1950-05-20-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIA Latviao Newspaper PubUshed ander EUCOM Clvu AOōfai mvtettm AuthorisaflOD Kumber impp m. Pubļitber «uJ BdJtorj Valdemāri Lam-beatgs EBUngen/N. Brelte Str Printer: IJtageheuer & Olmer. Ludwlg8bur3, Kōrner^ •tr, X«.Publlshedtwlceweekly Ctrouldtlcm tum. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 39 (383) SesMien, 1950. Ķ. 20. maija Utiait treldieute ao «estoieiui» lidevilt: Utvteitt Ofitriti K«j m\mē Oalvcfiab rcdtktort: V Lambergft: «alvena r«dakU)i» vietnieks M ^uUtii Pedak tort: A BoUteli^ J Jftkab « m B KiteUs B. Ratstera. L Švaret AostriUlas redak* eUtt vad A. Souts (Lawley Houaa. Canberra. A C. T. Australia) Redakcilu adme: Mtinften^. Brtite 8tr 1*1 teletonr 173» neatzist Baltijas piisoī^us par padomju pavalstniekiem valstu nu vienības veidos Rietu armijas kodolu meiropas ļ Latvijas olcupacijas gadadiena pacelsim visi savu balsi I Maskava (E). — Padomju ārUetu Vicemtotrs Zotovs otrdien uzaicināja pte sevis Fraiidijas vēstnieku un ļiodeva viņam savas valdības vārdā i|otu. Kremlis tajā aŗ^vaino Fran- .ciju ,yrepatriācijas apzinigā kavēša-ttā^*. Iesnieguma ttipinājumā, kas ieDurēts ļpti asā toiu, Kremlis ap-g^ vo, ka franču valdība nelai;aot atgriezties padomju pavalstniddem, Mvo Francijā un franču oku-pftajā Rietumvācijā. Sī atbiTde nodota Francijas vēstniekam pēc Pa-tlz& B priekšli'kuma dibināt divas re- I]iātriā;Cijas komisijas, no kurām viena darbotos Maskavā, • bet otra , PaariziS. Kremlis norāda, ka būtu nepieciešami tikai viena komisija Parīze, jo visi Francijas pavalstnieki ^nb Padomju savienības Jau esot re-psrtriētl. ' Trešdienas vakarā kāds Francijas firlietū m^inistrijas pārstāvis pa-fikaicjroja, ka padomju nota attiecas , 1KB diviem armēņiem, Baltijas valstu tm Polij as pilsoņiem. Armēņi atteikušies atgriezties Padomju savienībā, bet Baltijaģ valstu un- Polijas pilsoņi, nekad nav uzskatījuši sevi lin ar!?ļitagad neuzskata par padomju pavalstniekiem. No šī paskaidroju-ina var secināt, ka ari Francija latviešus, lietuviešus, igauņus, poļus «leuzsļkata par Padomju savienības Atlantika pato valstu konference Londona beigusies Xondona (Is). — Atlantika padomes konference Londonā beigusies ceturtdien ar pastāvīgas Atlantika aizsardzības komisijas nodiblniāšanu* Tas galvenais uzdevums bus rūpēties par pietiekamu militāru spēku ra- Oisanu un izveidošanu Rietumeiropas alzsardobal Komisijā darbosies 12 signatārvalstu ārlietu ministru vietnieki Tos paredzēts Iecelt nekavējoties, lai komisija bez vUclnāSanas varētu sai^kt uz konstruēšanās īsanāk-sml un Izraudzīt priekšsēdi Sakarā ar šo „koordlnātora** posteni min gen. Elzenhauem un ASV ārlietu vlcemlnlstra Loveta vārdus. |s Reno Vācija (J) Bij. franču ministru s Pols Reno otrdiedi no SMrikenas ieradās Rietumvācijas |li(«f8i)avās republikas galvaspilsētā BmSu Reno apmeklējuma galve- . māA mērķis ir pārrunāt ar kancleru . Dr. Adenaueru un citiem Rietumvā-djas