Bavarijas Latviesu vestnesis, June 19, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poiicy of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in exile virith all available news of importance coneeminf the world's happenhigs, of political« eeonomie, coltoral or
social significance; And our special aim ideāls and achievemenis of the great Democra^^ » the United States of America and the British
Empire. This aim, we ]imow, will help^^^^m^ of the Latvian people and ^ o f all thhigs — will yield hopes for a safer and happier futore.
Redakcija-Editorid Ofiice: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ImSk divi reizeii nedēļā — Published twice a week
Nr. 47 (49) Authorized byMilitary Government and UNRRA Dillhigenā, trešdien, 1946. g. 19. jūniji
Viktors Baltltājis
Seši gadi
Priekš sešiem gadiein —• 1940. g.
17. jūnijā pāri mūsu valsts robežām
sāka ripot svešas varas kaujasrati.
Mūsu zemes āres pārsoļoja simttūk-stoši
svešu tautu karakalpu, kuriem
neuzdrošinājāmies un ^ri nevarējām
stāties pretim. Ja tanīs dienās to
vēl visi nezinājām, tad dzīve pati rā­dija,
ka ar to iznīcināta ne viert mūsu
mazās valsts iekārta, bet arī visas
latviešu tautas līdz i tam laimīgi
auklētās netraucētās brīvības ilgas
un paļāvība uz pašu prātiem un spē^
kiem veidojamo nākotni. Gandrīz
vai nevaj adzēja mums uzspiestā ne-žēlīguma
stipruma pierādījuma —
14, jūnija gadu vēlāk. Liktenis tad
bija lēmis, ka,mums vai nu akli jā­pakļaujas
un jāpadodas tam austru­mu
tautu gaddesmitos,.asinīs un sā­pēs
izciestajam un tagad arī citiem
piemērojamam dzīves izkārtojumam
vai arī jāizšķiras par s]i)ītmeku-mo­kām
un nāvi. Nekas liels nemainī­jās
arī tad, kad vienu svešu varu
mūsu zemē nomainīja cita. Pasaules
cīņa mūs tikai vēl nesaud2'Jgāk bija
ierāvusi savā orlDitā, un tikai desmi­tā
daļa mūsu tautas pēc varēja at­vilkt
elpu un atvērt acis. pagaidu
drošībā un patvērumā.
Kas tad mums palicis pēc šiem 6
gadiem? Mums — šai desmitai daļai
nav ne.savas valsts, nedz arī savas
zemes. "Mūsu tautas brāļiem un m^
flām - tām deviņām desmitdaļām, kāš
arī nelaimju un iznīcības postā turē­jās
pie dzimtās 2jemes, drupas savās
mājās un tas pats 17. un 14. jūnija
nolēmums. Drīz jau gads, kā mums
atņemtas raizes par šodienas maizes
kumosu un par jumtu (virs galvas.
Mēs ēdam žēlastības maizi, bet to­ties
arī DP nometņu šaurībā ne-bīstamies
nākamās nakts un drīk­stam
teikt, ja ne visiem, tad vismaz
viens otram, kas mūsu domās un
sirdīs. Vai mūsu brāļi un māsas to
var? Arī tām mēs zinām atbildi.
Seši gadi mūs maluši, svaidījuši un
spieduši. Daudz drosmes, pacietības
im ticības vajadzēja, lai vēl gaidītu
nākamās dienas. Te nu mēs esam,
mēs aizvien vēl gaidām un līdz ar to
ticam. Mēs gribam dzīvot. Un mūsu
dzīvotgriba ir ne tikai šauri perso­niska
man un manējiem vien. Nē,
mēs tanī ar sirdi un pr^tu iekļaujam
vēl mūsu pašu pārpeponisko mū­su
brāļus un māsas, visu mūsu tau­tu,
mūsu zemi un nākotnes valsti. Ja
pār visu i r . t a i s n ī b a , tad kādā
tālē, kādā laikā — lai arī vēl neuz­minamā—
tai jānāk arī pār mums
visiem, pār tiem, ko šie 6 gadi atrā­vuši
īstai dzīvei un savai zemei, un
pār tiem, kam pat atelpas un brī­vās
domas brīdis nebija dots.
