Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1950

              imie
•-•Zviedrijai
:kā nedibinātu
iviedru ieatā*
_ odflnimlgā pa,
vapianfi. Protesti
lio k r i m kuģa
saturs Stok-iMdibinlto,
bet tfii
ptr i^pvainojolu
i Padomju no^
ļditfomitlikām pa«
firli^
^iikiliNši^ KoN
vai kā^
4ii)rblniekam
cviedru fiN
li^ Binatper^
j^Ju veltnim
iiiQtāmaii ar
#tietna8 va^
^ Ir daļa no
ieit&H
izbnftu-
;8i;bftvl^ei.
nepie*
1_ Jltt pWtel.
i ^ i p ^ 1000
ftUmm
iip^imatas
kad tas
osta.
k i r .
vleinU
_ plāno«
Ķ r a v č ^ ^
mnUai ra«
Pitirosinfits īpaši
pfmm^:,,,^^^ tiesībā!
^ liiķrokot civi.
civni-ļtot
inā-manevri
Jau ziņojām.
Izmēģinājuma
i p 1000 sieviešu un
aviācl:|a8 bāzes 75
loc^ļi UdmaSInās
ikl. Bērniem
ibr v&rdu» aģ«
Ņģis us
aizsardzi-
?.beļģu
^lliiKImi^A komaņ*
kājnieku
Jlpcied*-
llba. jDeme*
HMn kato-jija
pēc ka^
Atkāpties no
toteriņu DP
limiktnēm ar
Sļ^oļuli uz ASV,
vii irtw<W
«itbalBtu «iņfi-
, Itoliiia kar«as
im ir)ou vietā ie-
„ !.SI iemesla
izolēts ^ bo
.1tWJi« uh Fran-sakārt
ar
iii apsolīju
^ Dēvias.
lavu aizsar^
i i ialUiiim K a ^
lU posteni pWļ^
«kanādiešu ini-i
M i i i t maiiitt
vSiēfianfis A^^
vietās figOrē»
Idātt Viaur citur
ligalsoi ipir lēbbri^^
tt(^,ialpaSfilai-iui
cīnīties pre«
Kā zināms, an-ļļāfii
VālēSanās ne-nevieiļu
nb sa-
Jant'' ••
koi^iŅrvu 8(it!}omi»
Vjfaādnieki atteicās
fitve^s atpakaļ U -
Uvietots noliktavās,
t»ad. savienības,
LATVIJA
Ļatvian Newspaper
Published imder EUCOM CivU
Affalrs DlvlBion Authorisation
Numbei UNDP 196. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwābisch GmOnd, DP
Camp Artillerle-Kaseme, Phone
Scbw. GmUnd 2159. Prlnter:
Remsdruckerei Slgg, Hartel &
Co, SGhwābi8ch Gmiind* Pa-radiesstr.
12. Published twice
weekly. Clrculation 11.000.
tATVIAN NEVVSPAPER
aapi
man Mtfltnss VI iMtai«iiia.
toamiH: Umtlo eentiili K0>
mftl^ Oalvenati rtdaktoft: V.
Lambmi: gUv. ctd. vieta. U.
CuUUt. Bedtktorl: A . Bolitaint,
J. Jlkabions» P. Kllns»
Ķ U ^ I. Balsttn. U amci.
AMSuas redakdjas v«d. A.
amiti OMlar BottM. Canbi^
ia.A.aT^ AusUiUa). Radak» «dnsi: aU) 8ehwiWica
OmOad. DP Camp ArtUlartt-
KtsefiM, ti]x.8dliw,O»0BdllSI
Maskava meklē
Irānas draudzību...
