Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1950

              to viņš nespēli kļat
kam ātrā laSca
siPROFESOKU«
' • »ā<abu tagad
••^amidz muguras. Tā-iļjīto
vajadzēja iegūt
ik vispārēju filīpe,
*Kt.ietērpa avju ādā.*
""^'^»Jāmācās padt
i i ^ lĀrtikas kartiihi
rīkoju*.
^giit-pārvie^ tech*
"* I. Viņam bija jāztoa^
iijBuāg izsniedz ļuh
mācijāi
ar tic^
|Srv|irSt dažādus sa*
ijĶM iK)pra!tināšaiiaa
|iži?*tfava prattos,
^«Mi^ IpaSu
iillĒherštas cietuma i>
^^||l&^s k a b ^ zag
profe&ot
' nebija
uz ae«
TOiiitoā^ vieti
.^^^ . _ vajadzēja
|i||p[ia:lillķS8«ņ^ un viņa
Išipll^iĒ^ nera».
lailipMi^^ do«
^ kā neuzkrt
ifltlt natidu, ziņas, Šifrus, kt
[ādfit pl0 malas savus pre<
1«a t l k ^ dziet ui
I^Siiiij^^^^^ V 1 ^ mācību
pārbaudes, protams^
Toties kādi
$vartgā d i s c i p lM vajadzēs
dit savu prasmi praksē.
mTOTIEM PAPĪRIEM
rOĻU BRUŅOŠANAS
li-.,
saņēma viltotus dokumea«
uzdevumus doties uz kādu
a^gļu bruņošanās rūpnie*
tr\L Tuir viņam vajadzēja
.\ar kādu ārzemnieku ua
labr&8| kur gatavoja SplU
Wii0^S''ūr šī mņ&^um^
Mi&^^ā^ sevišķas nepia*
• l i i l p l i i t t bija atļattii,
i i l i l l ^ S m . iestādēm lu^
'Tl-attiecigā lestādsi
M i^^^iktu telefona
|;^(ioktora disertācU
Jirarēja doties uz Lon^
:tō8 priekšā pulkvedim
j ^ e i ^ ^ saņemtu
Istp uzdevumu — šoreiz
pāŗraudsatajā zemei
l ^ t e B Ū&i
Dpinūtes. Pēc 7 atvap?*
^ieiņlto Bakmei^
m sagaidīja ar vārdiem*
Sijus sagaidīs kā Armaiw
Vn Šeit jū$u komandējuma^
Izpētiet m rūpīgi ua atnā«
pusdienā, tad pāmmāsiizi
ceļa papīrus 0:e2aioja pazīs-angļu
ap2amējuim5 Top
ļoti slepeini, un tie sastās
5 nodaļām, Pirmajā bija t i -
'.^'vSli^.^ gala punkts Or-
Tālākās nodaļās viņš sīki
Ķ ar savu uiKdevumu — no^
im ysM^ SOE Orleānaft
tfls dienas vajadzēja, ka*
i pieš^ visprimitīva-aroda,
ceļojošā pulk-zlnāšanas.
Ilga*
pavadīja pie zobārsta^i
āvisua angļu zobu pildi-
E^lmčljā ražotiem. Firmas
noliktavas pārzinis Viffls
viņu ar franču uzvalkiem,
ktui)^ franču veļu. Pat
pildāmspalva, zeķ-
^ u i M sīkumi bija Franj
Tad viņš ieguva arī
ā^žc*: kad viņš jau atradās
lai startētu bīstamajam-li*
^ Firmas virsnieks, labsir*
lelja; ,jCādā jūsu franču u^:-
tes kabatā mēs atradām
. aittdbusa biļeti. Priecājie-
-t4 Tā varēja
[u biļete uz Buchenvaldi.. •
ia&ta rūkoņa apslāpēja P^-
Mel^^^ nakts
l a j i pacēlās H e l ^ b r n i * -
Lielbritānijas aģeotsi
Its - nē, 2aks Delkūrs ar
ledeņu atsitās pret zetc^
iiolēds ar izpletni Veselu
ildīja nāves klusums. Taa
•deja čukstošu balsi:
id?"
mm vieux . • •
numurā lasiet:
IHHIZINAJA MODERNS-i
m
i
.1
1^
te
i
Sestdien, 1950. g. 25. februāri.
