Bavarijas Latviesu vestnesis, June 22, 1949

              LATVIJA Treždien. f ^ g . g. 22. '
Kr. 67 (291) 1949. g. 22. jOnijā.
^Ir autora parakstu vai Inlclāļltm pa-fikstitajo
» rakstoa izteiktās domas nav
ii;atrfi ziņa raoakcijas domas.
LATVIJA STARP
DZiVlBU UN NAVI
Katru mūsu trimdinieku aizbrauk­šanas
bridis ved tālāk projām no
Latvijas. Si briža lielumu apUe«
cina aizbraucēju valgās acis unaiz**
lauztie vārdi.
Bet nebūs neviena, kas aizbrau­cot
no Eiropas nedotu sev un iz­vadītājiem
solījumu no tfilfis
trimdas atgriezties tēvzemi, tiklīdz
ta būs atbrīvota un tur valdis at-k
i l latvleSi.
Kāpjot uz kuģa katrs latvietis
dzUi sirdi ieslēdz ticību, ceribu un
mīlestību savas tautas dzfvibal un
Latvijas brīvībai. Katrs ir apņē­mis
bflt savas tautas cīnītājs. Aiz«
braucēju Jūtas ir patiesi īstas un
patriotiskas.
Bet — cilvēks domā, Dievs dara.
Jauiiā pasaule izraisa jaunas jūtas,
Jaunai jēdzienus un spriedumus par
dzīvi un laimi. Trimdas nabadzībā
un pelēctbfl IzslfipuSiem rodas ne«
remdināma vēlēšanās atkal dzīvot
pilsonisku dzīvi. Jaunās pasaules
raksturīgākais vaibsts ir — nauda,
kas ir visu vērtību mēraukla. Vecā
pasaulo ar savu ideālistisko dzīves
stilu pamazām sāk ietīties pagāt­nes
dūmakā un gaist... To veicina
ari latvielu ģimeņu izolētā dzīve,
latviskās skolas un grāmatas trū­kums.
Tēvzeme, sevišķi bērniem,
sflkklflt par skaistu pasaku valsti,
par kuru kā brīnumu vēl ilgi stā­stīs
un runās, līdz Jaunās pasaules
brīnumi to apēnos. Bet bieži nebūs
ari stāstītāju, jo vecās mātes un
vecos tēvus — iōs latviešu cietok­šņus
Jaunā pasaule jau nevēlas
uzņemt.
Mēs nedrīkstētu par saviem tau­tiešiem
tā Šaubīties, ja mums nebū­tu
iau daudzu emigrācijas mēnešu
ptedzīvojumu aiz muguras. Taisni^
pali aizbraucēji no Jaunās pasaules
raida visskaļākos saucienus mūsu
vadītajām iestādēm glābt latvisko
dvēseli un latvisko ģimeni, kamēr
nav par vēlu. Ir sākusies latviešu
asimilācija.
Tas nozīmē, ka sācis drupt tas
bflv0^^129.000 latviešu tautas kodols,
kam uzlikta sūtība nodrošināt lat-vieiu
tautas un Latvijas valsts tā­lāko
pastāvēšanu. Tas jākonstatē
brīdī, kad no Latvijas pienāk trauk­smes
vēstis, par neskaitāmām de­portācijām
un kad iet bojā latviešu
zemniecība. v
Kas ir mūsu dzīvības avoti? Kas
izglābs latviešu tautu un valsti?
Mēs to zinām: tie ir ^ šķēps un,
latvieti, tu pats.
