Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1950

              i i i
• • I
Nr. 55. (399) 1950. g. 22. JūUjā
Mddtetotof mamiikrtpttis ncgUļibfiiilI
idta ftiptkiļ vtemgi, Jt tiem p t e v i e iK
•pmaksiti un autoram adresēta a i ^ k -
•ni.B«da]EdJt patur ttesRng manuskrlp-tol
viladtfbaf laOliima
ptiikittt va& Intdijlem parakstītos rak-itoa
IsteUctii domas nav katrā iiņ& a i l
fedakdjat domas.
L A T V U A
Sestdien, 1950. g. 21 JuliJI
Sa]ā8, ctoKia lanik augstākā
latvieSu trlibdas poUtto cī­ņas
cnrgana --^ i^tv!e$d nacionālās
padmei 4. sesija. Si sanāksme, ]i;u-
(lldm jautl^
jtittii M s Latviju un latvie-l
u tīutas dzīvā spēka saglabāšanu»
nolflcs ļoti nopietnā un svarīgā stari^
tautiīdcā situācijā, kad Eiropai tuvo­jas
trelā pasaules kara liktenīgie no-tikumL
Va palikuSos
2(1000 latviešus, k^^ ir vistuvāk ie-naidniiikam,
satraukuSi pēdējā ņnē-neiā
mjUtārie U9^p^^ notikumi^
Ja ari mleīlgņm
bam l a t i ^ nebija vajada^gas
mttett centrālās organizācijas, tad
t a p 4 daudzu skati i r vērsti uz Lat-viāunadonālo
padomi m LatvieSu
oa(itriBUb 1 ^ ^ ^ no kurām sagaida
a t i l ^ k& mums rīkoties un ko da­rītāja
pēkl^ i i z c ( ^ kaŗS arī Eiropā.
Abām Hm miisu organizā-djām,
k im tEim# uzticētu atbildība
pfli mibi^ t r i ū i U l ^ ^d^N^āiK im
veseiibtt, i r Jā^na vi-s
o i J i i i i i l ^ ^ i ^ ^
Tādēļ art viJiļ* W. j * ^
trimdijīil i l i ^ na­cionālās
padomes un Latviešu
et^ttlH^ komitejai tālreddgiii» lē-niulsiiiiĻ^
pieņtousi
eeniriOāķted^
tālu no
t u i l l i t r i u l t e ^ tiem
i a t » ^ a stāties pretī visām heJauSt-
Mm un p&rsteigumiem. Tāpat kā
ASt^ vtddibft i r pieņēmusi un vS
pieņems lēmumus mobilizācijai, tā
ari mtlsu dzīves vai^tājām iestādēm
Ir jāj^eņem un Jāpasludina gatavī­bas
nKtbUizādja. Katrs latvic[ti8 sa­vai
datidz izkautai tautai i r dārgs lo­ceklis,
kas sargājams un glābjams,
sevišķi r ^ o t i e s ar padomju varas
pieaugošo terroru un deportācijām
mūsu tēvu zemē.. S l latvieSu, iļjauņu
uttiltetļit^
^li^SPtif'I^M^
PJOTS^^Jgkļanianās vficus^nmiecī-bā
itaiļa^ bēgļi nereti priecājās, ka
nu pali visrēs iepirkties veikalos to,
ko vēlas, un joebūs vairs jāņem no
IRO noliktavām tas^ ko izsniedz. Sie
prieki pēc pirmām vācu saimniecībā
ņoi^vptām nedēļām vairākumam
pārgājuši, jo pabalsti, samērā ar pre­ču
dārd:dbu, }oti trucigL No darba
pārvaldes angļu joslā vairākums vie-mnieku,
kas sigiāk Vācijā nav strā­dājuši,
sķfģm 1^15 markas nedēļā
vai mēnesī S i - ^ DM. No šīs sum­mas
jāsamaksā dzīvokļa īre, elektrī­ba,
ūdens, kurināmais, tā kā uztu­ram
pāri paliek ap 30-45 DM mēne*
sī vai 1 marka di^ifi. Dabiski, ka 1^
ģērbu un apavu iegādei bēgļiem lī­dzekļu
nepietiek.