2 0 vīvi pasaulē lidojusi av
slēpēm lālāk pav ICC m
Tāpat kā visos sporta veidos, kur
mēri laiku, tālumu un augstumu,
arī lēkšanā ar slēpēm pasaulē pē­dējos
gados realizēti sasniegumi,
kas agrāk tika uzskatīti par cilvēka
spējām neveicamiem. Kad, kā pir­mās
ziņas par lēkšanu ar slēpēm
vēstī, norvēģis Hamestveits 1879.
gadā savā dzimtenē aizlēca 23 m
neviens nevarēja iedomāties, ka pēc
70 gadiem veseli 20 sportisti no
tramplīna būs lidojuši pāri 100 m
līnijai. Tikai 1900. gadā lēcēji sa­sniedza
30 m robežu, bet deviņus
gadus vēlāk Davosā norvēģis Smits
Jau veica 54 n>
1934. gadā ar Inženiera Bludeka
meistardarbu — Planicas lēktuves
atklāšanu Jugoslavijā sākās jaunu
lielisku sasniegumu laikmets lēk­šanas
vēsturē. Jau tramplīna at­klāšanas
dienā Birgers Rūds sa­sniedza
92 m, taču pēc gada ar 99 m
viņu Itālijā pārspēja šveidetis
Kalnersdorfers. 1936. gadā Planicā
spēkiem mēr^ojās
visi labākie Eiro­pas
lēcēji, kad
Starptautiskās slē­pošanas
savienī­bas
prezidents,
pats norvēģis, aiz-
Medza norvēģu
sportistiem lēcie­nus
tālākus par
80 m. Norvēģi
nestartēja, un to­mēr,
izjūkot gai­dītajai
cīņai, aus­trietis
Seps Bradls
pirmo reiz pār­varēja
100 m ro­bežu,
aizlēcot 101
m, ko divus ga­dus
vēlāk laboja uz 107 m. Brāļu I pa daļai pierādīja pašreiz labākā
Rūdu zvaigzne tad jau sāka dzist, vācu lēcēja Sepa Veilera 115 m „li-
WI9Sllk
aiiegt Bradla pasaules rekordu, un
tajā pašā un turpmākajos gados ari
vairāki dti vācieši pārsniedza 100
m tālumu. Tikai 1948. gadā švd-cietis
Frics Cannens izdzēsa no re­kordu
sarakstiem Gēringa 118 m
tālo lēcienu, Planicā sasniegdams
120 m. Pa''isam divdesmit pasaules
lēcēji ar slēpēm Hdojuši no tramp­līna
tālāk par 100 m.
Vēl pirms pāris gadiem sasnie­gumus
no Planicas lēktuves uzska­tīja
par robežu, ko varētu pārsniegt
tikad nedaudz; gandrīz visi iepriek­šējos
gados sasniegtie „simtsmetri-meki"
reāHzēU no Planicas lēktu­ves,
bet daži — Ponte di Leņo, Itā­lija.
Taču tagad, kad šoziem pa­beigta
vēl lielākas un modernākas
lēktuves būve Oberstdorfā, Vādjā,
speciālisti un tās konstruktors Klop-fers,
pats lēcējs, pārliecināts, ka no
jaunās lēktuves realizēsies vēl fai-nomenālāki
tālumi nekā Cannena im
Gēringa lēcieni Planicā. To jau
i
Seps Veilers Oberstdorfā ^lido" 115 m
un turpmākajos gados norvēģiem
Jiav bijis neviena lēcēja, kas, būtu
pārsniedzis 100 m. Galvenās cīņas
notika vādešu, šveidešu un jugo-
Slavu starpā. 1941. gadā vādetim
Gēringam izdevās par 11 m pār-
—— ..^^^^ ^^p.^ , — — - — — II—
dojums" pirms dažām nedēļām, un
varbūt jau nākamnedēļ, kad Oberst­dorfā
vairākas dienas notiks lēkša­nas
demonstrējumi, tur vai nu Vei­lers,
vai cits kāds vīrs ar slēpēm li­dos
jau tālāk par 120 m.
Latvijas Centrālās Padomes loceklis,
mag. oec. Bemhards Kroka
miris 1950. g. 19. janvārī Eslingenā.
7- Latvijas Centrālā Padome,
Latviešu Nacionālās Padomes loceklis,
mag. oec. Bernhards Krūka
miris 1950. g. 19. janvāri, Eslingenā.
