Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1950

              L A T V I JA
Sestdien, 1950. g. 22. jOlija
Mii
I' ii
uz mieru
PADOBUU JOSLAS VĀCIETIS
STĀSTA
ĶfidB padomju joslas vācietis, kas
nav zaudējis humbru, par dzīvi Au*
strumvācijas „para<Hzē'* ironizē:
Rietumvādjā un Rietumberlinē
demgntē kultūru, jo tur nav laika
ar to nodarboties. Pie mums au-*
strumio^ par laimi vispār nav ne*
kā ko d^ntēt. ROpnical, maši*
nas, dzelzceļus, spēkstacijas, laborā*
torijas ar v l s i ^ zinātniekiem un lī-dīdtgas
lietas esam kā pateicības dā­vanas
nodevto to rīcībā, kas cinas
par mieru un mūsu tēvzemes vieno-fflnt
Tm paSam mēiijdm mēs zie­dojam
ari savas labās n^beles, kla­vieres,
tepiķus, gleznas, spoguļus,
pat durvju rokturus un klozetpodus.
Lai svēto draudzības lietau uzturē­tu
nedzlestoSu, ikgadus ziedojam vēl
20 n^onu koku. Tikai kara kūdī­tāji
ar savu nejēdzīgo propagandu
var io svēto, skaisto rldbu saukt par
i^upfianu. l^di kapitālistiski izi-teici6ni
neder vācu tautas demokrā­tijai
Ko mums paņem — to paņem
tēvijas Jaimuzbūvel
Itālijā internēto lalviešu nav
CnSMOS PIE TAUTIEŠIEM HOMĀ JJH 2ENCVX
LCK labldājlbas un saimniecības
nozaru vadītājs J. Niedra, kas
tikko atgriezies no Romad, mūsti
lailu'akstar pārstāvim izteicās: Ar ka­toļu
organizāciju laipnu atbalstu
man bija iespēja apmeklēt Romu un
Zenitvu nolūkā nodibināt tuvāku
kontļaktu ar karitatīvām organizāci­jām
un iestādēm un organizēt pali-dzīb^
is darbu neizvietojamiem latvie­šu
bēgļiem. Uzturoties Romā, patei­coties
mūsu pārstāvja pie Sv. Krēsla
mon^siņora J. Camana gādībai, iel4u-vu
diaudzās iestādēs un sastapos ar
daudzām nozīmīgām personībāmv ar
kuŗāim .pārrunāju mūsu bēgļu sāpī­gākos
jautājumus.
Ar J. Camanu kopējā vizītē biju
Vatiltānā, kurai sekoja ielūgums pie-dalītiles
Svētā Tēva speciālā audien­cē
5. JūUjā Sv. Pētera bazilikā. Katrs,
kas apmeklējis Romu un piedalījies
svinīgos notikumos Sv. Pētera bazi­likā,
būs pārdavbjis to vienreizējo
satreiukumu, kas pārņem klātesošos,
pāvestam svinīgi ierodoties tūkstošu
sveču gaismā (mirdzošajā ardiitektū-ras
brīnumā ^ Pētera bazdliicā, kur
_ viņam uzgavilē desmiti tūkstoši da«
iSwS5rro''vislem^^^U^ ^-]^^^ ^^^}^^ ^^^J" piederīgo. Man
portiem, mēs izpildām savu plānu ^Ja iertdita vieta sv. Veronikas
taMMumuvarnovērtēt pē<5 tā,ka^^^^^ netālu no fv. TCva troņa, no
j a J T l ^ . ^ atcels kartītes l^bi pārskatāma Fisa ba-mūsu
tautas pamatuzturam: kārtu-p^
