Bavarijas Latviesu vestnesis, March 26, 1949

              fpe^sbičti«sk'e^tbkoKa k"lu^bap io^^^^?^^^i^(^ ;H oS^«
a i lir apm. 15 ^p,
ļ^^tteniņuij. Balttefis
Lstvian Nevrapaper
Pvblislitd ttndtr, EUCOM OvU
. Anaiiv DidsiMi AnUiorlsatioii
Nomber UNDR 196. PabfisliMr
and Editor: Kfirlis ŖabSca.
Dl* CaiDP Kleinkfitz near
Gfii^borc/t). Piiiit«r: MS«liwBb.
Volksbl^. GflMbnft/D., BgnL.
Lafldi]D.*t^l« % CDrculatton: 4000.
PnblisM tiirf9 timea w«8kly.
Editofifll oftiče: Gibizbars/D.,
pofl^fiiknt" ^iioiofesaiaimstr, 2.
Nr. U (258)
Sesidieli. img. 26. martt
Tē|t: Utvicfia p m u darMak-tai
tadarbfbaa kon; kopas ir|*
dOcala VL CoIIua. Gahenali
rtdidctore K. SabSea (fiobrld
darbi neatrodat): jalv. redak­tora
vittB. M. Caffiia. ^
doktori: B. Ķ I s ^ A.
H, Milidoliborta*
adroso; Gfiaibnrf/B.
koa Zimmmaimslr. 2 (tālr«*
84).
'lit:
mm r'-^:
c Iķflcsl&iis» Raitai AS
m l^ui panton^s'S '
rVesterosā K Fae^ IS?*' *
^Segč^trermi 2 1 ^ ^ ! ^ ^ »^
^popfca laikraksta
inās
un Tehcrānu
^i^ij^īislbu art ar .latvieSUo"'^
%m fOO m. Paredzētas S ^
J^ēpa im diska meāanl 5ļļ
^^©i: blļuSais iMiiuka nbJ
P A R PŪSCĒND
latvietim vajad^ī^
•ļfīļ •Ji''f f-t ai 9'fI
2iN5īNB
Mcifai M^ksā tikai DM
,Kat:«i|ļlim ?tiļifi^^ popul [ja;ļ; Iefttt*s: tm v i » » H,
— praf. Dr. M. Strattoa^
valoda sniedz pļķ!|™
liļi ļ j a i t t i ^ ^ sasnlegumiettif
J l f i s ' i ^ i p ^ Katra ižgUt^ki
^RBO: IZLASB. DM VII
jskkbi^ piB pAOAm md
;ifW4 MO ievērojamo rakstnldiM
iļl ^ļBtleapiesti darbi. NepieM #
un iamtnei.
:litgo; ap^cerējttffl^ tin dftqiltw§rthj bfļ
|īij,.g, ( t o DM l , - (iztHtot
i i i g; cka. DM 1,50 (daWJ.Wffl
?^Plq>4*Siet Visfis grSmatnlcfis
kempten/Allg
/ŗSODORS CELMS
no Rīgas'
pazināsi un draugus, l}^^
l
interesantākais
*S;ekd.) 3 mēn.
6 . -
•11;-
7/6,;
9.-
240.-
•••'3.- •
1.50
1.50
7/6 '
^, i i .
,„ tes^iingeii
^^r^ iCob0ntiavn S, ..^
idvoort Be4»
6. ffl^n.
12.-
40
40
20.-
15/-
18.-
140.-
480.-^
9.-^
18.-
3.-
3.-
• 15/-
Vltttotlta vēstule^fldresejo ļ
jSķua ntuntirus pārdod visi " ^^.^^[jj
d#ējU9 ladzam P^sOtinai ^
ļrtcjkumus. V LATVJA '
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii"!'
v ; māksla» dziesma»^ ^ ,Xmm^ I/m 1.
Intervencijas gadījumā ASV Somiju
neaizstāves
Rietumos ^aizvien biežāk dārdams Jautājums^ ķas notika tālāk, ko
dads Maskava mi ķādļs būs nākamais padcnda ^ploidl^Jafi solis?
Vdirs liftt šanbu, ka Atlantika paktu aprOf parakstīs» bet tas vēl n ^ o -
2^g, ka demokrātijas ar to bus pasu^ no ^voituālas agresijas.
