1951-04-14-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
S. {
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. U, apŗm
Krit minishi^
partijas ® ® @
NEMIEII ALBĀNIJĀ TUIFINĀS
(fd). — Pret Kremlim ne-draudjjgim
tendencēm vērstā* „tl-rlianaii"
Albānijā, Rumžinijā iin Bulgārijā
bijušas daudz pamatīgākas
nekā bija spriežams p^c lldzi'jinējām
ziņām» Vj«ā« trīs Maskavas satelit-lemēs
turi>inās Maskavas Ūnijai neuzticīgo
partijas amatvīru likvidēšana.
Kopi nesenajiem nemieriem
Albānijā, apcietinātas tūkstošiem
personu. V'ēc Observer diplomātiskā
korespondenta informācijas, Albāniju
tagad listembS pārvaldot padomju
sūtnis ar «avu militāro atašeju un
ap 5000 Izmeklētiem uzticamiem ko-mōnistiera.
Organizētās sodu ekspedīcijas,
par kurām jau ziņojām agrāk,
mēdzot «odēmos pakārt pie telefona
stabiem.
DaUY Telegraph Triestas korespondents
ziņoja, ka pēc pārbēgušo
albāņu pretefitlbas kuetlbas dalībnieku
nostāstiem, plašā apgabalā uz
dienvidiem no Albānijas galvaspilsētas
Tirāna» ilgstoši turpinoties nemieri
m sacelšanās. Bruņu mašīnās
briesmu rajpnus apbraukājot tribunāls,
kas publiski U2 vietām izpildot
nāves sodus. Kāds albāņu pulkvedis
sapulcinājis vairāk nekā 6000 parti-
Tānu un uzbrucis vienam no sildiem
„motorizēl;iem tribunāliem". Uelā-
Pamiers starp Tito un pavestu?
lAEDINĀLIS STIPINACS IZUGUMU UZSKATA PAK IESPĒJAMU UN
VELAMU ABĀM PUSEM
L e p i f U v l (np). — Bridi, kadi Intervija vairāk akārusi teorētiska*|
Jugo^avijas valstsgalva marials dabas jautājiunua par attieksmēm
Koreja amerikaiii
apbruņoti ar'
^^naipcŗikopicm"
Vallngloiu (md). — AmerikSou M.
konflilciu starp rietumu oemocraiijam : - -r-.—--r» . K „
. . - . - . . . 1 dilbu, Jugoslavlla» 7 mUloDB katoļuIun koiilinforma valstīm, kurās Jugo-^^
korejspondents, pec Roma^ Ate- ;^ vadonU arcHtMsUp» Aloizs slavija ieņem neatkarīgu stivokli; ««"u avota elektriska teleskopa
ŗn Belgradē legutōs mformācjas, I 9 « J ta- taču cietuma vadiba pēc intervijas mug^^o"»».""»!"?» "atenjai «,
izklīdināts.
AP
nās un
ari ziņo par asināmām cīņām , . i tervlļā atzinis par tespējunu un vēla- deklarējusi, ka privātās sarunās kar- aH^u) P L " ' " '^,"^"^^1",. '
m.lņgu apcietināšanu vilni Albānija. kompromisi starp katoļu baiBlcu dinālis Slepinačs iestājies par ne- tumsa. Pēc vienas vemjas. suaipt,.
v l 7 i . " t * ^ '"''"'"'^ "» J u g o C s valSb». noradot! k . pieciešamlbu katoļu iedzīvotājiem skops uzmontējams "uUnes pie
vojoties 30.000. | prfreizēJS bridi būto abu paHu cīnīties, plecu pie pleca ar eerbu pa- otras 7.."*,.brunu «pures Ar fc
Tirdnas valdība vērsusies ar asu
proteuta notu pret Jugoslaviju. Tito interesēs.
vēloties pārvērst Albāniju par izeiasļ Kā kardinālis paskaidroja, neviena 1 ^ * ^ '
punktu 3. pasaule* karam. — teikts valsts nespējot padarīt katoļu baz-notā.
Par izdomātiem robežu pār- h^^u par vergu, uti tādēļ nevarot būt
kāpumiem Albānija sūdzības iesnie-h^^^^a kompromisa attiecībā uzļ MAlfArfnri* Atr^l?Anil
gusi «rī UN pret Grieķiju un Itāliju, valsts kontroli pār laicīgām, bet baz-l rlCROnUrō OlI^CldOna . • •
Rumānijā no amata atcelti vēl vai- P^^^as — P^^ garīgām lietām. Kon-reizticlģajiem,
ja Jugoslaviju ierautu peroci loti labi panākumi. Tas esot
^ ^ ' ievērojami uzlabota ta snaipeŗikopi
modelis, ko amerikāņi pirmo rtiii
lietoja otrā pasaules karā — 1944, a
Klusā okeāna kara laukā. Oklnavii
salā 30 proc. no visiem ienaidni^^
nodarītiem cilvēku zaudējumiem pi.
