Bavarijas Latviesu vestnesis, June 19, 1946

              1948, g. 19, jōnij
Padomju Latvijas * tieslietu mi­nistrs
Jablonskis kādā runā Mado­nas
radiofonā teicis: ^Bulgārijā, Un­gārijā
un Dienvidslāvijā lielu uzvaru
gīļvušas demokrātijas. Anglijas un
S^Visnoto Valstu reakcionārās ap­rindas^
eŗēj^, ķa kaŗ^ poasiņos tik­lab
Vadia, Padomju Savienība.
feeakĢipnari jau gavilēja, bet par
agru. Sīs aprindas Anglijā urj Savig-potās
Valstīs atzīst tikai tādas de-
'tnokratijas, kur brīvība fašistiem;
\|fāni8 Ŗpdzītis
(1. turpinājums)
Viņš ari pats nedomāja būt ti­kai
izkārtne, bet interesējās par vi­su,
sākot ar manuskriptu vākšajiu
un novērtēšanu, beidzot ar korrektū-ras
sleju lasīšanu. N^v ko = slēpt, ka
vienu otru reizi radās neērtības, bet
vienmēr tām tikām pāri. Un tagad,
mierīgi atceroties „Latvju Mē-
Paraugs - Grieķija. Balkānu ^}alstu r^^^^^^" Jāliecina, ka Skal-
«n PoUjas demokrātijas tā neatzīst. negaidīti aktīvā līdzdalība re-
Angļu TO amerikāņu okupācijas r^^"^'^^' ^^^^^ bi-
Jo^lā Vācijā un Itālijā m^sas at- f jāstāsta
Itumtas no piedalīšanās valsts dzīvē, ^^!f ^*
^ tur valda fašisti. Rumānijas naf- . svarīgs, bija redakcijas mītnes
tai imperiālisti vairs n^Uek klāt Sa-
Vienotās Valstīs 80 proc. radiosabie- T ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^^ ^«^^^a ne-drību
un 85 proc. preses ir nedemo- M'.^^^ istB^hm savas telpās, kas, kā
kratiski. Demokrātu un republikāņu r'"^^^-^' ^^^^"^^^ iekšlietu ministrijas
partija nepilda vēlēšanu solījumus." ^' darbojās gan lifts,
„ , . T * . • . ^ h ^ ^ " - Pātraukumiem, jo allaž bo-
, Padomiu L a t v im ministru Pado- Uj^s. Pieminu šos sīkumus tādē], ka
mespneBsēdisW^^ iau labu laiku slimoja ar
ka 1946. gada Rīgas fabrikai „Sar- L^^^ ^^^.^^ §j ^^^^^^^ ^^^^
kanā Zvaigzne'' jāizgatavo 100.000 ^^^^^^ oficiālajās re-velosipedu,^
bet_ ^Radiotechnikai-L^^.^^g ^^^p^g^ ^^^33
racUouz^vereiu,^ Pec „Ciņas" ^ ^ ^ c i ^ ^ novietoSanu Gulbja grāmatu
nņam, ši fabrAa pagājuša gada ra- ^^g^^^ telpās Tērbatas un Elizabetes
lojusi t&ai 3^0 radiouztv^ejuŗ Pec ^eias stūrī, jo šis apgāds sākumā uz-tās
pašas ..Gņas zjņām, ^zivokju L^^^^g ^ ^ l a ekspedēšanu; kādu
celtniecības plāns 1945. gadā izpil-» ļ laiku gudroja ari par Valtera un Ra­dīts
tik^ par 60 proc, bet kapitāl- pas namu. Galvenafis tomēr bija tas,
remontu plāns Rīgā par 57 proc. Pa- Skalbe nemaz nevēlējās kādas
gājušā ziema Latvijā notikusi pa~ Lficiālas redakcijas telpas, redaktoru
stiprināta mežu izciršana, bet iegu-nmag'stundas utt. Patiesi, „Latvju
tos kokmateriālus aizved uz Krievi- Mēnešrakstam" bija pavisam dīvaina
Ju. Latvijas lauksaimniecības raža redakcija. Skalbe departamenta tel-
1944. gadā līdzinājusies: ziemas ru- pās ieradās labi ja divi reizes mē­dzu
50 proQ. no 1940. g. ražas, ziemas nesi, prof. Liberts sēdēja vērtspapīru
kviešu 46,8 proc. un kartupeļu 38,5 spiestuves kabinetā, es pats biju aiz-proc..
