Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1949

              kalp U
komunistu mhrfIS**
Jfe Viņa aoaasm
i i a a viņa ierodas m
ļdētSiimmlerļ^ta
lem. nevienu msA
Pleteteies kā spedžto
t Ķ a ^ mīļākās lupeth
Nbaisļ, ķ ļ i ŗ a l ^ p i l
m e ^ . Vecais Itabifi*
' l^d gavu komOīisMo
^ttiļa južttevumt
žldlis un «ataiA
"is «KSkps Kodretott
isl^NBlMs vten%ta
pferād^usi, ka k^rtnOnMi
[vpl^ijai 11 galavatpv
w :|Mutevība Staļinam Ir
/varas nosKtnlms. !R
I. kamgr vien Paukei?
^^Bu ttaag ad kjtisibš cer, 1»
mm m laiku paraU
Ŗ€|>umā' glabātā .Mbi-feles
refflāka nekā Ste-testitā
sirdsfe^, to *
liiiiiiiiiiip
IMDAS
viettfl s^tuni (audM |
DM. 1
ilz pēcmaksu v«l l^ftm |
leks. i
Stala i
liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiimn^^^^^^^^
;:iiiidļziņā
DM 4>-,
[ neatemirsinfliS tSHi».
la gaita: » ļ f S >
fnopictfii d^mfitai»»"
£4
I'
Lftiviao Nmļpšper
Poblisted imtfer EUCOM ClvU
kiīāin DhisiMi Antliorisftttoii
Nttfliher UNW> 196. PtaMifhtr
«fld EiBtor: Kārli» Rtbāci.
I)p Cao9 Klti0k6t2 near
GflMlmr|/Do. Prtotw:„Sc!iwtt.
VotoM." Gflītfbiirg/D., Bģm.-
jjadin.-Pl-7- Ofciilatioo: 12000
pnblislied twic« wMdy«
LATVIAN NEWSPA]
Nr.64(288)
8e8tdleiĻi94tt.i.il.JiiiW
tēft: ĻatfiAi OntriUi Ko-iriteli.
Gtlvcsait redalrtort K.
KaUle» (^ffM BMitrodai);
gah. redaktora vietn. M. €«•
Otte. Redaktori: B. ĶlseUs
A. Ucpa, i t Mio^laabais,
Redakd|at tdrete: Gfiniborr
De^ PMtfack 70, (tfitranit 84).
14. Jurnia dienai
Ik dienu \m nakti mēs dzirdara bezgala vaidvB no Latvijas un
Sibirijaš.tundrām, kur aiaSvestie iet vergu gaitās un lēnām mirst.
Dienās, kad zem mūsu kijām vei bija Latvijas zeme, tāpat
ari pirmajos trimdas gados sēru sarikojtunos jūnija vidū mēs pie-
1 minējām tos mūsu tēvus im mātes, brāļus un māsas, ko noslepka-voja
pirmā komunistu okupācijas gadā, un tos desmitus tūkstoSu,
ko aizveda 1941. gada 14. jūnijā,
Tās nav vairs tikai jūnija dienas vien, ko mēs pieminējām ar
sērām un baigumu. Līdzīgas 14. jūnija naktij un dienai, i r seko-i
jušas neskaitāmas nMis tm dienas pavasaros, vasarās, rudeņos
l.un ziemās. Aizvesto latviešu skaits jau pārsniedz pusmiljonu.
Iznicina ne tiikal kādu tautas^dalu vai sociālu Šķiru, bet, pēc
nežēlīgā Kremļa plāna, tiek itnidnāta I^atvijas valsts, deldēta un
jā:auta V i s a latviešu tauta.
Nē. tās vairs nevar būt tikai Sēras, kas mūsu dvēselēs dreb,
viļņo un deg šodien. Mēs būtu mīkstčauļi, ja mēs spētu tikai sē­rot
un pieminēt tos, kas zem sarkanā durkļa izcīna miesā un
dvēselē savu izmisumu līdz nāvei. Mūso| šodien i r tā sajūta, kāda
ir, redzot pret sav^as mātes krūtīm slepkavas rokā paceltu nazi.