Mēs un viņi esam kā aizdegtas
sveces klajā ļāukā. Daudzas no tām
vēji izpūtuši un izpūš. Citas — un
to mūsu mazajā tautā vēl daudz —
turpina degt. Taču ne neziņai un
galīgai izdzišanai. Gaisma sargājusi
mūsu tautas daļu, vēl lielāka reiz
nāks pār visu pasauli, pār mums un
pār mūsu brāļiem un' māsām. Ne­liksim
tikai paši izdzist tām maza­jām
liesmiņām, kurām jādeg arī
vētru brāzienos un neuzminamības
miglā, lai sagaidītu lielās gaismas
tapšanu un uzvaru!
Rūpes pair mūsu kultūras saglabā­šanu
un tālāku attīstību un vēlēšanās
dot tautiešilem svešumā garīgu spir-dzin
ājumu, Izraisi ja domu organizēt
še ][atvle*šu o p e r u , , b a l e tu
u n t e ā t r i . Priekšdarbus šīs do­mas
īstenošanai uzsāka jau pag. ga­da
augustāi kad Oldenburgā sāka
pulcēties uaujiņa mākslinieku, kas
koncertos iemantoja šejienes militā­rās
valdības pārstāvju atzinību.
Māksliniekiem pioškīra īpašu mītni
— namu pilsētā un ^ar to radās ie­spēja
grupu vairāk saliedēt, meklēt
iespējas radīt operas solistu an­sambli
un kori. Arī UNRRA'svadīr
ba sniedza palīdzīgu roku un piešķī­ra
ansarribļa vajadzībām otru namu
ar attiecīgām izrāžu telpām. Sīs tel­pas
pēc neliela remonta bija labi
piemērotas koncertiem, bet operu iz­rādēm
prasīja lielākas pārbūves un
papildinājumus. So darbu veikšanai
bija vajadzīgi līdzekļi un materiāli.
Vajadzēja arī darbu vadītāju. Saim­niecisku
un administratīvu lietu kār­tošanai
aicināja no Kaselas nomet­nes
Nacionālās operas inscenējumu
daļas blj. vadītāju gaismas meistaru
J ā n i A u n i ņ u , kas arī'uzņēmās
jaunās iestādes saimnieka pienāku^
mus. Ansambļa mākslinieciskais va­dītājs
diriģents . B r u n o Sk u 11 e
uzsāka Maskanji operas „Zemnieka
gods'V muzikālo iestudēšanu.
Grūtības bija lielas ^1 operas an­sambļa
radīšanā. Daži dziedātāji, uz
kuļu līdzdalību bija cerēts, nevarēja
piedalīties un vajadzēja meklfit ci­tus,
kas viss saistījās^ar satiksmes
un citām grūtībām. Beidzot pirmās
operas ansamblis tomēr bija, sastā­dīts
un ievadīts darbā. Ar Olden-burgas
latviešu nometņu atsaucību
no šejiciges koru Izlases spēkiem va­rēja
sakomplektēt arī korij kas, paš­aizliedzīgi
pārvarot prāvus attālumus,
dienu no dienas ieradās uz mēģinā­jumiem
mākslinieku namā. K o ra
sagatavošanu uzņēmās Liepājas ope­ras
kormeistars diriģ. B i e r a n d s
Ķ u ņ ķ i f l .