Gluži līdzīgā situācijā ir vecie un
darba nespējīgie ļaudis, kaš atbalstu
lem-no sociālās aizgādes. Viņiem
esī Izmaksā 27-.^ DM. Ja ir
Ungadīgi : b ^ skolas gados, tiem
pabalsts nb 18--21 DM mē-l
i l Z Ī B ^ ViU!U SAIMNIECĪBĀ
nesī. Dzīvokļa īre šinī summā nav
Ieskaitīta.
MazUet labāk situēti tiē, kas sa­ņem
kara cietušo pabalstu no LVA,
ļo te izmaksas lielākas, piem., kara
InvalldSj kas zaudējis darba spējas
im 70 proc., saņem mēnesi 84 D M
Vieninieks var dižvot; grūtāk ģime­nes
cilvēkiem.
Arī tbc slimajiem pabalsts nav pie­tiekams.
Jo šī slimība prasa sevišķu
uzturu; bet to par ārpus kārtējā pa­balsta
piešķirtām 18 DM mēnesī
ļttopirkt nevar, mo laikā tbc slimie
bija tomēr labāk apgādāti. Tāpēc
xlaimlgi tie, kam ārzemēs ir radi un
paziņas, kas var sniegt nepieciešamo
atbalstu.
r^-'^i^ • ^ - •
Par spīti tam, ka bij. DP rocība
visai ierobežota, veikalnieki tomēr
cer no bēgļiem l a b l n o p d n l i K vie­n
i pašā Neištates nometni^ kur paš­reiz
nepilni 2000 len^tnieku, gandrīz
uz katra stūra i r mazākais viens v ī ­kals.
Zīmīgi, ka atvērto veikali^»
īpašnieki, atskaitot latviešu koo]
Uvu, ir bijušie IRO dienestā nodar­binātie.
Acīm redzot, viņi varējuši
i ^ i d i e - | i p palūrēt sev kabatas naudu div*
oti pagaid!PiW^litt$ par i i S ā apmērā — ļimenes galva 24
M ^ i u i^ī^lSih»^^ ģimenes loceklis D M 12,--
M n ^ DP no- miiesL Tā tad. Ja kāds strādātājs
metoS. BēgM^turpinās apgādāt nopelna DM 150,- mēnesī un Vi«.
līdzšinējā veidā, izsniedzot pārtiku ņam i r sieva un bēiiK,^tad viņam
Mitūrā, pie kam tmr to no 1. jūlija jāmaksā par apgādi DM 1^,--. Bet
iteiktas īpašas atHdsflbas likmes, ļ tā kā viņa ricibā tiek atstāta div
•Tās paredz, ka par uztnru, telpām, IkārSa kabatas nauda resp. DM 48^-
iekrāt Helākas naudas summas, ko apkuri, apgaismošanu uc J^^^e-jta^^^ viņš par^apgadi^ ^ ^ d ? » ^
Nometņu
UNTORFA pie I>lseldorfas latvieSu
skaits pieaudzis p8ri 50, Jo tagad Burb
sOtaemlgrācMaiļ procesos nbrdmtof. Tā-pSc
nometne p&l^dlta un tis iemltnie^
ku skaits tuvoja» 1000. Barakas tomSr ne-tagad
laiž apgroi^ā, cerot, ka varēs
labi nq;)elnlt Nevarētu'tiHA:t, ka no*
metnes veikaliņu preces būtu lētā­kas.
Bēgļiem katra marka dārga, kā­pēc
domājams, „veikalu taisītājiem*'
agrīnie prieki pēc laiciņa izgaisīs...
Ārzemnieki NeiStatē līdzam i^var
sūdzēties (dažus atsevišķus sīkus ga­dījumus
atskaitot, kas vairāk radu-fies
nepārdomātas rldAM» dēļ), ka
Vācu iestādes pret viņiem būtu no-raidīgas.