§ī drausmā patiesība pavēl mums izšķirties rīcībai, kad mēs
dzirdam no pazemes to vaidus, kas apbērti, vēl dzīvi būdami: at-ŗaksim
laikā, viņi vēl dzīvo, nokavēsim — būs noslāpēti.
Maskavas vara un tās nesēji ar sarkano zvaigzni pierē nejū­tas
aMdīgi ne Dieva, ne cilvēcības likumu priekšā. Viņi smīn un
^gājas par visu, kas cilvēcei ir bijis svēts |5adu tūksto§iem. C i l -
vēŌ un tautas viņu acīs, un vērtējumā ir tas pats, kas cements
vai māls. Arvien vēl pasaule vaicā: kas i r šie vīri? Kas ir viņu
partija? Mēs esam tēsuši pa$aulei, bet tā mūsu balsi līdz galam
vel nav sapratusi: tie i r velna satversmes paragrāfu izpildītāji,
tm viņu valsts i r cilvēku kaulu mdtuvel Mēs nodrebam riebumā
tin temisuniā par sava$ un citu tautu nākotni, kad tx> tautu valsts­vīri,
kuras sevi sauc par kristīgai pasaiilei pjĻederigām, vēl arvien
oaledz savas rokas tai rokai, ka^ i r «^lipuši asinīm, un vēl arvien
cer v i e n o t i e s . Par ko vienoties? Vai lai cilvēku kaulu mal­tuve
varētu t u r p i n o t darboti^?
Mēs nevaram un nedrīkstam Vftdīties no tā, kā šodien domā
un dara pasaule. Pasaulei varbūļ vēl i r 1 a i ķ s g a i d ī t . Mēs ne­varam
gaidīt, jo nāve, kas pa Latviju staigās negaida. Balsis, kas
naktīs un dienās pār/tālumiem atdtm līdz mums visos kontinentos,
vaid tikai vi^nā skaīņā: ^
' ; DēU, Māte iņirstl
No šīs ziņas un apziņas <ta(| mums jāvadās, jārīkojas un
savu dzīvi un cīņļi jāveido.
Brīvo tautii dusmas par Ma&kavas darbiem aug.
Ko lai dļBffām? i Izmisumsļ^^ e^ steigas-stundā
nevar būt daudz ua^^i^Ja iiaitcisa piliiītt l ^ r d i
I To tfmtu apziņā.: Ittiŗās^ -^mēs tagad izklāstam, mums jākaļ ua
g jliu^bj u h r j ^ nelkimes baigums, kas piemeklē tautSis,
i kuras nokļūst komunisma.vairā; Mūsu vārdi, niūsu vēstules, mūsu
i raksti šo ta\itu presē un valstsvīriem lai birst kā dzirkstis, kas
i dedzina un neļauj iemigt vienaldzībā. ,
i Negrēkosim, paši sev teikdami vai domādami, ka mums un
i šādam mūsu cīņas veidam nav svara un nozīmes! Lai pasaules
• i dusmu klints sāktu gāzties pār Kremli, varbūt .pietrūkst tikai
i desmit gramu svara, lai tā nosvērtos pār malu. Šo svaru piemest
I ir mūsu pienākums, mūsu eksistences un mūsu trimdas bezgalīgo
" i ceļu jēga.
i . Tikpat neatliekams mūsu : katra pienākums atgādināt tiem
i mūsu pašu tautiešiem, kas izklīduši pa kontinentu plašumiem un |
i aizrāvušies tikai ar dolāru vai mārciņas nopelnās steigu. Neaiz- =
I mirstiet, neaizmirstiet, ka Latvijai sarkanie kaprači bēres gatavo,
i Dēli, Māte mirst! ; • .
i Arī mums pašiem, trimdas ceļos klīstot, nav viegli. Tikai
i Dievs- mūsu izmisuma cīiJfU redz un" gaismu mūsu ceļos iededz.
