Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
Thē poUcr of this Newspaper is to provide oiir Latvian people in ezile with aU available new8 of importanee concerning the world's ķappeninfs, of poUtieal, e<$onomio» onltnral or
social slgnlflcance. And our special aiin is to present the hninanitarian Ideāls uid achievanents of the great Democradcs — the United States of America and the Britlsh
Empire. This alm, vire lmow, viill help maintain the spiritual and cultural anity of the Latvian people ^nd — of all thinga — wiU yield hopes for a safer and hap^er future. ^
Redalfclja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingenponau, Bayeni (13b)
m
Iznāk divi reizei nedēļā— Publishedtwice a week
Kr.43(45) Aathorized bsr Military Government and UNRRA DiUingenā, trešdien, 1946. g. 5. jōnijā
IHordžs T. Rehners,
Kolumbij universitātes ģeografij as
profesors
Jaunas zemes Eiropas
bezmājtt miljoniem
(Beigas)
15. Viens no visdaudz^sološākiem ap­gabaliem
atrodas mūsu pašu Ziemeļ-junerikas
kontinentā. Centrālās
Alaska^s Jukonas baseinā un zie­meļrietumu
K a n ā d ā atrodas ^ap­gabals,
kas lielāks par Zviedriju un
Somiju kopā. Klimats tur tāds pat
kā Somijā, niežu un ūdensspēka ba­gātības
tikpat lielas, zelta, sudraba,
ogļu un vara krāļumi ir bagātāki.
Ja somi un zviedri ar mazākām ze­mes
bagātībām varēja radīt labāko
civilizāciju Eiropā,'tad būtu loģiski
iedomāties, ka Jukonas ba.';etns. va­rētu
uzturēt mazākais 10.000.000 ko­lonistu
no Eirop^. '
16. Uz austrumiem pāri kalniem
apmēram līdzīgā Makenzijas baseina
apgabalā K a n ā d ā v*irētu novietot
vēl 1.000.000 ziemeļeiropieSu.
17. Tālāk uz dienvidiem Miera
upes novads dotu mājvietu vēl vis­maz
100.000 zemkopju.
18. M a nd ž ū r i j a sen bijusi pa-
Elstama par Āzijas „vidējim rietu­miem."
Pēdējos gaddesmii:os apm.
40.000.000 ķīniešu apmetušies tās
dienvidu daļā un apstrādā 12.000.000
akru. Bet Mandžurijas zienK^ļu daļa
Joprojām J r pārsteidzoši tu'^sa. Tur
18.000.000 akru aizvien vēl ir arkla
neskarti. Pēc pieticīgiem apjrēķiniem,
te varētu novietot mazākais; 12.000.000
kolonistu.
Ja rēķināsimies ar, gaieasiatiksmes
laikmetu un ar tā gaisa transporta
im radiotelef9nijas iespējām, tad
balto cilvēku kolonizējamo apgabalu
sarakstam pievienojami vēl daži pa­pildu
reģioni.
19. Pirmais no tiem ir J a u n -
ļj V i n e j a s iekšiene Vai P a p u j a
. {papuasu zeme). Sis'milzu sialas vi­dienē
ir pāri par 76.000 kv. km ze­mes,
kas atrodas vairāk 'kā 1.500 m
t lesu
Latviešu Centrālās padomes trešā sesija Vīrcbur^ā
virs jūļ'as līmeņa. No' šīs' platības
pāri par 31,000 kv. km atrodas pāri
'par 3.000 m virs jūras līmeņa, kur
Ir pietiekami vēss un katru eiropieti
.uzmundrinošs klimats. Su reģions ir
pilnīgi nesasniedzams p i ziemesce-ļiem,
jo visapkārt tam ir mūžīgā lie­kus
meži, purvi un džungļi, bet to
viegli sasniegt lidmašīnā. .1926. gadā
•Sajās iekšienes augstienes — Vavā
atrada zeltu. Noorganizēja;^ Gvine-
|as igaisasatikmes sabietdariba un
pārtiku, drēbes, būvmateriālus, auto­mobiļus,
mašīnas, lauksļaimniecibas
tikus, zirgus, govis un vistas pie­gādāja
transportlidmašinās, Tagad
tur dzīvo pāri par 15.0DQ raktuvju
sabiedrību darbinieku, un viņu fi­ziskās
ērtības lin sakaii ar pārējo
pasauli ir lieliski. Jaungvļneja varē­tu
viegli dot iztiku LOOO.OOO Eiropas
kolonistu.
