Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1950

              ! ļ
\ 'i
'i
iii
liii
: : J :
; ii
L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 9, sep^^^mbr!
t g.% septembrī pagfija 60 g«||l PottenL Sidarbibā «r igauņu un
kopš latviešu sabiedriskā darbiniate
un valstsvīra Boberta Liepiņa d z f^
šands. Pēc fukuma ^pilsētas im
Jelgavas reālskolsis nobeigšanas
l i e i ^ studējis tirdzniecības zinī­bas
BIgas politechnikumā. Vācu
pirmās okupācijas laikā vadījis lat-vfeSu
bēgļu ap^des komitejas dar^
bibu Pliskavā. 1919. g. darbpjies kā
Latvijas pagaidu valdības pārstāvis
Žiemeļrietuniu armlj^ apgabalos.
Tai pašā gadā iestājies dvestā Ār-lietuvleitt
pārstāvjiem un saskaņo­tībā
i r mOstt sūtņiem LondcHOā» Va-šingtdofi^
2eņevā un Parīzē izstrā­dāti
iesniegumi rietumu lielvalstu
noteicošām amata personām, starp­tautiskām
konferencēm, Apvienotām
nācijām. Neviens piemērots gadī­jums
nepaiet secen, lai pasaulei ne­atgādinātu
mūsu dzimtenei nodarī­to
pārestību un postu, lai neprasītu
pēc mums laupīto tiesību restaurē­šanas,
valHiskSs neatkarības atgū-lietu
ministrijā, kur no sākuma ie- šanas. R. UepiņS u!SEņēmis vai at­ņem
sekretāra, nodaļas vatūttja pin ļ jaunojis personīgo kontaktu ar rie-vēlik
^administrttivi juridiskā J i ^
partamenta direktora posteni. 1928.
g. R. Liepiņu ieceļ par finansu mini­stri.
SaJā amatā viņš sekmē ārējā
aizņēmuma ^ noslēgšanu. 1929. g.
viņ& atgriežas Ārlietu ministrijas
dienestā m darbojās kā. satnis Lie­tuvā,
Igaunijā un Padomju savie­nībā.
i93d, & uzņemas Kīgas Hel-vecāki
pienākumus.
B. Liepiņš daudz darījis Rīgas
labierīcības, celbliecības un tās iz­daiļošanas
veicināšanā; Sevišķu i n ­teresi
veltījis darba organizācijas
uh racionalizācijas jautājumiem,
vacKdam» art darbā zinātniskās or­ganizācijas
sekciju Atbildīgo valsts
daribinieku biedrībā. Daudz rakstī­jis*
periodikā piar saimnieciskiem*
darbs un iestSžu organizācijas jau­tājumiem.
Bijis Nacionālās celtnie­cības
komitejas priekšsēdis» Ķultd-ras
pa4omes locekUs, Latvijas pilsē­tu
savienības priekšsēdis, Rīgas
latviešu biedrības priekšnieks, Lat­vijas
sabiedriskā kluba priekšnieks,
Latvijas Sarkanā Krusta valdes lo­ceklis
un Starptautiskā admķīistrā-^
tlvo zinātņu institūta nacionālās
sekcijas prezidents. ^
BQberta Liepiņa sekmīga! darbī­bai
valsta labā 1940. g. notlkurhi
pārvelk pāri ^ t r u . Sarkanais ne-gafiss
slpīgi skai" visas tautas, tā{
atsevišķo ctlv$ku likteņus. R. Lie-spiests
slepeni atstāt dzimtehii
Viija grib dotils uz Sveici, bet Vā-
<5ijā ^ u aiztur un par naddnfild
nostāju, vajā Oestapo. Pifvarbt
dsiUĀž^us šķēršļus, L: atgriežas lio ve­ciem
okupētajā dzimtenē, aktīvi
darbojas tautas palīdzības dāri>8i,
Slepenībā kopā ar domu biedrietņ;
strādādams pir Valsts neatkarības