no 1940. g. ražas. (Lai papla-ļņemts otrā darba vietā un nekāds
linātu pārtikas bazi, nodibināta zivju [sēdētājs redakcijas telpās nebija arī
rūpniecības ministrija. — Par strād- ļ Jānis Veselis. Ja kāds vēlējās runāt
nieku materiālo stāvokli Latvijā ļ ar galveno redaktoru, tam vienmēr
priekšstatu dod šādi dati: mašīn- ļ laipni bija atvērtais viņa dzīvokļa
rakstītāja pelna 300 rubļu mēnesi, ļ durvis Antonijas ielā, kur viņš mā-
Uz kartītēm par noteiktāni cenām IJoja kopā ar Justīnes Čakstes ģime-izsniedz
vienīgi maizi, sērkociņus, sāli
nj. Redakcijas kopsēde^,, apspriežot
jaunā numura siaturu, parasti notika
vērtspapīru spiestuvē pie prof. L i ­berta.
Te nu Skalbe jutās labi. Kaut
kur> it kā no tāluma, dunēja spiestu­ves
mašīnas, nāca un gāja spiestuves
darbinieki, bet prot Liberts arvien
parādīja sirsnīgu laipnību un Skal­bēm
pienācīgu u;(:manību. Turpat no
prof. Liberta telefona aparāta Skal­be
piezvanīja -līdzstrādniekiem, vie­nodamies
par nepieciešamiem rak­stiem.
— Tā nu pārliecinājāmies, ka
redakcijas praktiskajā darbā Skalbe
par visu vairāk nīda birokrātismu,
kaut arī visnevainīgākajā formā.
„Latvju Mēnešraksta" vadīšana vi­ņam
nozīmēj a nemāksloti draudzīgu
sazināšanos aŗ literātu saimi. Lai
iegūtu manuskriptus, Skalbe ml-ļuprāt
apciemoja rakstniekus mājās,
sastapa uz ielas, uzmeklēja kafejnī­cā,
bet sēdēt redakcijā tas nebija
viņa dabā. Savās gaitās viņš jau arī
vienmēr vadījās no kādām zīmēm un
līdzībām. Piemērām, ejot uz vērts­papīru
spiestuvi, viņš vairākkārt ti­ka
teicis : „ C i k jauki, ka mūsu
spiestuve atrodajs Puškina ielā! Tā
ir laba zīme.** Bet redakcijas ofi­ciālās
telpas viņam nepatika kaut
vai tādēļ, ka sī nama pagrabos kād­reiz
bija skanējuši latviešu mocekļu
vaidi. ' ,
Nezinu, ar ko biju izpelnījies Skal­bes
labās domas, bet manā mazajā
darba istabiņā Raiņa bulvāra un Ar-chitektu
ielas stūrī, ja ne katru die­nu,
tad vismaz divi trīs reizes ne­dēļā,
iedams savā pastaigā pa pilsē--
tu, iegriezās dzejnieks ar savu mīļo
smaidu. Dažrei^t tikai uz 15 minū­tēm,
citreiz arī uz stundu im ilgāk.
Runājām par Mēnešrakstu, nokli-dām
blakus tematos, bieži klusējām
un es atcerējos Skalbes darbos vai­rākkārt
tēloto situāciju,, kad cilvēki
var justies tuvi klusuma valodā.
Arī tad, kad biju no redakcijas šķī­ries,
Skalbe bij a mans ikdienišķais
ciemiņš, vaļsirdīgi stāstīdams visas
savas bēdas, kuru viņ«nn krājās jo
dienas, jo vairāk, tāpēc, ka ,J-.atvju
Mēnešraksta** likteņi pamazām sa­mezglojās.
Kaut gan bijām četri redaktori,
„Latvju Mēnešraksts" pamazām ie­guva
kaut ko no Skalbes sejas. Vē­rodami
žurnāla līdzstrādnieku sastā­vu,
ļaudis mēļodami teica, ka tas lī­dzinoties
bijušo „Jaunāko Ziņu** l i ­teratūras
pielikumam (kā zināms,
Skalbe savā laikā bija šī laikraksta
literārais redaktors). Ir taisnība, ka
Skalbēm nebija plašas pazīšanās
miasu literātu jaunajā paaudze. Tie,
kas Latvijas valsts pēdējos gados iz­auga
ap Jāņa Grīna re<3iģēlo „Dau-gavu",
viņam bija diezgan pasveši
gan kā cilvēki, gan arī kā rakstnieki.