Viņu piemiņā paturēs
Latviešu Nacionālā
9
1950. g. 19. februārī Eslingenā miris Latvijas valsts
kontroles padomes loceklis,
mag. oec. Bernhards Krūkā
dzimis 1889. g. 6. okt. Novēlot vieglas smiltis, viņu mīļā
Pstoēs Valsts kontroles darbinieki.
Mūsu mīļais fiHstirs,
mag. oec. Bernhards
miris 1950. g. 18. februārī. Apglabāts Eslingenas kapos
1950. g. 22. februāri.
SelonUas konvents.
Mūsu mīļais konfilistrs.
V
agronoms Mārtiņš Stuīpms
miris 1950. g. 14. februāri Augsburgā.
Korp. Fratemitas
Agronoms Mārtiņš Stulpins
dzimis 1921. g. 17. janvā/l, miris 1950. g. 11. februāri.
Pārpelnots 1950. g. 14. februārī, Augsburgā.
Mīlā piemiņāpaturēs ^ ,
Augsburgas Daugavas Vanagu nodaļa un
Hochfeldas latviešu nometnes komiteja.
Groskrocenburgas slimnīcā acis uz mūžu slēd^ mūsu
mīļais draugs, Hanavaslatviešu nometnes iemītnieks,
Liepas pag. Kalna Ligatu saimmeks
Alfs Amats
dzimis 1911. g. 20. 7., miris 1949. g. 30. 10. Apbedīts 1949. g 5. 11.
Hanavas pilsētas kapos. Dārgā piemiņā paturēs
Kam tu lūzi, ozoliņi.
Vai nebija lūzējiņu?
Pēc ilgām un grūtām ciešanām ž. g. 10. februāri L i -
belcā no mums šķirās mūsu mīļā
OtTiija Ķiploks
dzim. 1887. g. 13. oktobri Olainē. Latvijā, apglab. 1950. g
13. februāri Lībekas Forverkera kapos.
Vieglas smiltis
svešajā zemē.
Dziļās sērās noskumušais virs, piederi^e
Vācijā, tuvā un tāla svešuma.
L A T V I JA
i PRAKTISKA LAĪVIKIEM I
i
I
it i
i • t
m i S K A ROKAS GRĀMATA LATVIEŠIEM ASV
V. S. A.
m ĻOTI NODERĪGA KATRAM LATVIETIM, KAS IECEĻOJIS
ASV VAI NODOMĀJIS UZ TURIENI EMIGREļ^.
Pirmā burtnīca Iznākusi Cena: Vācijā DM 2.—. ASV — 50 ceitu.
GiSmata B. »• A . pleprasSma:
VĀCUA:
tieSi apgādam vai tuvākā latvleSu grāmatnīcā. Pasūtlnot ne mazāk
par 5 eks. apgāds dod atkalpārdevējiem atlaidi (pēcmaksā — 20*/i. ko­misijā
ar nelielu pēcmaksu — l5Vi. Atsevišķus eksemplārus Izsūta
pēcmaksā. ~
So grāmatu var sūtīt no Vācijas uz ASV ari kā dāvana radiem, drau»
glem, paziņām un labvēļiem. No­sūtīšanu
pēc vēlēSanās Izdara ari apgāds. Paziņojiet steidzami savu tuvi­nieku
un labvēļu adreses ASV, reizē piesūtot DM 2.80 (grām vērt, + sūt
Izdev.), lai varam grāmatu nekavējoties Izsūtīt.
ASV:
Individuāli vai grupās tleSi apgādam Vācijā. Sūtījumam būs pievie­nots
norādījums, kur nomaksājama grāmatu vērtība Grāmatu var pa-sutināt
ari pie mūsu pārstāvjiem ASV:
H. Rudzitls, 6643. Bergen Place, Brooklyn 20. N. Y . :
Ed. DobeUs, 503, 2nd Street, NW Waverly. Iowa;
Arv. Lūsis, Rt. 3. Coldwater, Mlss.;
Ansis Udrls. 2100, 2lst Ave., So. Mlnneapolla 4, Mlnn.
Pasūtlnājumus Izpildām ndcavējotles.
ĢENERALPARSTAVIS: BOB. KRŪKLlTIii^
(14a) Schwfib..OmUnd. ArtUlerle-Kaserne. (19S)
i
i
ii
I
i
ILUSTRĒTS LAIKRAKSTS
Latviešu Sports
reiz mēnesi sniedz bagātīgu informādju
par latviešu un starptautiskiem sporta
notikumiem visā pasaulē.