atgūšanas uzdevumiem. 1944. g. ru­denī
viņš dodas atkal ut Vāciju,
Līdz Vāļpljik8/^a|^lt!4ācijai 1^. L
Kad
darbību ar sēdekli; Hddehhēimfl; ko
vēlāk pārnes uz EslihgenU. ' Bēgļu
aprōpe, bet it sevišķi latviešu karā
gūstekņu atbriVoStoa Un rehabilitē-lanft
pmsa nejatīiekamu ridbu. Ne­pārtrauktā
tecējumā seko iesniegu­mi,
inten^encijas pie amerikāņu ar­mijas
iestādēm, UNRRAl, Starptau­tiskā
Sarkanā Krusta. ^
. filakus aprūpes darbam R, Lie-piņš
ar lielu neatlaidību strādā-, arī
politisks darbā. Nodibinoties Lat­viešu
nacionālai padomei, R. Lie-piņš
ieņem šīs trimdas augstākās
bēgļu politiskās organi;^ijas pre­zidijā
atbildīgo āriiētu daļ^s vadītā-tumu
valstsvīriem un iJolltiķiem! un
personīgi klauvējis pie šo noteicošo
vīru sirdsapziņas. Beme, Zeņēva,
Monto, Strasburga, Parīze un Lon­dona
ir svarīgākie Liepiņa ceļojumu
gala mērķi.
Ne gadi, nedz piepūle, nedz sma­gie
pārdzīvojumi trimdā nav varē­juši
mazināt B. Liepiņa neatlaidību
cīņā par dzimtenes laimīgāku nā­kotni
Viņa darbu apgaro nesatri­cināma
ticība uz Latvijas brīvvalsts
augšāmcelšanos un pasaulē izkaisa
tās Latvijas tautas atgriešanos at­brīvotajā
dzimtenē. Lai Dievs pie­šķir
Jubilāram drīzumā ' piedzīvot
savu iielfi darba un centienu piepil-dljumul
K. Kalniņi
Liberāli pret totali­tāram
vaiiīii
Liberāļu kongresāi tos notika ne-seh
Stutgartē, piedsdIjfiA ari latvie­šu
grupa ar mag. iur. K. Karūsu un
Zvārguli priekšgalā. Kongresā bija
pārstāvētas 23 zemes. Delegātus
bija sūtījuši arī igauņi, lietuvieši,
ukraiņi, poļi un baltkrievi Liberā­ļu
trešais vispasaules kongress vien­prātīgi
izteicās par Eiropas vienību
un apspiesto tautu atbrīvošanu no
boļševisma. Apsveicot UN drosmī­go
nostāju Korejas aizstāvēšanā,
kongress Izteica cerību, ka līdzīgā
n ( ^ j a tiks pieņemta ari pret ci­tām
valstīm, kas kļuvušas par tota­litārisma
upuri. Liberāļu kongress
nostājās par to, lai bēgļus no tota­litārām
zemēm neuzlūkotu par lab­darības
objektu,, bet par Eiropas ko­pības
locekļiem.
Tālāk kongress sīki iztirzāja un
pieņēma lēmumus par saimniecisku,
sociālu, politisku un kulturālu prob­lēmu
izšķiršanu liberālisma garā,
kas pirmā vietā izvirza cilvēka tie­sības
un cilvēka cieņu, brīvību un
sociālu taisnību, bet nepiekāpīgi no­stājas
pret komunismu un kollektl-vismu.
Vispasaules liberāļu ūnijā, kuras
priekšg^ā atrodas prof, S. de Ma-dariaga
un Eiropas valstu ievēroja­mākie
liberāļu valstsvīri, Latviju
reprezentē senators M. Čakste.
Sd.
fimacijā dtlvoloSle latvMl līriUUt aece-f
M lielu iiuemi par ii«ieii ttodtblnāto
Vorbtchas l i t i f i i ^ Medifliii, ua mūm sa-ņimis
tik da«dt Vistuļu no daisaiem de­partamentiem,
In vairs nespēja katram
personīgi atliildet. Tādē} šajā rakstiņā
eentlSob galvenos vilcienos sniegt plepra-sItM
pfti^cāidrojumas..
