1951-06-02-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I" karavīri ,in **^riiīir ^^^^^^^^ & 4 krobežu. ^^vit, I» Pārlldošan» . "'peld edl„?'".''«' fm posmā 85ds'>>fc' Ilgo Zivju. ki>ll b I ar savi.» • ^ ^ ««gūstīja nXl: I rīcībā nodoti v & »u valodā lestdim ^ I .raid jumu skait, « 2 i notiek 37 valodlj^^ ļllāro padomBieka i nts K. Traskot» I amerikāņu armija 1 amerikāņu josis. ļā Adenauerui ^ lietumvficijas egja blu eksporta piealiokj jiteresēm. i tpneklli loii Hļ^ļ, ļiadfim ar Itāliju BU, pemi audieod plvetti. ļagiHaāSaBal u DM t» ļ Rietumvācljai fāta ari piena ceni, m .. p litrā, un ta» tūipiij, kocenta, makili 3M ļtianll paredzēts edt lft< biroju nama paridii^ torni tēraudā koMtml' |:edzes raidītāja aotissa 500 m augituml. bija pārtraukta lidaifi. lidlaukā. To atjaunoji (!• ļmdS«n, kad 30 nedili^ [avākuSi vairāku M >tattjai par Vieljit iks 3. jūniji luītniBii mācības skolBi. 8 m lāraksta diktSti par tu-lēianas standii jiilil kas pCc tan jiiikv Blpās. Dzimtenei ild-ļem jāapmekll apkiitl' par savām midbii. BtJomtM paliki tm pēkSņām lietui gMo i pārpludināja tnSdijs It ari valrika M> [li iprādtleM pMtļf Mienās armijai l W tatā, ASV, kur pItJir ķinā a 320.000 aliciU» [Mēģinājumam bija ji* Irdzlbas iespējai a«f«- jdējot 160 t ipridi«y«- bacēlās gandri! kilo- |s. Qadā atilljull Hiiepl Btu. Tas it bijii o«i cop8 \m. kidBi-amerikāņa, Itdodi»! .jierikāņu tūriiao ni» rejas kafS. M Pi'«; Situācijai nepasW [vēl paplaSinIiliļ' - Ņujorkai KaiD# [rtuVa ļadušSs bija ikil f Tīkotāji apgal'ō. pirkts pSii PW 1W0 liku iaa I»»'",'"' ļ , Dienvidililk" «««• "jr»' faņai. Izcelt pStkai*"'' tlotu. I v5c» S i l « ^ marSal. 1% r o p . g « n f B > '^:iib:: bie^^ jestdien sagšdi māju LATVIA Utvian New»papejr St. 42 (486), June 2, 1951 pablisbei-. Vilis Janumi, August-ilri b Detmold, Lager. Germany, Phone Augustdorf 02. gdjtofial and Business Officet CTāf«aschau, Obb., Regiening»- lager, Germany. if«A Office: 102-15, 85th Drīve, IhmonA HUl 18, N. Y.. Phone VI ^7778 Subscriptlott ratei USA: I 2.- or 1.50 monthly. printer: Weilhe{mer Druckerel, ^ ffl b H., Weilheim/Obb., Germany. t b i . twice weekly. Circul. 11.000. Sponsor — IRO. lATVIAN NEW5PAraR Nr. 42 (486) Sestdien, 1951. g. 2. JQni]9 Unik trtSdieiiās an Mttditnāt. Iidevējt: Ut^rieāu Centiili Ko* niteļa. Galvenais redaktors: Mak* •is CuUtis, galv. r»d. vietn. V. Letiņš. Redaktori: G. Grlnbergs. P. Kliai, i. Miesnieki. L Svarcs. Apgāda taimniieclbas vadītājs H. Zāgars. Apgāda un redakcija! adrese: (13b) Grafenatchaa, Obb.. Lager. ASV redākc. vad.: A. Klfiv-soni. 319 N, 22nd Ave W, Dulotb. Minn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smit«, 18, Linden Ave* oue, Wendour€ie, Bail arat, Vic, Attitralia. Rietumvacija atprasa Zāras apgabalu BONNAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA UN NOTA SABIEDR0TAJIB4 ļonna (el). — Kopš Ugaka lallca sasāpējušais Zāraa ia,.i5i..«.= ,rf,jU jauna. pretliķlbasFrandlas un VaclJaVaSsm^"^ artSuTl lUtra Somana Ietekmēto ZSras valdības lēmumu par i l aoMbala biUiUs partijas noliegšanu. Zāras jaufājumg pēdējā Lka* Jaid/Ts/ līto, sakari ar gaidāmo Sumana plāna ratilIcēŠM.. «. T i ^ Jpirties politiskajās aprlndāc, bet art Londonā uuVa^i^gJo;;*" Trešdien līdz pēdējai vietai pār-tā parlamenta sēžu zālē valst» kanclers Adenauers nāca klaja ar valdības deklarāciju ZSras jautājumā, kurā uzsvērts, ka Ziras apgabals ir daļa no VJcljas, līdzīgi franču okupācijas joslai. Parlamenta locekļu ovāciju pavadīts, Dr. Adenauers uzsvēra, ka laiki, kad top vienotā Eiropa, būtu nepamatoti un muļķīgi radīt jaunu milMlIgu pundurvalsti — lai tas notiktu aneksijas ceļā vai pēc Luksem-burgas parauga, kā to acīm redzot vSas Francija, tam nav nozīmes. Par