Bavarijas Latviesu vestnesis, April 14, 1951

              ļpte.
9t pret badu.
Ameriku L
amerikāņu au«ij.
* atbēguil
f u ^ f t i i i j f ^ ;
k ministri v-ļļi
atvēlēt ittJK
iierUuiī ^
IMiekļi. t^ei
J izveidotu raiji
W l i l umi|tQ
doliitt ASV Vraku
tmtdien koMr«aT
imtai. ^
<|t tpitu ko«
Srojif kSdf
b Turcijā KSU «k
ļtkijii mnitāriiiT
^en pānidt jZ
Mam'viiat tjHtL
[delegāti B u ^ u £
•viibīitamlUČtS i j ^
teetēt prtt
invāziju
;Hlās,. kuŗii
ķkmes ifairu. Pi,
Ņim ^ itttidaij^
1' t.
ISV un tautai L_
ķ^pvf l^ļarf noadot,
umiera gājiiMi'V.
^erroriatu s^ik^i
lūtii bfittt iiS5|r
i v i " aula , '
ij. 8S tanir^i
i r i o n l Tā U
reija savu it
k i lanerātti
ķinfļam ziepju
anglot
ļitllf izveidot
Attftrumvldjii
If. 8li ,
kt nt tikai ...
tgī iiredi
rin, — rakiti.
|e, uzsverot, ki'
lizētu darba' briļ
kavēt trattiiiii,^
tt.
I Korejā,
228.006 k f i t #|
un zi)ime|)(or#
Iki ir viiiBii Wi»
Vertlfāin elniiļHi
ijstlt un M iM
lorikāņu tiņa iļn-ļ
.•just AustTunviciH
Mvola jauni dil#
Verllnē. ziņb Rķ»
siatniokiat.
sistu >irtljiaw*
i Belgradei tilfflf,
jtksa un,Ļ«^lwf
Ivu noziediMļo m \
ka aizlieglotg
pzdoto
I \ I
ketaupijttšl l«M
Idnieki, ka« «Pl«ļJ
^biroja Švatki»»
[prese. ^atkiil^
Ibrikāi uti
V v l t a t j e » ^^
tlvei l««»^i^Jf minūtes M w
J Stalingraļaija^ļ
I un stāstīju» 2
Viadumi
Ita »«variļt^*#
Iedevusi \m^n
|g. navWlw»ļ
Helkolboiu',-5
I ļ^^.w<dAniīi P^'l
lis «mdl ņi
āršotai tM
_ uroBulfr:
littmi.
[ēstlja. ka
ķjtt valdīt» ^ f ļ
liMiTifi tas l ' SI
īzeja arcb««SM
ļllllUM gJi "i
lbruku»««
llcinot . I
lATVIA
latviaii Newspaper
Ht. 79 (473), April 14, 1951
Publisher^ Jānis Niedra, Anguat'
dorl b. Detmold, Lager, Germany,
Pbone Augustdorf 02:
Editoiial and Business Ofliee:
Gralenaschau, Obb., Regierung»-
lager, Germany.
ffSA Omce: 102-15, 85th Ortve,
lUcbmond Hill 18, N. Y., Phont VI
9,7778, SubsaiptiOB latee USAt
$ 2^ ot 1.50 montUf.
prister: Weilheimer Drackerd,
Ģ,m-hM., Weilheim/Obb., Gennany.
Publ. twlce'weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — JRO. lATVIAN NEW5PAPER
Nr. 29 (473)
Sestdien, 1951. g. 14, aprīli
Iznāk trešdienās un sestdienās.
Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktorsi Mak­sis
Culltis, galv. red, vietn V
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. KlSns, £ . Miesnieks. L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (t3b) Grafenaschau. Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons.
319 N, 22nd Ave W. Dulutb,
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21, Linden Av©»
nue, WendouTee, Ballarat, V i c ,
Australia.
Satriecoša vests
KONCBNTRACUAS NOMETNE, KUR
t MENESOS MHUSI 70 PROC. m-
PORTETO lATVIESU
Latvijas sOtnis X Feļdmanis saiļiē*
mii rSsbzli no kSda Latvijas plkoņa,
kas tagad uzturas Izraēlā. Vēstulē
stāip <^tu rakistits:
1041. g., nakt! uz 15, jūniju
iņanl Rīgā arestēja Gobez (veilsts
droiftēā) ier5d])l un ešelons no^ijltija
v Šbiiiju. Mu8u , ešelonā bija ap
IMO dUvSku, gedvenōkārt rīdzinieki.