Vošpbiiis v a j a ^ un apbruņo Rietumeiropas ki^'aspeku. Būs
jāsagaida no A S V ieroči un kara materiāli. Daudzi miU^fi Uetpratēji
p^ieeināti, ka šis pācejas laiks būs visbistanīākais. Jān tagad ledmē-juSies
divi smaguma c ^ t r i ^ Stnnjjā un Irānā/kur vaa*ētu sag^dit Pa-d<
miju Savienības iebrukumu viti citu akcUu.
Viašingtonū šobrīd "daudz vairāk Padomju Savienības uņ Irānas štar-nodarbina
jautājupas, kā Padomju
Savienība reaģēs uz Atlantika pŖk-tu
n ^ a pats jaunās aizsardzības
sisteinas jautājums. Gandrīz , visi
iēvf^jamākie politiķi \m' valdības
locei:|l pārliecināti, k a no Maskavas
puse$ gaidāmas kādas militāras
drošības akcijas", kas var izraisīt
ari jaunu kapu, lai gan šobrīd to
neviens nevēlas/ Militārie lietpra­tēji
izsakās/ ka pēdējās . nedēļās
skaidri iezīmējušies divi politiskā
saspīlējuma centri — Somija un Irā­na.
Aizvien biežāk Vašingtonā var
1/
i Tito aģeattts
tt jDisiļas nama
1?^
i-,
., ŽJIpāņijas īsviļņu raidīt ziņo, ka
naktī uz piektdienu iirānā izcelies
ugun3gi^ēks kadā Padomju Saviehī-bas
misijas namā. TĒ^S nc^edzis. Al-^
b§ļttļi:c ijjfidtālās iestādes '^paziņojušas,
ka riotikusi'ļāutipfātīga dedzināšan^a
ļin ka tas bijis Tito aģentu darbs.
Pranitt ziņu aģentūras koresfM^iir
dĢut^ tiieķtdļm i^iM
bš ladursmes albāņu un di^hvld-
BhM' t9)^^i^Btgix ^ starpā. SasRilē|ais
Št5v(ii3j:li$ .ļ)let6bežā turpinās; ridvē*^
tot|ļi;^gaidā, tālākus starpgadiju-mufl,:
U Pēc nepārbaudītām 2dņām,
ugtirišgŗgks i;?celies Pkdc«tnju' Savie­nības
;$,(^lecībaš nama ardiīvu •ho-'
daļā, • /
pā nav bijis tik Jiels k l , pašreiz. J a
sārkanarmija. vēlētos iesoļot, tā va­rētu
atsaukties uz kādu priekš ŠB
gadiem p;arak$tītu līdumu, kās šādu
rīcību pieļauj, ja IrārtI sveša valstļj
ertkp a'balsta punktus. Sachā
vēstnieks Huseins, A l a Ečesonam
piebilda, ka M;askaya spiedienam
pret Irānu izmanto ne vien presi un
radio, vbet arī diplomātiskas notas,
mŗas pamet Teherāriai 1921. gada
īguma laušanu, biedr6$£gaos .ar. im­periālistiem
un atbalsta punktu no­došanu
agresoriem. . Sasp|lējuinu
vēl vairālc saasinājis tas! apstāklis,
ka. Irānā nule sākta prSva pret t u -
dehu partiju, kas 1946. gadā nostā-ās
Padomju Savienības pusē un,
sarkaņarmijas" atbalstīta, izdarīja
leskaitāmusj sabotāžas aktus Az^r-beidžanas
provbcē.
Hušeinaa Alas vizīte pi^ Ečesona
izpelnījās Vašingtonas politiskās- un
miUļaras aprindās ārkārtīgu ievērī­bu.
Par ļoti svarīgu uzskata ne vien
viņa ziņojumu. anierikpņu ārpolīti-.
kas vadītiljattt^ beX aŗi: tcKy^i4ti, kā
abtvabtsvīrj satikās. Kāds'ārzemju
diploināts preses pārstāvjietņ lakb-m
dzirdēt • vajoda^, kas Teherānu nb-saūc
par šā gada pavasara un vasa­ra^
Berlīni. Amerikāņu un krieVu
intervēs Irānā varētu izraisīt .arī
bruņotu konfliktu, nesen paticis
kāds ļoti augsts ASV • aizsardzības
ministrijas pārstājis..