spīti Zārbrikenas valdības kungiem, ar ministru prezidentu Hofmani priekšgalā, Rietumvacija arī turpmāk uzskatīg Zaru par Vācijas likumīgu sastāvdaļu. Arī parlamenta debatēs, kas sekoja valdības deklarācijai, visu partiju deputāti, arī SPD, pasvītroja ZSras piederību Vācijai. Adenauers nolasīja arī valdības protesta notu, kas ar augsto komi-i8ru starpniecību iesniegta Vašingto-ni, Londonā un Parīzē. Tajā norādi! » uz nedemokrātisko ārlietu ministra Sumana un Zāras valdības rīcību, slēdzot apgabala demokrātisko partiju. Notā sabiedrotie lūgti iejaukties, lai garantētu demokrātiskās pamattiesības, vārda un biedrošanās brīvību Zāras apgabalā. Tālāk Bon- 1^1 valdība aicina abas pārējās rietumvalstis — Lielbritāni.^u un ASV rōpStles par to, lai galīgā Zāras statūta izstrādāšanā novērstu vienpusīgu Francijas interešu dominēšanu. Tai pašā laikā, kad notika parlamenta debates Bonnā, par šo jautājumu runāja ārlietu ministre Sumans Parīzē. „Ko mēs esam darījuši Zāras apgabalā, to darījām apzināti," teica viņš. „Mēs esam atbildīgi par mieru un kārtību Zārā — un, proti, ne vien pret šo apgabalu pašu, bet arj pret Franciju un pārējiem sabiedrotajiem." TJlāk ārlietu ministrs paskaidroja, ka Zaras statūtam nav paliekams rak- «tuT«, bet ka šis jautājums nav atrisināms tikai Vācijas un Francijas Jlarpā vien. Tas jādara miera līguma ietvaros, kur lldzrunašanas tiesības visām līguma dalībniecēm valstīm. Par Francijas Zāras politiku neapmierinātas ne vien Rietumvācijas valdības un parlamenta aprindas, kā arī prese un visa tauta, bet par to uztraucas arī Londona. Manchester Guardian, raksturojot Anglijas no-stāju šai jautājumā, raksta: „Sludināt 8r Sumana plānu jaunu izlīgšanas po-niiku un meklēt sev zināmas priekšrocības, tai pašā laikā paturot rokas w kas balstās uz vecu kontroles «istēmu, ir negudri un sīkumaini. Negudri tādēl, ka Sumana plāns Franci- 13s Eiropas politikā patlaban ir svaigāks nekā Zāra jebkad varētu būt, lurpreiī vācu robežu aizkaršana — tiesa vai iedomāta — varētu viegli novest pie tā, ka kanclers Adenauers parlamenta piedzīvo neveiksmi — Sumana plāna ratificēšana. Franču pol i t i ka pret Vāciju pēdējā gadā pamatprincipos bijusi apbrīnojami reāla un skaidra. Būtu vislielākā muļķība ar stūrgalvību un netālredzību vienā at-sevišķā, kaut arī svarīgā jautājumā, to apdraudēt." Līdzīgās domās ir arī Vašingtonas prese un politiskās aprindas. Brīvas Eiropas iejās igauņu grupa sak darbu Stokholma (oe). — Stokholmas Vā-lis* Eesti ziņo, ka Brīvās Eiropas komitejas igauņu grupa darbību uzsāks tuvāko 2 nedēlu laikā. No 5 igauņu grupas locekļiem trīe labi pazīstami arī igauņu trimdiniekiem Eiropā. Ernsts Eins, kas ievēlēts par komite-jais igauņu grupas priekš^sēdi, pirms izceļošanas uz ASV bija Igauņu centrālās komitejas priekšsēdis Vācijā. Tāpat Ādolfs Perandi, kas dzīvoja Gaiislingenas i-gauņu nometnē, bija centrālās komitejas loceklis un rosīgs sabiedrisks un kulturāls d-atrbinieks. Lai BrIvSs Eiropas komitejas igauņu grupā būtu pārstāvētas visas tautiešu aprindas, no paredzētajām septiņām vietām divas vēl rezervētas Zviedrijas igauņu pārstāvjiem. Amerikas Balss raidījumu igauņu nodaļā pieņemti darbā 2 igauņu redaktori un viena mašīnrakstītāja. Pirmais raidījums pairedzēts 3. jūnijā. sāksies jauns posms Korejā 10.000 GŪSTEKŅU PAVASARA OFENSĪVAS LAIKĀ T o k i o (oe). - Par spiti milzīgajiem zaudē|umiem, ko komOnisti cietuši pavasara ofensīvā, lle Joprojām vēl ir spējīgi Ievadīt lielākos pret-uībnikumus. paskaidroja ģenerālis Ridivejs trešdien, atgriežoties no frontei inspekcijas, viņš uzsvēra, ka Ienaidnieka virspavēlniecības rīcībā vēl tr-vten Ir piecas Ķīnas komOnlslu armijas, „kuru stiprumu mēs neilnām". I TM 1 bruņoto spēku virspavēlnieks Izteicās, ka kopš 24. aprila UN karaspēks saņēmis 10.000 gūstekņu. Pēc Ridžvejas pārliecības neesot !L .