Mttf novietoja koncen2l1k:ijas nomet­nēs
Surmog, Ustj-Su;»^^ Pirižim,
daiiis simtus kilometrus adz Solikam*
ģLUi Molotova apgabala. Sumogā
pļjikn līdz 1942. g. pavasarim, kad
sani kopi ar citiem apcietiniltlem
pēc NiQ>V aizmuguriska sprieduma
VoMi$ivļļ^Q^^^^ nomietināšanā uz
Storoimiu, Komi apgabalā, NKDV
tisrradzlbi; 1946,1^ man izdevis iz­bēgt
nz Poliju un^o turienes ui; Pa-iMrttnu.
KoncentrSdjas nometne Sumiogā,
kuķ mēs ieradāmies 1941. g. augustā,
līdz 1942. g. aprīlim, tl, 8 mēnešu lai­kā,
nomira ap 70 proc. ieslodzīto,
risvairik no bada, aukstuma un giil-tiem
dzīves apsitikļiem. Ar mmi bija
bijušie ministii Kaminskis, prof. Ada-moviis,
prof. Plāķis, prof. Berg», prof.
Biitiilns, Albats, prof. Smits (no an­gļu
institūta), fabrikants Ķuze un
viņa znots Krūmiņš, Plato ar dēliem,
Benjamiņa, Raņķe, Balodis (bij. kara
min stra brālis), Petrevics, Vanags
Jānis Roze (no valsts bankas), Pauls
Romāns^ Zālltis, Latsons, daži redak­tori
no Jaunākām Ziņām, Krūklands,
prof. Sniķera dēls un daudzi citi re
dzami Latvijas darbinieki, kuru vSr
dus esmu aizmirsis. Ja Jūs interesē­tu
dažu personu liktenis, kas varbūt
varēja būt mūsu grupā — varbūt at­cerēšos
ua varēšu Jums kaut ko pa
ziņot Rēc manas aizsūtīšanai^ uk
Komi apgabalu, pazaudēju sakaru ar
koiK»#i^jaa nometni, jQ sarakptī
ianās i>i|a nei^pēfama."
$li ir vien^ n(> retiem gadījumiem
ķadi kldam 1941. g. deportētam izde
viei dzīvam atgriezties, kulturālā pa­saulē
no bojševiku vergu nometnes
Pieprasītas tuvākas ziņas, kas tiks
paiāņotas atklātībai.
Drošības īleldarācila Hropai
vai prezidenla Trumena p ā r s l c U ^?
Kremlis piesaka karu
iimea^a brāļiem'^ Baltija
- TACU 7000 VIRU JOPROJĀM V B L IZBEGUSI 100.000 P A D O M JU
SLEPENPOLICISTU RiKOtĀM VAJĀŠANĀM
Dally Mail speciālkorespondenta ziņojums
no Stokholmas
Mc gandrīz septiņu gadu ilgas va­ronīgas
cīņas pret komunistu agre-lijtt
pretestības kustībām Krievijas
wektētajā Igaunijā, Utvijā un Lie­tuvā
» • tagad draud iznicināšana. Pa­domju
slepenā policija šos „meža
brāļus"— kā šīs kustības dēvē vie­tējie
iedzīvotāji — lēnām izmērdē,
lai - pastiprināto gatavošanos karam
iāie tenitorijās nodrošinātu pret sa-pa
rietumvalstis, kas piedalās ar saviem
bruņotajiem spēkiem cīņās Korejā,
bet arī fijašās amerikāņu sabiedrības
un preses aprindās.
MEKARTURA PIENĀKUMUS PĀRŅEM 8. ARMIJAS KOMANDIERIS
ĢENERĀLIS RID2VEJS
ar vTiHfll^flīJii* "~ dnidfalnām apspriedēm
L ē S ^ ^ A s T n ' ^ ^ persōnigajiei %dom.