Šķēps celsies cīņai, kad atskanēs
kristīgo valstu galīgais un neatsau­camais
lēmums, atdot taisnību un
brīvību visām tautām un cilvēkiem,
lēmums atbrīvot, ar labu vai I&unu,
ari Baltijas valstu zemi un cilvēkus
no briesmīgās Padomju savienības
okupācijas.
fio lēmumu var pieņemt tikai rie«
tumu demokrātiju politiskais un mi«
lltflrais spēks< So ^pēku galvenais
noteicējs ir ASV prezidents. Tādē{
vairāk kā uz jebkuru citu pusi lat«
villu tautas vēl dzīvā dala, stāvē-*
dama nāves ēnā, jau 4 gadus uz
Balto namu raida līdz ar saviem
mlrulajiem un vēl drtīvajiem mo­cekļiem
Latvijā un Sibīrijā saucie­nu
glfibietl
Ir iesniegti memorandi, lūgumi,
appelācijas un pierādījumi Balta­jam
namam, Apvienot|im nācijām,
karaļiem, prezidentiem un valdī­bām.
Bet sabiedroto šķēps neceļas.
Vēl neesot laiks. Un mums atbild
ar līdzjūtības izteikšanu vai vien­kāršu
kvitējumu par iesniegumu sa­ņemšanu,
kas nogulstas archīvos,
kaut gan tie ir dokumenti par
Baltijas tautu nežēlīgu verdzināša­nu
un iznīcināšanu. Mēs^ redzam
Staļina smīnu. Viņš sācis Baltijas
valstīs steigties. Viņam kaut kas
vairs nepatīk rietumi sākuši mest
viņam sejā Baltijas un citu valstu
baigo likteni. Viņi dzird arī šķēpa
asināšanu.
Nereti mēs šajos pēdējos apstāk­ļos
saskatām Latvijas brīvības aus-mu
« Un daudzi, lai nebūtu šķēpa
tuvumā, steidz aizbraukt no Eiro­pas,
vienalga kurp, cerēdami, ka
drīzi aukstais karš pāries karstajā
un mēs visi pēc vētras, asimilācijas
neskārti, atgriezīsimies mājās.
Tie var būt rūgti maldi. Vairāki
notikumi Baltajā namā liek domāt,
ka Latvijas nebrīvība un latviešu
trimda tomēr var būt liktenīgi ilga.
Mūsu laiks iet uz beigām. Jau lik­teni^
Ilga būs visām Baltijas val­stīm
nebrīvība, ja tā vēl ilgs pāris
gadus.
Baltajā namā negaidīti izplatās
izolacionisma tieksmes. Prezidenta
tuvākie padomdevēji (Snaiders, Dr.
Nourse, Vebs) paziņojuši, ka Eiropu
var apbruņot tikai tad, ja samazina
pašas ASV aizsardzības un Maršala
plāna summas. Tas atdzīvinājis
LCKiestōjas par preses
brīvību un neatkarību
LCK amerikāņu joslas delegācijas
sēdē Valkas latviešu nometnē vlce-priekšsēdis
L Rozentāls ziņoja par
centrālo komiteju pārstāvju ap­spriedi
IKO amerikāņu joslas gal­venā
mitnē Bad-Klsingenā un par
Latvijas un Latviešu Ziņu apgādu
pāriešanu LCK īpašumā un apsaim­niekošanā.
Vicepriekšsēdis V. Lam-bergs
referēja par apvienotā laik­raksta
idejisko virzienu un turpmā­ko
darbību. LCK akceptēja V. Lam-berga,
kā laikraksta galvenā redak­tora,
nospraustās vadlīnijas un at­zina,
ka laikrakstam jābūt visu lat­viešu
vienotājam un savā v i r z i e ! -
nā p i l n ī g i brīvam un ne­a
t k a r ī g a m , atstājot V. Laml^er-gam
pilnīgu rīcības brīvību So
principu realizēšanai. Tālākās pār­runās
izskanēja doma, ka I CK ap­gādam
Jāuzņemas arī rūpes par mē­nešraksta,
grāmatu un brošūru iz­došanu
visiem trimdas latviešiem kā
Vācijā, tā arī aizjūras zemēs. LCK
principā atzīst, ka būtu turpināma
latviešu trimdas laikrakstu apvie­nošana
arī ārpus Vācijas. Secībā
ar laikraksta iznākšanu Eslingenā,
kur atradīsies arī LCK apgāds, at­zina
par vēlamu LCK informācijas
nozares pārvietošanu no Erlangenas
uz Eslingenu. Esiingenas kolonijas
vadība pārvietošanai jau devusi
piekrišanu un solījusi atbalstu. Cik
paredzams, informācijas nozare va­rēs
pārcelties uz Eslingenu jūlija
pirmā pusē.