^"^"J'^^, ^® sabiedroto armijas spējīgas atvairīt katru Jaunu i^^^iA^t^u^ uzbrukumu. sē, liekot secināt, ka Pekinga nav ne vienaldzīga, ne noraidīga pret mieru Korejā. Arī Sav. valstis viņa pl8n<s „radis plašu, pieaugošu atsaucību". Džonsona rezolūcija, kā zināms, ieteica 25. jūnijā — dienā, kad sākās Korejas karš, izbeigt kara darbību, atzīstot 38. platuma grādu par jauno demarkācijas līniju. Pad. savienības UN delegāts Ma-liks kategoriski atsauca amerikāņu laikrakstu un ziņu aģentūru informāciju, it kā Pad. savienība meklētu iespējas miera sarunām Korejā. V i sas šāda veida ziņas esot „pilnīgi nepamatotas un izdomātas". Ķīnas komunistu un ziemelkorejie-šu zaudējumi Korejā līdz 7. maijam ti. līdz ienaidnieka pavasara ofensīvas sākumam bija sasnieguši 900.000, ziņo ASV aizsardzības ministrija. Ja tam pieskaita milzīgos zaudējumus pavasara ofensīvas trijos posmos, tad komunistu zaudējumi ievērojami pār-sniedz 1 milj. robežu. 10. amerikāņu korpusa sektorā vien uzbrucēji ziiu-dējuši 43.000 kritušu un ievainotu. UN bruņoto spēku galvenās mītnes 20. ziņojums atklāj interesantu psl-choloģiskā kara momentu, kas ari ievērojami ietekmējis komunistu pavasara ofensīvas ātru sabrukumu. Pirms sarkano ofensīvas sākuma komunistu līniju aizmugure pārsēta ar milzīgu daudzumu skrejlapām, kurās ienaidnieka karavīri brīdināti no lielajiem upuriem, ko tiem draud sagādāt sagaidāmā ofensīva. Ķiniešu un ziemeļ-korejiešu karavīriem izskaidrots, ka tūkstoši no viņiem kritīs tikai tādēļ, lai kalpotu savu kungu agresīvajiem nolūkiem. Arī pēc ofensīvas sākuma UN vienības skaļruņos un ar jaunām skrejlapām brīdinājušas ienaidnieka karavīrus no milzīgajiem zaudējumiem, kas tiem jācieš uz katra soļa, Amerikāņu AP aģentūras diplomātiskais korespondents Džons Haitau-vers ziņo, ka ASV augstākā militārā vadība visā drīzumā piesūtīs jaunas direktīvas sabiedroto karaspēka virspavēlniekam Korejā ģen. Ridžvejam, aicinot to pēc iespējas pastiprināt spiedienu uz komunistiem gadījumā, ja tie nepriekritīs konflikta izbeigšanai miera ceļā.- Sis direktīvas ievadīšot jaunu posmu Korejas karā. Demokrātu senators Džonsons paskaidroja, ka interese, ko radījis viņa priekšlikums Ķlna^ un padomju pre- „Mazā Nimberga enda remiu Demokratisico partiju uzvara Itālija (cm). — Itālijas pašvaldību ^'elššanas, kuru pirmais gājiens nolika pag. svētdien, piedaloties 92 proc. o^^stiesīgo, sagādāja nelāga pārstei- 5^inu komunistu partijai. Ziemel-kur 1948. g. parlamenta vēlē-s^ as izveidojās skaidra pretkomū- ^ * k a fronte, demokrātiskās parti-f5 skaidru uzvaru izcīnījušas tagad pašvaldībās, kur līdz šim valdīja 'komunisti. No komunistu ietekmes J^^jras izkļuvušas lielās itāļu pilsētas ļiiiana, Venēcija, Verona, Dženova, ^ļ^mona, Novāra, Breščia, Pavija uc. ^fKanie joprojām paturējuši virs- 2^ Boloņā, Savonā, Mantujā, Pe-un Rovigo. Vispār pilsoniskās S v ' P'^^^j^^ 28 apgabalu ŗ=»Yaiaibām guvušas pārliecinošu uz-vJrf ' pašvaldībā. Pārliecinošu uz-izcīnījusi valdības galvas Degas- ;;ļ^Partija, iegūstot 41 proc. no bal- V .