km, n$Jid inaizei, augu kafijai Sv. Tēvam parādoties, bazilikā iz-un
māksHgam medum. Kamēr mēs raisīlās neaprakstāmas gaviles, ku-savā
latiksalnaiaedskfi zemē šo lielo ŗas vēl ilgi negribēja rimties arī pēc
mērķi sasniegsim, tikmēr mūs at- tam, kad Sv. Tēvs bija ieņēmis vietu
balstīs brālīgā Pa^oitdu savienība, troni. Viņš klātesošos uzrunāja itāļu,
kas jau tagad 2 gadu laikā" likusi UngļU, franču un vācu valodās un
sdtemkuftem nevien i^i^tmū-^ 8^ ka šeit klāt arī
Stt BattUi^ jūras ostās, bet tos tur latvii^Su pārstāvji — svētceļnieki no
ari izteftvusi., Bez tam jau^a^^^ ?X:JE!^ "^^^
ari vaiīākl duči traktoru, no kuriem Jie'J^ šinī bildi uz mūsu ložas pus
HftM * A t «žfffi kustfetiea ^ n e v i ļ u s lika manam skatam brīdi
daa pat spējīgi kustēties. Jaizmigloties, Jo tas nāca tik negaidīti
apgabala ļ un a,i2kustihoši izskanēja %ā līdzjū-
Moffcovgt oc/i m ainis ASV vddH
neglaī:^ :
M&i Izbflvēiām Aues _
ka&r^mieclbas parauguzņēmumus, j tibaž un s h i ^ j u 'apliednājuiM iz-kaa
apgādāti ar pēdējiem progresi- mocītajai latviešu tautai un viņkš
vfis tautas demokrātijas technikas bēgļu saimei,
sasniegumiem. Uz akorda apakSze- « , . - • , , x - i i -
traucēJoSām drošības ierl- Seit jāpiezīmē, ka iepriekšējā avv
ka n o p e K ka varējis t^ ^ i f ^ ^ i "^
lerfdātoTsev personīgas kurpes vair^fV^K^* pārpratumu, Jo
i^^w«a^«vv tiv#BVAU6«9 «k^t^o ļ aicinājumu ierasties Vatilcāna valsta
^ I S S K O ^ I ^ LCKbārstāvi pieņēma Sv. ^'l^^'ll^f^^^ referents archibīskaps G. Mi-dartjos,
iespēj ^ surska. LCK uzdevumā nSdevu lat-sevttķi
^evi^u, viešu bēgļu sirsnīgāko pateicību S^^.
parada viņu Hdztiesību u*: darbu un U^^am, Vatikānam un katoļu baznī-tāsvlttgajiem
ieguvumiem. Un tā arvviņas <»g<mizacijām
mSs soļojam uz priekšu bez kapl^^jj^gjo^J^KM
tālļWe«itWilļ^^ " didaō^ lo) iat^
M89r tautas demokrātija, nezinām Ziņoju par bēgļu pašreizējo stāvo
un nepazīstam ne militārismu, ne ūn ladzu ari uz priekšu neliegt mums
militāristiskos saukļus — brīvība, ģariģo, morālo un materiālo atbalstu,
tail^^aba. 1b padst tikfti ka^tt^^ apsolījās ar mūsu
stiskfia valstis, kur strādnii^^ ar vajadzībām tuvāk iepazīstināt Sv.
ļpeļjA un vilnas apģērbiem prot no- Tēvu un izteica prieku par niūsu
vind^ no viņu patiesām interesēm, līdzšinējo stāju. Apmeklēju ari mon-
Zem mūsu lielā miera vadoņa spār- siņoru L. Podžļ, no kura pārrunāto
nlOT nav nekādu kara kūdītāju, bet problēmu konkrētai risināšanai sa­tika!