Tehentoa (md). — No autoritatī­viem
avotiem AP ziņo, ka Maskava
lāiaļsi kampaņu, lai nodibinātu la­bas
attieksmes ar Irānu un tādēļ ir
ar inieru draudzīgā garā nokārtot
Jau k(*š gadiem abu valstu starpā
pastāvošos daudzos robežstridus, kas
reizēiini iKJveduši pie sadursmēm. Līdz
šim krievi vienmēr pretojās šķīrēj-komisijas
radīšanai, bet tagad komi­sija
jJĒiu esot nodibināta un ievadītas
ari tirdzniecības sarunas, par kurām
Irānas premjers noteicis striktu sle-penil^
u.
Maskavas nostājas maiņa notikusi
vienlaicīgi ar Teherānas — Vašing­tonas
sarunām par amerikāņu aizde­vuma
piešķiršanu Irānas saimniecī­bas
stiprināšanai pret padomju spie­dienu.
Kremļa nolūks acīm redzot, ir
izjaukt šīs sarunas. Ja krieviem iz­dotos
nokārtot robežu jautājumu un
noslēgt tirdzniecības līgumu ar Irā­nu
pirms vienošanās par ASV aiz­devumu,
amerikāņiem tas būtu liels
prestiža zaudējums.
Newsweek sakās zinām, ka ASV
ārlietu ministrija Irānai jau esot cie­ši
apsolījusi tūlītēju militāru pall-dJābu
padomju invāzijas gadījumā.
Uzbrukuma gadijumā Jugoslavija lūgs
Apvienoto nāciju palīdzību
TĪTO DOMA, KA MASKAVA TOMĒR NERISKĒS, JO JUGOSLAVI IR
STIPRĀKI PAR KOMINFORMA KAIMIŅVALSTĪM
f Itotāvjiem sniegtajā intervijā Jugo- ietUpst 3 motorizētās un 1 tanku
8iav«as delegāts pie Apvienotajām nādjām, ārUetu vicemhīistn Beblen
pailokidroja, ka viņa viOsti IļBf s Apvienoto nāciju palīdzību, Ja tai uz-braks.
,3Iē8 pieņemiim katra palīdzība, vienalga, no kuras puses tā
nāks, piebUda viņS. Jugoslavija tomēr neļausies iebiedēUes no kominfor-ma
valstīm, lai ari eik tāi skaļi draudēto. Intervijas tuminājumā Beblen
atsauca apgalvojamu, ka Jngoslavija orientētos oz rietamiem. MMIS gri­bam
dzīvot mierā on draudzībā ar visām valstīm. Ja ar mums vēlētos
Latvijas
dzīvības se
Latvkii tait» var aisMiklIii v
iif« m ivHibia pilau liitvl, kaa
lumuma.. Ndama iMma sāelja ir ār-
HMN
kājnieku un 3 tanku divīzijām saga* m f f i ļ ļ j ļ ļ ^ mmmr'
tavota aizsardzībai pret RuroānUu ^ f ^fļ^rUii l^k%ia frilmMl
un Bulgāriju, kait«r pi«t Ori^u, attiia Ir tan&Uvl inuMru
un Albāniju novietotai t brigldas.
Beidzot vēl Jāmin Sļovtoijā stado-mtdbtt.
aa ki
••AiPsĻ LaUiijg ļagaiāļā paiiāfft
nētā 4. armija ar 3 divīzijām, ^sām a ^ i ^ slim dtfvftt «B ttāvL 19-
runāt Padomju savienība ui savstarpēj-s deņai pamatiem, mēs vaiētn mrmljfim ir savas sapieru un artt- Wm
^ļ^ļ^^^^^fl^''^^^^^'^^^^ ka Jugo-i lerilas vienības. Apbruņojums gan
uavi ir labāki marksisti nekā Padomju savienības satelltvaistia. Jugoda- nevlenveidlgs un daļēji noveeoJ'H.
vUa atzīst, lu katram indivīdam ir tiesības uz savām domām. Beigās Bez vietējā ražojui^m tankiem kara-pAn
pasailai M i
• * BET PIEROBEŽĀ SĀKUSIES
KURDU SACELŠANĀS
Teheriina (D). - Tai pašā laikā
Irānā Padomju savienības pierobeža
sākušās asiņainas cīņas valdības ka­raspēka
un kurdu nemiernieku star-jiā.