nākti ar snaipeŗ»kopu. Tuvākas liņu
Par saccllanoi nosauM 270 un^am
karaskolai audze^iu
Stokholma (az). — Ārvalstu dliplo-māti&
kie pārstāvji Stokholmā s;avu-klrt
nul@ saņēmuši autentiskas ;ciņas
par nopietniem nemieriem saikan-armijas
un ungāru karaspēka aprin
(Turpinijumi no 1. Ipp.) ^ , .
rāki citi ministri, bez jau ziņotiem, ļ ^^.^J^ izšķiršanās par kompromisa no-ļg^^^ ^^ļ^j^j nokļuvuša* slepenas ļ armija pagaidām neizpauž, bet'ir'S!
No visiem novadiem ziņo par parti- teikumiem viņa personīgajā un Jugo- k ^^^^ ietekmē, ko vadot ..Pad, sa- nams, ka snaiperskopus ražo tarifa
jas dižvīru likvidēšanu ..disciplīnas plavijas katoļu baznīcas lieta Piekn-L^j^^^^j^g ^^j^^ jenners. „Sis veidā un tie tagad ietilpst kājnieku
trūkuma dēl". Bulgārijā par pret-M^t Svētajam Krēslam, bet viņš vi- U^^^^^^ļj^ audzējs jāizoperē no divīziju standartapbruņojumā.
padomju aktivitāti atcelts komunistu sumā joprojām turoties pie īsi pirms vaļ^j^^as" teica viņš Senators NTk- ^
laikralcsta Rabotņičesko Delo gaive- apcietināšanas deklarētajiem pieciem L ^ ^ ierosināja pieņemt rezolūciju. y *
nais redaktors. Jaunieceltaifi viņa | P^Ŗl^tiem. \^^^^ ^^^^^^ konstatē, ka prezidents | Q^ JT Q J VARDOS
Iba, pārkāpumu dēl vispār likvidl ļicl^ā, brīvība katoļu prese, uskato- ^^^^^^^^^^^^
tas komunistu partijas organizācijas.oaznicas aprūpes darba, tāpat baz- niftnākumus ari uz «ādi perfonlgi konuku tbu vtUts^m it«r.
Vienas, nedēļas laikā vien Jugof»la.p^cas laulības atzīšana par pilnvērti- " • L , / ^ pā viiUbik palīdzot nolldiinit amikv^
vijā ieradušies 700 bēgļu no Bulgā- U^. kādā gadījumā katoļu baznīca P"^^^^" . ^ Kl^^^^^^^^
rijas savukārt ieietu uz reģistrācijas for- Sazinoties ar Mekarturu. republi- M»»^- v » . " ' • ^ ^^
^ālitāšu nokārtošanu ari dzimUarak- kāņu senatori noskaidrojuši, ka ^^e-l Jļ^J»",^^^^^^^^^
stu nodaļā. nerālis pēc 3 nedēlim bus atpakaļ „botierif, mechMiķii stefini Vilfloi,\SSi
Tagad 52 g. v. kardinālis, kas ie- rj^^ingtonā un ir gatavs kongresa un nodot. tiw.i
slod^īiums ~! T^«r žVii»tMmii «AH^rhn «^os namos dot paskaidrojumus par Sutci oi Bģipti •tieioiiiit u f i ftm.
sioazijuma — par SĶietamu sadarbo- .trplinnii b«» n«i««^ «^"^^^ 3oī6inM, Kipm ^
sānos ar vāciešiem — atrodas jau P®^" aiceisanu. Kir«naiku tuvāklt di«nli. Ktŗt gidiM
četrus ar pusi gadus, pieņemot ame- Eiropa turpretī taelpo atviegloti, briti patur tieilbat itrttUti apdrtttdīitiii
rikāņu AP pārstāvi savā privātajā V a t i k ā n a m tuvas aprindas Iz- •^p^ee mmn Cttri ano, Knn m
cellē, atstājis veselīgu un možu ie- saka prieku par to, ka ar Mekartura vaift. proieītftjuii padomju fUmu dtiigidji,
spaidu. Viņš bija tikko atgriezies atcelšanu pavēries celi uz labāku Piimā rid* kldu «ugļu-amariķāņa^taiC.
no vakara lūgšanas viņam speciāli saprašanos starp UN un Ķīnu, tepat ^H^;^ ^^^^^ hwc\.w dllpi pt vUn
iekārtotajā miniatūrkapellā un visu par negludumu nolīdzināšanu starp I siavMttf fraBCu ttonpltikitkt tMM
Kremlis piesaka. 0 @
(Turpinājums no l. Ipp.)
