Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1951

              8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 23. maiji
Eiropa velēšanu
priekšvakarā
Bruņošanas pret komunisma agresi­ju,
dzīves dārdzības celšanās un kara
rēgi tuvākā nākotnē. — Uz tāda fona
Rietumeiropas lielākajās valstīs šai
vasarā un rudeni noliks vēlēšanas.
Itālijā vēlēs pašvaldības, Francijā
parlamentu, un apakšnama vēlēšanas,
šķiet, notiks arī Anglijā. Ne velti
Cerčils atsauca savu solījumu pieda­līties
Pensilvēnijas universitātes 200
gadu jubilejas svinībās, ko viņš bija
apsolīji* Sav. valstu republikāņu par­tijas
jaunajai zvaigznei Haroldam Sta-senam.
Tā būtu bijusi ieta izdevība
uzrunāt amerikāņus, kas Cerčilu tik
labprāt uzklausa. Bet viņam esot jā­paliek
mājās sakarā ar notikumiem,
„kas pagaidāmi tuvākajā nākotnē".
Ja arī pašvaldību vēlēšanās Itālijā
vairāk dominē lokālie jautājumi, to­mēr
novēršanās no Degaisperi partijas
liktu valdībai meklēt izskaidrojumu
ari vispārējā politikā. Un viegli var
piemirsties, ka nabadzīgie zemnieki
piebalsojuši kreisākam spārnam tādēļ,
ka no savas katoļu partijas nevar sa­gaidīt
zemes reformu un ka strād­nieki
nosveras par komunistiem ne-izlldzinātās
nodokļu sistēmas dēj. Sie
iemesli var piemirsties, bet vainu vis­vieglāk
var novelt uz bruņošanās iz­devumiem,
par ko nemitīgi kliedz ko­munisti.
Un tad taču būtu skaidrs, ka
bruņošanās jāsamazina. Tā rafitos ne­saprašanās
ar amerikāņiem, un viens
no Toļati mērķiem būtu sasniegts.
Vēlēšanas Francijā būs nesalīdzinā­mi
nozīmīgākas par vēlēšanām Itāli­ja.
Tur vēlēs parlamentu, kam jādod
jauna valdība un no kura sagaida, lai
valdība būtu stabila, lai varētu rēķi­nāties
ar tās programmu un solīju­miem.
Visi novērotāji ir puslīdz vie-niis
pratis, ka komunistu ietekme
Francijā mazinājusies. Torē7.a partijas
laikraksta lasītāju skaits esot sama­zinājies
uz pusi. Vai ta» nozīmētu,
ka komunistu partija zaudēs pusi no
saviem deputātiem un no parlamenta
stiprākās frakcijas kļūs par maz nozī­mīgu
opozicijas grupu? Tā saucama­jam
„trešajam spēkam", ko cīj^ai pret
komunistu un degolistu opozīciju iz­veidoja
koalicijais partijas, apvie­nojot
sava^ vēlēšanu listes, radušās
jaunas briesmas, kas v€4 vairāk pa­stiprina
tradicionlilās pretišķības starp
atsevišķām grupām vēlisišanu iecirk­ņos.
Proti, vairākas provincēs jau pil­nā
sparā darbojās ^ceturtais spēks",
ko veido pretgolistisku labā spārna
grupu vēlēšanu iapvienība, kam draud
pievienoties arī daļa radikālu Daladjē
vadībā. Vai „ceturtajam spēkam" būg
izredzes cīņā pret degolistiem, kas
naidā pret komunistiem pārspēj visus
J)5r§jo«, to rādīs tikai nākotne, jo
abas šis grupas balstās uz tām pašām
vēlētāju aprindām. Skaidrs gan ir tas,
ka jaunā apvienība jūtami kaitēs
koalicljas partijām. Lai kā Fran­cija
jau Iegājusi vēlēšanu cīņu pos­mā,
kaut gan oficiālā propagandas
kampaņa sāksies tikai 20 dienas pirms
vēlēšanām, kas notiks 17. jūnijā. Na­cionālo
sapulci atlaida 20. maijā —
pēc 5 gadu nesekmīga pilnvaru lai­ka,
kurā tā nebija spējīga ne lāga
dzīvot, ne mirt. Vai jaunā būs labāka,
par to politiskie novērotāji nav visai
pārliecināti.