;| Vai arī tas nav ar Viņa ziņu, k a mēs tikām un tiekam izkaisīti
i pa pasauli un tautām, lai ar brīdinātāju balsi sauktu trauksmi
i pēdējā mirklī? Mēs neesam šeit,^ lai tikai savu maizes gabalu
I nopelnītu. Mēs esam Latvijas un latviešu tautas v ^ brīvā balss,
3 un tai jāsauc palīgā visas tautas, lai glābtu to zemi un tautu, kura
i no sirds lūdza un lūdz šodien: Dievs^ svētī Latviju!
Iecelts A S V annijas
linistrs
Par Savi^oto Valstu armijas mi­nistru
prezidents Trumens nolēnis
iecelt līdzšinējo viceministru Gor-donu
Greju, preses piištāvjiem
paziņoja kāds Baltā nama pārstāvis.
Kopš Rojala atkāpšsmās Grejs fak­tiski
ministriju jau vadija. Si l « » l -
šana nozīmē, ka aizsardzības mi­nistram
Džonsonam nav izdevies
svarīgajā postenī uzaicināt Ņujor­kas
pašvaldības atbUdfeo darbinie­ku
CaidenL
KardināKs Mincenti
vairs nepazīst savu
I mati
BBP, atsaucoties uz Vatikāna rai­dītāju,
ziņo, ka pēc ilgiem un ne­atlaidīgiem
lūgumiem vmgāru val­dība
beidzot atļāvusi kandināļa
Mincenti mātei apmeklēt savu dēlu
cietumā. Nelaimīgā sieviete tomēr
drīzi vien atstājusi kardināla ka­meru,
histēri^ raudādama, un pa^
skaidrojusi, ka Mincenti viņu nav
pazinis. Visu laiku viņš kaut ko ne­sakarīgi
runājis un atkārtojis, ka ir
vainīgs. Vatikāna raidītājs tāliSs zi*.
_ ņo, kai par kardināla Mincenti p i l -
gļnīgo garīgo sabrukumu stāstījtžas
g I ari citas personas, kam Izdevies no­tiesāto
redzēt. Viņš pilnie ?iaudējis
'atmiņu. Vienīgā vājā atblāzma par
pagātni ir prāva un notiesāšana.
Kardinālis atkal im atical alS^Srto-jot,
ka smagi noziedzies pret TJTngā-rijas
valsti un tāpēc saņēmis^ sodu.
Mincenti vairāk līdzinoties dzīvam
mironim nekā cilvēkam.
Nozīmīgas pārmainās
aiz dzelzs
Franiu prese zino par Annas Paukeres
un Antoniņa Zapotocka atcelšanu
. . .
BULGĀBOAS MINISTRU PRESE. DIMITROVS UZ NĀVES GULTAS
Bletunidroim presē Jau valrSklOMgi raks^is par to, kit Padomju
SavieītflMis satditvals^ nav Istilabas kiHibas. Sad tad i^tficUJuSās
ari ziņas, ka no amata aictits vai apdetInSts v i ^ vai otrs komuniBtu
paiiUas vadKSJs darbinieks vai valdības iooeklis. Par ^anlbn, sensi-donaUon
pinnidņām aiz dsdis priekškara tagad atkal dņo iabi infor­mētais
ftranēa laikraksts .J.'Anrore", kas alsMcas m droM^n avotiem
CecfaoslovakUft. Ja fils pārmaiņas isrSdlsies paliesas, tad tas iKaimēs, ka
Maskat^ atkal likusi krist saviem ustieamlem kailiem, kas šildu v i^ tā­da
iemesla vairs nav pteņeman^.