tu vidū k o r r u n d i i i nlaukst un M'^^^^'^^i^s laiku stāvēja kājās. PariASV un Lielbritāniju. Pilnīgu ap-ļ ieguvu Staļina mitra prēmiju, b«t dt«n|;
l^,?'r,''rnfoJt"i«!'^:VnN»^^^^^^ 'itlt " P^^»''". «Jnves apstakUem u„ .pieša- mierinijumu p.ui ari P a r l . e . ..Si.Ln!-a/tirL'r2^2'i^
marta, bet p^c padomju leslazuj-lko.ljj^^j grāmatioas iespējams dabūt P»k«f<Jroi« kSds Francijas t"„VKoto. t.
juma visu laiku turēti stingra sle-' " ' i, i i - s i ; . .=— i . . j . . ... . . . ^—
penIbB,
Nemieri sSkušies, kad mazajS gar-niionpilsēttuā
Sčembatelija, Pekas ļ p^'n^ānTi^g^va." T ^ ' g . '"a"plaupo" I g a d u laikā viņš gan nav varē/is ļ kV ASv'uk'ttV'Mbied^ōUe'grib'pā^ ļ «r'^T»»" «.«TriSlilSI!
tuvumā. maii:ial ieradies Icontingents h^jg^j^j^^^gj^^^^jg^^^..-- ^g^^»- ^ ^ ļ ; ^ ! satikties ne ar vienu garldzni^u.
gados jaunu, 17~-22 g. v. «arkan-, j^g^^ p^^^^^^ ^^^^^ ^.j^.^^^^
nākt visu sāpīgo jautājumu atrisinil-1 vii n s gadie» atotitt diwMa ut m
šanu miermīlīgā ceļā." B o n n a at-1 jat padomju joiias tautai policiiti, km
armiešu. Jaunatbraucēju vidū iz-i , j • ' i ' ,• I «» sacijusies no oficiāliem komantārienj. "••ļf ubeidm iini m alkoii)! KSrK.Xr'Si4;S)C7i..1«^ DrcŽibas deklarācija... v . » - . „ „,
ties pret padomju režīmu. Kad, ie- "".n'^f«>" "^P''s^'8ro apturēt. Iz- iTurpinSjum. no t.ipp.)
jaucoties v«x:Skajiem garnizona vir- !"""'l5ffl spec.alvienībam mezu tiri- kam dot priekšroku aizsardzlbl pret L o n d o n a , apakinaml irlietu mi-. N..īei. d.Hctii , i . n l « i . ASV k . ^
iniekiem un piedraudot «drastiskam • - n^^^^^^ - nogalināt om.nismu - Eiropai vai^Az.j.L Ja Mori.on.''p..k.idroja. ka viņS . u K ..5^ 0^^^^^^^^^^^^^^
aprindas uzskata Mekartura atcelša-1 Sai par pretamtrikiņu d«monitrici]fai
nu par Sav. valstu iekšēju lietii. M^f,J*^^"^*^^ ^v^mm
gadi.
ASV «Ultirli tttUdti VldJI ft^mķ'
IcUlm n
i l i t i ro vilcienu a
padomju Joilfi.
tir&ia nokritusi ui 14.000 «ktampllru.
Ii«)Tielai ft M Bil), doltm lūouii liM»
«lavija ASV.
ItroCi lolādv kaitli atraitl kidi ttbii*
BudapeMashSniem, pēdējā laikā visās trijās ze- apšaubāmi būtu cietusi Tagad tur- mg^g^ operācijām. Tādēļ drīzumā h*^'^
papildspēki, mēs notikušas tīrīšanas ..neuztica- F^ti bus lielākas izredzes realizēt varot sagaidīt UN deklarāciju p a t k j ,'
un Rietumvficiiā.
Iic'arltl pirnit Udojuml ar Jtimo ai|l
bazaites turboiznicinfitftju Dtlta. Pllki^ ir
•eti atrodošos ungSru karaskolu, P [W kaut ari par j^^^^^^ ļ punk.» pi. ub.ku. T i . domiti Mm
-Ieņemot rSgulSru nemieru apmērus. P'™« '«''a ' « o ' " ' 25.000 rubļu I - , s.-,. c »j„ ^ noraoija. ta angiia| . . . „ „ .„.,.._„ ^
Pilsētā nekavējoties ««'"'^ipite iz-ļ ^^RejzS ajjauno sp^ jjg,Ma augstāk par mi-1 k.." komaWtSV.WīSiTJiil^
ņēmuma stāvoklis, un no
Izaaukti valsts policijas r r - - - r " - - ,
Kad dala pēdējo bija pU^^Ui pilnīgi mo'' varasvīru vidū. A^^^^andra Eč^ona jlKorejas politiku. UN aprind'ā«IuruV"ix;;iioT^^^^^^ T^mi/'iT^
ielenkuši. piJrējās vienības stājās pie Reseva viela par padomju Igaunijas cīņas Koreja atstāt UN ziņa. kamēr trumena pavēle izraisījusi iaunu OD^ ^^^^^i* ^^^mMnM fabrika na inl.
