Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1950

              B
Latir
Flaudii
viedok!
tīkas Jf
kāpies
rakstot
mēr ui
pielaid!
battt li
tad lai!
unK.
Bfan
liekas
vains.
iimllt
liam pfi
lauki
teikts,
battt
4arin&ļļ|
Katri P
paties
iemid
Jumi
PēUJ
imtii
iUitui
dzaklis
tinoAi
īf]i
vaibt;
kida i
latviel
imbesļ
j7art
nav i
ar lai
Iznik
ņam ]
kuļu i
toSidi
aumii
ang}u
tas tu
nav 0
l8by i
daiesn
pirmaļ
ki ml
Idlnkci
ki (ci
nam,
vtm.
tftJUBi
miaov
kutu
neb<M
tēSt
Ku
I]
mmm L A T ¥ I J A
Sestdien, 1950. g. 25. februāri.
Nr. 18 (360) 1950. g. 25 februāri
Ar •utora parakstu vai inlcifiļiem pa­rakstītajos
rakstot IztclktSs domas nav
Katri zjoa redakcijas domas
Desmito tiesu
Konkrētas prasības
aprūpes un karavTru lietās
„Katrs muļķis var kritizēt, daži to
ari dara," saka morālās apbruņoša-nās
domas nesējs britu žurnālists
I^ēterig Hovards savā grāmatā «Ide­jām
ir kājas". Viņa doma ir vien­kārša.
— ne citus kritizēt, bet pašiem
darit,;^ izplatīt ceļošas, ne graujošas
domas, iet ar darbiem citieih pa
priekšu.
Emigranti jau palaikam slimojot
ar biedrību un organizāciju dibinā­šanas
kaiti, saka vēsturnieki. Vai šis
kaites izsaucējs nav pārmērīgas kri­tizēšanas
un reizē graušanas gars, ko
tad mēdz nosaukt par demokrātis­kām
tiesībām un skaidrības meklē­šanu?
Tā vienam vai loti radniecī­giem
mērķiem dibina biedrību pēc
biedrības, organizāciju pēc organizā­cijas,
£on(}u pēc fonda. Viens otru
fipkaļro, apvaino, tur aizdomās, no­tiek
varas cīņas, auksti un karsti
kari, un — ne reizi vien — viss ap-atājas
pie uzsaukumu uzrakstīšanas,
biedru karšu izdošanas un aptauļas
lapu izpildīšanas, kamēr mērķis
vientuļš un aizmirsts paliek tālēs
neaizsniegtā.
«Latvietis jau ir individuālists,**
mēg sakām, lai tā radītu priekškara^
mās brui;|ias saviem — ismiem: m^a-teriālismam,
nihilismam, šovinis­mam,
alkoholismam vai, ļoti bieži,
vienkārši — egoismam. Katrs no
6iem .-^ismiem liek šķērsli ceļā mūsu
airdsskaidrībai, godīgumam; nesavtī­bai
un mīlestībai iziet un celt ap­kārtējo
pasauli.
Skaisti bija Viļa Lesīņa teiktie
vārdi: „Mums trimdā nevienas bied­rība
» nevajag — mēs visi esam
viena liela latviešu trimdinieku bied­rība!"
Tiešām — nav mūsu starpā
vairs tādu krasu atšķirību, kas celtu
žogus. Nav vairs strādnieku un rūp­nieku,
saimnieku un kalpu, nav
visa visumā arī.bagāto un nabago.
Mēs visi ilgojamies viena — mūsu
tautas brīvības! Vai tad šodien mū-au
starpā vēl varētu būt kāds, kura
mērķis,'piemēram, būtu celt proleta­riāta
diiktātūras valsti ne brīvo Ļat-vijur
%
^*MUmii sen ]au»apniku§l vārdi par
Vienību un sadarbību. Mēs zinām,
ka vismaz trīs ceturtdaļas no mums,
}a ne vairāk, ilgojas tikai ceļa vado­ņus,
kas rādītu, kur iet, ko darīt, kā
labāk kalpot mūsu tēvu zemei, go­dīgus
un degsmes pilnus ceļa vado­ņus.