^PJ^aita. Komunisti ieguvuši ti- J ^1,4 proc, bet sociālisti 13,4 proc. ^«ilsu kopskaita. Brisele (ip). — Egmonta pils spoguļu zālē starptautiskā 7 viru goda tiesa nule pabeidza liecinieku pratināšanu privātajā apsūdzības lietā pret Pad. savienību par necilvēcīgajiem apstākļiem padomju spaidu darbu nometnēs. Tā kā neviens no pretpuses lieciniekiem nebija ieradies, tiesa prāvu pārtrauca, lai apspriestos un 1. jūnijā pasludinātu spriedumu. Prokurora lomu šai „prāvā", kursis galvenais nolūks bija informēt beļģu un citu tautu sabiedrību par patiesajiem apstākļiem Pad. savienībā, ar sekmēm veica pazīstamais franču jurists Dāvids Rusē, kas pirms gada guva pasaulē lielu ievērību ar savu oficiālo prāvu Francijā pret komunistisko nedēļas laikrakstu Ies lettres fran-caises. Oficiālais procesa organizētājs bija Starptautiskā komisija koncentrācijas nometņu apkarošanai. Par „ties-nešiern" bija uzaicinātas prominentas personības no Francijas, Vācijas, Beļģijas, Holandes un Spānijas. Prāvas gaitā nopratināja pāri pa;r 20 liecinieku no Pad. savienības un tās apspiestajām zemēm, kas paši kādreiz bijuši koncentrācijas nometņu iemītnieki, kā ari dažus, kas paši kādu laiku bija darbojušies līdzi nometņu pārvaldē. Kaut arī no liecībām, izrietošie fakti visumā zināmi, šim jaunajam atgādinājumam par padomju režīma patieso seju plašu vērību veltījusi amerikāņu, britu, vācu, franču u. c. valstu prese. Sevišķi skaidru ainu par padomju koncentrācijas nometņu sistērnu ar vienu otru jaunu niansi deva kāds bijušais NKVD ierēdnis. Atgādinādams, ka cilvēku masu deportācijd_m_ un spaidu darbu nomelnēin lielā mēra pamatā saimnieciski motīvi, ierēdnis paskaidroja, ka ikvienam uzņēmumam, kas vēlas saņemt šo lēto darba spēku, par katru strādnieku tomēr jāmaksā nometnes vadībai 12 rubļu die.- nā. Ieslodzītie no šīs summas saņem tikai 80 kapeiku. Visa pārējā nauda aiziet NKVD resp. MVD galvenajai kasei, ļDalldzot tai financēt jaunas cilvēku medības u. c. necilvēcīgus plā-kārt tēloja, kā pēc kara beigām Vācijā darbā iesaistītie krievu kara gūstekņi sagaidīti īpašās nometnēs ar karogiem, ziediem un uzrakstiem „Tēvzeme visu piedevusi!", bet tikko aiz viņiem noklaudzējuši nometnes vārti, karogi un visvs pārējais momentā pazudis, un sagaides nometne kļuvusi par nežēlīgu spaidu darbu nometni vissmagākiem kara noziedzniekiem. Laikā līdz 1938. g. viens no galvenajiem NKVD darbiniekiem bijis iejaukts necilvēcībās pret ieslodzītajiem un prāvā izteicas tikai ar lielu piespiešanos. Vairāki citi. to skaitā kāda poliete, kas kādā Sibīrijas vergu darbu nometnē pavadījusi vairāk nekā 8 gadus, liecināja par varas un šausmu darbiem nometnē, kā arī par absolūti (Turpinājums 8. Ipp) Smags negadījums Annijas ogļraktuvēs fslngtona (oe). — Darba kārtām mainoties, otrdienas rītā Anglijas ziemeļaustrumu ogļraktuvju apgabalā īsingtonā notika smaga eksplozija, kas 300 m dziļumā apraka 78 ogļ račus. No otrdienas līdz ceturtdienai nepārtraukti strādāja glābšanas komandas, lai atbrīvotu aizbērtos. Otrdienas pievakarē 1200 m attālumā no galvenās nelaimes vietas atraka 14 ogļraču līķus, bet vēlāk vēl divus. Kaut ari Durhamas ogļraču arodbied rības priekšsēdis trešdien paziņoja, ka nav vairs cerību glābt aizbērtos, rakšanas darbi tomēr turpinājās. Glābšanas darbus apgrūtināja raktuves ejās izplūdusī indīgā gāze, kas prasīja arī viena glābšanas komandas locekļa dzīvību. Atrakšanas gaitu ievērojami palēnināja arī tas. ka katram glābšanas komandas loceklim jānes līdzi 80 mārciņu smags elpoša-nas aparāts. Par spīti nemitīgām lietu« gāzēm, aprakto ogļraču piederīgie dienām un naktīm pulcējas pie šachtas ieejām, lai varbūt tomēr vēl sagaidītu iepriecinošu vēsti. ^9 0 .ifas majas Ņujorka (mf). — Ieteicu jums savus mušpapirus mēģināt pārdot Maskavā vai Pekingā, — apmēram tāds ir būtiskais saturs amerikāņu UN delegāta Vorena Ostina vēstulei, kurā viņš atbild uz franču komunista un alom-zinātnieka Fredcrika Zolio-KirI lūgumu — atbalstīt komunistiskās pasaules miera padomes delegācijas parādīšanos UN forumā. Ostina atbildē starp citu teikts: ,,Ja jūsu. delegācija no tiesas grib ko darīt miera labā, ieteicu tai apmeklēt Maskavu un mudināt padomju valdītāju grupu ievērot Apvienoto nāciju chartu un citus starptautiskus