vadltāļjiem politiķiem Sūmana , plā^ reālisļ^šanas iespējas. Tūliņ pSc ierašanās Bonnā Reno pieņēma ' Visi. 3 augstie k6misād. Domā, ka isi pieņemšanā bez Sūmana plāna pārrunāts arī sabiedroto likumpro- ^kis par vācu smagās rūpniecības ^ (JteteUzādju. Otrdienas vakarā franču augstais . femjisārs Andrē Fransoā Ponsē par godu viesim bija rīkojis pieņemšanu Sbilcha pilli piedaloties arī kancle-liam I>r. Adenaueram, vicekancleram BUcheram, sMmniecIbas ministram pirof. Erhardam un finanču ministram Seferam. Lai gan oficiālas franču aprindās uzsver, ka Reno ap-nieklējumam ir privāts raksturs, pēc citām informācijām Emicķa pilī to- ' mSr jau notikušas pirmās informā-' tivās sarunas par Sūmana plānu. Rietumvācijas federācijas saimnie-dbas ministrija paziņojusi, ka arī no Vācu puses šai jautājumā izstrādāti attiecīgi priekšUkuml, tā ka jau pēc 2 .n,edēļām varēšot sākties oficiālas sarunas ar Franciju par ogļu un tēr-raudrūpnieclbas koor!|inē§anu. Treš- ../ļiien Reno apmeklēja vicekancleru :' Blicheru un Bonnas parlamentu, bet \ ceturtdien devās uz iDiseldorfu un pl^tdien uz Berlīni. Piep rasa 30 vācu divīzijas Hitlera laika divīzijas Gross-deutschland bij. komandieris ģ«i. Haso von Manteufels piesūtījis Rie-tutnvādjas kancleram Adenaueram nfctu, kurā uzsver,, ka nekavējoties jāveic priekšdarbi un iespējami ātra laikā jāuzstāda 30 vācu divīzijas, fcuŗām būtu savas bruņotas vienības tm taktiskie gaisa spēki. Tālāk ģen. Manteufels norāda, ka Rietumvācijas armija jānodibina Eiropas ūnijas aizsardzības spēku ietvaros. Savu kategorisko prasību Manteufels pamato ar padomju armijas lielo trior cienu spēku un moderno apbruņojumu. „Vācijas cilvēku potenciāls ir ^ķirīgs faktors Rietumeiropas glābšanai," pasvītro ģenerālis. Kā zināms, Haso von Manteufelu skatīja par veiklāko un apdāvinātāko takt^i starp Hitlera ģenerālam. 30 divīzijas dotu vismaz 800,000 viru stipru kaŗasipēku. Konferences beigu komunikē paskaidrots, ka i)astāvīgā komisija apspriedīs un pieņems lēmumus politiskajos jautājumos un izšķirs strīdus jautājumus, kas varētu rasties atsevišķo signatārvalstu starpā. Komisijas uzdevums būs ari koordinēt visu Atlantika padomes komisiju m dtu orgānu darbību, kā ari ieteikt valdībām, kas jādara Atlantika telpas koordinētās aizsardzības stiprināšanai. Vienošanos panāca pēc plašākām debatēm, kurās Eiropas signatārval-stis izteica bažas par to, ka krievu uzbrukuma gadījumā viņu territoriju izmantos vienl^ par operāciju bāzēm. Noskaidrojās, ka šim bažām nav pamata. ASV p[)lītika vispirms vadoties no vēlēš;anās novērst karu ar tādu Rietumeiropag spēku kāpināšanu, kas iedvestu respektu Pad. savienībā. Bet ja karš tomēr sāktos, tad rietumu valstis pēc iepriekš izstrādāta plāna trieksies ātri uz austrumiem, lai aizkavētu iebrukumu Rietumeiropā. Amer&āņu armijas vienības Vācijā veidos starptautisko aizsardzības spēku kodolus , ^ ^ m ^ i i ^^ kcmjteren<ies isiafcumi „ļoti apmierina". Tas esot visnotaļ ārlietu