•Sis v a l o ^ iiņ bažas VĢI vairāk
pastiprināja nesenais Irānas . vēst­nieka
^ apmeklējums. pie Ečesona.
Sadia pārstāvis lūdza steidzamu au­dienci
amerikāņu ārlietu ministrijā
•un paskaidroja, ka ko$^ 1946,-gada
Azerbeidžanas ķrizes saspīlējums
divi atentāti
pret Tito
BlSC ziņo, ka pret maršalu Tito
jau izdarīti divi atentāti. Pirmais no­ticis
pagājušā gada augustā, kad
Slovēnijā uzspridzināja kādu tiltu,
pār kuru vajadzēja braukt Tito.
Otrreiz Dienvidslāvijas maršals tikai
par mata ģālu izglābās no nāvēs ok-
;Mobrī,. Ozna atklāja, ka 7 Tit6 mife-
. sassarģi i r kominforma aģenti. BBC
^ ^ komentātors ironiski piebilda, - k
' Belgradei pēdējā laikā daudz rūpju
: ^ sagādā Lielmaķedonijas problēma
nevis tāpēc, ka šai zemē terTōristu
ir tikpat daudz kā tabakas audzētā-
'^ Ju, bet gan Maskavas skaidri sāi^e-dzamo
n o l i j u dēļi Kremlis ļoti vē-
{' ^ lētos piekļūt Duraco un Valonas os
' ' tai Egejas piekraste, jo bāzes uzturē-Šana
Albānijā ar aviācijas palīdzību
izmaksā pārāk dārgi. Krieviem
ķ'^^ acīm redzot, nav ne tās pieredzes, ne
/ iespēju, ko pierādījuši rietumu sa-
' biedrotie Berlīnes gaisa tilta uzturē­šanā.
Tito pēdējā laikā pazaudējis
daudz vecu draugu un maz ieguvis
jaunu...
Iķ Dažas kominforma valstis pirms
pāris nedēļām gandrīz par 30 proc
paaugstinājušas to preču cenas, ko
pārdod Dienvidslāvijai. Liekas, ka
^ šo rīcību tās vēlas iemest jaunu
sprunguli dienvidslāvu piecgades r i ­teņos.
Visai zīmīgi tāpēc bija britu
ministra Meknila vārdi apakšnamā,
ka Londona uzmanīgi vēro notikumu
ļattīštību Dienvidslāvijā un no savas
K . puses nedomā sagādāt kaut kādus
grūtumus Tito.
Karaspēka
9« a
Austrumvādjā pēdējā laikā
notiek pastiprinātas sarkanarmi-
Jas kustības, ziņo Berlīnes aniē-rikāņu
raidītājs RIAS. Pat ka­raspēka
pārvietošanu sa3?emta i n ­formācija
arī no Drezdener ap­kārtnes
vācu dzelzceļnieki^.
Padomju iestādes ka]!asp3&ui pār­sviež
galvenokārt naktīs. Lieli
transporti ar smagajiem ieročiem
pienākot arī no Austicljas uia Po^
lijas. Informētas aprindas do­mā,
ka šīs kaŗa$pēkaik:ustlbas i z ­skaidrojamas
ar projektētiem pa^
dorņju pavasara manevriem. Ne*
esot tomēr izslēgta varbūtīt», ka
Maskava koncentrē saikanarmiju
„citiēm nolūkiem".
hiski> paskaidroja: ,^pjŗ2iiajā
!:ad ^s dabūju siitiāt pai: Alas apmek<
I§J\i)P^ ' " peigas 5. • "^^^^^^^^
domāju, ka sarkanamdja Irānā jau
iesoļojusi."
Nav nekādu šaubu, ka Savienotās
Valstis ieinteresētas, lai Vidējīps aus­trumos
,valdītu miers un icirtība.
