtt galdu
ļnglītības piilcl^i'
ļtipat vekinftna *
mazpulku otg
irsval^es loceklis P/
par gatigo ap#
>Wcliu, ka baznīcu
m garīgajai aprtpļļ
lis saglabāšana. JIr
ijas baznīcu trim*'
Ijnme, rīkojami
palešu valodā.
[ekSsēdls prof. P. m
ļeto^inājumiem, ko
ŗirml valdes sēda
liānai sanāks marti 1
fesu beidzot, ta vi«
fdmanis izteica g»»
tišķo darbu, Im
nnllās. Vilciens m
raukuSi, ua tas nozj^
jdriudētāš vielas.
^ galvu bridi, īsa"
httvpjfis ar tturfttji
ļdurvis. To pasi»
Irsts jau bija «ļ
llal, Mikus grlMļļ-.
bienākuSā kajavltij
Ķs. viņi p§kW«y
hu rāva ja*^^^* j!J,
fcr. Sabiles rokai iŗ
lus soļus pasktie
llkoņiem už nmļ
^ viņu satvēra
vagona grMas^»*'
i. Tie nāca no veto
rupjais bass!
f n l , kas, gandr»
liļāk, vagona toS»
'la vfirlgajaig»»»"
M," tagad
|ēj« cita DaW.Jļ,
īdlenderu un W
r
i i grfda» v»r«)"
ļut kut netSltt bi]
\ ^ , " vēl k>* °*
kdsiējō kiavētl»,f,j
[ tesiksiffl»"
^ M vild«»».ŗ
ļkriet pir
TreMfen, 1951. g. 7. marta
Mans draugs Dzo
latviešu karavir» vēstule Latvijai no ASV
TAo ir viens no tiem amerikāņu
tOkstošiemt kas iesaukti armijā pagājušā
rudenī. Tagad viņa dzīves vieta
ir kādā armijas nometnē. Kā daudz
citu latviešu, iesaīdtts esmu ari es,
un tā nu iimācis, ka Džo ir mans kaimiņi:
viiļjl stāv man blakus ierindā,
ēdamreizēs sēd man blakus pie galda
un gul gultā, kas blakus manējai.
Mēs abi saprotamies labi un esam
savi riņā draugi. Brīvajā laikā — tā
gan mnni nav pārāk daudz — mēs
blefi vien t i gluži nopietni šo to pārrunājami
vn ir dažas lietas par ku«
fām mfitn u»katl ir ļoti dažādi: Pad.
savienība, komUnisma briesmas un
Korejas kari.
Bet vispirms par pašu Džo. Pagā-
Jušā kara laikā viņš kalpojis tirdzniecības
flotē, nobraucis pāris gadus uz
kuģiem un redsēfis dtažādas tālas
pasaules malas. Tomēr viņš neesot
atraidis nevienas vietas, kur dzīve
botu tik laba kā viņa dzimtajā ptl-siti
— kaut kur Viskonsini. Pēc ka«
ŗa viņi tnr strādājis pie elektrisko
Mosskapju IfMoianas, Tā kā viņa
sirdslieta ir radio tin telsvlzlja, viņš
TisI diltumi būtu pārgājis strādāt
ifn! notarē. iet tad sācies Korejas
kari, nākusi lesaukikna, un tagad Džo
ir armijā.
Te viņam nemaz nepatīk. Se para*
stl kāds ar pāris leņķiem uz piedurknes
un svflpd kabatā viņam stāsta, kas
un kā Jādara, kādas drēbes jāvelk
Inugurā un cikos Jāiet gulēt. No rīta
Jāceļas augšā nejēdzīgi agri, bieži
vien stundām 11^ jāsoļo pa putekļainajiem
apmācību laukumiem, nesot uz
pleca smago šauteni, un jālien cauri
dzeloņstiepļu žogiem, kamēr pāri galvai
šauj ložmetēji. Ari viņam pašam
jāmācas iaut ar dažādiem ieročiem,
kas viņu galI0 neinteresē. Ple tam
viss norit briesmīgā steigā. Kādēļ tas
viss Jādara, to viņš nesaprot; ari to
kādēļ viņi iesaukts armijā, mans
draugs Džo lāgā nespēj aptvert. Gan
esmu viņam mēģinājis palīdzēt, skaidrodams
un stāstīdams par komunistu
okupācijas gadu Latvijā, bet, par no-žēloSanu,
Helu panākumu man nav.