ministra Ečesona nopelns, kas braucis "uz Eiropu ar ciešu apņemšanos un pārliecību, ka rietumus var glābt vienīgi ātra un noteikta rīcība. Arī pats Ečesons ceturtdienas vakarā paskaidroja, ka Atlantika padomē gūtas «ievērojamas sekmes", sevišķi rietumu aizsardzības stiprināšanas plāksnē. Tālāk ASV ārlietu ministrs teica: „Rietumi cieši apņēmušies aizsargāties pret katru agresiju vai cita veida apdraudējumu". Pēc amerikāņu ārlietu ministra runāja Be-vins un Sforca. Ari viņi pasvītroja Atlantika padomes Londonas konferences vēsturisko nozīmi. Sūmans uzsvēra, ka rietumu aizsardzības sistēma jāuzbūvē bez vilcināšanās. «Visātrākā laikā", sacīja Francijas ārlietu ministrs, «rietumiem jāizkļūst ļ no galēja vājuma stadijas, kādā tie nonāca pēc otrā pasaules kara." Beigu komunikē sevišķi uzsvērts, ka 12 signatārvalstu ārlietu ministii apliecina savu valdību apņemšanos darit iespējamo Atlantika telpas kol-lektlvās drošības garantijai. Ārlietu Piepemts likums parjomī nistu partiļas^ slēgšanu Austrūliļa Kanbēra (Is). No Kanbēras ziņo, ka Austrālijas parlaments otrdien otrā lasījumā pieņēmis ministru prezidenta Menzija nesen iesniegto pret-kdmūnistisko likumu. Interesanti atzīmēt, ka šis likums, kas pirmām kārtām attiecas uz komunistu partijas , slēgšanu, pieņemts vienbaUsīgi. GRIB ATJAUNOT K S Ŗ Ļ A LIEI IMPĒRIJU Achena (J). — Paneiropas kustības nodibinātājs grāfs Rlchards Kuden-hove- Kalergi lielā pubUskā runa ierosināja dibināt ..Kārļa Liela" ūniju" resp. 6 valstu apvienību, kupa ietilptu Vācija Francija, ItaHja, Beļ-ģija, Holande un Luksemburga. Si ūnija, kas pēc Kalergi domām butu ievērojams praktisks soUs ceļa uz visas Eiropas apvienošanu, atiaunotu modernā demokrātiskā forma kādreizējo Kārļa Lielā impen]u Ierosinātā -6 valstu apvienība butu dibi-ministri pārliecināti, ka miera saglabāšanai un brīvības nodrošināšanai nepieciešama stipra militāra organizācija. «Tādēļ mēs esam izšķīrušies izveidot aizsardsubas sistēmu, kas būtu apbruņota modemiem ieročiem un spētu stāties pretī katram apdraudējumam, kas vērstos pret kādu no signatārvalstlm." BBC ziņojumā ceturtdienas vakarā teikts, ka konferencē sadalītas ari atsevišķo valstu militārās kompetences. Kā jau teikts, Rietumeiropas aizsardzības spēku kodolu veidos amerikāņu armijas vienības Vācijā. Francija veidos kājnieku daļu kodolu Lielbritānija specializēsies uz spēcīgu turbo iznīcinātāju būvi. Angļu flotei jāatsakās turpmāk no lielo kara kuģu būves un jāpievēršas zemūdeņu un to ieroču un citu ierīču modernizēšanai un papildināšanai. ASV būs jāuzņemas stratēģiskais bumbvežu karš im jānodrošina Eiropas kājnieku divīziju apgāde. Latviešu nacionālais fonds organizē plafu vēstuļu akciju ievērojamiem politiļLiem Latviešu nadonāUls fonds Skandināvijā saslņS ar latviešu, nacioi^ padomi organizē jūnija īpaša vēttula akciju viias latviešu trlmdaa ap-jomā, lai pieniinētu Latvijas okupācijas 10. gadii dienu on fttrtdlnitii pasaulei mums nodarīto