Der atcerēties tikai tQ apstākli, ka
amerikāņu naftas^ sabiedribiff pēc
tā, saucamā «Sarkanās svitrafli*.* Itju-ma
revīzijas ieguldījušas Iraipi$ vai­rāk
naudas nekā Vašingtona tedod
Turcijas un Grieķijas: atbafirtlSinai
Viena gada laikā. Vairs nav neļtāds
noslēpums, ka Irāna no A S V saņē­musi
700 miljonu dolaifu lieļUļ aizde­vumu
savam septiņgades ^^Inartt
Šīs milzu summas no Vašingtonas
alajplūiāuSas m : V i d ? j i ^ «ūstjj'umi^
vienīgi tāpēc, ka tur zem ttik^eša
sniiitīm „viļņo milzu naftias dkeans^
bet nafta, modernajam ^cilvēkam w * »
«gāMtrW^ya^^^ atiž^
Oieigas 5. Ipp^
Ko — 0 aunisms
ciļa nevar
saka Bevins
bRiZUMS S A G A I D Ā M A O K U P A C U A S S T A T O T A PASILUIHNASANA
V S C V A S BCOMSU J A O T A i ^ VAGIESU
• , " LiDZDAlJļBAS • i . "
BeviOB. [^vSapakāiuuiaruiiI pieskaroties Tādjas imblēn^ ui«
svēra, ka paa^voKs domstarpības pur okupSdjas statūtu Ir noveilamaa,
un te^^iiams, k4 topl^ļian k l galīgu jau Šinīs dieiOis. Atsaukdantfes ui
gaisa ffltii un rietumu saMeAroto pallkSanu BerUnS, vlņS izteica pSriie-cibu,
ka komunisms KietumvScljS vabra nevar mKBbinftties. Parliē no-tikuSi
aeiu valsta api^rtede par KietumvScijas robeiim» ^ ari vfiou po-
Utlķtt nes^milga ak«[vitSte liecina, ka rietumu sabiedroUe vSeu problē­mas
rifltna |oll suvo^lpi. Turklāt viņu mērķtie<Wi riOba pret Padomju
Savienību ari 8al p^ftiskaJS novadā kļūst arvien paSai»inI|ika.
Viens no konservatīvo deputātiem
ierosināja rietumu sabiedroto pret-blokā4i
paplašināt uz visu austrumu
okupācijas jo$iu. Bevins atteica:
„Sāds solis būtu pielīdzināms sank­cijām,
bet sarOtciJas var izraisīt ka-n
i , ko ņiēs nevies negribam.** Taču
līdzšinējo attidcsmju uzturēšanā ar
austrumu joslu esot pildāms viens
priekšnoteikums — tiedrīkst izvest
uz t u r i ^ ražojumus, kas var node*
rēt militāram vajadzībām. „Gaisa
tiltu vel ievērojami papDašinās,"
tuzīpināji^ Bevins. „Viena diena k a ­ra
darb!|)ais mums izmaksātu tikpat,
cik g a i ^ tilts vienž gadā. Ja mēs
savā laiļci būtu atstājuši Berlīhi, tad
krievi tagad būtu pie Reinas."
•Par. domstarpībām vācu tirdzniecī­bas
flotes-atjaunošanā Anglijas ār­lietu
nsi^tsrs pid)il4Q, ka neesot
ongress, racSļis
0 — Visas
•'•"oaSMATA- '
is
IKAŅUBikLTS
Piektdien Ņujorkā ,,Astoria'<,vi^si4el sākās mākslinieku»^
un mūziķu kongress, kiMs veltīts pasaules mieram. Si sanāksme, visās
Savienotajās Valstīs i^ļralsIJusi lielu sašutumu. Kongresa delegāti ^trcN^
stiprā komunistu ietekmē. Sfaudzas amerikāņu orgapizācijas noriidļa» kal
par mieru vtemazāk būtu tiesību runā^ komunistiem vai viņu lld^l^rē-jējlem.
Ņujorka ieradusies a i i ^1 personu liela delegāciji^ np z^ēm,
kas atrodas aiz dzelzs aizkara.
Padomju Savienības, Polijas un
Cechoslovakijas delegācija, k^s,pie­dalīsies
amerikāņu miera konferen­cē,
Ņujorkā ieradās trešdien. Pa­domju
delegācijā ietilpst septiņas
personas, to vidū arī krievu rakst­nieku
apvienības priekšsēdis Alek­sandrs
Fadejevs \m pazīstamais
komponists Sostokovifs. Lidlaukā
delegāciju sagaidīja septiņi Padomju
Savienības vēstniecības locekļi. Uz
žurnālistu jautājumiem krievi neat­bildēja
n<(jviena vārda. Ar padomju
delegāciju nebija iespējams sarunā­ties
arī kongresa organizācijas ko­misijas
locekļiem. Vienīgi presei
fotogrāfiem izdevās izdarīt . dažus
uzņēmumus, tad padomju delegācija
lielā steigā sakāpa automobiļos un
aizbrauca nezināmā virzienā.