SM kin?^^^ Prezldenu Tnimens pl. 1 naktī uz trešdienu sevišķā pre- Z 11*'*'^^* Mek^ura atcelšanu no visiem amaUem,
mums izvērtās par lielāko sensāciju, Eiropā šo ziņu saņēma ttka* nēc
? 1 *Jļn«Wanas;BBC to ļasniedzS speclāhiJoSa v^^^^^^ p^aU
St^l^n,^T^^^ prezidenta paziņojumu pre-iet
Mņemot Tokio oficiālo atcelšanas pavēli, atradās pašlaik ar kundzi pie
^*^f^'.i lēmumu viņš uzņēma mierīgi un, ģenerāl-
^^'^^l^' savus pienākumus pa­gaidu
kārtība savam itāba priekšniekam.
Prezidenta Trumena ofidālajā dek­larācijā
presei norādīts, ka pēc val­dības
aprindās arvien vairāk nostip­rinājušās
atziņas, ģenerāļa politiskie
ieskati neatļauj viņam ar visu sirdi
atbalstīt UN un ASV oficiālo poli­tiku.
Ģenerālis esot atteicies sekot
tradidjām un, būdams militārais virs­pavēlnieks,
neievērojot nekādus brī­dinājumus,
atkārtoti izdevis politis­kas
deklarācijas. Sakarā ar to, pre­zidents
spiests viņu atcelt tiklab no
UN spēku virspavēlnieka amata Ko­rejā,
kā arī no ASV bruņoto spēku
virspavēlnieka posteņa Tālajos aus­trumos.
Vienīgās tiesības, kas ģene­rālim
atstātas» Ir pašam noteikt, uz
kurieni doties. Taču pagaidām Mek-arturs
atteicies komentēt kā savu at­celšanu,
tā nākotnes nodomus.
Jau pāris dienas pirms prezidenta
Trumena liktenīgās izšķiršanās, skan­dāls
ap Mekarturu un komplikācijām
UN valstu attieksmēs, ko bija izraisī­jusi
.viņa .izturēšanās, bija sasniedzis
tādu stadiju, ka radikāla izšķiršanas
likās neizbēgama.
^tipatijas vlsdaiādSko novirzienu
britu laiktakstos norādīja, ka gaidā­majā
» debatēs britu apakšnamā būtu
iesniegta kategoriska prasība ASV
valdībai atcelt Mekarturu no UN
bruņoto spēku virspavēlnieka amata.
Tādai nostājai ar katru dienu vairo­jās
atbalstītāju skaits ne tikad citās
Tai pašā laikā amerikāņu prese no­rādīja,
ka ģen. Mekartura atcelšana
Kritiskais gads
Kaat gan ASV saimnieciska, poli-tUkS
nn militāra pUnoSana gandrīz
par 100 proc dibināta uz visai rls>
kanU pleņSmoma, ka Pad. savienība
vispārēja kaŗn iogad v i l neizraisīs
dandzas avgstt sMvoSas personas
Vallngtonl privitl lomEr Izsakās, ka
„milsa zeme 1951. g. iegSļiisl kara
varētu atstst nelabvēlīgu ietekmi m 8„,j jeieja". Amerikāņu maUāro
UN karaspēka morāh un opericju eksperta vSriejum» miera Izredzes
nonsi, īpaši ja «askto» «r b^8m gal- L p , g , ^ „ ^pm. Ms reizes augstāk
ditais komunistu ģenerilurbrukums. Lefcj g,obMs kara izcelianSs h ^ Ja
L p t . r h f r T ,f^^T " deviņu menelu laikā.
Mekarturam tSdel minēja pašu aiz-1 », . „ . ^ . „ .
sardzības ministru Maršalu. Tāpat S«« " 5 " He«prat6Ii spriei tā: ASV
UKvēra nepieciešamību pēc Mekar> « " L " » * » P«"P««». '«"«ri
tura atcelšanas nepalaist garām iz- ?'«"'f» « « " j " tt
devību un izstrādāt pozitīvu politiku ""«Orlbēs rUkēt
Korejas konflikta drīzai a t r i s i n ā š a n a i h L ' f " " " ^ ^ ? » ' " ^ , ' » » ^ ' ^ : ^ '^
amerikāņiem pieņemamā veidā. v»*""» raķeiprojekUlu,
n.,,,1,- — i » i VI I • • • «r ko Iznicināt amerikāņu bumbve-ni?