Apmēram 20.000 kādas* kurdu
cilts vīru atsacījās nodot valdībai ie­ročus.
Irāniešu ģenerālštābs to pie­prasīja
pirms kāda laika, kad kurdi
izdarija uzbrukumus un laupīšanas
vairākos kaimiņu demos. Valdības
karaspēkam, kas saņēmis pastiprinā­jumus
no Teberānas gaisa ceļā, jau
izdevās ieņemt kurdu galvaspilsētu
Informētas aprindas baidās, ka ne­miers
Varētu aptvert ari dtas dltls.
Sis bažās pastāv sevišķi tāpēc, ka
Jau kopš 14 dienām kāds slepens rai-ffltājs
aicina Irānas un Turcijai kur
dus sacelties m nodibināt savu val­sti
Kurdistānu. Vēstīm par i^mie-riem
lielu ievērību veltī ari Savie­notajās
valstīs. Vairāki amerikāņu
laikraksti norāda, ka tos varētu būt
Itispirējusi Padomju savienība.
Beblers piebilda, ka viņi netie tiešai agresijai pii^t JogoslavUa.
Otru interviju Jugoslavu ofidāla-ļšības līdzekļiem un radot aizliegto
jai ziņu aģentūrai sniedza ordien ār- Joslu robežapgabalos,
lietu ministrs KardeUjs, dodoUes uz Pēc rietumu lietpratēju atzinuma
Apvienoto nāciju pilnsapuld. Viņš Jugoslavija militārās gatavības ziņā
deklarēja, ka Padomju savienība nav salīdzināma ar Dienvidkoreju
mēģina paplašināt savas varas robe- un viena pati varētu atvairīt Maska-žas
un atbalsta karu Korejā. Bet Ja vas satelītu uzbrukumu. Sešās armi-pārējās
valstis būs stipras, Maskavai jās sadalītajā Dienvidslāvijas kara-vienreiz
vajadzēs atteikties no sa- spēkā, ko pagājušā jTudens manev-viem
imperiālistiskajiem mērķiem, ros vērtēja uz 600000 vīru, patlaban
Augusta sākumā Jugoslavija dau- ir turpat 400.000. Uz apdraudētās
dzi bija nobažījušies, ka Korejas
uo-l robežas pret Ungāriju Jau agrāk no­tikumi
varētu atkārtoties ari še, Jo vietota lielākā daļa 2. armijas, kurā
Dienvidungārijā un Ziemeļbulgārijā
koncentrētā karaspēka manevrus pa­vadīja
neparasti asa radio kampaņa,
kas šķita priekšspēle militārai akci­jai.
Taēu pie robežām viss palika
klusu , un prāti nomierinājās.
Belgrades vadītājas aprindas — tā­pat
kā iepriekšējā rudeni, kad kom-ļnformā
apvienotās kaimhļivalstis ri-kbjd
llddgas deinciisti^tīvas ļtarā'*
spēka kustības ir tajos ieskatos,
kti krievi nerilkei Dr kāru Balkānoš«
Pat nerva kara kulminādjas dienās,
kad ari rietumi jau baHjās par bru­ņota
konflikta iespSļu, Tito un vai­rums
viņa ministru bija apmainījuši
Belgrades svelmi pret Alpu gaisu
idiliskajā Bledas pilī. Jugoslavijas
valdība neiesauca pat rezervistus,
aprobežojoties tikai ar dažiem dro-spēka
vadības ridbā ir vēl ap 500
ariikii aknastl DeaodItL kāMi
ilavMl ua ai^Miali, inAelM
dnUi mais^ bet Dieva aois. aAa
gāli ll^a ialvieia la«t« on aipl
T.34 un Tīģera tipa tanku. bftoh*ifma UMļu Mif^
Jugoslavu karaspilka kaujas spēju
pēdējo gadu iņ^nslvās apmācībās
ievērojami kāpinātas. No padonUjai
draudzīgiem elementtem atbrivbtals
virsnieku sastāvs papildināti ar tā*
diem, kas vēl pirms divi gadim bija
politiski nevēlams. Atziņa, ka nepia«
tiek tikai ar pieddvojuiiem i M i
nu kara dnitājlem, spiedusi ui&emt
aktīvajā virsniecībā ari pirmkārt
militāros spedālfstus — pat tādus,
kas uz laiku bija emigrādjā.