Īsi pirms Francijas pēckara parla­menta
vēlēšanām Brestas un Bordo
ostā izkrāva Amerikas kviešus. Par
amerikāņu palīdzību kara novājinā­tiem
frančiem rakstīja visi Parīzes
laikraksti, neaizmirstot pazoboties,
ka Torēza draugi Maskavā arī kvie­šos
solījuši, bet nav atsūtījuši. Tās
pašas avīzes rakstīja, ka kvieši pa­līdzējuši
pilsoniskām partijām iegūt
vairāk balsu.
Tais pašās ostSii, kur toreiz izkrāva
kviešus, šo pavasari izkāps krastā
amerikāņu karavīri jaunos tērpos un
varenās brilņu mašīnās. Un kādā jau­kā
dienā pa Elizejas bulvSii, mūzikai
skanot un tanku kāpurķēdēm žva­dzot,
amerikāņu jaunās divīzijas do­sies
uz austrumiem. Paredzams, ka
tām pievienosies jaunie «nglu papild­spēki.
Tā būs varena militāra spēka
un Rietumeiropas aizstāvēšanās de­monstrācija.
Vai divi karos smagi cie­tušo
franču sirdīs tomēr neiekvēlosies
Napoleona karavīru varoņgars? Vai
franču vēlētājs neattapsies, par ko
tam jābalso?
Anglijā ar vēl^^šanām rēķinās jau
kopš gada sākuma. Gerčils neapnicis
pūlas, lai Etlijam atrautu niecīgo bal­su
pārsvaru, uz kura viņa valdība tu
ras. 76 gadu vecajam Vinstonam līdz
šim tas nav izdevies, kaut arī uzvara
bijusi tepat vai rokā. Etlijs šai sacen­sībā
uzvarējis, bet tikai par „puma
tiesu". Un tas ir par maz, lai Lielbri­tānijā
valdītu uz ilgāku kiku. Tāpēc
ar vēlēšanām rēķinās rudenī. Tāpat
rēķinās ar konservatīvo uzvaru, un
Cerčils jau paziņojis, ka par ministru
prezidentu ieteikšot bijušo ārlietu mi­nistru
Idenu; viņš pats pa iktu ..vecā
valstsvīra" lomā atbalstītu valdī­bu
ar saviem padomiem.
Ja vēlēšanu izinākumu biezi vien
var paredzēt un dažreiz puslīdz droši
noteikt, tad nav mazums arī pārstei­gumu,
ko vēlēšanas sagādājušas. Kas
qan bija pārliecinātāks par pasaules
presi 1948. g., ka par jauno ASV pre-
Spicbergenuf i
VĒSTULE LATVIJAI NO STOKHOLMAS
No tim ziemeļvalstīm, kas var pa-!un reizē tuvinājusies mūsu pašu no-1 tUkajos ūdeņos bez abām pēdējām
šas lemt par savas ārpolltikafi virzie- vadiem. Par pārsteigumu, šķiet, uz- atrodas ari ci
nu, Zviedrija ~ kā zināms — atro- skatāms moments, kas liekas norā­dām,
kā ASV grib aktīvi iesaistīties
Eiropas aizsardzībā. Taču loti ticams,
ka austrumu propaganda šo soli iztul­kos
par zīmi rietumu ofensīvas tieks­mēm.
Un tādā gadījumā tam var se­kot
pretsoli, kas no mūsu viedokļa
būtu vairāk nekā nevēlami."
Neatkarīgi no šiem emociju ietek­mētajiem
vētēraraiem, arī zviedru mi-litārie
lietpratēji atzīst, ka augstākie
ziemeļu platuma grādi arvien vairāk
ievirzās lielvalstu uzmanības centrā.
No ASV puses šo Interesi apliecinS-das
brīvprātīgas izolācijas stāvoklī.
Tā atteikusies ne vien pievienoties
Atlantika paktam, bet ari militāri sa­darboties
pat ar Norvēģiju, Dāniju un
Islandi. Neitralitāti un izolācionismu
aizstāv tiklab zviedru valdība, kā
tautas vairākums. So viedokli nespēj
grozīt ne prātojumi par kopējas ^nor-disma'
ideoloģijas nepieciešamību,
nedz bažas par situācijas attīstību
kara gadījuma, kuras vērojamas arī
Zviedrijas bruņoto spēku augstākajā
vadībā. Zviedru plašās aprindas noti­kumus
ārpus pašu zemes terntorijas , jis tiklab š, g. 17. aprīlī noslēgtais
vērtē pēc bezrūpīgās formulas — ,.Tās i līgums ar Dāniju par amerikāņu ba-mūs
neska;r". | zēm Grenlandē, kā 7. maija .