nemieros iejaukto un aizdomās tu- iekšlietu ministru iecelts sarkanarmi- A^V visu savu tiešo uzmanību pie- timismu Pllnsanulces orezidents En ri^" lietpratēji cer lainiagt labui rīnl.
rēto masu apcietināšanām. Apcieti- Jas ģenerālis Johans LomiDaks, un verstu Eiropas aizsardzībai. \ - y y • • A » " .
nāto skaits nav zināms, bet pēc i n - ' ^.A^.•,^^•.. . , . 1 Pr«7,Hpnt;, Wciriri.n««
formācijas, kāda saņemta Budapeštā
ap 270 jauno ungāru virsnieku, kaia-ļ leteus sdrudnariuijas virs L e - ļ ļ " " y ' ^ » ° i.u^utu Ipa^u RtFinisiju uzi j^p^j^gļ^ j^jgŗ^
skolas audzēkņu, uz vietas nošauti. onids Lencmans. Latvijā pēc Kremļa KOĶi^..^^^""^"^ Mekarturu- , ^ . , , . « . « a H . . • « i . r « « H u . ^« . . u
•pavēles «tcelti ufi nomainīti trīs mi-h^^mājums no šī gadījuma izsist ieJ J^P^nā Mekartura atcelšanai bi^LJj*"'ļf"^^^^ "r^T* ^L^^^
nistri. spējami lielāko politisko kapitālu, ļ« bumba» sprādziena iespaids. Xdrl^^^^^
Smagi partizānu darbību ietekmē hP^Jot prezidentu Trumenu kā a m e r i - r e a k d j a bija sašutums un nfr-1 Ar pretpadomju propagandai ^laUU^i
ari dabas apstākļi. Viņi dzīvo pagra- p^^^ bruņoto spēku virspavēlniekuļ ^P'^*"^^^* nožēla. Tautas demo-ļ ^Ua apilmētat namu sienas KariibonA
bos vai nometnēs brīvā dabā Dau- h " ^^^^^ ^'^^^^^ popularitāti. ^ r * t u partijas ģenerālsekretārs Takeo J j ļ ļ ļļVn?r^^^^^^^^^ ""'^"^ ^
j rr.- j , . r ' . \ I C a r T v/^Un.i 4^..12. I S - . J M V njuiV»iHrn{«. Kif*v.»4«». I aom)u Komroiicomisijas iestādei,
Kritiskais gads
(Turpinājums no l. Ipp.)
. „v « dzus pieveikušas ar šādu dzīvi saisti- Kaut ari Mekartura atcelšana tāpat M^^^^ paakaidroja; .,Mekartura no- m kurtai
logad « v« laapS. »ķup« ne v^«" tas grtitibae, ko vēl skarbāku pada- nozīmē sitienu vipa popularitātei J«Pan»» j«unu*ūvē kJO. neaiz- dS? boVU'feT v!d'u»,'%\C,^
? J S . " ? - „ ° ' ' " . ' - . - . f - J:....." ._^.L"'|rIi pieaugošais pārtikas trūkums. | iekšzemē, kam tālākus nākamo nedē-1 "I"'»»?!-". Nippon Time» raksta;l^sv •d«ir«i»tiba »e(f Foteiu iVxmm.m
1 ^
3^
f
IROj
li<
IļļlTiidi, btt
Vtanaz
m
•^ASV PA(
& «i P«*«S
Intai ittTKoi
ii^ASV bfii iMei(
L ^ fakU tMt <
JiMlttitttnoi, kM
Llililltiim srStIbl
llipiii <^'>
Iii (ignlBli, btt ef
iriniiii, ka var
ti ikml piredtito
i i » * ' *
idirektora Kin^
h paiU
IU)00b§gļu,
\šm vai lau tieši'
Mlii Sav. valstis
timidljs norāda, .
wtiipwulei latviešu
ļ W a i jautājumā pi^
Mioigaiiizaciilin, ktr
p l N P riciba. Tači.
Jifiui, - art t5sl
ļPJwfcfitu saņēmušas.
J wi atrodams laikri
ļliiprtla numurā.
i i -i -lv
i !|T
*5 'V- "I
i
P 'III
pliton lan«l»kl komūnUma kustllM^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ visatstafāk, to Tr" 3500,1'^šķirās šo triecienu part'ijVr'TabSk I ..vienkāršai* cilvēks no TelM" I !?^»i„.- ASV ,t.tirtikū"'e«trtto
r_" .'ļ".!l!.*:..^Ll\"\! „A - 2000 un Kr;evijai vistuvā-| saijemt tagad, kad nākamās p r e z i - | š o f e r i s : „Daudzi japiņi lies' AI A J 1 lAt « X <k« ļ * . o i v i j a — uii tēvijai visiuva-I - - v - — « - *«yv»>j, ivuu iiaivauins u i C i l -ļ
Uglk, tad palaidis garām šo reto H-Uajg jgau^^ijā ~ \m Sos 7000 medlUenta vēlēšanas vēl nav durvju " " «^
" ^ " ^ ^ apmēram 100.000 slepenās policijas P^i^kšā. nekā vēlāk. '
Maskava var kalkulēt ari ti: tik- locekļu.
lldx II militt ekspaniļa bōs paveikta,] Tāpat kā Igaunijā, ari partizāni
F i l i p ī n u valsts preridents E.