Taisni otrādL Tieši grūtā­kajās
lietās, piem., dzīvokļu sadalē
arvien rasta izeja. Zinu vācu bēgļu
non^tni, kur vienā gultā guļ 8 per­sonas
tikai tādēļ, ka telpa par mazu,
lai ievietotu tris gultas. Laikam gan
nevienā DP nometnē Vācijā nav tik
bē^gi dzīves apstākļi kā vienā otrā
vācu bēgļu mītnē.
Otrs smaguma punlcts ir darba sa­gāde.
Maz ticams, ka ārzemju bēgļi,
ar maz izņēmumiem, tuvākā nākotnē
varēs atrast nodarbošanos. Jo sevišķi
grūti to atrast būs Slēzvigā-Holštei-nā,
kas pārpUdIta pašu vācu bēgļiem.
Pēc vācu bēgļu partijas — BHE
(Block d.*Heimatvertriebenen un En-trechteten)
negaidītajiem p a n ^ -
miem apgabala landtāga vēlēšanās i r
cerība, ka ari ārzemju bēgļi gūs sa­vu
labumu. Jo ir vācu auštrumapga-jbalu
grupas, kas ļoti labprāt sadar<
bojas ar baltiešiem. Mums tomēr bū­tu
jāsper pirmais konkrētais tuvinā­šanās
solis.
Nonākot vāciešu apgādē, dzirdējām
domu, ka visiem līdzekļiem Jāpūlas
iztapt jaunai varai, bieži vien ļaujot
pāri galvai aizslīdēt atse^^šķu vācu
ierēdņu nelikumīgai izdarībai pret
bēgļiem. Tagad no vairākiem vācu
iestāžu vadītājiem saņemts aicinā­jums
ziņot par katru gadllmnu, kar
nav saprašanās vāciešu un arzeiimie^
ku starpā. Tātad redzam, ka vācu
lwm vai ģimenes galvām būs jā- DM 102,—. Starpību segs Valsts,
makši mēnea DM 60,—, bet .parļ Apavus un iqf>ģabus. ir|cu iestā-
STģimenŠ l o e ^ DMm|#| varēs piēfpķtjcd
^ Izdevmu s « ^ ^ nestrāditānfaM^umbs. Pār ti«h foprojām bus
bēgļi saņems pabalstu no vācu so-ļ jārūpējas labdajības organisficijām,
dālēl aizgādības iestādēm reizi mē- vācot ziedojumus šeit un ārzemēs,
nesī. Pabalsti augstākā Htoe vie- ^ , ^ . , , **•
niniekiii^ nnte&fa itt Vta^jSoS^^ iekļautejās no-kurām
60 atvilks apgādei, bet pā- metnēs Bavārijā par dzīvokli un ap-rējo
vaiKs paturēt kā kabatas nau-ļ gaismošanu lielāko tiesu pagaidām
du. ^ cilvēku ģbnenei p^bplste nor|yēl nav jāmaksā. Nestrādātāji vie-teikts
DM 112,—, pie kam par ap-ļninieki uzturam saņem 45, ģimenes
iādi ģimenes galvām jāmaksā 60 ļ galva 40, sieva uc. piadērfgia 26, be^
un locekļiem katram 30 vai k(«>ā bērni zem 1« 20 JM^JI^^^
mm vēl jāsaņem kabatas nauda [ģimenē kāds strādātājs, uztura naut
ģimenes galvām 12 un katram ģi*|du nesaņem arī ģimenes locekļi. Vaip v
menes loceklim DM 6,—, vai pavi-ļ rakās nometnēs i r iespēja ēst kop-sam
kopā DM 144,—. Starpību galdā, pie kam par to no uztura -
sterp izmaksājamo summu un pie-1 naudas atvelk trīs ceturtdaļas, bet
Šprto pabalstu, DM 82,— maksāsjpsrsjo atstāj d t i ^ nepiedeSan^em
zem^ valdība. . ] izdevumiem.