Maijā, saskaņā ar Atlantika pakta
ietvaros notikušu vienošanos, Kefla-vlkas
lidlaukā Island ieradās 13
ASV lidmašīnu, atvedot 280 amerikā­ņu
karavīru. Sekoja paziņojums, ka
šie karavīri ir kodols lielākam ASV
«garnizonam, kas nākotnē uzņemsies
Islandes aizsardzību. Ja sakarā ar
šiem faktiem Zviedrijā būtu izdarīta
Gallupa aptauja, var droši pieņemt,
ka lielāko iskaitu atbilžu naktos ierin­dot
ailē „Hs nezinu". Kaut Islandes
liktenis ir cieši saistīts ar Skandinā­vijas
telpu un otrādi, zviedru sabied-drlbu
patlaban galvenā kārtā nodar­bina
jaunic! smagie nodokli, cenu pa­augstinājumi
un sētnieku streiks —
problēmas, kas asi jūtamas ikdienā. So
un sākumā minēto apstākļu dēļ Islan­des
notikumi Zviedrijā neradīja nekā­da
saviļņojuma. Tie neiezīmēs pār­grozības
arī zviedru politikā, kaut
izolācionistiem. tagad ir laupīts viens
no viņu argumentiem, t. i., ka Atlan­tijas
pakta klauzulām nav ne mazākā
reālā seguma.
Galvenā reakcija, kas pēc amerikā­ņu
ierašanās Islandē atspoguļojas
Stokholmas; presē, ir bailes. Aftohbla-det,
kur zviedru izolācionisma propa­ganda
reizēm mēdz būt sabiezināta
līdz komikai, raksta: „Amerikāņu
solis iztulkojams tikai tā, ka stāvok­lis
ir strauji pasliktinājies un trešais
pasaules karš var sākties jau tuvā­kajā
laikā." Vispārējo noskaņojumu
izsaka Stockholms Tidningen: ,.Zvie­dri
var amerikāņu rīcību novērtēt,
protams, tikai saskaņā ar savām in­teresēm,
kādas tās izpaužas mūsu ze­mes
politikā, kas nav saistīta ar
aliansēm. Tādēļ mums atliek vienīgi
konstatēt, ka sāņcensīgo lielvalstu
savstarpējā berze ir pastiprinājusies
akcija Is­landē.
Ar to ir pabeigta rietumu koa-licijai
vitāli svarīgāk jūras sakaru lī­nijas
Skotija, Fērēras — Islande —
Grenlandē nodrošināšana. Taču ark-
Pirmo reiz kops Kore­jas
kara sakuma
ķīnieši sākusi dezertēt
Tokio (df). — No Korejas kara lau-ka
ziņo, ka pirmo reizi kopš Korejas
kara sākuma UN karaspēka līnijās
sāk ierasties ķīniešu dezertieri. To
skaits nav liels, bet pārbēdzēju plūs­ma
tomēr nemitas. Trešdaļa no visiem
saņemtiem igŗūstekņiem tagad parasti
ir ķīnieši, kas labprātīgi padodas. De­zertieri
žēlojas par sliktu pārtiku un
stāsta,'ka esot apnikuši kara un ko­munisma.
Turpretim pirms 6 nedē­ļām
padošanās gūstā bija reta parā­dība.
Kāds J^Ini^su bataljona sakaru
virsnieks, kas padevās gūstā 15. mai­jā,
bēgot nošāvis savu rotas koiAan
dieri, kurš mēģinājis viņu aizkavēt
sašaujot kājā.
Brigādes ģenerālis Micba^eliss pēc
atgriešanās no Korejas frontes iztei
cies, ka daudzi ķīniešu komunistu ka
reivji patlaban esot slikti apgādāti un
fiziski panīkuši. Dažās vienībās tikai
pusei kareivju esot šautenes, bet pā­rējie
apbruņoti vienīgi ar rokas gra­nātām.
Pretstatā spēcīgajiem un labi
barotiem kareivjiem, kurus ķīnieši
raidīja cīņās sākumā, daudzi tagad
esot novājējuši. Viņu vidū esot arī
15 g. veci zēni, 45 g. vecumu sasnie­guši
vīri, kā arī ar fiziskiem defek
tiem, piemēram, kuprīši.
s d e 0
(Turpinājums no 1. Ipp)
rodas komunistu pārraudzībā. So pa­sākumu
vienīgais uzdevums — orga­nizēt
un veikt pr€Ču transportu uz
austrumiem.