Runas par vienību ir liekas —
mūsu sirdīs tā jau ir.
Ir daudzi, ļoti daudzi starp mums,
kas gatavi z*cdot desmito tiesu Lat­vijai,
kā to jau dara daudzu baznīcu
piederīgie visā pasaulē. Šie latvieši,
kas tādā veidā patiesi vēlas pierā­dīt
savu Latvijas mīlestību darbos,
tikai nezina, kam šos līdzekļus mak­sāt.
Vai tos dot LNP, kas vēl aiz­vien
turpina cīnīties ap 1931. g. Sa­eimas
un citām ēnām? Vai tos zie­dot
LCK, par ko uzcītīgā „tautas pa­tiesības-
balss** Latgola zina stāstīt
īstus laupītāju stāstus? Varētu var­būt
Pašpalīdzības fondam, bet ir ta­ču
vēl tik daudz citu vajadzību! Arī
Arējās Informācijas fondam? Bet —
atkal ir taču vēl tik daudz citu
vajadzību! Tādņ upuri varētu var­būt
nest Daugavas Vanagiem, bet
arī to darbs neaptver visas mūsu
vajadzības. Kur tad vēl daudzās ci­tas
biedrības un tondi, kas ari lūdz
ziedot cēliem, derīgiem mērķiem?
Tā līdzekļi paliek neziedoti, nezi­not
kam. Un tajā paša laikā mēs
katrs tos protam ļoti labi arī sev iz­lietot.
Sīs saskaldīšanās dēļ tad nu
paliek bez līdzekļiem tā sirmā lat­viešu
māmiņa, kas taisās savas die-ns
vadīt Vācijā. Līdzekļu pietrūkst
tās propagandas brošūras iespieša­nai,
kas varbūt spētu ietekmēt sa­biedrisko
domu šur vai tur Latvijas
brīvības labā. Mūsu jaunatnes lat­viskās
audzināšanas darbs neapstā­sies
ideju un darbinieku, bet līdzek­ļu
apsīkuma dēļ. Pilnīgi bez līdzek­ļiem
nav domājama arī nekāda po­litiska
vai kulturāla vadība.
Vārdi par vienibu ir teikti, daudz
vārdu. Tagad pienācis laiks dar­biem
pierādīt šo vienību Tā radī­sies
tikai kopējus smagus upurus ne­sot,
tā nevar „nākt no augšas".
Mums jārada viens Nacionālais
fonds visā pasaulē, ap kuru apvie­notos
visi tie, kas gribētu maksāt
desmito tiesu Latvijai un likt dar­biem
stāties kritikas vietā Tā būtu
nasta, kas uzņemta brīvprātīgi, ko
nes bez kurnēšanas.
Jaunā Latvijas audze šai idejai ies
līdzi. Viņu vēl spārno tik karsta
degsme Mātei Latvijai, ka neKādas
nastas, nekādi grūtumi viņu neat­baida.
Tai ies līdzi latviešu kara­vīrs,
kas Jau šodien daudz upurē sa­viem
Daugavas Vanagiem. Šai idejai,
liekas, jau kalpo tie latvieši, kas
paši sevi aplikusi smagām nodevām
\ infvisVās kultūras veicināšanai, vei-i
Minchenē 9 tautību CK pārstāvju
kopsēdē latviešus reprezentēja LCK
priekšsēdis H. Klarks. Apspriedes
smagumpunkts bija jautājumi, kas
saistās ar IRO darbības izbeigšanu,
pie kuriem visi tautību pārstāvji ko­pīgi
ua atsevišķi dara iespējamo, lai
panāktu lielāku iīdzrunāšanu šai
kardinālā problēmā. Līdz šim vēl
daudzkārt notikušas apspriedes, kur
nav DP pārstāvji pieaicināti ne kā
lēmēji, ne konsultanti, kas rada ba­žas,
ka, jautājumus izlemjot, var iz­slīdēt
neievērotas intereses, ko paši
DP uzskata par ļoti svarīgām. Tajā
pašā laikā kritiskais moments ātri
tuvojas. Pārstāvji vienojās par vēl-reizējām
konkrētām prasībām un
vēlējumiem šai virzienā. Tāpat lū­dza
augstā komisāra un IRO iespē­jamo
palīdzību DP pārstāvību ma­teriālai
atbalstīšanai.