Bet ne jau Skalbe griķļēja pulcināt
Jaunāko Ziņu'l cilvēkus. Patiesība
ir tāda, ka viņš rosināja pulcēties ap
Latvju Mēne^akstu'* savas paau­dzes
cilvēkus, savas ja^imības cīņas
biedrus un mūža līdzgaitniekus. Un
tas bija labL Nav noliedzams, ka pē­dējā
laikā mēs visvairāk bijām pie­vērsušies
mūsu rakstnieku jaunajai
paaudzei, nepelnīti piemirsdami vai­rākus
no vecajiem, to vidu ari pašu
Skalbi. Patiešām, dažs labs no lat­viešu
žurnāliem Latvi jas pēdējos ga­dos
it kā kautrējās no Skalbes. Viņa
darbi šķita nemoderni. Varbūt to
apzinādamies. Skalbe riakstīja maz,
un vēl tagad man prātā ar kādu dzi­ļu
saviļņojumu viņam psir godu sarī­kotajā
tautas konservatorijas vaka­rā
dzejnieks reiz lasīja savu jauno
dzejoli:
So dienu šaurajā lokž
Man liekas, es ieaugu k o k ā . ..
(Turpinājums sekos)
citiem, ,3u, klausieties, nupat 100
tanku aizbrauca ar pilnu'apbruņoju­mu,
lielgabaliem, di€izin vai kāda
atombumba ar nebija lldz? Un zal­dāti
lai virsū."
Kaimiņi nebūtu kaimiņi, ja ne-pieskrietu
atkal pie kaimiņiem un '
pēc brīža jau skrēja ziņas par mobi­lizāciju,
cietokšņu tankiem, niilzīgiero
lielgabaliem un atombumbām, rada­riem
un citiidām būšanām. Pēcpus­dienā,
jau visā nometnē runāja, ka
tūlīt sāksies karš. Braaikuši ratj, ar
kaudzi piekrauti atombumbām, lid­mašīnu
gaisā kā biezs, bet aizskrēju-šas,
ka ne psimanīt. Esot jau tūksto­šiem
ievainoto un beifŗto,
„Mīlā, nu vairs nav ko gaidīt, nu
tik mantas mugursomā uni jālaižasI**
pukstēja Pēterīša māte, jo no dro­šiem
avotiem nāca ziņas, ka šajā pusē
vēl neesot nekas, bet i(uiaidniekam,
ai, ai — tam tik esot mašīnas! Tādi
tanki, ka 3 barakas iebāžot iekšā un
tad vēl varot dzīvot vesels bars zal­dātu.
Un kas tie par zaidātierņ! Vie­nā
rokā šautene, otrā durklis un aia
zābaka atombumba. Esot tādas atom-biunbas,
ko met ar roku. Ķā izmet,
tā kvai'tāls gaisā! «Pagaidiet tikai
tumsu, tad nāks lidmašīnas un pilsē­tas
aizslaucīs kā pelavas. Un radari,
tie šņākdami rāpojot un šaujot ar
neredzamiem stariem un nāk^t virsii
kā milzīgi kukaiņi, vuncas kļustinā»
dami. Nekur izbēgt, kaut vai gaisi
varētu parauties.*' 1
Tādas ziņas neļāva ne konservus
ieēst, ne saiņus sakārtot. Bērni rau­dādami
ņēmās, savas vērtslietas
meklēdami. Pēterītis glau^dīja koka
gailīti, gumijas bumbu lin 261 dažā*
dus citus gribuļgi^abiiļus. Ko atsti^
ko ņemt līdz? Sievas bārās, vīri siau-ci
ja sviedrus. Virsū nāca vakars, ^ga»
un reizēm cukuru. Pārējais jāiepērk gas, lielāko daļu izbraucēju dzl-brīvā
tirgū vai ari tā sauktajos ko- vokļus apdzīvojot un dzīvokļu iekar-mērc
veikalos, kur sviests maksā 1150 tas lietojot krievi, kas tur „ieradu-rubļu
kg, piens 1(^-15 rbĻ litrā, kar- šies psiri par pusimiljonu un domā
tupeli 150 rubļu pūrā, kviešu milti par mūžīgu palikšanu." Rīgas ap-
15 rubļu kg, cukurs 150 rubļu kg, riņķa kooperātoru konferencē ziņots,
gabalcukurs 180 rubļu kg. Ražotā- ka daudzās patērētāju biedrībās ie-
, Jam par pūru rudzu valdība maksā kļuvuši blēži un nepiemēroti cilvēM
apm. 5 rubļus, bet patērētājam par un gada laikā izšķērdējuši 118.000
^to pašu jāmaksā 25 rubļi, ja rēķina rubļu.