Tālāk Hansena izmeklēšanas komi­sija
atklājusi daudzus gadījumus, kur
preces izvestas ar viltotām, pārtaisī­tām
un nepietiekami precizētām eks­porta
licencēm. Vācu iestādes šāda
veida pārkāpumus nemaz neesot ievē­rojušas.
Neviens neesot apsūdzēts par
licenšu viltošanu vai citu eksporta
noteikumu neievērošanu. Amerikāņu
militārā policija pēdējos četros mē­nešos
Vācijas-Cechoslovakijas piero­bežā
vien aizturējusi vairāk nekā 300
nelegālu sūtījumu, bet vācu robežpo-licijas
vienība, kas kontrolē robežu
pastāvīgi, lai pašā laikā neesot aiztu­rējusi
nevienu sūtījumu. Vācieši gan
ar vislielāko rūpību pārbaudot katru
ievedumu Vācijā, 1950. g. aizturot
39.542 nepietiekami pamatotus ieve­dumus.
Izmeklēšanas apakškomisijas priekš-sēdis,
demokrātu senators Okonors,
runādams par līdzšinējo izmeklēšanas
gaitu, pasvītroja, ka šeit bez jebkā­das
vilcināšanās jāizlabo kļūda, kas
ieviesusies vai nu aiz nepieļaujamas
muļķības, vai tieksmes palīdzēt ko­munistiem.
Konstatētie apstākļi esot
tik graujoiii, ka šādiem darījumiem
turpinoties, tie robežosies ar noziegu­mu.
Okonors vēl piezīmēja, ka patla­ban
ceļā uz A S V atrodoties liecinieks
kas nākšot klajā ar jauniem sensa­cionāliem
atklājumiem šai jautājumā.
Senāta apakškomisijai bez tara pa­skaidrojumus
sniegs arī augstais ko­misārs
Mekklojs, kas tuvākās dienās
ierodas Vašingtonā.
Pag. piektdien speciālā apspriedē
Bonnā kanclers Adenauers, saimnie-citas
salas, un tām jau
tuvākajā laikā pastiprmātu vērību
var veltīt krievi. Pirmā kārtā šeit do­māta
Spicbergena un Lāča sala, ku­ras
pārvalda Norvēģija — Atlantika
pakta dalībniece.
Spicbergena ir demilitārizēta saska­ņā
ar 1920. g. starptautisku nolīgumu,
kam PSRS de facto pievienojās 1924.,
bet de jure 1935. g. Kara gados Spic­bergenu
okupēja vācieši, ierīkojot tur
meteoroloģiskās un rada stacijas. Pēc
kara šai salu grupā atkal atgriezās
tās iemītnieki — norvēģu un krievu
ogļrači, novietojoties šķirtās apmet­nēs.
No krievu apmetnes pagājušos
6 gados periodiski atklīdušas tumšas
baumas par militāru rosību, nocieti­nājumu
izbūvi u. tml., taču oficiāla
apstiprinājuma tām nekad nav bijis.
Pēc ekspertu ieskata klimatiskie un
apvidus priekšnosacījumi līdzīgai ro­sībai
Spicbergena esot pilnīgi nepie­mēroti.
Mēs te, protams, varam jau­tāt
— vai Sibīrijā, veidojot Dalstroja
sistēmu, tie bija vairāk piemēroti?
Spicbergenas lielo nozīmi gaisa karā
tomēr neapšauba neviens.
Kas atliecas uz Lāča salu, tad Mas­kava
1947. g. janvārī kādā oficiālā
komunikē norādīja, ka tā „īstenībā
uzskatāma par krievu īpašumu". Tai
pašā reizē krievi neslēpa, ka 1920. g.
parakstīto Spicbergenas konvenciju,
kas zīmējas arī uz Lāča salu, viņi uz­skata
par nelikumīgu, jo „to parak­stījušas
dažas valstis, kas šai (t. i .
otra pasaules) karā cīnījās pret sa­biedrotiem".
Krievu prasību pēc svi­nīgas
deklarācijas par „apņemšanos
kopēji aizsargāt Spicbergenu" Oslo
valdībai izdevās atvairīt, un tā ap­klusa.
Londona t(Jlaik uzsvēra, ka mi­nētais
padomju manevrs nozīmē ,.mē­ģinājumu
iegūt potenciāli svarīgu mi­litāru
apgabalu, ko varētu izmantot
par ofensīvu priekšposteni gaisa uz­brukumiem
pret Aļasku, Kanādu,
ASV, Angliju un Norvēģiju". Sis rak­sturojums
— par spīti dažu lietpratē­ju
pretējiem apgalvojumiem — šobrīd
kļuvis vēl aktuālāks nekā priekš
4 gadiem.