Ļoti konkrēts izvirzījies skolu jau­tājums,
pārejot vācu saimniecībā.
Pilnīgā uzskatu vienprātībā pār­stāvji
izteica vēlējumu iespējamai
skolu uzturēšanai līdzšinējā kārtībā.
Par vispārējā stāvokļa risinājumu
vācu iestādēs sakarā ar DP nodoša­nu
vācu saimniecībā tautību nār-stāvjl
konstatēja, ka pretēji pārstāv­ju
rīcībai un lēmumiem, par kuriem
publikācija ir pāragra, jo nav vēl
stāvokļa pārredzamības, radušies
kādi citi pārstāvji separātu sarunu
vešanai, par kurām vācu presē jau
parādījušies īstenībai nemaz neat­bilstoši
publicējumi.
Beidzot tautību pārstāvji, īpaši
baltieši, ukraiņi un ungārj konsta­tēja
ļoti bēdīgo faktu, ka, neskato­ties
uz visiem iespējamiem soļiem
un optimistiskiem solījumiem, vēl
arvien nav nekādas skaidrības bij.
karavīru^migrācijas un skrīningu
lietās, kāds stāvoklis var draudēt
kļūt tiem liktenīgs. Tāpēc vienojās
par vēlrelzēju kopīgu memorandu
un citiem enerģiskiem soļiem šai
lietā. Tāpat atkārtoti nolēma pacelt
Beļģijā esošo jautājuaul.
Nomelnu slava un lāsts
/
Traunstcina no abi pusēm
Le^oni'as 80 gatli
a'cere Esiingena
Studentu korporācijas Letonijas 80
gadu atceri pagājušo sestdien Es-lingenā
ievadīja tradicionālais lite­rārais
vakars, kufā vecākais letonis
Dr. j . Sanders referēja par Tērba-tas
literārajiem vakariem, Dr. O.
Volts — Letoņj dzīves cīņā pēc uni-vesitātes
beigšanas, prof. Dr. L. Ber-ziņš
— Gavilniece Letonija un A.
Plensners — Letonijas kultūrvēstu­riskā
nozīme latviešu.tautas vēstu­rē.
Svētdienas rītā korporācijas pre­zidijs
ieradās Eslingenas kapsētā un
pie urnu kapličas, kur guldīti 2 le-toņl,
konventa vārdā nolika ziedus,
tā gpdinot visu mirušo letoņa piemi­ņu.
Svinīgs bija bridis, kad Dien­vidu
baznīcā nrchi bīskaps prof. Dr.
T. Grlnbergs, asistējot prāv. J. Ķul-lltlm
un prāv. Dr. V. Sanderam,
iesvētīja Letonijas Jauno karogu.
Draudze dziedāja Letonijas filistru
sacerētās dziesmas, no kurām seviš­ķi
»zīmīga prof. Dr. L. Bērziņa Kāpj
no laiku dzelmes gadi.
Svētku aktā seniors E. Rozītis uz­svēra,
ka atceres diena nav tikai Le­tonijas,
bet visas latviešu akadēmis­kās
saimes svētki. Svētku runu
teica archibīskaps prof. Dr. T. Grln­bergs,
pēc kam Letonlju apsveica
draudzīgā Igauņu studentu korporā­cija
Ffaternitas Estica, latviešu stu­denšu
un studentu korporācijas. Ga­vilniece
saņēma arī atceres veltes.
Akts beidzās ar Gaudeamus.
No brīvajā pasaulē esošiem vairāk
nekā 400 letoņiem atceres svētkos
piedalījās 96, to vidū arī A. Skrē-bers,
kas bija ieradies no Zenēvas,
un vairāki no tālām Vācijas vietām.