kartīšu maizes cenas; rēķinot ko- ,„Latvju Vārds" Stokholmā,
merccenas, starpība ir vēl lielāka. — ,,Ciņa" Rīgā un „Latvian Im-
Pēc kāda strādnieka vēstules no Rī- ļ i^rmation Bmlletln" Vašingtonā
- tUuimas
Pēterītis dzīvoja nometnē, cepa
smilšu kūciņas, plēsa bikšeles un
vispār uzvedās kā labi audzināts
bērns savā vecumā. Kādu dienu gar
nometnes vārtiem aizrūca tanks.
Pēterītis manānvi uztraucās, aizskrēja
pie mātes, pa ceļam sabaidot kaķi,
kas skriedams caur logu, apgāza
puķpodu, un atzinās: „Mam, es re­dzēju
tanku, lūk, tik lielu." Viņš iz­plēta
savas rokas, rādot tanlca vare­numu.
„Ko? Tanks? Kur, kas?
firauc? Tanki brauc. Jāiet pastāstīt
vīriem", uztraukti sarunājās kaimi­ņienes,
izdzirdušas Pēterīša vārdus.
Kaimiņienes stāstīja vīriem un pa­ziņām:
„Zināt, pa mūsu ielu aizbrau­ca
daudz tanku, visa iela nolīgojās,
kaimiņienei logs lai atsprāga vaļā un
visi podi ar gaisa rāvienu ārā no tik
Uela spiedena."
Vīri šūpoja galvas un sprieda, jā,
hm, tas nav uz labu, jāiet pastāstīt
līgs vakars. Visa nometne gāja,
skrēja, sauca, meklēja, paunojās, t i ­na
iekšā un ārā, zāģēja,! kala, sita
un dauzīja un ik pa pusstundu ar-vien
vairāk sašaušminājās. Kpd ļau­tiņi
bija jau gandrīz sastājušies so­ļošanai
uz drošākiem apgabalien^
nāca vadības paziņojums — viss ten­kas
un baumas, nav ne ļmazākā ie­mesla
uztraukumiem.
Uch, cach, ach, mi un žē, ak, jūs»
pagāni, blēžil — tādiem un citādiem
saucieniem, nopūtām un vāSrdiem
satraukums izčākstēja kā ziepju bur­bulis.
Ja būtu notikusi iemītnieku
skaitīšana, varbūt atrastu, ka daži
jau aizbraukuši. Pēterītis toties |mie-i
rīgi gulēja savā gulti^, apkampis
koka gailīti, un sapņos redzējal tādu
kā brinumsvecīti, kā kuģi, kā ļtautas
sapulci... V* Grundmania
Maskava •
(Turpinājums no 1. lappuses)
stājis Franciju tai laikā, kad arābu
liga sākusi ārkārtējo sesiju Sīrija,
lai apspriestu Palestinas jautājumu.
Lielmuītijs, kam pārmeta! nacistiem
draudzīgu nostāju un angļiem nai­dīgu
rīcību Tuvējos austrumos, pē­dējā
laikā ļoti klusi bija dzīvojis
Parīzes tuvumā. — 12. jūn. „AP" zi­ņoja,
ka lielmuftijs lidmašīnā iera­dies
Damaskā un apspriežas ar Si-rijas
valdību. Damaskas lidlaukā
gaidot lidmašīna, kas viņu varētu
pārvest uz Šaudi-Arabiju., . Arābu
pūlis aplenca lidlauku, lai redzētu
llelmuftiju, bet Sīrija^ valdības pār­stāvji
noliedza, ka viņš vispār būtu
Ieradies. — Arābu līgas ģenerāl­sekretārs
Azams Paša Bludanā
paskaidrojis, ka arābi „nekad nav
bijuši un nekad nebūs pietiekami
stipri, lai vieni sakautu Angliju."