1949. g., pievienojoties Atlantika
paktam, norvēģi Maskavai piesūtītās
notās uzsvēra, ka nekad neļaus kā­dai
citai valstij iekārtot militāras bā­zes
savā territorijā. Ar to ir nepār­protami
domātas ar! arktiskās salas.
Islandes notikumi tātad Spicbergena
atkārtoties nevarēs. Bet ja šoreiz ini­ciatīvu
notikumiem dod krievi? Ame­rikāņu
pēdējā laika aktivitāte arktis­kajā
telpā un viņu saistības ar Nor­vēģiju,
ko nosaka Atlantika pakts,
liek prezumēt, ka ASV atbilde būtu
tāda pati, kā norādīts Maršala nese­najā
brīdinājumā krieviem, zīmējoties
uz varbūtēju padomju agresiju Japā­nā,
t. i. — nesaudzīgs prettrieciens,
šādā skatījumā taisnība var izrādī­ties
ir zviedru žurnālistiem, kas bažī­gi
rezonē par tuvajiem trešā pasau­les
kara draudiem Ziemeļeiropā, ir
viņu militārajiem lietpratējiem, kas
vienbalsīgi aicina: „Uzmaniet Spic-bergenul"
Grends
clbas ministrs Erhards un vadītāji
Rietumvācijas ārējās tirdzniecības
lietpratēji augstajam komisāram Mek-klojam
apliecināja, ka Bonnas val­dība
darīs visu iespējamo, lai no­vērstu
stratēģiski svarīgo izejvielu un
materiālu eksportu uz sarkano Ķīnu
un Pad. savienības satelītvalstīm.
Saimniecības ministrs Erhards gan
preses pārstāvjiem vēlāk paskaidroja
ka jaunie rīkojumi un pastiprinātā
uzraudzība neskars legālo tirdzniecī­bu
ar austruma bloka valstīm un Ber­līnes
padomju sektoru.
Amerikāņu ģenerālis Metjusens Ber­līnē
paziņoja, ka turpmāk īpaša mili­tārās
policijas vienrba palīdzēs vācu
iestādēm aizkavēt stratēģisku mate
riālu nelegālo izvešanu.
Kongresa atomenerģijas komisijas
priekšsēdis senators Mekmechons iz­teicās,
ka arī japāņu preču eksports
uz komunistisko Ķīnu ievērojami sek
mējot komunistu militārā spēka pie­augumu.
Viņš aicināja senāta ekspor
ta kontroles apakškomisiju līdzīg
Rietumvdcijai pārbaudīt un izmeklē
arī japāņu ārējās tirdzniecības novir­zi.
Pēc amerikāņu okupācijas iestāžu
statistikas, Japāna šī gada janvārī
vien eksportējusi uz Hongkongu dažā­das
preces par 10,3 milj. dolāru, tei­ca
Mekmechons. Februārī šī eksporta
kopsumma sasniegusi 5 milj. dolāru.
Viņam esot zināms, ka šīs preces pāri
Hongkongai gājušas tālāk uz komu­nistisko
Ķīnu.
imiHiiniiitniHntimmiiHiiiMummnimiitimiinnnimiimim
PAR KO ..DISKVALIFICĒJA" MEKARTURU?
Jaanaig Kanādas lat­viešu
kērihiturlMs Bfi-slņš
Koufmaciis hm
Jautājamēm atbild tr
ft@UojoŠQ zlmē)uisu.
Vai komunisti...
(Torpinfijums no 1. Ipp.)
daudzām balsīm: „Mums būtu jārunā
vienā balsī, nevis divpadsmit balsīm,
kā tas notiek Atlantika pakta organi­zācijā."
Pieskaroties Lielbritfinijas «ventuālifem mi­litāriem
plāniem, amerikāņu firlietu ministri­ja
paskaidrojusi, ka tai nav nekai tiiiAms
par to, it kfi Anglija gatavotos aizkavēt britu
naftas koncesiju nacionālizSSanu Irānā ar
varu. Tādēļ ari ārlietu ministrija nevarot
sniegt Sai jautājumā nekādus komentārus
Vašingtonā bija saņemtas ziņai, ka angli
plānojot kādu militāru akctju Irānā, bet t i -
kai tai gadījumā, ja pret Sādu pasākumu
nenostātos ASV. Kā zināms, Anglijā nesen
trauksmes pavēli saņēma ti. Sarkano velnu
brigādes 7500 vīru. lai tie „būtu gatavi va­jadzības
gadījumā nekavējoties doties uz
jebkuru norādītu vietu ārpus Lielbritānijas".