Se mūitt uzskati nesaskan.
Viņa domas ir apmēram šādas: Ko-mflninna
ideja pati par sevi iiemaz
nav tik sliktai Pašreizējā iekārta Krle
šāda veida lasāmvielu. Bibliotēkā re-dzaml
ari karavīri, kae iedziļināju-riaSr'"
^"'^^^'^ 9^^"^-
J^,^«.caurmēra amerikāņu karavīrs
vei lāga nespēj saskatīt briesmas, kas
Amenkai draud no komunisma. Ir
gan speciālas, t g. karaspēka infor-if,:
l^' izglītības stundas, kas
Obligātas visiem. Tur pārrunā ari atšķirību
starp demokrātisku un komunistisku
valsts iekārtu un tml. Bet to
aptvert ir grūts uzdevums, un paies
vēl diezgan ilgs laiks, kamēr ikviens
amerikāņu karavīrs sapratīs, kādēļ
viņš iesaukts armijā un kādēļ amerikāņu
un ari citu tautu karaspēkam
jācīnās Korejā. G. Stopnieks
K o l o r a d o , februārī.
vijā gan oti attālinājusies no komū
nisma idejasi tur valdā diktatūra, dzi
ves standarts ir ļoti zems, un ari politiskā
flņā ir diezgan nedroši i bet
man šķiet, ka tur tomēr kaut kā dzīvot
var. Pēc manām domam pagāju
šos (un ari iespējamo nākošo) karus
izraisījušas nelielās kapitālistu grupi-ņas
abās pusēs, kas cer labi pelnīt
Korejai — Jā, kāda velna dēļ mums
bija Jāskrien tur kauties? Tas ir tik
tālu projām, un mun^ tur nav ko
meklēt Lai sūta uz turieni tādus,
kas grib kauties, bet es uz turieni
braukt negribu. Ja mani kādreiz sūtīs
uz fronti (es gan ceru, ka tas ne
kad nenotiks), es tiešām nezinu, kādēļ
man būtu jāšauj tiem cilvēkiem
otri pusē* Man nav nekāda naida
pret vienkāršo Krievijas cilvēku, un
es neticu, ka tie vēlas sākt karu ar
mums. Kādēļ, lai mēs viens otram
šautu? Mēs, amerikāņu tauta, negrl
bam iekarot, okupēt vai apspiest kā
du dtu tautU} un es ari nedomāju,
ka Krievijas tauta gribētu iekarot
mūs. Varbūt, tā domā viņu politiķi
bet ne tauta. Un tā es nekādu pārmērīgu
briesmu neredzu. Kād^ļ mums
Jābruņojas un jāuztur liela armija?
1W t&ai paaugstina nodokļus!
Lūk, tā saka mans draugs Džo.
To, ka komunisma uzvara nozīmētu
amerikāņu (un ari pārējo brīvo tautu)
iznīcību, un ka bēdīgi klāsies nevien
naudīgajiem, bet ari strādnieku
Iķiral, Džo nevar saprast. Viņš domā/
ka, varbūt, tik bēdīgi tomēr nebūtu.
t.Un gadījumā, ja dzīve tiešām paliktu
neciešama, mēs varētu komunistus
no valdības kaut kā dabūt laukā." Un
viņi jau rēķina, kad varēs tikt ārā
no armijas (mēs esam Iesaukti uz 21
mēnesi). Tad viņš varēs atkal dzīvot
savu vecāku mājā. Tur, pagrabā palikusi
viņa radiodarbnica, kur viņš
pavadījis lielāko daļu sava brīvā lai-kai
tur garāžā palicis viņa jaunais
Sevrolets. Jā, un viņa pilsētā paliku-ai
ari meitene ar brūnām acīm, kas
strādājusi tuvējā aptiekā. Viņi jau
gluži nopietni domājuši par precēšanos
— pēc tam, kad viņš būtu dabūjis
darbu savā specialitātē. Bet tad
nākusi iesaukšana, pārvilkdama svītru
vlskm nākotnes plāniem, un tādēļ Džo
ienīst armijas dzīvi.