nolīgumus. Tad jūsu delegācija varētu doties tālāk uz Pekingu un turienes valdītāju grupu savukārt mudināt izbeigt agresiju Korejā, izvākt savu karaspēku un ļaut korejiešu tautai Jauns slratcžisks Plans Rieinmciropas alisarddbai taisa Parīze (fd),— Sabiedroto gaisa spēku virspavēlnieks Centrāleiropā ģenerālleitnants Lāuriss Norstada izteicās, ka nesenajos sešu valstu aviācijas manevros izmēģināta jauna gaisa aizsardzības taktika, kas rietumvalstu rīcībā esošo iznīcinātāju spēku palielina divkārt. Pēc jaunās metodes sabiedroto iznīcinātāju eskadriļas iegūstot līdz šim aviācijas vēsturē vēl nepieredzētu kustīgumu un darbības rādiju. Apvienoto manevru jeb t. s. lietussarga operācijas laikā sešu nāciju iznīcinātājiem bija jāatsit uzbrucēji britu un amerikāņu bumbveži. Daļa no manevros lietotās metodes techniska-jiem paņēmieniem pārņemti no Berlīnes gaisa tilta laikā gūlās pieredzes. Pēdējos manevros gūto pieredzi savukārt no jauna pārbaudīs septembri paredzētajos apvienotajos gaisa manevros, kas skars visu Rietumeiropas territoriju. SvarfeaKals isnma it. Ui Izbeigtu lelIgvSo ārlietu vlcemi-nlstru konfereoci Parīzē, kur nēneSiem Ilgi veltīgi spriests par Četru tielo sanflkfmM darba kārtību, rietuma sabiedrotie ~ Uelbrttl-nija, ASV un Francija — iesniegoil kopīgi parakstītu notu Maskavai, ptesōtot ooraktta ari padfoRtļu ārlietu vtcefalolstoam Hrites apspriedēs Gromiko. Noti ietm vabla ār nus, lietu minlstm sanāksmi ietek noturēt )QBl)t organizēt vienotu, neatkarīgu un de- beigās Ņujorkā, lai beidiot ooskaidrotu oa mokratisku nāciju, kā to gnb panākt I-ērstu^^^^^^^^^^^^ UN. Maskava jus an varētu pasku-; bo, neitrālai un tā nedrīkst saturēt paaktss. bināt pasaules komunistu vadoņus Ikam būtu propagandas motīvi, atmest savus pasludinātos plār.iis pdr- ^ ierobežoju komOnistu eģeBtu pUit nemt citas tautas un zemes ar lobi irvērsto val?t» iekārtas grair^^oss darbu, IB-pazīstamaiām totalitārajām meto-!''''f' pariam^nK bin» . p ^ . t i p\^m^\ mt- Kāds cits bij. N K V D ierēdnis savu- dem, kas noveda pos.a n i . . v r u . i uumprojektu par vārda brhib*» i^robeioSeasi. Bonnos perspektīvas Latviešu trimdinieki Vācijas politiskajai dzīvei seko loti uzmanīgi un ar lielu interesi. Viņi dara to ne vien tādēļ, ka tieši Vācijas problēmu tālākais risinājums var inSdīties loti nozīmīgs izšķirīgā brld!, bet ari tādēļ, ka labai daļai bēgļu jāpaliek šai zemē, lai labi vai slikti mēģinātu iekārtoties uz pastāvīgāku dzīvi. Viņi zina, ka, kamār vien Rietumvācijas likumdošanu lielākā vai mazākā mērā vēl kontrolēs un ietekmēs sabiedroto okupācijas iestādes, būs izjūtama atbalstītāja un sargātāja aizmugure. Bet kas notiks pēc tam, kad Bonna būs izkarojusi pilnīgu brīvību? Daudzas pazīmes liecina, ka paies vairāki gadi, iekām varbūt galīgi gūs virsroku īstā demokrātija, no kuras ari ārzemnieki varētu sagaidīt iespējami lielāko izpratni un pretimnācibu. Pie jaunākajiem, bet varbūt ari bīstamākajiem Rietumvācijas iekšpolitiskajiem notikumiem pieder Berlīnes valsts kancelejas drupas apraktā gara pamošanās, kas dzīvu un pārsteidzoši spēcīgu izpausmi radusi Lejas-saksijas landtāga vēlēšanās. Atskaņas par šo negaidīto Rietumvācijas politiskās dzīves ievirzi gājušas un joprojām vēl iet plašumā un nav vairs apklusināmas. Pirmo reizi, kopš 19^15. g. katastrofas nacionālsociālisma radījis sev atkal politisku pirmšūnu ar „5ociālisti5- kās valsts partijas" nosaukumu. Tās vadītāji — Fricis Doris, bij. ģenerālis Ernsts Rēmers un grāfs Vestarps nemaz nenoliedz savus nacionālsociālistiskos centienus, kaut gan allaž pasvītro, ka sociālistiskā valsts partija savās idejās eot mērena un loti cilvēciska. Jaunā partija saņēma Lejas-saksijas landtāga vēlēšanās