Londonas kaTa ministrija gan norādīja, ka
tas esot parastais trauksmes mēģināļums. Ir
tomēr zināms, ka *I vienība jau agiāk izman-to'd
pēkšņām pārsteiguma akcijām.
DAŽOS VĀRDOS
Ar 47 balsīm, 8 •ituroUes, UN kopiapulct
pag. piektdien pieņēma lēmumu par stT»t|.
giski svarīgu izejvielu un materiālu eksporta
aizliegumu uz komunistisko Ķīnu. Austrumu
bloka valstis atteicās piedalīties nobalsoiani,
bet atturējās Afganistāna, Burma. Ēģipte, In!
dija, Indonēzija, Pakistāna. Zviedrija un SI-rija.
SO franCn karavīri nonāvēti un 138 itvti.
noti ugunsgrēka eksplozijā uz franču militl.
rā transporta kuģa Adour, kas atradās Nu.
kangas ostā, Indoķīnā.
4. amerikāņu kāļnleku divlitļa* pirmāi
nības ieradīsies Brēmerhafenā 29. maijā. T|.
lakās sekos.
Francija saņēmusi 17 amerikāņu F>84e tipa
turboiznlcinātājus, kas ieradušies Reiatai
lidlaukā.
Izraēla izšķīrusies par daļēju mobilklcl}^
kad bija saņēmusi ziņas par Irākas aviācijai
un artilērijas vienību koncentrēšanu savā pia,
robežā. Izraēlas politiskās aprindas pārlie.
cmātas, ka Irākas piemēram sekos arī fģipte.
Augstāku militāru gatavību turpmākos 10
gados • prasīja ASV apvienotā ģenerāliiāba
šefs Omārs Bredlijs kādā runā Losandželosā.
Viņš apstrīdēja apgalvojumu, it_ kā Sav. vali
stu bruņoto spēku izveidošana novestu pia
kara. Par Tālajiem austrumiem ģenerllii n.
teicās, ka joprojām pastāvot iespēja izbeigt
Korejas konfliktu ar pieņemamiem noteiku»
miem. Tam priekšnoteikums esot militārtii
stiprums.
2S.000 galonu benilna no pārlauzta um-
Udenes vada izplūda Misisipi upē pie Ful.
tonas. Pa radio visus Iedzīvotājus brīdināji
24.stundu laikā nemest Ūdenī degošus prieki'
metus, kā arī pārtrauca upes kuģniecību.
Briesmas pilnīgi būs novērstas Qnjgi, kid
viss benzīns, tekot pa upi lejup, bui iigi.
rojis.
ISOO poļu nopratināti Stetinē. sakari tr ne<
sen notikušiem nemieriem, — ziņo New York
Tiraes no Parīzes. Saniknots pūlis bija no­galinājis
4 polu policistus, kad tie atteicis
apcietināt kādu padomju majoru, kas ieprieki
strīdu uz ielas nošāvis divus pojui, pēc tam
bēgot kādu sievieti un kādu āritu. No­slēpies
pagrabā, krievs nošāvis vēl kādu poli.
299.002 DP aprīlī vēl atradās Auitriji, QO
tiem ap 65.000 dzīvoja nometnē. LIdi SI gidi
sākumam cauri dzelzs aizkaram Auitriji tt*
bēguši 6000 bēgļu no tiem pāri par 3000 uo»
gāiu, tuvu pie 2000 čechu, bez tam bulgāri,
poļi, rumāņi, krievi uc.
Ar attiecību 19 pret 1 Londonas Loida tp>
drošināšanas sabiedrība novērtē izredzes, kā
līdz jūnijam kara darbība pasaulē neiegūt
tādus apmērus, ka varētu tikt aizkavēta kā­da
jūnijā Sietlā, Vašingtonas Stati, pare*
dzēta konference. Decembrī Loida sabiedrība
ticamību, ka līdz septembrim varētu izceltiei
pasaules kaŗS, novērtēja kā 50 pret l.
Panamai kanāla )oslā ASV aimrdslbīt
ministrija paredz izmēģināt projektu ~ pret­gaisa
aizsardzības karaspēkam par palīgiem
apmācīt civilistus — brīvprātīgus vlriaius un
sievietes. Uzbrukuma gadījumi brltptltlgot
iekļautu armijas vienībai.