Strādātājiem par apgādi būs jā-ļ *Daxba spējīgos dažā vietā Jttu tūlīt
maksā, līdzīgas likmes, bet viņi va-ļpgc lEO aprūpes izbeigšaniķ norī*
koja darbā, īpaši lauku ražas no«
vākšanā. Bav&rijā darba 9pējIgo IHJ«
DP visvairāk poļu štarpr
LNFS paskaidrojums imšos spēcīgākajos
n n r nrrmA/TAn#^A6 Ikānovilclnāji^i izceļošanu.^Pēc pa* par propaganaas poļu nostāstiem, m^m m$
m n r I p A m ļun spēcīgs viņu tautietis, negrit*- marKam dams palikt zem vfideSu ,*8tagas^^
Ņo fonda neiuurlfa apitSklu dēļ 17. nelegāU ^^vies UZ l^anĢlJu^ u».
jaalJa Tittiiltt akdjn Hāets lagatavot |oU|dodas par „SvaigU** PolijaS bēglL i
SSltSSf'^SHS* iSir? iS!lS?±?.SSC Pavalstniedbas jautājumā.Itas vte*
S * ' S [ r k f ' ^ u & ^ ^ radīja strīdus *nau Joslā,
remontētai, nolaists» uņ ļoll netīras, vle- ^vadītājas personas ir pret t S. ,j»le-'
nā ekS novieto daSkfirt'pat desmit t^u- usonu^' hin mums naSiem nevafadzā*
Jau tizti^Mikt pasaules s
ko arvien vairt* ņem^v^ rietunm
valstsiArL Srb<4ļfe^
preit mūsu toutn ūn valsti lej hpida
e l W ^ ^ i ^ mūsu
gribu un apģ*mlbu dnīties līdz pē-
Nopeļņa Iespējama
ņlgi llzlsļcos aezohas darbos^ kur vScieSt
paU labprāt nesaistīs. Ar Jūliju nometne
pārņemta vfieu jpSrvaldē un hotlkuSaJfi
kopsapulce lemltnieicf pieņēma apgideš
projekta 'Otro .variantu, jcas paredz ka
tumff jiar U kvm HelU platību barakS
bOsJImakifi trīs cilvēku gūnenei 4t, bet
par divreiz U^lku - 84 DM mSnesI.
BODENTEICKAg veeo ļaužu nometne
iesveuja Jaunu bainičm Pirms iesvetes
nometnei iftie āotUta oikuhienitks diev-kalpojmns,
kuŗfi svētrunas teica super*
dļjiimir^ asins pilitei. No Sī[ļntJJ<ienj« ^^tr^'^rJilf^^!^ ^
kvēloir nalda,^^^ g^^^
Ir }llarl«t aii Lat^^eSu 'liadmfilfisIprlMterl* Ivanovtis. Svlnlgfi «UlenB do.
I»<l«mM TO centrālās komitejas IS^ ^ ^«vn^^^^^
mumlempar gatavības moWJizpdju.5S^^^ t S . „ un nodeva aug-
Tas ari mbzimē, ka izbeidzama^ Vts^^ garīdzniekam baznīcas atsiegu
m n u intereses iinvisi^azāk s v a r i - 1 ! ^ » ^ taiik panUedza draudzei mficītā-izdarīja
su-latviski
un
pSc kam
grupi un visi:m svari
gie Jautājumi
nii ātri bez
liecināti,o ikr^a! USrail^ā. ig«r*ii^tā\ fbilr^īd^ī vienr- ļff«l*ja» I*WF dir. NVeaiskoanrēs dj?ieansaņ ietdrazuakvuesrr, prātiba skanēs no katra vār(|aw i 1^ n DPACčsa laika un
muma. ĻaUca nopietnību parāda ari | skaisti izveidota.
tsis, ka latviļgšiT ga^ s^utoritāle
Tēvs Ardiibīskaps T. Grinbergs ie
radīsies latviešu nacionālās pado«-
mes se^ā un teiks stiprināšanas un
vienotības vārdus.