Biedrības statūtos par mērķi noteikta
biedra, latviskās stājas un kultūras uztu-rēSana
tm padzi}inā$ana trimdā un iesais­tīšanās
dņl par trivias Latvijas atgāSann.
Biedrība izsniedz biedriem lasīšanai lat­vieša
grāmatas an presi, organizē referā­tu
un pārrunu vakarus, paiU visur patie-
VB51 mii
REDAKCIJAI
Medūzas bļodiņas lielumā
800 DP sauļojas Ziemeļjūras smiltīs un gaida
, Austrālijas kuģi
Crrimeŗshomas kazarmās pie
Kuksbāf^s iekārtota transitnomet-ne
britiJt Joslas DP, kas gaida ieķu**
iioāanu braucienam uz Austrāliju*
Jāgaida ilgi un pacietīgi, jo pēc no«
teiktas' kārbas šai nometnei seko
vēl divas citas Auridia un Del-menhorsta,
no kufās var doties tieši
^iz kuģa. Ja pieskaita vēl Faling-bostelu,
kurā būs ap 5000 „austrā-liešu",
tad pa visām četrām nomet­nēm
šādu gaidītāju sanāk ap 10—
G. kazarmas atrodas pie Elbas
grivas, pāris kilometru np Zlemeļ-
KAS KANDIDĒ
VELĒŠANĀM ANGLIJA
'^1S§;jāu Jii^dtiš?;^ nacionālās tlPa€k)iineS'^^ Aiiglijā not&a.
ļ3d: "septēmbi?! oktobri. I«-
sMegtos kandidātu sarakstus /cen-tiilā
vēlēšanu komisija apvi^ojusi
un tagad paziņojusi vēlētājvi zināSa-ncd.
Uz padomes locekļu amatu
starp citu kandidē; A. Abākuks, K.
Ampermanis, Jānis Andrups, Arvīds
Apinis^ K. Blleskalns, V. Blanken-burgs,
R. Britals, 2. Bukovskis, A.
Bulle, A. Cielēns, V. Janums, A. Jē-rums,
M. Kalve, J . Kūlis, M. Ķeņģe,
J. Ķīlītis, A. Mauriņš, R. Mužiks,
Augusts Ozols, Ādolfs Ozols, A.
PodhiekSj A- Prāms» P. Reinhards,
Ii. Rumba, A. Silarājs, J . Skujevics,
A. Skurbe, R. Slokenbergs, A. Sprū-džs,
Ķ. Strazdiņš, L. Tālnora, A.
Tomass, V. Tone, Kr. Valdmanis uc.
juras, brīnišķā peldvietā, kaut ari
to nevar salīdzināt ar Rīgas Jūr­malu.
Visgarām gar Elbas grivu
izbūvēti sauļošanās laukumi un
peldētavas, tacu es un vairums lat-viiešu
parasti peldas atklātā Zie­meļjūrā,
kur bēguma laikā var ieiet
kilometriem tālu un tad līdz ar pai­suma
iestāšanos, kas notiek katrās
6 stundās, pa viļņiem peldus doties
uz krastu. Ūdens jūrā silts, ja ne­pūš
tieši ziemelis, un arī tīrs. Vie­nīgi
gadās uziet pa krabim vai me­dūzai,
kas parasti ir krietnas bļo­diņas
lielumā.
Lai gaidītājiem un iezemiešu peld-viesiem
nebūtu garlaicīgi, peldvie­tas
patvaldība bieži rīko dažādus
svētkus, jūras karnevālus, koncer­tus
un skrituļkurpju baleta izrādes.
Nesen notika meistteaelk^s Ša-ch¥,
spēlējot dzīvām figūrām,
kas atģādihāja izpriecas, kādas mēds
rīkot Havaju salās. 2ēl vienīgi, ka
latviešu te esam tikai kādas 8 ģi­menes
un nav ne latviešu grāmatu
galda, nedz citu sarīkojumu. Atliek
vienīgi sauļošanās, tāpēc visi esam
iedbguši kafijas brūnumā.
— — A.R.