nrŽlc^n. ^i** 'I «« "«mlr viņi nevarēs vienā IJIT ^ ' ^ f v ? " " / ! ' ' ^ ' vienīgā masu uzlidojumā pUnlgt sa-ioulārciinonni^
stnu , JsHird/ī^g'iI^ aKtb.,^a?ls^t^īto Mekar- fjrie ^«^»«„»k^ā ņ^u^ jgja, isa buuze Use. loM ttīrlti--
turu un prez.dentu Trumenu i r ^ ļ ^ o i j u uteUtzem^^
(Turpinaļums 8. Ipp.)
MEKARTURA ATCELŠANA
IZRAISA ASAS REPUBUKANU
PRETARCIIAS
EIROPA PRIECĀJAS ~ UN DOMA PAR MIERU - JAPĀNA SKUMST,
BET FILIPĪNU PREZIDENTS AICINA T A L O AUSTRUMU ATBRĪVOTĀJU
CIEMA
V a š i n g t o n a (el). — Ģenerāla Mekartura atcelšana vien vēl nav
afrtslnfijusfi plašo strtdus Jautājumu par to, vai cīņas smagumpunkts
pret komunistiskā imperiālisma izplešanos paliks Tālajos austrumos vai
nosvērsies uz Eiropu. Tas vēl nedēļām, varbūt pat mēnešiem paliks ak­tuālo
diskusiju priekšmets pasaules likteņu lēmēju v i di
Pirmā republikāņu politiķu reak-pija
neapšaubāmi norāda, ka lielākā
laban viss rilgst un vārās. Viņi art
saka: Ja Pad. savienībai neizdosies,
neķeroties pie ieročiem, iespiesties
Vidējo austrumu naftas laukos, ko tā
pašlaik dara Irānā, tad tā savu nie­cīgo
naftas rezervju dēl nespēs vest
globālu karu.
Bet neviens prātīgs cilvēks rtetu-mu
puslodē neņemsies apgalvot, ka
būtu informēts par politbiroja plā­niem
un zinātu par kādu Kremļa lē­mumu
šogad vispār nekarot. Izcilas
personas Vašingtonā pēdējās dienās
privāti izteikušās: „Gan loti ieprieci­na
dzirdēt, ka miera un kara izredzes
ir k l 3:1. Bet mēs būsim patiesībai
tuvāk, Ja, ievērojot pašreizējo stā­vokli,
apgriezīsim šo attiecību otrādi.
Lieta, lūk, ir tfi, ka mēs vēl nemaz
ftarMiiKals ismi
Jķ ItaldtBts Trrimens, pinni iavas plaSSa
JļJļoņJttM pai Tālo austrumu problēmām,
Jfntataa apspriedāt ar ārlietu ministru
Kurn m ārpolitisko padomdevēju Dallesu.
^rtftdes belgSi paziņoja, ka Džons For-
^ Dtllesi, ki spectālpilnvarotais Japāna»
l l p n a )autā)uraā, tuvākās dienā» do»
M Tokio, lai apspriestos par drisn mie-
7 ngoBa paraksUianu ar ģen. Ridžveju m
'•Unai vahtivlriem.
± Anartkāņu ārlietu ministrijas plrstāvli
^'^««meU treSdien pēc Mekartura atcelša-
•*!/«lņoJa, ka ASV Formoias politiku ne-preflf.
Tāpat Sav. valstis nedomājot aicināt
KoatbUtUiko Ķīnu pie Japānas miera līgu-
••^liītfādāSanas, kā to vēloties Uelbritā-
3k KronēSanas akmens, kura pazušana
«•«nēlku vakarā sagādāja Uelu sairauku-iiu
^ Weil»ritānijā, treSdien atrasts Sko-wj
»r kur to nezināmas personas novietojuša»
«r divām vēstulēm uz Porlairšairaa
2«^*«s abtejas baznīcas altāra. Viena
«Sm •'"'Mfita karalim Džordžam, bet otra
l"J«lw k«inlcal. NekavēJoUes uz Forlair-nS5?
? . ™ c a speciālisti no Londonas, lai
paibtudlia, vai akmens ir īsts.