MEKLĒ MEII^ARUS
DRĒBOTECIBAIJN
PULKSTBŅU LABOŠANĀ
Ko trimdas tauta sagaida šajā bri- bolanos dx«bnleku metst^ts, kas aU^ildlgs
dl no saviem vadītājiem? Neviens ••^^**'1H? ««^^
nevar Mteikt kad fi«k<deft nei«b6tfai. uzvalkus. TSpat pasUvīgu nodarbola-nevar
pateua,JKaa saKsies neunega- n^^g dabUt labs puiksteņtaisitsju mels-ma
sadursme laropfi starp netumut^irs. vecums un ģimenes sastāvs nsv le-un
austnunu armijām, bet to gan p>i^ets. nicība d^vokiis un par darbu
var oataikt ka kara neirAlMškis-^Ķ* ^V^^
VMTJ^ieiKt, Ka Kara ne^aiglSSas Edgaram Kalniņam. 1528
viete bez Tuvajiem austrumiem Nr srd str.. Red. Wing, Minn, USA, pie-
(nafta) būs Balkāni (pieeja Vidu^ū^ vienojot ģīmetnes un sīkas ziņas par perr
rai), Skandinā^^ (pieeja Atlantijas
ostām) un Vl^dja (smagā rūpniecība).! Docentu anatomlia vai cUvSkaķermeņa
Tiklīdz kādā no šīm vietām sāktosļpreparetofi. kam k t u doktora tltuUs un
" ^ J ? ^ ' m ū j i ^ d a s f c^
mobilizācijas plānam jāiedarbojas un kai saiitihiecito^i tiek m^kiets iimm tm
katram latviettai nekavējoties Jādo- h ^ J a . Aiga sfikums 236 doiani^Jiet ve-mūsu
sūtņu diplomātiskā aktivitāte botneT Kandidfitiem jfipieteicas mo bi-tad
būs Jau panākusi, ka robežu bar- i ^^^^
dzīvei jābūt, bet pašu intereses ari
nav jāpiemirst B&
teksts akoUai biia iespiests on lssatits,|vārijfi gandrīz nav bijis domstarpIbUi
nkeļaizvdao ssiiensi mdsa, bkflat palareikdaz ētgoa 1ta lvautā. mTairpkSu cI "lA*r*n^k^s™tft^a iLjaawtvijiBiaBs pD«avv«a«l»s^tni«iewdwba&,
fondi pedeja artai bUa spiests apnainit. ^ ,
narkas. uialiot aieinājoma apzīmēto 1» I vērojama izpratne un atoaudba, OMfl
saņt. marku narllata marku un otradLlnrrt halti^^m B.
Kw So gtoifiumu Jttnlia siknmi t l k a l ^ ' ^ oaitl^em. !»•
pnbUcets ari prese^DattlsplatItiJi maiņa
tomēr nav sapiatnil un pfirdevnSl 1 lata
marku par M sant. PfirpraSanas tespeju
paUeUniJa tss «^itaklls, ka n e ^ O s ve-1 M ^9 mm mm m m m
IBk islalrto tt saat jBMika itt^^ I I X / I wB9ām f Jļļ
mem nav lespejtilit plegidit pa gatsal I ^ ^ • ' '
pastu, Jo pasta Izdevumi paņemta visus
lenilBniaas ne ^in^irt!fyj
fcnds asņenas ^a^ ^*«.»««
pratutnu ^ reize iOdz latviešos, kas ve-| BIDZEH
tajiem ar
HSPAKCiJAt
aeUeft lilalstailm markām un to Izplati-1 •-"~%.*7irsr- i;;ita\&i^%^^mi»~aa
ari turpmāk savu
uzticību. ReisJ JSi'Jj, «/JS^Sk^
to l l a t a marku isplatiiaņas termlņll^^^^^^^J^
tiek pagār&ts Udz t septembra I Nav veŗtada desna^J^amwH[
F o n d a v a l de
iii-.:
dienas,^ kad ^ens no masa
clDitiJiem, pUcv. Kblls LotMu t
l a t 'm mes esam l i ^ tidMUĻ
.iS^ajialznUi^ aedMksliia
Wes
PiUiMAIŅA AUGUSTDOŖFAS SEJA^
Viena un gandrīz simboliska pār- solās pievērst tīrībai un . kfir^bsfl.