tādi, kas kūda uz mieru. Tā* ņemu atļauju rakstveida ziņojuma
diļ viss, ko mēs vien darītu, še au^fesnte^
strumu pusē ir t&ai miera Ar J. Camanu bija prieks tikties
Mūsu mi»a robežā ir Odera-Neisa. vairākkārtēji. Viņš izveidojis ciešas
Mūsu miera kalves veido mūsu jau- un sirsnīgas attieksmes ar Vatikānu,
no 8lepi»io riiijniecfbu, lielgabalus itāļu iestādēm, organizācijām un re-raSoJam
tikai, lai sargātu mieru, un dzamfikām personībām, kas ļoti vei-tikai
šim pašam mērķim mūsu]cinājis latviešu vārda popularitāti
dzelzceļi tos pātvadā uz rietumu ro- pat tālu ārpus Itālijas un ievērojami
bežu pusi. Meth labā par mūsu ze- stiprinājis mūsu pozīcijas taisnajā
mi kā dūjas Hdo granātveidīgi ķer- cīņā par Latvijas brivību. Pēc viņa
meņi un miera griba ir tā, kas liek informācijas, Itālijā pašlaik dzīvo ap
paplašināt mūsu lidlaukus. 80 latviešu, jo daudzi emigrējuši uz
Tāda militārisma atdzimšana unUi^Jūras zemēm. Darbojas latviešu
kritušo piemiņas dienas svinēS^as, H^omiteja, kuras galvenais uzdevums
kādas notiek Rietumvādjā, pie ^jis gūstekņu atbrivoSana un apgā-mums
nav domājamas. Mēs svinam ^e, pa visu Itāliju izklaidēto tautiešu
tikai mirušo sarkanarmiešu — at-> ^
apzināšana, personības dokumentu
sagāde un pabalstu piešķiršana trūcī­giem.
Ari tagad iestāžu atzītās ko­mitejas
darbs koncentrējas galvenā
kārtā uz tautiešu aprūpi un pārotā-, ^^^xA^li,v^^
vību pie IRO un itāļu iestādēm. Ro- Dramatiskā ābu yew pagrldm^
mā studē vairāki latvieši, kuri sa- sastapšanās norisinājās 17. augļ^ta
ņem Vatikāna stipendyas. Tāpat ar pēcpusdienā Komodora viea^^
mons. J. Camana gadibu no Vatikā- jorkā. Pirmais ieradās A l d to Hi^.
na saņem pabalstus citi trūcīgie tau-j Viņš izskatījās apjucis m īsas
tieši. 1 apsveicināsies ar kondtejas locek-
•Vficijā vēl Joprojām klīst baumas, ļiem piebUda: ..Istembā 5^
ka daudzi latvieši atrodoties Itālijas nejūtos nemaz
mtemēSanas nometnēs. Mons. J. Ca- bas nodomi . . /t^ffsJf^^^
mans paskaidro, ka šīs ziņas pama- JSm durvīm helajā telpā i«iā^^
tīgi pārbaudītas Itaļu oficiālās iestā- ha^^ers Cemberss.^ Labi dzu^etoJos
dēs un konstatēts, ka 2 latvieši, kas ienācēja soļu^ Hiss, tos sēdēja j r
bija aizturēti uz kādas ārvalsts pie- mugurii pret durvīm, tomēr nepa-lirasljumu.
jau atbrivoti, bet otri griezās un pat nepakustēja^ Cem-divi
(Neimanis un Saknīte), kas berss apgāja apkārtj^a krēslam im
Itālijā ieradušies bez persombas do- posēdās uz dīvāna tiešr pretim. Be -
kumentiem, vēl atrodas intemējumā. dzot abi vM saskatijās. Viņus^uz^d-
Viņi tomēr, Ja sadabū ceļa naudu, nāja piecelties, pēc^ kam nonsinājfis
var Itāliju atstāt un atgriezties iz- 3āda saruna, piedaloties ari pret-braukSanas
zemēs. Par ceļa naudas amerikāniskās darbības izmeklēšanas
sagādi ievadītas sarunas ar Vatikāna Nemitējas locekļiem Nlksonam, Mek-iestādēm.
Bez minētiem vēl Farfas- dauelam un Striplingam:
Sabīnas sieviešu intemēšanas nomet-1 N i k s o n s: Mister His, virs Jūsu
nē bijušas ievietotas 4 latvietes, gan priekšā ir misters Vitakers Cemberss.
ne politisku iemeslu dēļ. Ari tās ta- Vai Jūs kādreiz esat Šo vīru pazl-gad
atbrīvotas. nuši?