20. Tuvējās, uz ekvatora gulošās
C e 1 e b e s a s salas iekšienē ir ap
26.000 kv. km līdzīgas zemes. Sie
apgabali tagad tukši, bet'varētu uz­turēt
200.000 kolonistu.
21. D i e n v i d a m e r i k ā atrodas
cinājjfiā mērā līdzīgs reģions, ko sauc
par G i n e j a s a u g s t i e n i . To
grūti sasniegt pa zemesceļiem, bet
800.000 kolonistu, kas nebītos gaisā-ceļa,
te atrastu bagātības mērenām
ļoslām līdzīgos mežos; zālainos kla-ļumps,
smalkajā melnzemē un bagā­tīgajos
ūdeņos.
22. No B o l ī v i j a s sākot un līdz
Kolumbijai, apm. 8.000 km garumā
«tiepjas ļoti auglīga josla,gar Andu
kalnu ^\istrumu nogāzēm. Ziemeļos
Sie apgabali sasniedzami vienīgi pa
gaisaceļu, bet, ja šo jautājumu atri-
^nātu, tur rastos lieliskas iespējas
kādiem 3.000.000 Eiropas kolonistu.,..
R O p n i c c i b a :
23. E i r 0 p a s vistālākajā stūrī at­dodas
K a u k ā z a kalnu reģions. Tas
(Beigas 3.^ lappusē)
Latviešu centrālajā nometnē Virc-burgā,
Bavārijā, 28. maijā sākās Lat­viešu
Centrālās padomes trešā sesij a.
Sesiju atklājot, LCP priekšsēdis se­nators
P. S t ē r s t e aicināja uz vien­prātību
un ar nelokāmu gribu pa­nākt
atgriešanos dzimtenē. Ja arī
latviešu tauta pašreiz spiesta iet
trimdas ceļus, tā tomēr atkal reiz
celsies un veidos savu dzīvi brīvā
demokrātijā Latvijā.
Pēc Vīrcburgas centrālās nomet­nes
vadītāja H. Klarka sveicieniem
sanākmes dalībniekus uzrunāja UN-RRA's
vienības direktors de Honts,
novēlot sekmīgi apspriest latviešu
jautājumus latviskā garā un savu
uzrunu nobeigdams latviešu valodā
ar vārdiem „Dievs, svētī Latvijul"
Mandātu komisijas vārdā prof.A.
S V ā b e ziņoja, ka LCP locekļu vidū
šoreiz ir arī mūsu no Beļģijas pār­vesto
tautiešu demokrātiskās vēlē­šanās
izraudzītie pārstāvji V. Ja-nums,
G. Odiņš un J. Utināns. Pār­skatu
par LCP prezidija darbu starp-sesiju
laikā sniedza LCP priekšsēdis.
Mūsu pārstāvji joprojām centušies
panākt latviešu.bij. karavīru atbrī­vošanu
amerikāņu okupācijas joslā.
Tieši pēdējā laikā 'saņemti solījumi,
ka vēlākais līdz augusta beigām bij.
karavīrus atbrīvos ar pilnām DP tie­sībām
un izvietos nometnēs. UŅ-
RRA's galvenā štābā pārrunāts mūsu
tautiešu tiesiskais stāvoklis Vācijā.
Saņemts norādi jums, ka ir pēdē j ais
Ipiks reģistrēties DP saimē visiem
tiem,v kas līdz šim^ vel palikuši ārpus
nometnēm; UNRRA's augstākais va­dītājs
Vācijā ģen, sērs Morgans in­formēts
par latviešu nostāju un cen­tieniem.