veselas 11 proc. no balsu kopskaita, iegūstot pavalsts parlamentā 16 deputātu vietas no 158. Līdz ar to tā kļuvusi par ceturto partiju stipruma ziņā. Ja ari šis pirmais, kaut ievērojams panākums, Ieti neraksturo ne tautas no- «tāju, ne jaunās partijas stiprumu, tomēr tas jūtami satricinājis Bonnas valsts pamatus. Rēmers un Doris dara visu, lai pamodinātu ilgas pēc Liēlvācijas. Viņu sauklis ir: ..Nacionālsociālisma laikos mums klājās labi, tagad slikti: tātad mums vajadzīgs jauns ndcionālsociā-lisms." Partijas ideologs grāfs Vestarps, kas inteliģencē tālu pārsniedz abus pirmos, bet kas tāpat kā Doris ir vecs nacionālsociālists, savās prasībās šķiet mērenāks, „Kas reiz bijis," viņš saka, „ir izbijis. To vairs nevar pamodināt. Var vienīgi glābt labāko no bijušā. Tādēļ mēs neesam ne antikristi, ne žīdu nīdēji. Mēs neesam ari vienkārši nacionālisti. Arī mēs gribam vienotu Eiropu, bet ne zem amerikāņu, ne krievu virskundzības. Mēs prasām Eiropas neitralitāti." Tas skan jauki, bet abi runas vīri Doris un Rēmers masu sanāksmēs nemēdz šķirot jauno no vecā. Sociālistiskā tautas partija sevišķi bīstama kļuvusi tādēļ, ka tās vadītāji jaunās organizācijas pamatu stiprināšanai izmanto ne vien simtiem tūkstošu vācu bēgļu un strādnieku postu un izmisumu, bet ar lielu nekaunību un asumu vēršas pret Bonnas valdību, Adcnaueru. Heusu un Sūmache-ru un ir vienlīdz naidīgi noskaņoti kā pret rietumu sabiedrotajiem, tā pret komunistiem. Valdības un rietumu sabiedroto nomelnošanas dēl nesen 4 mēnešu cietuma sods piespriests jaunās nacistu partijas „Gebelsam"— ģen. Rēmeram, ko pamatoti salīdzina ar Hitlera propagandas šefu. Par šo soli gan Bonnas valdībai nebija viegli izšķirties. Kaut arī no vienas puses tas bija nepieciešams tādēļ, ka sabiedroto presē un politiskajās aprindās arvien neatlaidīgākas kļuva balsis, kas aicināja uz lielāku apdomību Rietumvācijas neatkarības centienu īstenošanā, no otras puses Rēmera notiesāšana tomēr zināmā mā rā runā pretī demokrātiskajam vard/ brīvības jēdzienam, kas savuklr grauj Bonnas valdības prestižu pais Vācijā. Tā šī jaunā nacionālsociālistiski noskaņotā partija ar savu totalitārismam piemītošo nekaunību sagādājusi divējādus šķēršļus Rietumvācijas, bet jo sevišķi Bonnas valdības deraokT-- tiskajai attīstībai. Galu galā var j«u ari iznākt, ka 1951. g. 6. maijs, k « J notika Lejassaksijas landtāga vālftia nas, ieies vēsturē kā vācu nacionālsociālisma atdzimšanas diena. Tā ^ protams, n e d r I k s t ā t u notikt. B*»» tā tas v a r ē t u rorikl. *4 V i i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 2, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510602 |
Description
Title | 1951-06-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
I" karavīri ,in **^riiīir
^^^^^^^^ & 4
krobežu. ^^vit,
I» Pārlldošan»
. "'peld edl„?'".''«'
fm posmā 85ds'>>fc'
Ilgo Zivju. ki>ll b
I ar savi.» • ^
^ ««gūstīja nXl:
I rīcībā nodoti v &
»u valodā lestdim ^
I .raid jumu skait, « 2
i notiek 37 valodlj^^
ļllāro padomBieka i
nts K. Traskot»
I amerikāņu armija 1
amerikāņu josis.
ļā Adenauerui ^
lietumvficijas egja
blu eksporta piealiokj
jiteresēm.
i tpneklli loii Hļ^ļ,
ļiadfim ar Itāliju BU,
pemi audieod plvetti.
ļagiHaāSaBal u DM t»
ļ Rietumvācljai
fāta ari piena ceni, m ..
p litrā, un ta» tūipiij,
kocenta, makili 3M
ļtianll paredzēts edt lft<
biroju nama paridii^
torni tēraudā koMtml'
|:edzes raidītāja aotissa
500 m augituml.
bija pārtraukta lidaifi.
lidlaukā. To atjaunoji (!•
ļmdS«n, kad 30 nedili^
[avākuSi vairāku M
>tattjai par Vieljit
iks 3. jūniji luītniBii
mācības skolBi. 8 m
lāraksta diktSti par tu-lēianas
standii jiilil
kas pCc tan jiiikv
Blpās. Dzimtenei ild-ļem
jāapmekll apkiitl'
par savām midbii.