Kad redzam kādā kazarmu no­metnē,
kā tas ir Traunšteinā, kopā
7 blokos ap 1100 tautiešu (no 1400
sākumā) un zinām, cik maz viņu
starpā tādu, kas saņem regulārus
ienākumus (administrācijā ap 80),
rodas jautājums, kā viņi eksistē un
tiek galā ar apģērbu, apaviem un
citam ikdienas vajadzībām. Stāvok­lis
tiešām nav viegls, un pietiek re­dzēt
vienu otru cilvēku un seju, lai
zinātu, ko tas nozīmē, iztikt vienīgi
tām mantām. Zelta kabatas pulkste-nis,
piem., pārdots par 130, uzvalka
drāna - 80 un ielas kurpes par 10
DM Tas vismaz 2--3 reizes lētāk
nekā veikalos. Bet neskatoties uz
visu to, latvieši sīksti turas un gaida
laiku, kad paši aiz jūrām varēs sākt
strādāt un pelnīt, aizstājot šeit trū­cīgajā
mantībā cirstos robus.
Dzīve rāda, ka šādos apstākļos slīd
lejup ļaužu morāle, bet saruna ar
administratoru Līdumu un policijas
ar nometņu devām un to, ko šad tad ļ šefuE. Kupci pārliecina par pretējo
a f i r n n f HrĀKin nvt ..^I:I.4«..M i ^ - « *^ i._= i r j . x:-^ WUia
Tran-porta vtri britu
ļo^la paliek
DV DRAUDZĪGĀ AICINĀJUMA
AKCIJA ATTĪSTĀS SEKMĪGI
Britu joslā bija paredzēts likvidēt
transporta vienības, bet tagad no­skaidrojies,
ka pēc vienību koman­diera
ierosinājuma, tas nenotiks, bet
gan visas līdzšinējās grupas apvie­nos
vienā. Pēc notikušās aptaujas
transporta viri iedalīti 5 grupās, at­sevišķi
izdalot izceļotājus uz Austrā­liju
vai citām zemēm, repatriantus
un tālākai emigrācijai nepiemēro­tos.
Transporta vīrus, kas vēlas pa­likt
Vācijā, Izraudzīs pastāvīgam
darbam, kamēr tas britu armijai būs
vajadzīj^s, bet tos, kas emigrēs, pa­kāpeniski
atvaļinās.
Novērojumi rāda, ka britu joslā
nekavējoties uz skrīningiem izsauc
un arī bieži izskrīnē baltiešu aktīvā­kos
cīnītājus pret boļševisma propa­gandu,
līdz ko vin: saņem kādu in­dividuālu
Izceļošanas piedāvājumu.
Tā šinīs dienās izskrīnētl tautieši,
kas vēlējās izceļot un kam bija dar­ba
piedāvājumi ne vien ASV, bet
arī Zviedrijā. Tā kā parādīb? gal­venokārt
vēršas pret bij. leģiona ka­ravīriem,
pastāv bažas, vai tā ne­kļūst
par zināmu sistēmu.
Kā mums līdzetrādnieks no Fa-lingbostelas
zi'io, pag. gadā caur šo
transitnometni izbraukuši ap 32.000
emigrantu, bet kādi 3800 vai 11 proc.
noraidīti veselības, politisku vai citu
Iemeslu dē] Lielākais noraidīto
skaits, salīdzinot ar .Izceļotājiem,
biiis,Kanādai, kur tas sasniedzis
16,5.,proc, bet mazākais Austrālijai
— 7,8 proc. Raksturīgi, ka kādā
akcijā no 1300 ārstu un citas komi­sijas
izgājušajiem izceļotājiem Ka­nādas
konsulārie Ierēdņi noraidī­juši
pāri par 1000. Izceļotāju lielā­ko
daļu jonrojām sastādījuši poļi —
47 proc. Tiem seko ukraiņi ar 15 un
latvieši ar 12 proc. No 4000 tautie­šiem,
kas izceļojuši caur Faling-bostelu,
uz Austrāliju devušies 2500
un uz Kanādu ap 700.