maiņa, ko tagad varam vērot Aū-gustdorfas
nometnes sejā, i r tā, ka
pie biroja ēkas vairs neskraida Hdz«>
šinējā Ilggadīgā nometnes britu ko­mandanta
Janga lielais medību
suns, kas katri solī pavadīja savu
Icuņgu un mēdza tvarstīt nometnes
iemītnieku trušus, bet tā vietā uz
palodzes sēd sarkanspalvains pinēe-ris,
kas pieder kādai biroja darbinie­cei
vācietei Britu varenā kopvsdsts
tiešā bēgļu aprūpē vairs nepieda­lās,
un to tagad veic vācu pārvalde
saviem trūcīgajiem līdzdcļiem.
C!itādi Atigustdorffi pagaidām pār­maiņas
nav ^ krasas, kā citos no­vados.
Jaunais nometnes direktors,
Gecels (Goetzel), kas kara laikā bijis
izpleb^u lēcēju virsnieks, vēlas pa­turēt
nevien vecos iestādījumus, bet
iespēju robežās stāvokli vēl uzla­bot
Tālāk darbojas nometnes sko­las,
skolotājus atalgojot pēc Hdzši-nējās
kārtības, tikai palielināts vācu^
valodas stundu skaits. Tāpat strā­dā
nometnes slimnīca, bērnu dārzs,
pārtikas sadale un kantine. Par tās
īpašnieku gan nācis kāds vācu tir­gotājs,
bet paturējis daļu veco ko­operatīvu
darbinieku un no sava
bruto apgrozījuma maksā nometnei
resp. tautību grupām 3 proc. Lat-
\dešu grupa tādā kārtā p^r maiju
saņēmusi 160 tilM.
Lielāku vērību vadība turpmāk
aa^'-nest visua^rfr
tele Ķ cn^a» to mums plUia J M IM
bar dMrtlerl, Jo vl&i i i e i l^
iri viņi Ir beilsls ne pMSinutfem» ktt
. • . . . ij « ļlIVele savas tautas nn vtfWs to
Ap vairākām barakāin^ jau veido z ā - ļ ^
ļāju laukumus t un puķu dobes, un I Vai untes li»pibal atrauti aaadas vla«
drīzumā paredzēta spodribaš nedē- W * J ^ v ^
ļa, kurā katram nometnes i e m l t n i e . ļ K % £ ^^
kam būtu Jāpiedalāa ar 16 darba weta atļauties menasi nosmēķēt, m
stundām. Vēl arvien lielajā nomefe^ j t e ^ ^ a * JSSlSSS?'tā^i.J!&
nē 750 latviešu, to vidū ap 200 b & . i!SSX
nu, jo aizbraucēju vietā nāk Idātino latvleSa simtiem kilometra tālai Tad
Jēras uz rietumiem atvērsies. Gudri L i ^ ^ ^ 5 « * « e v s ^ i— A « x x ^
dara tie, kas lielu briesmu ^aaju- jf^'S^^^^,^^^ <^i^« ^ nākotni Mar-mos
palaižas tikai uz saviem spēkiem E ^ ^ J ^ ^ ^ ''^^ mārciņas^ k ^ ^ un kruzeirl ir
« « J M T S I - .^^.*«.S. « . i « „ . » 5 w I Kavējoties ir jārada centrālās nacio- J ^ ^ ^ ^ ^ Latvijas brivībai. Jel ne-
Sī ir modrības un gatavības stun­da.
Pastiprināsim sardzi par Latvi­ju.