iNlrestlbu. Akcijas sekmigil norisei intridits uzaicinājuma projekts, ko pašlaik sagatavo gaUgI vidft. To domāts iespiest un izplatīt vi^ pasaulē. Par akciju infonaētl ari Igauņu un lietuviau pSrs^vji, bet par viņu organiiētu piedalīšanos vēl nav skaidrības. V Sākušas Oberamier-gavas svētku speieš Oberamergava (jj). — Pēc 16 gadu ilga pārtraukuma ceturtdien Ober-amergav^ s ciemā sākās slavenās Kristus ciešanu spēles, kas tuipinā-sies vairākus mēnešus. Atklāšanas dienā milzīgais amfiteātris, kurā vietas apm. 6000 skatītājiem, bija pārpildīts. Goda viesu vidū atradās Rietumvācijas prezidents prof. Heiss, konclers Dr. Adenauers, augstie komisāri Mekklojs im Robertsons,, ministri un daudz preses pārstāvju no dažādām Eiropas un Areiropas valstīm. Pēc līdzšinējiem pieteikumiem vērtējams, ka Oberamergavas spēles šogad apmeklēs vismaz 150.000 ārzemnieku. Li brauciena rezultāti gaidāmi tiļ^ai pec 3 mēnešiem Maskava (jJ). — Apvienoto nāciju ģenerālsekretārs Trigve LI preses konferencē izteicies, ka viņš cerot tuvākajā laikā apspriesties arī ar britu premjeru Etliju, franču ministru prezidentu Bido un ASV prezidentu Trūmenu. Par savu apmeklējumu Maskavā Lī norādījis, ka viņa sarunām ar padomju vadītājiem valstsvīriem bijis pozitīvs rezultāts. «Man nav iemesla būt neapmierinātam," norādīja UN ģenerālsekretārs, «tomēr jāpiebilst, ka definitivi pozitīvus rezultātus pasaule no mana apmeklējuma varēs sagaidīt ne ātrāk kā pēc 2—3 mēnešiem." Tālāk Trigve L! norādīja, ka sarunās ar Staļinu, Molotovu, Višinski un citām padomju politikas vadītājām personām i^irzāti sekojoši gal-v ^ e JautājuTni* iĶmules vi^>|rlgais starptautiskais stāvoklis, aukstais karš starp rietumiem \m austrumiem, situācija Ķīnā un atomenerģijas kontrole. BBC ziņo, ka pēc Maskavas politisko un diplomātisko aprindu domām lielākās izredzes uz labvēlīgu atrisinājumu pastāv Ķīnas jautājumā. Piektdien UN ģenerālsekretārs ar lidmašīnu devās atceļā no Maskavas cauri Prāgai uz Parīzi.. Ceturtdien UN ģenerālsekretāru trešajā audiencē pieņēma padomju āriietu ministrs ViSinskis. Ārzemju preses uzmanību izpelnījies Trigves LI ar sevišķu uzsvaru izteiktais konstatējums, ka Staļins pretēji dažādām citām informācijām esot «spirgts un vesels". .No Apvienotām nācijām aizgājis ari otrs Cechoslovakijas delegāts . Hudeics telegrafē Staļinam un delciare, ica Icomunisti iznicinājusi sociālismu Ņujorka (E). — Apvienoto nāciju aprindās sensāciju radījusi ziņa, ka no amata atkāpies arī otrs Cechoslovakijas delegāts Dr. Hudeks. 15. maijā Dr. Hudeks lūdzis no prezidenta Trūn^ena patvēruma tiesības. Savā iesnieguma viņš vārdiski raksta: «Pēdējie notikumi Cechoslo-nāma ne uz saimmeciskiem, bet politiskiem pamatiem. ^^^Jf^-^'^J^^ attieksmēm Kudenhove-Kal^^ i^ei-cās ka tās vajadzētu nokārtot ne ar mi• era lnīg^uimmiui , h^eett ggaann uz koDiffas satversmes bāzes, tada ķarta izs e dzot jebkādu nākotnes konflikta le- Pazipojums Latvijas abonentiem un veikala klientiem