Kuplināsim bibliotēku
fondu
LNP bibliotēka fonds sācis sakārtoto
grftmatu komplekta izsūtīšana pieprasītā­jiem
ASV, AnKllJL ZvieditJā ac. Fondā
joprojām turpinai ieplūst Jauni grāmatu
ziedojumi. Likvidefamo un apvienojamo
nometņu komitejas Iflftas sava bibliotē­ku
krājumus nodot minētajam fondam,
piesūtot tās pēc šādas adreses: J. Celms,
(2la) Augu8tdorf-]>etmold, Lager, Bl. S.
LCK KANCLEJA TAGAD
AUCTJSTDORFĀ
LCK apvienota koncleja tagad i^t-rodas
Augustdorfas nometnē. Adre­se:
(21a) Auģustdorf^Detmoid, La-gCT;
Block 9. Ranclejas tālrunis —
Aufditdorf 02. Uz jauno adresi sūtā­ma
visa LCK virzāmā korrespon-dence
» materiāli bēg}a dsdves ar-chivam
u t i
sn>u par komunisma briesmām, vāc zie­dojumus
invalidiem un Arējās informāci­jas
fondam, izplata latviešu propagandas
literatūru un iespējamības robežās palīdz
trūkumā nonākušiem biedriem.
Par biedru var būt katrs Francijā dzī­vojošais
latvietis vai viņa ģimenes piede­rīgais,
ķas atzīst biedrības centienus. Bie­dri,
kuri dzivd tālu no b-bas centra, vē­lēšanās
var piedalīties pa pastu» tāpat sa­ņem
apkārtrakstu, ko izdod IK pa trim
mēnešiem. Biedru nauda noteikta 159 fr.
gada ceturksni, pie kam šis ceturksnis
beidzas 30. septembri. Biedru uzņem pēc
pieteikšanās, bet biedra karti un balstie-slbas
tas iegūst pēc biedra naudai saņem­šanas
kasē.
Daudzi tautieši man lūdz palīdzēt atrast
darbu Forbadias apkārtnē utt Jāpiezīmē}
ka šeit var atrast darbu ce}u uc. būvju
un kokmateriālu apstrādāšanas uzņēmu­mos,
bet laukstrādnieku pieprasījumi nie­cīgi,
Jo apgabals ir rūpniecisks. Og|rak-tuvēs
darbā patlaban nepieņem. Jo ogļu
produkciju samazina. Ģimenēm uz šejie­ni
nav ieteicams pārcelties. Jo grūti at­rast
dzīvokļus, bēt valsts tos apgādā vie­nīgi
ogļračiem.
Cik manos spēkos, esmu centies palī­dzēt
visiem lūdzējiem un dažos gadīju­mos
tas aif man Izdevies. Visu mēs ne­varam,
Jo mūsu biedrībā nav arodorgani­zācija.
Kam radušies sare^Juml darbā
vai nodarītas citas netaisnības, ieteicu se­kot
Latvijas 63. numurā rakstā Latviešu
strādnieku ievērībai .Francijā norādīju­miem
un stāties sakaros ar CFTC latviešu
sekciju. Biedrības lietās rakstīt! A. Ali­sēm,
i-a, Route de JS^oeneck, Forbacb/
Mos.
Lūdzu man paziņot savas adreses ari tos
tautiešus, kas vēl nav > relīistrējušies ne­vienā
latviešu organizācijā Francijā, uz­dodot
sev un ģimenēm dzimšanas datus
un vietu, kādā darbā strādā un kad iece­ļojis
Francijā. 8ls ziņas vēlos tādē|, la|
Gilu|arjļfP>ā ar LaļvlejUi,paUd|dni>aj kojmlte-ļu
P^Szē variti | S S i ā f W w ^ ^
latviešus^ 3i:,;;^jpfl«
Nometņu dzīve
AMBERGAS Izceļotāju centrā nodibinā­ta
DV nodaļa, ko šinīs dienās atklāja
mākslinieka P. Rožl^pas gUti dekorētās
telpās ar māc. V. Vpitķusa dievvārdiem
un A. Birznieka Uzrunu. Kuplo DV un
labvēļu salmi vēl iepriecināja koncerts,
kurā .piedalījās dziedoņi A. Ķiploks un
£. Āboliņš im pianists S. Sandbergs.