Sakarā ar straujo emigrācijas gai­tu
un nometņu pārvietošanu, vairā­kās
nometnēs radušās grūtības pār*
valdes vēlēšanās. Amatpersonas, iz­ceļo
un tādēļ bieži jāizdara pār­vēlēšanas,
LCK tādēļ nolēma nāka­majā
LCP sesijā, kas paredzama jū­lija
sākumā, iesniegt priekšlikumu,
lai LCK apgabala pārstāvji būtu
tiesīgi atļaut nometņu pilnsapulcēm,
resp. padomēm, līdz vēlēšanām Iz­raudzīt
pārvaldes orgānu amatper­sonas.
ieceļotāji ar krietnu darbu paver ļ ļļtlfO
tautiešiem
Beļģiju darbos aizbraukuj^ie DP
uzsikatāmi par galīgi izvietotiem
Āmerikuņu zurnulisti IRO preses konference Bad Kislngeno^zino par
leceļoto]u stāvokli un izredzēm Savienotājus valstis
Klrt^ā IBO preses konference 17. Jūnijā Bad Kisinieiii bUa vel­tīta
galvenokārt ASV preses pārstāvju gmpas palrettējun apdemojo-mam
Eiropā un tiešā kontakta radīšanai itarp amerikāņa un DP lar-nāUstiem.
Desmit amerikāņu preses piinlivjl brtacIenS pa Itālijai,
il^iitrljas tin Vācijas DP nometnēm un IBO pasf^mnlem vēlM
mi sīkāk iepazīties ar pārvietoto persoao probli^im, lai pēc Um lis
varēta pilnīgāk apgaismot savos laikrakstos. Preses konfertndS Bad-
KisingenS da|a no viņiem attēloja savus novērojamas par tiem DP,
kas leceļojail ASV, ki ari interesējās par DP pres^ un iamUista stS-vokU
VāeUa. Pēc konferences amerikāņa aviinieki torplnis savo ap­skates
brauciena, kara programmā parediēto BerlinM an ang|tt Joslas
apdemojoms, k& ar! Ipafia preses konferea^ Frankfurtē pie DP komisi­jas
koordinatora Eiropā SkvadrlUi. *
L*dz jūlija beigām
grib izvietot vel i
50000 DP
Jaunākais IHO 2enēvas štāba zi­ņojums
vēsta, ka jūnija otrā pusē
un jūlijā paredzēts izvietot citās
zemēs 50.000 Eiropas DP. Sim no­lūkam
jau norīkoti 50 kuģu brau­cieni.
I
Vairāk nekā puse no norīkotajiem
kuģiem šai laikā izbrauks no Bre-meriiafenas
uz ASV, 15 kuģi dosies
no Itālijas ostām uz Austrāliju, 6
paredzēti braucieniem uz Brazīliju
un Kanādu. 540 DP paredzēts pār­vest
uz Brazīliju lidmašīnās, kamēr
uz ASV līdz jūlija beigām gaisa
ceļā paredzēts pārvest vēl 2400 DP,
vispirms ģimenes ar maziem bēr­niem,
grūtnieces un bērnus bez ve­cākiem.
Atsevišķos gadījumos gaisa
ceļā pārvedis ari citus, kam brauk­šana
ar kuģi kādu iemeslu dēļ at­zīta
par nepiemērotu.
Pastiprināta DP pārvešana uz
ASV lidmašīnās iespējama tāde], ka
IRO vienojusies ar kādu amerikāņu
studentu organizāciju, kufas biedri
ar lidmašīnām Ieradīsies Eiropā va­saras
kursiem. IHO ieguvusi tiesības
izmantot šis lidmašīnas atpakaļ-lidojumam
uz ASV, savukārt piešķi­rot
studentu organizācijas biedriem
tiesības izmantot IRO kuģus atjia-kaļbraucienlem
no Eiropas nākošā
rudenī.