Eslingenas latviešu kolonijai likvidējoties, LCK apgāds Latvija ai laikrakstu pārceļas az Švābu Gmindi. Ievērojot apgāda un darbinieka pārcelšanu, kā ari spiestuves maiņu, nākamie divi Latvijas numuri iznāks: ceturtdien, 25. maijā, līdzšinējā spiestuvē un ceturtdien, 1. jūnijā, jaunajā spiestuvē. Pēc tam laikraksts iznāks līdzšinējā kārtībā — trešdienās un sestdienās. Latvijas apgāda un redakcijas jaunā adrese: (Ua) Schwabisch Gmiind, DP Camp Artillerie-Kaseme, uz kurieni lūdzam turpmāk, sākot ar 24. maiju, adresēt visu korespondenci un naudas pārvedumus. vakijā mani spieda atstāt savu pos teni, jo komunisti manā dzimtenē iznīcinājuši čechu tautas labākās tradīcijas. Cechoslovakijā notiek masveida aresti, tur nav preses un vārda brīvības Mana dzimtene tagad kļuvusi par policijas valsti.'* Raksta turpinājumā Dr. Hudeks piemin, ar kādām cerībām čechi sagaidīja sarkano armiju. Visas šīs cerības tagad iznicinātas. «Es vēlētos, kaut manā dzimtenē zvans pie dzīvokļa durvīm no rīta nenozīmētu vis policiju, bet piena vīru." 16. maijā Dr. Hudeks nosūtīja telegrammu Staļinam, norādot, ka viņš telegrafē kā privātpersona un nevis kā Cechoslovakijas pUsonis. ,,Es darīju visu, lai Cechoslovakijā valdītu sociālisms. Pēdējie notikumi manā dzimtenē liecina, ka komunistu līderi šos principus ignorē. Tāpēc sociālisms Cechoslovakijai dara nevis labu, bet grūž to postā," telegrammas beigās saka Dr. Hudeks. Ņujorkā viņ^ ieradās priekš divi gadiem, lai stātos Dr. Papaneka vietā. Rietumu aprindās Dr. Hudeks bija pazīstams kā ortodoksāls komunists, kas bija viens no dedzīgākajiem prasītājiem, lai no Drošības padomes izslēdz nacionālo Ķīnu. Kad par jauno notikumu žurnālisti jautāja Dr. Papanekam, viņš atbildēja tikai ar vienu teikumu: «Laiva grimst, un viņ^ bēg." Minētajā aicinājumā, kura sauklis ir: Pacelsim savu balsi, atslmijol krievu iebrukumu Baltijas vaiitll pirms 10 gadiem, un prasīsim vibu Baltijas tautim, doti norādīju* mi, kam un kā vēstules rakstīt No pasaules spēku samēra izriet, ka Baltijas tautas savu brivibu atfOs tikai tad, ja par to aktīvi iestāsiet ASV. Aizgājušajos 10 gados tās arT vienīgās bez šaubīšanās aizstāvēju* šas Baltijas tautu tiesības. Tāpēc vēstules jāadresē, pirmkārt, ASV prezidentam H. Trūmenam un valsts sekretāram D. Ečesonam. Uzrakstīt un nosūtīt šīs divas vēstules ir katra latviešu bēgļa pienākums. Bez ml» nētajiem ir ai*I citi valstsvīri, kurus būtu ļoti svarīgi pārliecināt mūsu labā. Tie ir: Anglijas ministru prezidents K. Etllljs, konservatīvo līderis V. Cerčils, ASV galvenais firileui padomnieks P F. Dalless un beļģu valstsvīrs T. H Spāks. Dažu emigrācijas zemju vietējos apstākļos var rasties ari citas personības; ierosm» tādā gadijumll jāuzņemas attiecīgās zemes latviešu iNŗganiafi^jim. Vēlift»^ IM v ē s t ^ katrs i z t^ savas perscmigās domas, tāpēc letel-kunU būtu llekL Tāpat vēlams, lai vēstules būtu rakstītas angļu vai kādā citā starjptautiskā valodā. Lai tās varētu