(Tttfpliiijums 1. ipp.)
Viis Koieļas notriekts bombvedls ar Padonļn
sariedbas saricano zva^ni
*
ASV ārlietu ministrijas oficiāls iesniegums DroStbas
padomei ~ Jakobam Maļikatti vēļ nav
Maskavas ihMN«;iju
Leksaksesa (E)« — SaipRētatā pcOltiikiJā dtuādJi I i i I r t ^
sauli kopš Korejā sākāi konflikti, tagad radlea alkāt km ttmāiš
momenti. Saviraotās valstis otrdien ofldāli ipasi|^ DnMbat paMttA
ka virs Korejas notriekts kāds dlvmotorlgs bumbvedls, kif MJi apiimili
ar Padomju savienībai larkano zvaigzni Kādam amerfld^^a llalei Httl*
cinātājam vēlāk izdevāi izvilkt no UdmaSIaas vraka leHnaotv, M k i ^
dokumentiem nepārprotancii izriet, Ica viņi sastiiv Pademlv savISIlAii
aviādjā. Kad par 8o starpgadījumu pientea toformādja no teMi|a
Meķartfira, to nekavējoties paziņoja preiltoitam THIme&im. Viņi «•
deva to darīt tāl& zināmu Drošībai padmneL
tia Ir ptli DWVI, kaa tagad aaie
m«a glābi »i sargāt LatvUaa « M -
bu. Kur ir Lalvljaa drivONia aarglT
MH bflvibaa «8 iabklājlbaa iaftai
MJām kurli pret pagljiie lalk« ^
āniiin la likle^ bargo māelbu un
gājām B^^ardsoi edvs. Hēi vtan ttemi Ueāfām lido tauli tatalbāi
•B nsiUgtaHfim Bauniam. Mlia
ļānA Tatrtj lemauttiĻ MreibMd M
JMma kriinis ilailiīianae H M — na*
bOfipal vaMUga fadm»isivM«
bM lutei pflikft lialtUaa viMi IM
vkvihakā bfMbaa sarga. Kidm«M
foUa Mia vaMs vanĻ brivibi «ft la-.
ro^i M aiēa MbUāmlei» kal mia
IM. tad UJtai «Ita nrt. UMita
ItilMiri AdJto ar poiMaki, MM*
^ n H a i n i a k l a k N«flM|tl«
l i » Mdiķa nimu « « i*4i« wv.
Latviešu leģionārus vairs
nepielīdzina vācu SS
»
VAŠINGTONAS DP KOMISIJAS 1. SEPTEMBRA LĒMUMS:
Latvijas sūtniecība Vašingtonā sa­ņēmusi
galīgo atbildi latviešu bij. ka­ravīru
ieceļošanas jautājumā ASV.
Kā zināms^ principā karavīriem
durvis uz ASV jau atvēra jaunais
DP likums, kura 13. pants noteica, ka
ieceļošana liegta tikai tiem, kas briv-prātīgl
cīnījušies Ieročiem pret* Sa­vienotajām
valstīm otrā pasaules
kara laikā.
Bet praksē radās atkal Jauni sa­režģījumi,
jo pēp tā paša 13. panta
cita nosadjuma ieceļošana liegta
personām, kuras piedalījušās kustī­bās,
kas ir naidīgas Savienotajām
valstīm vai tās valdības formai. So
nosacījumu mēģināts attiecināt ari
Latviešu leģionu.