Kā zināms, pirms pāris nedēļām i no marksisma tm ļ^fUņisma*', prasT-Prāgā
notika čechu komunistu par- dams nesaudzīgu tīrīšanu partijas
tljas kongress, kuŗfi piedalījās arī un valdību aparātos. Pirmais upu-
Padomju Savienības politbiroja lo- ris Sai tIriSanai esot tagadējā Ru-ceklis
Georgs Maļenkovs, ko uzska- mānijas ārlietu ministre Anna Pan­ta
par vienu, no vi«iozImīgākām kere, ko Bi&arestā sauca par Sar-personfim
Krievijā. Maļenkovs * ar kano carieni Līdz šim viņu uzska-saviem
49 gadiem i r Jaunākais pa- tlja par Staļina uztlcībJis personu,
domju varasvīrs, kam padotas visas kas katrā lai&ā var dabiit tiešu te-iecelšanas
parti^ un personāllietas. lefona savienojumu ar ICremli tm
Bez tam viņā i r ari ministru prezi-1 bez kuras akcepta rumāņu valdība
denta vietnieks. Maļenkova pleda- nepieņem nevienu svarīgāku lēmu-līSanās^
čechu komunistu i^artijas mu. J^'Aurore" tāia« ziņo, ka Ma-kongresā
bija IpaSl nozīmīga. Bet ļenljovs pieprasījis atceHt arī taga-kongresā
patiesībā vēl nerisinājās dēJo Cedioslovakijas ministru pre-īstie
notiktftni. Pēc tam Prāgā noti- zidentu Antoniņu Zapotocki, nomi-ka
slepena komlnforma sēde, kuŗfi nējot viņa vietā čediu komunistu
esot paziņotas franču laiknskstā mi-1 partijas ģenerālsekretāru Slanskl.
nētās pārmaiņas. Viņš tādā gadījumā pārņemtu ari
Malenkovs esot teicis ļoti asu ru- i iekšlietu ministriju, ka lī<te šim pār^
nu, kurā pannas daudziem taga-i zināja Noseks. Zapotockis savu
dējiem komūniatu varasvīriem ,^a-1 karjeru sāka kā čediu arodbiedrību
ckmālas tendeļnces tm novirzīšanos I prezidents. &ai posteņi viņu ieve­l
t a 1946. g. 8. jūnijā. Tā ir vecā
^ 1
„KĀPĒG PARĪZES KONFE-
1 PRASA RIETUMU PASAULE
ČETRU ĀRUETU MD^lSl^tr APlIPBIEDKS S T B t l P C^
NEDGĻA lits LIKTENĪGA
ra
as
un
LATVIEŠU CENTRĀLA KOMITEJA =
iiniiiiiiiiiiiiiin
Blekpūlā jau vadralu» dienas tur­pinās
britu strādnieku partijas gads-
^rtējals kongress. Ceturtdien spe­ciālā
UdmaSnā no Parīzes tur iera­dās
ārlietu īninistrs Bevins, lai teik­tu
savas partijas pārstāvjiem runu
par '^štarptautlckajām problēmām,
I^etēji gaidītajam. Bevins tikai ne­daudz
vārdos pieskaras četru ārlie­tu
ministru konferencei Parizē, gftl-vēribu
veltīdams Rietomvad-jai,
Maršala plānam un eventuālam
^erligumam ar Austrija.
Kad runātāju tribīnē parādījās
ontu ārpolitikas vadītājs, zālē at­skanēja
skaļi aplausi, „Pasaule pēc
Jrešā pasaules k ^ a katastrofas at­kopjas
tikai lēni," teica Bevins.
..Mums bija cerības, ka miers ies­tāsies
arī Tālajos Austrumos, un
^ a , sadarbojoties ar dtām tautām
^Pvienotajās Nācijls, varēs sadzie­dēt
savas brūces un dzīvot mierīgu
ozJvi. šīs cerības tomēr izrādījās
naidīgas." Tad Bevins pievērsās
Vācijas problēmai. Pēc viņa domām,
an te varēja attīstīties normāla dzī­ve,
ja četras Helvalstis būtu sapra­tušas.