Izdevējs: D. V. F. grāmatnīca, 44. Hani
Place. London SW 1.
Redakcija un apgāds: Mr U. PrledltU.
788, Finchley Rd, Golders Green,
London NW U .
LAIKRASTA PĀRSTĀVJI;
Vācijā: vikt. VItois. IRO RehablllUtlon
Centrē. Wartenberg/Obb, VS Zone»
Germany.
Francijā: V. Baumanls, M, Ru« Mar«*
chaU Foch. Lorlent, France.
Zviedriiā: Art. GraudloS Torsvlgso
20 D III. Hallstahammar, Švcrlge,
AastrāUJā: Arn. Smlts. Lawley Rouse,
Canberra, A C. T.. Australla.
Atsevišķa numura cena: Anglijā — I M
Austrālijā - 1/8: Zviedrijā K r . O.SO: Vi«
djā DM 0.50: pārējās zemēs 4 starptāu*
tiskle pasta kuponi. (141)
3
Laikraksta
Latvija
tm grāmatu apgādu
pārstāvja Lielbritānijā
E. R I R D Ā NA
tagadējā adrese Ir: Mr. E Rirdāns, 10,
Winchester Rd., London NW 8. (98)
Vai veco |aužu mitnē Vācijā
Ir kāds labs angļu valodas skolotājs,
kas par mērenu atlīdzību vēlētos uz-oemtles
mazākus tulkojumus un angļu
valodas paSmācIbas kontroli korespon­dences
celfi? Rakstīt A. KārkDņam, C
248, Aby. 8weden. (185)
ED. PAEGLES
Lalvfu rakstu abecite
(DM 5.—) un K R ^ J A (DM 1.— pastmar­kās)
satur valrSlif nekā 300 orlģlnālzl-mējumu
pēc etnograf. materiāliem, kas
der IzSu^miem, audumiem, ādas, koka,
metalla uc. rokdarbiem No atsauks­mēm:
,.Abecite brīnišķīgi padevusies.
Tā būtu jāiegādājas, ikvienam aizjūras
braucējiem." ^ „A charmlng Uttle
book". — Izsūtu uz visām valstīm.
(17a) Karlsruhe, Forstner-Kaserne.
(182)
RAKSTOT LATVIJAI
kā redakcionālās, tā ari abone­menta,
sludinājumu, grāmatu pa­su
tlnā jumu vai citās veikalnie­ciskās
lietās.
NEAIZMIRSTIET
uzrakstīt skaidri salasāmi savu
pilnu vāidu. uzvārdu un adresi.
Ziņojot par adreses maiņu, mi­niet
ari Udzflinējo adresi.
IRO STARPTAUTISKAIS MEK­LĒŠANAS
DIENESTS, AROLSENA,
MEKLĒ:
Emīliju A p a r j o d i . dz. 1911. g. 11. 8.,
dziv. Rīgā, pēd. ziņas no Hanoveras ap­kārtnes;
Hugo B a č e n u (Batchenu), dz.
1912. g. 29. 10., Liepājā, pēd. ziņas no
Kornbergas DP nometnes. Rotenburgas
apr.; Erminiju F e l d b e r g u , dz. 1916.
g. 2. 11. Limbažos, dziv. Nelminsterē,
pēd. ziņas no Hamburgas; Lidiju Kār-k
l i ņ u dz. Bāderi. dz. 1925. g. 18. 8.
Liepājā, pēd. ziņas no Rēgensburgas un
Nldermlnsteres; Annu K r a u z i dz. Ho-revu.
dz. 1891. g. 12. 9. Rīgā, pēd. ziņas
no Skirenortas, Samteres apr; Jāni Os­karu
O z o l u , dz. 1911. g 27 4. Rīgā,
pēd. ziņas no Kurzemes; Teodoru Ādol­fu
T o m o v l Č u (Tomovitschs), dz.
1925. g. 4. 1. Aizpute, pēd. ziņas no Ce-choslovakijas:
Fiveru Beru V e 1 n b e r -
gu, dz. 1920. g. septembri Tukumā, pēd.
ziņas no Tukuma; Lelbl V e l n b e r g u ,
dz. 1922. g. Tukumā pēd. ziņas no Tu­kuma;
Vladislavu Z d a n o v s k u , dz.