Pēc Ženēvas štāba ziņām līdz
maija beigām ap 38.600 DP bija iz­vietoti
Austrālijā, 33.600 ASV, 61.600
Kanādā un 18.600 Brazīlijā. t
Viesi, ar kuriem DP žurnālistus
iepazīstināja IRO informācijas da­ļas
vadītājs Čārlzs Reiners, mazāk
pakavējās pie saviem novērojumiem
Eiropā, bet centās attēlot jaimo DP
immigrantu uzņemšanu Sav. valstīs.
Salt Lake City Telegram pārstāvis
Džozefs, R. L. Sterns, runājot par
Jutas un Masačusetas Stātu, kon­statēja,
ka tur pagaidām ieceļojuši
vēl spmērā maz DP un tie stipri iz­kaisīti,
kādēļ īpašas pieredzes ar
tiem vēl nav. Visumā tomēr Immi-granti
ASV atrod priekšā visdažā­dāko
tautību grupas, un viņu uz­ņemšana
ir ļoti sirsnīga. Amerikāņi
vispārl pie ieceļotājiem pieraduši
jau no agrākiem laikiem un nemēdz
pret tiem izturēties citādi nekā pret
pārējiem ASV pilsoņiem. Katru ie­ceļotāju
kuģi vai vilcienu gala­punktā
sagaida ar sevišķu draudzī­bu.
Mr. Sterns atstāstīja savus no­vērojumus
pirms dažām nedēļām,
kad kādu DP ieceļotāju grupu sa­gaidītāji
un pavadoņi aprOpējuSl tik
sirsnīgi, ka Immigrantl laikam būtu
pat vēlējušies sev pievērst drusku
mazāk ievērības un Intereses.
Memphis Commercial Dally pār­stāvis
St. Džons Vedells no Tenne-sijas
stāta ziņoja, ka viņa apgaba­lā
ieradušās divas lielākas Dx^ gru­pas,
kas visi nodarbināti lauksaim­niecībā.
Viena grupa strādā brāļu
Kalikotu farmās Misisipi štata zie­meļos.
Viens no brāļiem Kaliko^*-
tiem, kā zināms, pats bija ieradies
Eiropā un šos strādniekus savervē­ja.
Abos pieminētos gadījumos ap­mierināti
kā ieceļotāji, tā darba de­vēji.
Ir bijušas arī nedaudzas sū­dzības,
tās izmeklētas, pa lielākai
tiesai atzītas par dibinātām, un trū­kumi
novērsti. Zināmu šķēpsli ie­ceļotājiem
rada valodas neprašana,
bet šī barjera ātri zūd.
Freds M. Heciiingers no Bridge-post
Sunday Herald, Ņudžersijas
' ziemeļos, tuvu Ņujorkai, norādīja,
ka «šis apgabals sevišķi labi pazīst
immigrantus, un tur arī ir plašas
iespējas viņu izvietošanai, jo apga­balā
plaši attīstīta lauksaimniecība,
tērauda un elektrorupnieciba, kuģu
būvniecība un citas nozares. Pastāv
larl daudzas nacionālas grupas—po-
, ļiem, ukraiņiem un citām tautībām,
pie kam konstatējamas pat „grupas
grupā", piem., tādas ukraiņu vienī­bas,
kas viena par otru neko negrib
dzirdēt. Grūti iedomāties jebkādas
tautības ieceļotāju, piezīmēja He-chingers,
kas 15 jūdžu apkaimē ap
Ņujorku nevarētu uzmeklēt baznī­cu,
kur notiek dievkalpojumi viņa
tautībai, vai klubu, kur tam būtu
iespēja sarunāties savā tēvu valoda.