Pašlaik Itelijā ir viena emigrantu Hiss: Vai drīkstu viņu lūgt
transītnometne — Baņoli pie Nea-1 mazliet parunāt? Lūdzu uzaiclnālt
poles. Latviešu tanī ap 20. Uz bēgļu viņu pateikt kādus vārdus,
sūdzību pamata atcelti 3 nometnes Cemberss: Mans vārds ir Vi-komandantl,
pēc kam apstākļi ievē- takers Cemberss.
rojami labojušies. Nometni vairāk-ļ Hiss (tuvodamies Cembersam):
kārt apmeklējis mons. J. Camans. Vai Jūs varētu atvērt savu tnuti
Viens no ievērojamākiem ieguvu- hnazliet platāk? Es teicu — atveriet
miem ir kārtējie raidījumi latviešu taču savu muti! Mister Nikson, Jūs
valodā Vatikāna raidītājā, kas notiek Jau zināt, ko es domāju. Lūdzu tur-
2 reizes nedēļā (pirmdienās un piekt- piniet runāt,
dienās no 18.45—19). Līdz šim raidīju- C e m b e r s s: Es esmu žimiāla
mus sagatavojuši un izpildījuši pries- Time vecākais redaktors,
teŗi P. Bečs un E. JuSkevlčs, bet Hiss:.Es gribētu jautāt, vai viņa
pašlaik šos pienākumus veic tēvs balss iepriekšējās nopratināmas
Kučinskis. J. Camans šo raidījumu laikā bija līdzīga tagadējai? Vai viņš
izveidošanu un iespējamo paplašina-ļ nerunāja mazliet zemāk vai aug­šanu
vērtē kā ļoti svarigu faktu. Jstāk?
Studējošo latviešu stipendijām Va-ļ Mekdauels: Domāju, ka balss
tikāna institūcija „Pontificia assis- bija apmēram tāda pati .
tenca dei profugi" ik mēnesļ izmak- Hiss: Vai Jūs nepalūgtu viņu
sā 60.000 liru, kas proporcionāU ci- parunāt vēl mazliet? Man šķiet, ka
tām tautībām ir ievērojama summf. viņš ir Džordžs Krbslejs, bet pagai-
Sķiŗpties sirmais monsiņors liek ļdām vēl neesmu par to drošs . . .
sirsnīgi sveicināt tautiešus Vācijā un! Cemberss tad nolasīja garāku rind-mudina
nezaudēt cerību uzvarai mū- kopu no kāda Newsweek raksta, pēc
su taisnajā cīņā. Musu bēgļos ne- kam Hiss, mazUet stostīdamies^ pa-drīkst
būt nekādu noppejumu.Uiņoja savu „spriedumu": „Sī balss
viņš saka, 30 visi esam viena cUjas L^an liekas mazāk skanīga nekā tam
un sāpju saime, kurā nav prioritātes vjram, ko es pazinu kā Džordžu
nekādu pagātnes laikmehi pār^t^v-|i{rosteju. IzskatfiSv^ī, Ica viņam bā-
Jlem^^'bet'visiem Viens'ujzdevuhw4et
plecu: pie'plecš[^latvisko^ d^ū^'ūh iāt^fj
balstīt vienam otru.
JuSkevics, pirmais vēstures, bet otrs
kanonlsko tiesību students.
Atceļā apmeklēju latviešu pārstāvi
pie IRO galvenās mītnes Zenēvfi A.
Skrēberu, pārrunājot sevišķi blj.
karavīru lietas, kas pašlaik, sakarā
ar Jauno ASV imigrācijas likumu,
ievirzījušās priekšplānā. IRO darbī­bai
saSaurinoties, notiekot pārmsdņas
iestāžu personāla sastāvā un kompe­tenču
sadalījumos, kas jau tā grūto
darbu padarot vēl grūtāku. Tomēr
darīts iespējamais, lai noskaidrotu
pārpratumus un novērstu preteSķl-bas,
ar Icuŗām latviešu bēgļiem Šad
ted iznāk sadurties. Katrā riņā A.