1911. g. 8. 12. Sakstagalā. dzlv Rēzeknē,
pēd. ziņas no Ventorfas.
NO ZVIEDRIJAS TIESI UZ
Amerika
ar 750 br. reģ. t motorkuģl Izbrauk­šana
paredzēta 1950. g. Jūnija sā­kumā.
Seit Jums vislabākā un lē­tākā
iespēja tikt pāri Uelajam
ūdenim.
Interesentus lūdzam rakstīt Latv­ju
Ziņu kantorim, Garvargatan U/I,
Stockholm, Sverige, ar ^Amerikas
brauciens". (186)
(188)
Sūtām ml|as ardievas,
aizbraucot ui Ameriku.
Daina un Ādolfs Brīve.
Ekisameiiieni
un māc. gada nobeigumam piedāvāju;
Jurberga Botānika . * « • • •
Dabas mācība 7. k l . . . « •
Tēvu vai, Oas. grām.) 8. k l . . .
Tēvu vai. (1as. grām.) S. k l . . •
Dziļlejas Kamoliņā, t. dz. Izlase
Gaides Tēvu vai. māc. sist kuru
Balalņas Latv. vai. gramatika .
Dziļlejas Poētika ,
Matemātika 8. kl
Brēmaņa Sichere Scbrltte I . •
n
m
IV
Gulbja Latiņu gramatika .
Svarcbacha Latiņa-latv. vārdnīca
Mālkalna Ķīmija, lUustr.. mēģ.
Tomasa Latvijas ģeogrāfija .
„ Elropaa tcograflja , .
Mantnleka Eiropas karte .
Mlķelsona Latvijai vēsturi
ZāllSa seno laiku vēsture
Prof. AdamovlCa Dztmt. bain. v l ī t I.—
Šķērslīniju burtnīcas (kM
Andr. Ozoliņa apgāds on giibiiitii^
(24b) Eutin/HoUt., DP Camp.
t*
II
It
II
II
II
I*
•I
•I
«
« I
I . -
• 8.-
. 4,-
. CM
. tM
. 8.-
. m
. 8.-
, IM
. I.-
. I.-
. i . -
• 8.80
8,-
. 10.-
. 4.80
. I.-
. I.M
. 8.-
A. Kaugtra. J. filrmaņa un J. Blēola sakārtojumi.
Grāmata nepledelama katrai latviešu ģimenei, kur aug bērni, tēvu
valodas mācR)al. kā Vficljl. tā citās zemēs.
Nedēļas Apskata apgādam iesūtītos pieprasījumus lūdzam atjaunot
LCK apgādam. Grāmatas cena DM 8.—.
Atkalpārdevējlen^ parastā atlaide.
LCK apgāds LATVUA*
Essllngen/Ni Breite 8tr. 8. ^
111 (170)
Meklēju publicista un rakstnieka
Kārla Lapiņa grāmatas,
tiklab romānus, kā ari viņa at-miņu
tēlojumus, periodikā pub­licētos
rakstus uc.
Par piesūtītajām grāmatām
maksāju augstu atlīdzību. Ofer­tes
§Is avīzes kantori ar Slfru
..Kārla Lapiņa grāmatas". (27)
Mūsu visdziļāko līdzjūtību
SANDERA ĢIMENEJ
Imanta nāves gadijAimā.
B. un F. Vircaviļ Anglijā.
L A T V U A S KARTE
Mērogā 1:450.000. form. 89X115 cm. Saturā ap 5000 vietu nosaukumu,
spiesta 5 krāsās uz laba papīra, Ielocīta vākos.
Kartes cena: Vācijā DM 8.-. Anglijā Sd l 2 / ~ Austrālijā Sd. 18/-, ASV
un Kanādā t 1-50. BrazUlja % (amer.) 1.80, Zviedrijā Kr. 7.50, Beļģlji
Fr. 75.-.
LATVIJA - Grāmata par Dzimteni
sniedz ziņas par Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, leml. dabu un tautu* Bla­kus
tin ģeogrāfiskām ziņām tanī atrodami mūsu dzimtenes apraksti no
literatūras, tautas teikām un patriotiskās dzejas. Grāmata Ir vērtīgs pa­pildinājums
LATVIJAS KARTEI. Ko Jūs izlasīsit grāmatā par dzimteni,
to jūs redzami varat atrast kartē. Abi Sle izdevumi, viens otru papildinot,
dod mums Iespēju atcerēties un neaizmirst dzimteni, svefiumā dzīvojot.