DV centrālās valdes priekšsēdis
plkv. V. Janums norāda, ka DV
draudzīgā aicinājuma akcija attīstās
sekmīgi. Nodaļām izsūtīti grāmatu
saraksti, un tās gādās par ziedojumu
nosūtīšanu sanatorijām un veco ļau­šu
mītnēm. Labi sekmējas arī lī­dzekļu
vākšana ārējās informācijas
fondam, tā ka var paredzēt, ka līdz
Kalpaka nāves dienas atcerei fonda
līdzekļi ievērojamā mērā pavalro-i
sies.
atmet drēbju un apavu noliktava.
Bet arī nometnes darbnīcās strādā­jošie
grib pelnīt savu artavu, gaidī­dami
uz šīs pašas trūcīgās saimes
pasūtinā jumiem.
Vienīgais naudas avots ārpus mi­nēto
80 tautiešu saņemamām algām
un invalidu rentēm ir līdzi no dzim­tenes
paņemto vērtību realizēšana.
Nometnes maiņas veikala vadītājs
stāsta, ka katru mēnesi tādā veidā
traunšteinieši iegūstot ap 6-^7000 DM.
Pircēji vairākumā pilsētas vācu ie­dzīvotāji,
kas tādā veidā tiek pie lē-
]/ES1 ULEi
REDAKCUAl
TAUTIETIS ANGLIJA VAICĀ
Vairāku tautiešu vārdā kāds
EVW no Anglijas mums raksta un
vaicā: Vai man paliktu DP tiesības,
ja es atgrieztos no Anglijas Vācijā?
Vai, atgriežoties Vācijā, mani uz­ņemtu
DP nometnē ar pilnu aprūpi?
Vai varētu šādā gadījumā izceļot no
Vācijas ar IRO atbalstu uz Austrā­liju,
Kanādu vai ASV?
Paskaidrojam, ka par šiem jautā­jumiem
mūsu laikrakstā jau rakstīts
un tie bijuši arī BCP pārstāvju pār­runu
kārtībā ar britu un IRO ierēd­ņiem.
Atgriezties var vienīgi gadī­jumā,
lai šeit Vācijā pievienotos pa­likušajai
ģimenei vai radu pulkam
un kopīgi izceļotu uz kādu citu ze­mi.
Tāpat atgriešanās ies:)ējama
kādu citu svarīgu iemeslu dēļ, bet
tikai ar britu attiecīgo iestāžu pie­krišanu.
Ja atgriešanās notikusi
šādā kārtā, tad garantēta arī uz­ņemšana
nometnē un aprūpe At­pakaļ
pārbraukušais var izceļot
IRO* atbalstā,! izņemot emigrāciju uz
ASV, jo DP likuma izpildnoteiku-mos
pastāv nosacījums, ka pašreiz
zējās kvotes apmēros . ASV ielaiž
tikai tos DP, kas 1948. g. 31. decem­brī
atradušies VācijjĒi.
KĀ SAMEKLĒT PAZITSAS ASV
Gādā galvojumus
Viens no enerģiskākajiem mūsu
lietas propagandētajiem ASV sa­biedrībā
ir māc. Oskars Abers, kas
no Manheimas uz ASV izceļojis 1948.
g. Viņš apceļojis gandrīz vai visu
Ameriku, runājot neskaitāmās vie­tās
un aicinot dot galvojumus un
ziedot pārtiku un drānas bēgļiem
Vācijā. Nesen Kolorado galvaspil­sētā
Denverā viņš iesvētījis 17 va­gonu
ar pārtiku, kuru štata iedzīvo­tāji
nosūta kā savu ziedojumu DP
Vācijas nometnēs. R. F.
Konstatēts bankrots^
bet gldbj amnestija
Kā mums ziņo, tad bij „TurIbas"
parādā lietā LCK kā britu, tā arī
vācu prokuratūra atzinusi sabiedrī­bas
vienkāršu bankrotu. Pēc 1949.
g. beigās izdotā amnestijas likuma
nodarījums nav sodāms.
dojot Krišjāņa Barona fondu. To
sirdī nesuši tie neskaitāmie latvieši,
kas, sevi netaupot, palīdzēja citiem
tautiešiem atrast labākus mitekļus
un darbu tālajā krastā. Tai ies
līdzi visi tie, kas nevergo saviem —
—ismiem, bet kas vēlas ziedot sevi
savai tēvu zemei.