Muzikālā iestudējuma priekšdarbi
pēc vairāku mēnešu grūta darlDa ta­gad
veiiksml^ beigušies. Atliek pē­dējais,
atbildīgākais darbs operas
inscenēšana. Sim uzdevumam uz 01-
denburgu aicināts Nacionālās operas
bij. režisors, tagadējais Blombergas
latviešu teātra vadītājs režisors
V o l d e m ā r s P ū c e . ViņS jau ie^
radies Oldenburgā kopā ar saviem
tuvākiem līdzstrādniekiem, līdzņe-mot
arī daļu nepi<Bclešamo materiālu
inzcenējUma sagatavošanai, kapitāl-darbieni
un skatuves uni orķestra telpu
izbūvei. Mērbekas latviešu teātris,
atbalstīdams operas darbu, izlīdzējis
ar savu skatuves glcznotā,,u Ē v a l ­du
D a j e V s k i , kas konā ar savu
asistentu — Blombergas toātŗa deko­ratoru
Vo 1 d e m ā r u B r a n t u uz­ņēmies
operas iestudēj urna scēniskā
ietērpa izgatavošanu. Para-lēli tech-niskam
darbam lielā paciātībā no­tiek
solistu ansambļa un kora muzi­kālie
un scēniskie mēģinājumi.
Pirmajā izrādē, kas plānota 15. jū­nijā,
bija paredzēts Šāds solistu an­samblis:
Paula IBrīvkalne, Arnolds
Obšteins, Edgars l^etrevics, Mirdza
Piekalnīte un Alma Skud a.
J. Auniņd
Abonentu ievērībai
Abonentiem, kam abonements
izbeidzas j ū n i j ā un kuru naudas
pārvedumus vai iemaksa!? ierak­stītās
vēstulēs abonementa atjau­nošanai
resp. pagarināšanai iz­devniecība
nesaņems līdz 30. jū­nijam,
laikrakstu vairs nepiesū­tīs.
Vēlāk saņemtie abonementa
atjaunojumi saistīsiei§ ar laik­raksta
piesūtīšanas no vilcināšanos.
Jaunus abonementa pa.sfitināju-taius,
kā individuālos; tā kollektī-vos,
izdevniecība pieņem bez iero­bežojumiem.
Eslingenas latviešu kolonijas in­formācijas
sanāksmē LSK dir. R.
Liepiņš nesen ziņdja par sarunām
Šveicē ar Starptautiskā Sarkanā
krusta vadību. Ziņojumā dir. Lie­piņš,
starp citu, norādīja, ka pēc
100,000 dolāru atbrīvošanas no Ame­rikā
bloķētiem Latvijas līdzekļiem,
kas panākts pēc sūtņa Dr. A. Bīl-raaņa
pieprasījuma. Starptautiskais
Sarkanais ikrusts Zenevā 10.000 do­lāru
node'sria Zviedrijas Sarkanam
krustam, 5.000 Dānijas un 85.000 pa­redzējis
Vācljafl latviešu papildu ap­rūpei.
Par Zviedrijas Sarkanam
krustam izmaksātās naudas izlieto­šanu
ziņu nav, bet dāņi naudu izlie­tojot
to /latviešu atbalstīšanai, kas
izteikuši vēlēšanos atgriezties dzim­tenē.
Apstākļus Dānijā vēl raksturo
tas, ka sūtņa Dr. Bīlmaņa uz Dāniju
nosūtītos 500 dolāru protēžu Iegādei
blj. latviešu kaŗavīriem-invalidlem
dāņu banka nav vēl Izmaksājusi, lai
gan šī nauda nākusi no sūtņa perso­nīgiem
līdzekļiem. Starptautiskais
Sarkanais liTusts no tā rīcībā nodo­tās
naudas 20 proc; ieskaitījis savos
administratīvos izdevumos, nosūtījis
bēgļiemlLdiOO pārtikas sainīšu un at­rēķinājis
arī transporta izdevumus.
Amerikā bez tam darbojas kara
palīdzības fonds, no kura lietuvieši
saņēmuši 600.000 dolāru. Naudu
fonds piešķir atsevišķo tautību orga­nizācijām
Amerikā palīdzības dar­bam,
ja tās apvieno tautiešus ,,no
sienas līdz sienai". Arī plašāk pazi-stamā
latviešu organizācija Ņujorkā
„Latvian Relief Corporation" palī­dzības
fondam iesniegusi pieprasī­jumu,
bet pret naudas izmaksu bi­juši
iebildumi kādai turienes latviešu
komunistiski noskaņotai organizā­cijai
un lūgums noraidīts.