HiJ^i komunistu valdība o«cIāli pa-
"joŗist Indonēzijas vēstniekam Honkongā, SL.!'^** wpublikāņu valsUgalva Maolse- SfJP »n viiju aizstājot LlušauCi, ko
««ve par Ķīnas komUnislu Nr. 2.
W Jaunas ķiniešu divīzijas konstatē-
Si. ^SV aizsardzības ministrija.
W to komunistu bruņoto spēku sUp-
^ Korejā pieaudzis uz 895.000 viru.
botāžu vai atklāšanu rietumu
saulei.
Ziņojumi no trim, Baltijas zemēm
apstiprina, ka padomju akcija vis
pirms un galvenokārt vērsta pret
igauņu partizāniem. Līdz šim tiem
pārliku piegādāja patriotiski nolika-noti
lauksaimnieki, kam bija atļauts
paturēt savas mājas, kaut arī zeme
bija iedalīta kollektivsaimniecībās.
Ar Maskava» kontrolētās igauņu
valdības jaujiizdoto dekrētu visus
lauksaimniekus pārvietos uz kom-mūnāliem
dzīvojamiem centriem kol­hozos.
Tas nozīmē, ka padomju de-penā
policija viņus tagad var ciešāk
uzmanīt un piespiest nodot visus
lauksaimniecības ražojumus vals-tij,
nevis rezervēt daļu no tās „meža brā­ļiem".
Pad. savienība, kaii tagad ^ Baltijas
juras * piekrastē izbōvē zemūdeņu
bāzes, radara stacija», militārus lid­laukus,
kā arī tālvadāmu raķešu ba
zes, pēdējo soli cenšias realizēt lielā
steigā — kā dekrētā noteikts, kolho­zu
vadītājiem jauno ..dzīvojamo cen­tru"
precīza atrašanās vieta jānosaka
vēl pirms šī mēneša beigām. Sagata­vošanā
eeot līdzīgi dekrēti — lai pie­spiestu
lauksaimniekus atstāt savrup­mājas
— arī Latvijā un Lietuvā.
Mēģinot izbēgt šira izmērdēšanas
draudam, igauņu partizāni lēnām pār­vieto
savas uzturēšanās centrus no
Alutagunes mežiem ziemeļaustrumos
un Laiksāres mežiem dienvidrietumos
uz fabrikām un birojiem pilsētās. La
tur varētu ietikt, viņiem nepiecieša
mas ts. „darba grāmatiņas", kurās at
i'imeta katras personas tagadējā un
agrākas darba vietasi. Partizāniem
par laimi, padomju Igaunijas birokra
(Tuipinājums 8, Ipp.)
daļa šis partijas vadošo valstsvīru
Joprojām ir vienās doi^āe ar ģenerāli
Mekarturu, kas kādā» vēstulē repub­likāņu
vadītājam tautas vietnieku
namā Josefam Martinām apliecināja:
„Mēs šeit (Āzijā) karojam par Eiropu
ieročiem rokā, kamēr Eiropas diplo­māti
vēl joprojām izcīna tikai vārdu
kaujas."
Kamēr demokrātu senatori atzīst
Trumena rīcību par pareizu un vaja­dzīgu,
republikāņu partijas vadošie
vīri, kas šai sakarībā bija pulcēju­šie
pie Martina uz apspriedi, asi no­soda
prezidenta rīcību. Republikāņu
nopietnākais prezidenta amata kandi­dāts
Tafts nosauca Mekartura atcel­šanu
par ^traģiskiem maldiem".
Mekkartijs apzīmēja šo dienu par
^Amerikas melno dienu", Naulends
— par soli ceļā uz Tālo auetrumu
Mindieni, bet Fergusons savu sašutu
rau izteica ^ vārdiem ^zināšanas un
nopelni nostumti pie malas." Mar
tins apspriedes beigās preses pārstāv
jlem paskaidroja, ka tajā nolemts:
Pirmkārt, pieprasīt kongresā visa
ārpolitikas kompleksa izmeklēšanu
no pēdējo traģisko notikumu vie­dokļa.