Sis apstāklis īpaši svarīgs pirmajā
periodā, kamēr ieceļotājs vēl nav
iemācījies pietiekami angliski. Vis­pār
amerikāņi nemēdz uz ielas pa­griezties
un nolūkoties pakaļ sveši­niekam.
Ja vien viņš kaut cik pie­mērojas
turienes apstākļiem. Mr,
Hechingers savus paskaidrojumus
sniedza labā vācu valodā, r
Pazīstamā Denver Post pārstāvis
Laurenss Kraufords Martina no Ko-lorado
Stāta speciāli interesējies par
DP ieceļotājiem un šajā nolūkā mē­rojis
1700 Jūdzes no Denveras uz
Vašingtonu, kā ari izdarījis novēro­jumus
ēetros pēc rakstura gan lauk­saimniecības,
gan rūpniecības Stā­tos.
Martina atzinums tas, ka ie­braucējam
iekļaušanās Amerikas
apstākļos sagādā tikai maz grūtību.
Iedzīvotāji nemēdz šķirot ieceļotā­jus
no pārējiem un apietas ar vi­siem
.vienādi. .Katram, kas ir labs
strādnieks, klājas labi. Mr. Martina
īpaši pieminēja kādu slēgtu latvleSu
laukstrādnieku grupu Aijovas Stātā.
Tie biJuSi pirmie latvieši, kas parā­dījušies
Sajfi apgabalā un parādījuši
teicamas darba spējas. Jaunos kai­miņus
draudzīgi apciemot un no­vērot
darbā ieradušies ciemiņi no
tālākiem apgabaliem, pat no kai­miņu
Stātiem. Iebraucēju gaitām ļoti
rūpīgi seko baznīcu organizācijas
Vašingtonā. Atskaitot nedaudzus iz­ņēmumus,
ar DP immigrantiem ne­kādu
nopietnāku sarežģījumu vēl
nav bijis.
Mr. Džons Arturs Bells no Chlca-go
Daily New8 Foreign Service Wire
aģentūras pieder amerikāņu Žumfi-
• r • ' : - • • •
ISnaciļiiDP
sanabme Minchene
Sakarā ar Brīvās Eiropas nacio­nālās
komitejas nodibināšanos ASV,
kuras priekšsēdis ir bij. ārlietu vi-ceministra
Džosefs Grju un kuras
organizācijas komisijā ieiet arī ģe­nerālis
Elzenhauers un citas izcilas
amerikāņu oficiālas personas, 'In­ternacionālā
bēgļu komiteja Min­chene
(INCOPORE), kurā darbojās
arī mūsu LCK, nolēma sasaukt 25.
jūnijā pl. 14 Mlnchenē, „America
House" (KOnigplatz) telpās svinīgu
sanāksmi, kurā aicināti piedalīties
18 nāciju DP un bēgļu pārstāvji,
ārzemju un vācu preses pārstāvji.
Sanāksmē nolasīs zinātnisku
priekšlasījumu par Eiropas tautu
brīvību un pieņems attiecīgu atzi­numu
— rezolūciju, Iesniegšanai
Brīvās Eiropas nacionālai komitejai.
Atsevišķo tautību' centrālo komiteju
pārstāvji deklarēs savu tautu stā­vokli
un viedokli un izteiks lūgu­mu
Brīvās Eiropas nacionālai komi­tejai
darīt visu Iespējamo šo tautu
un valstu glābšanai no bojā ejas.
kongresā speķus, kas vēlas torpedēt
ASV ārpolitiku. Vecākais ASV
valstsvīrs un Amerikas prezidentu
padomdevējs kopš Vllsona laikiem
Bernliards Baruciis pauž Volstrita
uzskatu, ka ASV saimniecība nevar
Izturēt ilgstošu karu ar Padomju
savienību un tamdēļ iesaka nogai­dīšanas
politiku, cerot, ka ar Sta­ļina
nāvi sarkanajā valsti iestāsies
pārmaiņas. Sajā sakarā kongresā ir
radusies opozīcija pat Atlantlkas
paktam. Preventīvā kara aizstāvju
balsis (Daless u.c.) izskan vēl tuks­nesī.