nosūtīt arī valodu nepratēji un lai tās vismaz aptuveni atbilstu rakstītāju nodomiem. Uzaicinājumā, ko ai' latviešu la&rakstu un organizāciju palīdzību izplati» trimdiniekiem visā pasaulē, sniegti ari daži parau|?i angļu valodā. Bet arī tad, ja trimdinieks nevarētu rakstīt nevlaiā svešvalodā, viņš savu- pienākumu būs izpil(HJis, ja vienam vai vairāldem minētajiem politiķiem nosūtīsi vēstuli latviski. Vēstuļu paraugtekstos norādīts, ka 1950. g. 17. jūnijā paiet 10 gadi, kopš BalUjas valstis lar varu okupēja krievu karaspēks; boļševiki visu šo laiku izlaupa mūsu tautas bagātības,, apspiež nacionālo kultūru un iznicina drivo spēku, bez vainas un bez sprieduma nogalinot, iēslogot vai deportējot uz vergu non»tnēm tūkstošiem krietnāko iedzīvotāju, tādēļ mēs prasām ierosināt Apvienotajās nācijās, lai Padomju savienība izvāc savus spēkus no Baltijas valstīm, atlaiž ieslodzītos m deportētos un atļauj šīm tauUim netraucēti izraup dzīt sev demokrātiskas valdības. Vēstules izsūtāmas tā, lai tās sasniegtu adresātu 17. vai 18. jūnijā. Precizitātes dēļ vēlams tās sūtīt pa gaisa pastu, iepriekš noskaidrojot sūtīšanas ilgumu. Vēstules jāparaksta ar pilnu vārdu un uzvārdu, kā iekšpusē, tā uz aploksnes. Līdzekļi, ko prasa Šīs plašās, iespaidīgās akcijas sagatavošana, jāsagādā pašai latviešu trimdinieku saimei. To savākšanu uzņēmies LNF Skandināvijā, Izlaižot fpaSu propagandas marku ar J. Grosvalda gleznas attēlu uz uzrakstu angļu valodā. (So marku sauks par viena lata pastmai'ku). Ikviens pieaudzis trimdinieks aicināts Iegādāties vienu §ādu marku, kuras cena ir 1 zv. krona vai 20 amer. centi resp. attiecīga summa citā valūtā. Pārdoto marku skaiU reizē norādīs, cik trimdinieku piedalijui^ies akciiā. Reizē ar 1 lata marku izlaidis ari ,,20 fian-timu" markai ar Brīvības plemi-nekļa attēlu un uzrakstu; i'^nakumus no tām izlietos citiem LNF pasākumiem Latvijas atgūšanas darbā. Markas tuvākajās dienās būs dabū-lamas latviešu organizācijās, laikrakstu redPkdjās un grāmatu galdos visā pasaulē. Šīs pirmreizējās akcijas Izdošanās atkarība no visu latviešu trimdinieku rosmes, un lo kunl^k un vienotāk mēs šaiā akciiā nied^Ucim'e*?, jo labāk mūs sadzirdēs. Tādēļ pacelsim visi savu balsi!
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 20, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500520 |
Description
Title | 1950-05-20-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIA
Latviao Newspaper
PubUshed ander EUCOM Clvu
AOōfai mvtettm AuthorisaflOD
Kumber impp m. Pubļitber
«uJ BdJtorj Valdemāri Lam-beatgs
EBUngen/N. Brelte Str
Printer: IJtageheuer &
Olmer. Ludwlg8bur3, Kōrner^
•tr, X«.Publlshedtwlceweekly
Ctrouldtlcm tum.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 39 (383)
SesMien, 1950. Ķ. 20. maija
Utiait treldieute ao «estoieiui»
lidevilt: Utvteitt Ofitriti K«j
m\mē Oalvcfiab rcdtktort: V
Lambergft: «alvena r«dakU)i»
vietnieks M ^uUtii Pedak
tort: A BoUteli^ J Jftkab
« m B KiteUs B. Ratstera.