Kvirino lūdzis Mekarturu būt viņa
vletēlle komClntstl pārņems vani imļ Lietuvā un Latvijā sadalās vairākas ļ K@mufliitu MbnliVrf di» I S T ' b a u d u o S t o atnūhr''' PnV
ustpledfi savu poUciļag valsts slstē- grupās. Viena grupa atrodas Ziemiel- laOOlien ga- 9» P«inito atpūtu. „Fili
mu katrai «ādlal. Un kad tas bfils Hetuvā; 2.maitijā. bet divas operē taTl USbrulrf ASV l I j l T l J k a r ā X%St''"leikU tlUalv i
Jau Botids falkls, Amerikas sabiedro- zemes dienvidos. Latvijā darbojas - , M V j i aiorivojai, leiKts leiegraf.s. o
tl doma, droSl vien, nepieļaus Elro- četras grupas — ik pa vienai Vid- tēMp ZlūO FDI
pas rūpniecības centru ItnTcinēlano zemē. Latgalē, Kurzemē un Zemgalē,
atombumbām, Jo tām par upurU krista pie kam Lietuvas ziemeļu grupa at- ilUVCFS
tlk'daudi nevainīgu dlvēku, ta ka rodas kontaktā ar Latvijas partizā- Vailnatona (fml - ī>f^iTm7B^n v«
pie dsivibas pallkolle visi kļQtu|niem. L..l!l!!^T^l^ir/^^^^
aicinājumā, .Joti priecātos Jūs re-dzēt
pie sevis, iekam Jūs atgriežaties
Savienotajās valstis."
AmeriirM mfll^^^^^^^^ r"irinformācija publicēta pēc tamJ S T \ i ^ n a S
V61 viens apstāklis, kas
dinlt lieliniekus okupēt visu
i i j 1 1 , a - - " " ! , * ! •• , —• \ - » ^ * . i r ciiiūuiifim komunistiem ir
var pamu- k»'* l'etprateņ Baltijas valstu jautā- daudz lielāks drauds kara gadījumā
Isu Elrop«ih'"ao». «'"""s, ka Pad. savienībai Lēkā pēdējā karā bija nacisti i7- e i:
v « plms ģen/Eiienhaners pafltot l» atrašanas vietas uc. sen cies Federālās izmeklēšanas' biroja
mobUMt, ir - baūe«, b«,Ues galveno, jau '«o> zuiamas. to lieki apliecina- FBI direktors Edgars Huver. kāda
kiri BO «pbnmoUi Vadjas UB JapS- J**' spiegu nosūtīšana uz šiem cen- A S V senāta apakškomisijā. Vina zinu.
J u Ļeņlu bi|a maclļte, ka «"e"!». l^"^l uzdevušies nar sarkan-Lojums noticis martā un tikai tagad
«piciga. apbraņota kapittllstiska !™;i'\l''';l7'tTvi. K " " - i ' 1 ? ! . " ' ° AP ziņu aģentūra. Komū-ttioelropa
e«o« nelibegams prologs r'""^. ««'n. Pad. savienībai vel lidz Uistiem ASV e^ot ,.ciets kodols" ao-imperilUsUskam
karam. | f' j ļ ' ! " * ' '«^"^'^^ partizānus mācītu sabotieru, kas gatavi pēc pirmā
aicinājuma izdarīt triecienu* svarīgākajām
amerikāņu rūpniecības nozarēm.
Vajadzības gadījumā tie gatavi
arī bruņotiem varas aktiem.
Nopietnā brīdi sabotāža varētu kļūt
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(35)
\(00
Liktenīgo problēma mēs, iķlet, vislabāk
formulēsim ar Jautaļnmu: vai
savu plinu reiliiēlanu Kremlis pieskalos
Mva sliipruma dienai, proti
tkd, kad tam blis pietiekami daudz
atombumbu vai ari rietumu viļuma
brīdim?
GŪTSNBEIGA BlBElE UDO VI
AMERIKU
Anglijā atrast? iespieduramāksUs iigudrot&ja T''""'''"'''''^ leroCiem, IZteiCies Hu-'
- _ . ,.1 , j I GUtenberga apgādā iedotais btbeies eks«im- Amerikāņu komunistiem dots
Vēl varam lomer cerei, ka aoi Krt-|piars, ko lOdaj ar nSkoSo i.dmesinu nosūtiia rīkojums iefiltrētie vispirms vitāli
rOS padomju nvilitāro varu, iSfi laikā J A r go*.u buit un a',7!ta osr p^prium-to
pārspēs un beidzot art sairteks .["//"jf» rr.,.t.rdr:hu Pā-d^is.nfi.