Skrēberam par viņa enerģiju, ne-atiaidību
un atsaucību latviešu bēg­ļu
saime ir parādā sirsnīgu paldies.
brīvotāju piemiņas dienas. Mēs ne- ]STQ DT/ļAC P AnTnRnMA»
rikojam hiUeriskas parādes un de-l^^^ KlUAb KAUlUi'ONA:
mtmstrācijas. Jaunatni maitātājas
karogu un fanfaru skates, nekādas
agresīvas spēles. Mēs nedarāin to
vienkārši tādēļ, ka tas pie mums
nāk pats no sevis, jo esam boļše­viki.
Antimilitfirisma ideja mums ie
miesote tautas policijā, kuras skaits
nav tik liels, kā rietumu separā­tisti
izkliedz; jau tādēļ vien nē, ka
tā ir pirmklasīgi apmācīta, un, ie­vērojot
tās krietno apbruņojumu, tā
var ari nebūt skaitiiski liela. Tas
vien, ka katrs četrdesmit piektais
austirumu joslas vācietis ir tautas
policists, pierāda, cik dziļi pie mums
sakņojas antimilitārisms.
Mums tagad ir nevien sevišķi
tautas tiesneši (juristu, aizstājēji),
tautes ārsti (mediķu aizstājēji), tan­tes
skolotāji (paidagogu vietā), bet
ari teutas artilērija un tautas kava-lerija
līdz ar teutā sevišķi iemīļoto
teņtes policijas suņu nodaļu. Pie­robežas
apgabalos to dažkārt ir vai­rāk
nekā iedzīvotāju. Varam tādēļ
droši teikt, ka mēs pilnā mērā esam
izpratuši antimilitārizāciju, tāpat kā
zinām novērtēt mūsu miera vadoņa
augstsirdīgo lēmumu — atiaist pusi
no Jau desmitkārtīgi iekasētām re-parfidjām,
Jo viņa cīņai ir jābūt arī
mūsu cīņai un kurp vēlas soļot viņš
tur Jāsoļo ari mums.
TAUTAS NABADZĪBAS UN NĀVES BUDŽETI - 8MIĻĢIS SPER
SVARĪGĀKO SOU SAVA MŪŽA
Padomju Latvijas rakstnieku sa- tēja'^tikal sviestu un bekonu, kā ra-vienības
plēnumā, ko ievadīja A. žoSanai uzbūvēja modernas iekār-
Upītls, piedalījās ..rakstnieki": Kaln^ tes, kas saņēma ievērojamas sum-bērziņš.
Titovs, Kirdienšteins, Niko- mas. Tagad, salīdzinot ar buržuju
novs, Pelše, Ostrovs, lija Ērenburģs, Latvijas laiku, darba ļaužu pirkspē-jas
palielinājušās (I). Rīgā ceļ pat
šampanieša rūpnīcu.
Graudiņa rakstā — ASV Imperiā­listi
— latviešu tautas niknākie ie­naidnieki
atkal bija kārtējie uzbru­kumi
amerikāņiem: 1919. g. ASV in­tervencijas
galvenais mērķis bija
kļūt par saimnieku Baltijas valstīs.
Melerovicam un Seskam bija saru­nas
ar amerikāņiem, un grāfam von
der Golcam, kas pēc patikas rīkojās
ar amerikāņu līdzekļiem, deva rīko
jumu ieņemt Latviju un Lietuvu.
Tagadējā ASV ārpolitiku vadītāju
kliķe praktizējusies Berlīnē un Bal­tijas
republikās, kur bija pretpadom-ju
spiegošanas centri, līdz kamēr
ASV atzina PSRS. Vēlāk pretpadom-ju
izlūku darbību vadīja Htnder-sons
un Kenans, kas krievu valodu
iemācījās spiegu skolā Vācija. Par
Padomju savienību izplatīja briesmu
I valodas: par sieviešu nacionalizāciju
Ļeņingradas žurnāla Zvezda redak­tors
Brukins, kritiķe Korabeļņikova,
bērnu rakstniece Voronkova un Be-ļakovs.