L Švaret AostriUlas redak*
eUtt vad A. Souts (Lawley
Houaa. Canberra. A C. T.
Australia) Redakcilu adme:
Mtinften^. Brtite 8tr 1*1
teletonr 173»
neatzist Baltijas
piisoī^us par padomju
pavalstniekiem
valstu
nu vienības veidos Rietu
armijas kodolu
meiropas ļ Latvijas olcupacijas gadadiena
pacelsim visi savu balsi I
Maskava (E). — Padomju ārUetu
Vicemtotrs Zotovs otrdien uzaicināja
pte sevis Fraiidijas vēstnieku un
ļiodeva viņam savas valdības vārdā
i|otu. Kremlis tajā aŗ^vaino Fran-
.ciju ,yrepatriācijas apzinigā kavēša-ttā^*.
Iesnieguma ttipinājumā, kas
ieDurēts ļpti asā toiu, Kremlis ap-g^
vo, ka franču valdība nelai;aot atgriezties
padomju pavalstniddem,
Mvo Francijā un franču oku-pftajā
Rietumvācijā. Sī atbiTde nodota
Francijas vēstniekam pēc Pa-tlz&
B priekšli'kuma dibināt divas re-
I]iātriā;Cijas komisijas, no kurām
viena darbotos Maskavā, • bet otra
, PaariziS. Kremlis norāda, ka būtu
nepieciešami tikai viena komisija
Parīze, jo visi Francijas pavalstnieki
^nb Padomju savienības Jau esot re-psrtriētl.
' Trešdienas vakarā kāds Francijas
firlietū m^inistrijas pārstāvis pa-fikaicjroja,
ka padomju nota attiecas
, 1KB diviem armēņiem, Baltijas valstu
tm Polij as pilsoņiem. Armēņi atteikušies
atgriezties Padomju savienībā,
bet Baltijaģ valstu un- Polijas
pilsoņi, nekad nav uzskatījuši sevi
lin ar!?ļitagad neuzskata par padomju
pavalstniekiem. No šī paskaidroju-ina
var secināt, ka ari Francija latviešus,
lietuviešus, igauņus, poļus
«leuzsļkata par Padomju savienības
Atlantika pato valstu konference
Londona beigusies
Xondona (Is). — Atlantika padomes konference Londonā beigusies
ceturtdien ar pastāvīgas Atlantika aizsardzības komisijas nodiblniāšanu*
Tas galvenais uzdevums bus rūpēties par pietiekamu militāru spēku ra-
Oisanu un izveidošanu Rietumeiropas alzsardobal Komisijā darbosies 12
signatārvalstu ārlietu ministru vietnieki Tos paredzēts Iecelt nekavējoties,
lai komisija bez vUclnāSanas varētu sai^kt uz konstruēšanās īsanāk-sml
un Izraudzīt priekšsēdi Sakarā ar šo „koordlnātora** posteni min
gen. Elzenhauem un ASV ārlietu vlcemlnlstra Loveta vārdus.
|s Reno Vācija
(J) Bij. franču ministru
s Pols Reno otrdiedi no
SMrikenas ieradās Rietumvācijas
|li(«f8i)avās republikas galvaspilsētā
BmSu Reno apmeklējuma galve-
. māA mērķis ir pārrunāt ar kancleru
. Dr. Adenaueru un citiem Rietumvā-djas
vadltāļjiem politiķiem Sūmana
, plā^ reālisļ^šanas iespējas. Tūliņ
pSc ierašanās Bonnā Reno pieņēma
' Visi. 3 augstie k6misād. Domā, ka
isi pieņemšanā bez Sūmana plāna
pārrunāts arī sabiedroto likumpro-
^kis par vācu smagās rūpniecības
^ (JteteUzādju.