Pret pašu kongresu amerikāņu
presē im sabiedrībā dzirdamas aiz­vien
asākas valodas. Savienoto VaK
stu intell(*tuāļi un mākslinieki, kas
sprauduši par savu mērķi cīnīties
par zinātnes brīvību visā pasaulē,
trešdien saoulcējās speciālā apsprie­dē,
lai protestētu pret miera konfe­renci.
Pieņemtajā rezolūcijā viņi
aicina rīcības kpmiteju pajautāt pa­domju
delegātiem, kas noticis ar
krievu dzejnieci Annu Achmatovu,
rakstnieku Zoščenko, Kirilovu, Be-beļevu,
Katajevu un citiem. Ameri­kāņu
rakstnieks Patess publicējis
atklātu uzsaukumu, ka pomūnistu
organizētais miera kongress kalpo
vienīgi tirannijas popularizēšanai un
aizstāvēšanai. So uzsaukumu līdzi
parakstījis arī amerikāņu filozofs un
paidagogs Džons Djuijs. Intellēktu-āļu
protestam pievienojušās, neskai­tāmas
organizācijas un biedrības.
Kongresa priekšvakarā ASV ārlie­tu
ministrija publicējusi speciālu
Balto grāmatu, kufā jautits Maska­vai,
vai tā būtu ar mieru arī savā
zemē sarīkot tādu starptautisku
konferenci, kurā būtu pārstāvēti visi
politiskie novirzieni un kurā būtu
garantēta rimas brīvība. Ārlietu mi-nav
atbildējis uz nekaitamiem • atne-u
piedāvājumiem apmiaanīties
studentiem, jo, acīm redzo^ krievi
baidās no atklātības. Baltās grāma­tas
beigās norādīts, ka kbintinistu
režīmam Padomju Savienībā 'M gadu
laikā nav bijis iespējams imģādāt
krievu tautai tādu dzīves ņiīnimu,
feas kaut ajituveni līdziiištos ASV.
Tāpēc Kremlis ari hermētiski noslē­dzis
savu zemi no ārpasaules^' •
Amerikas Balss klausītājierp pa­stāstīja
par Aleksandra Fiadejeva-ne­patīkamo
izgāšanos. Ceļā uzi kong­resu
padomju delegācijā, ķā lalnāms,
kādu laiku uzkavējās Bierlīnē. Pre­ses
pārstāvjiem, gaidot už lidmašīnu
Tempelhofas aerodromā, Fadejevs
ļzteicās, ka viņš būtu ļoti priecīgs,
1a varētu iepazīties ar pajnstamo
amerikāņu rakstnieku Sinklēru L u i -
su, kas esot Padomju Savienības
diraugs. Kad Fadējeva izrunāšanās
sasniedza Savknotās Valstis, , Šink-lers
Luiss publicēja presē atklātu
vēstuli, kas droši vien nepatīkami
pārsteigs ne vien padomju delegāci­ju,
bet arī Kremļi.
„Es neesmu nekāds iPa'dpririju Sa­vienības
draugs,** rakstīja slavenais
amerikāņu 'rakstnieks/ „Es esmu
padomju tirannijas ienaidnieks. Vai
nuFādejeva kungs nav lasījis ma­nas
grāmatas, vai arī tās neprecīzi
tulkotas krieviski. Visus pēdējos 47
gadus es esmu sludināms demokrā­tisko
sociālismu. Agrāk es ticeiu,
ka krievu tauta brīvi varēs izteikt
savas domas vēlēšanās, kā to solīja
Ļeņins. . Bet tagad es esmu ņārlieei-nājies,
ka Padomju Savienībā valda
tiranniia, kur noteikts, kādu mūziku
drīkst klausīties, kādas grāmatas l a ­sīt
un kādām zinathes tebrifām se­kot.