». I. n n rinima. bet katrā noa tā i i vai tla P. R '
KA GAN VISA NAVi
l8UQSta.
un M:čigana. kur tie kara gadi-h'«^"
būs lo'tip^^"^^ spētu nodarīt vislielāko ļaunu- ^ e«B aoat viu tvietta n»v
mu. cukura Bav, O)Q B«V, «tlu siv ji Ji'
20 allj. DM trOcIgo b{g|« bins itteMli
RietumvSciJi nolēmuil nodot UN Mtsa P'
lldtlbai komiteja.
Mindiurijti piiiita Antuigv toateil*
ļuSl 24 amerikāņu lidojoila cletoklņl M tm*
boļnilclnstfiju pavadībā. - ziņojt Pddifil
rtdio.
Krtevi vienība Uraiaoi MMUMSI alti-dSh
apitiprinfijii TASS ua Maikm
ditaji.
NņaiiBi. kiubn, Auītfttlifldli
valdība ar pamatojumu, ka tie traucējot
mOnistu miera kampaņu. J
20 t leroCo atkal ttkUJuil Itaļu poUflļl
Aniaido kuģu bUvētavt, Dtenovai tUTSal
Lielāks ikaits ipSdgo radio reldltlju tffl «•
tvjrēju atklāts Sandžiovanl bamlcā Mlliil.
Par l miij. pieaudiH Polijai iadrifotāji
•kaita pSdējo» 4 gadoi, bet tomir Ir vil ptf
10 milj. mazāks nekā 1938. g.
Per iBleklIgieB un nulķlgiea aeUea »
domju prese dēvē Kanādas laikrakstu iōfoT'
mia% ka Kanādas piekrastē novērota»
domju remOdenes.
»»J. ttiņēmumu alnfitē var iīdtrlt iT
aīTfiko fotokameru pasaulē, ts. Kera-Cela ki*
m«Tu, kas izgudrota Anglijā un ititldlU
Jaunākajā fotoaparātu skatē Londonā. Kf T»i?* Precizitāte esot tik liela, ka no 100»
attāluma bez pGlēm varot nofotografēt mtifc.
Velrieksiu koka le|ļQ iOpuU Anglijai
ŗailenes mazmeitai princesei Annai nosfltij»'
Ms Kanādas mātes. Šūpulis rotāu ar dl*
žāciu Kanādas augļu koku intarsijām, utt te
flatavojls Kanādā ieceļojis ukrainis Svadjuki*
. • ^ u * " * ««"«J^t p»do»)i •••
«iia» aprūpes metodei lūdzis Indiju
legits UN sociālā komisijā Dr. Bbarita»
Kumarapa Zenēvā. .,Pad. savienība tr
ļeme, pārpilna jaunām idejām." Iztal^
Kyrļarapa, ,.un mēs esam dzirdējuli, ka ttf
daudz darot mazturīgo labā un liro nolOkl»
tīdodot daudz naudai..
nul*'*'l*!*l» okapācilai karafpO»
R^etumvācljā pārdēvēt, vienkārii par JīHt
Cu spēkiem Vācijā", jo tos vairs neurskalflt
ki<īm 5" aizsardzībai ip»'
n«**®^*** »>ēyēra. dabūjuši galu 6 aB*!-
nfia" yl'*''l^^^ ^" ^3 kareivju Rietumflrdfl'
l^ļ«««nai ledrāžoties kalnā un «kipK»-
« 0 1 . Div, pārējie kareivji imagi ievaiBOti.
V iM grupa devusies uz Carlestonu. lai
lurii\^'X piedalītos kādā citā lidffldKM»
be^Iftanā flSjui^a konēoas-lidoUJt IT
^ 8 «kaita līdz
' } tt^imtiši nJ
Atlikušo ikaitaļ
ļk^^ti^'^et ap 30.
I S J * laika trūkuma
ļ j * noteiktajam, termi
™^ m procesa, lai
JSbS^ Scienc
II^JUJ»rjdraksta apsveiJ WWinijuiu5 ļ
ML, . ^ 100.000
ticība riet
Pataļ
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 14, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-04-14 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510414 |
Description
| Title | 1951-04-14-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
S. {
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. U, apŗm
Krit minishi^
partijas ® ® @
NEMIEII ALBĀNIJĀ TUIFINĀS
(fd). — Pret Kremlim ne-draudjjgim
tendencēm vērstā* „tl-rlianaii"
Albānijā, Rumžinijā iin Bulgārijā
bijušas daudz pamatīgākas
nekā bija spriežams p^c lldzi'jinējām
ziņām» Vj«ā« trīs Maskavas satelit-lemēs
turi>inās Maskavas Ūnijai neuzticīgo
partijas amatvīru likvidēšana.