BtJomtM paliki tm
pēkSņām lietui gMo
i pārpludināja tnSdijs
It ari valrika M>
[li iprādtleM pMtļf
Mienās armijai l W
tatā, ASV, kur pItJir
ķinā a 320.000 aliciU»
[Mēģinājumam bija ji*
Irdzlbas iespējai a«f«-
jdējot 160 t ipridi«y«-
bacēlās gandri! kilo-
|s.
Qadā atilljull Hiiepl
Btu. Tas it bijii o«i
cop8 \m. kidBi-amerikāņa,
Itdodi»!
.jierikāņu tūriiao ni»
rejas kafS. M Pi'«;
Situācijai nepasW
[vēl paplaSinIiliļ'
- Ņujorkai KaiD#
[rtuVa
ļadušSs bija ikil f
Tīkotāji apgal'ō.
pirkts pSii PW 1W0
liku iaa I»»'",'"'
ļ , Dienvidililk"
«««• "jr»'
faņai.
Izcelt pStkai*"''
tlotu.
I v5c» S i l «
^ marSal. 1%
r o p . g « n f B >
'^:iib:: bie^^
jestdien
sagšdi
māju
LATVIA
Utvian New»papejr
St. 42 (486), June 2, 1951
pablisbei-. Vilis Janumi, August-ilri
b Detmold, Lager. Germany,
Phone Augustdorf 02.
gdjtofial and Business Officet
CTāf«aschau, Obb., Regiening»-
lager, Germany.
if«A Office: 102-15, 85th Drīve,
IhmonA HUl 18, N. Y.. Phone VI
^7778 Subscriptlott ratei USA:
I 2.- or 1.50 monthly.
printer: Weilhe{mer Druckerel,
^ ffl b H., Weilheim/Obb., Germany.
t b i . twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. lATVIAN NEW5PAraR
Nr. 42 (486)
Sestdien, 1951. g. 2. JQni]9
Unik trtSdieiiās an Mttditnāt.
Iidevējt: Ut^rieāu Centiili Ko*
niteļa. Galvenais redaktors: Mak*
•is CuUtis, galv. r»d. vietn. V.
Letiņš. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Kliai, i. Miesnieki. L Svarcs.
Apgāda taimniieclbas vadītājs H.
Zāgars. Apgāda un redakcija!
adrese: (13b) Grafenatchaa, Obb..
Lager. ASV redākc. vad.: A. Klfiv-soni.
319 N, 22nd Ave W, Dulotb.
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smit«, 18, Linden Ave*
oue, Wendour€ie, Bail arat, Vic,
Attitralia.
Rietumvacija atprasa
Zāras apgabalu
BONNAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA UN NOTA SABIEDR0TAJIB4
ļonna (el). — Kopš Ugaka lallca sasāpējušais Zāraa ia,.i5i..«.=
,rf,jU jauna. pretliķlbasFrandlas un VaclJaVaSsm^"^ artSuTl
lUtra Somana Ietekmēto ZSras valdības lēmumu par i l aoMbala
biUiUs partijas noliegšanu. Zāras jaufājumg pēdējā Lka* Jaid/Ts/
līto, sakari ar gaidāmo Sumana plāna ratilIcēŠM.. «. T i ^
Jpirties politiskajās aprlndāc, bet art Londonā uuVa^i^gJo;;*"
Trešdien līdz pēdējai vietai pār-tā
parlamenta sēžu zālē
valst» kanclers Adenauers nāca
klaja ar valdības deklarāciju
ZSras jautājumā, kurā uzsvērts,
ka Ziras apgabals ir daļa no
VJcljas, līdzīgi franču okupācijas joslai.
Parlamenta locekļu ovāciju pavadīts,
Dr. Adenauers uzsvēra, ka
laiki, kad top vienotā Eiropa, būtu
nepamatoti un muļķīgi radīt jaunu
milMlIgu pundurvalsti — lai tas notiktu
aneksijas ceļā vai pēc Luksem-burgas
parauga, kā to acīm redzot
vSas Francija, tam nav nozīmes.
Par spīti Zārbrikenas valdības kungiem,
ar ministru prezidentu Hofmani
priekšgalā, Rietumvacija arī turpmāk
uzskatīg Zaru par Vācijas likumīgu
sastāvdaļu. Arī parlamenta debatēs,
kas sekoja valdības deklarācijai, visu
partiju deputāti, arī SPD, pasvītroja
ZSras piederību Vācijai.
Adenauers nolasīja arī valdības
protesta notu, kas ar augsto komi-i8ru
starpniecību iesniegta Vašingto-ni,
Londonā un Parīzē. Tajā norādi!