PINEBERGĀ pēdējā laikā novērojama
savāda parādība, ka daļa latviešu jaunie­šu
sākuši audzēt kuplas bārdas. Jādomā,
ka viņi Ietekmējušies no Obeŗammer-gauas
parauga un cer, ka fos aicinās par
aktieriem Kristus ciešanu st)ēlē8. — Ne­sen
šeit viesojās ceļojošais cirkus, gūstot
lielu piekrišanļ], ko nevar teikt par Ham-burgas
teātriem un koncertiem, 'kupus"
mūsējie apmeklē pavisam reti.
VĀCU SAIMNIECĪBĀ PĀRSKAITlm
UN TRIMDAS KOPlBA
sakarā ar Vācijā paliekošo bēgļa iesalt,
tīšanu vācu saimniecībā, dažās nometnei
radusies neskaidiiba par to, kādai ials£
bas ir vācu saimniecībā iesaisatajiem pr«t
mūsu centrālām iestādēm. Palicēja no*
metnēs tiek dažkārt radītas Jaunas komk
tējas vai biedrības, kas it kā nejūtas vain
saistītas ar līdzšinējo kārtību. Ss gan
māju, ka ari vācu saimniecībā iesaisti*
tiem vajadzētu stingri palikt trimdas ko»
pībā un vadīt savu darbību pilnīgā tt«
skaņā ar mūsu trimdas kopības notaiko*
miem un centrālajām organizācijām. SaJā
lietā derētu kāds LCK norādījums misi
tautiešiem. P. P r i e d 11 i s, Eslingenl
LCK p a s k a i d r o j u m s : Udi 1161. ^
31, decembrim turpinās ievēlētās LCP i j
LCK pilnvaras, kas likumīgi pāntāv irS
su latviešu trimdas salmi Vācijā un Aun
trljā. Spēkā paliek arī visi pienākumi -an
tiesības latviešu trimdiniekiem, neatkaiS
gl no tā, vai tie atrodas IRO aprūpē vii
pārskaitīti vācu saimniecībā. Tādēļ ad
visiem vācu saimniecībā pārskaitītiem j l.
saskaņo sava darbība ar LCP notelki».
miem.nm visiem trimdiniekiem tāpat
līdz šim jākārto nodevas LCK. kas dod
tālāk līdzekļus arī mūsu politiskam
orgānam LNP. LCK uzskata par vienu &o
saviem galvenajiem uzdevumiem r^tlu
par vācu saimniecībā pārskaitītiem lat*
viešu trimdiniekiem.
DAŽI JAUTĀJUMI
Bodentetchas veco {tola mītnē i r t
MJu notikušas radikālas pārmaiņai, i»
direktors tagad ir vācietis Grinette,||
kurn mums vislabākās attieksmes;
atļauts izraudāt arī latviešu komiteJvJ
nl p ^ laikā likvidējot sakamlekt
ni. Tā kā agrāk vadība mums t l ^
lika manīt mūsa bestiesiskoma, ta|ī|
tāmies atkal kā cilvēki, kas var \M\
kā ar savām vajadzībām >grleztiei.|i
mitējas' vai ari pie direktora.
Kad na U kā esa4 atgavoii s a n i ^
bas, tad lai būtu ļants vaicāt btj.i«pji|i
nes vadītājam kongam K., kur p«lQii#
vā laikā no Anglijas tautiešiem plstMi
mantas, kas liotlcis ar dtla mlrolo mn
nes Iemītnieku atstāto mantojuma iMNb!
starp kuru atradās ari leltltetas,' un m
viņa saimniekošana kāds savā Itlkl Ull
revidējis? Ja tas nav noticis, tad mēillli^
tu to izdarīt tagad. *
A u g u s t s Ozoliņš, BodenteicM >
MES PATEICABUES V
Ilggadīgā un nenogurstošā TMCA/TWC4
vadītāja Ellsabete Krmule^pirms Isbraok^
iinas us ASV apmeklēja Utvltio VtiĶ
Inmi^ekus Hellbronas sanatorijā, atvelt,
dama Ludvtgsbnrgai «mlgrā^Jas eeatit.
tautieša liedotās veltes, kā Iri IM DIIĻ
par ko viņai nn ziedotājiem WikāB(i tt?|
vissirsnīgāko pateicību. Novēftm enerģli*
kaJal sabiedriskajai darbinl4iei''?liItHi
kos panākumus turpmākā d4vl JimU
mājvietā. .