: Pieskardamies emigrācijas jautā­jumam,
dir. R. Liepiņš norādīja, ka,
pēc ievāktas informācijas, pagaidām
nekāda masveidīga izceļošana. no
Eiropas nav iespējama, jo zemes, kas
par imigrāciju varētu būt ieinteresē­tas,
vēl kārto savas iekšējās lietas
un tikai vēlāk, atkarībā no konjunk­tūras,
lems par ieceļotāju uzņem­šanu.
Latvijas sūtnis Londonā K.
Zariņš informējis, ka- K a n ā d as
imigrācijas pārvalde paskaidrojusi,
ka 7.0.000 viņu karavīru vēl atro^io-
; ties Eiropa un kamēr tie nebūšot iz­vietoti,
nekāda imigrācija neesot ie­spējama.
Kanādas nacionālā dzelz-
Sadarbiibas trūkuma bēdīgie rezultāti
ceļu sabiedrība turpretim sūtnim
paskaidrojusi, ka varētu novietot
200—300.000 pārvietoto personu, bet
ne ātrāk par, 1947. gadu. Kanādas
latviešu organizācijas priekšsēdim
uz viņa lūgumu atļaut latviešiem ie­ceļot
Kimādā paskaidrots, ka pārvie­toto
personu jautājums esot vispārīgs
un viena valdība vien to nevarot iz­šķirt.
Latvijas konsuls A u s t r a l i -
j ā ziņojis sūtnim K. Zariņam, ka
pēc kā'da laika varot rasties Iespēja
100.000 ieceļotāju uzņemšanai Austrā-
Ujā.
Piedāvājums uzņemt baltleSua esot
izteikts A r ģ e n t i n f t . Baltijas tau­tu
piederīgos tur varēšot novietot
kādā stepju apgabalā pie 36. platuma
grāda. Tur esot ari kalni, ezeri un
kultivēšanai noderīga zeme. Apstākļu
pārbaudei uz Argentīnu ierosināts
sūtīt Bailtljas tautu delegāciju. Ne­viena
vjīlsts tomēr nevēloties ieceļo­tājus
novietot vienkopus pēc tautī­bām.
Arī Argentīnas valdība gribot
novietot vienā saimniecībā latviešus,
otrā igauņus un trešā lietuviešus, tā­dā
kārtā izkaisot ģimenes pa visu
plašo aF>gabalu. Apstrādājamā zeme
nebūtu ieceļotāju īpašumā, bet tikai
apsaimniekošanā. Skolās mācībām
būtu jānotiek spāņu valodā. Sāda
informādja par izceļošanas iespējām
uz Argentīnu saņemta nesen un par
to no 1.iatvijas pārstāvja P. Oliņa
pieprasīlias papildu ziņas, kas vēl
nav saņemtas. Dir. R. Liepiņš domā,
ka pieminētie Argentīnas ieceļošanas
noteikumi emigrāciju uz turieni
mums padara grūtu un ka šobrīd
mums nav jāsteidzas:, notikumiem
priekšāj bet jāraugās uz tiem • ar
aukstu prātu un gaišu skatu. '
Dir. R. Liepiņš atstāstīja arī kā­da^
jaunas starptautiskas bēgļu pa­līdzības
iestādes apspriedi Zenevā,
kur bijuši aicināti visi 3 Baltijas
tautu pārstāvji. Apspriedes iniciatori
iepazīstinājusi ar priekšlikumu no­slēgt
līgumus ar Baltijas valstu pie­derīgiem
par emigrāciju uz Dienvid-amcrikiLi,
bet uz kurieni īsti, to paši
vēl ne?:inājuši pateikt. Sīs izceļoša­nas
organizētāji tomēr prasījuši, lai
Baltijas tautu pārstāvji iemaksā
j 6000 Šveices franku reŗ^istrācijas bi­roju
iekārtošanai, kur tad varētu re­ģistrēties
interesenti, vispirms sa­maksājot
5 Sv. franku reģistrācijas
naudu no personas. Pēc dir. R. Lie­piņa
domām, šādā veidā ikviens
eventuāls izceļot^AJs nokļūtu maksā­šanas
grūtībās un saistībās uz Il­giem
gadiem. Pieminētā apspriede
beigusies bez panākumiem.