Kamēr Savienotās Valstis im
dzami satiksmes sastrēgumi Berlīnē
un nokārtojami tie traucējumi, kas
kavējuši | Berlīnes blokādes pilnīgu
atcelšanu. A r to ViSinskim dota pē­dējā
iespēja panākt kaut vai tdenā
LATVIEŠU NACIONĀLA PADOME |ļpunktā vienošanos un pierādīt, ka
Parīzes konference nav bijusi vel­tīga.
Visumā noskaņojums tomēr
tāds, ka vēl ilgāka mīdīšanās uz
vietas rietumniekiem kļuvusi nepa­ciešama
tm tie gatavi Pariži atstāt
katru stundu.
Jauļ pašā konferences sakumā rie­tumnieku
valstsvīri, kam daudzkārt
iznācis stprptauti^ās sanāksmēs
iepazīties ar VlSinški. bridīnāja
avīžniekus: „Tā ir ļoti slikta zīme,
ka Višinskis ir tik labā omā. Jūs
re4zēsit: viņš smaida tikai aiz lab­patikas,
ka varēs mūs atkal nedē­jām
muļķbt. Mums aiz pieklājības
un Ipienākuma būs jāklausās viņa
Lielbritānija iepludināja Rietumvā-ļ propagandas runās."
cijā milzīgas summas dolāros, Pa- §ie pareģojumi piepildījušies. V i -
domju Savienība savai okupācijas šinskis tiešām visās 16 līdzšinējās
joslai nav devusi neviena kilograma | gan atklātās, gan slēgtās sēdēs sistē-komūnistu
tcdctika iegūt vispirms
leacSUetu tm tieslietfi ministru po­steni,
kā ari noteikšanu arodbiedrī­bās.
Zapotodds kā arodbiedrību pre­zidents
izdarijlis komunistiem lielus
'pakalpis^jumuis. Viņam bija ari no-zlililga
loma 1948, g.. februāra ap­vērsumā,
kad komūnislii Cedioslo-vakijā
nodibināja savu narkano ter-roru.
Trešais Malehkova upuris esot
Polijas tirdzniecības \m rūpniecības
Pēc tam, kad otrdien no Parizes aizlidoja Lielbrftaiiijas ārlietu mi-1 SKlda^ ' a zinoīa
nistrs Bevins. lai piedaUtos fuig}ii s o < ^ t a partUte kongreM mekpfiiā,K^^^5J£ « S S f u S -
l i ^ , ka četru ārlieto «f»^r«V^«»/jg^^ k«ra S T V ^ ^
tai vairs neizkļūt Visa ? a j ^ ] f ^ « f ^ a tepat abas ifPriekš^^ ne- ^gj^ tizturēšanās vietu. Tagad
deva nekādus panākamus. ViSii^kis pra;^i^W rietumnieki noskaidrojies, ka Mincs apcietināts
notos ar viņu iK^r gabgi nep^e^mamieiiM^ Bglm^ aņ Vā- p^^omju Savienībā, kiid viņš tur flJf v^'JI7- i ^ ? l . ^ ar be2«aligam,^ne8atari©im an nelpģtekām r o ^ ieradās, lai sāktu tirdzniecības sarii-
^j ^-l ^š^ai^ n^eWdē-la? -tā^p-a't ^kLa- i^erp^ri d^^ «^•^n J^iilfflme^ Līdz pēdēpj^aļmijg gb rīsdaiimm niMeciīnbCaus
1947. g. Pame un ļ^mddlui^toir tor^ Molotovs ar tādu paSa taktikaLj^rt^ Vēl nesen Varšavā nodi-ka
tagad ViSlnskis izveda rl^amniekas galīgi no pade^ms. I bināja īpašu saimniecn>as padomi,
, 1 . - j - X x j . A ^ i 2' 1 T% - , i i -1 .kurai vajadzēja koordinēt visu poļu
15 ^sede trešdien tomēr vienojas, ka Panzes k^if^ence vel nav bd- kQpniecību un tirdzniecību, un par
ka lidz nākamai pirmdienai izbei- gusies un atlikušie divi darba kār- Ugs priekšsēdi iecēla MiJicu! Jaunajā
tības punkti - blokādes atceltoia U^^onj^tu varasvīru krišanā ir
un A u ^ j ^ s mierligums va arvien Ujeng zīmīgs apstāklis: Anna Pau-var
izrādīties |»r jautājumiem, kur ^ ^incs i r žīdu tautības. Par
abas puses ieinteresētas panākt vie-1
nošanos. Kaut arī pašiem k(mf)&-l (Beigas 5. Ipp.)