L a t v i e l a s l l m a l t ki
komiteja» Heilbronā
PATEICĪBA
'Kevārēdamtt visiem l^mefllg^i^^
us daudziem Ildijūtfbas un d e ^ li|tt^
cihfijumlem manam neaismlntsmui tik
ves draugam m mūsa inllaiia tltlāUi
Jūlijam Dravām aišejot mdabā, imna
dzīli isjostu pateicība mflsa bijašajia
Vecauces draudzes mācltājain J. Tvka
kungam un visiem pavadītājiem, kl ari
sūtnim Kārlim Zariņam, sfltnim JOIiJaa
Feldmanlm, LCK priekšsidim H. KJar»
kam. Latvijas redaktoram nn LCK infor­mācijas
dftļas vadītājam V. Lambsrgami
ASV Latviešu apvienībai prezidijam y i *
Jorkā, Latviešu preses biedrībai Vāeijtaa
Kanafdā, bij. vircborgss latvieša studenta
biedrifbas komilitoņiem, viso avīžu
daktoriem un darbiniekiem, rakstniekiem,
māksliniekiem, žornālistlem un viiiemla-bieib
draugiem Amerikā, Kantdl» VlcUI,
Zviedrijā un Austrālijā, kas mūs atceri-
Jušies.
L i d i j ā , J i t t i f im Kārlif
Druva, Kolomā, ASV.
\
VAINĪGS?
ACUkTES KBISfl ROMSNS
(4. turpinājums)
Viņš devis uz durvīm un kautko pavēlēja, un tūliņ parā-dli&
s Hehiijs Mi^eķ un viņa jaunākais kollēga, kas atkal
Mja atguvis līdzsvaru vinpaSreiz drīzāk bija patīkama sa-tr^
ukuma nekā b£d}u varā.
* „Šēžatie^, zēni," inspektors viņus joviali uzaicināja. „Vai
jums i r limnašīnas pasažieru pases? Labi."
ViņS ātri i z ^ t i j a tās. „Ā, te jau i r ! Marija Moriso —
franču pase. Vai jums kaut kas zināms par viņu?"
' „Esmu viņu redzējis jau agrāk, jo viņa diezgan bieži gan
lidpja UZ Angliju, gan atgriezās na tās," paskaidroja Mičels.
nTā?.. Laikam gan saimnieciskās darīšanās?"
nMan nav nekādas jēgas, sēr."
Ari jaunākais no stjuartiem atcerējās šo sievieti: „Es
viņu esmu redzējis agrās satiksmes laikā — pulkstens 8 no
Parīzes," viņS teica.
nKuŗš no jums pēdējais redzēja viņu dzīvu?"
„E8," pieteicās Mičels. „Tad, kad pasniedzu viņai kafiju."
^Vai viņa izskatījis slima?"
^,To gan neievēroju, sēr, es tikai pasniedzu viņai cukuru
un pienu, no kā viņa atteicās." — „Cikos tas bija?" — „Pil-nlgi
precīzi nevaru to noteikt. Mēs atradāmies virs kanāla.
Pulkstens varēja? but divi."
„Jā, apmēram \Ķ varēja būt," Alberts Dēviss apliecināja
sava līdzgaitnieka izteicienus.
„Un kad jūs pēc tam atkal redzējāt viņu?" inspektors
Džapss pētīja tālāk.
„Tad, kad pasniedzu rēķinu."
pCikos tas bija?"
„Varbūt kādu ceturtdaļstundu vēlāk. Man šķita, ka viņa
ir aizmigusi,.. Sasodīts, šai brīdī viņai vajadzēja būt jau
beigtai," Mičela balss nodrebēja.