Grāmata bagāti ilustrēta ar 28 attēliem tekstā un 8 attēliem atsevišķi uz
krita papīra. Bez tam tekstā 11 kartogrammas un diagrammas. ^
Grāmatas cena* Vācijā DM 4.-, Zviedrijā Kr. 4.90. Anglijā Sd 8/-. A u ­strālijā
Sd. 10/-. ASV Kanādā un Dienvidamerikas zemēs S 1.20, Beļ­ģijā
Fr. 80.-.
P A S A U L E S ATLANTS
82 karlu lapas satur apmēram 11.000 vietu nosaukumu. Atsevišķas ASV
un Kanādas, BraziUjas Argentīnas. Clles. Austrālijas kartes; 9 krāsu
Iespiedums uz laba papīra.
Atlante cena? Vācijā DM 8.-, Zviedrijā Kr. 2.50. Anglijā Sd 8/8 Austrā­lijā
Sd. 5/-. ASV, Kanādā un Dienvidamerikas zemēs 0.75, Beļģijā
Fr. 29.—
Visus izdevumos var pasOtināt tiefii izdevējam vai pārstāvjiem:
Vācijā: Apgāds Līdums, Geesthacht, Spakenberg i n .
Anglijā: D. V. F. grāmatnīca. 44, Hans Place. London SW 1.. Mrs. M.
Ozols, Latvlan Hostel. Llghtcllffe. Hallfax.
ASV: Helmārs Rudzitls, 6643. Bergen Place, Brooklyn 20. N. Y.
Austrālijā; J . Strautiņā. 12. Seventh Avenue. Alberton. 8 A.
Kanādā: Valters Ziediņā, 220. Llsgar str.. Toronto 8. Ont.
Brazīlijā: 2. Lelmanls Atlantlca ISS.apt. lOi, Rio de Janelro.
Zviedrijā: Daugavas apgāds Garvargatan 11. Stockholm K: L P. K. grā-matnica.
Box 701. Stockholm 1.
P. MANTNIEKA KARTOGRAnJAS INSTITŪTS un APGĀDS
(149) «4, rue van ^yck, Bruxelles I, Ch, post 754. 25.
DIVAS LATVUAS VĀCIETES.
atraitnes, meklē krietnus tēvus saviem
bērniem un krietnus dzīves draugus sev:
viena — 80 g. v., 160 cm. slaida tumā-mate,
Izgllt., ar daudzpusīgām Intere­sēm,
ar 3 g. V. meitiņu, vēlamais part­nera
vecums 83—40 g.i
otra — ari atraitne, ar 4 g. v. dēlu,
26 g. V., 165 cm, tumli blonda, mīl da­bu
un mūziku, partnera vēlamais ve­cums
— 80—85 g.
Ofertes krievu vai vācu vai., pievie­nojot
ģīmetnes, kuras nosūtīs atpakaļ,
§1 lalkr. kant. ar Nr. 196. (196)
Latviešu uzņēmums, kas reģistrēts vācu iestādēs un turpinās
darbību pēc IRO likvidācijas, meklē akfivu Udzstrādnleku
a r D N 10.000 dalības naudas.
Kapitāls nepieciešams solīda uzņēmuma paplašināšanai, kas dod
normālu, bet ne spekulatīvu peļņu. Of. Si lalkr. kantori ar „Darb«
un peļņa" 194. (1^4)
^LATVIJAS''
abonements^
oasūtlnot laikrakstu pa atsev
eksemplāriem (līdz « ekt
ikaltot). maksā OM 8 - mēn
* DM 0.āO pai piesūtUanu;
oasūtinot icollektlvl vairāk
oar 8 eks DM 8.- mēnesi
par eksemplāru: pasOtinot U2
ārzemēm un maksālot Vādjft
DM 3 - mēn. * OM 180 par
Diesūtfianu Sludinājumi mak-sd
DM 0.90 par vlenslejlgaF
nonparellle lespiedrlndas aiz-oemto
telpu Darba meklēfta
nas sludinālumt oar ousrenu
Abonementa pieteikumi tlu-dlnāluml.
naudas pArv«dum
un korespondence adresēlams
.Latvijai". a4a) essllneen/N
Breite Str 6
I