Katrs, kas ir par šo domu, lai nes
to tālāk, līdz būs pienācis bridis,
kad varēsim saslēgties darbam. Lai
Dievs dotu, ka šis bridis nāktu drīz!
Zeme ir gatava — tā gaida arāja.
Briinis Rnbess
Miris LNP loceklis B. Kruķa
Negaidot un pēkšņi sirdstriekas
lēkmē Eslingenā miris LNP loc.
Bernhards Krūka. Viņš dzimis
1889. g. 6. oktobrī un ilgus gadus
darbojies atbildīgos amatos Latvijas
valsts kontrolē Trimdā aktīvi pie­dalījās
sab'edriskajā un kulturālajā
dzīvē Austrijā un Vācijā. LNP
Krūka iegāja kā Latvi,as CP dele­gāts,
jo viņš tanī veica sekretāra
pienākumus un bija demokrātiskā
centra pārstāvis. Blakus šim dar­bam
Krūka vēl strādāja Lalviias
SK un IRO kontroles nodaļā Nelin-genā.
Ar smaidu nuvi...
Bija mūsu Spakenbeigas veco ļau­žu
nometnē spēcīgs 74 g. V vīrs
Kārlis Liepa, vidzemnieks no Lēd­manes
bij. barona Tīzenhauzena
muižas ļaudīm. Atstājis dzimtenē
iekopto jaunsaimniecību, trimdā pa­zaudējis
sievu un divus dēlus, viņš
bija kļuvis vieninieks. Palicis bija
viņam tikai labsirdības, izpalīdzības
un saticībJis gars un veselība.
10. februārī, dalot nometnes ve­cajiem
ļaudīm apkures materiālus,
viņš labprātīgi bez jebkādas atlī­dzības
bija vienā darba cēlienā iz­nēsājis
pa dzīvokļiem vairāk nekā
20 brikešu maisus un tā pārpūlē­jies,
ka Uz pēdējā ogļu maisa sa­brucis,
triekas ķerts, nāvē vēl smai­dīdams,
it kā neticēdams šim traģis­kajam
finālam.
Nelaiķi apbedīja Spakenbergas
smilšu kalniņā, piedaloties visai no­metnes
saimei. P. G.
Latvijā vairākkārt rakstīts, pat
īpaši saraksti ievietoti, norādot iz­ceļotājiem,
kur tiem jāiesūta savas
adreses, ieceļojot ASV un citās ze­mēs.
ASV viena no tām ir Latvian
Relief, Inc. Ņujorkā. Tai iesūtīt
adresi un pieprasīt paziņu adreses
norādīja ari LWF pārstāvji, kad
ieceļoju ASV Es šos norādījumus
izpildīju — aizsūtīju Latvian Relief
savas ģimenes adresi un tai pašā
reizē lūdzu dažu paziņu adreses. Nu
jau pagājuši vairāki mēneši, bet at-.
bildi saņēmis neesmu Man, pro­tams,
sākumā nebija naudas, bet
norādīju, ka attiecīgu vērtību nosū­tīšu,
kad man pazinos, cik jāmaksā.
Tagad man nav skaidrs: vai tikai
Iebraucējam ir pienākums reģistrē­tiem,
bet lūgt izziņu viņš nav tiesīgs?
Gribētu šajā jautājumā norādījumu,
Jo reģistrāciju ieteic LCK.
A. Ozoliņš. Virdžinijā, ASV
ATBILDE KAROGA LIETĀ
Latvijas 8.' num. gaida Velta Egle
ierosinājumā par mūsu sarkanbalt­sarkano
karogu pārmet man, it kā
es gribētu to pārveidot, ta vietā ra­dot
kaut ko citādu un jaunu, kas
būtu tāpat, kā tautas tērpu pārvei­dot
līdzīgu vakaia tērpam tikai tā­pēc,
lai tas būtu kas jauns. Šitādus
pārmetumus noraidu kā nepareizus.