Ģen. Morgans personīgi ap­meklējis
amerikāņu • 3. armijas štā­bu
un informējis par saviem ieska^
tiem latvieSu lietās. Ģen. Morgans
izteicis arī apmierinātību, ka lat­vieši
izveidojuši demokrātisku pār­stāvību,
kais kā latviešu pašpalīdzī­bas
organizācija sekmīgi palīdz UN^
RRA/s darbā. Informēti mūsu piln­varotie
pārstāvji Anglijā, Amerikā,
Francijā, Šveicē un Itālijā.
Līdztekus darbam iekšējās sadzī­ves
kārtošanā LCP un LCP prezidijs
kopīgi izstrādājuši plašu un aptvero­šu
ziņojumu par Lat;vijas okupēšanu
no svešām varām, mūsu tautiešu de­portēšanu
un masveidīgu iznīcināšanu.
Ar dokumentāriem pierādījumiem
šis ziņojums, ko iesniegs UNO, vis­plašākā
veidā atspoguļos mūsu tau­tas
ciešanas un atmaskos melus, ar
kuriem ieinteresētā vara cenšas ie­midzināt
un nepareizi ietekmēt pa­saules
sabiedrisko domu. '
Sanāksmes dalībnieki, noklausīju­šies
senatora P. Stērstes ziņojumu,
LCP prezidijam par veikto darbu
izteica pateicību.
Sāk reģistrēt darbam.
Par LCK darbību pārskatu sniedza
priekšsēdfs prof. K, K u n d z i ņ š.
Līdz šim aptuveni .225 nometnēs
apzināti 135.000 -latviešu. Tomēr
ir vēl nometnes, kas nav pazi­ņojušas
pieprasītos datus, un zināms
skaits latviešu Vācijā vēl dzīvo ār­pus
nometnēm. No Beļģijas atgriezu­šies
12.500 mūsu tautiešu, kas tagad
ar saviem 3 vēlētiem pārstāvjiem
piedalās LCP darbā. īpatnā situācijā
nonākuši mūsu,tautieši latviešu pir­majā
apgabalā — Slēzvīgholšteinā,
kur ar angļu militāro iestāžu rīko-*
jumu, sākot ar 19. martUj darbību
bijušas spiestas pārtraukt latviešu
komitejas un latviešu lietu pagaidu
pārstāvēšana uzdota Jānim Miezim.
Kārtojot darba jautājumus,
UNRRA's galvenam štābam Arol-senā
nodoti divi iesniegumi un
saņemta atbilde, ka tuvākā nākotnē
UNRRA's vienības pastiprināti kār­tos
latviešu iesaistīšanu darbā. Angļu
joslā jau sākusies latviešu reģistrē­šana
pēc profesijām. Secībā ar dar­ba
jautājumu turpinās arodizglītības
apgūšanas kārtošanu, lūdzot UN­RRA's
un militāro iestāžu atbalstu
sagādāt telpas un darba rīkus, at­ļaut
pārvietot speciālistus — apmā­cītājus
no vienas nometnes uz otru,
pulcināt kursantus atsevišķās no­metnēs
un šaurākus arodnieciskus
kursus beigušiem iekārtot vēl spe­ciālas
arodskolas.
UZ tautskolas un 45 ģimnāzijas
Lai sekmīgāk risinātu darba jau­tājumus,
paredzēts sasaukt plašāku
inženieru, amatnieku, lauksaimnieku
un citu nozaru speciālistu apspriedi.
Izglītības laukā turpināts apzināt
skolas. Pēc saņemtiem skaitļiem,
redzams, ka mūsu jaunā paaudze
mācās 122 tautskolās ar apmēram
7.000 skolēnu un 45 ģimnāzijās ar ap­mēram
2.000 skolēnu. No tiem 300
pēdējā ģimnāzijas klasē. Darbojas
arī 45 bērnudārzi.