JPar šo lietiņu jums gan nebija nekādas jausmas?" jau­tāja
kriminālierēdnis ub norādīja uz mazo, lapsenei līdzīgo
dzelksni — „Nē, sēr."
JDēvis, tagad stāstiet jūs."
,J^dējo reizi es viņu redzēju, kad servēju viņai maizi un
sieru. Tad viņai nekas vēl nekaitēja."
J&A jūs esai nokārtojuši servēšanu?" iejaucās Herkuls
Puaro. „Vai katrs no jums apkalpo savu atsevišķu noda­lījumu?"
, ,
„Nē, sēr. Mēs strādājam kopā. Vispirms zupa, tad gaļa,
saknes un salāti, tad saldais ēdiens un tā tālāk. Parasti
mēs servējam vispirms pakaļējā nodalījumā un pēc tam ar
Jaunām paplātēm un traukiem dodamies priekšējā noda­lījumā."
'
Pusuro pamāja.
„Vai šl Moriso kundze sarunājās ar kādu no pasažieriem
vai citādi kā lika nomanīt, ka viņa pazīst kādu no tiem?"
Džapss atkal uzņēma sarunas psCvedienu.
„Manuprāt nē. sēr." — „Un ko varat* teikt jūs, Dēvisa
kungs?" — ,JM:an nekas nedūrās acīs, sēr." — Vai lidojuma
laikā viņa piecēlās no savas vietas?" — ,J)omāju, ka nē."
„Un jums nav patiesi nekā, itin nekā ko sacīt, kas mestu
kādu gaismas staru uz šo sarežģīto gadījumu?"
Abi vīri pārdomāja un abi noraidīdami pamāja galvām.
„Tad pagaidām jūs man vairs neesat vajadzīgi. Gan mēs
vēlāk redzēsimies."
„Tā ir briesmīga ķibele," Henrijs Mičels drūmi sacīja.
„Un tai vajadzēja notikt taisni mana dienesta laikā."
„Na, tādēļ jūs neviens nenopels," inspektors viņu droši­nāja.
,3et es pievienojos jums, ka tas ir briesmīgi." —
Viņš atvadīdamies pamāja.
Tagad Herkuls Puaro paliecās uz priekšu: «Atļaujiet man
vienu jautājumu, mon ami." '
,JPat divus, mesjē Puaro."
„Vai kāds no jums abiem ievēroja lapseni riņķojapi pa
Udmašīnu?"
„Nē," vienā mutē atbildēja abi stjuarti.
„Taču tur lidinSjās lapsene. Beidzot viņa gulēja beigta
uz kāda pasažiera apakštases."
„Es to neredzēju," vēkeiz apliecināja Mičels.
y^s arī nē," piebiedrojās Alberts Dēviss.
Kad durvis aiz viņiem abiem bija aizvērušās, inspektors
Džapss no jauna ķērās pie pasēm.
«Prometejs pārvedis pār kanāli ar! kādu grāfieni. Es
viņai nelikšu ilgāk gaidīt, citādi viņa sūdzēsies par policijas
«brutālajām" metodēm .im uzkraus man vēl kaklā kādu
iesniegumu parlamentā."
Mazajam vīriņam ar ūsām šī grāfiene acīm redzot rūpēja
maz.
„Jūs, taču, cerams, norīkojāt pamatīgu rokas bagāžas
caurskati, ko?" viņš jautāja. Džapss apmierināts piemiedza
acis.
.JCādās gan domās jūs esat par mums, Puaro kungs? Gan
mēs atradīsim to pūšamo stobriņu, ja vien tāds vispār ek­sistē,
ua ja mūs visus nenerro vienkārša iedoma. Protams,
daudz,kas atgādina nakts murgus. Jeb arī šis mazais pa­pīra
smērētājs patiesi būtu mainījis ādu un kādu no saviem
noziegumiem, izlicis nevis uz papīra, bet izvērtis dzīvē. Sls*
joks ar saindēto dzelksni- patiesi pēc tā izskatās.^'
„Jā, ikvienu pārmeklēs," viņš turpināja, pamanījis Puaro
vaibstos šaubas, „vienalga vai cienījamā sabiedrība protesti
vai nē. Un pat visniecīgāko sainīti, ko viņi ved sev līdzi,
pārmeklēs — tik tiešām kā es te sēdu!"