Pārsteidzoši ir tas, cik maz caurmē
ra amerikāņu karavīrs Interesējās par
nolikumiem Korejā. Karavīri, kas tur
cīnās un mirst, taču ari ir amerikāņi,
bet manu kollēģu vienīgā vēlēšanās
iķlet, lai viņus nekad turp nesūtītu.
Laikrakstus še lasa apmēram tā: vispirms
virsrakstus pirmajā lappusē, tad
karikatūru nodalu, ko izstudē diezgan
rūpīgi, un beidzot sporta ziņas. Sevišķi
iecienīta lasāmviela Ir t. s. „co-mic-
books", tad — žurnāli, kuru galvenā
atrakcija Ir samērā trūcīgi apģērbtu
dāmu attēli, un — kovboju
un kriminālliterātūra. Protams, tae
nenozīmē, ka visi interesētos tikai par
Austrālijas
latviešu mācītāju
konference
Melburnā notika pirmā Austrālijas
latviešu ev. lut mācītāju konference,
ko bija sasaucis un atklāja Austrāli-jas
apvienotās ev. lut. baznīcas ģene-rālprezldents
J.Stolcs. Konferencē piedalījās
ari Austrāliešu baznīcas imigrācijas
daļas vadītāji no Viktorijas,
Jaundienvidvelsas, Dienvidaustrālljas
un Kvinslendas. Pārskatu par ev. lut.
ieceļotāju garīgo aprūpi sniedza no
visām Austrālijas pavalstim. Sai sakarā
izcēlās pārrunas par Austrālijas
ev. lut. baznīcas īpatnējo stāvokli, jo
še pastāv divi sinodes — Austrālijas
apvienotā ev. lut. baznīca (UELCA)
un Austrālijas ev. lut. baznīca (ELGA)
» Sekojot archiiblskapa Dr. T.
Grlnberga norādījumiem, latviešu mā
citāji pieslējušies UELCA sinodei, ar
kuru Latvijas ev, lut. baznīcai ir pilnīga
vienprātība mācības un uzskatu
ziņā.
Internā apspriedē latviešu mācītāji
iepazinās ar archiblskapa vēstīju
mu latviešu draudzēm Austrālijā un,
konstatējot, ka ari ELCA nodibinājusi
dažas latviešu draudzes, ordinējusi divus
latviešu mācītājus un pārņēmusi
vienu Latvijas baznīcas mācītāju, kas
jau sākuši darbību, sanāksmē nolēma
viņu dibinātās draudzēs neiejaukties,
atstājot tautiešiem iespēju pašiem ieņemt
stāvokli mūsu archiblskapa ai
cinājmna nozīmē.
Atjaunotajā kopsanāksmē vienojās
par mācītāju darbības lauku sadalīšanu;
Melburnas ev. lut. latviešus turpmāk
aprūpēs prāv. A. Grosbachs, bet
pilsētas apkārtni — māc. A. Buģis, kas
reizi mēn-esī noturēs dievkalpojumu
ari Melburnā. Sidnejas latviešus aprūpēs
māc. J. Krauklis, tās apkārtni
— māc. J. Lūsis, Adelaidi — māc.
V. Voitkus, Ņūkasli un apkārtni -
māc. K. Skujlņš un Kvinslendi •
māc. A. Oliņš.
, INDIĀNI UN VĒRSU CĪNĀS
ZEMESTtlCES UN U E T U S PERIODS - LATVIEŠI C I N A S AR KKOKODI-ĻIEM
NAV V I E G L I T I K T PIE ZaTA - T A U T A S V A R O Ņ I VBNTCUS-LĀ
- SVĀRKI UN KURPES LIDO U Z A R E N U — UZVARĒTO P Ā R D OD
P A R 100 B O U V A R I E M kg
V Ē S T U L E U T V I J A I N O K A R A K A S AS
Kāds latvietis, kas jau ilgāku laiku
nodzīvojis Venecuēlā, par turienes
apstākļiem raksta:
Mums, paldies Diev&, klājas labi.
Ar klimatu esam apraduši un samierinājušies.