Divi apvērsuma mētlBijual prat komUalt-tisko
režīmu Portartūrā — padomju ttotei
bazē Mandžilrijā likvidēti, apcietinot ,,ļ[oōli»
revolucionārus" 23 pilsētās. Tft ziņoja o(i*
ciāll komunistiskās Ķīnas ziņu aģentūra.
Krieva skolotā)a Oksant Koieaktat, kis
pirms trim gadiem kļuva slavena ar tavu
..lēcienu brīvībā" pa padomju konsulāta lo»
gu Ņujorkā, ieguvusi tiesības palikt us
dzīvi ASV, jo ari prezidents Trumens ptrtk-stljis
likumdošanas aktu.
Uzspridzināt Izraēlas parlamenta ēku miģi*
nājusi jauniešu grupa, kas piederot kādai pui-reliģiskai
pagrīdes organizācijai. Kā liņo AP,
apcietināts 41 jaunietis, konfiscēti ieroči tia
spridzekli.
Varšava» valdībai neusticigs kļuvis poļu
vēstniecības Parīzē kultūras ataSēJs Mlloll,
jo viņa dzimtene esot pārvērtusies par pa*
domju impērijas provinci. Milois, kai
vēstniecībā izpildīja pirmā sekretāra ina*
tu. Polijā labi pazīstams ari k i dzijaieki.
Viņš esot noraidījis staļlnlstu Jauno ticību,
jo tās galvenais bauslis esot meloSant.
Pāri Egeras upei brīvībā pārpeldēju 30 g. v.
Cechoslovakijas katoļu garīdznieks LukUi,
laimīgi nonākdams Vācijas amerikāņu Joili.
nSpāniJa ir aplenkts cietoksnis T1I«I 12
gadus, kopš beidzās plUoņn kafš." kādi fa­langas
jaunatnes sanāksmē deklarēju Franko.
Tādēļ Ikviens, kas paverot ienaidniekam kaut
spraugu tēvzemes cietokšņa vārtos, ttot kva«
lificējams kā nodevējs.
Savā pirmajā apciemojumi ASV nesan ie-radās
Norvēģijas ministru prezidenU Ger-nardsens
un piedalījās Norvēģijas satversmes
dienas svinībās Bruklmas Mūzikas akadēmiji.
Pēc viesošaiiās rietumu štatos, Gerhardens
iJH. maijā satiksies ar prezidentu Trumenu, ār­lietu
ministru Ečesonu un piedalīsies kongre­sa
abu palātu sesijās.
r A'J ««trāliežu Jaunekļi Itvairliuilas no
reģistrēšanās obligātajai karaklausībai, kaut
ari saskaņā ar likumu par to draud 50
mārc. sods. No apm. 36.500 18 g. v. JauBek-ļiem
4 Austrālijas pavalstīs us reģisuUanos
nav ieradušies apm. 7000.
Spiegi zināja par desantu fatēoni. ko sa-zidentu
ievelēs Djuiju? Lielajam ame­rikāņu
laikrakstam, kas iznāca Stut-gartē,
bija sagatavotas divi lappuses
ar viņa uzņēmumiem. Bet uzvarēja
Trumens, un laikraksts bija laimīgs
pat par miizu prezidenta bildīti, ko
patapināja kādā vācu spiestuvē. Tā
pārsteigumi var notikt Itālijā, Fran­cijā
vai .Anglijā. Bet no šiem pāiste:-1 qa'tiesnesis).' ,.Mekar-gumiem
būj; atkarīgas valdības un to; tur, es jūs diskvēiiti--
polit:ka. No t ā . būs atkarīga stingrā-: «ļ;;' .'jJ^'^JTlo'^'.'
ka vai vajā.ka pretdarbība komunistu ' vietasi"
ekspansija:. Sc» šo vēlēšanu iznākuma ' M e k a r t u r s. „Bet
var a t k a r ā t e s re vien Austrumeiro- preiidenta kungs, vai
ko» , - . . ^. nflcai'ae ' . l - + p n - \ , Jūs ari rediēt, kur ķl-bet
\.:,ds oa5Qj.es ..K. e n s. j ^j^^,^ ^^^.^^^ ^^^^^ ^^^^
T r o s e n s fki. rin-pa:
Nir. A. I tu?"
TJ^^T ^'^«^J» J>*3. 0«da 15. stp.
tembri, jau tad. kad pašiem desaatipttlea
par to vēl nebija no Jausmas -^^ atklijtts
Uesas prāvā pret 18 komunistu splMleo.
knrJ'il'^a"'"; «P»<ldz€tais Ir i l m l .