Kopā ar Latvijas valsts pilnvaru
nesējiem, mūsu sūtņiem, kopā ar
Latviešu nacionālo padomi, Latviešu
centrālo padomi un komiteju, kopā
ar Daugavas Vanagiem, mūsu bijuša­jiem,
esošajiem un nākamajiem ka­ravīriem,
pretestības kustības cīnī­tājiem,
kopā ar mūsu dzejniekiem un
citiem gara darbiniekiem, kopā ar
dzīviem un mirušiem — lai visa
trimdas saime ir modra un gatava
šodien nostāties sardzē, bet rit tvert
ieročus rokā cīņai par Latviju. Va­ronis
būs katrs latvietis, kas varēs
ar savām rokām raisīt ķēdes no to
brāļu un māsu rokām dzimtenē, ko
vel nebūs paspējuši nomaitāt visu
Nedrīkst bat Šaubīgo, «ēvo un node^ ,1"^-^*"
Vigo, Mēs «cam un esam pārJi«Hi4!?X., ! ^ ^ H f ^ ^ - ^ , 5 ? ' ' ^ ^ S ' "
nšU. ka kara gadījumā augšā celsies K^,»"™^*",^^^^ cljas
a*al Latvijas armija, k a ^ nostāsies
>tnp U l b r o k a fe^^dnieku u i m f S m ^ ^ f ^ J f • " ^ ^ ^ " " ^
rietiniem atej(^ām ģimenēm. S a j ā f e f ^ ^ ' ^ P^*""»" "ņas va-dņā
ar jnūsu tautas slepkavām un . • ļ J , . • v «
vSdztoātSjiem latviešu Viru ieroči ,i*^,!"^t^^"fP*^^«^ I»?" "no­radīs
brīnumus, jo tā būs ne tikai St^L^SL^^ r^"^^^^^ Latvijas atbrivdiaiia, bet ari tautas .« n^^'
dilvibās glābšana pēdējā bridL Ja "J™^
m&ai (£ā tad v a kāds nXrd5sr''®^ notikumi, kas var draudēt miis
Amerikā, Austrālijā ua citur un ne- ^ T^' ^ H n ^ ^ ^ ^ f * ''
.tel^es palīgā tēvu zemei, tad tāds S S ī ^ " ^ * " - ^Z^i^s^f
vienfi mirU! nokaltis pie tautas dzī- Jautfijumi par organizāciju
vā koka. un pienākumu noteikšanu.
Nav svarīgi vairs pirkt ledus skap-auni..
I'ā nesen šurp pārvietota
autiešu grupa no Minsteres. So­līti
arī \izlaboJumi uzturā, ko pa-^
nāks tā, ka, piem., barības Udz^u'
vietā, ko d&dias ģimenes nespēj pa­tērēt,
pēc vēlēšanās izsniegs citus
produktus. v
a r f i t a ^ M ? i^
tājums.,^ l^UeļķĻ ie-v
l^^P^'iautom^Uus un mājas, bet tui^t.laiku cilvēces Uelākie nozietoieki^^
tautai tik lieli un iz^irigi, ka lat-lsevi gatavībā cīņai par savu im sa-* y, Lambergs
saistīts
Iešanā, k u r . w ;iioplittīi^^^^^^^ IM
dienā. IJlitjtt; ^ ^ ^ ^ vācu
lauksaimniieki, iKi'akfiljot 50 feniņu
stundā. Kāda Bīlefēldes furma pie-prasījiļsi
bŪVisuhātniekuS. tiSi t>ālie-linātu
dartm iespējas; nometiies v a ­dībai
prbjekts plaši reiiionta darbi,
kuros nodarbinātu daļļu^^bij. DP.
Emigrācija^ lietas.c^p|^^ kār­tot
turpinās britu ierēdņi. Nometni
šajā ziņā apkalpos agillcais Grēve-nes
komandants MekUns, kas laiku
pa laikam ieradīsies no Heksteras.