Otrdienas vakarā franču augstais
. femjisārs Andrē Fransoā Ponsē par
godu viesim bija rīkojis pieņemšanu
Sbilcha pilli piedaloties arī kancle-liam
I>r. Adenaueram, vicekancleram
BUcheram, sMmniecIbas ministram
pirof. Erhardam un finanču ministram
Seferam. Lai gan oficiālas
franču aprindās uzsver, ka Reno ap-nieklējumam
ir privāts raksturs, pēc
citām informācijām Emicķa pilī to-
' mSr jau notikušas pirmās informā-'
tivās sarunas par Sūmana plānu.
Rietumvācijas federācijas saimnie-dbas
ministrija paziņojusi, ka arī no
Vācu puses šai jautājumā izstrādāti
attiecīgi priekšUkuml, tā ka jau pēc
2 .n,edēļām varēšot sākties oficiālas
sarunas ar Franciju par ogļu un tēr-raudrūpnieclbas
koor!|inē§anu. Treš-
../ļiien Reno apmeklēja vicekancleru
:' Blicheru un Bonnas parlamentu, bet
\ ceturtdien devās uz iDiseldorfu un
pl^tdien uz Berlīni.
Piep rasa 30 vācu
divīzijas
Hitlera laika divīzijas Gross-deutschland
bij. komandieris ģ«i.
Haso von Manteufels piesūtījis Rie-tutnvādjas
kancleram Adenaueram
nfctu, kurā uzsver,, ka nekavējoties
jāveic priekšdarbi un iespējami ātra
laikā jāuzstāda 30 vācu divīzijas,
fcuŗām būtu savas bruņotas vienības
tm taktiskie gaisa spēki. Tālāk ģen.
Manteufels norāda, ka Rietumvācijas
armija jānodibina Eiropas ūnijas
aizsardzības spēku ietvaros. Savu
kategorisko prasību Manteufels pamato
ar padomju armijas lielo trior
cienu spēku un moderno apbruņojumu.
„Vācijas cilvēku potenciāls ir
^ķirīgs faktors Rietumeiropas glābšanai,"
pasvītro ģenerālis.
Kā zināms, Haso von Manteufelu
skatīja par veiklāko un apdāvinātāko
takt^i starp Hitlera ģenerālam.
30 divīzijas dotu vismaz
800,000 viru stipru kaŗasipēku.
Konferences beigu komunikē paskaidrots,
ka i)astāvīgā komisija apspriedīs
un pieņems lēmumus politiskajos
jautājumos un izšķirs strīdus
jautājumus, kas varētu rasties
atsevišķo signatārvalstu starpā. Komisijas
uzdevums būs ari koordinēt
visu Atlantika padomes komisiju m
dtu orgānu darbību, kā ari ieteikt
valdībām, kas jādara Atlantika telpas
koordinētās aizsardzības stiprināšanai.
Vienošanos panāca pēc plašākām
debatēm, kurās Eiropas signatārval-stis
izteica bažas par to, ka krievu
uzbrukuma gadījumā viņu territoriju
izmantos vienl^ par operāciju bāzēm.
Noskaidrojās, ka šim bažām
nav pamata. ASV p[)lītika vispirms
vadoties no vēlēš;anās novērst karu
ar tādu Rietumeiropag spēku kāpināšanu,
kas iedvestu respektu Pad.
savienībā. Bet ja karš tomēr sāktos,
tad rietumu valstis pēc iepriekš izstrādāta
plāna trieksies ātri uz austrumiem,
lai aizkavētu iebrukumu
Rietumeiropā. Amer&āņu armijas
vienības Vācijā veidos starptautisko
aizsardzības spēku kodolus
, ^ ^ m ^ i i ^^
kcmjteren |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-20-01