Dir. R. Liepiņš atzīm'^ ari kādu
zīmīgu gadījumu, kur 5 / icē kāda
persona, kas pirms gadiem no Lat­vijas
iaraidfta par komunistisku dar­bību,
saorganizējusi privātus jaunu
spēcīgu cilvēku grupiņu, kuru uz
Brazīliju soloties nogādāt ar tik dār­gu
satiksmes līdzekli kā lidmašīnu.
Uz šo gadījumu mūsu pārstāvji vēr­suši
Latvijas ģenerālkonsula uzma­nību.
Noslēgumā dir. R. Liepiņš vēl at­referēja
divas sOtņā Dr. Bīlmaņa te­legrammas,
kurās sūtnis lūdz darīt
visiem zināmu, ka pirms Izšķiršanās
par došanos uz iUmeriku, lai Ikviens
nopietni pārdomā, jo Amerika ne­vienu
negaida. Amerikā nav arī ne­kādu
tfi saukto DP priekšrocību. At­klājies,
ka daži devušies nopietnajā^
ceļā pāri okeānam carībās, ka sūt­niecība
viņiem varēs palīdzēt Sādu
iespēju sūtnis Bllmanis noraida un
norāda, ka Savienotās Valstis nav ari
turīgu latviešu ģimeņu, kas varētu
ieceļotājiem palīdzēt
„Vienolā iatvieSu Prese** Es-llngenā
Kad sāks dairboties
atlaišanas kc^misijas?
12. aprīli, kā jau ziņots, latviešu
delegācijai ar LSK vadītāju ameri­kāņu
pkupācijasļ joslā' R. Liepiņu,
LGK vlcepriekšsēdl A. Kacenu un
Eslingenas latviešu kolonijas vecāko
K. Kalniņu amerikāņu okupācijas
spēku galvenajā štābā Heidelbergā
paskaidrots, ka amerikāņu militārās
Iestādes piekrīt latviešu blj. kara­vīru
atbrīvošanai. Līdz šim tomēr
nebija nekādu noteiktu ziņu, ka atf
brīvošana jau būtu sākusies. Tikai
4. jūnijā LSK Eslingenā saņēmusi
amerikāņu 3. armijas štāba paziņo­jumu
sūtīt savus pārstāvjus — tul­kus
uz 3 latviešu atlaišanas komi­sijām
Dachavā, Regensburgā un Ba-benhauzenā.
Līdzīgs paziņojums
adresēts arī Igauņu un lietuviešu
Sarkanam krustam. LSK vadītājs R.
Liepiņš domā, ka tuvākās nedēļās
visi tie latviešu bij. karavīri, kas at­rodas
amerikāņu gūstā, ^ varēs at­griezties
pie saviem piederīgiem, iz-J
ņemot tos, kurus militārās iestādes
Ieskatīs par kara vaininiekiem, kol-laborantiem
un brīvprātīgajiem, kā­du
nevarētu būt daudz. Arī pēdē­jiem
Sarkanais krusts cer būt pa-;^
līdzīgs viņu stāvokļa noskaidrošanā.
„Vienota LatvieSu Prese" Es­lingenā
Latviešu mākslas darbi
UZ Parīzi
Franču okupācijas joslas UNRRA'a
galvenā mītne Bāden-Bādenā Iekār­tojusi
pārvietoto personu mākslas
skati „Māksla un darbs", kupā ar
darbiem piedalās latviešu, igauņu,
lietuviešu un poļu mākslinieki. Vai*
rums šo darbu radīti svešniecībā.