Pirmajiem sākt kaŗu rietu­miem
nav pieņemams.
Tā tad, kara vai miera atslēga ir
Staļina rokās. Padomju savienība
gan zinās, sākt karu kā pirmā un
to arī darīs, bet tikai tad, kad tās
Šķēps būs smagāks un asāks nekā
pretiniekam un tikai tad, kad ar
iekšējās grauSanas paņēmieniem
vairs nevarēs cerēto panākt. Paš­reiz
Padomju savienība karam vēl
nav gatava, un tā savus mērķus
turpina sasniegt bez kara. Rietumu
valstsvīru un preses paustās domas,
ka ar Padomju savienību iespējams
izlīgums un ka trešā pasaules kāra
nebūs un rietumu tautas varēs dzī­vot
mierā un brīvībā, ir bīstams sa-i
biedriskās domas iemidzināšanas lī­dzeklis.
Tas ļauj Staļinam labi at­vāzties
cirtienam. Viņa vēziena laiks
mērījams gadiem, Jo tur, kur stāvēs
viņa zābaks, zcmcl jābūt nolīdzinā­tai
un cilvēkiem aizvestiem. Vis­smagāk
sarkanais zābaks min pēdu
Baltijas jūras krastos.
Ja Padomju koloss neies bojā, bo­jā
aizies rietumu pasaule līdz ar tās
pārlieko smalkjūtību. Tertlum non
ļdatur (trešās izejas nav).
Bet ja nu nedz rietumi, nedz au­strumi
vēl nevelk šķēpu no maksts
cīņai, tad tautas dzīvības avots un
glābējs esi, latvieti, tu pats. Tādēļ i
neviens latvietis nedrīkst aizbraukt
tālākā trimdā tikai savu labumu un
drošību meklēt, bet dienu un nakti
jādomā par savu tautu, Jāstrādā un
jāupurējas tikai tautai. Neviens
trimdinieks nedrīkst sākt jauno dzī­vi
tālajos kontinentos iUūzijSs par
drīzu atgriešanos. Nostipriniet mū­su
pēdējos atbalsta punktus lat­visko
ģimeni un garīgo tēvzemi!
Tiem draud uzbrukums. Jūs būsat
tikai tik stipri latvietībā, dk stipra
būs Jūsu griba. Visu mūiu svēts
pienākums ir savilkt visus plecus
pirkstus dūrē un ar to sist pasaulei
sirdsapziņai. Mums vajadzīgas sir­dis
kā nemiera zvani, kas piezvana
visu pasauli ar latviešu, igauņu un
lietuviešu tautu postu un nāvi. Tā
ir mūsu tagadējā cīņa. Ar šo cīņu
mēs varam aizkavēt mūsu brāļu un
māsu iznīcināšanu tēvzemē.
Latvija pašreiz atrodas starp dzī­vību
un nāvi. Si traģiskā patiesība
lai atver acis un sirdis un muti kā
aizbraucējiem, tā palicējiem. Ir Jā­izbeidz
visi mūsu sadzīves strīdi,
personīgās dzīves ērtības, skopulība
pret savu tautu un visas citas trim­das
kaites. Tikai tad brīvībā esošie
latvieši līdzināsies tēvzemē paliku­šajiem.
Tikai tad mēs neļausim vairs
bēgļt, bet cīnītāji.
Un tad, kas mēs patiesi visi rī­kosimies
kā savas tautas cīnītāji,
mums nokritīs arī emigrācijas zvī­ņas
no acīm un mums nebūs vairs
vienalga, kurp' braukt, lai glābtu
savu personīgo dzīvību. Tad katrs
no mums pārdomās vēl un vēl, vai
mans solis, mana aizbraukšana uz
to vai citu valsti saskanēs ar tautas
un vlsts dzīvības interesēm.