Otrkārt, kongresam jāiegūst
kaidrība ' par Mekartura nolūkiem
ādēļ ģenerālis jālūdz iespējami ātr
atgriezties ASV un piedalīties kon
gresa sēdē. Bez tam pārrunāta sū­dzību
ierosināšana par zemei kaitīgu
darba pienākumu pildīšanu dmpeach
ment). Pēc amerikāņu satversmes
sūdzības par kaitniecību valsts dar
bā (kuras gala mērķis — atcelšana
no amata) ierosina tautas vietnieku
nams, bet izmeklēšanu izdara senāts
Martins neminēja personas, pret ku
rām nodomāts ierosināt sūdzības. To
ties senators Viljems Jenners senāt
pasaules karu, teica
Trumens
Sākusies bijulo karavīru lesautisana
emigrācijas procesa
Ludvigsburgā (S). ~ Gaidītā bij.
leģionāru iesaistīšana emigrācijas
procesā, par ko jau ziņojām mūsu
laikraksta iepriekšējā numurā, tagad
kļuvusi īstenība, un šajā nedēlā sa­vus
zvērestus DP komisijā Ludvigs-burgas
izceļošanas centrā jau nodeva
lielāks skaits bij, leģionāru.
DP komisijas galvenās mītnes rīko­jumā,
kas telefoniski saņemts no
Frankfurtes Ludvigsburgā, principiāli
norādīts pielaist bij. karavīrus emigrā­cijas
procesā, bet pagaidām vēl trūkst
sīkāku instrukciju par emigrācijai
pielaižammn grupām, resp. virsnie
kiem un kareivjiem, brīvprātīgajiem
un mobilizētajiem, kā arī tiem, kas
savā dienesta laikā bijusi mazgadīgi,
un zvēresta nodošanai šai nedēļā
pielaistas visas minētās grupas.
neesam karam sagatavoti un varam
Sēdē pieprasīja izmeklēšanu un pre-IPļ"*?
zidenta Trumena atcelšanu no amata. f5?Pi,„^^^^^
(Turpiaijmai e4pp.) Irie^enu pret palu zemi.
V Peŗsoīiit, kam pieejama slepeni
^ • ! JB • a • I informācija, pēdējā laikā likulai ma- nes gnoain daniVlSUi n^^^ Kremllm botu veseU virkne
li^i t^tmtMm.m*XUm UmJif^ loģlsku motivti sākt vēl Sogad kādu
lai aiZKaveiU īreSO ImlUtāru tvantaru Ja nu ne tieši pret
Sav. valstīm kā pretkomOnisma sirdi,
tad vismaz ASV intereSu perifērijā ^
pret Jugoslaviju un Iranu. Bet tas
X, ^ ^, ^, neizbēgami liktu iet Eiropas raganu
Vašingtona (el). — Plašā radiorunā kaUam pāri malām,
prezidents Trumena trešdienas vaka- Šādā nozīmē varbClt izskaidrojams
rā iztirzāja Tālo austrumu problēmas, aizsardzības ministra Maršala Jaunā-
„Ar mūsu rīcību Korejā," teica pre- UaU Izteiciens: „Pasaule8 situācija
zīdents, ..mēs gribam aizkavēt trešo tagad Ir daudz nopietnāka, nekā tā
pasaules karu." Visu mūsu rīcību bija pag. novembri." Toreiz da£i
diktē tikai šī viena vienīga vēlēša- briil likās esam augstākā mērā kri-nās.
Arī ģenerālis Mekarturs atcelts tlskL
tādēļ, teica Trumens, ka pasaules parjg ^jenu vēlāk mazrunīgā Mar-miers
ir svarīgāks par personīgiem §ala domu tuvāk pamatoja ASV aiz-ieskatiem.