Cīņas ievads bija veltīts Padomju
savienības budžetam. Dzīve kļūst ar­vien
skaistāka un kulturālāka. AP
pieņemto budžetu ar prieku apstip­rinās
visa tauta. Kapitālistu valstu
budžeti turpretim ir tumsonības, ap­spiešanas,
tautes nabadzības, kara
sagatavošanas un nāves budžeti. Ka­pitālistiskās
valstīs briest krize, aug
bezdarbs un posts.
Latviešiem ārzemēs, runāja pārti­kas
rūpniecības ministrs V. Latkov-skis:
Buržuju Latvijā pārtikas rūp­niecība
bija atpalikusi, jo darba ļau­žu
ierobežotās pirktspējas d^ nebija
noieta, bet starptautiskos tirgos Lat­vijas
ražojumi nedrīkstēja rādīties.
Ulmaņa profašistiskā kUķe ekspor
ES TEICU- ATVERIES - ĶIRBJA ; DOKUMENTI vj
SACEĻ VĒTRtj:brro SPmoSU KARJĒR
redzot, viņš pats apzinājās, ka sapl*
hies jau stipri dziļi, un bez tam viņš
ari nezināja, kādus pagātnes noslē*
liumus Cemberss komitejai atklājis
jau iepriekš, — tādēļ katirs Jauns
vārds varēja viņu „iegāzt« pavisam.
Nākamās nedēļas laikā komitejas lo»
čekļi, pārbaudot dažādus faktus, tie»
šām Jau konstatēja, ka Hiss „leg|.^
zies" stipri tālu. Komitejas at|sU«
tajā sēdi 25. augustā Hiss bija
spiests atsSt, ka viņa atmiņa, zīmē^
Joties uz dzīvokļa Izīrēšanu, automo^
biļa atdošanu un citām Uettoj bijusi
..kļūdaina^*. Viņš tomēr vēl apgalvo*
Ja, ka atdevis veco Fordu ..Krosle*
Jam" tikai pēc tam, kad bijis iegfi*^
dājies jau Jauhu. Sis apgalvojumi
tūHt izrād^ās par meUem: komiteja
parādīja pirkuma un pārdevuma do*
kumeiitus, kas neapgāžami Hecinlji,.^
ka Hisam attiecīgajbs mēnešos at^r
kad nav i^ižē piederējuši divi ātilo,
Tad komitejas locekļi un pftr^iii
klausītāji gandrīz vai salēcā&ŗ mm
sāka pilnīgi noliegt ari savu ieprtļafc^
šējo Uecību, teikdan», ka pēcf
daudzajiem gadiem Istenibi
vairs neviorot droši atoerM^.
šinējais stipri plaftais Histf^ii
un draugu pulks pamazām saka l i i fc
plakt. Komitejas sēdes beigās 8 l i | |
atstāja telpu &XLU vims, m pār viņt;^
galvu bljf^ sabiezējusi Jau^smAgi^
domu mākoņi ^'-\\'.-'-'i-''^m
Divas teas vēlāk Cemberss
publiskā pahāksmē, atbildot uz ««ir-^^
nālistņ JautāJuJnlem, teica: nAldtop
ffiss bija komunists ugrāk un.vMistttf''
ir tāds vēl tegai" -- ,,Vāji. Jūā, to
atbUdēslt ari tiesas priekšā, -J| JCta
iesūdzēs par neslavas tatJHāhUT* - r
..Es nedoihāju, ka Hiss mani sūdzēs,"
bija Cembersa atbilde. mkoSajās
nedēļās preses vīri laikrakstu slejās
Izrakstījās gaŗl un plaši, gandrīz vai
derēdami: vai Hiss sūdzēs vai nē?
Hiss bija nonācis strupceļā, Jo klu«
sēdams viņš netieši atzītu savu vai­nu.