Es nebūt nerunāju par kādu jaunu
karoga veidu, bet gluži otrādi —
par veco, pirmatnējo, jo es pats tiku
to ierosinājis un ieteicis ar trim
vienāda platuma slejām, kā tas ari
tika pieijlemts, bet vēiāk pārveidots,
lai tas labāk atšķirtos no Austrijas
karoga. Tas nemaz nebija vajadzīgs,
jo starpība starp abiem karogiem
bija pietiekama tāpēc, ka mūsu ka­roga
sarkanums ir tumšs, bet aus­triešu
— gai.^s. Chronikā gan nav
teikts, cik sleju un kāda platuma
baltā sleja bijusi senču karogam,
bet dro.ši pieņemams, ka slejas biju­šas
dabīgi simetriskas, t. i ViCnāda
platuma.
Rakstītāja aizbildinās, jautādama:
vai viss, kas simetrisks, ir ari
skaista? Simetrija jau ir kārtība jeb
saskiu^a. Kas ir nekārtīgs, nesa­skanīgs,
sašķobīts, greizs, tas ir ari
neskaists Tagad trimdas laikā, pro­tams,
nekāda pārlabošana nav pada­rāma,
to var darīt tikai Latvijas Sa­eima.
Visādā ziņā simetriskais ka­rogs
ik\nenam parādītos skaistāks
par nesimetrisko. J
Dr. J. Sanders, Iftilfng^iiā
Zādzību nometnē līdz šim nav bijis,
bet huligānisms reducējies līdz mini-mam.
Gandrīz uz pirkstiem saskai­tāmi
cilvēki, kas dzēruma nesaval­dībā
jānomierina policijas varai Tie
gandrīz vienmēr nāk no vioias un
tās pašas vides. Tie ir cilvēki ar
kaut kādu uzspiestu lūzumu rakstu­ra,
ko nevar izlīdzināt nomeU?u
skumjās vieninieku mītnes. Viņu va­jadzībām
tādiem brīžiem iekārtots
pamatīgs bunkuris, un tam blakus
esošajā policijas dežūrtelpā uz-nag­las
karājas dažāda resnuma gumijas
nūjiņas. Diemžēl, dažkārt tās Jālaiž
darbā, kad bunkuri jānovieto 3 spē­cīgi
viri. Lūk, noslēpums, kā rodas
daža laba repatrianta vēlākie stāsti
Rīgas radiofonā par ^ekauSanām
nometņu policijā! Citādi kārtība
Traunšteinā priekšzīmīga, tāpat kā
tīriba un ļaužu disciplīna. Ne par
velti šīs kazarmas IRO ieskata par
parauga nometni.
So kvalifikāciju papildina arī pa­šu
rosmei glaimojoši lestādljuini:
bibliotēka ar 2600 grāmatām, baz­nīca,
sporta zāle, DV klubs, nomet­nes
kantīne ar tik kustīgu un apa­ļiem
sārtiem vaigiem smaidīgu pār­devēju,
ka neviens neatturēsies te
ko nopirkt, lai cik maz būtu naudas.
Viņš stāsta, ka lielākā apgrozība
esot lietainās un sniegputeņa dienās,
kad grūtāk ļaudīm tikt uz pilsētu.
#Kur tad vēl plašā grāmatnīca, ku­rā
tikpat laipni un runīgi ļaudis. V i ­ņi
stāsta, ka visvairāk pēvlēH laikā
pērk Moderno virtuvi, vārdnīcas,
Rulemanu, Ceļa maizi, Mātes cilti
Iet tautā arī dze­joļi:
Virzas Laik­mets
un lira^ kā
ari pašu dzejnie­ces
Zentas Liepas
Mēness akmens.
PatidzeJniecestSs-ta,
ka dažs labs
grāmatas dzejolis
radies sapnī, ku­rus
dzejniece redz
bieži, un tie pa­rasti
piepildās. Bet
par TraunStelnas
rakstniekiem jau stāstījis Jānis Sud-rabiņš.