Pamatodams Korejas no- Uardzlbas mobilizācijas pārvaldes šefs
zīmi pasaules miera saglabāšanā, Cārizs Vllsons tautas vietnieku nama
prezidents atstāstīja kāda Maskavā budžeta apakškomisijas sēdē. Aiz
skolota augstāka padomju virsnieka slēgtām durvīm viņš bija pateicis, ka
runu pag. vasarā komunistu spiegu, j i gada beigās ASV būs ,4oU stip-sabotieŗu
un aģentu sanāksmē. Uas". Viņa palīgs M. FleiSmana
„Mū6u bruņotie spēki jūnija vidū piemetinājis, ka amerikāņu nādja
uzbruks Dienvidkorejai...' telcie bflšot „gatava" pēc viena gada, un
padomju virsnieks, „ . . . un tas būs bridinājis: „Pašlaik ir vislielāko
ievadījums visas Āzijas atbrlvoša- briesmu laiks. J|i vien tiksim laimīgi
pāri šim vistuvākam periodam, tad
Amerikāņu sabiedrībā vaicā, ru- musu ricibā Jau būs tik daudz Ieroču
nas turpinājumā teica Trumens, kā- un tik daudz rāpniecibas mašīnu, ka
dēļ UN karaspēks nebombardē Man- Ledzēsim briesmas mazļnāmies/'
džuriju un Ķīnu, un atbildēja: Briesmu tiešais cēlonis meklējams
„MaTidžurijas bombardēšana un na- Ulenkārill faktā, ka ASV ar savu rt-cionālās
Ķīnas karaspēka invāzija Lfbu izraisījušas veselu ķēdes reak-cietzemē
nozīmētu nopietnu risku iz- clju, kas savā gala konsekvencē ne­raisīt
vispārēju karu." Runas beigu atvairāmi padarīs komunistisko koa-daļā
prezidents deklarēja trīs punktu Mdju par vājāko un pretkomQnisti«-
programmu miera panākšanai Tālos ķo pasauli par stiprāko pusi.
austrumos — 1. Kaujas darbības iz- Amerikāņu un viņu sabiedroto bru-beigšanaj
2. Nodrošinājums jauna košanās, Vācijas un Japānas gaidā-konflikta
novēršanai; 3. Visāda vei- ma rehabllitēšana un apbruņošana,
da agresijas Izbeigšana. [globālas preikomanlstlskas koalīcijas
izveidošana, kas spēs ne vien sek­mīgi
aizstāvēties, bet izdartt ari nā­ves
triecienu pret Pad. savienību, —•
viss tas izaicina pretējo pusi uz Iz-
Sķlrtgu rīcību pēc principa: „Tagad
vai nekad".
Kā zināms, līdz šim bij. karavīri,! Rietumi, protams, ir spiesti rīkoties
izaicināti uz komisijām emigrēšanai tā, kā viņi rīkojas, lai art tiem būtu
uz ASV, netika tālāk par ārstu pār- Jāļauj Kremļa trīspadsmit vīriem
baudēm. Zvēresta nodošana DP ko- triumfēt rietumu nespēka dēļ. Bet
misijā tiem tagad paver emigrācijas politbirojs Jo labi zina rietumu acu-procesa
turpināšanas iespējas visās mirklīgo vājumu, un, Ifik, tāpēc art
nākošajās instancēs. tam tagad Jāizšķiras un Jāizvēlas
Kā viens no pirmajiem pieciem viens no diviem: vai ļaut notikumu
bij. karavīriem zvērestu nodeva kāds I ķēdei pamazām Iekalt Kremli važās,
latviešu invalids, kas karā zaudējis I vai art salauzt ķēdi
vienu kāju. ī^rmo zvēresta devēju I Kremļa pāles to politiski salauzt
vidū bija arī kāds latviešu leģiona I gan bija sekmīgas Azijā, bet nesek-virsnieks,
kas, jautāts, ar atviegloju-1 mējās Eiropā, un Ja vien padomju
ma nopūtu sacīja: „Paldie6 Dievam, I varasvīri grib noturēties pie varas,
nu tie ūdeņi reiz sakustējušies! Ta-|tlem katrā ziņā JāiegOst savā rīcībā
ču vismaz solis uz priekšu. Bet vēl I visas Eiropas rūpniecības kapacitāte,
gan nav zināms, vai atkal kāds para-ļ Briesmas Jo akotas padara art ap-grafs
nepārvnlks svītru likuma de-ļstāklis, ka abas puses — Maskava
vēju nodomiem un karavīru vēlmēm!un Vašingtona — var sākt kalkulēt:
Piedzīvojumi mūs pieradinājuši pie šl ir pēdējā Izdevība Pad. savienībai,
skep6es." ļ 'Turpinājumi S. tp^.J
1 ?i
i
i