Sis sarežģījums tagad novērsts, jo
Dip komisija Vašingtonā pēc. ASV
ārlietu ministrijas norādījumiem 1.
septembri pieņēmusi jaunā DP liku-iņa
izpildnoteikumus, kuros definēts,
ka «Baltiešu ieroču SSf vienības (Bal­tiešu
leģioni) mērķos, ideoloģijā, rīcī­bā
un uzņemšanas noteikumos no­teikti
atšķiramas no vācu SS, un tā­dēļ
DP komisija tās neuzskata par
kustību, naidīgu ASV valdībai, sa­skaņā
ar DP likuma 13. pantu "
Tas pats attiecināts ari uz igauņu
leģionāriem.
.Tas.nozinļē. ka novērsti visi no DP
Iii. . . . * Kl-Z^lj i « , •
Bumbvedi ar sarkano zvaigzni
amerikāņu iznīcinātāji notrieca
pirmdien netālu no 38. platuma grā­da,
kad tas mēģināja uzbrukt Apvie*
noto nādju flotes vienībai, kas pa­trulēja
turienes ūdeņos. Nopietnais
starpgadījums notika pulksten 13.29
pēc Korejas laika. Kad bumbvedis
mēģināja apšaudīt minēto flotes vie­nību,
tam uzbruka vairāki amerikā-
AA -r,i dj ažxā«s iIz cewļotā«jui nome^tn f«o bu iiji^ iJJ^u iznīcinātāji. PKēācd īasmas cAīņSaVs buflmotbes-karavīriem
dotais norādījums šīs no- ^īdnātājam no bumbveža vraka iz-metnes
atstāt, par ko Jau ziņojām ^^^^ i^^jļ^ padomju leitnantu. At-reizē
ar informāciju par 21. augusta rastie dokumenti liecina, ka tas Ir
lēmumu, trešdien atsaukts. Mišins Tenandijs Vasilebia Viņa ap-
Latviešu Relief Incorp. direktors liecībai bija 25054 numurs. Ziņoju-
H. Lielnors uzskata, ka ši$ lēmums mu par starpgadījumu Korejas fron-ir
mūsu aizstāvētā viedokļa Ievēro- tē Apvienoto nādju ģenerSlsekretā-jama
uzvara. ram Trigvem Lī ASV pārstāvis Er-
Ubvaigo izplldnotelķumu Pan8^ r^.'^TrnSM^^^^^^
laikraksti norāda, ka tai vēl vairāk
saasinās attidcsmei auitrumu un rie*
tumu starpā. Tādās pašās domās ir
ari valdībai tuvu stāvošas aprindu
Londonā, kur pienākusi Infbrmādja,
ka zlemeļkorejieli laņēmuli no Pa­domju
lavienībai aviācijas atbalstu.
Iespējams, ka Jaunais inddents radis
ļoti asas debates Apvienoto nāciju
pilnsapulcē. Tagad noskaidrojies,'ka
padomju delegācijas vadību uzņē­mies
ārlietu ministrs Viiimdds.
Šoreiz Maskava reaģēja necerēti
ātri uz ASV iesniegumu Drdilbu pa«
domei Ceturtdien Padomju savie­nība
iesniedza amerikāņu vēstniekam
notu, kurā apgalvots, ka notriektā
lidmašīna bijusi gan padomju, bet tā
nebijusi apbruņota un atradusies ap-imm^
m mi mīkm,
^^^^^^^^^^^^ ,/^i^fcir^'ļ|iJihM^ļM^
m aH a t n »ai« «Oa ir lUi. U*>
vļlM j M t Ir JIM«I M aMm HMi
liMNiM. » • « lum, taMM
•%nb kt JMM ffvUtar «tel U l .