Apvērsums CediioslovāMjā iz
gfcināja man! pēdējais cerības» ka
komunisms varētu atnest" cilvēce
kādu labumu. Ja man ir kādā ietek­me
uz krievu tautu, tad es gribētu
atklāti paziņot, ka Maskavas politika
ved. uz jaunu karu, kas būs daudz
princlpi91a iebildumu pret Vācijas
saimniecība^ atzelšanu, taču jāpatur
ac!^ arī Anglijas drošība. TtUiņ pēc
Bevtoa , x i t t^ Frc^ķfurtē hotatervē-t?
ds feik K l ^ p s i ^ c d d r c ^ ar!
aņd^lļļļ^em ftee^ōt iebildumu pret
nelielas tonnāžas k^uģu būvi, kuru
ātrums nepārsniegtu ļ2 mezglus
fl^^,V TiāiHi, brfflba šai
^ ^ iespljaiiaii, J o ' pēq i e -
FpriekSēji kara ^e yacu
zemūdeņu būves.
Vispārējo viedokli prei vācu pblī-tiljni
neatlaidīgajam pūlēm
cik n o t e i c ^ -v^odu Vādjas nākotnes
veidoSfilnS ipaģti r a k ^ o divi ap­stākļi.
ASV pašreiz uzt^ra8 Berlīnes
pilsētas galvia Heiters, kas piedalās
turieiies 29Q pilsētu v^āko Icongresā.
Ķad kļuva zināms, ka viņu piei;^fims
ari ASV ārlietu ministrs l i ^ o n s,
piedalbties ITIicijās lietu departa­menta
vadītajam vēstijddkam Mer-fijani,
Londonā jau bija. skaidrs, ka
Ečesoņs ar Reiteru par IĶetumvāci-jas
robežu jautājumu nerunās.' Tai
pašā laikā BBG raidītājs ziņoja, ka
Bevins pēc Atlantika pakta uz Vā­ciju
gan dosies, bet ari nerunās ar
šejienfes politiķiem par viņiem' tik
svarīgo Vācijas Kobežu grozīšanu. So
ainu v a papildiha ziņa, ka'Rletuin-vādjas
militārie gubernatori norai­dījuši
Bonnā izstrād§to vēlēšanu l i ­kumu,
ieteikdami ikvienai no 11 vā­cu
zemēm rūpēMes katrai par sava
projekta izstrādāšanu. īsi sakot —
rietumu sabiedroto nodoms i r veidot
decentralizētu Vāciju/ un Ifdz zinā­mam
brīdim veidot to bez vācu līdz­dalības,
kamēr vācu politiķu intere­sēs
i r — mēģināt,'kur vien var, iegūt
niiHeicēju vārdu un radīt centralizē­tu,
nadōnālu valdību.
nistrija tālāk norāda, ka Kremlis ļ briesmīgāks par iepriekšējo.*^'
Kā rietumu sabiedrotie neļai^ šiem
vācu centieniem sevi ietekmēt, lieci­na
Parīzē tikko nobeigto ASV, Ang­lijas,
Francijas un B e n ^ i ^ a valstu
apspriejhji rezultāts. Neraugoties uz
Ziemeļreinas-Vestfāles ministru pre-zidenta
Arnolda pūlēm panākt kā­das
iepriekšējas vienošanās ar Ho­landi
un BeļģiHi, Parīzē tomēr no­lemts,
ka no Vācijas atdalāma ^150
kv. Idlometru liela territcnrija ar
12.000 iedzīvotāju. No tiem Holande
iegūst 7000, Beļi^ja 4500, bet pārejot
Francija. Gluži dcA>!gl, k a šo stā­vokli
cenšas izmantot komunisti^ no
savaa puses ievadīdami lielu »Sa-prašanās
un apvienošanās akciju",
kā tas i^^audās vācu komunistu va-dofņu
Pika im Grotevola aicinājumā
Adenaueram kopīgi apspriest Vā­cijas
apvienošanas iespgjū. Adenau-ers
telegrāfiski atbildējis, ka šo
priekšlikumu nodevis īpašai komisi­jai
Bonnā. Berlīnes krievu licen­cētais
laikraksts „Tāgliche Bund-sdiau"
uz to reaģē ļc^ plaši, aipgal-vodamiSi:
„Vai nu Ad[en8ii;^rs grib,
vai ne — sarunas par apvienošanos
notiek arī bez viņa." Acīm redzot —
te domāti Rietuiiļ.vici}aS komunisti.