Pārrunājot iespējamību, ka arī ame­rikāņu
karaspēks varētu piedalīties
kārtības uzturēšanā Palestīnā,
Azams Paša piebildis: „Tas vienalga,
vai mums jācīnās pret vieiiu vai vi­ņiem
abiem." — Belgradē 10. jūn.
sākās prāva' pret Dienvidslāvijas
četņiku vadoni ģen. Michailovičii! ]<o
apvaino sadarbībā ar ienaidnieku
kara laikā. Michailovičspirŗnajā no­pratināšanā
paskaidrojis:„Es nejū­tos
vainigs." Tālāk viņš, starp iitu,
paskaidrojis, ka, pēc vina sarunjim
ar partizāniem 1941. gadā, kāds ang­ļu
sakaru virsnieks atvedis viņam
ziņojumu no Kairas, kurā bijis teikts,
ka Vidējo austrumu virspavēlniecība
vēlaSj lai partizāni cīnās par Dien­vidslāviju
un ne par Padomju Sa­vienības
komunistu mērķieml Tre­šajā
prāvas dienā Micbailovičs pa­stāstīja
tiesai, ka no angļu misijas
Dienvidslāvijā saņēmis instrulvciju
Iznīcināt maršala Tito partizānus. At­bildot
prokurora jautājumam, Mi-chailo^
ičs teicis: ..Pulkvedis Bcj'iijs
teica, lai lilcvidējot komūnistiiis."
Cetņiku vadonis atzinies, ka tam
bijis kontakts ar vāciešiem un tiem
paklausīgo Nediča valdību jau kopš
1941. gada. Belgrades laikrakstos zi­ņas
par Michailoviča prāvu tomēr
atbīdītas otrā plānā, jo pirmās lap»-
puses aizņem ziņojumi par Tito at­griešanos
no Maskavas un ziņojumi,
par to, ka Padomju Savienība ap­ņēmusies
apgādāt Dienvidslāvijas
armiju. Nekas nav minēts par to,
ko vairums novērotāju uzskatīja par
galveno tematu Tito sarunām Mas­kavā,
proti, vai gaidāma kāda akci­ja
sakarā ar Dienvidslāvijas prasī­bām
pēc Triestas. — Francijas ārlie­tu
ministrs Bido, kas ir arī tagad
stiprākās partijas „MRP" vadītājs,
partijas sanāksmei pavēstījis, ka
„MRP" ir gatava ^uzņemties valsts
Vadības atbildību, ko tauta šajās vē­lēšanās
tai uzticējusi. Līdzšinējais
valdības galva un prezidents Guēns
jāu atkāpies. — Komentējot Eiropas
uzvaras dienas svinības Londonā,
laikraksti ievadrakstos aicina atjau­not
Padomju Savienības, Anglijas un
Savieno'to Valstu pēckara sapraša­nos.
„Observer" raksta: „Krievu ko­loss
ar isavu plaši i2;plēsto varas sfai-ru
radījis Eiropa mulsinošu stā­vokli."
Brīdinot nevērtēt stāvokli
pārāk pārsteidzīgi, laikraksts norā­da,
ka ..padomju diplomātu nepiekā-
.pTgā uzstāšanās varētu būt liecība
tam, ka tie jūtas vāji." „Varbūt. ka
Molotovs neliek savas kārtis gald5,
baidīdamies, ka tās varētu būt vājas
kārtis'-, piebilst ,,Observer''. „Diktā-toriska
iekārta nedrīkst atzīties vā­jumā
un maldos." —- ASV kongresa
ārlietu komisija apturējusi kritizē­jošā
ziņojuma publicēšanu par Krie­vijas
politiku pret kaimiņu valstīm
aiz „dzelzs priekškara". Ziņojumu,
ko sastādījusi 4 kongresa locekļu
subkomisija, kas apceļoja- Eiropu
pag. rudenī, vajadzēja publicēt pagā­jušā
nedēļā. Tanīs vietās, kur no­sodīta
padomju aktivitāte Poli;ā,
Balkānos un Irānā, komisija pirras
publicēšanas pieprasījusi izteiksmes
pārveidošanu. Ziņojumā esot ļoti asi
kritizēts Maskavas atbaisiilais Tito
režīms Dienvidslāvijā. — Vīnē ame­rikāņu
ģenerālis Klarks vienā dienā
iesniedzis krievu komandantūrai di­vi
protestus pret šaušanas apmācf-bām,
kādas krievu aviācijas iznīci­nātāji
rīkojuši virs amerikāņu lid­lauka
Tullnā. Apmācību laikā kāda
lidmašīna izšāvusi ložu kārtu pret
sarkano karogu virs amerikāņu ra­diotorņa.