rences dalībniekiem Višinska izturē-
Ir cerības^ ka varēs vienoties
mierlīgimiu ar Austriju
BRITU ARUETU MINISTRA BEVINA RUNA STRĀDNIEKU PARTI-JAS
GADSKĀRTĒJĀ KONGRESĀ BLEKPŪLĀ
labības. „Pēc tam, kad mēs, iedami
no vienas konferences uz otru, cen­tāmies
panākt sadarbību un sapra­šanos,
vienas lielvalsts rīcības dēļ
Šī^ cerētā sadarbība izrādījās neie­spējama,"
izsaucas britu āriietu mi­nistrs.
„Tad viņa majestātes valdī­ba
nolēma sadarboties ar tām vals­tīm,
kas to vēlās."
Runas turpinājumā Bevins ļoti at­zinīgus
vārdus veltīja Maršala plā­nam.
Vislielākā mērā tā svētība re­dzama
Francijā. ,Sl valsts pārvarē­jusi
savu nespēka periodu tm ta­gad
strauji atdzimst. Runājot par
Itāliju, britu ārlietu ministrs no­rādīja,
ka bez citu palīdzības ši
valsts nevarēs klŪt par spēcīgu
saimniecisku faktoru. Pārējam
valstīm būs jāpalīdz, lai r^Hja va­rētu
nodarbināt tos 2 miljonus bez-darbnidcu,
kas šobrīd atrodas ļoti
grūtā stāvoklī.
(Beigas 5. ll^.)
matiski demonstrējis Padomju Sa­vienības
nevēlēšanos saprasties ar
rietumiem par Vācijas un Berlīnes
nākotni.' Tas notids tik krasā tm
nepārprotamā veidā, ka Londonā,
Parīzē un Vašingtonā pamatoti jau­tā,
kādēļ vispār Maskava vēlējās
Parīzes konferenci, ja tā kā tā bija
nolēmusi pret rietumiem turpināt
līdzšinējo naida tm neuzticības po­litiku?
Kam gan Padomju Savie­nība
pati mēnešiem rūpīgi gatavoja
sanāksmi Parīzē, kāpēc tā atcēla
Berlīnes blokādi un iepriekš ar
oficiālsļs TASS aģentūras starpnie­cību
pazitloja gatavību runāt ne
vien p4r Grieķiju, bet pat par Ja­pāņu
un Kinu?
Sie jautājumi šobrid patiesi lie­kas
daudz svarīgāki uh interesan-tāici
par Parīzes konferences pēdējo
triju atklāto sēžu tecfmfskb norisi.
Bet vieglāk gan i r šīs krievu poli­tikas
dīvainības konstatēt, nekā tās
izskaidrot. Jāņem vērā vispirms tas.
šanās griitl panesama, un Anglijas ParfrTrl^c nfrfatiiVari.