Ar ciešu kopā turēšanos un ieSa-nu,
vienprātību centienos, darbā un
cīņā visos kontinentos un visās
latvleSu lietās noturēsim un sagla­bāsim
latvleSu trimdas 125.000 dvē­seļu
salmi un ar iznesuma spēku
cīnīsimies par tēvzemē un Sibīrijā
verdzinātiem brāļiem un māsām.
Tā ir mūsu vienīgā iespēja glābties
un sagaidīt Latvijas brīvības rītu.
Neaizmirsīsim — Latvija ir starp
dzīvību:un nāvi
V. Lambergs.
listu grupai, kas jau pag, gad§
ciemoja Eiropas DP nometnes, Q
kaga, ka<» ir vidcjo rietumu galvcl
nais centrs pie Mičigenas ezers,
labiem ūdensceļiem, attīstību Mhf
tērauda im^alas konservu rOpSs
čību, bagātiem kviecu apgabaUea
apkārtne u. ;c., var ieceļotājiem la.
gādāt plašas i darba iespējas, un lieli
daļa iebraucēju DP arī plūst uz
dējiem rietumiem. Tur dzīvo daui
poļu, vā(;iešu, ukraiņu un nejautt
kārtā arī ļoU daudz nēģeru. Cika»
uzņēmusi daudz DP gan pec ^
arī Jau pirms tagadējā DP immi,
grācijas likuma spēkā stllan&s. Aa
50.000 ieceļojušie DP tomēr neko is.
viSķt nav Jūtami, un šis apgabili
spētu uzvemt kaut vai visui tan.
dējfi likumā paredzētos 200.000
ļotājus. Vidējiem rietumiem rik.
sturīga ir Jaunās paaudzes bēgUam
uz pilsēlām, tādēļ lauksainmiecM
trūkst darba spēks. leceotiju M«
menēm, kuru daži locekļi sam
kaut ko no lauksaimniecības un art
no mašīnām, — tas Sinī stipri tne»
chanizētās lauksaimniecības apgi.
balā ir btl svarīgi - darbi nodro.
Sināts. Čikāgas preses pāntlvisne.
aizmirsa piezīmēt, ka Saji plMtl
esot labākās bezbola vienības visi
Amerikā.
Mr. Hechingers, rezumējot arī si.
vu kollēgu atzinumus, Izteica piN
liecību, ka atsevišķas vēl pistSvo*
Sas grūtības DP ieceļošanai un ii«
vletošanal darbā, cerams, novērp
un ka izdosies immigrflclju vil
plašlnāt, Jo līdzšinējā pleredte bi­jusi
viscaur pozitīva.
Daži no amerikāņu viesiem dilvl
Interesējās par DP avīžniecību ua
preses ļaudīm: vai DP lalkri^U li-sītājus
informē tikai par palu lia*
tām, vai sniedz arī ziņas par pasau*
Ies notikumiem, vai SaJIs avidi
strādā i^rofeslonāU vai amatleiti
žurnālisti, \vai tie arī pēc izceļoša­nas
domā darboties savā arodā utt,
Mr. Hechingers īpaši vēlIJIi zinit,
kādas ir DP redaktoru attteksmH
ar vācu iedzīvotājiem un iMtfidta,
ar amerillcāņu armiju un amsrikintt
valdību. IRO aprūpes daļas widl*
tfijš Braudljs Sajā sa&aribl Inte»*
sējās par DP preses un nscioaito
komiteju attieksmēm, un pir to, n l
laikraksti saņem no tim kSdai
priekšrakstus, vai ari otrIdL.
/ Paskaidrojumus par D P i ļ ļM
amerikāņu kollēgfim sniedza IV
preses savienības priekšsēdis poķ
redaktors J. BJalaseviCi, atzlml>
dams, ka no DP tautību profesioni-lajiem
žurnālistiem 40—60 proc., bet
no baltlelliem par 60^0 proc. atro»
das trimdā, ka viņi te atjaunoja
savu nacionālo presi un izveldoJuH
arī savu organizāciju. Darbi Iesai­stījusies
arī daļa Jaunu pr•lfsdl^
blnleku neprofesionālu avitaleko.