Gan daži sūdzas par jūtamām
pārmaiņām organismā, bet jāsa-mierinājas
arī ar tām jau tādēļ vien,
ka kaut kur taču jādzīvo. Kāds igaunis,
pēc dažu gadu pavadīšanas Venecuēlā,
bija pārceļojis uz Kanādu,
bet, nespēdams vairs panest turienes
aukstumu, atkal atgriezies še. Visnepatīkamākais
ir lietus periods — no
jūnija līdz novembrim, kad gaiss
ļoti spiedīgs, un trūkst elpas. Turklāt
grūti samierināties ar mitrumu: dzīvoklī
viss pelē, bet apģērbs no rītiem
jāvelk mugurā mitrs un pašam
jāizžāvē; un kad nāk lietus gāzes,
dažkārt kļūst baigi. Karakasa guļ kalnu
bļodā, un ūdens krākdams gāžas
lejā no kalniem im aizām. Aizpagā-jušā
gadā še pārplūda hipodroms, noslīka
daži cilvēki, daudz zirgu, un
laikraksti ziņoja par miljonu zaudējumiem.
Pag. gadā izskaloja patnatus
ap 100 ēkām, kas sabruka, nonāvējot
dažus bērnus. Vasaras vidū mūs piemeklēja
zemes trīce. Karakasa gan tā
postījumu nenodarīja, bet ap 400 km
uz Kolumbijas pusi gandrīz visās pilsētiņās
bojātas mājas, un bijuši ari
cilvēku upuri. Zemestrīces centrs bijis
Ekvadorā, kur postījumi un upuri
bijuši milzīgi.
Pa džungļiem vēl nav bijis izdevības
ceļot un, laikam, to arī nedarīsim,
jo šādam pasākumam vajaga
stipras veselības un izturības. Daži
latviešu jaunekļi gan jau izcīnījušies
ar Orinoko krokodiliem; citi savukārt
V. Balodis
K a r a k a s a , februāri
LATVSEil
* HtmUtoni vleiolSt n&c. Fr. Buptrti,
vidldiBt aievktlpo}uniu, pēc kam UlvleŠu
Medrlbi rettrija ptr tenitu Skati ttno itc-
Dīvains slrupcelS
Vēl nesen jaunieceļotajiem ASV
nebija nekādu grūtību dabūt robež-pāriešanas
kartes (Border Crossing
Card) Kanādas apmeklēšanai. Bet tagad
radušās gandrīz nenārvaramas
grūtības. Pēdējā laikā vairākas Kanādas
robežu imigrācijas iestādes aizturējušas
un raidījušas atpakaļ uz ASV
latviešus ar minētajām atļaujām, aizbildinoties,
ka Kanādai nav nekādas
drošības vai ASV uzņems tos atpakaļ,
kad pēc viesošanās Kanādā tie vēlēsies
atgriezties ASV, Nav ari nekādas
iespējas šo pārbaudes jautājumu nokārtot
pirms ASV territorijas atstāšanas,
jo iepriekšējās drošības likums
nosaka, ka katrs, kas īsāku vai Ilgāku
laiku bijis ārpus ASV, jāpārbauda no
>auna. Tā raditis dīvains strupceļš
tiem, kas ir komunisma viskarstākie
pretinieki, jo tagad tiem jācieš tieši
komunisma apkarošanai domātā likuma
dēļ. Ak
Viri kam sokas ka darba, ta atpūta
U Z Ņ Ē M U M S 250.000 D O L Ā R U VĒRTĪBĀ — DZĪVES DĀRDZĪBA A U G -
M E I S T A R S Ā V E J S A R L O K U — 110 MĀRC. S M A G A ZIVS
VĒSTULE L A T V I J A I N O K A N Ā D AS
Viens no vecākajiem latviešu ieietajiem
Kanādā ir Augusts Gailītis.