Uz Herfordu pārcelsies IRO apakš-apgabala
birojs, tā ka skrīhingu -^un
dokumentācijas lietās agrāko 12
km vietā ar autobusu uz Detmoldu
tagad būs jāmēro 30 km pa dzelz­ceļu
līdz Herfordai
Lai nopelnītu kādu lieku grasi,
labs skaits nometnes iemītnieku do­das
ogotāju gaitās, jo apkārtējā tī-reH
daudz melleņu un aveņu. Pir?-
majā ogu laikā Čaklākās lasītājas
dienā ieguvušas līdz 10 kg melleņu,
nopekiot 10 DM. Parastā caurmēra
norma ogotājai ir 6—7 kg dienā, un
ogošanā piedalījies ari pats latvieSu
grupas vadītājs, izmantojot sestdie­nu
pēcpusdienas un svētdienas,
īpaši uzpircēji ieradās tieši nomet­nē,
maksājot par 1 kg ogu 0,80—1
DM. Tagad melleņu laiks gan ga­rām,
bet dažai labai ģimenei tas de­vis
100-150 D M Sevišķi laba ogo­šana
bijusi sākumā, kad pilnajos
ogu ceros lasītājas laidušās guļus
un rāvušas abām rokāia
Patlaban ogotājas raujas ar ave­nēm,
un tad nāks sēņu laiks, ja vien
drusku Hs lietus.
tie, kas tesad noUeils tāotas kopUtas itfe*
Jtt, sapratis, kfidla k|flan ļsdiifjaii pa-gitid$.
ne laUd, luīd latviiilea TtdJI U|a
daadsi laitualstt «B «aiafil, teil v^
katra iņ$nestisnlu JsaiNa piniatiilĻ
Ir pau^idt Nifiaas J l i v i ^ ^
itt^^lbuia V i ^ «Ml
WJ5a?tSffl^^
iqirvajuaSy^^
mams v«l Ir savs taiJIīiisll t l d j i , ir
dSlas tsdevaflU eltSs aenftSs, «Ikal, dfteifr*
SIU nav vairs,tās a t s a t t i ^ piet p a la
vitttbitt. Kur kaiļrl. ģūninl ^ vajadslt»
aof latvlelMf l a l k r a k s ^ tur labi» Ja aa
TM eUvlkleal ir i i aboiento.
N^as pareisi^ Jaimsi^oslm, kajaa»
t e ^ e »rtWi-vica vatalfl pie tl, to
i i tiUkā ik neatlu ,,alšBiet<« 1-^ maiw
m ista kriminiifiima B o s k s t ^ liii*
S ? ! ^ļfwrn>fi skatlsUtt, kaut īsfa ada»
to| latvieša dvSseles skanu mSlddrtfl-itfļŗim
gapnti^ tUn^ savTialtes va-
U l Latvija eeito^ tad visteai M
jUŖ^unu rnoms JJ^Uek roka, sfikt
aug]l an gara spijas kopīgi darbi,
Ē r i k s M i e s n i e k s , Neiitill
KAS JĀSAKA CILVĒKmSt
"V'l k« to nedos amtfrieBaiSiE fa%i? ??..SL"*f* atrivaJles, nek«
SkaLant /kSāf ^ci.l/a* *n*s" 'n»*e*al^]l inM^ Iniraisl fmis pdiic-kāroto
dvfseles mlere.
Mēs aevaram dtfvot divējādu ddvfs. k u
5*^a"!}55;^*^- Krtstletlsms noUeds
banda dsivl, pie k i tik |ott kiro mSa
miesa. H klan^in taĻ dvfsele sUss BO-naerā,
bet Ja frtjbēiim iet i ^ t i s l » ^
f'2* dujBpMiet mtesu prito. CU-aTbKāSm^
.d.^zī^v®ēm** , ^bJb^t *a bu loivtIi eStnās B aoe fvtaar
Semr* «^«ttalnifti. To sacīsim cUvē-
' MartlBsoBs,
LutOBi, ABgUJi
PATEICĪBA
«2f!?/!Sft*^*¥* i**vieiB sUnmleka sal-
J n n J " pateicība dsle-
S??^ \ «B pianistam V. Mclķiflit
SSl ^ tālo ceta OB sr
*onc««a Iepriecināt irOtika lik-
P^«"f«W«tos tautiešos. Wpal flr-sniff
paldies DV pUBvarotajam Aogaf
wtt Vanagam, k u rapējās BB palldsija
ceļa isdevama sagādi.
A p l B l s , HeUigeBliareBg
dleUH,
1 <V te
). tad
ka