- H - Kamēr monarchisti Nea­polē
joprojām turpināja asiņainās
cīņas ar policiju, Itālijas ministru
kabinets vēl naktī uz 12. jūniju ne­varēja
atrast atbildi jautājumam, kā
izturēties pret karaļa Umberto at­teikšanos
atdot savu varu republi­kai.
Umberto pastāv uz to, ka
augstākās tiesas ziņojums par re­publikāņu
uzvaru Itālijas tautas no­balsošanā
bijis„nenoteikts". — Sa­vienoto
Valstu reparāciju komisijas
vadītājs Polijs paziņojis žurnāli­stiem,
ka viņš„atkal spiests reģistrēt
savu protestu" tāpēc, ka viņa vadī­tai
reparāciju komisijai inspekcijas
ceļojumā krievu okupētā Ko rej a s
ziemeļdaļā •,neesot ļauts darboties
divi apgabalos". — Bangkokā pazi­ņots,
ka Siāmas karalis Ananda Ma-chidois
atrasts savā gultā ar šāviena
brūci galvā. Nāves iemesls esot ne­laimes
gadījums. Siāmas karalis bija
kautrīgs jauneklis, kura lielākais
prieks bija braukāt pa pils parku
amerikāņu j.džīpā". Viņš labprāt spē­lēja
arī saksofonu. Bernas augstsko­las
rektors Pauls Reijs, pie kā Siā­mas
-karalis studēja; izteicies, ka
jaunais karalis pirms braukšanas uz
Siāmu jau baidījies no atentāta. -
Šveice oficiāli; paziņo, ka lielākā da­ļa
no kaļ-a Jaikā internētiem vācu
karavīriem un civilistiem nogādāti
atpakaļ trijās Vācijas okupācijas
joslās. Internēto vāciešu problēma
būtu jau pilnīgi nokārtota, ja 300
karavīru neatteiktos atgriezties Vā­cijā.
Tie tagad novietoti īpašā no­metnē.
Tuvākā nākotnē' Šveice -pa­redz
nobeigt internēto polu. fri-^.nču
un krievu rGpatriāciju un galīgi lik­vidēt
visas internē.:aņas nometnes.
Agrāk pazi.:,ots, ka Šveicē joprojām
dzīvo 25.000 hč^lii un internēto. To
vidū £andriz~i8.0u0 ir civilie bēgļi un
7.000 intemētu karavīru. Zināms arī,
ka Šveicē atrodas 127 politiski bēg]!,
kurus aizsargā Šveices neitralitātes
noteikumi. — Sl gada beigās uz
D i e n v i d p o 1 u dosies amerikāņu
ekspedīcija norvēģa Finna Rones va­dībā.
Viņa tēvs MartinsRone 20 ga­du
sadarbojies ar Amundsenu. - ASV
12. ilotes vienības tuvāk;ā laikā uz­sāks
apmācības braucienu un drau^
dzības apmeklējumu virJcni Ziemeļ-eiropas
ostās Norvēģijā, Z^dedrijā,
Dānijā, Holandē un Beļģijā. — Ame­rikāņu
Militārā valdība paziņojusi,
ka Amerika sagādājusi vēi pāri par
60.000 to pārtikas civiliedzīvotājiem
ASV joslā Vācijā. Kopš pag. jūlija
ASV vācu civiliedzīvotājiem devu­šas
jau 563.000 to pārtikas. Amerikā­ņu
prese un radio uzsākuši kampa­ņu,
lai darītu vāciešiem un pārējai
pasaulei zināmu, cik liels šajā ziņā
ir Amerikas atbalsts. Tā kā krievi
kontrolē lielāko daļu Berlīnes preses,
tad tur daudz vairāk vērības veltī
pārtikai, ko Berlīnē ieved no krievu
okupētās Vācijas' joslas nekā daudz
plašākajiem pārtikas ievedumiem no
ASV. Pašreiz ceļā uz Vāciju i:r kuģis
ar 45.000 to pārtikas. — Amerikāņu
Militārā valdība paziņojuisi. ka atdos
vācu pārvaldīšanai īpašumus apm.