ārlietu ministra Bevins viņa bezga- r a g r i a C S O r g a m Z a C l*
līgo runu laikā demonstratīvi 89auž,| , « « Tr* i •
jas ielūdz Vismski
padzīvot Austrum-
Pēdējas ziņas no Parīzes vēstī, ka
Višin^s atkal apsviedis kažoku uz
otru pusi. Pēc tam, kad trešdien tm
ceturtdien pēc Ečesona priekšlikuma
vienojās, ka Berlīnes m i l l t ^ e ko­mandanti
līdz pirmdienai „novērsīs
vaciļa
Mandiester Guardian" trešclien
traucējtmius Berlīnes apgādē", naktī | Publicēja vēstuli Višinskim, ko re-uz
piektdienu Višinskis paziņoja, ka Uakcija saņēmusi tieši no Saksijas-viņS
krievu komandantam tiz Ber- Anhaltes padomju josilā Vācijā:
līni nekādu aidnājtamu nesūtīs. Tam LJ/rti godātais kungs! Tā kā mums
neesot nekāda i^nesla, jo krievu nav nekādu iespēju nesūtīt jums
komandants neesot atbildīgs par vēstuli uz Parīzi tieši t l . lai tā no-
Berlīnes dzelzceļnieku streiku, paktu jūsu rokās, mēs atļaujamies
„Mian, protams, nav nekādu iebfldu- šo apkārtceļu, lai jūs to izlasītu no
mu, ja pārējie ministru ktmgi sūta angļu laikraksta. Jūs Parīzes kan-šādus
uzaicinājtimus saviem okupā- U^rencē apgalvojāt, ka Vācijas aus-cijas
virsniekiem Berlīnē." trumu joslā valda iMieltšzImIgi dzī­ves
apstākļi Tas Ir tiesa. Daži pa-f^,,,,
Ammmm,mm^ i ^ ^ ^m dzīvo lieliski. Tie ir SFJ)
^ . ^ ^ ^ . ^ , . ^.partijas vīri. Pārējie fli8 proc. cleS
Panzes konference beigu beigas ir badu. Tāpēc mēs, apakšā paralcsti-un
paliek divu partneru sarunas U^igg u pretkomūnistisko pagrīdes
PBT tīri saimnieciskiem jautāju- organizāciju biedri. laii?ni ielūdzam
mtem, no kuriem atkanga pasaules viSinska kungu uz četru nedēlu vle-nalTOtne._^
Konferencei sākoties, visi soSanos mūsu joslā. Jums tur j&-
gaid^a zilus bnnunn^. Saduno- ^zīvo ar vienu noteikumu, k a jums
sk^ojumu Ieskāva bija pratusi nedrīkst būt vairāk kā viena patē-sasitiegt
ar d_aži«n T A ^ a izziņo- rotāja pārtikas kartīte Nr. 4, k o s « .
^miiem tm teatrālu Berlmes b l ^ a - ņem 90 proc. Iedzīvotāju. U z tās k u -
des atcelšanu „pro forma Kad podiem jūs saņemsit katru dienu
: ? ^ t ! . J ? ^ ? ^ V 2 f ^ i ^ * ^ vie- g melnu, skābu maizi, 10 g zaļ-ta
Višinskis meglnaja un joprojām gani veca margārina, g cīpslainas
laikam meģmas savus pretmiekus gaļas, 250 g lopbarības, kas šeit sau-nogurdmat
un mulsināt ar savu ab-Uas „pārtikas līdzekli'' un drusku
soluto nepiekāpību rietumu pasaules cukura. Varbūt, ja bC^it izveici-^,
sabiedriska doma jutas nepatīkami varēsit nopirkt mazliet zivs
vHusies Sal sajūtai pievienojas tīri vai sausu sieru. Mēs galvojam, ka
P®^. notikumiem jau pēc dažām dienām jūsu uzskati
Berlme. Viss tas kopa rada tieši to par dzīves apstākļiem Vācijas aus-
(Beigas 5. Ipp.) • | trumu joslā radikāli msiinisies".