Beidzot vinS tomēr «sasparojās*':
un novembri iesniedza Baltimorati
tiesā prasību pret Cembersu nSWI
dolāru apmērā „par goda laupīšanu^;
Bija pienācis bridis, kad Vltake^l
ram Cembersam vajadzēja vilkt die^
nas gaismā savu kādreizējo „d2lvī«|
bas apdrošināšanas polisi". Viņš ^
Vās pie juriste Nataoia lievaina; icanl
^ā^laMhiJa
biezd^ $āim;tur dal#in^ti% pie*
radījumiem par Hlsa un citu komū»
nistu pagridnieku spiegošanas akti­vitāti.
Levaina bija jau galīgi altrblN-sls,
kur šie dokumenti noglabāti, bet
kopīgi tos tomēr izdevās atrast kādā'
apputējušā dzīvokļa stūri . Tie bija
lieliski plerfidījumil: 47 ārkārtfttf
svarigu dokumentu kopijas un Ēetri
memorandi Hlsa rokrakstā. Pie tam
šī bija tikai neliela daļa no vidiem
tiem dokumentiem, kas attadās Osm-bersa
īpašumā. Pēc dažām dienām
Niksona vīri devās Cembersam līdd
uz viņa lauku farmu,' lai saņemt»
pārējos. Kādā nelielā telpā elektris­kās
kabates baterijas gaismā Cem­berss
sameklēja salmos iekrautu pr-bl
un, pāršķēlis to pySu, izņēma do
izdobtā vidus tris smagas metalla
kasetes ar mikrof ilmfim. Pēc pārbau­des
foto laboratorijā izrādījās, ka
mikrofUmu uzņēmumi ladarfti 1937.
gadā. Sie atrastie „ķirbja dokumenti"
sacēla uztraukuma vētru visās Sa- '
vienotajās valstīs. Turpmēko todek-lēšanu
vadīja ne vien pretameritt-nlskās
darbības komiteja, bet paŗal-lēli
ari ASV tieslietu departaments.
Samners Velless un citi prominenti
valstsvīri izmeklēšanā apliecinējā, ka
«nekādos apstākļos" nebūtu bijis at­ļaujams
nodot svešas valsts rokās
tik ^varigus dokumentus.
FBI slepenpoHcisti tai pašā laikā
drudžaini turpināja vākt tālākos pie­rādījumus.
Starp citu izrādījās, ka
visas dokumentu kopijas izdaritas ar
kādu veca tipa Woodstock rakstām­mašīnu.
Šādas rakstāmmašīnas ne­kad
nebija lietotas valsts departa-mente
iestādēs, bet noskaidrojās, ka
līdz 1938. gadam tieši tāda mašīna
piederējusi personīgi Hisam. Pati
rakstāmmašīna tega'd tomēr nebija
vairs atrodama. Hiss apgalvoja arī,
ka viņam nav vairs ne^'-J^Ha šīs mašī­nas
raksta parauga. FBI tomēr Iz­devās
sadzīt pēdas divām PrisillaS
rakstītām vēstulēm, kas atradās kā­das
apdrošināšanas sabiedrības un
kādas skolas aktīs. Vēstules bija
rakstītas 1937. gadā, un burtu īpat­nības
nepārprotami bija līdzīgab tām,
kas atradās dokumentu kopijās. Hlsa
aizstāvji nekad pat nemēģināja ap­šaubīt
šo lietpratēju konstatējumu.
Tai pašā dienā Cemberss atteicās no
sava redaktora posteņa, un arī Hiss
atstāja savu pēdējo lielisko vietu
Kamedžija institūtā. Abu vīru spī­došajām
karjerām bija pienācis gals.
. 4 un
īpats stāvokUs
iUdes es tmner nnee varu apzvērrēē't j
ka viņš tiesāto ir Džordžs Kroslejs.».
Sirsnīgs un atsaucīgs ir ari mūsu]Cemberss nekavējoties paskaidroja,
bij. sūtnis Romā prof. A. Spekke,ļka viņa augšzobl n^en tiešām izla-kās
nonācis.materiālās grūtībās un boti. Tad Hiss piekāpās vēl tālāk:
spiests strādāt ārpusē iztikas sagā- „DomāJu, ka Sis virs tiešām bija
dei. Kā ļoti spilgti un spēcīgi Jaunās man pazīstams 1934. vai 1935. gadā
latviešu audzes pā^tāvji mūžīgajā kā žurnālists Džordžs Kroslejs . .
pilsētā izcēlās priesteri BeCs un un Hiss tomēr apgalvoja, ka nepazīst
„KrosleJa" sievu, lai gan ari viņa
esot atradusies dažus mēnešus Hlsa
mājās; pat viņas vārdu tas nevarot
atcerēties.