Līdztekus visu šo ilcdieni šķo lietu
kārtošanai LCK starpsesiju laikā
turpinājusi rūpes par mūsu turp­māko
likteni. Pirms lielvalstu ārlie­tu
ministru konferences Parīzē uz
Londonu nosūtīti iesniegumi par lat­viešu
tiesībām uz suverēnu valsti.
Kad atskanēja balsis par latviešu DP
iekļaušanu vācu saimniecības sistē­mā,
uz Ņujorku aizsūtīts platāks ie­sniegums
ar norādījumu, ka latviešu
tauta mīl darbu, bet ka mēs nevē­lamies
nonākt vācu darba pārvalžu
un iestāžu rīcībā. Iesniegumā prasīts,
lai pagaidu atrisinājumam latviešus,
ja mums no Vācijas DP nometnēm
jāaizbrauc, novieto ražīgā darbā kā­dā
UNO pārvaldāmā apgabalā Eiro­pā.
Reizē norādīts, ka latvieši nav
zaudējuši ticību rietumdemokratiju
gribai atjaunot mūsu svešas varas
laupītās suverēnās tiesības uz brīvu
demoleatisku valsti. Paredzot iespē­ju,
ka mūsu izvietošana var notikt
arī ārpus Eiropas, sadarbībā ar mūsu
kaimiņtautu pārstāvjiem sākta ma­teriālu
vākšana paib aizokeāna zemju
piemērotību tālākai eirdgrācijaL -
Sesijas darba sēžu atreferējuma
turpinājumu sniegsim nākamajā nu­murā.
Harijs Mindenbergs
Amerikas taptiešu palīdzība
Hanavā šinīs dienās notika angļu
UTĻ,amerikāņu okupācijas joslas lat­viešu
baptistu mācītāju sanāksme,
ko atklāja Latvijas ļbaptistUi draudžu
savienības prezidents R. Vītols. Pēc
savienības ģenerālsekretāra A. Klau^
pika ziņojuma, kpzināt!il50O drau­dzes
locekļu. 4000 eks. izdota dzies-mugrāmata
^Ceļinieka , dziesmas*'.
Latviešu baptistu draudžu vadība zi­ņojusi
Vispasaules baptistu savienī­bai,
kuras centrs ' atrodas Vašing­tonā,
par apstākļiem, kādos dzīvo
latvieši Vācijā, un par 1 postu, kas
piemeklējis mūsu tautu vācu .un
krievu okupācijas laikā. Vispasau­lēs
baptistu savienīb«ļ tai nosūtīto
Molotovs apgalvo, ka sarunu neveiksmēs vainojamas
Savienotās Valstis un Anglija
Londonā, 27. maijā. — Padomju
Savienības ārlietu ministrs Molotovs
šodien deklarēja, ka Lielbritainija un
Savienotās Valstis vainojamas ārlie­tu
miinistru Parīzes konferences ne­veiksmē.
Viņš pārmeta, ka abas
valstis rīkojušās pēclepriekšējasno­runas
oponēt padomju prasībām, un
uzsvēra, ka katrs mēģinājums nodot
nepabeigtos miera līgumu priekšli­kumus
21 valsts miera konferencei
neglābjami novedīs pie tā, ka būs
nevisi viena, bet divi miera konfe­rences.
Oficiālā radioraidījumā Mas­kavas
radiofonā, kas acīm redzot
bija ciomātii; kā: atbilde amerikāņu
viedoklim piār miera priekšlikumiem
Parīzes konferencē, Molotovs apgal­voja,
ka Savienoto Valstu priekšli­kumi
runā pretim Potsdamas nolī­gumiem.
Viņš norādīja, ka Padomju
Savienību nevarēs piespiest ar
„draudiem un iebiedēšanu" tos ak­ceptēt.
Asi kritizēdams ārlietu mi­nistru
Bernesu, viņš runāja par
^angļu-amerikāņu bioku", kas, ķā
viņš deklarēja, „nesākot vis m^era
ofensīvu, bet gan ofensīvu pret Pa­domju
Savienību."