Ivamura^ ^«1" ««Jo" JollasUa
M1I22. g. notikumi neatkārtosies," vēlēiaoa
kampaņā deklarēja Itālijas ministru praii.
dents Degasperi, norādot, ka demokrātija U-gad
laidusi pietiekami dziļas saknes Itilljl,
i«i ta kristu par upuri ekstrēmistu apvērsu-mam,
- ziņo Corriere della Sera.
Plāšu plānu rezervistu lesanUlaoal lst«.
f, . f^^^P""^^^^*"^ " jaunākajiem ieročiem
zstrādāiusi Šveices valdība. lesauklanas no­tiks
nākamajā zļ^mā un skars 1894.-1931. fl.
dzimušos.
Ķīnas nacionālistu itbruņoienal Mvmi,
kas tur lielākā skaitā paglābušies pēc na-cionahstu
vienību sakāves, valdība nolēmusi
m diplomātisku palīdzību no ASV. Ja trl
si akcija ciestu neveiksmi, Burmas valdība
lietu nodos UN.
..Operācija saulessargs" saukties apvienoto
sabiedroto spēku manevri Viduseiropas tel­pas
aizsardzībai. Manevri sāksies 23. msiJI
un tos vadīs sabiedroto gaisa spēku koman­dieris
Viduseiropai ģenerālleitnants Uuris
Norstads.
f i nāvi notlesālijlem atomtpieglea Etelei
un JUhjam Rozenbcrgam, kam 20. maijā bOtU
jāsēž elektriskajā krēslā, abu nepilngadīgo
bērnu dēl dota iespēja līdz 15. augustam Ie­sniegt
pārsūdzību. Saskaņā ar noteikumiem,
sadas pārsūdzības jāiespiež un jāiesien,
oe _ Rozenbergu ..qrūto materiālo apstākļa
aei . amerikāņu iestādes tiem atlāvu5as pSr-sUdzibu
iesniegt mašīnrakstā.
Lōgt ..tautas demokrātijas' valstu nekavē-
JoSu saimniecisku palīdzību Austrumvācijai,
lerosināļs Pika valdības plānošanas ministri
Raus. Bez palīdzības no ārienes neesot ie­spējams
uzlabot Austrumvācijas iedzīvotāju
dzīves standartu.
Ari Austrumvācijas lielākos tiltos Iemūrē­tas
sprāgstvielas, tiltu uzspridzināJanai drau­du
gadījumā. Pretestības kustības locekli
Saksijā pie vairākiem šādiem tiltiem kādu
nakti piestiprinājuši plakātus ar uzrakitUJ So
tiltu mēs uzspridzināsim, jo mēs zinām, ka
mums vajadzēs ātri atkāpties. Pīks, Grott-vols
un Ulbrichts."
Formozas atdošanu sarkanai Ķīnai jopro­jām
atbalstrt L i e l h n t ā n n a , teica ārlietu mi­nistrs
Morisons. Pekinga; gan ieprieki ftot
jāizbeidz kara darbība Korejā.
•rgjopii valsM
H nodomu atr
locekle. '
S]4i
JSta. GadijL
(,tļd kara
j j ļ i i Pirenejle
^jtf Spānijas
[to m gadlju-n
ssļidalltos kop^ļ
j j ^ i , ko nA\
ftieciba. Tuvr
I0g BolOkS uz AS^
jhUjiu'iaiku vaļļ
ladarblba star
lliiļiii, un pedSji
biiitpat par ner
ļiii li» valstu sta
liltati^ale generā
.,,11 laiks ja!
^ SpiBijif iesai
1 ^ s^verotr
ļjtiiiiaii līgums
^iķm un
M vieaibas ka
|«a M Pireneju p'
iz&esls uz
|pi«o nagumu no
p , bet dau(
•aukaiu līdzekļi
W« e ! apnidcamo
fcļijiianaiĢa, un š(
pw lielie kopējie
^lijo ieverojamāļ
^jii lidz šim vēl
Atlant,
sfijtei vai aviācija^
*Rcer, ka pēiļ
"*B*8. nākotnē
W «i iedarbīgākus
*^iibu, it īpaši
* i Pēdējo di^
NJI izcēlusies Iļ
?Hios sevišķu tkļ
200 miesnieku.
iS?l/^^
f * * Madric
' ^ s t r e i k o t ā j u
nodevību.
tālāk
Jy^«, valdība
I5.«,tovidai^al
2Wilduipēki, b
S^.ltiti€, ni
pilsētai .kļ
llļjijsl
5tA «H2
I