Savas Kanādas gaitas viņš iesācis
jau 1922. g., pēc dēkaina ceļojuma
pa Krieviju. Toreiz jaunieceļotājam
Kanādā bijis daudz līkumaināks ceļš
nekā tagad. Cīnoties par dzīves eksistences
nodrošināšanu, pagājuši 5
Kaaadaa latviešu rūpnieki A. GaUIUs m
E. Ozoliņš
£d. Keiša šarži
gadi, līdz liktenis viņu savedis kopā
ar tautieti Ernestu Ozoliņu — metāli-apstrādāšanas
speciālistu, kas 15 gadu
nodzīvojis ASV. Abi vienojušies
likt pamatus metallapstrādāšanas uzņēmumam
Toronto. Divdesmit gadu
darbā tas nu izveidojies par stabilu
un plaši pazīstamu firmu, kuras materiālās
vērtības aplēstas uz 250.000
dol. Uzņēmums ražo dažādus elek-triekos
piederumus, veļas mazgājamās
mašīnas un veic arī niķelēšanas
iin chromēšanas darbus, kuru tcch-niskais
vadītājs ir E. Ozoliņš. Uzņēmumā
saistījusies arī vaiiliki citi lat
viešu speciālisti.
A. Gailītis, kae ir uzņēmuma administrators,
nav atteicies līdzdarboties
arī sabiedriskajā darbā, ir KLNA
centr. valdes loceklis un visādi sekmējis
latviešu gaitas Kanādā. Ar viņa
palīdzību no Vācijas še ieceļojuši
daudz tautiešu. Tāpat A. Gailīša padoms
tiem lieti noderējis saimnieciska
rakstura pasākumu veidošanai.
Runājot par dzīves dārdzību. Gailītis
konstatē, ka plašā patēriņa preces 15
gadu laikā sadārdzinājušās par 170
proc. Dārdzība aizvien vēl kāpj, un
nav šaubu, ka šogad tās pieauguma
procents sniegsies pāri 200. Reizē ar
preču sadārdzināšanos dolāram nav
vairs tās vērtības, ar kuru kādreiz
kanādieši dižojās.
Abus enerģiskos tautiešus saista
nevien kopējas darba intereses, bet
ari atpūtas brīžos abiem ir kopīga
nodarbība — medības. Bez tam A.
Gailītis Ir nepārspējams meistars šaušanā
ar loku, kur viņam līdz šim nav
cienīga pretinieka. Taču viņš aizvien
vēl nav pārspējis makšķerēšanas sportā
savu kollēgu Ozoliņu, kam savukārt
pieder pieci gadi vecs rekords:
1945. g. Ozoliņš ar „bada pātagu" kādā
ezerā nogrābis 110 mārc. smagu
stūres zivi, un ar šo lomu iegājis
makšķernieku vēsturē. Zivs asaka —
skelets vēl šodien ir mājastēva suvenīru
un trofeju lepnums.
Eduards Kei^s
T o r o n t o , februārī.
vai veiklu ķermeņa izlocīšanu, neatstājot
savu vletui turpretī tos, kas
nervozi lēkā, lai Izvairītos no ragiem,
publika Izsvilpj. Protams, ne reti uz
ragiem nonāk kā bezbailīgie tā tramīgie
toreadorl, un tāpat abi Hdo pāri
vērša mugurai. Kad dzīvnieks sācis
pagurt, nāk viņa noduršana, un ciņi
devušies rakt zeltu un smaragdus, bet I ir galS. Ja vērsis skaisti cīnījies, tam
atgriezušies tukšā. Pēc viņu nostā- n«>9riež ausi vai astes galu par tro-stiem
tur jācīnās ar vlsneledomājā- feju toreadoram. ParasU cīņas beigas
kam grūtībām. Neizmantotās zelta at- no publikas vietām uz arēnu lido
radnes ir nepieejamos kalnos, kur tās svārki, cepures, dāmu rokassomas vai
pārvalda indiāņi, un svešiniekam tur pat kurpes, un svētlaimīgs ir lassvie-nepiekļūt.
Kāds latvietis, kas šeit ^«j». kura mantu toreadors pacēlis un
dzīvo jau ap divdesmit gadu, zdta atsviedis atpakaļ. Un ne jau ^visu
dē| pat apprecējis kādas Indiāņu cilts mantu īpašniekus var šādā veidi ap-virsaiša
meitu, pēc kam zeltu ari da. laimot. jo arēna ir pilna dazadu
būjis. bet tas turpat ari palicis, jo priekšmetu un ari publikas, kas uz-viss
indiāņu ciems dzēris kādu ne- varētāju triumfa gājienā nes uz val-dēlu
no vietas, kamēr saraktais zelts |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-07-03