Nometnes attēlojums nebūtu plK
nlgs, ja trūktu otrās puses — tās,
kas redzama aiz bloku biezajām
sienām. Mazā cilvēka ikdienā notei­cējas
ir kazarmu lielās istabas pa­rasti
8 cilvēkiem. Tā spiestas kopā
d;tīvot vairākas ģimenes, un telpas
Izskatās kā finiera, papes vai segu
būdas, kur reti
Z. Liepa
A. Kaugari
kad iespējams pil­nīgs
miers, nervu
atpūta, normāla
ģimenes dzīve. Sā­jā
ziņā Traunštei­nā
ir tāds pat
Vircburgas cen­trālo
kazarmu val
Lībekas Mēzenes
mītņu atspulgs.
Japlczīm'^ gan, ka
ģimenes ur bēr­niem
mēģināts Iz­vietot
atsevišķās mazākās istabās,
bet to skaits nav liels. Tāpēc, kad
iebraucējs naktī meklē draugu vie­ninieku,
viņš draud iekļūt īstā gultu,
skapju un se^u režģī, kurā tikai pa-mazāmSun
pacietīgi var Izlobīt vaja­dzīgo.
Un kā nevērtīgākā nauda ap­grozībā
parasti izspiež vērtīgāko, tfi
šajos kambaros viss pielīdzinās ar
kaut ko apsēstajam raksturam. Un
tas ir lielākais nometņu lāsts. Otrā
puse svētībai un slavai, kas atmirdz
t. s. mazās Latvijas vārdā.
Cik ilgi Traunšteinā pie pie sa­viem
kalniem not' - '-^^^ Admini.s-trātors
Līdums šinīg dienās aizbrauc
uz Kanādu un viņa vietā nāk Artūrs
Ķirulis. Ap 800 cilvēku atrodas
emigrācijas procesā. Kad tas būs
galā, paliks varbūt vēl 2—300. Dzird
runājam, ka palikšanas vinieir. te
nebūs. Kazarmās projektēts iekār­tot
veco ļaužu
mītm katoļticī­giem
DP, kas Vā-cijā
paliks pēc
IRO izbeigšanās.
Telpas pārbūvē­šot,
lai uz diviem
iznāktu viena ista­ba.
Sā vai tā, Traun­šteinā
savu vārdu
mūsu trimdas vēs­turē
būs ierakstī­jusi
kā gara un
•latvietības cietoksnis. Viņas sāli
— kultūras darbinieki to aizneris
. Bēv līdz visā pasaulē. E. B.
R Ennanla
H. Berga Uifi
Tas oeatflj*^'
i«l«H««"«H
lissūpvoi
bijiisariem
BEDAKCIJg^Nļ
Viens no ^sa
aojumiem. kāds
STJ. DP Austrālijā,
bijušo karavīru lef
ralian Legion of
pieprasījums valdai
inigrantlem, riapj
^r^aukt DP ieceļo^
bet dot imlgrfidjas^
Leģiona prezidents
iialdS"(B. J. Mc DoP"
jt» DP vidū ir kan
cUv8kl. kas cīnījušie
Daudil imigranti bl)
pat v8l tagad slmpati
un fašistiem. Liels
izveroties no apiir
gurna pildīšanas un
rlUļā ar prāvām w
kas ļaujot tiem ma>
nas par Jaunām mi
Maxī
saru
4u kalnu kūivleUi »
darboņu «A latvi^u
unV. Pakraļa tfirijl
Canadlan Souvenits.
vietu katru gadu «]
miljons amerikiņu \&
Mv.
štatā, n
vieiu ki
...lasaiarfi,
rtā dzivo^ h ias. Sa
ŗvlņi iī
i « , A Skaldrii
iMlO, Maplerow Ave,
Ohte, USA.. Kluba , '
Pall^lbu un padomu
tem tautiežiea R
Mrto^ ari bibliotSku, uii
•*n«8anal latviešu k l i^
grSmatas un perloS
nofitot tos j&S
Euclld Ave.. cievel
Par BaļHja, valstu
S , f » l j u stata sievl
Z.^! konferencē 6 1
i ' ^ C r s » -
S,^Ibu stokhl
baletsko.
iJr^ raksta ar
«a SkroderdTe^lTrines'
piUl