700.000.000 doL kopvērtībā, kas līdz
šim bija Militārās valdības aizsardzī­bā.
To vidū ir visvairāk bijušās Vā­cijas
valsts un nacistu piirtijas īpa­šumi.
Berlīnē parakstīts nolīgums^
kas amerikāņiem atļauj sūtīt līdz 15
kg pārtikas sainīšus saviem pazi­ņām
— vāciešiem, pie kam viena un
tā pati persona Vācijā no ASV
nedrīkst saņemt vairāk par 3 šādiem
sainīšiem mēnesī. — Divi ASV R a t-g
e r as universitātes zinātnieki ie­teikuši
Āzijas un Eiropas tautām mi-nima
diētai vismaz 60 procentu no
normālajām 2000 kalorijām dienā.
Viņi izteikušies, ka šīm tautām, ja
tās turpinās saņemt mazāk par pusi
no normālās kaloriju devas, uzbruks
nopietnas slimības. — ASV okupāci­jas
joslā Vācija un ASV sektorā Ber­līnē
pastāvīgi dzīvo 15.431.000 civīl-iedzivotaju.
No tiem 940.000 dzīvo
Berlīnes sektorā, Pēiiējā skaitīšana,
kas notikusi 15. martii, rāda, ka ame­rikāņiem
pakļauti ari pāh par 490.000
DP, no kuriem 379.OCiO dzīvo nomet­nēs.
— Bijušais Hitlera jaunatne
vadītājs Baldurs fon Slrachs Nim-bergas
prāvā pieprasījis, lai viļņa iz­teiktos
apvainojumuir pret Hitleru
iespiež un izplata vācu jaunatnei, tā
mēģinot labot daļu no tā ļaunuma,
ko viņš pats nodarījis, mācīdams
jaunos vāciešus sekot;„fīfera" ideā­lam.
— 19. jūnijā sāksies šacha radio
turnīrs starp Angliju unļ padomju
Savienību. — Amerikāņu aviācijas
inženieri, ziņojot par jaunas milzu
lidmašīnas izveidošainas darbiem,
paskaidrojuši, ka nākotnē lidmašīna»;
droši sasniegs 2400 km ātrumu stun­dā.
—Kara laikā sagūstīto vācu
okeāna tvaikoni ,,Europa'* tagad
nodos Francijai kā daļu I no reparā­ciju
maksājumiem. — Divi angļu
zinātnieki atklājuši metodi proteīna,
iegūšanai no zemes rieksliem un tā
radījuši iespēju jauna veida siltu,
nebumgu drēbju izgatavošanai. —
B a v ā r i j a s studenti un ,citi jau­nieši
noorganizējuši nūdistu l^lubus
un ik rtedēļu^dodas izbraukunios uz
kalniem dienvidos no ļMinchenes.
Militārā valdība Minchcnē šādas or­ganizācijas
vēl nav legālļzējusi. Kā­da
jauna studente Inge paskaidro­jusi,
ka viņas grupā ir 20 dalībnieku;
Tie katru nedēļu, ja vien laika ap­stākļi
atļauji dodas uz mežiem 25
kilometrus dienvidos no Minchenes.
Dažas citas grupas esot daudz lielā­kas.
Kāds cits nūdistu piekritējs —
bijušais kaļ'avīrs paskaidroja, ka
saule sevišķi nepieciešama tagad,
kad kaloriju devas tik maza.s. Viņš
izteicies, ka nūdisms praktizēts ari
vācu armijā. 17 g. v. Herta apgalvo,
ka iestājusies nūdistu organizācijā
ar mātes atļauju. Viņa pastāstijusi^
ka kāda cita meitene uz nūdistu
svētdienas sanāksmi gribējusi atvest
līdz savu draugu -r amerikāni^ bet
pārējie tam pretojušies, ,jo ameri­kāņi
tādas lietas nesaprotot."
The Stars and Stripes