S t r i p l i g s : Vai tes nav dīvaini,
mister His, ka cilvēku, ķas vairākus
mēnešus pavadījis Jūsu mājās, kam
Jūs pat esot atdevuši savu veco For­du,
— ka Šādu cilvēku Jūs mēģināt
Identificēt tikai pēc viņa zobiem?
Vai ted Jums patiešām nav pali­kuši
atiņlņā nekādi raksturīgi vaib­sti?
Aldžers par Jaunu mēģināja izlocī­ties,
ka negribot npfirfik pavirši un
ātri nodot svarigus spriedumus".
Viņš kļuva arvien nervozāks un bei­dzot
gluži nobālēja aiz tikko valdā­mām
dusmām un niknuma. Acīm
liti Baltijas republikās saplūda des­mitiem
tūkstošiem baltgvardu un
padibeņu, un Rīga bija slavens pret-padomju
propagandas centrs. Pēc
otrā pasaules kara ASV turpināja
sapni par Latviju kā par savu bazl
cīņā pret PSRS. Ar Vācijā nokļuvu­šiem
latviešiem rikojās kā ar lopiem:
samet kuģos un aizved verdzībā.
ASV Imperiālistiem ir zvērīgs naids
pret latviešu teutu, kas kopā ar lielo
krievti teutu cīnās pret Jauna kara
izraisīšanu. ASV neatzīst padomju
Baltijas valstis. ASV Imperiālisti
drudžaini gatavojas karam pret
PSRS. — Kādā sapulcē bija dzir­dams
apgalvojums, ka ASV aprēķina
cilvēku vērtību pēc ķermeņa Izejvie­lām
par 18 dol. un 36 centi, neskai­tot
zelta zobus.
Vēl arvien turpinās bazunēšana
par Stokholmas „miera uzsaukumu".
Cīņa savā ievadā rakstīja, ka uzsau­kumu
Padomju savienībā 6 dienās
parakstījuši 56 mllj. cilvēku, kas ap­liecina
visas teutas bezgalīgo mīles­tību
uz Staļinu. Ed. Smiļģis žurnālā
Literatūra un māksla saka, ka, pa-rakstotleb
zem Stokholmas aicināju­ma,
apzinājies, ka sper vissvarīgāko
soli savā mūžā. Stokholmas aicinā­jumu
bez tam jau parakstījuši 10
mllj. franču, 17 mllj. poļu un 10 milj.
itaļu. miera cīnītāju.
Vērmanes parks pārdēvēts par
Park imeņl Klrova (Gluži tādas pa­šas
pārdēvēšanas Rīgā izdarīja Wt-lerieši.
Ref J.
Nākamajā turpinājumā lasiet:
TIESAS PROCESS AR 808.750
LAPPUSĒM
^toutuVi
vad.;
padomei
1^,1:^
Ch^aM, Stokholmas
21.-41. Wm ram
tautiska ikautvi noi
cēsies ap 10.0()0 iaunit
radisits ari latvidtu
bas i^ed skauti ē
lielajā ugundcuri
ties ari Io skautu
metni ieradSiles ,
Azļjas un Amerika^^
^Lietuviešu «kautu
Cepas apmeklējis
ārlietu vadītāju, pārr^
iu skautu kopu oitcuļ
Panākts, ka- lietuvi*
^ Bojrs Scouts
ōMdjā, atstājot tieni
nmes un vadītāju
APVIENOTAS
Kma no Vftoikt iu «>
DZIMTENES
DEDZINJPr,
l OrtmatnleU! '
"?em: ngvars P
a2?5 ASV, I,
^batu balvu sai
Biruta R!!?
• J