» uz nedemokrātisko ārlietu ministra
Sumana un Zāras valdības rīcību,
slēdzot apgabala demokrātisko
partiju. Notā sabiedrotie lūgti iejaukties,
lai garantētu demokrātiskās
pamattiesības, vārda un biedrošanās
brīvību Zāras apgabalā. Tālāk Bon-
1^1 valdība aicina abas pārējās rietumvalstis
— Lielbritāni.^u un ASV
rōpStles par to, lai galīgā Zāras statūta
izstrādāšanā novērstu vienpusīgu
Francijas interešu dominēšanu.
Tai pašā laikā, kad notika parlamenta
debates Bonnā, par šo jautājumu
runāja ārlietu ministre Sumans
Parīzē. „Ko mēs esam darījuši Zāras
apgabalā, to darījām apzināti," teica
viņš. „Mēs esam atbildīgi par mieru
un kārtību Zārā — un, proti, ne vien
pret šo apgabalu pašu, bet arj pret
Franciju un pārējiem sabiedrotajiem."
TJlāk ārlietu ministrs paskaidroja, ka
Zaras statūtam nav paliekams rak-
«tuT«, bet ka šis jautājums nav atrisināms
tikai Vācijas un Francijas
Jlarpā vien. Tas jādara miera līguma
ietvaros, kur lldzrunašanas tiesības
visām līguma dalībniecēm valstīm.
Par Francijas Zāras politiku neapmierinātas
ne vien Rietumvācijas valdības
un parlamenta aprindas, kā arī
prese un visa tauta, bet par to uztraucas
arī Londona. Manchester
Guardian, raksturojot Anglijas no-stāju
šai jautājumā, raksta: „Sludināt
8r Sumana plānu jaunu izlīgšanas po-niiku
un meklēt sev zināmas priekšrocības,
tai pašā laikā paturot rokas
w kas balstās uz vecu kontroles
«istēmu, ir negudri un sīkumaini. Negudri
tādēl, ka Sumana plāns Franci-
13s Eiropas politikā patlaban ir svaigāks
nekā Zāra jebkad varētu būt,
lurpreiī vācu robežu aizkaršana —
tiesa vai iedomāta — varētu viegli
novest pie tā, ka kanclers Adenauers
parlamenta piedzīvo neveiksmi — Sumana
plāna ratificēšana. Franču pol
i t i ka pret Vāciju pēdējā gadā pamatprincipos
bijusi apbrīnojami reāla un
skaidra. Būtu vislielākā muļķība ar
stūrgalvību un netālredzību vienā at-sevišķā,
kaut arī svarīgā jautājumā,
to apdraudēt." Līdzīgās domās ir
arī Vašingtonas prese un politiskās
aprindas.
Brīvas Eiropas
iejās igauņu grupa
sak darbu
Stokholma (oe). — Stokholmas Vā-lis*
Eesti ziņo, ka Brīvās Eiropas komitejas
igauņu grupa darbību uzsāks
tuvāko 2 nedēlu laikā. No 5 igauņu
grupas locekļiem trīe labi pazīstami
arī igauņu trimdiniekiem Eiropā.
Ernsts Eins, kas ievēlēts par komite-jais
igauņu grupas priekš^sēdi, pirms
izceļošanas uz ASV bija Igauņu centrālās
komitejas priekšsēdis Vācijā.
Tāpat Ādolfs Perandi, kas dzīvoja
Gaiislingenas i-gauņu nometnē, bija
centrālās komitejas loceklis un rosīgs
sabiedrisks un kulturāls d-atrbinieks.
Lai BrIvSs Eiropas komitejas igauņu
grupā būtu pārstāvētas visas tautiešu
aprindas, no paredzētajām septiņām
vietām divas vēl rezervētas
Zviedrijas igauņu pārstāvjiem.
Amerikas Balss raidījumu igauņu
nodaļā pieņemti darbā 2 igauņu redaktori
un viena mašīnrakstītāja. Pirmais
raidījums pairedzēts 3. jūnijā.
sāksies jauns posms Korejā
10.000 GŪSTEKŅU PAVASARA OFENSĪVAS LAIKĀ
T o k i o (oe). - Par spiti milzīgajiem zaudē|umiem, ko komOnisti cietuši
pavasara ofensīvā, lle Joprojām vēl ir spējīgi Ievadīt lielākos pret-uībnikumus.
paskaidroja ģenerālis Ridivejs trešdien, atgriežoties no frontei
inspekcijas, viņš uzsvēra, ka Ienaidnieka virspavēlniecības rīcībā vēl tr-vten
Ir piecas Ķīnas komOnlslu armijas, „kuru stiprumu mēs neilnām".
I TM 1 bruņoto spēku virspavēlnieks Izteicās, ka kopš 24. aprila
UN karaspēks saņēmis 10.000 gūstekņu. Pēc Ridžvejas pārliecības neesot !L .^"^"J'^^, ^® sabiedroto armijas spējīgas atvairīt katru Jaunu
i^^^iA^t^u^ uzbrukumu.
sē, liekot secināt, ka Pekinga nav ne
vienaldzīga, ne noraidīga pret mieru
Korejā. Arī Sav. valstis viņa pl8n |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-02-01