7 . 9 '
Atcelts padomju
aņms
Maskavas radio ziņo, ka pēc Aug­stākās
padomes prezidija lēmuma
atcelts līdzšinējais'aizsardzības m i -
Mstrs maršsds Bīdģaņins tm viņa
vietā iecelts maršals Vasiļevškis.
Bulgaņihs, kas šobrid i r 54 gadus
vecs, turpmāk būs tikai ministru
prezidenta biedrs.. Atceltais maršals
savu karjeru sāka kā . tekstilstrād-nieks
\m v^āk kļuVa par fabrikas
direktoru. 1944. gadā viņu maršala
VonciSilova vietā, iecēla par kara ko­misāru.
Pēc Vādjas kapitulādjas
Staļins Bulgaņinam uzticēja aizsar­dzības
ministriju.
Maršals Vasiļevskis i r 47 gadus
vecs. Kādu laiku viņš bija ģenerāl­štāba
priekšnieks. Sākpties padom­ju
ofensīvai, Vasiļevslds komandēja
Donas fronti. Vašingtonā pēdējā de­korāciju
maiņa, radījusi ^nāmu pār­steigumu.
Informētas aprindas tomēr
netic, ka sekos arī ^Kreiņļa politikas
kursa maiņa. ,
)au
vairs nav
Nekad vēl Maskava nav runājusi
Hk atklātu valodu kā pēc Atlantika
paS&ta teksta publicēšanas. Ja agrāk
Kremļa dažādie runātāji apgalvoja,
ka Savienos Valstis un Lielbritā­nija
gatavo k i ^ pret Padomju Sa­vienību,
tad tagad vairs nerunā par
kafa iespējām, bet skaidu un gaiSl
jauta, kad tas notiks.
„Pašreiž svarīgākais jautājums ir
nevis par to, vai karš iespējams, bet
gan, kad sāksies," Maskavas raidī­tājā
teica sarkanarmijas propagan­das
no(fa1as vadītāja vietnieks ģene-i-
ālleitnants Sergejs Satilovs, komen­tēdams
Atlantika pakta tekstu. ',,Bet
lai notiek kas not^^dams,"' aogalvoja
Satilovs, „padomju tautas mierīgi un
droši var rāifdzīties nākotnē,' jo pē­dējo
karu UžVarēja fearkanarmija
viena pati.** Sabiedroto palīdzība b i ­jusi
tik niecība un ierobežota, ka
bieži tā nodarījusi vairāk ļauna, ne­kā
laba. Pasaule par Hitlera sakau­šanu
var pateikties vienīgi sarkan-armijai.
Ūn šī „slavas vainagotā
armija** arī tagad ir neuzvarama.
Komentāru beigās ģenerālleitnants
Satilovs nodeklarēja, ka Atlantika
pakts Padomju Savienībai nav ne­kāds
pārstdgums, bet vienīgi anglo­sakšu
imperiālistiskās kūdīšanas po­litikas
turpinājums.
Līdzīgu valodu tai pašā Maskavas
raidītājā runāja arī otr$" prominents
padomju propagandas pārvaldes dar­binieks
ģenerālleitnants' Vorobjovs!
«Pašreizējā saspīlētajā situāciļā vie­nīgi
Padomjti Savienības tautas var
raudzīties droši nākotnē. Tās zina,
ka var paļauties uz visu laiku ģe­niālāko
kara vadoni biedru Staļinu,
kas uzvarēja pēdējo karu Arī nā­kotnē
neuzvaramā sārkanarmija ne
vien atvairīs visus agresorus, bet
arī sasitis tos viņu pašu territorljā.
Tā Padomju Savienība, pasaules
strādniecības 'atbalstīta, beidzot sa­graus
kapitālismu.**
Padomju Savienības apstākļu pa­zinēji
izsakās, ka abu krievu propa­gandas
ģenerāļu runas nozīmē vēl
asāku un nepiekāpīgāku Kremļa ri-cībii
nākotnē. Nav izslēgts, ka Pa­domju
Savienība izeju no pašreizējā
saspīlējuma meklēs bruņotā kon­fliktā.