Soš paskaidrojumus Molotovs pa­ziņojis
ārzemju preses pārstāvju
konferencē Maskavā. Viņa paskai­drojumi
radiofonā padomju ziņu
aģentūras atstāstījumā iespiesti
„Pravdā". Viņš paskaidroja, ka Pa­rīzes
konferences uzdevums bijis iz­lemt
miera līguW projektu«{ pēc 3
lielvalstu — Savienoto Valstu, Krie­vijas
un Anglijas vienošanās (un
Francijas tikai Itālijas jautājumos),
kā tas bijis izlemts Maskavas kon­ferencē,
kuras lēmumi savukārt pa­matojušies
uz Berlīnes konferencē
pieņemtajiem lēmumiem. Jebkāds
cits konferences uzdevumu iztulko­jums,
teica Molotovs, varētu novest
vienīgi pie tā, ka viena miera līgu­ma
projekta vietā, piemēram, Ilgu­mam
ar Itāliju, 21 valsts miera kon­ferencei
nodotu divi projektus, un
viena dalībnieku grupa parakstītu
vienu līguniu, bet otra grupa otru.
Tā būtu neveiksme, viņš deklaiēja.
Molotovs nosodīja Savienoto Valstu
priekšlikmnu nodot miera līgumu
apspriešsinu Vienotām Nācijām. Viņš
izteicās, ka Bemess ieteicis šo atrisi-
Nansena pases bēgļiem
Vašingtonā. — Senators Vandcn-bergs,
pamatojoties uz amerikāņu ār­lietu
ministrijas instrukcijām, pazi­ņojis,
ka Savienoto Valstu pārstāvji
starptautiskajā bēgļu komitejā aiz­stāvēs
tā saukto Nansena pasu iz­došanu
pārvietotām personām un
bezpavalstniekiem. Vandenbergs at­gādināja
labumus, kādus pēc pirmā
pasaules kara-Nansena pases devu­šas
daudziem cilvēkiem, kas nav va­rējuši
prasīt kādas noteiktas valdības
atbalstu. Viņš uzsvēra, ka šī vaja­dzība
pēc otra pasaules kara kļuvusi
vil lielāka.
,4)16 Neue Zeitung" Minchenē
nājūmu pēc konferenojs Parīzē, „lal
gan ir zināms, ka šo līgumu jautā­jums
neietilpst Vienoto Nāciju kom­petencēs."
„Sis ir jauni mēģinājums", viņS
teica, „izjaukt saslaiiņoto. darbību, kas
radīta pagājušos gados, un pielietot
spaidu; draudu un Iebiedēšanas me­todes".
Viņš izteicils, ka „tādi mēģi­nājumi...
liecina par zināmu ār-^
zemju aprindu stiiigro vēlēšanos iz­jaukt
ciešas sadarbības principus ar
Padomju Savienību un citām demo­krātiskām
valstīm."
Molotovs asi noliedza, ka ģenerā-lisims
Staļins jebkad esot piefiritis
Bemesa plānam par Vācij as demili-tārizācijas
paktu. Viņš izteicās, ka,
viesodamies Maskavā, Bemess vis­pār
neesot šādu vtenošanos ierosinā­jis
un „secinājumā Staļins nevarējis
piekrist neeksistējošam priekšliku­mam.'*
Molotovs teica, ka kļūst arvien
grūtāk novilkt robežu starp drošības
tendencēm un ekspansijas tendencēm,
Viņš vērsa uzmanību uz „pasaules
•preses ziņām*', ka ,„dažas aprindas"
Anglijā un Amerikā cenšas radīt vi­su
pasauli aptveŗoiliu flotes un aviā­cijas,
bazu joslu.
ASV valdības pārstāvji Vašingtonā
bija uzjautrināti par Molotova ap­galvojumu,
ka Pjiirīzes konferencē
radīts angļu-amerikāņu bloks ofen­sīvai
pret Krieviju.