«iW ntttal vlMl «rIMuiMti
«mi MlBii. laMJa |rib Mt brti»
•IbMato. MMtaltuCtaMl-
•« M f l pMMit M m IK
tķtrUm IM aa MUI MdaM M .
iMlMi, kM M m tMbM Mltffta,
taaga mi brBli^i b«wiritoilrmi*
iudņai M anms MV dti eebia
dilttlial^kllfali|»aiea|ā. H M -
U tiMpd MvaMalittmlbM m miri-
Iii Rkiimi, bel kasa van. ka
i MM silie par rdH9«tlk% kii ir
nsiOlfea mi makOkt. NabUm art
mii pomiskl tanaBUķl n M M II«
fli«A bel vM tti dali rdnptIltiU.
nm pm rOMdmlei aa ptM
dMm. BļiieBamgaBpftpiiaidili.
ļMĶ bel Mlikairidm aavu «ē-kuļ^
lMirtiki ua vainikB lis u f il
liiiMuvalim. MtaBildamprU
0
ja mītne. dnātājl virs Baltijas jūras notrieca
Galvojumu sagādē karavīriem vis- neapbruņotu amerikāņu lidmažinu.
llelSko labvēlību soliJuSas ASV baz- „ . ^ ., , ., ,
nicas organizficijas, bet būtu vietfi,LKad otrdienas pēfljusdiena s^s
un varētu izceļot, nepaliktu Eiropā
iekām vēl likuma noteiktā kvote nav
izlietota.
Maskā izbūvēti četri jauni
lidlauki
. . - « . . * v . . . * . , s . . . v « . . v , v ^ . . v . Dšuno (LJ). - U i pastiprinātu
likuma teksta izlobāmie šķēršļi, ku- Savienoto valstu aizsardzību, Aļaskā
rus mēģināts likt ceļā mūsu bij. le-ftonāru
ielaišanai ASV. Sī lēmuma
piemērošanas termiņš noteikts ar 5.
augusta beigās nodoti lietošanā ēetri
jauni lidlauki. Viens no tiem atro­das
Fort Jukonā, kās robežo ar Ark-septembri.
Tuvākas informādjas ļ tikās apgabalu. Ofrs lidlauks no-norādījumiem
DP komisijām Ei- beigts Seldovijā, trešais Palmerā, bet
ropā redakcijai vēl nav, bet domā- ceturtais dienvidos pie Ka-
Jams, ka līdz ar šiem 1. septembra
izpildnoteikumiem grozīsies agrākais
Va^^ingtonas DP komisiias 21 augus-ceturtais
Aļaskas —
nadas britu Kolumbijas robežām. Vi­siem
šiem aerodromiem ir pietiekami
-cuugtonas uf Komisnas «uguo- gap skrejceļi, lai tur varētu nolai-ta
ismums. par ko ziņojām iepriek-' sties vissmagākā ti^^bumbveži un
Sējā numurā: i lielās satiksmes UdmaSmas.
stri.las ziņojumu. Runā Ostins at­kārtoti
prasīja, lai Drošības padome
pieņem agrāk iesniegto rezolūciju,
kas prasa nosodīt ziemeļkorejieSu
agresiju un aicina UN dalībnieces ne­sniegt
tiem nekādu palīdzību. Pēc
Ostina uzstāšanās sērs Džebs paziņo­ja,
ka Vašingtonas iesniegums būs
nākamās sēdes darba kārtībā. Pre­tēji
saviem agrākiem paradumiem.
Maļiks tikai paraustīja plecus un pie-bilda,
ka tā ir ģenerāla Mekartūra
un ASV aizsardzības ministrijas pro-vokādja,
BBC dinlomāti^āis redak­tors
domā, ka Maļiks vēl nav saņē­mis
nekādas instrukcijas no Maska­vas,
dtādi viņš So gadījumu būtu
noteikti izmantojis, lai teiktu propa­gandas
runa
Nule notikušo starpgadījumu Ko­rejā
politiskās aprindās Parizē no-mācības
lidojiijfi. UdnuJlna eirt J^fc^!!^^
pacēlusies no Portartūras. ASV vēt- ^ ?2S?12^^ H*^f nieks notu atteice- s pieņemt Ltmia mēs grilNuiĻ Latvija Mtol
Ārlietu ministrs Eēesons preses
konferencē ceturtdien paskaidroja,
ka Padomju savienībai Jāatmet Udz-
SinējSs metodei, lai legtu lavm no­ziegumus.