Kopi nesenajiem nemieriem
Albānijā, apcietinātas tūkstošiem
personu. V'ēc Observer diplomātiskā
korespondenta informācijas, Albāniju
tagad listembS pārvaldot padomju
sūtnis ar «avu militāro atašeju un
ap 5000 Izmeklētiem uzticamiem ko-mōnistiera.
Organizētās sodu ekspedīcijas,
par kurām jau ziņojām agrāk,
mēdzot «odēmos pakārt pie telefona
stabiem.
DaUY Telegraph Triestas korespondents
ziņoja, ka pēc pārbēgušo
albāņu pretefitlbas kuetlbas dalībnieku
nostāstiem, plašā apgabalā uz
dienvidiem no Albānijas galvaspilsētas
Tirāna» ilgstoši turpinoties nemieri
m sacelšanās. Bruņu mašīnās
briesmu rajpnus apbraukājot tribunāls,
kas publiski U2 vietām izpildot
nāves sodus. Kāds albāņu pulkvedis
sapulcinājis vairāk nekā 6000 parti-
Tānu un uzbrucis vienam no sildiem
„motorizēl;iem tribunāliem". Uelā-
Pamiers starp Tito un pavestu?
lAEDINĀLIS STIPINACS IZUGUMU UZSKATA PAK IESPĒJAMU UN
VELAMU ABĀM PUSEM
L e p i f U v l (np). — Bridi, kadi Intervija vairāk akārusi teorētiska*|
Jugo^avijas valstsgalva marials dabas jautājiunua par attieksmēm
Koreja amerikaiii
apbruņoti ar'
^^naipcŗikopicm"
Vallngloiu (md). — AmerikSou M.
konflilciu starp rietumu oemocraiijam : - -r-.—--r» . K „
. . - . - . . . 1 dilbu, Jugoslavlla» 7 mUloDB katoļuIun koiilinforma valstīm, kurās Jugo-^^
korejspondents, pec Roma^ Ate- ;^ vadonU arcHtMsUp» Aloizs slavija ieņem neatkarīgu stivokli; ««"u avota elektriska teleskopa
ŗn Belgradē legutōs mformācjas, I 9 « J ta- taču cietuma vadiba pēc intervijas mug^^o"»».""»!"?» "atenjai «,
izklīdināts.
AP
nās un
ari ziņo par asināmām cīņām , . i tervlļā atzinis par tespējunu un vēla- deklarējusi, ka privātās sarunās kar- aH^u) P L " ' " '^,"^"^^1",. '
m.lņgu apcietināšanu vilni Albānija. kompromisi starp katoļu baiBlcu dinālis Slepinačs iestājies par ne- tumsa. Pēc vienas vemjas. suaipt,.
v l 7 i . " t * ^ '"''"'"'^ "» J u g o C s valSb». noradot! k . pieciešamlbu katoļu iedzīvotājiem skops uzmontējams "uUnes pie
vojoties 30.000. | prfreizēJS bridi būto abu paHu cīnīties, plecu pie pleca ar eerbu pa- otras 7.."*,.brunu «pures Ar fc
Tirdnas valdība vērsusies ar asu
proteuta notu pret Jugoslaviju. Tito interesēs.
vēloties pārvērst Albāniju par izeiasļ Kā kardinālis paskaidroja, neviena 1 ^ * ^ '
punktu 3. pasaule* karam. — teikts valsts nespējot padarīt katoļu baz-notā.
Par izdomātiem robežu pār- h^^u par vergu, uti tādēļ nevarot būt
kāpumiem Albānija sūdzības iesnie-h^^^^a kompromisa attiecībā uzļ MAlfArfnri* Atr^l?Anil
gusi «rī UN pret Grieķiju un Itāliju, valsts kontroli pār laicīgām, bet baz-l rlCROnUrō OlI^CldOna . • •
Rumānijā no amata atcelti vēl vai- P^^^as — P^^ garīgām lietām. Kon-reizticlģajiem,
ja Jugoslaviju ierautu peroci loti labi panākumi. Tas esot
^ ^ ' ievērojami uzlabota ta snaipeŗikopi
modelis, ko amerikāņi pirmo rtiii
lietoja otrā pasaules karā — 1944, a
Klusā okeāna kara laukā. Oklnavii
salā 30 proc. no visiem ienaidni^^
nodarītiem cilvēku zaudējumiem pi.
nākti ar snaipeŗ»kopu. Tuvākas liņu
Par saccllanoi nosauM 270 un^am
karaskolai audze^iu
Stokholma (az). — Ārvalstu dliplo-māti&
kie pārstāvji Stokholmā s;avu-klrt
nul@ saņēmuši autentiskas ;ciņas
par nopietniem nemieriem saikan-armijas
un ungāru karaspēka aprin
(Turpinijumi no 1. Ipp.) ^ , .
rāki citi ministri, bez jau ziņotiem, ļ ^^.^J^ izšķiršanās par kompromisa no-ļg^^^ ^^ļ^j^j nokļuvuša* slepenas ļ armija pagaidām neizpauž, bet'ir'S!