Latviešu nodaļā redzami profesora
A, Annusa, prof. J. Kugas, prof. L.
Liberta, Anšlava E^līSa, V, Janelsl-ņas,
J. Kalmītes, Fr. Bangos, J . Gai­ļa,
R. Maura, E. Sveica, A. Ogules,
J. Zvirbuļa un citu mūsu gleznotā­ju
sniegumi. Skate Bāden-Bādenā
bija atvērta līdz 15.1 jūnijam, pēc kam
to pārvietos uz Parīzi, kur škatl at­klās
26. jūnijā. J. Kailums
Latvieša glezna — dāvana
ASVSarmiJas komandierim
Heidelbergā, lo! jūnijā. — 1.1 stu­dentu,
kas pārstāvēja 350 DP stu­dentu
Heldelbergaļj uŗiiversitātē, va­kar
amerikāņu 3. armijas komandie^
rlm ģenerālleitnantam Rijam (Keye8)
pasniedza dāvanu — eļļas gleznu, kas
attēlo ģenerāļa vasarnīcas dārzu.
Gleznas autors ir latviešu māksli­nieks
Jānis Gaills; kas ari pasniedza
dāvanu, lai pateiktos pļar amerikāņu
armijas palīdzību DP.
The Stars and Stripes
Mai^kaTa pārmet rietumu
Maskavas radiofons paskaidrojis,
ka rietumu demokrātijas lietojot
vārdu neatkarība", lai kalpotu „im-periālisma
polītikai" un „maskētu
ekspansijas tieksmes". Anglijai do­mātā
raidījumā komentātors Bara-tovs
teica: „Mē3 redzam, kā rietumu
demokrātijas iedomājas neatkarību,
ja paraugāmies uz līgumu par tā
saukto neatkarības piešķiršanu
Transjordānijai, uz angļu un ēģip­tiešu
sarunām Kairā, uz sarunām
starp angļu un hoIandic:šu pārstāv­jiem
un Indonēzijas republiku.'V K r i ­tizēdams
Savienotās Valstis, viņš tei­ca:
,.Tās pašas metodes pielic.ao arī
amerikāni, izveidojov savu floit-s ba­žu
sistēmu Klusā okeānā un Keribi-ias
jūrā un nostiprinot amerikāņu
varu Karibijā, slēpdames aiz sollļu-miem
par neatkarības došanu ap­spiestām
tautām." — . „Izvesti j a ' ' i e ­vadrakstā
saka, ka ,,galvenais brī­vību
mīlošo tautu spēka faktors ir
Stingra sadarbība." Ievadrakstā, kas
pārraidīts ar! Maskavas radiofonā,
atgādinātas kara laika mācības un
konstatēts, ka „būtu ļoti svarīgi at­cerēties
šīs lielās cīņas mācības, kai
vainagojās ai' vēsturiskb uzvaru." —
Vīnē valda uzskats, ka G e c h o -
s 10 V ak I j a s vēlēšanu iznākumam ,
būs. liels iespai(ļis Aulstrljas nākotnē/
Daži. augstāko austriešu valdības ap­rindu
pārstāvjĪT^pat izsakās, ka čechu
vēlēšanu iznākums būšot sākums
Austrijas rietumu orientācijas ga­lam.
Līdz 5im ' Cechoslovakija, pēc
amerikāņu novērotāju ieskatiem, bi­ja
līdzsvara punkts starp rietumiem
un austrumiem. Ja, austrumu ie­spaids
tur pastiprināsies, Austrija
būs ģeogrāfiskās knaiblēs starp pa^
domju iespaidoto Dienvidslāviju un
padomju iespaidoto CechosJovakiju.
— Francijas ārlietu ministrija ziņo;
ka J e r u z a l e m e s lielmuftijs at-
. (B'^gas 3. lappusē)