Ar ndtriek^ lidmašīnas
lietu nodarbosies Apvienotās Nādjas.
PRINCESES ELIZABETES
MEITA SAUKSIES ANNA
Londona (md). - Londonts dzlmtMrak-stu
nodalu lerldni rt|ltti«jull Jauno
^ . pavaitīnleci - prlncttct
Elizabetes un EdlnburgM hercoga mettti,
UelbrtUtoUJu pa^
m
kurat lmud:du virdi Anna, Sucabett,
Altte, Lulfc. MaOs ptlnceset ofidSIaU U
hīta l>as: Vlņaa KarallaU AugiUba Edtn-burgas
prtnccae Britu tabl^sm» matUtt
pSrftetgta, ka prlncetet virdu reģistri
trūkst VIktoHjat, Mērijas un Aleksandras
vārds. Domi. ka prtncefes vtcikl Annas
vflrdu, kas karaltskaji ģimeni vln^r nav
pSrsavets. Izraudiljuites ar nodomu ->
atjaunot io angtu kara)nama visturi gan
pailstamo. bet ilgi nelietoto vārdo. Pidi-jais
angļu karalis ar vārdu Cārta valdīja
pirms divarpus gadsimtiem, bet pēdējā
karaltene Anna uz Lielkrianijas troņa bi­ja
pirms vairāk nekā 200 gadiem Par An-nām
saukušās paviaam s AmrtMas kara»
lienes.
Princesei Annas krlstnni di a vēl nav
noteikta. Reģlatrijot princeses vārdus, it-rēdņl
ve^em Izsniedia Annas pārtikas
kartīti, penonas apUMlbn, k i aif vtta-mīnu,
oranžu sulas un iliriu eilaa devuj
reja Muiiuoaao afc..«*«oj, ^ ^ katTs lai^UmuIāla
vērtē ārkārtīgi nopietni Vairāki iurthritffHjiS pSS^^ļ^*^^
M vibti amr bftt bea dlvOtlem.
netftlldlim iaadll«Bl«m kMt
DIevi paaarflta kaira blvM ua
liktu atiriiitiii aavi avotā.
NoBi Jāatrate vid garlgli m
dikia ipiU, Jltmi tie
Bāaikai itāvokn «a Jāteniita ftidi*
Bālpallttddl teML Jraarfmftravfrl
M i acmi iau bitu ipliitt imiitla
itarp ivdtei valda va| Latvijai pā^
valitniedbu, tad lai nealimiritam,
^ darptantidmto aUvok-
? * t.5^.ff™^ ^fteHlii
taftu. n4ā| MV tikai Ui«a palikt
lottetoMi LiUtviJal, bet ķlU drdU S^to^. Jffa ^M(L Ka mftiu
MBdii laiki tuvojii bdglm, aplie.
daa ari vadltiH Udvalstu pditiķi.
Pie fliM klauvttMMi beldMt iara-
Baltijai valitu JautUmmi ofldUa pa-
MiiamĻ iikari ar tf^oridto «a
venUm Btf tUaa vald^ Mtepie.
ļS^^^ ^ Pttiiwi Uedbu. kii
bti PadonJi lavletfbai ItaldBdbk
Mia laiki tuvoMi lldlem lofiem.
.!52li?* •^"^ UfP m LCK •^niļmmmi bil «Mglem, gata-
Jļm «a modrioB Latvijd. FfeUu-dm
Vil pi«|| ķtm ic0aldBl£im
n l i pMdgt n laildoii Bel pi*
^ brM M^dedm iri pdH M U i -
vUii.
?. Lambergi
i /