DP žurnālisti, protams, vlUtM irl
pēc Izceļošanas darboties ml pro*
fesljfi, bet, pēc līdzšinējiem novi-rojumlem,
uz to gan ir maz istedžu,
kaut arī, piemēram, poļiem ASV Ir
pat sava stipra naclonaU prtse -
16 avīžu un 1 žurnāls.
Igauņu un latvleSu žumlllitupfir-stāvjl,
atbildot Mr. BraudllAiiL rak­sturoja
savu tautību DP laikrak­stu
attieksmes ar nacionālajfim ko­mitejām.
Tās nedlbln&B uz savslar-plgu
priekšrakstu došanu, bet vien­laicīgi
un brīvā presē normālu ve­selīgu
komiteju darbības •kritiku un
draudzīgu sadarbību ar tSm. Lat­viešu
DP presē šī sadarbība pat no*
vedusi pie laikrakstu apvienoSanU
ap nacionālo komiteju. PMļo tautī­bu
DP presē apstākļi visumā daudi
neatšķiras.
Preses konferences vlfipfirSjfi daļl
Informācijas daļas vadītējs Mnen
un aprūpes daļas vadīt§js BrauiUJi
atbildēja uz DP žurnālistu JaUtSJu-micm
emigrācijas, tiesiskās un ci­tas
lietās. Kāds no avīžniekl««,
rākals koncentrācijas nonr^tnts le*
mītnieks, no jauna norādīja ui ne­taisnību,
ka DP praktiski ļotllf"»
Izmantot nacistu režīma dttvļjo
reabilitācijas likumu, lai m^^\
bas viņiem uz to Ir. DP l««*J»^
saņemt vienīgi likuma noteikto
neša atlīdzību līdz 150 markMJ»^
ne atlīdzību par atņemto mantu,lo
Iestādes pieprasa uzrādīt i l l ļ»^'
tas atrašanās vietu VāclJI un ^^p'
dīt, ka par to nav «ap«ntii
ba; tas DP parasti nav
Vai IRO nevarētu uzņtmtfM.
Interešu aizstāvēšanu SaJ» ll*»^
No Mr. Reinera un Mf* Bfaud^
Ja paskaidrojumiem izrlettjs, »
formāli DP un vācieši Sī ļ U ^ » * ^
tvaros nostādīti vienlīdzīgi. Dēt 1^
faktiskām netalsnībām ffiO ir gn^
ko darīt. Visas reablllttdjaij^
mas var siaņemt tikai VāclJS ^
cu markām, kas Izceļotājiem i r j^
Višķi neizdevīgi. Ar šls^Jf^ēmji
kārtošanu speciāli nodarbojas yŗ
rāki IRO ierēdņi. Bez tam pra»^
sastdr.amaj; vēl līdzīgas netaisniD^
kuras novērst IRO iestādēm^ir ^
ti: uz jauno vācu kredītiestāžu a*^
(Turpinājums 4. IpP)
^ v i k i « »
J^ItaUJu
JTiptlrltSjl
I St katru m
JSlfraclozb 1^10$ no I
īSuļ^ uilasotj
l l i l r senu
[ 2 ua alu .
ļjļlļS, un braud
gkaitam
[n^ iy| ari vi
HMUroime.
IMllP^B kartoļ
isiittitrSUjfi l ^
lHutt turpina
silithurstfi n mtu Ir Ja^
Iļļ kontinentā.
isriliDuli rīko
httni plektd
IkMiiu labdari
«ibpigu Jf
ta|»iit« Eli iiioun strL
Vlflm kori,
Mkhllkeviea i
illīnlkalas gt
iMvoBrlsbanl
I M l līgumu.
ihoUliU Alel
kiļl tuvums uzt
imbtnieks
flisk
fegensbu
ļijiias vals
Vi
Jļiniimi uaļ
J*»! blikapa n
ļSNļlbleJl 1,1
gjŅ alkrltulļ
i f i "birtu a 152?» viņus J
I .'""^<:«
li