No visiem novadiem ziņo par parti- teikumiem viņa personīgajā un Jugo- k ^^^^ ietekmē, ko vadot ..Pad, sa- nams, ka snaiperskopus ražo tarifa
jas dižvīru likvidēšanu ..disciplīnas plavijas katoļu baznīcas lieta Piekn-L^j^^^^j^g ^^j^^ jenners. „Sis veidā un tie tagad ietilpst kājnieku
trūkuma dēl". Bulgārijā par pret-M^t Svētajam Krēslam, bet viņš vi- U^^^^^^ļj^ audzējs jāizoperē no divīziju standartapbruņojumā.
padomju aktivitāti atcelts komunistu sumā joprojām turoties pie īsi pirms vaļ^j^^as" teica viņš Senators NTk- ^
laikralcsta Rabotņičesko Delo gaive- apcietināšanas deklarētajiem pieciem L ^ ^ ierosināja pieņemt rezolūciju. y *
nais redaktors. Jaunieceltaifi viņa | P^Ŗl^tiem. \^^^^ ^^^^^^ konstatē, ka prezidents | Q^ JT Q J VARDOS
Iba, pārkāpumu dēl vispār likvidl ļicl^ā, brīvība katoļu prese, uskato- ^^^^^^^^^^^^
tas komunistu partijas organizācijas.oaznicas aprūpes darba, tāpat baz- niftnākumus ari uz «ādi perfonlgi konuku tbu vtUts^m it«r.
Vienas, nedēļas laikā vien Jugof»la.p^cas laulības atzīšana par pilnvērti- " • L , / ^ pā viiUbik palīdzot nolldiinit amikv^
vijā ieradušies 700 bēgļu no Bulgā- U^. kādā gadījumā katoļu baznīca P"^^^^" . ^ Kl^^^^^^^^
rijas savukārt ieietu uz reģistrācijas for- Sazinoties ar Mekarturu. republi- M»»^- v » . " ' • ^ ^^
^ālitāšu nokārtošanu ari dzimUarak- kāņu senatori noskaidrojuši, ka ^^e-l Jļ^J»",^^^^^^^^^
stu nodaļā. nerālis pēc 3 nedēlim bus atpakaļ „botierif, mechMiķii stefini Vilfloi,\SSi
Tagad 52 g. v. kardinālis, kas ie- rj^^ingtonā un ir gatavs kongresa un nodot. tiw.i
slod^īiums ~! T^«r žVii»tMmii «AH^rhn «^os namos dot paskaidrojumus par Sutci oi Bģipti •tieioiiiit u f i ftm.
sioazijuma — par SĶietamu sadarbo- .trplinnii b«» n«i««^ «^"^^^ 3oī6inM, Kipm ^
sānos ar vāciešiem — atrodas jau P®^" aiceisanu. Kir«naiku tuvāklt di«nli. Ktŗt gidiM
četrus ar pusi gadus, pieņemot ame- Eiropa turpretī taelpo atviegloti, briti patur tieilbat itrttUti apdrtttdīitiii
rikāņu AP pārstāvi savā privātajā V a t i k ā n a m tuvas aprindas Iz- •^p^ee mmn Cttri ano, Knn m
cellē, atstājis veselīgu un možu ie- saka prieku par to, ka ar Mekartura vaift. proieītftjuii padomju fUmu dtiigidji,
spaidu. Viņš bija tikko atgriezies atcelšanu pavēries celi uz labāku Piimā rid* kldu «ugļu-amariķāņa^taiC.
no vakara lūgšanas viņam speciāli saprašanos starp UN un Ķīnu, tepat ^H^;^ ^^^^^ hwc\.w dllpi pt vUn
iekārtotajā miniatūrkapellā un visu par negludumu nolīdzināšanu starp I siavMttf fraBCu ttonpltikitkt tMM
Kremlis piesaka. 0 @
(Turpinājums no l. Ipp.)
tu vidū k o r r u n d i i i nlaukst un M'^^^^'^^i^s laiku stāvēja kājās. PariASV un Lielbritāniju. Pilnīgu ap-ļ ieguvu Staļina mitra prēmiju, b«t dt«n|;
l^,?'r,''rnfoJt"i«!'^:VnN»^^^^^^ 'itlt " P^^»''". «Jnves apstakUem u„ .pieša- mierinijumu p.ui ari P a r l . e . ..Si.Ln!-a/tirL'r2^2'i^
marta, bet p^c padomju leslazuj-lko.ljj^^j grāmatioas iespējams dabūt P»k«f |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-14-08