The Stars and Stripes
memorandu nodevusi ASV preziden­tam
Trumenam. / ^ 1
Sanāksmē kā viesis i piedalījās
Amerikas latvietis V. ļVaskis, (kaš
jau vairākus gadus ir amerikāņu ar-^
mijas mācītājs^' bet līdz 1937. g. dar­bojās
par mācītāju Piltenē, jpēc tam
izbrauca uz Ameriku, kur strādāja
Filadelfijas baptisti draudzē. Viņš
sanāksmi informēja par darbu, ko,
Amerikas latvieši veic savās orga­nizācijās
palīdzības sniegšanai tau­tiešiem
Vācijā un Zviedrijā. Pla­šāka
palīdzībaf akcija c^izkavējusies,
jo Amerikā prlvātlām organlzācij ām
šajā ziņā ir zināmi ierobežojumi. Ir
pazīmes, ka ierobežojumus drīzumā
atcels. Nodibinātas kristīgās palīdzī­bas
organizācijas Kanādā un Ame­rikā.
Sīs organigācijas vadītājs Ka­nādā
V. . Teib<> saņļeļnis principiālvi
savas' valdības piekrišanu 100.000
bēgļu uzņemšanai Kanādā. So jautā­jumu
galīgi izšķirs Kanādas parla­ments.
Ieceļošana ASV notiek kvosu
robežās. Pastāv projekts vairāku
valstu kvotes, kuras neizmanto, pie­skaitīt
Baltijas valstu kvotēm.
J. Raitums
Jauna fiigūra pasaules
politikā
SanfranciiskaB konferences laiko
Austrālijas delegāts Ivets ļDr. Her-bert
Vere Evett) vērsa uz sevi uz­manību
ar drošsirdīgo iestāšanos par
mazo un vidējo tautu iiesīlmm un
interesēm. Aiastāvoi mazo un vidējo
nāciju 'interes(»s^ viņš pacēlās pāri
nacionāla valstsvīra līmenim un ie­guva
starptautiska^ politiķa nozīmi;
Ivets ir 51 gadu vecs un Austrālijā
labi pazīstams kā rakstnieks, jurist?
un politiķis.
Kā rakstnieka Ivets jaunā apgais­mojumā
rāda Austrālijas vēsturi.
Politiskā laukā viņS darbojas tikai
5 gadus, bet pirms tam bija tiesnesis
Austrālijas augstākā tiesā. No tiesas
darba viņš izstājās 1940. gadā, pēc
kam Ivetu ievēlēja Austrālijas par­lamentā
par strādnieku partijas pār­stāvi.
Vienu gadii vēlāk vlņiS kļuva
par Austrāiijjis ārlietu ministru.
Sanfranciskas konferences laikā ne^
lalķis ASV ārlietu ministrs Kordelž
Hels viņu raksturoja par drolisirdigu
un Izcilu valstsvīru. Viņš vairākas
reizes apmeklējis ari Londonb uft
Vašingtonu, kuir sekmīgi veiiris dip­lomātiskus
uzdevumus, un kādu lai­ku
bija Austrālijas pārstāvis Liel­britānijas
kara kabinetā. Vinstons
Cerčils Iveta spējas vērtēja ļoti
augstu, bet prezidents Ŗūzvelts pie­prasīja
viņa ieskatus stratēģi.skā
plāna Izstrādāšanā kapa darbībai
dienvidrietumu Pasiļikā. Ārlietu mi­nistru
sanāksmē I>ondonā pēc Vāci­jas
un Japānas kapitulācijas Ivets ^
piedalījās kā Austrālijas pārslāvi.s.
Savas domas par ļ mieru nākolnē
Ivets izteicis vārdos, ka Iespēja nos­vērsi
3. pasaules karu ir vienīgi ejot
labas saprašanās un īstas draudzība.^,
ceļu. Laba sapraš^lnās uh īsta drau­dzībā
var rasties vienīgi uz vienādas
ētikas bazcs, kāda deklarēta Atlan­tijas
chartā. Ivets pats ir dedzīgs
šīs bāzes cīnītājs. l^Iazās un vidējās
tautas še vērš savus skatus uz ^
izcilo valstsvīru ar cerībām un paļā­vību
' Senators J. Kalacs