„Es jums ieteiktu, mans mīļais, sastādīt precīzu sarakstu
par visām viņu mantiņām."
Inspektors Džapss uzlūkoja runātāju-ziņkārām acīm.
„Ja jūs tā vēlaties, lai notiek," viņš apsolīja. „Kaut gan
es nesaprotu, kādēļ tas būtu vajadzīgs. Galu galā mēs taču
zjnām, kas mums jāmeklē."
«Varbūt jūs zināt, mon ami, varbūt. Es toties nekādā ga­dījumā
neesmu drošs. Man kaut kas i r padomā, taču e«
acumirklī vēl nezinu, kas īsti tas ir."
„Jūs esat un paliekat tas pats, kas bijāt, mesjē Puaro!
Vēl arvienu jums patīk lietas sarežģīt vēl vairāk, nekā tāl
jau ir. Bet nu pievērsīsimies mūsu dižciltīgajai dāmai,
iekams viņa pilnīgi sagatavojusies man izplēst acis."
Taču pa to laiku lēdija Horberlja bija kļuvusi manāmi
miermflīgāka. Viņa atļāva sev piedāvāt krēslu, atbildēja
Dzapsa jautājumiem bez fnazākās vilcināšanās un apliecināja,
ka i r grāfa Horberija sieva ar dzīves vietu Horberlja C&ā
— Saseksā, un Grošvenora skvērā 315 — Londonā. Viņa at­griežoties
no Le Pinē un Parīzes uz Londonu; mirušā viņai
esot^ pilnīgi sveša, un lidojuma laikā viņa neesot pamanījusi
nekā aizdomīga. Bez tam viņa no savas vietas visu laiktt
raudzījušies pretējā virzienā, tā kā neesot bijusi nekāda iz­devība
noverot, kas notiek aiz viņas muguras. Cik viņa va­rot
atcerēties, tad izņemot stjuartus no priekšējā nodalī­juma
neviens neesot ienācis, bet, ja vien viņas atmiņa ne­viļot
divi kungi no lidmašīnas pakaļgala esot devušies uz
tualeti. Taču arī to viņa nevarot apgalvot ar pilnīgu dro­šību.
Ne, viņa neesot manījusi nevienu rīkojamies ar piJ-samo
stobriņu, ne arī — un to viņa mērķēja Puaro kungam
~ ievērojusi kādu lapseni.
Lēdiju Horberiju atlaida un ieaicināja Venēciju Kerri. n
liecināja, ka dzīvo Litle Padokā, Horberija, Saseksā, un at-
S f f • ^'"''^If' ^ļ^^^i^i^"^- ^^^^ viņas liecība pilnīgi ČrLLT"^^^ draudzenes izteikto, tikai viņa bija redzē-
]usi ka kads no pasažieriem gaiņājis lapseni.
zīmēti1'n.^]fJif K^^'^ Joti interesē," pie-
T f l a 3 ^ n o ; ^}^^ ^^^^^^^^ Venēciju Kerri. tā'SnS" ^^teresanta, cik izteiksmīga. Vai jums
(Turpinājums sekos)
i 1
iu at
UitiiMi
jumi
kā istl
upura
pat
ķc
koni
saini
]auti;
lu bez
bilda,
padome
savu
esot
kās
Tālāk
mibu
da^
vara
vienīgi
priekšā.
Ari
mēs ka
šķitis
Utru
pašā
stij jfia
nitStes
lane,
varci
sai
norādot
Ja
daudz n
mumos,
kur ca-k
^ l e
mii e
briesmu
par spiti
^usiem
S^ana
Paļih n
Eiropa,
autorlts
iedzi­mis
britu
visus E
Joniftj,
reāllzgi
doi
\^ ra
Jilsto
toktos